Nekustama îpašuma nodoklis

Nekustama îpašuma nodoklis

Nekustama îpašumanodoklis ir maksajums, kurš javeic ikvienai personai, kura vçlas baudît sev piederoša îpašuma labumus.

Nodokïa objekts: Lîdz 2006.gada 31.decembrim – zeme, çkas, bûves; 2.No 2007.gada 1.janvara – zeme, çkas.

Nodokïu baze: Lîdz 2006.gada 31.decembrim:a)zemes kadastrala vçrtîba; b)çku un bûvju bilances vai inventarizacijas vçrtîba; 2.No 2007.gada 1.janvara nekustama îpašuma (zeme, çkas) kadastrala  vçrtîba

Nodokïu maksataji: Latvijas vai arvalstu fiziskas un juridiskas personas un uz lîguma vai citadas vienošanas pamata izveidotas šadu personu grupas vai to parstavji, kuru îpašuma vai tiesiska valdîjuma ir nekustamais îpašums Latvija.

Nodokïu likme:Nodokïa likme ir 1,5%.

Atbrîvojumi:

pašvaldîbas nekustamais îpašums tas administratîvaja teritorija, kuru lieto pašvaldîba, ka arî tas izveidotas iestades, kuras tiek finansçtas no pašvaldîbas budžeta lîdzekïiem un atrodas šîs pašvaldîbas administratîvaja teritorija;

pašvaldîbas nekustamais îpašums, kuru izmanto medicînas vai socialas aprûpes pakalpojumu sniegšanai;

arvalstij piederošs nekustamais îpašums, kurš tiek izmantots diplomatisko vai konsularo parstavniecîbu vajadzîbam, ja Latvija bauda tadas pašas tiesîbas šaja arvalstî;

lîdz 2006.gada 31.decembrim - koplietošanas satiksmes ceïi, ielas, gaisa, ûdens navigacijas bûves, publiskie ûdeòi;

no 2007.gada 1.janvara – publiskie ûdeòi un zeme zem koplietošanas šosejam, ceïiem, pazemes ceïiem, tuneïiem, ielam, dzelzceïa sliežu ceïiem, pilsçtas sliežu ceïiem, tiltiem, estakadçm;

reliìisko organizaciju nekustamais îpašums, kuru neizmanto saimnieciskaja darbîba;

zeme îpaši aizsargajamas dabas teritorijas, kuras ar likumu aizliegta saimnieciska darbîba un šajas teritorijas esošas dabas aizsardzîbai izmantojamas çkas;

valsts aizsargajamie kultûras pieminekïi un zeme to uzturçšanai, izòemot zemi dzîvojamo maju uzturçšanai un saimnieciski izmantojamo nekustamo îpašumu;

Ministru kabineta noteikta kartîba - zeme, kuru aizòem atjaunotas vai ieaudzçtas mežaudzes (jaunaudzes);

saskaòa ar Ministru kabineta noteikumiem - masu aktîvas atpûtas centri, sporta bûves, çkas un zeme to uzturçšanai;

individualas dzîvojamas majas un to palîgçkas, ja tas neizmanto saimnieciskas darbîbas veikšanai, daudzdzîvokïu dzîvojamo maju daïas, kuras izmanto dzîvošanai, un šo maju uzturçšanai nepieciešamas palîgçkas (neapliek arî izîrçtas dzîvojamas telpas, kuras izmanto dzîvošanai);

kapsçtu teritoriju zeme un ar to saistîtas bûves, sçru ceremoniju bûves, krematorijas un zeme to uzturçšanai;

valstij un pašvaldîbam piekritîgs nekustamais îpašums, kas nav nodots lietošana vai iznomats;

çkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

saimnieciskas darbîbas veikšanai paredzçtas uzceltas vai rekonstruçtas çkas, - divpadsmit mçnešus, skaitot no nakama mçneša kopš to nodošanas ekspluatacija;

valsts îpašuma esošas çkas vai to daïas, kuras izmanto Nacionalo bruòoto spçku, soda izciešanas iestažu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošîbas un glabšanas dienestu, ka arî valsts drošîbas iestažu funkciju izpildes nodrošinašanai;

çkas, kuras izmanto no valsts budžeta finansçtas iestades;

çkas vai to daïas, kuras izmanto izglîtîbas, veselîbas, socialas aprûpes, kultûras un dabas aizsardzîbas vajadzîbam;

sabiedriskajam organizacijam un to uzòçmumiem piederošas çkas saskaòa ar Ministru kabineta apstiprinatu sarakstu.

