MACĪBU PRAKSE “FINANSU ANALĪZĒ”

Latvijas Universitates

Ekonomikas un vadības fakultates

Gramatvedības institūts

MACĪBU PRAKSE

“FINANSU ANALĪZĒ”

Saturs.

1. Macību prakses mērķis un uzdevums..3

2. Macību prakses saturs..3

Iepazīšanas ar uzņēmumu3

Finansu analīzes informacijas avoti.4

Uzņēmuma likviditates un maksatspējas analīze..4

Uzņēmuma kapitala struktūras un vērtības analīze11

Ilgtermiņa ieguldījumu analīze11

Līdzekļu aprites analīze.13

Izmaksu analīze.14

Izmaksu un rentabilitates analīze..15

Rezultatu apkopojums.17

Izmantota literatūra18

1. Macību prakses mērķis un uzdevums.

Galvenais finansu analīzes prakses mērķis ir neliela skaita galveno, visinformētako paramatru iegūšana, kuri par SIA “Birojs” finansialo stavokli (peļņa un zaudējumi, aktīvu un pasīvu struktūras izmaiņas, kreditoru un debitoru paradu izmaiņas) dod konkrētu un objektīvu informaciju. Mani interesē ne tikai uzņēmuma stavoklis, bet arī gaidamie finansu stavokļa parametri.

Finansu analīzes mērķi var būt dažadi, atkarība no finansu analīzes subjektu, t.i., konkrētu finansu informacijas lietotaju mērķiem.

Uzņēmuma finansu stavokļa analīze tiek veikta ar mērķi noskaidrot, cik efektīvi tiek izlietoti finansu resursi, kas atrodas uzņēmuma rīcība.

Finansu analīze praksē jau ir izstradajusi finansu atskaišu galvenos analīzes veidus (analīzes metodes). Var izdalīt piecas galvenas metodes:

horizontala jeb laika analīze – parskata katras pozīcijas salīdzinašana ar iepriekšējo periodu pozīcijam

vertikala jeb struktūras analīze – gada finansu radītaju struktūras noteikšana ar katras parskata pozīcijas ietekmes noteikšanu uz rezultatu

trenda analīze – katras parskata pozīcijas salīdzinašana ar virkni iepriekšējo periodu radītajiem un trenda noteikšana, t.i., radītaju dinamikas pamata tendenci, attīrītu no nejaušam ietekmēm un atsevišķu periodu individualam īpatnībam,ar trenda palīdzību tiek veidota nakotnes prognozes analīze

relatīvo radītaju jeb koeficienta analīze – attiecību aprēķinašana starp dažadam parskata pozīcijam vai dažadu formu atskaišu pozīcijam, radītaju savstarpējo saikņu noteikšana

salīdzinoša analīze – tas ir ka parskatu sastadīto radītaju iekšēja analīze pa atsevišķiem uzņēmuma filiaļu, nodaļu, cenu ra’ditajiem, ka arī dota uzņēmuma radītaju salīdzinašana ar konkurentu radītajiem.

2.Macību prakses saturs.

2.1. Iepazīšanas ar uzņēmumu.

2.1.1. SIA “Birojs” reģistrēts UR ar Nr.000333562 1993.gada 20.novembrī. Uzņēmums ir arī PVN maksatajs ar PVN kodu LV40003335621. Uzņēmuma juridiska adrese ir Kr. Barona 114, Rīga, LV-1001. Uzņēmumam nav reģistrētas struktūrvienības. Uzņēmuma dibinataji ir divas fiziskas personas. Sabiedrības darbības veidi ir biroja tehnikas tirdzniecība, serviss, remonts, tirdzniecība ar kancelejas precēm, kopēšanas darbi, starpniecība, arēja ekonomiska darbība, marketings importa un eksporta operacijas u.c. statūtos paredzētas darbības. Sabiedrības pamatkapitals ir Ls 2000, kas veido dibinataju iemaksas.

Parskata gadu uzņēmējsabiedrība beidza ar 24488 latu lieliem zaudējumiem. Arī iepriekšējais ( 1999.) gads bija finansiali neveiksmīgs un tika noslēgts ar 1178 latu lieliem zaudējumiem.

Uzņēmumu var kvalificēt ka mazo uzņēmumu.

Parskata gada apgrozījums ir sasniedzis 102197 latus. 1999.gada apgrozījums bija 142601 lats.

Uzņēmuma vidējais stradajošo skaits ir 8 cilvēki.

SIA “Birojs” vadītajs pats iedziļinas visas problēmas. Uzņēmumam ir sadarbība ar arvalstu partneriem un Latvijas tirgotajiem. Sabiedrībai ir izveidojusies laba sadarbība ar klientiem, daudzus no tiem var kvalificēt ka lielus uzņēmumus.

Uzņēmuma nenotiek finansu planošana, netiek prognozēts realizacijas apjoms, līdz ar to palielinajas zaudējumi un ir nonakts līdz maksatnespējai.

