Līzings ka finansējuma veids Latvija

Saturs

Ievads  3

Līzinga vēsture 6

Līzinga klasifikacija pēc veidiem 9

a) Finansu līzings  9

b) Operatīvais līzings  10

Līzinga darījumu butība un līzinga īpatnības  12

Līzinga tiesiskais nodrošinajums 15

Tirgus situacija 17

Nakotnes perspektīvas 19

Līzinga noformēšana 21

a) Līzinga noformēšanas nepieciešamie dokumenti. 21

b) Procentu aprēķinašana. 22

c) Gada sadardzinajums.  23

Pielikumi   25

Izmantota literatūra 26

Ievads

Latvija līzings ka finansu pakalpojums plaši pazīstams nu jau aptuveni trīs gadus. Domajams, ka lielai daļai sabiedrības patlaban ir izveidojies priekšstats par to, kas īsti slēpjas zem ša angliska terrnina, proti, nomas.

Vēl aizvien pastav viedoklis, ka latviešiem ir psiholoģiskas problēmas ar 'dzīvi uz parada', tadēļ izškiršanas par līzinga vai kredīta izmantošanu var būt apgrūtinata. Tomēr nekas neliecina par labu šadu uzskatu aizstavjiem. Rūpīga savu ieņēmumu stavokļa apzinašana un izvērtēšana vēl nenozīmē psiholoģisku nepilnvērtību. Ka jau minēts, līzings gūst aizvien plašaku popularitati, un pie normaliem valsts ekonomiskas attīstības tempiem šads process turpinasies.

Ar katru gadu Latvija pieaug interese par līzinga operacijam, turklat ļoti strauji. Ar līzinga starpniecību tiek iegadatas ēkas, būves, transportlīdzekļi, datori, sadzīves tehnika u.t.t. Līzinga darījumi kļūst arvien popularaki, nesot ienakumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisinašanai.

Taču joprojam lielaka daļa klientu ir juridiskas nevis fiziskas personas. Iemesls ir fizisko personu līdz šim ne parak augstie ienakumi un neziņa par to, vai būs iespējams visu līguma laiku saglabat augstos ienakumus. Taču pēdēja laika situacija nedaudz mainas, palielinoties fizisko personu noslēgto līgumu īpatsvaram.

Turklat, palielinoties konkurencei līzinga sabiedrību starpa un palētinoties finansu resursiem, tiek samazinata automašīnu līzinga bazes procentu likme, ta padarot to pieejamaku Latvijas iedzīvotajiem.

Ir prognoze, ka šada bazes procentu likme varētu stabilizēties, un līzinga sabiedrības arvien vairak sakšot konkurēt sava starpa nevis ar zemakam procentu likmēm, bet gan ar līzinga noformēšanas procesa vienkaršošanu un atrumu. Par bazes procentu likmju iespējamo stabilizaciju liekot domat fakts, ka šīs likmes Latvija ir jau ļoti pietuvojušas Igaunijas procentu likmēm, un Igaunija līzinga tirgus ir daudz attīstītaks un stabilaks neka Latvija.

1. Līzings ir finansējuma veids, kura procesa līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksajis līzinga devējs. Līzinga gaita līzinga ņēmējs norēķinas ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksa procentus) un atkarība no līzinga veida maksa amortizacijas maksu vai izpirkuma maksu.

2. Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegadajas līzinga objektu un maksa ikmēneša maksu, kas sastav no amortizacijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksajumiem (komisijas maksas, papildus maksajumi, soda naudas utt.).

3. Līzinga devējs ir līzinga firma.

4. Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram mašīna, dzīvoklis, iekartas u.t.t.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksa par to līzinga devējam.

5. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksajumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksa līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un ta sastav no līzinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksajumiem. Ir dažadas metodes, ka tiek aprēķinata līzinga maksa, un, atkarība no tas, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarība no klienta prasībam.

6. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazinata līzinga objekta nenomaksata summa (citiem vardiem sakot, ta ir līzinga ņēmēja parada atmaksa līzinga devējam).

7. Līzinga objekta nenomaksata summa ir ta līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinajies līzinga devējam (t.i summa, kuru līzinga ņēmējs vēl ir parada līzinga devējam). Aprēķinamo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielaka summa, jo lielaks procentu maksajums).

8. Procenti tiek aprēķinati no līzinga objekta nenomaksatas summas par realo aizdevuma periodu (vairuma gadījumu mēnesi).

9. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastadīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu.

