Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbas augstskola

Vakara un neklatienes studiju daïa

Ventspils nodaïa

Profesionalas programmas

“Komercdarbîba un uzòçmumu vadîba”

2. kursa students

Referats macîbu priekšmeta

“ Latvijas tautsaimniecîbas vçsturç “

“ Rîga 13.-20.gs

Rîga

13.–20.gs.

Latvijas Republikas galvaspilsçta. Ta atrodas pie Daugavas ietekas Rîgas jûras lîcî. Indriía hronika Rîga minçta 1198 gada, bet arheoloìiskie atradumi liecina par to, ka šaja vieta jau 10.–11.gs. dzîvojuši lîbieši, kurši, latgaïi un sçïi. 1201. gada Rîga kïuva par bîskapa rezidenci. 13.gs. sakuma izveidojas Rîgas komûna un Rîgas rate, Rîga ieguva pilsçtas tiesîbas, kas tas iedzîvotajiem nodrošinaja dažadas priekšrocîbas, un Rîgas patrimonalo apgabalu, kas pilsçtniekus apgadaja ar partiku un papildinaja pilsçtas kasi. Kopš 13.gs. pirmas puses Rîgai ir savs karogs un ìerbonis. Tapat ka citas Eiropas viduslaiku pilsçtas, Rîgas sabiedriskaja un saimnieciskaja dzîvç liela nozîme bija Rîgas ìildçm un Rîgas cunftçm, kas vçlak izveidoja nozîmîgas pilsçtnieku dzîves organizçtajas – Lielo ìildi un Mazo ìildi. No arzemçm iebraukušos tirgotajus kopa turçja melngalvju bralîba.

Melngalvju bralîba. Šî bralîba sastavçja no gados jauniem un neprecçtiem arzemju tirgotajiem. Sakuma viòu aizbildnis jeb patrons bija Sv.Juris, bet vçlak, tapat ka ordeòa melngalvjiem, Sv.Maurîcijs, kuru iedomajas ka Afrikas mori. No ta cçlies bralîbas nosaukums 'melngalvji'. Ar nosaukumu 'melngalvji' ta pirmoreiz Rîga minçta 1416 gada, kur tai piederçja Melngalvju nams. Vçlak bralîba kïuva par Rîgas neprecçto vacu tirgotaju klubu un pastavçja lîdz 1939 gadam.

Rîgas uzplaukuma un tas iedzîvotaju labklajîbas galvenais pamats bija tirdzniecîba. Rîga pakapeniski izveidojas par nozîmîgu Baltijas jûras tranzîttirdzniecîbas centru un, iekïaudamas Hanza, kïuva par vacu tirdzniecîbas pilsçtu savienîbas pilntiesîgu locekli.

Hanza. Ta ka Ziemeïeiropa nebija stipras valstis, Baltijas jûras reìiona 13.–14.gs. Hanza kïuva par Ziemeïeiropas, Austrumbaltijas, Skandinavijas un daïçji pat Anglijas tirgu monopolisti. 14.–15.gs. Hanzas pamatu veidoja 70 pilsçtas, bet pavisam ta apvienoja ap 200 pilsçtas. Galvenas Hanzas pilsçtas bija vacu pilsçtas Baltijas jûras un Ziemeïjûras piekrastç – Lîbeka, Hamburga, Brçmene, Rostoka, Vismara, Štralzunde. 16.gs. Hanza saka sairt.

Rîgai bija liela nozîme arî Livonijas valstu savstarpçjas cîòas par varu Livonija. No 1201 gada rîdzinieku virskungs bija Rîgas bîskaps, bet no 1221 samazinajas Rîgas politiska atkarîba, bet pçc 1330.gada ta nokïuva Zobenbraïu ordeòa atkarîba. Pçc 1452 gada par Rîgas virskungiem vienlaikus kïuva Livonijas ordenis un Rîgas arhibîskaps. Tomçr pilsçta ar to nesamierinajas un turpinaja cîòu par neatkarîbu ar mainîgam sekmçm lîdz pat Livonijas karam. Pçc Livonijas sabrukuma 1561–1581 Rîga uz laiku kïuva par brîvpilsçtu. No 1581.–1621. gadam Rîga nonaca Žeèpospolitas (Polijas) atkarîba, bet no 1621.–1710. gadam Rîga izveidojas par Zviedrijas nozîmîgako cietoksni. Ziemeïu kara laika 1701.gada vasara Rîga ieradas Karlis XII, uzbrûkošais sakšu un krievu karaspçks tika sakauts. 1710. gada, gandrîz pçc gadu ilgas Rîgas blokades, Liela mçra piemeklçto pilsçtu krievu karaspçks tomçr ieòçma un ta bija spiesta parakstît padošanas lîgumus. Rîgas “atslçgas” ieguva Krievija. Pçteris I saka vietçjas vaciskas pilsçtas parvaldes parveidošanu. Šaja laika Rîga kïuva par Rîgas guberòas (no 1796 Vidzemes guberòas) centru. Rîgas pilî apmetas ìeneralgubernators, kura uzdevumos ietilpa arî pilsçtas ienakumu un izdevumu parraudzîšana.