2.2. Finansu analīzes informacijas avoti.

Ka galvenais informacijas avots tiek izmantots SIA “Birojs” gramatvedības parskats, kas pamatojas uz finansu uzskaites radītajiem, kuri saista uzņēmumu ar arējam personam, kuras lieto uzņēmuma darbības informaciju. Uzņēmējsabiedrības bilance raksturo uzņēmuma finansu stavokli uz 2000.gada 31.decembri un atspoguļo uzņēmuma resursus vienota naudas izteiksmē – latos pēc to satura un izlietošanas virzieniem no vienas puses un pēc finansēšanas avotiem no otras puses.

Darba procesa tika izmantoti arī finansu uzskaites reģistri un vadības ziņojums.

2.3. Uzņēmuma likviditates un maksatnespējas analīze.

2.3.1.Visus SIA “Birojs” rīcība esošos aktīvus var iedalīt apgrozamos jeb tekošos un pamataktīvos.

Tekošie aktīvi ir tie,kurus uzņēmums izlieto gada laika. Tekošie aktīvi tiek lietoti ka apgrozamie līdzekļi. Aktīvi, kurus lieto ka apgrozamos līdzekļus, uzņēmuma iziet noteiktu ciklu. Šis cikls nekad nebeidzas, tas ir nepartraukts – kamēr kads debitors nomaksa savu rēķinu, tikmēr uzņēmums jau ir parada kadam citam. Likvīdi aktīvi tiek izmantoti izejmaterialu pirkšanai, kuri tiek parstradati gatava produkcija, pēc tam produkcija tiek pardota kredīta, ka rezultata tiek izveidoti debitoru rēķini. Pēc tam debitoru rēķini tiek apmaksati un iekasēti un parvēršas atkal likvīdos aktīvos. Jo ilgaks ir apgrozamo līdzekļu aprites cikls, jo vairak no aktīviem ir jaiegulda apgrozamos līdzekļos un ir lielaka nepieciešamība pēc papildus īstermiņa kredītiem.

Apgrozamo līdzekļu aprites cikls = 25456/7981=3,19

360/3,19=113 dienas

Ir ļoti svarīgi, lai būtu reali noteikts apgrozamo aktīvu lielums. SIA”Birojs” apgrozamo aktīvu bilances iedaļas ir reali skaitļi, izslēdzot šaubīgos debitorus, nakamo periodu maksajumus. Pēc likviditates pakapes apgrozamos līdzekļus uzņēmuma nosacīti var iedalīt trīs grupas:

-augstu likvīdie aktīvi (naudas līdzekļi) Ls 513

-likvīdie aktīvi (debitori, preces)  Ls 3374

-nelikvīdie aktīvi (nesamaksatais PVN u.tml.) Ls 4094

Detalizētakai analīzei var visus apgrozamos līdzekļus sagrupēt pēc risku kategorijam. (1.tabula)

1.tabula

Ka redzams, novērtējot attiecību izmaiņas starp grūti realizējamiem aktīviem un kopējo aktīvu summu un viegli realizējamiem aktīviem, pieauguma tendence rada uzņēmuma slikto finansialo stavokli un zemo likviditati. Tabula minētie dati uzskatami pierada likvīdo aktīvu samazinajumu par 16684 latiem un nelikvīdo aktīvu palielinajumu par 2270 latiem, analizējot apgrozamo līdzekļu sastava dinamiku.

2.3.2. Krajumu sastava novērtējums, atsevišķu posteņu likviditate.

Maksatnespējīgas SIA “Birojs” krajumu sastava ir prece par 37 latiem. Parēja prece, sakara ar slikto finansialo stavokli, ir pardota. Krajumu sastavs gada sakuma ir: preces pardošanai 5451 lats un avansa maksajumi par precēm 8501 lats. Gada beigas krajumi būtiski samazinajušies – 37 lati. Samazinajums par 13915 latiem. Ka jau iepriekš minēts, krajumi uzņēmuma ir pieskaitami likvīdiem aktīviem. Tas ir pozitīvi, ka uzņēmumam nav krajumu, jo līdz ar to samazinas uzturēšanas izmaksas.

2.3.3. Debitoru paradu novērtējums, to likviditate. Iespējas iekasēt paradus. Uzkrajumu veidošana šaubīgiem darījumiem.

Apgrozamo līdzekļu sadaļa debitori uzņēmumam ir šados posteņos:

-Pircēju paradi Ls 3337

-Citi debitori (nesamaksatais PVN, avansa samaksatais UIN )

Ls 4094

Salīdzinot ar iepriekšējo, 1999.gadu, pircēju parads ir samazinajies par 1879 latiem, savukart nesamaksata PVN summa postenī “citi debitori” ir palielinajusies par 2270 latiem.

Pircēju parada sastava nav iekļauti šaubīgi, neatgūstami debitoru paradi. Iespējas iekasēt šos paradus ir realas. Likuma par uzņēmumu gada parskatiem 37.pants nosaka, ka debitoru paradiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubamas summas apmēra veido uzkrajumus. Ka zinams, uzkrajumus veido uz izmaksu rēķina un tos iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina.

