CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Līzings ka finansējuma veids Latvija
Saturs
Ievads 3
Līzinga vēsture 6
Līzinga klasifikacija pēc veidiem 9
a) Finansu līzings 9
b) Operatīvais līzings 10
Līzinga darījumu butība un līzinga īpatnības 12
Līzinga tiesiskais nodroinajums 15
Tirgus situacija 17
Nakotnes perspektīvas 19
Līzinga noformēana 21
a) Līzinga noformēanas nepiecieamie dokumenti. 21
b) Procentu aprēķinaana. 22
c) Gada sadardzinajums. 23
Pielikumi 25
Izmantota literatūra 26
Latvija līzings ka finansu pakalpojums plai pazīstams nu jau aptuveni trīs gadus. Domajams, ka lielai daļai sabiedrības patlaban ir izveidojies priekstats par to, kas īsti slēpjas zem a angliska terrnina, proti, nomas.
Vēl aizvien pastav viedoklis, ka latvieiem ir psiholoģiskas problēmas ar 'dzīvi uz parada', tadēļ izkiranas par līzinga vai kredīta izmantoanu var būt apgrūtinata. Tomēr nekas neliecina par labu adu uzskatu aizstavjiem. Rūpīga savu ieņēmumu stavokļa apzinaana un izvērtēana vēl nenozīmē psiholoģisku nepilnvērtību. Ka jau minēts, līzings gūst aizvien plaaku popularitati, un pie normaliem valsts ekonomiskas attīstības tempiem ads process turpinasies.
Ar katru gadu Latvija pieaug interese par līzinga operacijam, turklat ļoti strauji. Ar līzinga starpniecību tiek iegadatas ēkas, būves, transportlīdzekļi, datori, sadzīves tehnika u.t.t. Līzinga darījumi kļūst arvien popularaki, nesot ienakumus līzinga devējiem un nodroinot līzinga saņēmējus ar nepiecieamo mantu sava biznesa veikanai vai sadzīves problēmu atrisinaanai.
Taču joprojam lielaka daļa klientu ir juridiskas nevis fiziskas personas. Iemesls ir fizisko personu līdz im ne parak augstie ienakumi un neziņa par to, vai būs iespējams visu līguma laiku saglabat augstos ienakumus. Taču pēdēja laika situacija nedaudz mainas, palielinoties fizisko personu noslēgto līgumu īpatsvaram.
Turklat, palielinoties konkurencei līzinga sabiedrību starpa un palētinoties finansu resursiem, tiek samazinata automaīnu līzinga bazes procentu likme, ta padarot to pieejamaku Latvijas iedzīvotajiem.
Ir prognoze, ka ada bazes procentu likme varētu stabilizēties, un līzinga sabiedrības arvien vairak sakot konkurēt sava starpa nevis ar zemakam procentu likmēm, bet gan ar līzinga noformēanas procesa vienkaroanu un atrumu. Par bazes procentu likmju iespējamo stabilizaciju liekot domat fakts, ka īs likmes Latvija ir jau ļoti pietuvojuas Igaunijas procentu likmēm, un Igaunija līzinga tirgus ir daudz attīstītaks un stabilaks neka Latvija.
1. Līzings ir finansējuma veids, kura procesa līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksajis līzinga devējs. Līzinga gaita līzinga ņēmējs norēķinas ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksa procentus) un atkarība no līzinga veida maksa amortizacijas maksu vai izpirkuma maksu.
2. Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegadajas līzinga objektu un maksa ikmēnea maksu, kas sastav no amortizacijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksajumiem (komisijas maksas, papildus maksajumi, soda naudas utt.).
3. Līzinga devējs ir līzinga firma.
4. Līzinga objekts ir tas priekmets (piemēram maīna, dzīvoklis, iekartas u.t.t.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksa par to līzinga devējam.
5. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksajumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksa līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un ta sastav no līzinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksajumiem. Ir daadas metodes, ka tiek aprēķinata līzinga maksa, un, atkarība no tas, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarība no klienta prasībam.
6. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazinata līzinga objekta nenomaksata summa (citiem vardiem sakot, ta ir līzinga ņēmēja parada atmaksa līzinga devējam).
7. Līzinga objekta nenomaksata summa ir ta līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinajies līzinga devējam (t.i summa, kuru līzinga ņēmējs vēl ir parada līzinga devējam). Aprēķinamo procentu lielums ir tiei atkarīgs no īs summas (jo lielaka summa, jo lielaks procentu maksajums).
8. Procenti tiek aprēķinati no līzinga objekta nenomaksatas summas par realo aizdevuma periodu (vairuma gadījumu mēnesi).
9. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastadīanu, lietas izskatīanu un administratīvo procedūru veikanu.
10. Gada sadardzinajums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuali izteikta summa, ko līzinga ņēmējs parmaksa par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadardzinajums nozīmē, ka līzinga ņēmējs katru gadu parmaksas 5% no sakotnējas līzinga (aizdevuma) summas.&
Līzings ir jauna paradība ekonomika - mūsdienu izpratnē, tas dzimis 1952. gada Amerika, lai gan jau senaja umeru valstī un Venēcija, ka Otra pasaules kara laika ASV pastavēja kaut kas līdzīgs (lendlīze). Sakotnēji, kad ASV tika izveidota pirma līzinga sabiedrība, pēc valstī pastavoajiem likumiem bankam ar to nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju parņēma citas valstis, piemēram, Kanada, tur ar to nodarbojas tiei bankas, jo , lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairak, protams , ir bankam. 1962. gada arī ASV valdība atļava savas valsts bankam sniegt līzinga pakalpojumus. Kop a laika līzinga ideju parņēmusi Eiropa, Afrika, Australija, Japana, Ķīna, kur izveidotas līzinga orgsnizacijas vēlak apvienojuas Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federacija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociacijas un sabiedrības.
Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu saka nodarboties 1989. gada , lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekartas rūpniecībai. Arī Rietumi pēc politiskajam parmaiņam Austrumeiropa 80. gadu beigas un 90.gadu sakuma bija ļoti ieinteresēti ienakt Austrumu tirgū, tapēc 1993.gada Amsterdama notikuaja konferencē par līzinga attīstības iespējam savas valstīs runaja Rumanijas, Ungarijas, Polijas u.c. bijuo socialistisko zemju parstavji. Latvija līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī. Līzinga pirmsakumi Latvija pēc neatkarības atgūanas meklējami laika no 1992. līdz 1993. gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas saka piedavat Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un 'Parekss' banka. is pakalpojums toreiz tika piedavats galvenokart juridiskam personam, uzņēmumiem nepiecieamo raoanas iekartu iegadei.
Pirma patstavīga līzinga sabiedrība Latvija tika nodibinata 1995. gada vidū, un ta bija Igaunijas kompanijas 'Hansa Leasing' meitas uzņēmums SIA 'Hanza līzings'. Pakapeniski veidojas arī citas līzinga firmas, parsvara - banku meitas uzņēmumi. Palaik Latvija darbojas vairak neka divdesmit uzņēmējsabiedrību, kuras piedava līzinga pakalpojumus. Nozīmīgakas no tam apvienojuas Latvijas Nacionalaja lizinga devēju asociacija (LNLDA). Apvienoanas mērķis, ka tas parasti ir līdzīgos gadījumos, ietver intereu parstavniecību un darbibas koordinaciju. Asociacijas galvenais uzdevums ir izstradat kopīgas līzinga attīstības programmas, iesaistities normativo dokumentu izstradaana līzinga joma. Patlaban asociacija ietilpst 11 līzinga sabiedrības un 7 bankas, kas nodarbojas ar līzinga pakalpojumu snieganu. Starp tam 'Hanza lizings', 'Parekss' banka un 'Parekss līzings', Unibanka un 'Unilizings', Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un citas. Pēdējos gados LNLDA ir pilnveidojusi savu darbību, kas sakotnēji neizcēlas ar nozīmīgam aktivitatēm. 1997. gada notikusi asociacijas biedru sastava sakartoana, pilnveidota strukturala uzbūve. Efektīvakai darba organizacijai izveidotas vairakas darba grupas, kuras veido specialisti no līzinga kompanijam, kas nodarbojas ar konkrētiem jautajumiem, piemēram, statistikas, informatīvi metodiska darba grupas. Pastav arī atseviķa darba grupa, kas nodarbojas ar līzingdevēju negatīvas pieredzes apkopoanu jeb ta saucama melna saraksta izveidi. Papildus citam aktivitatēm tiek rīkoti informējoa rakstura seminari, veidoti un uzturēti kontakti ar radniecīgam organizacijam vairakas arvalstīs, to starp ar Krievijas, Ukrainas, Polijas, Igaunijas asociacijam, arī ar Zviedrijas Finansu namu asociaciju. Nodibinatas lietiķas attiecības ar apvienībam, kas liela mēra saistītas ar līzinga pakalpojumu izmantoanu - Latvijas Pilnvaroto autotirgotaju asociaciju un Latvijas Apdroinataju asociaciju.