Krievijas parvaldes laika pamazam Rîgas tirdzniecîba atjaunojas – 1725. gada Rîga iebrauca 388 arzemju kuìi. Galvenas eksportpreces bija kaòepaji, lini, linsçklas, labîba, audekls un dažada veida vçrtskoksne. Joprojam tika ievests sals, siïíes, vîns, cukurs, krasainie metali un galantçrijas preces. 1/3 pilsçtas iedzîvotaju bija saistîti ar tirdzniecîbu. Jau 17.gs. beigas sakas latviešu tautîbas iedzîvotaju mçìinajumi kïût par pilntiesîgiem pilsçtas namniekiem.

Namnieki. Viduslaiku pilsçtu iedzîvotaji, kuriem pilsçta bija savs namîpašums un pilsçtas pilsoòa tiesîbas. Livonija pirmie namnieki minçti 13.gs. Rîga. Sakuma par namnieku varçja kïût ikviens, kurš apmetas uz dzîvi pilsçta, vçlak bija jamaksa îpaša nodeva. Pilsçtas tikai namniekiem bija atïauts patstavîgi nodarboties ar amatniecîbu un tirdzniecîbu. Gan Rîga, gan citas Livonijas pilsçtas lielaka daïa namnieku bija vacieši.

Svarîga nozîme vacu tirgotaju privilçìiju atcelšana bija Krievijas Pilsçtu nolikumam.

Tas bija pilsçtu pašvaldîbas reformas likums. Viduslaiku Latvijas pilsçtas ekonomiska, sociala un politiska vara piederçja pilsçtas patriciatam. Ta parziòa atradas arî rate. Vçlak tiesîbas uz lîdzdarbîbu pilsçtas parvaldç ieguva arî Liela ìilde un Maza ìilde.

Jauna pilsçtas parvaldes reforma sakas ar 1877. gada noteikumiem par 1870. gada Krievijas pilsçtu nolikumu piemçrošanu Baltijas guberòam. Saskaòa ar nolikumu pilsçtas vçlçtaju sapulce ievçlçja pilsçtas domi, kas izveidoja savu izpildorganu – pilsçtas valdi, ko vadîja pilsçtas galva. Pçc maksajamo nodokïu lieluma vçlçtaji tika iedalîti trijas kûrijas. Katra kûrija ievçlçja 1/3 no domniekiem. Svarîgakos domes lçmumus vajadzçja apstiprinat gubernatoram vai iekšlietu ministrijai. 1889. gada aizliedza vacu valodas lietošanu pilsçtu pašvaldîbu iekšçja lietvedîba.

Savu agrako nozîmi zaudçja Liela ìilde, tas galvenas funkcijas paròçma Rîgas biržas komiteja. Vietniecîbas laiks Rîga pilnîgi nojauca pilsçtas viduslaiku struktûru, taèu drîz vien jaunais cars Pavils I atjaunoja agrako pilsçtas parvaldes sistçmu.