Debitoru paradu atlikumi bilancē ir paradīti atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem gramatvedības reģistros un tie ir saskaņoti ar pašu debitoru uzskaites datiem bilances sastadīšanas datuma, t.i., pēc stavokļa uc 2000.gada 31.decembri. Debitoru paradi bilancē paradīti neto vērtība.

2.3.4. Īstermiņa saistību sastava atmaksas termiņu analīze. Iespējas nokartot saistības.

2.tabula

Aplūkojot 2.tabulu, redzam, ka īstermiņa saistību sastava vislielako īpatsvaru, t.i., 22880 latu sastada paradi piegadatajiem, kas , salīdzinot ar 1999.gadu, palielinajušies par 17091 latiem. Ta ka uzņēmumam ir slikta finansiala situacija, tad skaidri redzams, ka uzņēmums nespēs segt šīs paradu summas.

Saistību īpatsvars bilancē. To nosaka pēc formulas: saistības / bilances kopsumma

29040 / 9139 = 3,18

Šis radītajs norada, ka ļoti grūta situacija nokartot paradus. Faktiski uzņēmums nevar dzēst šos paradus.

2.3.5. Uzņēmuma likviditates relatīvie radītaji, to dinamika. Radītaju interpretacija.

SIA “Birojs” ir zema likviditate. To var secinat no ta, ka tas nespēj nokartot savas saistības. Pēc bilances datiem redzams, ka uzņēmums ir pardevis pamatlīdzekļus un krajumus. No zemas likviditates iespējam piegadatajs nesaņems sev pienakošas summas. Šaja gadījuma uzņēmumam pirmaja vieta ir likviditate.

Uzņēmuma likviditates relatīvie radītaji parada uzņēmuma stipras un vajas puses, ka arī uzņēmuma darbības rezultatu laika gaita. Nozīmīga ir kopējo tendenču novērtēšana. Bez tam, izmaiņas viena radītaja var būt nozīmīgas tikai tad, ja salīdzina ar citiem.

Likviditate nozīmē pietiekama daudzuma maksašanas līdzekļu esamību uzņēmuma, lai tas varētu laika apmaksat kredītus un procentus, ka arī planotus un neplanotus izdevumus.

Pašu apgrozamie līdzekļi – tas ir līdzekļu daudzums, par kuru kopēja apgrozamo līdzekļu summa parsniedz īstermiņa paradsaistību summu. Uzņēmumam ir pašu apgrozamie līdzekļi tikai tada gadījuma, ja uzņēmumam apgrozamo līdzekļu apjoms ir lielaks par īstermiņa paradsaistībam. Ja uzņēmuma rīcība nav pašu apgrozamie līdzekļi, tad tads stavoklis noved pie maksatnespējas, jo uzņēmumam nav līdzekļu par ko nokartot saistības.

SIA “Birojs” šis radītajs ir sekojošs:

7981 – 29040 = -21059 Ls

Īstermiņa paradsaistību lielums ir gandrīz četras reizes lielaks neka pašu apgrozamie līdzekļi un uzņēmumam ir ievērojamas problēmas saistību dzēšana.

Tekošais koeficients – šo radītaju aprēķina, dalot apgrozamos līdzekļus ar īstermiņa paradsaistībam:

7981 / 29040 = 0,27

Šis ir slikts radītajs uzņēmuma maksatspējas noteikšanai. Dotaja gadījuma uzņēmuma rīcība ir 0,27 lati apgrozamo līdzekļu uz katru īstermiņa paradsaistību latu. Ļoti zemais koeficients norada uz finansialajam grūtībam uzņēmuma. Stavoklis ir kritisks. Likviditate ir cieši saistīta ar uzņēmuma maksatnespēju.

Analizējot likviditates relatīvo radītaju dinamiku, redzam, ka jau 1999.gada šie radītaji bija zemi, bet parskata gada tie ir sasnieguši kritisku līmeni.

Vislikvīdakie apgrozamo līdzekļu posteņi ir naudas līdzekļi. Pēc formulas : naudas līdzekļi / īstermiņa saistības, var aprēķinat, kadu saistību daļu uzņēmums var dzēst vistuvakaja laika.

513 / 29040 = 0,017

Uzņēmums faktiski nav spējīgs dzēst saistības.

2.3.6.Uzņēmuma maksatspējas novērtējums. Sagaidama maksatspēja.

2.3.7.Uzņēmuma likviditates novērtējums, izmantojot absolūtos radītajus (Working Capital).

Lai novērtētu maksatspēju, jasalīdzina naudas atlikums un sagaidamie naudas ieņēmumi bilances datuma ar saistībam bilances datuma. Maksatspēja ir cieši saistīta ar uzņēmuma likviditati. Šīs grupas radītaji atspoguļo uzņēmuma spēju segt saistības. Šie radītaji īpaši varētu interesēt SIA “Birojs” esošos kreditorus., jo tie rada, vai ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības.

