REVÎZIJAS UN KONTROLES DARBA ORGANIZACIJA UN PLANOŠANA

IEVADS

Visu revîzijas un kontroles priekšmetu varçtu iedalît divas daïas: teorçtiskaja un specialaja. Pirma daïa satur visparîgos teorçtiskos jautajumus, bet otra daïa – dažadus saimniecisko operaciju veikšanas metodiku un paòçmienus.

Šaja darba, es rakstîšu par revîzijas un kontroles pamatiem, teorçtiskiem jautajumiem un to problçmam, ka piemçram, revîzijas veidi un to raksturojums, revidenta tiesîbas un pienakumi, dokumentu izòemšanas kartîba u.c.

REVÎZIJAS VEIDI UN TO RAKSTUROJUMS

Pareizai revizijas klasifikacijai piešíirama liela teorçtiska un praktiska nozîme. Ta palîdz pareizi izprast katra revizijas veida bûtîbu un saskatît pastavošas atšíirîbas metodika, ka arî atvieglo ar organizaciju un revizijas veikšanu saistîto jautajumu risinašanu, tapat arî uzlabo dokumentalas revîzijas kvalitati.

Revîzijas lietderîgak ir klasificçt, grupçšanas pamata izmantojot tadas pazîmes ka kontroles organizatoriskas formas, attiecîba pret planu, atkarîba no pakapes, kada tiek aptvertas parbaudamas operacijas, no parbaudamo dokumentu daudzuma, no parbaudamo uzòçmuma posmiem, no parbaudes uzdevuma un no vienu un to pašu jautajumu pçtîšanas secîbas.

Atkarîba no kontroles organizatoriskam formam revîziju var iedalît:

Ø     valsts revîzijas;

Ø     nozaru specializçtas revîzijas;

Ø     neatkarîgas revîzijas;

Ø     iekšsaimnieciskas revîzijas.

Valsts revîzijas var veikt dažadas valsts kontroles organizacijas, bankas, Finansu Ministrija, Valsts ieòçmumu dienests un citi dienesti.

Nozaru specializçtas revîzijas izdara augstakstavošas organizacijas tam pakïautajos vai savas ietekmes sfçras uzòçmumos.

Neatkarîgas revîzijas var izdarît neatkarîgo revîziju organizaciju vai auditorfirmu revidenti, ka arî zvçrinatie revidenti pçc atsevišíu organizaciju pasûtîjuma.

Iekšsaimnieciskas revîzijas ir tas, kas lielajos uzòçmumos veiktas, piedaloties iekšsaimnieciskas kontroles dienestam.

Atkarîba no planošanas revizijas iedala planotas – paredzçtas kontroles revizijas dienesta gada un ceturkšòa planos; un neplanotas – izdaramas tad, ja ir pieïauta neapmierinoša uzòçmuma finansiali saimnieciska darbîba, bezsaimnieciskums, ïaunpratîbas, ka arî pçc izmeklçšanas u.c. organizacijas pieprasîjuma.

Atkarîba no saimnieciskas darbîbas parbaudes pakapes revîzijas iedala pilnas – revidçjama objekta finansiali saimnieciska darbîba tiek paŗbaudîta pilnîgi un vispusîgi; un daïejas – tiek parbaudîti atsevišíi finansiali saimnieciskas darbîbas iecirkòi vai atsevišías operacijas, piemçram, preèu, norçíinu vai citas.

Atkarîba no parbaudamo dokumentu daudzuma revîzijas iedala pilnîgas – tiek parbaudîta visa uzskaites un atskaites informacija, visi dokumenti, uzskaites reìistri un parskati par konkrçto revidçjamo operaciju; un izlases revîzija – parbauda daïu uzskaites un atskaites informacijas dokumentu. Ja izlases revîzijas atklajas nopietni parkapumi, iztrûkumi, matrealo vçrtîbu izšíçrdçšana vai izlaupîšana, nepieciešamas izdarît pilnîgas revîzijas.

Atkarîba no parbaudamo uzòçmumu daudzuma un to pakïautîbas posmiem revîzijas iedala vienposma – parbaudot kadu organizaciju, netiek revidçti tai pakïautie uzòçmumi; un daudzposmu revîzijas – tiek kontrolçti vairaki sava starpa saistîti vienas vai vairaku organizaciju patstavîgie uzòçmumi, kas ir vienas sistçmas dažadi posmi.