Atvieglojumi:

50% nodokïa atlaide politiski represçtam personam par zemi un individualajam dzîvojamam majam, kas ir šo personu îpašuma vai valdîjuma vismaz 5 gadus, un kas netiek izmantotas saimnieciskaja darbîba;

pašvaldîbu noteiktas nodokïa atlaides;

nodokïa atlaide specialo ekonomisko zonu un brîvostu uzòçmçjsabiedrîbam atbilstoši likumam “Par nodokïu piemçrošanu brîvostas un specialajas ekonomiskajas zonas”.

Taksacijas periods: kalendarais gads.

Kadastralas vçrtçšanas noteikumi:

Kadastralo vçrtîbu aprçíina visiem Nekustama îpašuma valsts kadastra informacijas sistçma (turpmak – kadastra informacijas sistçma) reìistrçtiem kadastra objektiem un nekustama îpašuma nodokïa objektiem.

Kadastralo vçrtîbu bazes radîtajus – bazes vçrtîbas un korekcijas koeficientus – nosaka un apstiprina atsevišíi zemei, çkam un inženierbûvçm.

Kadastralo vçrtîbu aprçíina atsevišíi zemes vienîbai, çkai, inženier­bûvei, zemes vienîbas daïai.

Nekustama îpašuma kadastralo vçrtîbu aprçíina ka atsevišíu nekustamo îpašumu veidojošo zemes vienîbu, çku un inženierbûvju kadastralo vçrtîbu summu.

Kadastralas vçrtçšanas vajadzîbam zemi atbilstoši noteiktajam nekustama îpašuma lietošanas mçríim iedala: A) lauku zemç, ja noteiktais lietošanas mçríis ir no lietošanas mçríu grupas 'Lauksaimniecîbas zeme', 'Mežsaimniecîbas zeme un îpaši aizsargaja­mas dabas teritorijas, kuras saimnieciska darbîba ir aizliegta ar normatîvo aktu' un 'Ûdens objektu zeme'; B) apbûves zemç, ja noteiktais lietošanas mçríis nav no šo noteikumu 6.1.1.apakšpunkta minçtajam lietošanas mçríu grupam; C) çkas iedala çku tipos (çku kopa ar vienadu funkcionalo izmantošanu, kuru raksturo galvenais lietošanas veids, virszemes stavu skaits, apjoma radîtajs (laukums

kvadratmetros, bûvtilpums kubikmetros) un çkas arsienu materials), un çku tipus ar

lîdzîgiem vçrtîbu veidojošiem kritçrijiem apvieno çku tipu grupas; D) inženierbûves iedala inženierbûvju tipos (inženierbûvju kopa ar vienadu funkcionalo izmantošanu, kuru raksturo galvenais lietošanas veids, bûv­konstrukcijas lietotie bûvmateriali un bûvniecîbas tehnoloìijas), un inženier­bûvju tipus ar lîdzîgiem vçrtîbu veidojošiem kritçrijiem apvieno inženierbûvju tipu grupas

Vienas nekustama îpašuma grupas zonçjumu izstrada reizi èetros gados vienlaikus visa valsts teritorija šada secîba: a) lauku nekustamo îpašumu grupai – lauksaimniecîba izmantojamas zemes zonçjumu un meža zemes zonçjumu; b) apbûves nekustamo îpašumu grupam: 1) dzîvojamas apbûves îpašumu grupai – dzîvojamo maju apbûves zonçjumu; 2) komercdarbîbas un sabiedriskas apbûves grupai – komercobjektu apbûves zonçjumu. 3) rûpniecîbas apbûves grupai – rûpnieciskas ražošanas objektu apbû­ves zonçjumu.