LNLDA uztur arī regularus kontaktus ar Eiropas Līzinga devēju asociaciju federaciju 'Leaseurope', tadējadi asociacijas rīcība ir dati par līzinga tirgus stavokli Rietumeiropa. Latvija ir spēka Otavas konvencija par starptautisko finansu līzingu, kas nodroina starpvalstu līzinga darījumu iespējas.
Līzinga pakalpojumi pamata iedalami divos veidos - finansu un operatīvais līzings. Finansu līzings (saukts arī par nomu ar izpirkumu, kapitala nomu vai finansu nomu), tiek saukts arī vienkari par līzingu un ir visizplatītakais līzinga veids Latvija uz doto brīdi. aja gadījuma līzinga ņēmējs sedz visas izmakas saistītas ar līzinga objekta ekspluataciju, un, protams, patur visu peļņu ko gūst ekspluatējot o lietu vai objektu. Nokartojot visus maksajumus līzinga ņēmējs kļūst par līzinga objekta īpanieku.
Operatīvais līzings (saukts arī par nomu) ir raksturīgs ar to, ka līzinga objekts līzinga periodam beidzoties nepariet līzinga ņēmēja īpauma, bet gan paliek līzinga devēja īpauma, t.i. līzinga ņēmējs ņem objektu tikai lietoana.
Var tikt izmantots daadu objektu iegūanai. Raoanas iekartas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionalakie. Termiņ, uz kadu objekts tiek nodots līzinga, parasti ir atbilos ta amortizacijas radītajiem. Priekroka tiek dota jaunam iekartam automobijiem u. c.), morali un fiziski novecojuas tehnikas iegadei līzinga kompanijas līdzekļus pieķir nelabprat. Izvērtējot finansu resursu pieķiranu, tiek ņemti vēra vairaki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglak iegūt ir uzņēmumiem ar attistības tendencēm un progresējoiem izaugsmes raditajiem. Uzņēmuma vadībai jabūt precīzai izpratnei par uzņēmuma finansialo stavokli, iespējam un realiem nakotnes planiem. Svarīgi, lai mēnea apgrozījums parsniegtu līzingam nepiecieamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti iegūt arī tikko dibinatam uzņēmumam bez darbības pieredzes - tadai var rasties vismaz pusgada garuma. Taču kopuma līzinga devēji neizvirza dzelainus kritērijus un nepieprasa papildu garantijas, jo līzinga objekts līdz līguma termiņa beigam ir to ipaums. Tadējadi uzņēmumam nav ķērļu, balstoties uz esoajiem aktīviem, izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz inkas kredītu.
Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu fiksētiem aktīviem 70-85% apmēra. Ta atbrīvojas resursi tekoo rēķinu apkalpoanai, apgrozījuma līmeņa saglabaanai un uzņēmuma attīstībai. Japiebilst, ka izmantot finasu līzingu nozīmē nodroinaties pret inflaciju, jo veicamie maksajumi ir fiksēti un naudas vērtības krianas tos neietekmē. Tas ir ļoti būtisks arguments par labu līzinga izmantoanai. Atseviks savdabīgs finansu līzinga paveids ir ta saucamais atgriezeniskais līzings. aja gadījuma līzinga objekta īpanieks sakotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek pardots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakapeniskus maksajumus. Tada veida iespējams iegūt realu apgrozamo līdzekļu papildinajumu. Tas ir arī izdevīgak, neka ieķīlat objektu, jo aja gadījuma notiek īpaumtiesību pareja un tadējadi lielakas ir apgrozamas summas. Finansu lizingu piedava visas Latvijas līzinga kompanijas.
is jēdziens faktiski nozimē ilgtermiņa nomu. To visbieak izmanto autotransporta un datoru lietoanas finansējumam. Jaatzīmē, ka operatīva līzinga izmantoana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabat vienmērīgu apgrozama kapitala plūsmu uzņēmuma bez krasiem izdevumiem nepiecieamas tehnikas iegadei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga termiņa beigas to nomainot pret vēl modernaku. Ja nomatais objekts lietoanas laika tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēanas no ta ķirties, pastav iespēja izpirkt to par atlikuo vērtību. Ir iespējams arī atdot nomato objektu pirms paredzēta termiņa, ja gribas tikt pie vēl jaunaka un modernaka. Latvija tiek piedavats arī tads operatīva līzinga paveids ka pilnas apkalpoanas līzings, kas nozīmē, ka lizinga līguma darbības laika līzinga devējs gada par objekta, aja gadījuma - transporta līdzekļa, iegadi, apdroinaanu, organizē tehnisko apkalpoanu un nepiecieamos remontus. Lietota objekta turpmakais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigam paliek līzinga devēja kompetencē. Iespējama ta talaka izmantoana, iznomajot citiem klientiem, vai cits risinajums. Piemēram, atbilstoa līguma gadījuma starp līzinga kompaniju un autotirgotaju lietota automaīna var nonakt atpakaļ autotirgotaja īpauma, kas ar to talak rīkojas pēc saviem ieskatiem. Operatīva līzinga līgumi tiek slēgti uz laika periodu, kas ir īsaks par objekta pilnas amortizacijas termiņu. ada politika dod iespēju līzinga devējam nodot to lietoana vairakkart.