Atkarîba no parbaudes uzdevuma revizijas var iedalît vienkaršajas – revidents vai vairaki revidenti pašu spçkiem parbauda revidçjama objekta finansiali saimniecisko darbîbu; kompleksas – izdarot finansiali saimnieciskas darbîbas kontroli, tiek parbaudîtas visas savstarpçjas sakarîbas starp objektiem un atsevišíam operacijam, pielietojot visus iespçjamos faktiskas un dokumentalas kontroles paòçmienus. Kompleksas revîzijas aptver plašu jautajumu loku, kas raksturo revidçjama uzòçmuma finansiali saimniecisko darbîbu ka kopuma, ta arî atsevišíi dažadas darbîbas nozarçs; tematiskas revîzijas – tiek organizçtas pçc atsevišías, savlaicîgi izstradatas tçmas, kam ir noteikts mçríis vai uzdevums, šîm revîzijam parasti ir nepieciešams masveida kontroles organizacija ar obligatu lielaku saimniecisko uzòçmumu un organizaciju skaita aptveres pakapi;

REVIDENTA TIESÎBAS, PIENAKUMI UN ATBILDÎBA

Revidents ir kontroles dienesta amatpersona. Viòa pienakumos ietilpst dokumentalo reviziju izdarîšana uzòçmumos un organizacijas. Revidenta dienesta funkcijas un tiesîbas atkarîgas no ta, kuras revidçjošas organizacijas satava viòš ietilpst.

Revidenta pienakums ir stingri sekot likumdošanas ievçrošanai, viòam ir jaaizstav valsts, juridisko un fizisko personu intereses uzòçmçjdarbîbas sfçra atbilstoši likumdošanai. Ne valstij, ne darba devçjam, ne revidçjamo uzòçmumu parstavjiem nav tiesîbu ietekmçt revidentus, pildot profesionalos pienakumus un pieòemot lçmumus.

Zvçrinatu revidentu neatkarîbas garantçšanai valsts institûcijam un tiesîbaizsardzîbas organizacijam aizliegts pieprasît no zvçrinatiem revidentiem ziòas un paskaidrojumus, ka arî nopratînat viòus ka lieciniekus par faktiem, kas viòiem kïuvuši zinami sniedzot profesionalus pakalpojumus, ka arî aizliegts pieprasît ziòas par zvçrinatu revidentu sniegto profesionalo pakalpojumu saturu arî no klientiem. Zvçrinatos revidentus nav atïauts saukt pie atbildîbas par izteiktajiem paziòojumiem, kurus viòi snieguši, godpratîgi pildot savus profesionalos pienakumus.

Sava profesionala darbîba revidentam ir jarîkojas objektîvi. Viòu pienakumos ietilpst ne tikai trûkumu atklašana revidçjamo uzòçmumu un organizaciju darbîba, bet arî prasme tos savlaicîgi novçrst.

Galvenais revidentu pienakums ir vispusîga un pilnîga dokumentalo revîziju izdarîšana un tas matrealu noformçšana augsta kvalitatç. Pienakumos arî ietilpst viedokïa izteikšana par finansu parskatiem un atskaites sniegšana kompanijas dalîbniekiem par iesniegto finansu parskatu ticamîbu un precizitati, ka arî profesionalo pakalpomjumu sniegšana saskaòa ar noslçgto lîgumu.

Revidenta darbs pras vispusîgas zinašanas par visu veidu uzskaiti un atskaitçm, orientçšnos ekonomika, tiesîbu zinîbas, saimnieciskaja vadîšana, datorzinîbas, saimnieciskas darbîbas analîzç, kontroles un revîzijas darba metodçs un tehnika.

Revidenta pienakums ir iepazîstinat revidçjama uzòçmuma darbiniekus ar revîzijas kontroles mçríi un uzdevumiem. Atlklajot parkapuma faktus un atspoguïojot tos dokumentalas revîzijas akta, revidentam jabût principialam un objektîvam.