10. Gada sadardzinajums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuali izteikta summa, ko līzinga ņēmējs parmaksa par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadardzinajums nozīmē, ka līzinga ņēmējs katru gadu parmaksas 5% no sakotnējas līzinga (aizdevuma) summas.&

Līzinga vēsture

Līzings ir jauna paradība ekonomika - mūsdienu izpratnē, tas dzimis 1952. gada Amerika, lai gan jau senaja šumeru valstī un Venēcija, ka Otra pasaules kara laika ASV pastavēja kaut kas līdzīgs (lendlīze). Sakotnēji, kad ASV tika izveidota pirma līzinga sabiedrība, pēc valstī pastavošajiem likumiem bankam ar to nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju parņēma citas valstis, piemēram, Kanada, tur ar to nodarbojas tieši bankas, jo , lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairak, protams , ir bankam. 1962. gada arī ASV valdība atļava savas valsts bankam sniegt līzinga pakalpojumus. Kopš ša laika līzinga ideju parņēmusi Eiropa, Afrika, Australija, Japana, Ķīna, kur izveidotas līzinga orgsnizacijas vēlak apvienojušas Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federacija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociacijas un sabiedrības.

Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu saka nodarboties 1989. gada , lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekartas rūpniecībai. Arī Rietumi pēc politiskajam parmaiņam Austrumeiropa 80. gadu beigas un 90.gadu sakuma bija ļoti ieinteresēti ienakt Austrumu tirgū, tapēc 1993.gada Amsterdama notikušaja konferencē par līzinga attīstības iespējam savas valstīs runaja Rumanijas, Ungarijas, Polijas u.c. bijušo socialistisko zemju parstavji. Latvija līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī. Līzinga pirmsakumi Latvija pēc neatkarības atgūšanas meklējami laika no 1992. līdz 1993. gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas saka piedavat Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un 'Parekss' banka. Šis pakalpojums toreiz tika piedavats galvenokart juridiskam personam, uzņēmumiem nepieciešamo ražošanas iekartu iegadei.

Pirma patstavīga līzinga sabiedrība Latvija tika nodibinata 1995. gada vidū, un ta bija Igaunijas kompanijas 'Hansa Leasing' meitas uzņēmums SIA 'Hanza līzings'. Pakapeniski veidojas arī citas līzinga firmas, parsvara - banku meitas uzņēmumi. Pašlaik Latvija darbojas vairak neka divdesmit uzņēmējsabiedrību, kuras piedava līzinga pakalpojumus. Nozīmīgakas no tam apvienojušas Latvijas Nacionalaja lizinga devēju asociacija (LNLDA). Apvienošanas mērķis, ka tas parasti ir līdzīgos gadījumos, ietver interešu parstavniecību un darbibas koordinaciju. Asociacijas galvenais uzdevums ir izstradat kopīgas līzinga attīstības programmas, iesaistities normativo dokumentu izstradašana līzinga joma. Patlaban asociacija ietilpst 11 līzinga sabiedrības un 7 bankas, kas nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu. Starp tam 'Hanza lizings', 'Parekss' banka un 'Parekss līzings', Unibanka un 'Unilizings', Baltijas Tranzītu banka, Rīgas komercbanka un citas. Pēdējos gados LNLDA ir pilnveidojusi savu darbību, kas sakotnēji neizcēlas ar nozīmīgam aktivitatēm. 1997. gada notikusi asociacijas biedru sastava sakartošana, pilnveidota strukturala uzbūve. Efektīvakai darba organizacijai izveidotas vairakas darba grupas, kuras veido specialisti no līzinga kompanijam, kas nodarbojas ar konkrētiem jautajumiem, piemēram, statistikas, informatīvi metodiska darba grupas. Pastav arī atsevišķa darba grupa, kas nodarbojas ar līzingdevēju negatīvas pieredzes apkopošanu jeb ta saucama melna saraksta izveidi. Papildus citam aktivitatēm tiek rīkoti informējoša rakstura seminari, veidoti un uzturēti kontakti ar radniecīgam organizacijam vairakas arvalstīs, to starp ar Krievijas, Ukrainas, Polijas, Igaunijas asociacijam, arī ar Zviedrijas Finansu namu asociaciju. Nodibinatas lietišķas attiecības ar apvienībam, kas liela mēra saistītas ar līzinga pakalpojumu izmantošanu - Latvijas Pilnvaroto autotirgotaju asociaciju un Latvijas Apdrošinataju asociaciju.

LNLDA uztur arī regularus kontaktus ar Eiropas Līzinga devēju asociaciju federaciju 'Leaseurope', tadējadi asociacijas rīcība ir dati par līzinga tirgus stavokli Rietumeiropa. Latvija ir spēka Otavas konvencija par starptautisko finansu līzingu, kas nodrošina starpvalstu līzinga darījumu iespējas.

