KURZEMES PLANOŠANAS REĢIONA TELPISKAIS (TERITORIJAS) PLANOJUMS

II DAĻA

Telpiskas attistibas perspektiva

Projekta pasūtitajs:

Kurzemes reģiona attistibas aģentūra

Projekta vaditajs:

Armands Putulis

Projekta izpilditaji:

Latvijas Universitate

Aija Melluma, Dr.h.geogr.

Valdis Segliņš, Dr.geol.

Pēteris Šķiņķis, Dr. geogr.

Inga Vilka, Dr.oec.

Ronalds Krūmiņš, kartografs

2005.g. jūlijs

Planojuma sastavs

1.daļa (sējums). Esoša telpiska struktūra 2005

Pielikumi

2.daļa (sējums). Telpiskas attistibas perspektiva 2006 - 2026

3.daļa (sējums). Teritorijas planojuma vadlinijas 2006 - 2026

4.daļa (sējums). Parskats par planošanas reģiona teritorijas planojuma izstradi

Sējuma saturs

Ievads

1. No planošanas dokumentiem izrietošie nosacijumi un to ietekme

1.1. Starptautisko telpiskas attistibas planošanas dokumentu ietekme

1.2. Nacionalas nozimes attistibas planošanas dokumentu ietekme

1.3. Kurzemes reģiona attistibas planošanas dokumentu ietekme

1.4. Reģiona pašvaldibu attistibas dokumentu ietekme

2. Attistibas perspektivas nostadnes

2.1. Telpiska planojuma nozime un iespējas

Telpiska planošana, ka reģiona ietvars, ta identitates datadošanai un stiprinašanai

Telpiska planošana ka sadarbibas ietvars

2.2. Reģiona ilgtspējigas attistibas priekšnosacijumi

Lidzsvarota reģionala attistiba un kvalitativa vide

Attistibas potenciala uzturēšana un veicinašana teritorijas

Sasniedzamibas paaugstinašana un attistiba

3. Reģiona perspektiva telpiska attistiba

3.1. Izvēlēta stratēģija

3.1.1. Attistibas balsti

3.1.2. Vizija un visparējie mērķi

Kurzemes reģiona telpiskas attistibas vizija 2026

2026. gada sasniedzama situacija

Reģiona telpiskas attistibas visparējie mērķi

3.1.2. Telpiskas struktūras attistibas virzieni

3.2. Reģiona perspektiva telpiska struktūra

3.2.1. Apdzivojuma sistēma (spēcigi un dinamiski centri)

Izejas pozicijas (konteksts)

Perspektiva funkcionala struktūra

Mērķi

Galvenie darbibas virzieni

Ricibas

3.2.2. Lauku attistiba

Izejas pozicijas (konteksts)

Perspektiva funkcionala struktūra

Nodarbošanas laukos – attistibas virzitajspēks

Kopēja telpiska struktūra

Lauku areali

Meta areali

Ipaši aizsargajamas dabas teritorijas

Piekraste

Ainaviski nozimigas teritorijas

Lielo upju ielejas

Ezeraines

Mērķi

Galvenie darbibas virzieni

Ricibas

3.2.3. Infrastruktūra un sasniedzamiba (Augstas kvalitates pamata infrastruktūra)

Izejas pozicijas (konteksts)

Perspektiva funkcionala struktūra

Mērķi

Galvenie darbibas virzieni

Transporta struktūras attistibas perspektiva

Ricibas

Sabiedriska transporta attistibas perspektiva

Ricibas

3.2.4. Reģiona telpiskas attistibas projektu teritorijas un vietas

3.3. Perspektivas ieviešana

Ievads

Šaja dokumenta ir ietverta Kurzemes planošanas reģiona teritorijas planojuma (turpmak - telpiska planojuma) II daļa Kurzemes planošanas reģiona telpiskas attistibas perpektiva. Ta ir izstradata, balstoties uz esošas situacijas analizi.

