REVĪZIJAS UN KONTROLES DARBA ORGANIZACIJA UN PLANOŠANA

IEVADS

Visu revīzijas un kontroles priekšmetu varētu iedalīt divas daļas: teorētiskaja un specialaja. Pirma daļa satur visparīgos teorētiskos jautajumus, bet otra daļa – dažadus saimniecisko operaciju veikšanas metodiku un paņēmienus.

Šaja darba, es rakstīšu par revīzijas un kontroles pamatiem, teorētiskiem jautajumiem un to problēmam, ka piemēram, revīzijas veidi un to raksturojums, revidenta tiesības un pienakumi, dokumentu izņemšanas kartība u.c.

REVĪZIJAS VEIDI UN TO RAKSTUROJUMS

Pareizai revizijas klasifikacijai piešķirama liela teorētiska un praktiska nozīme. Ta palīdz pareizi izprast katra revizijas veida būtību un saskatīt pastavošas atšķirības metodika, ka arī atvieglo ar organizaciju un revizijas veikšanu saistīto jautajumu risinašanu, tapat arī uzlabo dokumentalas revīzijas kvalitati.

Revīzijas lietderīgak ir klasificēt, grupēšanas pamata izmantojot tadas pazīmes ka kontroles organizatoriskas formas, attiecība pret planu, atkarība no pakapes, kada tiek aptvertas parbaudamas operacijas, no parbaudamo dokumentu daudzuma, no parbaudamo uzņēmuma posmiem, no parbaudes uzdevuma un no vienu un to pašu jautajumu pētīšanas secības.

Atkarība no kontroles organizatoriskam formam revīziju var iedalīt:

Ø     valsts revīzijas;

Ø     nozaru specializētas revīzijas;

Ø     neatkarīgas revīzijas;

Ø     iekšsaimnieciskas revīzijas.

Valsts revīzijas var veikt dažadas valsts kontroles organizacijas, bankas, Finansu Ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citi dienesti.

Nozaru specializētas revīzijas izdara augstakstavošas organizacijas tam pakļautajos vai savas ietekmes sfēras uzņēmumos.

Neatkarīgas revīzijas var izdarīt neatkarīgo revīziju organizaciju vai auditorfirmu revidenti, ka arī zvērinatie revidenti pēc atsevišķu organizaciju pasūtījuma.

Iekšsaimnieciskas revīzijas ir tas, kas lielajos uzņēmumos veiktas, piedaloties iekšsaimnieciskas kontroles dienestam.

Atkarība no planošanas revizijas iedala planotas – paredzētas kontroles revizijas dienesta gada un ceturkšņa planos; un neplanotas – izdaramas tad, ja ir pieļauta neapmierinoša uzņēmuma finansiali saimnieciska darbība, bezsaimnieciskums, ļaunpratības, ka arī pēc izmeklēšanas u.c. organizacijas pieprasījuma.

Atkarība no saimnieciskas darbības parbaudes pakapes revīzijas iedala pilnas – revidējama objekta finansiali saimnieciska darbība tiek paŗbaudīta pilnīgi un vispusīgi; un daļejas – tiek parbaudīti atsevišķi finansiali saimnieciskas darbības iecirkņi vai atsevišķas operacijas, piemēram, preču, norēķinu vai citas.

Atkarība no parbaudamo dokumentu daudzuma revīzijas iedala pilnīgas – tiek parbaudīta visa uzskaites un atskaites informacija, visi dokumenti, uzskaites reģistri un parskati par konkrēto revidējamo operaciju; un izlases revīzija – parbauda daļu uzskaites un atskaites informacijas dokumentu. Ja izlases revīzijas atklajas nopietni parkapumi, iztrūkumi, matrealo vērtību izšķērdēšana vai izlaupīšana, nepieciešamas izdarīt pilnīgas revīzijas.

Atkarība no parbaudamo uzņēmumu daudzuma un to pakļautības posmiem revīzijas iedala vienposma – parbaudot kadu organizaciju, netiek revidēti tai pakļautie uzņēmumi; un daudzposmu revīzijas – tiek kontrolēti vairaki sava starpa saistīti vienas vai vairaku organizaciju patstavīgie uzņēmumi, kas ir vienas sistēmas dažadi posmi.