Latvijas sabiedrība pagaidam vēl nav līdz galam izpratusi ada veida finansu pakalpojuma sniegtas iespējas. Ar operatīva līzinga palīdzību iespējams nodroinat augstu materiala komforta līmeni, pastavīgi lietojot jaunas vai gandriz jaunas preces, maksajot tikai nelielu daļu to patiesas vērtības. Ka jau ierasts, Rietumos ī iespēja izprasta jau sen, operatīva līzinga līgumu skaits tur vairakkart parsniedz finansu līzinga izmantoanas gadījumos.&
odien
likums traktē līzingu ka nomu ar izpirkumu. Taču
patiesība līzings būtiski atķiras no nomas. Lai
nomatu nepiecieama o priekmetu esamība. Bet nevienai līzinga
kompanijai, nevienai bankai, kas nodarbojas ar līzinga
operacijam, nav noliktavu, un ta netur pie sevis nedz
automaīnas, nedz raoanas, nedz arī kadas citas iekartas.
Un, tatad, nevar nodot noma os priekmetus citai personai. Bankai
vai līzinga kompanijai ir tikai nauda. Un par o naudu tas
iegadajas klientam nepiecieamo lietu. Bet īpauma tiesības
uz nopirkto lietu paliek bankai vai līzinga kompanijai tiei tas
ir ī īpauma ekonomiskie īpanieki, tapat arī ka
naudas ekonomiskie īpanieki. Un tikai pēc tam iestajas nomas
moments. Lai klients varētu izmantot viņam nopirkto lietu,
līzinga kompanija vai banka nodod to klientam noma (lietoana).
Un ņem no klienta procentus par līzinga aizdevumu. Piemēram, ja
mēs tadējadi mēģinasim izprast līzinga
jēdzienu, tad nevarēs traktēt līzingu parak
primitīvi - noma ar izpirkumu. Tiei tapat līzingu
nevarētu saukt par pirkumu ar atliktu maksajumu. Nederēs
arī nosaukums aizdevums , tapēc ka tas nav kredīts
tīra veida. Būtība līzings ir finansu noma
(ja jau gribam piesaistīt formulējumu nomai).
Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu sava īpauma un atdod to lietoana līzinga ņēmējam, pēdējais savukart veic pakapeniskus maksajumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederou preci. Jaatzīmē, ka līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam parejot lietotaja ipauma pēc liguma paredzēta termiņa beigu iestaanas. Ta var būt ari vienkari noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek līzinga devēja īpauma.
Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situacijai un pieaugot cilvēku maksatspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielaku popularitati. To izmantoanai nepiecieams noturīgs finansialais stavoklis, un jabūt stabilam ieņēmumu līmenim. Taja paa laika ieņēmumu summam nau jabūt astronomiskam. Galvenais prieknoteikums ir stabilitate. Protams, retais uzņemtos apgalvot, ka sabiedriski ekonomiska situacija Latvija ir stabīla un nesatricinama, taču pozitīvas attīstības tendences ir novērojamas. Pavisam nesen to apliecinaja valsts statistikas komiteja, nakot klaja ar datiem par nacionala kopprodukta stabīlo pieaugumu. Ar katru gadu pieaug arī līzinga pakalpojumu izmantotaju skaits, kas liecina par labu iepriekminētajam.
Ja uzņēmējs saņemtu kredītu par iekartas iegadi arzemēs, tad viņam būtu daudz problēmu. Iekartas iegades gadījuma uz līzinga noteikumiem caur banku, uzņēmējam ir viena rūpe - saņemt izmantoanai iekartas, kuras iepirka banka pēc viņa pasūtījuma un jau ir piegadata uz viņa uzņēmumu. Kas attiecas uz līzinga priekrocībam salīdzinot ar kredītu, kur saņemts par tas paas aparatūras iegadi, tad tas ir acīm redzamas. Piemēram, līzinga līguma termiņ ir garaks, neka kredīta līguma termiņ. Pie tam nav vajadzīgs daudzkartējs aizdevums, neka pie kredīta saņemanas. Iekartas iegades un finansēanas jautajums risinas pats par sevi. Pie tam, līzinga procentu likme ir zemaka neka kredītam, bet maksajumus var veikt maksas forma un pakalpojumu veida. Pardoanas gadījuma - norēķinaanas tikai ar naudu, bet norēķinaanas momenta ar banku, iekartas tirgus cena pieaug, bet līzinga izdevumus izskata ka tekoas izmaksas. Līzings atļauj izmantot pamatlidzekļi kopa ar atbrīvoanu no iekartas vertības pilnas apmaksas. Bet norēķini ar banku vai līzinga kompaniju var veikt pēc īpaas shēmas (ar avansu, ikmēnea, ikceturkņa u.t.t.).