Kurzemes planošanas reģiona telpiskas attistibas perpektiva ir reģiona telpas attistišanas virzienus un izmantojamos paņēmienus 20 gadiem noteicoša daļa. Perspektiva nosaka ilgtermiņa telpiskas attistibas aprises. Perspektiva ir izstradata, ievērojot valsts, reģiona ietilpstošo rajonu un vietējo pašvaldibu attistibas planošanas dokumentus.

Telpiskas attistibas perspektivas izstrades mērķis ir iegūt parsektorialu Kurzemes planošanas reģiona teritorijas izmantošanas redzējumu 20 gadu periodam, ievērtējot ilgtspējigas attistibas faktorus, paredzot reģionam ciešas funkcionalas saiknes ar kaimiņu reģioniem un reģiona ipašo lomu Latvija un iespēju attistities par nozimigu Baltijas jūras reģiona arealu.

Pesrspektivas izstrade notikusi trijos tematiskos, reģiona telpisko struktūru un attistibas procesus raksturojošos virzienos:

apdzivojuma attistiba, kas ir saistita ar iedzivotajiem un majokļiem, nodarbinatibu un darba vietam, pakalpojumiem,

lauku attistiba, aptverot lauksaimniecibas un metu telpas, dabas vērtibas, ainavas, rekreacijas un tūrisma arealus,

sasniedzamiba, transporta un vides infrastruktūra.

Skatot reģionu veidojošas iekšējas un arējas funkcionalas saiknes, apdzivotas vietas ar ipašu attistibas potencialu, kompleksas attistibas teritorijas un problēmvietas, vietas ar diferencētu un kopēju ekonomisko attistibu – izstradats integrētas reģiona funkcionalas struktūras redzējums.

Perspektivas istenošana ir paredzēta, veidojot vēlamo (planojamo) apdzivojuma, lauku un satiksmes struktūru, pilnvērtigak izmantojot esošos cilvēku un ekonomiskos resursus, balstoties uz lauku un pilsētu vides un kultūras vērtibam, uz esošo apdzivojuma struktūru un satiksmes infrastruktūru.

Perspektivas izstrades gaita notika projekta koordinacijas un specialistu darba grupu pasakumi, izvērtējot attistibas telpiska planojuma esošas situacijas aprakstu/analizes materialus un formulējot telpiskas attistibas priekšlikumus.

Perspektivas istenošana ir paredzēta veidojot vēlamo - planojamo apdzivojuma, lauku un satiksmes struktūru, pilnvērtigak izmantojot esošos cilvēku un ekonomiskos resursus, balstoties uz lauku un pilsētu vides un kultūras vērtibam, uz esošo apdzivojuma struktūru un satiksmes infrastruktūru.

Lidz ar nacionala limeņa planošanas dokumentiem un pašvaldibu planošanas dokumentiem, reģiona teritorijas planojums kopuma, ka ari tas II daļa - Perspektiva ir reģionalas attistibas planošanas dokuments. Tas ievērošana nacionala un vietēja limeni sekmēs reģionalo attistibu valsti.

Kurzemes planošanas reģiona teritorijas planojums stajas spēka lidz ar ta apstiprinašanu Kurzemes planošanas reģiona attistibas padomē un Nacionalaja reģionalas attistibas padomē.

1. No saistošiem dokumentiem izrietošie nosacijumi un to ietekme

Reģiona telpiskas attistibas perspektivas priekšlikumi par Kurzemes reģiona telpas attistibu veidoti ievērojot nozimigakajos, laika no 1990-to gadu vidus lidz 2005.gadam izstradatos starptautiskos dokumentos ieteiktos telpas veidošanas principus un modeļus Eiropas un Baltijas jūras telpa; Latvijas Nacionalais planojuma izstrades procesa izstradatos priekšlikumus; izmantojot parējo Latvijas reģionu un Kurzemes reģiona ietilpstošo administrativo rajonu attistibas programmu un planojumu ieteikumus; vērtējot Kurzemes reģiona vietējo pašvaldibu attistibas programmu un planojumu saturu.