Zonçjumu apzîmçjuma kodi ir šadi:

1. lauksaimniecîba izmantojamas zemes zonçjums – 1;

2. meža zemes zonçjums – 2;

3. dzîvojamo maju apbûves zonçjums – 3;

4. rûpnieciskas ražošanas objektu apbûves zonçjums – 4;

5. komercobjektu apbûves zonçjums – 5.

Kadastralo vçrtîbu baze 2008.gadam:

Ša gada 26.jûnija valdîbas sçdç apstiprinati trîs Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas nosaka jaunu kadastralo vçrtîbu bazi 2008.gadam:
- Ministru kabineta noteikumi Nr.444 'Noteikumi par lauku nekustamo îpašumu grupas kadastralo vçrtîbu bazi';
- Ministru kabineta noteikumi Nr.445 'Noteikumi par dzîvojamas apbûves nekustamo îpašumu grupas kadastralo vçrtîbu bazi'
- Ministru kabineta noteikumi Nr.446 'Grozîjumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvara noteikumos Nr.19 'Noteikumi par kadastralo vçrtîbu bazi''.

Vienlaikus ar kadastralo vçrtîbu bazes apstiprinašanu MK pieòçma lçmumu atbalstît Finanšu ministrijas sagatavotaja informatîvaja ziòojuma “Priekšlikumi nekustama îpašuma nodokïa pilnveidošanai, lai novçrstu bûtisku nekustama îpašuma nodokïa sloga palielinašanu iedzîvotajiem” ietvertos un sçdes laika izteiktos priekšlikumus par vienotu samazinatu nodokïa likmi 1% apmçra no nekustama îpašuma kadastralas vçrtîbas un 2008.-2010.gadam paredzçtu attiecîga nodokïa apmçra pieauguma ierobežojumu visiem nodokïa maksatajiem 25% apmçra salîdzinajuma ar iepriekšçjo taksacijas gadu. Šobrîd tiek gatavoti attiecîgi grozîjumi likuma „Par nekustama îpašuma nodokli”.

Valsts zemes dienests (VZD) jauno kadastralo vçrtîbu bazi izstradajis, izpildot tam Nekustama îpašuma valsts kadastra likuma uzticçto uzdevumu un ievçrojot jaunajos 2006.gada pieòemtajos kadastralo vçrtçšanu reglamentçjošajos MK noteikumos Nr. 305 „Kadastralas vçrtçšanas noteikumi” noteiktos nosacîjumus.

Iepriekš apbûves zemes zonçjumi un zemes un çku bazes vçrtîbas tika izstradatas “salveidîgi”, katru gadu aktualizçjot kadastralo vçrtîbu bazi atsevišías administratîvajas teritorijas, pamatojoties uz pašvaldîbas ierosinajumu vai pçc VZD iniciatîvas, piemçram, ja konkrçtaja teritorija tika konstatçtas ievçrojamas nekustamo îpašumu tirgus cenu izmaiòas. Rezultata spçka esošas zemes bazes vçrtîbas pa pašvaldîbam ir noteiktas laika posma no 1999. lîdz 2005.gadam un lîdz ar to tas nav salîdzinamas ne starp dažadam teritorijam, ne starp îpašumu grupam. Jaunie noteikumi paredz kadastralo vçrtîbu bazes izstradi un kadastralo vçrtîbu parrçíinu nekustama îpašuma grupai (zemei un bûvçm) vienlaicîgi visa valsts teritorija ik pçc èetriem gadiem, starplaika (otraja gada) koriìçjot kadastralas vçrtîbas ar tirgus izmaiòu korekcijas koeficientu. Jauna kadastralo vçrtîbu aktualizçšanas kartîba nodrošinas visu îpašumu grupu un konkrçtu nekustamo îpašumu novçrtçšanu uz vienlîdzîgiem principiem, atbilstoši nekustama îpašuma tirgus izmaiòam un aktualiem datiem Kadastra informacijas sistçma.