Līzingam ir arī trūkumi. Ja iekarta ir paņemta uz finansu līzingu un viņa ir ar laiku novēcojusi līdz līzinga līguma darbības beiganai, bet līzinga ņemējs turpina maksat nomas maksajumus līdz kontrakta beigam.
Operatīva līzinga gadījuma novēcojuas iekartas risks ir nomas dēvējam, kuram jaņem lielu maksu no līzinga ņemēja. Vēl viens finansu līzinga trūkums ir tas , kas gadījuma kad iekarta iziet no rinda, maksajumi notiek noteikta laika, neatkarīgi no iekartas stavokļa. Ja līzinga objekts ir liels vai unikals objekts, tad sakara ar lielu darbu vajadzīgi daudz laiku un līdzekļu.
Uz dotu brīdī Latvija trūkst atbilstīgas likumdoanas, kas balstīta uz starptautiskiem standartiem, pirmam kartam, taja daļa, kas skar nodokļu likumdoanu.
Tapēc, ka izejas punkts būtu jasasniedz viennozīmīga izpratne jautajuma: kas ir līzings - finansu noma vai nomas pakalpojumi? Atkarība no ta noskaidrosies jautajums : vai būtu jaaprēķina pievienotas vērtības nodokļis (PVN) līzinga procentiem. Ka jau iepriek pieminējam, līzings ir noma ar izpirkuma tiesībam , kas apliekama ar PVN . Un , tatad galvena patērētaja līzinga maksajumiem būtu jabūt par 18% lielakiem. Ta pēc līkuma .
Taču praksē rodas daadi skaidrojumi. Piemēram, Latvijas Banka aplūko to no sava skatpunkta. Ja operaciju veic banka , tad , atbilstīgi likumam, kredīta procenti nav apliekami ar nodokli. Ja līzingu veic līzinga kompanija,tas tiek uzskatīts par nomu. Tatad, atbilstīgi likumam nomas procenti apliekami ar nodokli. Tas ir , iznak, ka bankas un līzinga kompanijas nostadītas daados apstakļos.Un , ja jau līzingu sauc par finansu jomu un uzskata, ka ta ir noma ar izpirkuma tiesībam , kas paredz 18%-īgu PVN nomaksu par līzinga procentiem - lai ta būtu, bet lai ī formula tiktu attiecinata uz visiem, nevis tikai izvēles kartība. Dabiski, bankas taja nebūs ieinteresētas. Un tas novedīs līdz tam, ka tam naksies no kopēja banku biznesa izdalīt atseviķas līzinga kompanijas.
Ja visi likumdevēji saks domat , ka līzings ir finansu noma, tad nepicieams apstiprinat ar likumu, ka līzinga procenti netiek aplikti ar PVN . Un , tadējadi, visas līzinga kompanijas un bankas tiks nostadītas vienados apstakļos.
Otrais moments: jalikvidē divkaras nadokļu aplikanas problēmu un jaievie skaidrību atgriezeniska līzinga atspoguļoanas uzskaitē. Atgriezeniskais līzings ir viena no finansu līzinga formam, kuras gadījuma līzinga objekta pardevējs un līzinga saņēmējs ir viena un ta pati persona. Kompanija nomaksa nodokli , ari klientam janomaksa PVN. Kad līzinga priekmets atgrieas pie līzinga saņēmēja , pēdējais atdod naudu ar atliktu maksajumu, atkal nepiecieams noksat nodokli. Tas ir , eit rodas dubultas nodakļu aplikanas bīstamība.
Un treais moments. Likumdoana precīzi janosaka: kas apliekams ar nodokli, kas ir un kas nav īpaums , vai noticis , vai nav noticis pirkanas prieketa pirkums. Visam jabūt precīzi noteiktam, lai nerastos daadi skaidrojumi.