Saistību īpatsvars bilancē = saustības / bilances kopsumma

30340 / 34927 = 0,87

Gada beigas 29040 / 9139 = 3,18

Redzam, ka SIA “Birojs” saistību summa sastada attiecīgi 87% un 318%. Šī radītaja līmenis norada uz to, ka uzņēmums ir pilnība zaudējis iespējas saņemt jelkadu aizņēmumu un kreditoriem nebūs iespējas iekasēt paradu. Uzņēmums ir pilnība maksatnespējīgs.

Saistību attiecība pret pašu kapitalu – šo radītaju izmanto, lai spriestu par uzņēmuma neatkarību. To aprēķina: saistības / pašu kapitals.

Pašu kapitala uzņēmumam nav. Tas ir ar mīnusa zīmi. Dotajam uzņēmumam finansu stabilitate ir sasniegusi kritisko punktu.

2.3.8.Naudas plūsmas analīze. Naudas plūsmu ietekme uz uzņēmumamaksatspēju.

Naudas plūsmas jēdziens (cash – flow) ir anglosakšu izcelsmes vards un burtiska nozīmē tulkojams ka naudas plūsma, kases skaidras naudas plūsma, naudas līdzekļu plūsma. Vienas operacijas, darījuma vai uzņēmumanaudas plūsma ir nauda, kura paliek uzņēmuma, citiem vardiem sakot, ta ir starpība starp ienakumu un izdevumu vienas vai vairaku operaciju rezultata.

Peļņas/zaudējumu parskats nesniedz pietiekamu informaciju par to, vai esoša (neesoša) peļņa ļauj veidot pietiekamu daudzumu likvīdo l’dzekļu, lai nodrošinatu uzņēmuma maksatspēju.

SIA”Birojs” bilance (tapat ka peļņas un zaudējumu parskats) neatspoguļo uzņēmuma līdzekļu pieplūdumu, aizplūdi un iekšējo kustību. Bilance ir ekonomiska objekta stavokļa statitiskais atspoguļojums minēta momenta, turpretī līdzekļu kustība ir dinamisks process. Ņemot vēra, ka ne uzņēmuma peļņas un zaudējumu parskats, ne arī bilance nesniedz apmierinošu faktu skaidrojumu, ka uzņēmums saņem un izmanto savus līdzekļus, šīs vajadzības apmierinašanai pastav līdzekļu avotu un to izmantošanas parskats. Līdzekļu kustības parskats (naudas plūsmas parskats) ir dokuments, kurš ļauj paradīt, no kurienes uzņēmums saņem līdzekļus un ka tie pēc tam tiek izmantoti.

Precīzs naudas plūsmas mērījums, kads veidojas uzņēmuma parskata perioda gaita paredz konkrētu ieņēmumu un izmaksu uzskaiti nevis visparējo ienakumu un izdevumu uzskaiti, kas noved līdz rezultatu kontam.

Pastav sakarība starp momentu, kad ienakums vai izdevums uzskaitē ir reģistrēts un momentu, kad notiek samaksa. Ienakums no pardošanas uz kredīta parasti tiek reģistrēts preces nosūtīšanas (piegades) momenta, turpretī maksajumu klients izdarīs vēlak. Tatad preces piegades moments ir reala plūsma, bet samaksas moments – naudas plūsma, t.i., minēta parskata perioda gaita ienak iepriekšēja perioda ienakumi, bet parskata perioda beigas daļa minēta perioda ienakumu vēl nav paspējuši ienakt. Starpība atbilst debitoru parada izmaiņam parskata perioda beigas un sakuma.

Var izdarīt secinajumu par to, ka uzņēmuma darbības efektivitate un perspektīvas atkarīgas ne tik daudz no peļņas, kas gūta jebkura laika perioda, cik no likviditates pakapes, t.i., no naudas līdzekļu kustības.

Datus var grupēt šadi:

- ienakumi no saimnieciskas darbības Ls 102197

- ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi Ls 101238

samaksa piegadatajiem Ls 76741

personala alga Ls 6160

administracijas izmaksas Ls 12896

nodokļu maksajumi Ls 5441

Naudas plūsma no saimnieciskas darbības = ienakumi no saimnieciskas darbības – maksajamie izdevumi saimnieciskajai darbībai.

Ienakumi no saimnieciskas darbības parsniedz izdevumus par summu Ls 959. Var izdarīt secinajumu, ka uzņēmums sedz visas izmaksas, kas saistītas ar saimniecisko darbību, tomēr šis vērtējums ir tikai aptuvens.

Naudas līdzekļu atlikums perioda beigas sastada Ls 513. tas sastav no naudas plūsmas no saimnieciskas darbības un naudas plūsmas, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību. Pats galvenais naudas plūsmas analīzes uzdevums ir noskaidrot vajadzību pēc apgrozības kapitala. Naudas plūsmas mērīšanai, kada veidojas uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultata pieņemts koriģēt koppeļņu par krajumu izmaiņu lielumu un debitoru un kreditoru paradu, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, izmaiņu lielumu.