1.1. Starptautisko telpiskas attistibas planošanas dokumentu ietekme

Eiropas komisijas apstiprinatais rekomendējošu vadliniju dokuments “Eiropas telpiskas attistibas perspektiva”[1] (ETAP) ka galvenos Eiropas telpas veidošanai izvirza šadus telpiskas attistibas uzdevumus:

ekonomiska un sociala kohēzija;

dabas resursu un kultūras mantojuma saglabašana;

lidzsvarotaka Eiropas teritorijas konkurētspēja.

Lai varētu tos realizēt ir noteikti telpiskas attistibas principi:

Policentriska attistiba - ETAP nozimigaka telpiskas attistibas koncepcija, kas vērsta uz teritorialas izlidzinatibas (kohēzijas) – sasniegšanu, uzskatot, ka policentriskas urbanas sistēmas ir efektivakas, ilgtspējigakas un vairak noderigas Eiropas reģionu ekonomikas un socialas izlidzinatibas sasniegšanai un ieteic izmantot vietēju, reģionalu, nacionalu, transnacionalu apdzivojuma sistēmu veidošana.

Sadarbiba (partnerattiecibas)- pilsētu un lauku sadarbibas nepieciešamiba ka priekšnosacijums maksimali efektivai esošo resursu, galvenokart infrastruktūras izmantošanai - visos limeņos – vietēja, reģionala, parrobetu, transnacionala.

Integracija –datadu infrastruktūras sistēmu savstarpēja integrēta veidošana gan vietējo un nacionalo apdzivojuma sistēmu limeni, gan transnacionala limeni, sadarbojoties viena reģiona valstim vai pierobetas pašvaldibam.

Sasniedzamibas paaugstinašana – balstoties galvenokart uz sabiedriska transporta lomas pieaugumu visos limeņos, no vietēja lidz transnacionalam.

Ipašu uzmanibu ETAP ieteic pievērst ES perifēro reģionu attistišanai. ETAP ieteikumi Latvijai jarespektē ka ES dalibvalstij.

ETAP nostadņu detalizacija un konkrētaku ieteikumu izstradašana notiek Eiropas telpiskas planošanas un novērošanas tikla ietvaros (ESPON)[2].

Nozimigakais dokuments ilgtspējibas principu ieviešana Baltijas jūras valstu reģionalaja un vides politika ir saskaņa ar globalo Agenda 21[3] un taja ietverto aicinajumu izstradata Baltijas jūras reģiona dienaskartiba 21.gadsimtam (Agenda Baltic 21). Baltic 21 satur netiešus ieteikumus planošanas joma, kur galvenie ir:

virzot ekonomisko un socialo attistibu, vienlaikus janodrošina dabas vides un kultūras mantojuma aizsardziba un saglabašana;

planošanas procesa janodrošina sabiedribas iesaistišana, savstarpējas partneribas un pakartotibas principu respektēšana;

javeicina katra no reģiona apvidiem konkurētspēja ES un pasaulē, vienlaikus veicinot socialo un ekonomisko apstakļu izlidzinašanos starp vairak un mazak veiksmigiem apvidiem, ka ari starp pilsētam un laukiem.

Agenda Baltic 21 prasibas atbilst globalas Agenda 21 prasibam, kuru Latvija atzinusi ka ANO dalibvalsts.

Projekts Vizijas un stratēģijas ap Baltijas jūru (VASAB) tika uzsakts 1992.gada ka Agenda Baltic 21 papildinajums, lai iezimētu ilgtspējigu vides attistibu atbalstošas planošanas vadlinijas. Projekts ir attistijies par pastavigi darbojošos institūciju, kas izstradajusi/ ierosinajusi virkni savu, ka ari Interreg IIIB ietvaros istenotu projektu[4]. Plaša konteksta Baltijas jūras reģiona attistibas iespējas/principi skatiti VASAB-2010 (1994) un VASAB-2010+ (2001). VASAB galvena loma - Baltijas jūras valstu telpas attistibas politiku sasaiste ar ES politikas nostadnēm un kopējai politikai atbilstošu projektu realizacijas iespēju meklēšana.