. gadsimts sakas Rîgai nelabvçlîgi. Pçc zaudçta kara Krievija bija spiesta pievienoties kontinentalajai blokadei pret Lielbritaniju. Tirdzniecîbas ierobežojums radîja zaudçjumus tas ostam un saimniecîbai kopuma, tapçc Krievija noslçgto lîgumu neievçroja. 1812. gada sakas Napoleona I karagajiens uz Krieviju. Kaut arî ienaidnieks lîdz Rîgas vaïòiem pat nenonaca, panikas dçï tika nodedzinats bagatakais Arrîgas rajons – Pçterburgas priekšpilsçta. Par spîti šiem apstakïiem Rîgas iedzîvotaju skaits strauji pieauga, galvenokart gan uz iebraucçju rçíina. To veicinaja zemnieku brîvlaišana un rûpniecîbas attîstîba. 1810. gada darbu saka Zasulauka vadmalas manufaktûra, 1811. gada Rîgas apkaimç tika nodibinatas piecas niedru cukura manufaktûras (Sarkandaugava, Íengaraga, Bišumuiža, ka arî Allažu un Belles muiža). Taèu no Krievijas ievesta lçta biešu cukura dçï drîz tas bija spiestas darbîbu partraukt. Toties veiksmîgi attîstîjas kokapstrades, íieìeïrûpniecîbas un metalapstrades uzòçmumi. 1843. gada saka darboties Kuzòecova fajansa rûpnîca. 19.gs. vidû Rîga bija 55 dažadi rûpniecîbas uzòçmumi un gandrîz visi tie atradas priekšpilsçtas.

Lîdz 19.gs. 60-jiem gadiem, kamçr Rîga vçl bija cietoksnis, tas teritorialo attîstîbu ietekmçja militarstratçìiskie apsvçrumi. No 1857.–1863. gadam pilsçtas vaïòi tika nojaukti, vçlak nojauca arî Citadeles vaïòus. Daïu zemes izlietoja Vecrîgas ielu lîmeòa pacelšanai, ka arî Bastejkalna un Kanalmalas apstadîjumu izveidošanai. Tomçr Pardaugavas attîstîbu joprojam kavçja Kobronskansts, kuru atïava nojaukt tikai 1904. gada pçc jauno brîvnoteikumu pieòemšanas. No 1858. gada tika atcelts aizliegums priekšpilsçta celt mûra çkas un atïava paaugstinat priekšpilsçtas majas lîdz 2 staviem agrako vienstava koka apbûvju vieta. Bulvaru loka aizliedza celt rûpniecîbas uzòçmumus, tur drîkstçja bûvçt vienîgi mûra çkas ar ierobežotu augstumu (21,3 m). Pastavçja arî citi apbûves ierobežojumi un aizliegumi.

Liela nozîme Rîgas rûpniecîbas un tirdzniecîbas attîstîba bija dzelzceïa izbûvei. 1861. gada tika atklata Rîgas–Daugavpils dzelzceïa lînija, 1868. gada saka darboties Rîgas–Jelgavas dzelzceïa lînija, 1877. gada dzelzceïš savienoja Rîgu ar Tukumu, bet 1889. gada vilcieni saka kursçt Rîgas–Valkas–Pleskavas dzelzceïa lînija. Dažus gadus vçlak šîs dzelzceïa lînijas pagarinaja talu aiz Latvijas robežam. 1818. gada Bolderaja, pie ieejas Rîgas osta, uzcçla pirmo baku. 1852. gada tika ierîkota Rîgas–Bolderajas telegrafa lînija (tolaik pirma Krievijas impçrija). Îsa laika uzcçla arî lielas preèu noliktavas un izbûvçja dzelzceïa atzarus ostas vajadzîbam. 1872. gada pari Daugavai uzcçla Dzelzs tiltu. No 1887.–1891. no Dzelzs tilta lîdz Andrejostai veco, koka païiem nostiprinato Daugavas krastu izbûvçja granîta. Jau kopš 16.gs. galvena rîdzinieku iepirkšanas vieta bija Daugavmalas tirgus. Satiksmi starp abiem Daugavas krastiem uzlaboja arî 1896. gada uzbûvçtais Pontontilts, kas nomainîja veco Plosta tiltu. Par tilta lietošanu bija jamaksa tilta nodoklis. Agrako zirgu tramvaja satiksmi pa tagadçjo Brîvîbas ielu un Maskavas ielu 1901. gada nomainîja elektriskais tramvajs. 1862. gada netalu no Bastejkalna tika uzcelta gazes fabrika un eïïas lampu vieta Rîgas ielam gaismu saka dot gaze, bet 80-jos gados gazi nomainîja elektriskais apgaismojums. No 1874. gada Rîga kursçja omnibusi un vieglie ormaòi. Tika uzlabota arî rîdzinieku apgade ar dzeramo ûdeni. Bukultos tika atrasti lieli gruntsûdeòu krajumi, un 1904. gada šo ûdeni saka pievadît Rîgai. Pçc vaïòu nojaukšanas saka veidot arî Rîgas pazemes atûdeòošanas sistçmu. 1894. gada darbu saka sistematiska kanalizacija. Tomçr visi šie labiekartojumi notika galvenokart pilsçtas centra, dzîve priekšpilsçtas ritçja pa vecam.