Atkarība no parbaudes uzdevuma revizijas var iedalīt vienkaršajas – revidents vai vairaki revidenti pašu spēkiem parbauda revidējama objekta finansiali saimniecisko darbību; kompleksas – izdarot finansiali saimnieciskas darbības kontroli, tiek parbaudītas visas savstarpējas sakarības starp objektiem un atsevišķam operacijam, pielietojot visus iespējamos faktiskas un dokumentalas kontroles paņēmienus. Kompleksas revīzijas aptver plašu jautajumu loku, kas raksturo revidējama uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību ka kopuma, ta arī atsevišķi dažadas darbības nozarēs; tematiskas revīzijas – tiek organizētas pēc atsevišķas, savlaicīgi izstradatas tēmas, kam ir noteikts mērķis vai uzdevums, šīm revīzijam parasti ir nepieciešams masveida kontroles organizacija ar obligatu lielaku saimniecisko uzņēmumu un organizaciju skaita aptveres pakapi;

REVIDENTA TIESĪBAS, PIENAKUMI UN ATBILDĪBA

Revidents ir kontroles dienesta amatpersona. Viņa pienakumos ietilpst dokumentalo reviziju izdarīšana uzņēmumos un organizacijas. Revidenta dienesta funkcijas un tiesības atkarīgas no ta, kuras revidējošas organizacijas satava viņš ietilpst.

Revidenta pienakums ir stingri sekot likumdošanas ievērošanai, viņam ir jaaizstav valsts, juridisko un fizisko personu intereses uzņēmējdarbības sfēra atbilstoši likumdošanai. Ne valstij, ne darba devējam, ne revidējamo uzņēmumu parstavjiem nav tiesību ietekmēt revidentus, pildot profesionalos pienakumus un pieņemot lēmumus.

Zvērinatu revidentu neatkarības garantēšanai valsts institūcijam un tiesībaizsardzības organizacijam aizliegts pieprasīt no zvērinatiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, ka arī nopratīnat viņus ka lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zinami sniedzot profesionalus pakalpojumus, ka arī aizliegts pieprasīt ziņas par zvērinatu revidentu sniegto profesionalo pakalpojumu saturu arī no klientiem. Zvērinatos revidentus nav atļauts saukt pie atbildības par izteiktajiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godpratīgi pildot savus profesionalos pienakumus.

Sava profesionala darbība revidentam ir jarīkojas objektīvi. Viņu pienakumos ietilpst ne tikai trūkumu atklašana revidējamo uzņēmumu un organizaciju darbība, bet arī prasme tos savlaicīgi novērst.

Galvenais revidentu pienakums ir vispusīga un pilnīga dokumentalo revīziju izdarīšana un tas matrealu noformēšana augsta kvalitatē. Pienakumos arī ietilpst viedokļa izteikšana par finansu parskatiem un atskaites sniegšana kompanijas dalībniekiem par iesniegto finansu parskatu ticamību un precizitati, ka arī profesionalo pakalpomjumu sniegšana saskaņa ar noslēgto līgumu.

Revidenta darbs pras vispusīgas zinašanas par visu veidu uzskaiti un atskaitēm, orientēšnos ekonomika, tiesību zinības, saimnieciskaja vadīšana, datorzinības, saimnieciskas darbības analīzē, kontroles un revīzijas darba metodēs un tehnika.

Revidenta pienakums ir iepazīstinat revidējama uzņēmuma darbiniekus ar revīzijas kontroles mērķi un uzdevumiem. Atlklajot parkapuma faktus un atspoguļojot tos dokumentalas revīzijas akta, revidentam jabūt principialam un objektīvam.