Ienakumi no saimnieciskas darbības  -1879 (debitoru parada

izmaiņas)

Samaksajamie izdevumi saimnieciskajai darbībai

-5414 (preču izmaiņas)

+17091(kreditoru parada

izmaiņas)

Koppeļņa  +9798 (saimnieciskas vaja-

dzības izmaiņas apgrozības kapitala)

Saimnieciskas vajadzības palielinašanas pēc apgrozības kapitala perioda gaita samazina naudas līdzekļu atlikumu. Tatad, skaidri redzams, ka naudas līdzekļi trūkst.

2.4. Uzņēmuma kapitala struktūras un vērtības analīze.

Pašu kapitala sastava SIA “Birojs” var izdalīt divas galvenas sastavdaļas:

investētais kapitals, t.i., kapitals, ko ieguldīja uzņēmuma īpašnieki uzņēmuma, un tas ir 2000 Ls,

uzkratais kapitals, t.i., kas tika radīts virs ta, ko īpašnieki sakuma avansēja.

Diemžēl uzkratais kapitals ir negatīvs, t.i., uzkrata kapitala nav.

Aprēķinot tīro īpašuma lielumu, jaņem vēra, vai aprēķina iekļaut nematerialos aktīvus. Ir zinama arvalstu finansu analīzes prakse, kas paredz izslēgt šo posteni no tīra īpašuma aprēķina. Ņemot vēra to, ka nematerialie aktīvi ir pieskaitami pie tadiem bilances posteņiem, kuru reala lieluma izkropļošana ir bieža paradība. Uzņēmējsabiedrības bilancē nematerialie ieguldījumi neparadas.

Pamatojoties uz tīro aktīvu radītaju, tiek novērtēta kapitala struktūra. Pašu kapitala daļas samazinajums, ka tas ir uzņēmējsabiedrības gadījuma, nes uzņēmuma kredītspējas samazinajumu. SIA “Birojs” pašu kapitals pēc horizontala jeb laika analīzes ir samazinajies par 15314 Ls. Pašu kapitals sastav no statūtkapitala, t.i., 2000 Ls, rezervēm, kuras tiek veidotas saskaņa ar likumdošanu un dibinašanas dokumentiem. Rezervju veidošanas avots ir tīra peļņa. Ta ka parskata perioda SIA “Birojs” ir zaudējumi, tad rezerves nav no ka veidot un šeit paradas uzkratas rezerves, t.i., likuma noteiktas rezerves Ls 667. un parējas rezerves, kas faktiski ir sabiedrības statūtos noteiktas rezerves Ls 667. Bilances postenis “ nesadalīta peļņa” raksturo uzņēmuma darbības rezultatus un parada, cik liela mēra aktīvu palielinajums bijis atkarīgs no pašu līdzekļiem. Ta ka SIA “Birojs” ir zaudējumi, tad likumsakarīgs ir aktīvu pozīciju samazinajums.

2.5. Ilgtermiņa ieguldījumu analīze

Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgstošas lietošanas līdzekļi, kuru

sastava ietilpst zeme, ēkas, būves, iekartas, transporta līdzekļi.

Ekspluatacijas gaita šie līdzekļi nolietojas, kas rada nepieciešamību

to vērtību pakapeniski norakstīt – amortizēt. Sakara ar to bilancē

pamatlīdzekļus atspoguļo to neto vērtība, t.i. , sakotnēja vērtība ir

samazinata par aprēķinato nolietojuma summu.

Pamatlīdzekļi ir tadi aktīvi, kuriem tiek aprēķinats nolietojums, kurus paredzēts izmantot uzņēmuma ilgak par vienu gadu., kuriem ir ierobežots lietošanas termiņš, kurus uzņēmums izmanto produkcijas ražošanai, realizacijai un pakalpojumu sniegšanai vai iznomašanai.

Nolietojums ir pamatlīdzekļu norakstamas vērtības sadalījums

Pa iepriekš aprēķinatajiem darījuma termiņam (piem., 2, 5 vai 10

gadiem).

Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir brīvas nauda summas, kuras

Nodotas citu uzņēmumu rīcība ilgak par vienu gadu ar mērķi iegūt

stabilus ienakumus procentu veida no aizņēmumiem vai kredītiem

vai arī dividenžu veida no investīcijam citu uzņēmumu akcijas. Kopa

ar īstermiņa finansu ieguldījumiem šis postenis atspoguļo uzņēmuma

darbību finansu tirgū.

Nematerialie aktīvi ir uzņēmuma līdzekļi, kuriem nav fiziskas

formas, bet tie ir nepieciešami uzņēmuma darbības veikšanai. Pie

šiem aktīviem pieder patenti, licences, autortiesības, preču , izdevumi

pētniecības darbiem.

Nematerialie aktīvi ir izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma dibinašanu un organizaciju. Šīm izmaksam nav materialas realizacijas un tas var realizēt uzņēmuma likvidacijas gadījuma vai saplūstot ar citu uzņēmumu.