Līzinga klasifikacija pēc veidiem

Līzinga pakalpojumi pamata iedalami divos veidos - finansu un operatīvais līzings. Finansu līzings (saukts arī par nomu ar izpirkumu, kapitala nomu vai finansu nomu), tiek saukts arī vienkarši par līzingu un ir visizplatītakais līzinga veids Latvija uz doto brīdi. Šaja gadījuma līzinga ņēmējs sedz visas izmakas saistītas ar līzinga objekta ekspluataciju, un, protams, patur visu peļņu ko gūst ekspluatējot šo lietu vai objektu. Nokartojot visus maksajumus līzinga ņēmējs kļūst par līzinga objekta īpašnieku.

Operatīvais līzings (saukts arī par nomu) ir raksturīgs ar to, ka līzinga objekts līzinga periodam beidzoties nepariet līzinga ņēmēja īpašuma, bet gan paliek līzinga devēja īpašuma, t.i. līzinga ņēmējs ņem objektu tikai lietošana.

a) Finansu līzings

Var tikt izmantots dažadu objektu iegūšanai. Ražošanas iekartas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionalakie. Termiņš, uz kadu objekts tiek nodots līzinga, parasti ir atbilošs ta amortizacijas radītajiem. Priekšroka tiek dota jaunam iekartam automobijiem u. c.), morali un fiziski novecojušas tehnikas iegadei līzinga kompanijas līdzekļus piešķir nelabprat. Izvērtējot finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vēra vairaki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglak iegūt ir uzņēmumiem ar attistības tendencēm un progresējošiem izaugsmes raditajiem. Uzņēmuma vadībai jabūt precīzai izpratnei par uzņēmuma finansialo stavokli, iespējam un realiem nakotnes planiem. Svarīgi, lai mēneša apgrozījums parsniegtu līzingam nepieciešamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti iegūt arī tikko dibinatam uzņēmumam bez darbības pieredzes - tadai var rasties vismaz pusgada garuma. Taču kopuma līzinga devēji neizvirza dzelžainus kritērijus un nepieprasa papildu garantijas, jo līzinga objekts līdz līguma termiņa beigam ir to ipašums. Tadējadi uzņēmumam nav šķēršļu, balstoties uz esošajiem aktīviem, izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz inkas kredītu.

Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu fiksētiem aktīviem 70-85% apmēra. Ta atbrīvojas resursi tekošo rēķinu apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabašanai un uzņēmuma attīstībai. Japiebilst, ka izmantot finasu līzingu nozīmē nodrošinaties pret inflaciju, jo veicamie maksajumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanas tos neietekmē. Tas ir ļoti būtisks arguments par labu līzinga izmantošanai. Atsevišks savdabīgs finansu līzinga paveids ir ta saucamais atgriezeniskais līzings. Šaja gadījuma līzinga objekta īpašnieks sakotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek pardots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakapeniskus maksajumus. Tada veida iespējams iegūt realu apgrozamo līdzekļu papildinajumu. Tas ir arī izdevīgak, neka ieķīlat objektu, jo šaja gadījuma notiek īpašumtiesību pareja un tadējadi lielakas ir apgrozamas summas. Finansu lizingu piedava visas Latvijas līzinga kompanijas.

b) Operatīvais līzings

Šis jēdziens faktiski nozimē ilgtermiņa nomu. To visbiežak izmanto autotransporta un datoru lietošanas finansējumam. Jaatzīmē, ka operatīva līzinga izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabat vienmērīgu apgrozama kapitala plūsmu uzņēmuma bez krasiem izdevumiem nepieciešamas tehnikas iegadei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga termiņa beigas to nomainot pret vēl modernaku. Ja nomatais objekts lietošanas laika tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēšanas no ta šķirties, pastav iespēja izpirkt to par atlikušo vērtību. Ir iespējams arī atdot nomato objektu pirms paredzēta termiņa, ja gribas tikt pie vēl jaunaka un modernaka. Latvija tiek piedavats arī tads operatīva līzinga paveids ka pilnas apkalpošanas līzings, kas nozīmē, ka lizinga līguma darbības laika līzinga devējs gada par objekta, šaja gadījuma - transporta līdzekļa, iegadi, apdrošinašanu, organizē tehnisko apkalpošanu un nepieciešamos remontus. Lietota objekta turpmakais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigam paliek līzinga devēja kompetencē. Iespējama ta talaka izmantošana, iznomajot citiem klientiem, vai cits risinajums. Piemēram, atbilstoša līguma gadījuma starp līzinga kompaniju un autotirgotaju lietota automašīna var nonakt atpakaļ autotirgotaja īpašuma, kas ar to talak rīkojas pēc saviem ieskatiem. Operatīva līzinga līgumi tiek slēgti uz laika periodu, kas ir īsaks par objekta pilnas amortizacijas termiņu. Šada politika dod iespēju līzinga devējam nodot to lietošana vairakkart.