Kontroles darba revidentiem ir dotas noteiktas tiesîbas:

Ø     pieprasît orìinalos gramatvedîbas un operatîvos dokumentus, uzskaites reìistrus, gramatvedîbas parskatus un to pielikumus, rîkojumus, lîgumus u.c.;

Ø     savakt revîzijai nepieciešamos dokumentus un pieradîjumus;

Ø     netraucçti apmeklçt revidçjama uzòçmuma ražošanas telpas un citus objektus, kur glabajas matrealas vçrtîbas;

Ø     pçc tiesîbaizsardzîbas organizaciju pieprasîjuma saòemt vajazîgos dokumentus, lai tos pievienotu revîzijas aktam;

Ø     pieprasît no jebkura revidçjama objekta darbinieka mutiskos un rakstveida paskaidrojumus, dažada veida aprçíinus, izziòas, kas attiecas uz dokumentalas revîzijas jautajumiem;

Ø     lai atrisinatu specialos un šauri tehniskos jautajumus, ir tiesîbas pieaicinat attiecîgu specialitasu darbiniekus, specialistus ekspertus no citam organizacijam.

Revîzija nedrîkst traucçt revidçjamas organizacijas darba ritmu un revidents nedrîkst iejaukties objekta vadîšanas funkcijas. Ja revîzijas gaita tiek atklata amatpersonu kriminala vai sodama darbîba, par to nekavçjoties ir jaziòo revidçjošas organizacijas vadîtajam. Revidentam ir aizliegts izpaust komercnoslçpumu saturošo informaciju, kas viòam ir kïuvusi zinama, izpildot dienesta pienakumus.

Revidents atbild pçc likuma par îpašuma izzagšanas vai citu ïaunpratîgas rîcîbas faktu noslçpšanu, ka arî par nepareizu un neobjektîvu kontrolçjama uzòçmuma lietu stavokïa un faktu atspoguïojumu dokumentalas revîzijas akta.

Revidenti ir atbildîgi arî par zaudçjumiem, kas radušies uzòçmumam un  to personalam, ja viòi apzinati vai nolaidîbas dçï nav izpildîjuši uzliktos pienakumus.

Zvçrinata revidenta civiltiesiska atbildîba ir jaapdrošina Ministru kabineta noteiktas minimalas summas apmçra un saskaòa ar Latvijas zvçrinatu revidentu asociacijas noteiktam prasîbam.

DOKUMENTU IZÒEMŠANAS KARTÎBA

Revidentam ir tiesîbas saòemt dokumentu norakstus, kopijas, bet nepieciešamîbas gadîjumos izòemt no lietam orìinaldokumentus, un tie bûtu jaizòem šados gadîjumos:

Ø     ja revîzijas matrealus paredzçts nodot izskatîšanai tiesîbaizsardzîbas organizacijam;

Ø     ja revîzija atklati tadi nozîmîgako operaciju dokumenti, kas norada uz dažadiem ïaunpratîgas rîcîbas faktiem vai ir pretruna ar pastavošo likumdošanu;

Ø     ja revidçtajam operacijam ka pieradîjums nepieciešami orìinaldokumenti;

Ø     ja revidçjama uzòçmuma vadîba izvairas no dokumentu u.c. informacijas avotu uzradîšanas parbaudei;

Ø     ja nav nodrošinata dokumentu saglabašana;

Ø     ja parbaudç atklati viltoti vai fiktîvi dokumenti.

Lai atklatu viltojumus dokumentos, nepieciešams parbaudît to orìinalus, nevis norakstus vai kopijas. Nepieciešamas pievçrst uzmanîbu dažadiem labojumiem.

Ja kontrolç atklajas neatbilstîba starp dokumentu atsevišíam daïam un rekvizîtiem, savstarpçji saistîto dokumentu radîtaju satura, pastav atšíirîbas uzskaites datu atspoguïošana, tad revîzija javeic vispilnîgaka šo dokumentu parbaude. Vajadzîbas gadîjuma šadus dokumentus var nosûtît ekspertîzes parbaudei. Te varçtu nosûtît dokumentus, kas saistîti ar matrealiem viltojumiem.