Bilances horizontala analīze pamatojas uz trim bilances zelta likumiem:

Pirmais likums: ilgtermiņa ieguldījumi jasedz ar pašu kapitalu.

Pašu kapitals - ilgtermiņa ieguldījumi = novirze

Otrais likums: ilgtermiņa ieguldījumi jasedz ar pašu kapitalu un ilgtermiņa saistībam.

Pašu kap. + ilgterm. saist. – ilgterm.ieguld. = novirze

Trešais likums: apgrozamie līdzekļi jasedz ar īstermiņa saistībam. Īstermiņa saist. – apgroz.līdz. = novirze

2.6. Līdzekļu aprites analīze.

2.6.1. Krajumu aprites analīze.

Uzņēmuma līdzekļi nav nemainīgi, tie veic aprites ciklu. Krajumu aprites koeficientu aprēķina pēc formulas: apgrozījums – pardotas produkcijas ražošanas izmaksas / krajumu vidējais atlikums.

(102197 – 76741 ) / 37 = 6,88 reizes

Viena aprites perioda ilgums: dienu skaits perioda / aprites koeficients

360 / 6 = 60 dienas

Jo līdzekļi atrak aprit, jo ar to pašu apgrozamo līdzekļu daudzumu var izdarīt vairak.

2.6.2. Debitoru parada aprites analīze.

Starp preču nosūtīšanas datumu un naudas ienakšanas datumu par preci paiet zinams laiks. To sauc par debitoru parada apgrozamību jeb parada inkasacijas periodu. Faktiski tas ir pircēju saņemta kredītperioda ilgums.

Tapat ka krajumu apgrozamība, debitoru parada apgrozamība ir atkarīga no nozares, precīzak, no minētas nozares tirdzniecības noteikumiem. Uzņēmums var ietekmēt sava debitoru parada apgrozamību, vienojoties ar pircējiem par katram konkrēti piešķiramajiem maksajuma termiņa pagarinajumiem, piegades apmaksas termiņiem. Debitoru parada apgrozamības ilgums ir šadu vienošanos ar pircējiem efektivitates radītajs, kurš varētu pavērt jaunas iespējas maksajuma atmaksašanas termiņu saīsinašanai, tatad, arī samazinat uzņēmuma nepieciešamību pēc naudas resursiem. Kredītu parvaldījums, kuri tiek piešķirti klientiem, ir viena no sfēram, kura varētu notikt finansista un komersanta interešu sadursme, pēdējais drīzak gatavs piešķirt maksajumu atvieglojumus, lai palielinatu pardošanu, bet finansistam jarēķina izdevumi papildu naudas piesaistei.

Vidējais debitoru paradu dzēšanas periods. Šis radītajs parada vidēji cik dienas pēc preču realizacijas uzņēmums saņem no pircējiem naudu. Attīstītas valstīs šī radītaja optimalais lielums skaitas 30 dienas. Šo radītaju iegūst, dalot debitoru paradus ar vidēji diena realizētas produkcijas vērtību.

3337 / 5384 x 365 = 226 dienas

SIA “Birojs šis radītajs ir ļoti bēdīga stavoklī, jo tas parsniedz vairak ka septiņas reizes optimalo šī radītaja lielumu.

2.6.3. Apgrozamo līdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu, visu aktīvu aprites analīze.

Šeit aprēķinatie radītaji atspoguļo, cik efektīvi uzņēmuma tiek izlietoti resursi un tie tiek aprēķinati, dalot neto apgrozījuma vērtību ar dažadiem aktīvu posteņiem.

Pamatlīdzekļu aprite. Šis radītajs tiek aprēķinats, dalot neto apgrozījuma vērtību ar uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtību un šis radītajs parada, cik reizes attiecīga laika perioda tiek apgrozīti pamatlīdzekļi.

Šī radītaja optimalais lielums skaitas no 1,5 līdz 2. Ja šis radītajs ir zem industrijas vidēja radītaja, tad uzņēmuma pamatlīdzekļi netiek izlietoti pietiekoši efektīvi. Vardu sakot, uzņēmuma ir par daudz nodarbinatu pamatlīdzekļu. Ja radītajs ir virs vidēja, tad , visticamak, ka visi pamatlīdzekļi ir lietderīgi izmantoti un uzņēmuma vadība ir spējusi ieguldīt pamatlīdzekļus efektīvi.

SIA “Birojs” šis radītajs ir sekojošs:

102197 / 1158 = 88,25

Šads iegūtais rezultats ir tadēļ, ka uzņēmuma pamatlīdzekļi sakara ar maksatnespēju ir pardoti.