Līdz 1995. gadam dati par līzinga tirgus apjomu Latvija netika apkopoti. 1996. gada kopējais tirgus apjoms veidoja ap 20 miljonus latu. 1997. gada notika strauj kapums, un gada beigas tirgus apjomu LNLDA eksperti vērtēja uz aptuveni 70 miljoniem latu. ads strauj kapums skaidrojams ar visparējas ekonomiskas situacijas uzlaboanos un banku krīzes parvarēanu, un arvalstu, konkrēti - igauņu, līzinga kompaniju iekļauanu Latvijas tirgū. Igauņi ienaca ar saviem , zemakiem līzinga procentiem, kas pamudinaja arī vietējos līzinga devējus samazinat procentu likmes. Tadējadi vidējas līzinga procentu likmes dinamika ir ada:
1996.gada - 20-13%
1997.gada - 16-12%
1998.gada - 15-11%
Līzinga procenti un termiņ ir tiei saistīti ar līzinga objektu. Automaīnu līzinga vidējais līgumu termiņ ir 3-5 gadi ar vidējo procentu likmi - 12%. Nekustama īpauma līzinga termiņ ir 10 gadi , procentu amplitūda svarstas 12-15% robeas. Sadzīves priekmetu līzinga termiņi parasti neparsniedz vienu gadu.
Popularakie līzinga objekti ir raoanas iekartas un autotransports, kas aizņem 50% un 30% tirgus atbilstoi (pielikums2). Tas ir apliecinajums raoanas attīstībai un tadējadi arī ekonomiskajai augupejai. Par indivīdu labklajibas līmeņa celanos liecina vieglo automaīnu iegades pieaugums.
Pagaidam salīdzinoi neliels ir līzinga darījumu apjoms nekustamo īpaumu tirgū , kas izskaidrojams ar lielaku nepiecieamo naudas līdzekļu daudzumu un relatīvi sareģītakiem līzinga noformēanas prieknoteikumiem. Tiek finansēta, piemēram , tikai privatīpauma esou dzīvokļu iegade , svarīga nepiecieamība ir ieraksts zemes gramata. Savukart majas uz līzinga nosacījumiem pagaidam var iegadaties visai ierobeots personu skaits.
Aplūkojot Baltijas tirgu, jamin , ka Igaunijas līzinga tirgus kopapjoms, pēc ekspertu datiem sastada virs 200 miljoniem ASV dolaru un no lielako kompaniju pieciniekam četras ir arī Latvija pazīstamas - Hansa Liising, Uhispanga Liising, Hoiupanga Liising, Tallinna Panga Liising. Lietuva savukart tirgus apjoms ir aptuveni 34 miljoni ASV dolaru, un lielakas kompanijas - Vilnius Bankas Lizingas un Hanza Lizingas(pielikums1).
Līzinga portfelis 8 lielakajas Latvijas bankas 1997.gada bija sekojos:
Hanza lizing 19 milj. latu
Zemes Banka 24 milj. latu
Hansabank-Latvija 23.5 milj. latu
Baltijas Tranzītu Banka 21.2 milj. latu
Investīciju banka 17 milj latu
Saules banka 17 milj.latu
Krajbanka 16.9 milj.latu
Hipotēku un zemes banka 13 milj.latu.&
Uz dotu brīdī 90% līzinga pakalpojumu tirgus sastada finansu līzings. Operatīvu līzingu pagaidam piedava tikai atseviķas Latvijas finansu institūcijas, piemēram, Latvijas industriala līzinga sabiedrība, Hanza līzings, Parekss līzings.
Paredzams, ka ogad turpinasies līzinga tirgus apjoma pieaugums, varbūt vairs ne tik strauj ka pērn, bet stabili augos. Kompaniju parstavji ir vienispratis, ka pieaugs uz līzinga noteikumiem iegadato automobiļu skaits. Gaidama arī nekustama īpauma tirgus aktivizēanas. Būtu jasakas pagaidam mazpopulara operatīva līzinga izmantoanas procentualajam kapumam.
Bankas
nodarbojas ar finansu līdzekļu vai vērtspapīru izvietoanu,
vai nu izsniedzot kredītus, vai slēdzot līzinga līgumus.
Ka liecina Londonas Līzinga asociacijas dati, līzinga tirgus
tuvinas vērtspapīru tirgum. Bankam ir ļoti
izdevīgi izvietot līdzekļus ar līzinga starpniecību
vairaku iemeslu
Ta
ka bankai līzings ir mazak riskants, banka var pazeminat
līzinga procentu - tas var būt pat par 30-40 % zemaks neka
naudas aizdevumam. Turklat ar līzingu klients vienlaikus atrisina gan
kredīta atgūanas , gan iekartas iegades jautajumu.