. gs. otraja pusç Rîgas stradnieku skaits bija pieaudzis 8 reizes. Grûto dzîves apstakïu dçï jau 60-to gadu beigas stradnieki saka dibinat savstarpçjas palîdzîbas un bçru kases, ka arî citas apvienîbas un biedrîbas, kas veicinaja stradnieku apvienošanos un kultûras un izglîtîbas darbu. Marksistisko ideju izplatîba liela nozîme bija Jaunajai stravai. Veidojas pirmie nelegalie stradnieku pulciòi. Par sevišíi nozîmîgu protesta akciju kïuva 1899. gada Rîgas dumpis.

Rîgas iedzîvotaju skaits:

Pçc iedzîvotaju skaita 20. gs. sakuma Rîga bija treša lielaka pilsçta Krievijas impçrija. No 1900.–1913. gadam Rîgas iedzîvotaju skaits gandrîz dubultojas (1913 – vairak neka 500 tûkst. cilvçku). Taèu tikai 40% rîdzinieku bija latvieši. No 1909. gada Rîga sakas strauja dzîvojamo namu un çku celtniecîba. Lîdz 1913. gadam pilsçta tika uzceltas aptuveni 2 000 dzîvojamo namu. Lielu daïu koka apbûves, it îpaši Rîgas centra, nomainîja mûra çkas. Attîstîjas pilsçtas labiekartošana. 1900. gada jaundibinata Rîgas tramvaja akciju sabiedrîba saka elektriska tramvaja ierîkošanu un nakama gada vasara atklaja pirmo tramvaja lîniju, bet rudenî vçl 5 lînijas. 1914. gada aprîlî atklaja jaunu divsliežu dzelzceïa tiltu. 1905. gada saka darboties pilsçtas elektrostacija (lîdz tam darbojas 16 privatas elektrostacijas). Tika paplašinatas Rîgas ielas, kas izradîjas par šauram strauji augošai satiksmei. Rîga koncentrçjas lielakie rûpniecîbas uzòçmumi un bankas.

1905. gada revolûcija sakas ar 13. janvara notikumiem Rîga. Rîgas stradnieki inteliìence un studenti aktîvi iesaistîjas revolucionarajos notikumos.

Sakoties 1. pasaules karam, sakas Rîgas rûpnîcu evakuacija. Reizç ar uzòçmumiem pilsçtu atstaja liela daïa tur nodarbinato rîdzinieku. Tuvojoties frontei, daudzi kïuva par bçgïiem. 1917 janvarî Rîgas pievartç risinajas asiòainas Ziemassvçtku kaujas, kas beidzas ar lieliem zaudçjumiem. 1917 gada septembrî  Rîgu ieòçma Vacijas karaspçks Pçc Brestas miera lîguma noslçgšanas Rîga un tas apkartne tika iekïauta ta sauktaja Íeizariskaja Rîgas guberòa. Šaja sarežìîtaja situacija Rîga 1918. gada 18. novembrî notika svinîga Latvijas Republikas pasludinašana. Rîga kïuva par tas galvaspilsçtu. Tika izveidota Latvijas Pagaidu valdîba.

Jaunas valsts pastavçšanu apdraudçja Vacijas okupacijas karaspçks un lielinieciska Krievija, kas centas atgût bijušo impçrijas provinci. 1919. gada janvarî Rîga ienaca Stuèkas valdîbas karaspçks. Tika nodibinata padomju vara Latvija. Rîga ta pastavçja lîdz 1919. gada maijam, kad pilsçtu ieòçma Rîdigera fon der Golca karaspçks un saka teroru pret pilsçtas iedzîvotajiem. Tikai ar Strazdumuižas pamiera lîgumu 1919. gada jûlija Rîga ienaca Latvijas armijas daïas un atgriezas Pagaidu valdîba. Taèu 1919. gada oktobrî, novembrî Rîgu nacas aizstavçt no Pavela Bermonta-Avalova karaspçka.

Rîga darbojas Satversmes sapulce, Saeima, Ministru kabinets. Valsts prezidenta rezidence atradas Rîgas pilî.