Kontroles darba revidentiem ir dotas noteiktas tiesības:

Ø     pieprasīt orģinalos gramatvedības un operatīvos dokumentus, uzskaites reģistrus, gramatvedības parskatus un to pielikumus, rīkojumus, līgumus u.c.;

Ø     savakt revīzijai nepieciešamos dokumentus un pieradījumus;

Ø     netraucēti apmeklēt revidējama uzņēmuma ražošanas telpas un citus objektus, kur glabajas matrealas vērtības;

Ø     pēc tiesībaizsardzības organizaciju pieprasījuma saņemt vajazīgos dokumentus, lai tos pievienotu revīzijas aktam;

Ø     pieprasīt no jebkura revidējama objekta darbinieka mutiskos un rakstveida paskaidrojumus, dažada veida aprēķinus, izziņas, kas attiecas uz dokumentalas revīzijas jautajumiem;

Ø     lai atrisinatu specialos un šauri tehniskos jautajumus, ir tiesības pieaicinat attiecīgu specialitasu darbiniekus, specialistus ekspertus no citam organizacijam.

Revīzija nedrīkst traucēt revidējamas organizacijas darba ritmu un revidents nedrīkst iejaukties objekta vadīšanas funkcijas. Ja revīzijas gaita tiek atklata amatpersonu kriminala vai sodama darbība, par to nekavējoties ir jaziņo revidējošas organizacijas vadītajam. Revidentam ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu saturošo informaciju, kas viņam ir kļuvusi zinama, izpildot dienesta pienakumus.

Revidents atbild pēc likuma par īpašuma izzagšanas vai citu ļaunpratīgas rīcības faktu noslēpšanu, ka arī par nepareizu un neobjektīvu kontrolējama uzņēmuma lietu stavokļa un faktu atspoguļojumu dokumentalas revīzijas akta.

Revidenti ir atbildīgi arī par zaudējumiem, kas radušies uzņēmumam un  to personalam, ja viņi apzinati vai nolaidības dēļ nav izpildījuši uzliktos pienakumus.

Zvērinata revidenta civiltiesiska atbildība ir jaapdrošina Ministru kabineta noteiktas minimalas summas apmēra un saskaņa ar Latvijas zvērinatu revidentu asociacijas noteiktam prasībam.

DOKUMENTU IZŅEMŠANAS KARTĪBA

Revidentam ir tiesības saņemt dokumentu norakstus, kopijas, bet nepieciešamības gadījumos izņemt no lietam orģinaldokumentus, un tie būtu jaizņem šados gadījumos:

Ø     ja revīzijas matrealus paredzēts nodot izskatīšanai tiesībaizsardzības organizacijam;

Ø     ja revīzija atklati tadi nozīmīgako operaciju dokumenti, kas norada uz dažadiem ļaunpratīgas rīcības faktiem vai ir pretruna ar pastavošo likumdošanu;

Ø     ja revidētajam operacijam ka pieradījums nepieciešami orģinaldokumenti;

Ø     ja revidējama uzņēmuma vadība izvairas no dokumentu u.c. informacijas avotu uzradīšanas parbaudei;

Ø     ja nav nodrošinata dokumentu saglabašana;

Ø     ja parbaudē atklati viltoti vai fiktīvi dokumenti.

Lai atklatu viltojumus dokumentos, nepieciešams parbaudīt to orģinalus, nevis norakstus vai kopijas. Nepieciešamas pievērst uzmanību dažadiem labojumiem.

Ja kontrolē atklajas neatbilstība starp dokumentu atsevišķam daļam un rekvizītiem, savstarpēji saistīto dokumentu radītaju satura, pastav atšķirības uzskaites datu atspoguļošana, tad revīzija javeic vispilnīgaka šo dokumentu parbaude. Vajadzības gadījuma šadus dokumentus var nosūtīt ekspertīzes parbaudei. Te varētu nosūtīt dokumentus, kas saistīti ar matrealiem viltojumiem.

Visi dokumentu izņemšanas gadījumi precīzi jadokumenta, sastadot aktu. Līdzas citiem rekvizītiem akta jauzrada dokumentu izņēmšanas pamatojums, izņemot dokumentu nosaukums, numurs, datums. Izņemto dokumentu vieta, ja iespējams, jaatstaj kopijas, vai noraksti ar noradi, kur atrodas orģinaldokuments. izņemot dokumentus jaievēro šadi momenti:

Ø     vienmēr jaizņem tikai vajadzīgie dokumenti;

Ø     nedrīkst traucēt revidējama uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību;

Ø     jaņem vēra dokumentu nozīmīgums;

Ø     janodrošina saglabašanas drošība;

Ø     jaievēro darbietilpība u.c. momenti.