Nereti arzemju partneri pieprasa ieprekēju apmaksu - pat 3-4 mēneus, tadējadi iegūstot klienta naudu , ko aja laika var bez maksas apgrozīt. Izmantojot bankas līzinga pakalpojumus, priekapmaksa ir izslēgta, apmaksu parasti veikta pēc akreditīva. Klients , neieguldot nekadus līdzekļus, saņem nopirkto īpaumu lietoana un , to darbinot, gūst peļņu , pakapeniski samaksa bankai ta vērtību un līzinga procentus un iegūst to sava īpauma.
Jaņem vēra arī tas, ka klients mūsu apstakļos nevar saņemt ilgtermiņa kredītu - parasti kredīttermiņ 3-12 mēnei. Līzinga veida adu preču kredītu var saņemt uz 4-5 gadiem. Saskaņa ar līgumu klients var norēķinaties ar banku katru mēnesi ,ceturksni vai sezonu , kas nav iespējams , saņemot un atmaksajot naudas kredītu.
Īpai izdevīga klientam var būt iespēja līzingu atdot ne vien nauda, bet arī ar pakalpojumiem. Klientam izdevīgs ir arī sale and lease back jeb t.i. atgriezeniska līzinga veids, kad klients pardot bankai savas iekartas , banka iekartas atstaj viņa lietoana , bet klients tadējadi iegūst apgrozamo kapitalu.
Bankas un līzinga sabiedrības veidosies klientu kredītvēstures, kas atvieglos darījumu izvērtēanu un finansējuma pieķiranas procedūru. Līzings un tadējadi arī jaunas, modernas preces, komforts un ērtības kļūs pieejamaki aizvien plaakiem sabiedrības slaņiem. Iespējas ir un būs. Jaspēj un jagrib tas izmantot.
Fiziskam personam:
1. Pases kopija.
2. Informacija par ienakumu avotiem, kas nepiecieami līzinga maksajumu veikanai.
Juridiskam personam
1. Reģistracijas apliecība.
2. Uzņēmuma statūtus .
3. Uzņēmuma dibinataju sapulces protokols par personam, kam ir paraksta tiesības .
4. Sapulces protokols ar lēmumu par līzinga darījuma slēganu un ta kartoanai pilnvarotas personas izvirzīanu .
5. Auditētu gada finansu parskats ar pielikumiem.
6. Kartējo bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķins.
7. Ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu paradu.
8. Līzinga objekta izmantoanas biznesa plans.
Ja pats līzinga objekts nevar kalpot par vienīgo darījuma nodroinajumu pilna apmēra, banka var pieprasīt no klienta papildus nodroinajumu likvīdas ķīlas vai juridiskas vai fiziskas personas galvojuma veida, iesniedzot atbilstous dokumentus.
a) Kas nodroina zemakus kredītprocentus?
* Parliecinoi dokumenti par klienta maksatspēju visa līzinga perioda;
* Laba kredītvēsture (atmaksats kredīts kada cita banka vai līzinga firma);
* Garantijas vēstule no finansiali droa uzņēmuma;
* Lielaka pirma iemaksa.
b) Ka tiek aprēķinati procentu maksajumi.
Procentu maksajumi tiek aprēķinati par pamatu ņemot 360 dienas un izmantojot realo lietoanas laiku un līzinga objekta nenomaksato summu.
PROCENTI MENESĪ=PROCENTU LĪKME/12
Tomēr adi aprēķinati procenti nav pilnīgi objektīvi, jo, piemēram, procentu likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspoguļo to, ka menesī finansējums ir izmantots 31 dienu, kamēr februarī tikai 28. Lai novērstu adu nepilnību, īkmēnea koeficents (un no ta izrietoais procentu maksajums) tiek aprēķinats pēc sareģītakas formulas
KOEF= PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECĪGAJA PERIODA/360 un
PROCENTU MAKSAJUMS=NENOMAKSATA SUMMA * KOEF.
Tomēr arī ar to vēl nepietiek, jo vairumam līzinga darījumu tiek pieprasīta pirma iemaksa, un arī to ir jaatspoguļo maksajumu grafika. Pirmas iemaksas atspoguļoana maksajumu grafika tomēr nekadas grūtības nesagada, jo procentu aprēķinaanas principi nemainas.
Ta, piemēram, procenti par 1. periodu tika aprēķinati ņemot vēra realo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un o datumu, un procenti tika aprēķinati adi:
KOEF=0.15*dienu skaits menesī/360 un PROCENTI=atlikuma vertība*KOEF
Līdz ar to jebkur klients, paņēmis savu maksajumu grafiku, var parliecinaties, vai procenti ir aprēķinati ta, ka to ir stastījui līzinga specialisti vai reklamas, un arī tiesīgs pieprasīt, lai tie tiktu parstradati, ja izmantojot os aprēķinus procentu maksajumiem būtu jabūt mazakiem.