Jauna kadastralo vçrtîbu baze, kas stasies spçka no 2008.gada 1.janvara, izstradata, balstoties uz zemesgramata reìistrçto oficialo nekustama îpašuma tirgus informaciju par pçdçjiem diviem gadiem, t.i., par 2005. un 2006.gadu. Ta ka nekustama îpašuma tirgus Latvija pçdçjos gados attîstîjies ïoti strauji, ik gadu ievçrojami pieaugot îpašumu cenam, kadastralo vçrtîbu pieaugums îpaši teritorijas, kur kadastralas vçrtîbas iepriekš tikušas aktualizçtas pirms vairakiem gadiem, ir ievçrojams. Tapçc, iesniedzot noteikumu projektu apstiprinašanai, VZD gan pievienotaja paskaidrojuma raksta, gan sniedzot informaciju par MK noteikumu projektiem masu medijiem îpaši uzsvçra, ka, apstiprinot izstradato kadastralo vçrtîbu bazi un nemainot nekustama îpašuma nodokïa politiku, 2008.gada 1.janvarî bûtiski pieaugs nekustama îpašuma nodokïa slogs nodokïa maksatajiem un tapçc šadas kadastralas vçrtîbas ir apstiprinamas tikai pie nosacîjuma, ka tiek ieviestas izmaiòas nodokïu politika.

Lai ikvienam nekustama îpašuma îpašniekam bûtu iespçja laikus uzzinat sava îpašuma jauno kadastralo vçrtîbu, no 1.augusta Valsts zemes dienesta interneta majas lapa tiks piedavata iespçja iepazîties ar îpašumu aprçíinatajam prognozçtajam kadastralajam vçrtîbam (meklçšanas iespçja pçc kadastra numura vai kadastra apzîmçjuma). Jau iepriekšçja gada lielu atsaucîbu guva VZD izstradatais çku prognozçto kadastralo vçrtîbu modulis – kopš ta publicçšanas pavisam tika reìistrçti vairak ka 62 000 meklçšanas mçìinajumu.

Parrçíinatas çku prognozçtas kadastralas vçrtîbas, òemot vçra izmaiòas kadastralo vçrtçšanas metodika

Š. g. 11.septembî apstiprinati Ministru kabineta noteikumi Nr.621 „Grozîjumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprîïa noteikumos Nr.305 'Kadastralas vçrtçšanas noteikumi””.

Grozîjumi paredz:
• pariet uz çku apjoma noteikšanu kvadratmetros, nevis kubikmetros arî lielakajai daïai nedzîvojamo çku tipu, kas dod iespçju objektîvak noteikt çkas kadastralo vçrtîbu, îpaši attiecîba uz çkam ar augstiem griestiem;
• apvienot çku tipus, kuriem nav bûtisku vçrtîbu atšíirîbu, un atbilstošo çku skaits Kadastra informacijas sistçma ir salîdzinoši neliels. Ražošanas çku tipi turpmak tiks diferencçti nevis pçc nozaru principa, bet pçc çku raksturojošiem radîtajiem, piemçram, griestu augstuma. Çku tipu apvienošana nodrošinas çkas tipa piemçrošanas konkrçtiem objektiem viennozîmîgu izpratni un viennozîmîgu sasaisti ar çku galveno lietošanas veidu klasifikaciju;
• mainît bûves fiziska stavokïa korekcijas koeficienta vçrtîbu, nosakot, ka bûvçm, kuru fiziskais nolietojums sasniedz 85% un vairak, kadastrala vçrtîba Kadastra informacijas sistçma automatiski bûs vienada ar 0.

Grozîjumi izstradati, pamatojoties uz priekšlikumiem, par kuriem tika panakta vienošanas Tieslietu ministrijas izveidotaja starpinstitûciju darba grupa bûvju kadastralas vçrtçšanas metodikas pilnveidošanai. Darba grupa piedalîjas Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Centralas statistikas parvaldes un VZD parstavji. Izstradatie priekšlikumi tika parrunati un atbalstîti diskusijas ar nevalstisko organizaciju deleìçtajiem ekspertiem un konsultantiem.

Çku prognozçtas kadastralas vçrtîbas šo kadastralas vçrtçšanas metodika izdarîto izmaiòu rezultata samazinajušas vidçji par 20 – 30%.