KONTROLES UN REVIZIJAS DARBA PLANOŠANA, ORGANIZACIJA UN KOORDINACIJA

Revizijas darba sekmes daudzejada ziņa atkarīgas no pareizas tas organizacijas un planošanas. Darba planiem ir jabūt mērķtiecīgiem, realiem un konkrētiem, lai nodrošinatu revīziju un parbaužu savlaicīgumu, knalitati un efektivitati. Praksē dokumentalo revīziju planu sastada kontroles un revīzijas dienesta priekšnieks. Plana japaredz dokumentalas revīzijas visos revidējošas organizacijas ietekmes sfēras uzņēmumos, uzņēmējsabiedrības reizi gada vai divos gados reizi, vai arī citos termiņos, kas paredzēti likumdošana vai noradījumos.

Sastadot dokumentalo revīziju planu, jaievēro šadi principi:

visos uzņēmumos, kas atrodas ietekmes sfēra, jaizdara revīzijas;

Ø     jaorganizē to izdarīšanas pareiza secība;

Ø     pasūtīto un pieprasīto revīziju un parbaužu darba apjoms;

Ø     racionali jaizmanto revidentu darba laiks un janodrošina revīziju vajadzīga kvalitate;

Ø     jakoordinē kontroles darbs.

Katrai plana paradzētai revīzijai jaaptver periods, kas sakas ar iepriekšējas revīzijas beigšanas datumu.

Izšķir divus jēdzienus: revidējamais periods – revidējamas organizacijas finansiali saimnieciskas darbības periods, par kuru tiek izdarīta dokumentala revīzija; un revizijas laiks – laiks, kada tiek izdarīta dokumentala revīzija.

Revizijas ilgumu nosaka, ņemot vēra revidējama uzņēmuma darba apjomu, veikto saimniecisko operaciju daudzumu, raksturu un komplicētības pakapi, revīzijas uzdevumu, revidenta pieredzi un kvalifikaciju.

Plana arī ir janorada revizijas objekti un termiņi. Planojot kontroles un revizijas darbu, nepieciešams panakt visciešako darba koordinaciju ar citam kontrolējošam iestadēm un dienestiem. Tas novērš parbaudes darbību dublēšanu, palielina kontroles darbības efektivitati, mazak traucē revidējamo uzņēmumu darbu.

Planu sagatavo gada beigas nakamam gadam pa ceturkšņiem. Revīzijas planu apstiprina revidējošas organizacijas vadītajs. Pēc tam plans glabajas ka slepens dokuments, jo revizijas izdaramas pēkšņi.

Kopēja plana izstradē jaņem vēra:

Ø     darba līguma nosacījumi un atbildība;

Ø     darba veids un izpildes termiņi;

Ø     zinašanas par klienta uzņēmumu, gramatvedības un iekšsaimnieciskas kontroles sistēmu;

Ø     veicama darba nozīmīgakie posmi;

Ø     audita riska līmeņa izvērtēšana;

Ø     audita darbību raksturu, laika un apjoma noteikšana un programmēšana;

Ø     veicama darba koordinacija;

Ø     iekšsaimnieciska audita līdzdalības iespēja kontroles darba;

Ø     specialistu piesaistīšanas iespēja.

Planošanas posma auditoram javeic dažadas analītiskas darbības, kas palīdz izprast klienta uzņēmējdarbību un atklat iespējamas kontroles riska līmeni.

Lai sasniegtu audita mērķi, planošana japaredz finansu parskatu radītaju pilnīguma, realitates, ticamības un novērtējuma pareizības kontrole.

Auditordarbības laika, ņemot vēra mainīgos apstakļus, audita kopējo planu un detalizētas darba programmas nepieciešams patstavīgi parskatīt. Izmaiņu pamatojums ir jadokumentē.