Pilsçtu parvaldîja Rîgas dome, kas saka darbu pçc 1920.gada sakuma notikušajam vçlçšanam. Domes valdes darbîbu vadîja pilsçtas galva un divi viòa biedri. Pçc 1934. gada 15. maija apvçrsuma Rîgu parvaldîja iecelts pilsçtas lielvecakais un viòa vietnieki – vecakie.

Pilsçtbûvniecîba Rîga bija galvenokart saistîta ar apbûves regulacijas jautajumiem, transporta attîstîbai nepieciešamo jauno ielu izbûvi un esošo ielu paplašinašanu. 1924. gada saka izstradat Rîgas kopçjo apbûves planu. Visas arhitektoniski makslinieciska ziòa vçrtîgas celtnes 20.–30. gados tika celtas pçc vietçjo specialistu projektiem. Tika uzceltas arî vairakas sabiedriskas çkas (Tiesu pils, Finansu ministrijas çka, Centraltirgus, Armijas ekonomiskais veikals, Kara muzejs u.c.).

gados Rîga kïuva latviskaka. 1935. gada latviešu îpatsvars pilsçtas iedzîvotaju vidû bija 63%. Lielakas etniskas minoritates Rîga bija ebreji vacieši krievi un poïi Rîga darbojas nozîmîgi rûpniecîbas uzòçmumi, lielakas kredîtiestades, ka arî trîs no èetram latvijas augstskolam.

Pçc Latvijas okupacijas 1940. gada 17. jûnija Rîga kïuva par Latvijas PSR galvaspilsçtu. Taja atradas Latvijas PSR Augstaka Padome un valdîba – Ministru padome. Pilsçtas parvalde tika izveidota pçc PSRS pilsçtu parauga. 1941. gada janvarî Rîga tika izveidoti 6 rajoni (Ïeòina, Staïina, Kirova, Maskavas, Proletariešu un Sarkanarmijas rajons)

. gada jûlija Latviju okupçja nacistiskas Vacijas karaspçks. Latvija kïuva par reihskomisariata Ostland sastavdaïu un Rîga par tas centru. 1944. gada oktobrî Rîgu atkal ieòçma Sarkana armija.

Pçckara gados Rîga strauji pieauga iedzîvotaju skaits, galvenokart uz migracijas rçíina. Savukart latviešu îpatsvars strauji samazinajas (no aptuveni 45% 1959. gada lîdz 36% 1989. gada). 80-to gadu vidû Rîga dzîvoja vairak neka 1/3 no Latvijas iedzîvotajiem. Mainîjas arî pilsçtas administratîvais iedalîjums.

1946. gada  Rîgai pievienoja Jûrmalas rajonu. Taèu vçlak to apvienoja ar Íemeriem un Sloku, izveidojot patstavîgu pilsçtu – Jûrmalu. Arî turpmak samçra bieži mainîjas Rîgas rajonu skaits, to robežas un nosaukumi. Pçc Latvijas Republikas neatkarîbas atgûšanas 1991. gada sakas Rîgas pašvaldîbas reforma – Rîga tika iedalîta sešos administratîvajos rajonos (Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsçta, Vidzemes priekšpilsçta, Zemgales priekšpilsçta, Ziemeïu rajons). Saskaòa ar 1994. gada februara lçmumu Rîga izveidota vienas pakapes pašvaldîba ar vienu lçmçjvaru – Rîgas domi (60 deputatu); priekšpilsçtas (rajonus) parzina iecelti izpilddirektori.

Industrializacijas gaita Rîga kïuva par hipertrofçtu Latvijas rûpniecîbas centru (taja koncentrçjas ap 52% rûpniecîba nodarbinato iedzîvotaju, tika saražots vairak neka 52% produkcijas)

1960.–1980. gados Rîga uzcçla jaunus dzîvojamos rajonus galvenokart neapbûvçtajas pilsçtas nomalçs. Radas ta sauktie 'guïamrajoni' Agenskalna, Jugla, Purvciema un citur. Tika uzceltas arî vairakas nozîmîgas sabiedriskas çkas (Rîgas stacija, lidosta 'Rîga', Dailes teatris, Kongresu nams, vairaki sporta nami un citas)

Rîgas iedzîvotaji 1897–1995

Literatûras saraksts

“Rîga 1860-1917” 1978.gads

“Feodala Rîga” 1978.gads

“Rîga socialisma laikmeta” 1980.gads