Visi dokumentu izòemšanas gadîjumi precîzi jadokumenta, sastadot aktu. Lîdzas citiem rekvizîtiem akta jauzrada dokumentu izòçmšanas pamatojums, izòemot dokumentu nosaukums, numurs, datums. Izòemto dokumentu vieta, ja iespçjams, jaatstaj kopijas, vai noraksti ar noradi, kur atrodas orìinaldokuments. izòemot dokumentus jaievçro šadi momenti:

Ø     vienmçr jaizòem tikai vajadzîgie dokumenti;

Ø     nedrîkst traucçt revidçjama uzòçmuma finansiali saimniecisko darbîbu;

Ø     jaòem vçra dokumentu nozîmîgums;

Ø     janodrošina saglabašanas drošîba;

Ø     jaievçro darbietilpîba u.c. momenti.

KONTROLES UN REVIZIJAS DARBA PLANOŠANA, ORGANIZACIJA UN KOORDINACIJA

Revizijas darba sekmes daudzejada ziòa atkarîgas no pareizas tas organizacijas un planošanas. Darba planiem ir jabût mçrítiecîgiem, realiem un konkrçtiem, lai nodrošinatu revîziju un parbaužu savlaicîgumu, knalitati un efektivitati. Praksç dokumentalo revîziju planu sastada kontroles un revîzijas dienesta priekšnieks. Plana japaredz dokumentalas revîzijas visos revidçjošas organizacijas ietekmes sfçras uzòçmumos, uzòçmçjsabiedrîbas reizi gada vai divos gados reizi, vai arî citos termiòos, kas paredzçti likumdošana vai noradîjumos.

Sastadot dokumentalo revîziju planu, jaievçro šadi principi:

visos uzòçmumos, kas atrodas ietekmes sfçra, jaizdara revîzijas;

Ø     jaorganizç to izdarîšanas pareiza secîba;

Ø     pasûtîto un pieprasîto revîziju un parbaužu darba apjoms;

Ø     racionali jaizmanto revidentu darba laiks un janodrošina revîziju vajadzîga kvalitate;

Ø     jakoordinç kontroles darbs.

Katrai plana paradzçtai revîzijai jaaptver periods, kas sakas ar iepriekšçjas revîzijas beigšanas datumu.

Izšíir divus jçdzienus: revidçjamais periods – revidçjamas organizacijas finansiali saimnieciskas darbîbas periods, par kuru tiek izdarîta dokumentala revîzija; un revizijas laiks – laiks, kada tiek izdarîta dokumentala revîzija.

Revizijas ilgumu nosaka, òemot vçra revidçjama uzòçmuma darba apjomu, veikto saimniecisko operaciju daudzumu, raksturu un komplicçtîbas pakapi, revîzijas uzdevumu, revidenta pieredzi un kvalifikaciju.

Plana arî ir janorada revizijas objekti un termiòi. Planojot kontroles un revizijas darbu, nepieciešams panakt visciešako darba koordinaciju ar citam kontrolçjošam iestadçm un dienestiem. Tas novçrš parbaudes darbîbu dublçšanu, palielina kontroles darbîbas efektivitati, mazak traucç revidçjamo uzòçmumu darbu.

Planu sagatavo gada beigas nakamam gadam pa ceturkšòiem. Revîzijas planu apstiprina revidçjošas organizacijas vadîtajs. Pçc tam plans glabajas ka slepens dokuments, jo revizijas izdaramas pçkšòi.

Kopçja plana izstradç jaòem vçra:

Ø     darba lîguma nosacîjumi un atbildîba;

Ø     darba veids un izpildes termiòi;

Ø     zinašanas par klienta uzòçmumu, gramatvedîbas un iekšsaimnieciskas kontroles sistçmu;

Ø     veicama darba nozîmîgakie posmi;

Ø     audita riska lîmeòa izvçrtçšana;

Ø     audita darbîbu raksturu, laika un apjoma noteikšana un programmçšana;

Ø     veicama darba koordinacija;

Ø     iekšsaimnieciska audita lîdzdalîbas iespçja kontroles darba;

Ø     specialistu piesaistîšanas iespçja.

Planošanas posma auditoram javeic dažadas analîtiskas darbîbas, kas palîdz izprast klienta uzòçmçjdarbîbu un atklat iespçjamas kontroles riska lîmeni.

Lai sasniegtu audita mçríi, planošana japaredz finansu parskatu radîtaju pilnîguma, realitates, ticamîbas un novçrtçjuma pareizîbas kontrole.

Auditordarbîbas laika, òemot vçra mainîgos apstakïus, audita kopçjo planu un detalizçtas darba programmas nepieciešams patstavîgi parskatît. Izmaiòu pamatojums ir jadokumentç.