DOKUMENTALA REVĪZIJA IZMANTOJAMIE MATREALI UN AVOTI

Uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību noformē ar dažadiem gramatvedības pirmatnējiem un kopsavilkuma dokumentiem, ka arī operatīvajiem un planu matrealiem.

Revīzija var izmantot dažadu avotu informaciju:

visu veida uzskaites informacija;

dažada arpusuzskaites informacija: laikrakstu piezīmes, dažadu konforenču, kopsapulču, apspriežu protokoli u.c. informatīva rakstura informacija;

Ø     gramatvedības un kontroles sistēmas matreali;

Ø     parvaldījuma un īpašuma apstiprinajuma dokumenti;

Ø     kontrolējamas organizacijas administracijas un parējo stradajošo sniegta informacija, izziņas, paskaidrojumi rakstiski un mutiski;

Ø     faktisko matrealu vērtību atlikumu dati, parējie matrealie aktīvi u.c. faktiska kontrolē iegūtie dati noteiktaja laika;

Ø     elektroniskaja datu bazē gūta informacija;

Ø     informacijas iegūšana citos uzņēmumos, kuras kontrolējamais uzņēmums kartojis kaut kadus darījumus.

Informaciju, kuru revidents ieguvis, lai izmantotu revīzija un noformētu revīzijas matrealus sauc par revīzijas pieradījumiem.

Veicot auditu, noteikts, ka auditoram ir jaiegūst pietiekami parliecinoši audita pieradījumi, pēc kuriem varētu izdarīt pamatotus secinajumus un dot atzinumus par finansu parskatiem. iegūstot parliecību vai atzinumu par finansu parskatiem, auditors parasti neparbauda visu viņam piejamo informaciju. Vērtējums par to, kas ir pietiekami parliecinoši audita pieradījumi, atkarīgs no šadiem faktoriem:

riska pakape nepareiza atzinuma izdarīšanas gadījuma, ko var ietekmēt uzņēmējdarbības raksturs;

atsevišķu finansu informacijas posteņu nozīmīgums salīdzinajuma ar kopējo finansu informaciju;

iepriekšēja audita gūta pieredze;

audita darbības rezultati;

iegūtas informacijas veids.

Auditoram audita jaiegūst parliecība, vai noteikta datuma uzņēmumam bija līdzekļi vai saistības, vai darījums faktiski noticis un nepastav neiegramatoti līdzekļi, saistības, operacijas. Japarliecinas vai arī operacijas, līdzekļi un saistības iegramatotas pareiza vērtība, bet izmaksas un ienakumi attiecinati pareizos laika periodos.

Revīzija, audita un parbaudē ieteicams ievērot racionalo attiecību starp pieradījumu iegūšanas izmaksam un iegūtas informacijas lietderību.

NOBEIGUMS

Pašreiz Latvija uzņēmējdarbības kontrolē izmanto visas trīs kontroles formas: revīziju, auditu un parbaudi. Mūsu valstī, veicot revīzijas un kontroles, auditus un parbaudes, izmanto svarīgakos audita un organizacijas principus un veikšanas paņēmienus, kas izstradati starptautiskajos audita standartos. Tas pilnveido kontroles formu izpildes metodiku un paaugstina to kvalitati. Neapšaubami, ka arī revīzijas un kontroles atsevišķu paņēmienu un darba pieredzes pielietojums audita to attiecīgi pilnveido, pozitīvi iespaidojot visparējo līmeni un kvalitati.

Es domaju, ka Latvija vēl nav tik stipri izaugušas auditor- firmas, ka tas ir citas Rietumu valstīs, tadēļ lielaku uzņēmumu kontrolei nakas pieaicinat auditorfirmas no arzemēm. Varbūt pie mums trūkst revīzijas un kontroles teorijai noteiktas sistematizacijas un apkopojuma, un netiek pietiekami analizēti šie jautajumi.

IZMANTOTA LITERATŪRA

Viktors Žečickis Revizijas un kontroles pamati, Rīga 1996