Latvijas sabiedrība pagaidam vēl nav līdz galam izpratusi šada veida finansu pakalpojuma sniegtas iespējas. Ar operatīva līzinga palīdzību iespējams nodrošinat augstu materiala komforta līmeni, pastavīgi lietojot jaunas vai gandriz jaunas preces, maksajot tikai nelielu daļu to patiesas vērtības. Ka jau ierasts, Rietumos šī iespēja izprasta jau sen, operatīva līzinga līgumu skaits tur vairakkart parsniedz finansu līzinga izmantošanas gadījumos.&

Līzinga darījumu butība un līzinga īpatnības

Šodien likums traktē līzingu ka nomu ar izpirkumu. Taču patiesība līzings būtiski atšķiras no nomas. Lai nomatu nepieciešama šo priekšmetu esamība. Bet nevienai līzinga kompanijai, nevienai bankai, kas nodarbojas ar līzinga operacijam, nav noliktavu, un ta netur pie sevis nedz automašīnas, nedz ražošanas, nedz arī kadas citas iekartas. Un, tatad, nevar nodot noma šos priekšmetus citai personai. Bankai vai līzinga kompanijai ir tikai nauda. Un par šo naudu tas iegadajas klientam nepieciešamo lietu. Bet īpašuma tiesības uz nopirkto lietu paliek bankai vai līzinga kompanijai tieši tas ir šī īpašuma ekonomiskie īpašnieki, tapat arī ka naudas ekonomiskie īpašnieki. Un tikai pēc tam iestajas nomas moments. Lai klients varētu izmantot viņam nopirkto lietu, līzinga kompanija vai banka nodod to klientam noma (lietošana). Un ņem no klienta procentus par līzinga aizdevumu. Piemēram, ja mēs tadējadi mēģinasim izprast līzinga jēdzienu, tad nevarēs traktēt līzingu parak primitīvi - “noma ar izpirkumu”. Tieši tapat līzingu nevarētu saukt par “pirkumu ar atliktu maksajumu”. Nederēs arī nosaukums “aizdevums” , tapēc ka tas nav kredīts tīra veida. Būtība līzings ir finansu noma (ja jau gribam piesaistīt formulējumu nomai). Nevis lietu noma , bet gan finansu noma, kas ieguldītas prekšmeta. Ja šadu līzinga jēdzienu mēs varēsim izmantot , tad uzreiz sapratīsim, kas ir investīciju vai kapitala līzings, kas virzīts uz to , lai attīstītu ražošanas aparatu var attīstīt arī valsts uzņēmumos, komunalaja saimniecība un socialaja sfēra…

Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu sava īpašuma un atdod to lietošana līzinga ņēmējam, pēdējais savukart veic pakapeniskus maksajumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci. Jaatzīmē, ka līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam parejot lietotaja ipašuma pēc liguma paredzēta termiņa beigu iestašanas. Ta var būt ari vienkarši noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek līzinga devēja īpašuma.

Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situacijai un pieaugot cilvēku maksatspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielaku popularitati. To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansialais stavoklis, un jabūt stabilam ieņēmumu līmenim. Taja paša laika ieņēmumu summam nau jabūt astronomiskam. Galvenais priekšnoteikums ir stabilitate. Protams, retais uzņemtos apgalvot, ka sabiedriski ekonomiska situacija Latvija ir stabīla un nesatricinama, taču pozitīvas attīstības tendences ir novērojamas. Pavisam nesen to apliecinaja valsts statistikas komiteja, nakot klaja ar datiem par nacionala kopprodukta stabīlo pieaugumu. Ar katru gadu pieaug arī līzinga pakalpojumu izmantotaju skaits, kas liecina par labu iepriekšminētajam.

Ja uzņēmējs saņemtu kredītu par iekartas iegadi arzemēs, tad viņam būtu daudz problēmu. Iekartas iegades gadījuma uz līzinga noteikumiem caur banku, uzņēmējam ir viena rūpe - saņemt izmantošanai iekartas, kuras iepirka banka pēc viņa pasūtījuma un jau ir piegadata uz viņa uzņēmumu. Kas attiecas uz līzinga priekšrocībam salīdzinot ar kredītu, kurš saņemts par tas pašas aparatūras iegadi, tad tas ir acīm redzamas. Piemēram, līzinga līguma termiņš ir garaks, neka kredīta līguma termiņš. Pie tam nav vajadzīgs daudzkartējs aizdevums, neka pie kredīta saņemšanas. Iekartas iegades un finansēšanas jautajums risinas pats par sevi. Pie tam, līzinga procentu likme ir zemaka neka kredītam, bet maksajumus var veikt maksas forma un pakalpojumu veida. Pardošanas gadījuma - norēķinašanas tikai ar naudu, bet norēķinašanas momenta ar banku, iekartas tirgus cena pieaug, bet līzinga izdevumus izskata ka tekošas izmaksas. Līzings atļauj izmantot pamatlidzekļi kopa ar atbrīvošanu no iekartas vertības pilnas apmaksas. Bet norēķini ar banku vai līzinga kompaniju var veikt pēc īpašas shēmas (ar avansu, ikmēneša, ikceturkšņa u.t.t.).