Tapat ka attiecîba uz iepriekš publicçtajam prognozçtajam kadastralajam vçrtîbam, aprçíins veikts, balstoties uz jauno kadastralo vçrtîbu bazi un Kadastra informacijas sistçma reìistrçtos datus par îpašumu vai objektu pçc stavokïa uz 2007.gada 18.jûniju.

Ka ziòots, ar 2007.gada 1.janvari stajas spçka vairakus gadus atliktas izmaiòas likuma “Par nekustama îpašuma nodokli”, kas paredz, ka turpmak nekustama îpašuma nodoklis par çkam jamaksa pçc to kadastralas vçrtîbas, nevis vidçjas bilances vçrtîbas vai inventarizacijas vçrtîbas ka lîdz šim. Šo izmaiòu rezultata daïai uzòçmçju nekustama îpašuma nodokïa apjoms samazinajas, bet daïai – îpaši uzòçmçjiem, kuru îpašuma ir vecas çkas ar augstiem griestiem un kuru bilances vçrtîba amortizacijas rezultata bija ïoti zema – ievçrojami pieauga. Lai meklçtu risinajumu attiecîba uz tiem uzòçmçjiem, kuriem nekustama îpašuma nodokïa apjoms ievçrojami pieauga, pçc Tieslietu ministrijas iniciatîvas tika izveidota minçta starpinstitûciju darba grupa. Minçtie grozîjumi un parrçíinatas çku kadastralas vçrtîbas stasies spçka 2008.gada 1.janvarî.

Çkas kadastralas vçrtîbas noteikšana un aktualizacija

Çka ka nekustama îpašuma nodokïa objekts

Likuma „Par nekustama îpašuma nodokli” noteikts, ka ar šo nodokli tiek apliktas saimnieciskaja darbîba izmantojamas çkas. Ja saimnieciska darbîba tiek izmantota çkas daïa, ar nodokli apliekamaja vçrtîba ieskaita çkas vçrtîbu atbilstoši saimnieciskaja darbîba izmantojamai daïai. Likuma „Par nekustama îpašuma nodokli” piemçrošanas kartîba ir reglamentçta un skaidrota 2000. gada 4. aprîïa Ministru kabineta noteikumos Nr. 131 „Likuma „Par nekustama îpašuma nodokli” normu piemçrošanas noteikumi”.
Nekustama îpašuma nodokïa likme çkam un bûvçm lîdz 2006. gada 31. decembrim ir 1.5 % no to bilances vçrtîbas vai inventarizacijas vçrtîbas (ja bilance netiek sastadîta), bet no 2007. gada 1. janvara – 1.5% no çku kadastralas vçrtîbas. Pašreiz çku kadastralo vçrtîbu visplašak izmanto valsts nodevu aprçíinašanai pie îpašuma tiesîbu nostiprinašanas Zemesgramata.

Çkas kadastralas vçrtçšanas process

Çkas kadastralas vçrtçšanas process sastav no:
• Pirmreizçjas çkas kadastralas vçrtçšanas – pçc çkas reìistracijas Nekustama îpašuma valsts kadastra reìistra (turpmak teksta – Kadastrs) nosaka çkas kadastralo vçrtîbu
• Çkas kadastralas vçrtîbas aktualizacijas – çkai atkartoti nosaka kadastralo vçrtîbu, ja mainîjusies çku kadastralo vçrtîbu baze (çku tipu bazes vçrtîbas, tirgus un fiziska stavokïa korekcijas koeficienti) vai çkas dati (çkas tips, çkas apjoma radîtajs, çkas fiziskais nolietojums) Kadastra

Çkas kadastralo vçrtîbu ietekmçjošie faktori

Çkas kadastralo vçrtîbu ietekmç sekojoši Kadastra reìistrçti dati:
• Çkas tips
• Çkas tipa bazes vçrtîba un korekcijas koeficienti
• Çkas apjoma radîtajs (laukums (m2), bûvtilpums (m3)
• Çkas fiziskais nolietojums (%)

Çkas kadastralas vçrtîbas noteikšana

Çkas kadastralo vçrtîbu nosaka ka çkas tipam atbilstošas bazes vçrtîbas, çkas apjoma radîtaja, çkas fizisko stavokli raksturojoša koeficienta un korekcijas koeficienta reizinajumu.
Çkas kadastrala vçrtîba ir spçka, kamçr nav mainîjušies çkas dati Kadastra vai noteikta kartîba mainîta çku kadastralo vçrtîbu baze.