2.7. Izmaksu analīze.

Pašizmaksa ir naudas izteiksmē ražošanas sabiedrisko izmaksu daļa, kas iekļauj sevī izlietoto ražošanas līdzekļu vērtību un daļēji arī pievienota darba radīta produkta vērtību. Visas uzņēmuma ekonomiskas izmaksas var iedalīt acīmredzamas izmaksas un slēptajas izmaksas. Acīmredzamas izmaksas atspoguļojas naudas maksajumu veida, kurus izdarījis ražošanas faktoru (darbs, kapitals) piegadatajs. Šīs izmaksas tiek pilnība atspoguļotas uzņēmuma gramatvedības uzskaitē un nosauktas par gramatvedības izmaksam. Tas ir iekļaujamas produkcijas pašizmaksa. Pie acīmredzamajam izmaksam pieskaitama ta izdevumu daļa, kura saskaņa ar likumdošanu tiek īstenota uz uzņēmuma peļņas rēķina. Ta ir:

no bilances peļņas maksajamie nodokļi,

soda un nokavējuma naudas par savlaicīgi neizdarītiem nodokļu maksajumiem.

Slēptas izmaksas ir to resursu izmantošanas alternatīvas izmaksas, kuri pieder pašam uzņēmumam.

Atkarība no ražošanas apjoma, izmaksas iedalamas pastavīgajas un mainīgajas. Pastavīgas izmaksas ir uzņēmuma ekonomiskas izmaksas, kas nemainas, izmainoties ražošanas apjomam.

Mainīgas izmaksas ir ekonomiskas izmaksas, kas mainas, mainoties ražošanas objektam. Īstenība arī mainīgas izmaksas nav tieši proporcionalas ražošanas apjomam un pastavīgas izmaksas ilga laika perioda izmainas.

Izmaksu iedalījums pastavīgajas un mainīgajas izmaksas atkarīgs no laika perioda, kura mēs tas aplūkojam: konkrētaja brīdī visas izmaksas šķiet pastavīgas , īsa laika perioda izmaksas varētu būt iedalamas mainīgajas un pastavīgajas izmaksas. Ilgaka laika perioda visas izmaksas varētu uzskatīt par mainīgam, jo uzņēmums minēta laika perioda var izdarīt kapitalieguldījumus un palielinat pamatkapitala apjomus.

Produkcijas pašizmaksa koncentrēti uzņēmuma izdevumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanu un tas realizaciju. Pašizmaksa kalpo par pamatu produkcijas cenas veidošanai, peļņas, rentabilitates aprēķinam.

2.8. Izmaksu un rentabilitates analīze.

2.8.1. Bruto peļņas, peļņas pirms procentu nomaksas un nodokļu atskaitīšanas, tīras peļņas veidošanas analīze.

Bruto peļņa. Jebkuras izmaiņas peļņa notiek realizacijas svarstību un realizacijai nepieciešamo izdevumu svarstību rezultata.

Dotaja uzņēmuma neto apgrozījums 2000.gada 102197 Ls

1999.gada 142601 Ls

Novirze 40404 Ls veidojusies realizacijas samazinašanas dēļ.

Dota uzņēmuma realizacijas izdevumu izmaiņas 32696 Ls, ko izraisījusi realizacijas samazinašanas.

Tīra peļņa. Lai varētu spriest par uzņēmuma tīro peļņu, nepieciešams salīdzinat absolūtos un relatīvos radītajus ar iepriekšējo gadu radītajiem. Visbiežak relatīvie radītaji tiek lietoti, lai salīdzinatu ar iepriekšējo gadu radītajiem, paradītu izdevumu, realizacijas, peļņas/zaudējumu apjomu virzības tendences un ļautu prognozēt notikumu gaitu nakotnē.

Pēc SIA “Birojs” finansu parskata redzam, ka 2000.gadu uzņēmums beidzis ar 24488 Ls nesegtiem zaudējumiem. Arī 1999.gads ir peļņu nenesošs gads. Zaudējumi sastada 1178 latus. Zaudējumu pieaugums ir 23310 Ls.

Uzņēmumam pirms procentu maksajumu atskaitīšanas nesegtie zaudējumi sastada 16586 Ls, procentu maksajumi šos zaudējumus palielina par 4442 Ls.

Atskaitot no peļņas procentu maksajumus un nodokļu maksajumus, veidojas tīra peļņa.

Dotaja uzņēmuma zaudējumiem no saimnieciskas darbības pieskaitot procentu maksajumus un nodokļu maksajumus, veidojas nesegtie zaudējumi.

2.8.2. Tīras peļņas sadales novērtējums.

No tīras peļņas, ja tada ir, uzņēmums veido reserves. Rezerves nevar izmantot dividenžu izmaksai. Likuma “Par sabiedrībam ar ierobežotu atbildību” paredzēts , ka sabiedrībai obligati jauzkraj rezerves kapitals, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai. Sabiedrības rezerves kapitalu veido obligatie peļņas atskaitījumi ne mazak ka piecu procentu apmēra tik ilgi, līdz rezerves kapitals ir sasniedzis trešo daļu kapitala. Sabiedrībai var būt arī citas rezerves, kuru lielumu, izveidošanas un izlietošanas kartību nosaka statūtos.