Līzingam ir arī trūkumi. Ja iekarta ir paņemta uz finansu līzingu un viņa ir ar laiku novēcojusi līdz līzinga līguma darbības beigšanai, bet līzinga ņemējs turpina maksat nomas maksajumus līdz kontrakta beigam.

Operatīva līzinga gadījuma novēcojušas iekartas risks ir nomas dēvējam, kuram jaņem lielu maksu no līzinga ņemēja. Vēl viens finansu līzinga trūkums ir tas , kas gadījuma kad iekarta iziet no rinda, maksajumi notiek noteikta laika, neatkarīgi no iekartas stavokļa. Ja līzinga objekts ir liels vai unikals objekts, tad sakara ar lielu darbu vajadzīgi daudz laiku un līdzekļu.

Līzinga tiesiskais nodrošinajums

Uz dotu brīdī Latvija trūkst atbilstīgas likumdošanas, kas balstīta uz starptautiskiem standartiem, pirmam kartam, taja daļa, kas skar nodokļu likumdošanu.

Tapēc, ka izejas punkts būtu jasasniedz viennozīmīga izpratne jautajuma: kas ir līzings - finansu noma vai nomas pakalpojumi? Atkarība no ta noskaidrosies jautajums : vai būtu jaaprēķina pievienotas vērtības nodokļis (PVN) līzinga procentiem. Ka jau iepriekš pieminējam, līzings ir noma ar izpirkuma tiesībam , kas apliekama ar PVN . Un , tatad galvena patērētaja līzinga maksajumiem būtu jabūt par 18% lielakiem. Ta pēc līkuma .

Taču praksē rodas dažadi skaidrojumi. Piemēram, Latvijas Banka aplūko to no sava skatpunkta. Ja operaciju veic banka , tad , atbilstīgi likumam, kredīta procenti nav apliekami ar nodokli. Ja līzingu veic līzinga kompanija,tas tiek uzskatīts par nomu. Tatad, atbilstīgi likumam nomas procenti apliekami ar nodokli. Tas ir , iznak, ka bankas un līzinga kompanijas nostadītas dažados apstakļos.Un , ja jau līzingu sauc par finansu jomu un uzskata, ka ta ir noma ar izpirkuma tiesībam , kas paredz 18%-īgu PVN nomaksu par līzinga procentiem - lai ta būtu, bet lai šī formula tiktu attiecinata uz visiem, nevis tikai izvēles kartība. Dabiski, bankas taja nebūs ieinteresētas. Un tas novedīs līdz tam, ka tam naksies no kopēja banku biznesa izdalīt atsevišķas līzinga kompanijas.

Ja visi likumdevēji saks domat , ka līzings ir finansu noma, tad nepiciešams apstiprinat ar likumu, ka līzinga procenti netiek aplikti ar PVN . Un , tadējadi, visas līzinga kompanijas un bankas tiks nostadītas vienados apstakļos.

Otrais moments: jalikvidē divkaršas nadokļu aplikšanas problēmu un jaievieš skaidrību atgriezeniska līzinga atspoguļošanas uzskaitē. Atgriezeniskais līzings ir viena no finansu līzinga formam, kuras gadījuma līzinga objekta pardevējs un līzinga saņēmējs ir viena un ta pati persona. Kompanija nomaksa nodokli , ari klientam janomaksa PVN. Kad līzinga priekšmets atgriežas pie līzinga saņēmēja , pēdējais atdod naudu ar atliktu maksajumu, atkal nepieciešams noksat nodokli. Tas ir , šeit rodas dubultas nodakļu aplikšanas bīstamība.

Un trešais moments. Likumdošana precīzi janosaka: kas apliekams ar nodokli, kas ir un kas nav īpašums , vai noticis , vai nav noticis pirkšanas priekšeta pirkums. Visam jabūt precīzi noteiktam, lai nerastos dažadi skaidrojumi.

Tirgus situacija

Līdz 1995. gadam dati par līzinga tirgus apjomu Latvija netika apkopoti. 1996. gada kopējais tirgus apjoms veidoja ap 20 miljonus latu. 1997. gada notika straujš kapums, un gada beigas tirgus apjomu LNLDA eksperti vērtēja uz aptuveni 70 miljoniem latu. Šads straujš kapums skaidrojams ar visparējas ekonomiskas situacijas uzlabošanos un banku krīzes parvarēšanu, un arvalstu, konkrēti - igauņu, līzinga kompaniju iekļaušanu Latvijas tirgū. Igauņi ienaca ar saviem , zemakiem līzinga procentiem, kas pamudinaja arī vietējos līzinga devējus samazinat procentu likmes. Tadējadi vidējas līzinga procentu likmes dinamika ir šada:

1996.gada - 20-13%

1997.gada - 16-12%

1998.gada - 15-11%

Līzinga procenti un termiņš ir tieši saistīti ar līzinga objektu. Automašīnu līzinga vidējais līgumu termiņš ir 3-5 gadi ar vidējo procentu likmi - 12%. Nekustama īpašuma līzinga termiņš ir 10 gadi , procentu amplitūda svarstas 12-15% robežas. Sadzīves priekšmetu līzinga termiņi parasti neparsniedz vienu gadu.