DOKUMENTALA REVÎZIJA IZMANTOJAMIE MATREALI UN AVOTI

Uzòçmuma finansiali saimniecisko darbîbu noformç ar dažadiem gramatvedîbas pirmatnçjiem un kopsavilkuma dokumentiem, ka arî operatîvajiem un planu matrealiem.

Revîzija var izmantot dažadu avotu informaciju:

visu veida uzskaites informacija;

dažada arpusuzskaites informacija: laikrakstu piezîmes, dažadu konforenèu, kopsapulèu, apspriežu protokoli u.c. informatîva rakstura informacija;

Ø     gramatvedîbas un kontroles sistçmas matreali;

Ø     parvaldîjuma un îpašuma apstiprinajuma dokumenti;

Ø     kontrolçjamas organizacijas administracijas un parçjo stradajošo sniegta informacija, izziòas, paskaidrojumi rakstiski un mutiski;

Ø     faktisko matrealu vçrtîbu atlikumu dati, parçjie matrealie aktîvi u.c. faktiska kontrolç iegûtie dati noteiktaja laika;

Ø     elektroniskaja datu bazç gûta informacija;

Ø     informacijas iegûšana citos uzòçmumos, kuras kontrolçjamais uzòçmums kartojis kaut kadus darîjumus.

Informaciju, kuru revidents ieguvis, lai izmantotu revîzija un noformçtu revîzijas matrealus sauc par revîzijas pieradîjumiem.

Veicot auditu, noteikts, ka auditoram ir jaiegûst pietiekami parliecinoši audita pieradîjumi, pçc kuriem varçtu izdarît pamatotus secinajumus un dot atzinumus par finansu parskatiem. iegûstot parliecîbu vai atzinumu par finansu parskatiem, auditors parasti neparbauda visu viòam piejamo informaciju. Vçrtçjums par to, kas ir pietiekami parliecinoši audita pieradîjumi, atkarîgs no šadiem faktoriem:

riska pakape nepareiza atzinuma izdarîšanas gadîjuma, ko var ietekmçt uzòçmçjdarbîbas raksturs;

atsevišíu finansu informacijas posteòu nozîmîgums salîdzinajuma ar kopçjo finansu informaciju;

iepriekšçja audita gûta pieredze;

audita darbîbas rezultati;

iegûtas informacijas veids.

Auditoram audita jaiegûst parliecîba, vai noteikta datuma uzòçmumam bija lîdzekïi vai saistîbas, vai darîjums faktiski noticis un nepastav neiegramatoti lîdzekïi, saistîbas, operacijas. Japarliecinas vai arî operacijas, lîdzekïi un saistîbas iegramatotas pareiza vçrtîba, bet izmaksas un ienakumi attiecinati pareizos laika periodos.

Revîzija, audita un parbaudç ieteicams ievçrot racionalo attiecîbu starp pieradîjumu iegûšanas izmaksam un iegûtas informacijas lietderîbu.

NOBEIGUMS

Pašreiz Latvija uzòçmçjdarbîbas kontrolç izmanto visas trîs kontroles formas: revîziju, auditu un parbaudi. Mûsu valstî, veicot revîzijas un kontroles, auditus un parbaudes, izmanto svarîgakos audita un organizacijas principus un veikšanas paòçmienus, kas izstradati starptautiskajos audita standartos. Tas pilnveido kontroles formu izpildes metodiku un paaugstina to kvalitati. Neapšaubami, ka arî revîzijas un kontroles atsevišíu paòçmienu un darba pieredzes pielietojums audita to attiecîgi pilnveido, pozitîvi iespaidojot visparçjo lîmeni un kvalitati.

Es domaju, ka Latvija vçl nav tik stipri izaugušas auditor- firmas, ka tas ir citas Rietumu valstîs, tadçï lielaku uzòçmumu kontrolei nakas pieaicinat auditorfirmas no arzemçm. Varbût pie mums trûkst revîzijas un kontroles teorijai noteiktas sistematizacijas un apkopojuma, un netiek pietiekami analizçti šie jautajumi.

IZMANTOTA LITERATÛRA

Viktors Žeèickis Revizijas un kontroles pamati, Rîga 1996