Parskata gada nesegtos zaudējumus nakamaja parskata gada pieskaita postenim “Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa”. Dalībnieku sapulces noteikto zaudējumu segšanu parada ka posteņa “Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa” samazinajumu parskata gada sakuma. Iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu var pievienot daļu kapitalam vai arī izmaksat dividendēs.

SIA “Birojs” ir nesegti zaudējumi un tos nav no ka segt.

2.8.3. Uzņēmuma rentabilitates radītaji.

Ar rentabilitati saprot attiecību starp peļņas un kadu citu radītaju, kurš ir saistīts ar attiecīgas peļņas lielumu.

Realizacijas rentabilitati aprēķina, parskata perioda zaudējumus dalot ar neto apgrozījumu un reizinot ar 100%:

2000.gada 24488 / 102197 x 100 = 23,96 %

1999.gada 1178 / 142601 x 100 = 0.82 %

Uzņēmumam 2000.gada stavoklis ir būtiski pasliktinajies. Uzņēmums ir nerentabls.

Uzņēmuma rentabilitates radītajs. Šis radītajs parada, ka uzņēmuma ir atdeve no ieguldīta kapitala jeb aktīviem. Šis radītajs tiek aprēķinats, dalot uzņēmuma peļņu pēc nodokļiem ar kopējo īpašumu jeb aktīvu vērtību un iegūtais rezultats tiek reizinats ar100%.

Dotaja uzņēmuma nevar aprēķinat šo radītaju, jo uzņēmumam nav peļņas. Uzņēmuma rentabilitates radītajs ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma vadītaju darba efektivitates radītajs. Būtība šis radītajs atspoguļo uzņēmuma vadības visu pieņemto lēmumu gala rezultatu un ir pats nozīmīgakais uzņēmuma darbības radītajs.

Peļņas norma. Šis radītajs parada, cik daudz no katra realizacijas ceļa iegūta lata uzņēmumam ir tīra peļņa un tas tiek aprēķinats, dalot uzņēmuma peļņu pēc nodokļiem ar neto apgrozījumu. Ar šī radītaja palīdzību var noteikt, vai uzņēmuma cenas atbilst esošajai tirgus situacijai, ka arī, vai ražošana uzņēmuma tiek organizēta pietiekami efektīvi. Ja šis radītajs ir zem industrijas vidēja radītaja, tad uzņēmuma realizacijas cenas ir salīdzinoši zemas vai arī ražošanas izmaksas ir augstas , salīdzinot ar citiem šīs pašas industrijas uzņēmumiem. Labaka situacija ir uzņēmumi, kuriem šis radītajs ir augstaks, jo tas nozīmē, ka uzņēmuma ir salīdzinoši zemas izmaksas, kas savukart paaugstina uzņēmuma peļņu.

Īpašnieku kapitala atdeve. Ar šī radītaja palīdzību uzņēmuma īpašnieki var aprēķinat, kada uzņēmuma ir atdeve no viņu ieguldīta kapitala. Šis radītajs tiek aprēķinats, dalot uzņēmuma peļņu pēc nodokļiem ar pamatkapitala un nesadalītas peļņas summu un iegūtais skaitlis tiek pareizinats ar 100%.

Dotaja uzņēmuma kapitala atdeve ir negatīvs skaitlis, tas nozīmē, ka dibinataju ieguldītie līdzekļi nav nesuši peļņu.

2.9.Rezultatu apkopojums.

Uzņēmuma darbība nav iespējama bez planošanas, tas ir pieradījums uzņēmuma maksatnespējai, jo būtība planošana ir panakumu atslēga. Planošanas pamata ir realizacijas plans, jo pardošana galvenokart atkarīga no ta, ko pardos jeb, kas būs pieprasīts tirgū. Planotais realizacijas apjoms nosaka ražošanas apjomu, kas savukart nosaka visu resursu planošanu, tai skaita darbinieku skaitu un materialu krajumus, tapēc šo radītaju japlano ļoti rūpīgi.

Finansu analīzes iegūtie rezultati skaidri parada uzņēmuma slikto finansialo situaciju, lielos nesegtos zaudējumus.

Uzņēmumu var uzskatīt ka maksatnespējīgu uzņēmumu, ja tam nav maksatspējas gatavības un tam ir nestabila finansu baze.

Uzņēmuma stavoklis ir nerentabls un tas nenodrošina naudas ienakumus tada apjoma, kads apmierinatu kreditorus un pašus dibinatajus.

Nepietiekoša realizacija un apgrozamo līdzekļu neekonomēšana ir novedusi uzņēmumu pie zaudējumiem un maksatnespējas.

Izmantota literatūra.

Irvins Deivids. Finansu analīze. VTF izdevniecība. 1994.

Rurane Marita. Uzņēmuma finansu stavoklis. “Turības macību centrs”. 1997.

L. Bednarskis. Finansu parskatu analīze LU

LR likums “Par uzņēmuma gada parskatiem”

LR likums “Par uzņēmumu maksatspēju”