Popularakie līzinga objekti ir ražošanas iekartas un autotransports, kas aizņem 50% un 30% tirgus atbilstoši (pielikums2). Tas ir apliecinajums ražošanas attīstībai un tadējadi arī ekonomiskajai augšupejai. Par indivīdu labklajibas līmeņa celšanos liecina vieglo automašīnu iegades pieaugums.

Pagaidam salīdzinoši neliels ir līzinga darījumu apjoms nekustamo īpašumu tirgū , kas izskaidrojams ar lielaku nepieciešamo naudas līdzekļu daudzumu un relatīvi sarežģītakiem līzinga noformēšanas priekšnoteikumiem. Tiek finansēta, piemēram , tikai privatīpašuma esošu dzīvokļu iegade , svarīga nepieciešamība ir ieraksts zemes gramata. Savukart majas uz līzinga nosacījumiem pagaidam var iegadaties visai ierobežots personu skaits.

Aplūkojot Baltijas tirgu, jamin , ka Igaunijas līzinga tirgus kopapjoms, pēc ekspertu datiem sastada virs 200 miljoniem ASV dolaru un no lielako kompaniju pieciniekam četras ir arī Latvija pazīstamas - Hansa Liising, Uhispanga Liising, Hoiupanga Liising, Tallinna Panga Liising. Lietuva savukart tirgus apjoms ir aptuveni 34 miljoni ASV dolaru, un lielakas kompanijas - Vilnius Bankas Lizingas un Hanza Lizingas(pielikums1).

Līzinga portfelis 8 lielakajas Latvijas bankas 1997.gada bija sekojošs:

Hanza lizing 19 milj. latu

Zemes Banka 24 milj. latu

Hansabank-Latvija 23.5 milj. latu

Baltijas Tranzītu Banka 21.2 milj. latu

Investīciju banka 17 milj latu

Saules banka 17 milj.latu

Krajbanka 16.9 milj.latu

Hipotēku un zemes banka 13 milj.latu.&

Uz dotu brīdī 90% līzinga pakalpojumu tirgus sastada finansu līzings. Operatīvu līzingu pagaidam piedava tikai atsevišķas Latvijas finansu institūcijas, piemēram, Latvijas industriala līzinga sabiedrība, Hanza līzings, Parekss līzings.

Nakotnes perspektīvas

Paredzams, ka šogad turpinasies līzinga tirgus apjoma pieaugums, varbūt vairs ne tik straujš ka pērn, bet stabili augošs. Kompaniju parstavji ir vienispratis, ka pieaugs uz līzinga noteikumiem iegadato automobiļu skaits. Gaidama arī nekustama īpašuma tirgus aktivizēšanas. Būtu jasakas pagaidam mazpopulara operatīva līzinga izmantošanas procentualajam kapumam.

Bankas nodarbojas ar finansu līdzekļu vai vērtspapīru izvietošanu, vai nu izsniedzot kredītus, vai slēdzot līzinga līgumus. Ka liecina Londonas Līzinga asociacijas dati, līzinga tirgus tuvinas vērtspapīru tirgum. Bankam ir ļoti izdevīgi izvietot līdzekļus ar līzinga starpniecību vairaku iemeslu dēļ, izsniedzot naudas kredītu, kredītlīdzekļi bieži vien netiek izlietoti paredzētajam mērķim. Arī gadījuma, ja ir ķīla, ta ir grūti īstenojama , bet iegūtie līdzekļi nesedz kredīta apjomu. Līzings bankai ir izdevīgs un drošs līdzekļu ieguldīšanas veids , jo šis ieguldījums paliek bankas īpašuma un kontrolē tik ilgi , kamēr klients ir pilnība norēķinajies. Tas ir sava veida preču kredīts, turklat banka klientam pērk tikai tadas iekartas , kas ir pieprasītas, - unikalas , tikai vienam klientam vajadzīgas iekartas nez vai tiks pirktas, jo tas ir liels risks.

Ta ka bankai līzings ir mazak riskants, banka var pazeminat līzinga procentu - tas var būt pat par 30-40 % zemaks neka naudas aizdevumam. Turklat ar līzingu klients vienlaikus atrisina gan kredīta atgūšanas , gan iekartas iegades jautajumu. Banka ,iegadajoties klientam vajadzīgo iekartu, aizsarga viņu no krapniekiem un apmanīšanas , garantējot kvalitatīvas, ne dargas, ar garantiju nodrošinatas preces iegadi jo ta pati ir ieinteresēta nopirkt šadu iekartu.

Nereti arzemju partneri pieprasa ieprekšēju apmaksu - pat 3-4 mēnešus, tadējadi iegūstot klienta naudu , ko šaja laika var bez maksas apgrozīt. Izmantojot bankas līzinga pakalpojumus, priekšapmaksa ir izslēgta, apmaksu parasti veikta pēc akreditīva. Klients , neieguldot nekadus līdzekļus, saņem nopirkto īpašumu lietošana un , to darbinot, gūst peļņu , pakapeniski samaksa bankai ta vērtību un līzinga procentus un iegūst to sava īpašuma.

Jaņem vēra arī tas, ka klients mūsu apstakļos nevar saņemt ilgtermiņa kredītu - parasti kredīttermiņš 3-12 mēneši. Līzinga veida šadu preču kredītu var saņemt uz 4-5 gadiem. Saskaņa ar līgumu klients var norēķinaties ar banku katru mēnesi ,ceturksni vai sezonu , kas nav iespējams , saņemot un atmaksajot naudas kredītu.

Īpaši izdevīga klientam var būt iespēja līzingu atdot ne vien nauda, bet arī ar pakalpojumiem. Klientam izdevīgs ir arī sale and lease back jeb t.i. atgriezeniska līzinga veids, kad klients pardot bankai savas iekartas , banka iekartas atstaj viņa lietošana , bet klients tadējadi iegūst apgrozamo kapitalu.

Bankas un līzinga sabiedrības veidosies klientu kredītvēstures, kas atvieglos darījumu izvērtēšanu un finansējuma piešķiršanas procedūru. Līzings un tadējadi arī jaunas, modernas preces, komforts un ērtības kļūs pieejamaki aizvien plašakiem sabiedrības slaņiem. Iespējas ir un būs. Jaspēj un jagrib tas izmantot.

Līzinga noformēšana

a) Līzinga noformēšanas nepieciešamie dokumenti.

Fiziskam personam:

1. Pases kopija.

2. Informacija par ienakumu avotiem, kas nepieciešami līzinga maksajumu veikšanai.

Juridiskam personam

1. Reģistracijas apliecība.

2. Uzņēmuma statūtus .

3. Uzņēmuma dibinataju sapulces protokols par personam, kam ir paraksta tiesības .

4. Sapulces protokols ar lēmumu par līzinga darījuma slēgšanu un ta kartošanai pilnvarotas personas izvirzīšanu .

5. Auditētu gada finansu parskats ar pielikumiem.

6. Kartējo bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķins.

7. Ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu paradu.

8. Līzinga objekta izmantošanas biznesa plans.

Ja pats līzinga objekts nevar kalpot par vienīgo darījuma nodrošinajumu pilna apmēra, banka var pieprasīt no klienta papildus nodrošinajumu likvīdas ķīlas vai juridiskas vai fiziskas personas galvojuma veida, iesniedzot atbilstošus dokumentus.

b) Procentu aprēķinašana.

a)  Kas nodrošina zemakus kredītprocentus?

* Parliecinoši dokumenti par klienta maksatspēju visa līzinga perioda;

* Laba kredītvēsture (atmaksats kredīts kada cita banka vai līzinga firma);

* Garantijas vēstule no finansiali droša uzņēmuma;

* Lielaka pirma iemaksa.

b)  Ka tiek aprēķinati procentu maksajumi.

Procentu maksajumi tiek aprēķinati par pamatu ņemot 360 dienas un izmantojot realo lietošanas laiku un līzinga objekta nenomaksato summu.

PROCENTI MENESĪ=PROCENTU LĪKME/12

Tomēr šadi aprēķinati procenti nav pilnīgi objektīvi, jo, piemēram, procentu likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspoguļo to, ka menesī finansējums ir izmantots 31 dienu, kamēr februarī tikai 28. Lai novērstu šadu nepilnību, īkmēneša koeficents (un no ta izrietošais procentu maksajums) tiek aprēķinats pēc sarežģītakas formulas

KOEF= PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECĪGAJA PERIODA/360 un

PROCENTU MAKSAJUMS=NENOMAKSATA SUMMA * KOEF.

Tomēr arī ar to vēl nepietiek, jo vairumam līzinga darījumu tiek pieprasīta pirma iemaksa, un arī to ir jaatspoguļo maksajumu grafika. Pirmas iemaksas atspoguļošana maksajumu grafika tomēr nekadas grūtības nesagada, jo procentu aprēķinašanas principi nemainas.

Ta, piemēram, procenti par 1. periodu tika aprēķinati ņemot vēra realo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un šo datumu, un procenti tika aprēķinati šadi:

KOEF=0.15*dienu skaits menesī/360 un PROCENTI=atlikuma  vertība*KOEF

Līdz ar to jebkurš klients, paņēmis savu maksajumu grafiku, var parliecinaties, vai procenti ir aprēķinati ta, ka to ir stastījuši līzinga specialisti vai reklamas, un arī tiesīgs pieprasīt, lai tie tiktu parstradati, ja izmantojot šos aprēķinus procentu maksajumiem būtu jabūt mazakiem.

Tomēr realie maksajumu grafiki ir sastadīti vēl sarežģītak, lai arī procentu aprēķinašanas princips ir palicis tas pats. Tas ir pirmkart saistīts ar to, ka dažus pakalpojumus un preces ir jaapliek ar pievienotas vērtības nodokli (PVN) un otrkart ar to, ka klienti parsvara vēlas, lai maksajama summa būtu katru mēnesi fiksēta, jo ir daudz vieglak novērtēt cik izdevīgs ir līzinga piedavajums ar ikmēneša maksu.&

c) Gada sadardzinajums.

Gada sadardzinajums ir finansiali absurds jēdziens, kura aprēķinašanas metodiku mēs tomēr sniegsim, ņemot vēra šī termina biežo lietošanu, tapat centīsimies izskaidrot ar ko tad sadardzinajuma procents atšķiras no 'parastajiem procentiem'.

Sadardzinajums tiek rēķinats ļoti vienkarši: Kopēja summa, ko klients ir nomaksajis (ieskaitot nodokļus) līzinga devējam mīnus kopēja nodokļu summa, ko klients ir nomaksajis līzinga devējam un mīnus komisijas maksa un tas viss dalīts ar līzinga objekta sakotnējo cenu. No iegūta koeficienta tiek atņemts 1 un rezultats dalīts ar līzinga periodu izteiktu gados.

Šis koeficents ir finansiali neloģisks divu iemeslu dēļ:

1) Tas ir atkarīgs no pirmas iemaksas lieluma -- jo lielaka pirma iemaksa, jo zemaks sadardzinajums.

2) Tas neņem vēra tadu būtisku apstakli ka laiks, kad maksajumi tiek izdarīti, tadēļ iepriekšminētais sadardzinajums būtu korekti aprēķinats tikai tad, ja visi maksajumi tiktu izdarīti līzinga perioda beigas.

Tadēļ, ja jums tiek minēts tikai sadardzinajums, kad jūs interesējaties par līzingu, ir iespējamas trīs versijas kapēc tas notiek ta:

1) Līzinga specialists (vai cilvēks ar ko jūs konsultējaties) ir absolūti neizglītots un nesaprot par ko pats runa, bet atkarto tikai iemacītas frazes;

2) Līzinga specialists uzskata jūs par absolūtu idiotu .

3) Abi no iepriekšminētajiem.

Neatkarīgi no iemesliem, kapēc ir pieminēts sadardzinajums vai tam atbilstošs jēdziens, paļaujieties tikai uz realo procentu likmi un ja tada nav minēta pieprasiet, lai jums to pasaka. Tikai ta ļauj notiekt, kura kompanija piedava visizdevīgakos finansējuma noteikumus.

Pielikumi &

1.Valsts procentuala daļa Baltijas līzinga pakalpojumu tirgū

2.Lizinga objektu procentualais sadalījums tirgū

Izmantota literatūra

1.” Līzings - ta ir iespēja nokartot problēmas uzreiz.” - Latvijas

Ekonomists 1997, N.4

“Līzings - ekonomikas fenomens.” - Partneri 1998, N.7, 18lpp.

“Līzings - ta nav noma, tas ir kaut kas cits.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.1

“Līzings ka attīstības līdzekļis.” - Praktiskais latvietis 1998, N.25, 7.lpp.

“Līzings ceļ materialo komfortu.” - Kapitals 1998, N.5

“Ka izvēlēties pimerotako līzinga veidu.” - Dienas Bizness 1998, 17.decembrī, 17lpp.

“Kas slēpjas zem varda līzings.” - Jauna Avīze 1998, 3.jūl.

“Vēl reiz par līzinga būtību.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.6, 45lpp.

“Līzings: viedokļi, problēmas, risinajumi.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.5, 60lpp.

“Latvijas līzinga tirgus: attīstību sekmē jaunu pakalpojumu ieviešana.” - Dienas Bizness 1998, 14.maijs.

“Līzinga darījumi - joprojam banku uzmanības loka.” - Dienas Bizness 1998, 14.maijs.

“Līzings, ka juridiska procedūra.” - Jauna Avīze 1998, 9.marta.