Tomēr realie maksajumu grafiki ir sastadīti vēl sareģītak, lai arī procentu aprēķinaanas princips ir palicis tas pats. Tas ir pirmkart saistīts ar to, ka daus pakalpojumus un preces ir jaapliek ar pievienotas vērtības nodokli (PVN) un otrkart ar to, ka klienti parsvara vēlas, lai maksajama summa būtu katru mēnesi fiksēta, jo ir daudz vieglak novērtēt cik izdevīgs ir līzinga piedavajums ar ikmēnea maksu.&
Gada sadardzinajums ir finansiali absurds jēdziens, kura aprēķinaanas metodiku mēs tomēr sniegsim, ņemot vēra ī termina bieo lietoanu, tapat centīsimies izskaidrot ar ko tad sadardzinajuma procents atķiras no 'parastajiem procentiem'.
Sadardzinajums tiek rēķinats ļoti vienkari: Kopēja summa, ko klients ir nomaksajis (ieskaitot nodokļus) līzinga devējam mīnus kopēja nodokļu summa, ko klients ir nomaksajis līzinga devējam un mīnus komisijas maksa un tas viss dalīts ar līzinga objekta sakotnējo cenu. No iegūta koeficienta tiek atņemts 1 un rezultats dalīts ar līzinga periodu izteiktu gados.
is
koeficents ir finansiali neloģisks divu iemeslu
1) Tas ir atkarīgs no pirmas iemaksas lieluma -- jo lielaka pirma iemaksa, jo zemaks sadardzinajums.
2) Tas neņem vēra tadu būtisku apstakli ka laiks, kad maksajumi tiek izdarīti, tadēļ iepriekminētais sadardzinajums būtu korekti aprēķinats tikai tad, ja visi maksajumi tiktu izdarīti līzinga perioda beigas.
Tadēļ, ja jums tiek minēts tikai sadardzinajums, kad jūs interesējaties par līzingu, ir iespējamas trīs versijas kapēc tas notiek ta:
1) Līzinga specialists (vai cilvēks ar ko jūs konsultējaties) ir absolūti neizglītots un nesaprot par ko pats runa, bet atkarto tikai iemacītas frazes;
2) Līzinga specialists uzskata jūs par absolūtu idiotu .
3) Abi no iepriekminētajiem.
Neatkarīgi no iemesliem, kapēc ir pieminēts sadardzinajums vai tam atbilstos jēdziens, paļaujieties tikai uz realo procentu likmi un ja tada nav minēta pieprasiet, lai jums to pasaka. Tikai ta ļauj notiekt, kura kompanija piedava visizdevīgakos finansējuma noteikumus.
1.Valsts procentuala daļa Baltijas līzinga pakalpojumu tirgū
2.Lizinga objektu procentualais sadalījums tirgū
1. Līzings - ta ir iespēja nokartot problēmas uzreiz. - Latvijas
Ekonomists 1997, N.4
Līzings - ekonomikas fenomens. - Partneri 1998, N.7, 18lpp.
Līzings - ta nav noma, tas ir kaut kas cits. - Latvijas Ekonomists 1998, N.1
Līzings ka attīstības līdzekļis. - Praktiskais latvietis 1998, N.25, 7.lpp.
Līzings ceļ materialo komfortu. - Kapitals 1998, N.5
Ka izvēlēties pimerotako līzinga veidu. - Dienas Bizness 1998, 17.decembrī, 17lpp.
Kas slēpjas zem varda līzings. - Jauna Avīze 1998, 3.jūl.
Vēl reiz par līzinga būtību. - Latvijas Ekonomists 1998, N.6, 45lpp.
Līzings: viedokļi, problēmas, risinajumi. - Latvijas Ekonomists 1998, N.5, 60lpp.
Latvijas līzinga tirgus: attīstību sekmē jaunu pakalpojumu ievieana. - Dienas Bizness 1998, 14.maijs.
Līzinga darījumi - joprojam banku uzmanības loka. - Dienas Bizness 1998, 14.maijs.
Līzings, ka juridiska procedūra. - Jauna Avīze 1998, 9.marta.
& LNLDA dati (Latvijas Nacionala līzinga devēju asociacija)
& Kapitals N. 5 1998,79lpp.
& LNLDA dati
& Rigas komerc bankas dati
& Kapitals N.5 1998 (LNLDA dati)
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1561
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved