Somijas tirgus raksturojums.

1.1.Visparīgas ziņas par somiju.

Platība 337 tūkst.km²

(bez iekšējiem ūdeņiem 305,4 tūkst.km²⁾

Iedzīvotaji 5,055 milj.

Galvaspilsēta Helsinki

Administratīvais iedalījums 12 lēni

Valdības forma republika

Vēlēšanu periods 4 gadi

Valsts galva prezidents

Oficiala valoda somu un zviedru

Naudas vienība somijas marka

1 marka = 100 peniju

100 marku = 11,30 Ls

1.2.īss somijas vēstures raksturojums.

Somu tauta dzīvoja uz tagadējas teritorijas jau trešaja gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 1155. gada Somija kļuva par Zviedrijas karalistes daļu, bet 1809. gada Somija ieguva Krievijas lielkņazistes nosaukumu un tai tika piešķirta sava autonomija. 1917. gada 6. decembrī Somija pasludinaja savu neatkarību. No 1919. – 1920. gadam Somija kopa ar Antantes valstīm piedalījas intervencija pret Padomju Savienību. No 1939. – 1940. gadam Somija Ziemas kara aizstavējas pret Padomju Savienības uzbrukumiem. No 1941. – 1944. gadam Somija piedalījas 2. Pasaules kara un tadējadi netika okupēta. Somijas sabiedriski politiska iekarta un demokratija saglabajas nemainīga. 1947. gada Parīzes miera līguma rezultata Somija bija spiesta atdot daļu savas teritorijas Padomju Savienībai un vienojas ar to par robežu ievērošanu.

1.3.Ģeorafiskas vides analīze.

1.3.1.Somijas ģeografiskais stavoklis.

Somijas republika robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju. Dienvidu daļu apskalo Somu jūras līcis, rietumu daļu – Botnijas līcis. Starp Zviedriju un Somiju atrodas Somijai piederošas Alandu salas, kuram ir sava autonomija. Somijas galvaspilsēta Helsinki no Latvijas galvaspilsētas Rīgas atrodas 360 km attaluma. Somijas platība ir 337 tūkstoši km^2. No kopējas teritorijas aramzeme aizņem - 8%, meži – 57%, ezeri – 9% un purvi – 26%. Somija meži ir galvena dabas bagatība. Tie valsti nodrošina ar saviem kokmaterialiem un izejmaterialiem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru jeb ar kurinamo.

Somijas krasta līnija ir samēra ierobežota, ar daudz sīkam salam un šēram. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts arējo tirdzniecību. Parasti, ja valstij pieder osta, ta kļūst arvalstu uzņēmējiem pievilcīga, tapēc ka var izmantot jūras transportu kravu parvadašanai. Šo kravu transportēšanas veidu pasaulē uzskata par vienu no izdevīgakajiem.

1.3.2.Somijas reljefs.

Somijas virsma ir paugurains līdzenums. Somija var izmantot šadus kravu transportēšanas veidus: autoceļu transportu, dzelzceļa transportu, jūras un gaisa transportu. Vidusdaļa Somiju šķērso augstieņu grēda – Suomenselke. Ta Somiju sadala divas daļas, tada veida viena valstī izveidojot divus atšķirīgus tirgus. Kalnainos apvidos transportēšanas izmaksas sadardzinas. Tapēc uzņēmējiem būtu izdevīgi izmantot apvidus, kur nav lieli kalni, vai arī apgabalu, ko ieskauj kalni, bet kur ir liela iedzīvotaju koncentracija.

1.3.3.Somijas klimats.

Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenas joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polarajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotaju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts Z ir auksts, jo daļa teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polara loka. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču parvadašanai. Somijas vidēja gaisa temperatūra ir nedaudz zemaka neka Latvija.

1.3.4.Somijas upes un ezeri.

Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un kračainas. Tas izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielaka daļa upju ietek Botnijas līcī. Somijas lielaka upe – Kemijoki. Ta tek pa Somijas ziemeļiem. Somija ir vairak neka 55 tūkstoši ezeru. Visvairak ezeru ir dienvidaustrumu daļa, ta saucamaja ezeru plato. Lielakie ezeri ir Saima, Peijenne, Inari. Somijas ezeri ir kuģojami, tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas sava starpa saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšana parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļa transportu, Somijas DA daļa var izmantot arī jūras transportu.

1.4.Demografiskas vides analīze.

Iedzīvotaju skaits Somija ir 5055 milj. Apdzīvojuma blīvums 15 cilvēki uz 1 km² . Iedzīvotaju skaits galvaspilsēta Helsinki ir 827851. 90% iedzīvotaju dzīvo valsts dienvidu daļa; Lapzemē, kas aizņem gandrīz 1/3 Somijas platības – tikai 4% iedzīvotaju. Ja iedzīvotaji koncentrējas viena apvidū liela daudzuma, tad tas atvieglo preces ieviešanu tirgū. Iepriekš jau minēju, ka Somija sadalīta 2 tirgos – viens dienvidos un otrs ziemeļos. D daļas tirgu kļūst pievilcīgaks uzņēmējiem, tapēc ka tur iedzīvotaju koncentracija ir liela. Pateicoties šim faktoram transportēšanas izmaksas nepaaugstinas.

Iedzīvotaju sastavs Somija ir samēra viendabīgs – apmēram 93% - somi, 6,3% - zviedri, galējos ziemeļos dzīvos arī sami (lapi;5 tūkst.).

2.4.Tabula

Iedzīvotaju skaits Somija.

Pilsētas dzīvo vairak ka 60% iedzīvotaju. Iedzīvotaju pieaugums Somija uz 1000 iedzīvotajiem ir 4,5% gada. Iedzīvotaju skaits pieaug lēni, jo dabīgais pieaugums ir zems un tradicionala ir emigracija, galvenokart, uz Zviedriju (tur dzīvo 300 tūkst. somu).

Somija visvairak iedzīvotaju ir vecuma no 40-44 gadiem (11,3% no kopēja iedzīvotaju skaita).

1.5.Kultūras vides analīze.

1.5.1.Izglītība Somija.

Somu bērnu sak apmeklēt skolu 6 gadu vecuma. Zviedriski runajošo iedzīvotaju bērniem ir iespējas iegūt izglītību dzimtaja valoda.

Bez somu un zviedru valodas, skola vēl ir obligatas svešvalodas. Tas ir angļu, franču vai krievu valodas.

Pamatizglītība un vidusskolas izglītība:

pirmas pakapes izglītība (no I – IV. klasei);

otras pakapes izglītība, visparēja izglītība(visaptverošo skolu augstakais posms, klases no VII – IX, un vidusskolas vecaka kursa students);

arodizglītība.

augstaka izglītība:

trešas pakapes izglītība(ieskaitot universitates un trešas pakapes izglītība aroda un profesijas izglītības institūcijas) bija nodrošinata 188162 studentiem. Izglītība universitatēs bija janodrošina 20 institūcijas ar 7917 skolotajiem un 121736 studentiem.

1.5.2.Valodas un reliģijas Somija.

Somija ir divas oficialas valsts valodas- somu un zviedru. Valsts dienvidu un rietumu piekrastē dzīvo apmēram 6% iedzīvotaju, kuru dzimta valoda ir zviedru valoda, tapēc eksportējot produktus uz Somiju, produkta iesaiņojuma aprakstošajai daļai ir jabūt somu un zviedru valoda.

Somija oficialas reliģijas ir Nacionala Luteraņu Baznīca un Somijas Grieķu Ortodoksala Baznīca.

1.6.Politiskas vides analīze.

Somija ir parlamentara unitara republika. Tagadēja konstitūcija pieņemta 1919. gada. Vēlak ir izdarīti grozījumi un papildinajumi. Valsts galva ir prezidents, ko uz 6 gadiem ievēlē divpakapju vēlēšanas. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents ir bruņoto spēku augstakais virspavēlnieks un vada Somijas arpolitiku. Somija ir neatkarīga valsts kopš 1917. gada. Likumdošanas vara balstas uz vienpalatas parlamentu. Augstako izpildvaru realizē Valsts padome un prezidents. Valsti vada valdība, bet likumus pieņem parlaments, kurš sastav no 200 locekļiem. Somijas loma starptautiskajas attiecības ir vienota neitralitate.

1.6.1.Somijas dalība starptautiskajas organizacijas.

Somija ir ANO, SVF, GATT(Visparēja vienošanas par tarifiem un tirdzniecību), Pasaules banku grupas, Azijas Attīstības banku grupas, Latīņamerikas Attīstības bankas, OECD (Ekonomiskas sadarbības attīstības organizacija), EFTA (Eiropas brīvas tirdzniecības asociacija), Ziemeļu Padomes, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA), CERN, EUREKA un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Savienības locekle.

1.7.Ekonomiskas vides analīze.

Somijas tirgus ekonomika balstas uz privato īpašumu. Ekonomiski aktīvie iedzīvotaji Somija ir 2,6 miljoni. Rūpniecība un celtniecība nodarbinati ir 34% iedzīvotaji, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība – 12% stradajošo, 6% darbaspējīgo iedzīvotaju ir bezdarbnieki. Somijas GDP(iekšzemes kopprodukts) / GNP(nacionalais kopprodukts) uz vienu iedzīvotaju bija 26070 US(dolaru). Izpētot GDP struktūru, var secinat, ka Somija ir ekonomiski attīstīta valsts, jo attīstītas valstīs ir augsti attīstīt rūpniecība, apkalpojoša sfēra un tirdzniecība.

1.7.1.Somijas jaunie ekonomisko attiecību principi.

Tirdzniecība ar Baltijas valstīm attīstas labvēlīga gultnē. Saskaņa ar brīvas tirdzniecības līgumu tirdzniecība un ekonomika tiek veicinata ekonomisko attiecību līdzsvarota attīstība, radot labvēlīgus priekšnosacījumus investīcijam, kopuzņēmumiem, izstradajumu komponentu ražošanai, tirdzniecībai un barterdarījumiem. Līgums paredz neierobežot tirdzniecību ar rūpniecības produktiem, ka arī nelikt cita veida šķēršļus tirdzniecībai.

Svarīgakas no Latvijas uz Somiju eksportētas preces bija kokmateriali(55,1%), apģērbi(13,6%), koka izstradajumi, mēbeles(5,9%), ka arī mineraleļļas un to produkti(5,4%). Savukart Somija Latvijai piegadaja mineraleļļas un to produktus(31,2%), aparatūru dažadam rūpniecības nozarēm(14,8%), labību un tas izstradajumus(11,8%), transporta līdzekļus(9,1%), rūpniecības mehanismus un iekartas(7,2%).

Somijas sadarbības nozares ekonomika ir kokapstrade, enerģija, partikas produktu un iepakošanas rūpniecība, ka arī telekomunikacijas. Arī transporta joma pastav daudz sadarbības iespēju.

Somija ir iestajusies Eiropas Savienība. ES robežas ir atviegloti tirdzniecības un muitas noteikumi. Arī Latvija ir izteikusi vēlēšanos kļūt par ES dalībvalsti, tapēc Latvijai, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ir jaizstrada likumi, kuri atvieglo importa un eksporta noteikumus. Latvijas eksports uz ES valstīm – 45% no kopēja eksporta apjoma, bet, savukart, imports no ES valstīm sastada – 50% no kopēja importa apjoma. Taja skaita uz Somiju Latvija eksportē 3,3% no kopēja eksporta apjoma, bet importē no Somijas 10,6% no kopēja apjoma.

1.7.2.Somijas tautsaimniecība.

Somijas tautsaimniecību raksturo divas izteikti atšķirīgas tendences. Eksporta apjomi strauji pieaug. Savukart, pašmaju tirgu parņēmusi dziļa depresija. Eksportu veicina izteikti laba konkurences spēja. Vacija ir Somijas lielakais tirdzniecības partneris. Līdzas Vacijai Somijas lielakie tirdzniecības partneri ir Zviedrija, Lielbritanija un Francija. Eksports no Somijas uz Vaciju sastada 15,4% no visa eksporta kopēja apjoma, uz Zviedriju – 13,9%, uz Lielbritaniju – 10,4% un uz Franciju – 5,9%. Savukart imports no šīm valstīm ir šads – no Vacijas – 16,9%, no Zviedrijas – 12,3%, no Lielbritanijas – 7,7% un no Francijas – 4,2%.

1.7.3.Somijas rūpniecība.

Somijas rūpniecība ietver kokapstradi un metalapstradi. Somija ieņem vadošo lomu Eiropa un otro vietu pasaulē papīra un kartona eksporta. Tapat arī Somija eksportē pusi no metalapstrades produkcijas.

Lauksaimniecība nodarbinato somu iedzīvotaju skaits ir mazaks par 10%.

1.7.4.Somijas nacionala valūta.

Somu marka ir konvertējama valūta, tas arēja vērtība piesaistīta tirdzniecības valūtas grozam. Valūtas grozs(SDR) ir starptautiska valūtas fonda izveidota naudas vienība, ko veido 5 nozīmīgakas pasaules valūtas – ASV dolars(37%), Vacijas marka(21%), Japanas jēna(23%), Francijas franks(11%) un Lielbritanijas marciņa(8%). Šada piesaistes varianta priekšrocība ir ta, ka svarstības pret katru groza valūtu ir mazakas neka neka tad, ja valūta ir piesaistīta tikai vienai valūtai, jo groza ietilpst valūtas, kuru vērtības mainas pretējos virzienos, un tadējadi groza kopējas izmaiņas izlīdzinas, respektīvi – kļūst mazakas. Latvijas lats atšķirība no abu parējo Baltijas valstu valūtam, kuru kurss ir fiksēts attiecība pret kadu noteiktu valūtu(Igaunijas krona piesaistīta Vacijas markai, Lietuvas lits – ASV dolaram), kopš 1994. gada februara ir nevis vienai valūtai, bet gan valūtu grozam, konkrēti SDR.

Secinajumi.

Somija pēc ģeografiska stavokļa atrodas diezgan tuvu Latvijai, tapēc eksportēšanas izmaksas nav augstas un tas nesadardzina produkta pardošanas cenu. Arī Somijas klimats ir samēra vienads ar Latvijas klimatu. Somija varētu būt ta valsts, uz kuru Latvija var eksportēt. Somijas dalība GATT, EFTA atvieglo Latvijas un Somijas savstarpējo sadarbību tirdzniecības joma. Somijai ar Latviju ir labvēlīgas attiecības eksporta un importa jautajumos.

Izmantota literatūra.

Enciklopēdija – Somija // “Planēta” – R: galv. Enciklopēdijas redakcija 1988 gads: 156. – 159. lpp.;

Laikraksts “Diena” – 14. septembra 1998.gada izdevums;

Nepublicēta literatūra: Daži fakti par Somijas ekonomiku 1993.gads.