Çkas kadastralas vçrtîbas aktualizacija

Çkas kadastralo vçrtîbu aktualizç (parrçíina):
• Viena mçneša laika, ja mainîjušies Kadastra reìistrçtie çkas dati
• Uz nakama gada 1. janvari, ja Ministru kabineta noteiktaja kartîba ir apstiprinatas un stajušas spçka izmaiòas çku tipu bazes vçrtîbas un korekcijas koeficientos

Çkas kadastralas vçrtîbas un bûves bilances vçrtîbas atšíirîbu iemesli

Nosakot kadastralo vçrtîbu, ka objekts tiek fiksçta konkrçta çka. Çku kadastralas vçrtçšanas vajadzîbam LR Valsts zemes dienests apzina un analizç nekustama îpašuma pirkumu cenu, nomas maksu un citu ar nekustama îpašuma tirgu saistîtu informaciju.
Nosakot bûves bilances vçrtîbu, ka objekts tiek fiksçta bûve, kuras sastava ir ne tikai çka, bet arî ar to saistîtas inženierbûves – asfaltçtie vai betonçtie celiòi un laukumi, apakšzemes izbûves (raksturîgi degvielas uzpildes stacijam), objekta labiekartošanas dekoratîvie elementi, dažadi skulpturali veidojumi, teritorijas izgaismojums, atsevišíos gadîjumos arî iekartas. Bûvju bilances vçrtîba par konkrçto bûvi veidojas ka summa no bûves sastava esošo çku, inženierbûvju, inženierkomunikaciju u.c. vçrtîbam, kuras gramatvedîbas uzskaitç parasti atsevišíi neuzskaita.

Pastav principialas atšíirîbas nolietojuma noteikšana:
• Kadastralaja vçrtçšana çkas nolietojums tiek noteikts pçc konstatçta çkas faktiska nolietojuma (procentos)
• Bûvju bilances vçrtîbas noteikšana vçrtîbas samazinajums tiek aprçíinats pçc normatîvajos dokumentos noteiktajiem pamatlîdzekïu amortizacijas atskaitîjuma procentiem atkarîba no çkas kalpošanas laika, neòemot vçra faktisko nolietojumu

Jaunuzceltajiem un rekonstruçtajiem objektiem:
• Bilances vçrtîba balstas uz bûvizmaksam un nav atkarîga no realas situacijas un izmaiòam nekustama îpašuma tirgû, çkas atrašanas vietas
• Kadastrala vçrtîba balstas uz nekustama îpašuma tirgus izpçtes rezultatiem un bûvizmaksu ietekme taja ir maza

Çkas kadastralas vçrtîbas un bûves inventarizacijas vçrtîbas atšíirîbu iemesli

Nosakot bûves inventarizacijas vçrtîbu, ka vçrtçšanas objekts tiek fiksçta bûve. Kadastralaja vçrtçšana – objekts ir çka. Bûves inventarizacijas vçrtîba atšíiras no çkas kadastralas vçrtîbas sekojošu iemeslu dçï:
• Inventarizacijas vçrtîba balstas uz bûvizmaksu vçrtîbu, kas koriìçta ar korekcijas koeficientiem
• Inventarizacijas vçrtîbas noteikšana pielietoti nekustama îpašuma tirgus imitacijas principi pçc stavokïa uz 1999. gadu
• Kadastrala vçrtîba balstas uz nekustama îpašuma tirgus analîzes rezultatiem un bûvizmaksu vçrtîbas ietekme taja ir maza

Likuma „Par nekustama îpašuma nodokli” inventarizacijas vçrtîba ir noteikta ka vçrtîba, pçc kuras nekustama îpašuma nodokli aprçíina tikai parejas perioda, ja netiek sastadîta bilances vçrtîba.