VASAB-2010 vēl pirms ETAP publicēšanas izstrada priekšlikumus policentriska Baltijas jūras telpas pilsētu tikla attistibai ta augstaka karkasa limeni un norada nepieciešamibu stiprinat pilsētu – lauku saikni. Ieteikts veidot sistēmu, kas atbilstu šadiem kritērijiem:

būtu konkurētspējiga un spētu radit pievienoto vērtibu, sadarbojoties BJR un Eiropas telpa;

būtu spējiga nodrošinat Baltijas jūras reģiona telpisko lidzsvarotibu;

būtu spējiga nodrošinat tadu saikni starp pilsētam un lauku teritorijam, kas veicinatu/atbalstitu tautsaimniecibu un vides sabalansētibu lauku reģionos;

piedavatu iedzivotajiem un investoriem atraktivu vidi.

Šajos ieteikumos Baltijas reģiona pilsētu tikla karkasa iekļautas lielakas Latvijas pilsētas: Riga, Liepaja un Daugavpils, atbilstoši Eiropas pilsētas, Baltijas jūras reģiona pilsētas un parrobetu nozimes centra statusa.

VASAB-2010+ (2001) detalizē VASAB-2010 nostadnes. Analizēti socialas un ekonomiskas, vides un dabas vides jautajumi, ka ari telpiskas struktūras jautajumi. Cita starpa atzimēts, ka BJR - japaaugstina urbano reģionu konkurētspēja; janovērš attistibas koncentrēšanas datos urbanajos centros; javeicina monocentrisko urbano struktūru partapšana decentralizētas, procesu saistot ar spēcigas publiskas transporta sistēmas attistišanu; janovērš/jaierobeto pilsētu „izplūšana” (urban sprawl); lauku arealos jastiprina pilsētu spēja darboties izaugsmes veicinataju loma; javeido saikne starp dabas un vides aizsardzibas un attistibas prioritaro virzienu pasakumiem/prasibam.

Izstradata telpiskas attistibas ricibas programma Baltijas jūras telpai, ieteicot sešus galvenos virzienus transnacionalai sadarbibai - urbano reģionu sadarbiba; Baltijas jūras reģiona (BJR) transnacionalajai integracijai stratēģiski nozimigas attistibas zonas; BJR iekšējai integracijai un integracijai parēja Eiropa nozimigas transporta saiknes; lauku arealu datadošana un stiprinašana; transnacionala zaļa tiklojuma attistišana; piekrastes zonu un salu integrēta attistiba.

Kurzemes reģions ir Eiroreģiona “Baltica” dalibnieks. Tas apvieno 9 reģionus no 6 valstim Baltijas jūras DA piekrastē. 2005. gada visi reģioni apstiprinaja kopējo attistibas stratēģiju un ricibas programmu. Stratēģija nosaka 4 prioritaras jomas:

1. Konkurētspējiga uzņēmējdarbibas vide
2. Transporta infrastruktūra
3. Socialie jautajumi
4. Vides un enerģētikas politika

Šis jomas ir saistiba ar ES atbalstamo politiku. Atbilstoši tam ir izstradata ricibas programma, kas paredz konkrētus sadarbibas projektus minētajas prioritatēs.

1.2. Nacionalas nozimes attistibas planošanas dokumentu ietekme

Reģionalas politikas pamatnostadnes nosaka valsts reģionalo politiku turpmakajiem 10 gadiem definējot valsts reģionalas politikas galvenos principus, mērķus, prioritates un ricibas virzienus.

Izvirziti šadi mērķi:

Latvijas un tas reģionu attistibas limeņa tuvinašana Eiropas valstu limenim;

Latvijas un tas reģionu konkurētspējas pieaugums parējo Eiropas Savienibas reģionu vidū;

lidzvērtigu dzives, darba un vides apstakļu nodrošinašana valsts iedzivotajiem visa Latvija, lai sekmētu lidzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attistibu;

lidzvērtigu uzņēmējdarbibas priekšnoteikumu radišana visa Latvija, lai sekmētu lidzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attistibu;

Rigas starptautiskas konkurētspējas palielinašana.

Noteikts, ka pamatnostadnēs izvirzito mērķu sasniegšana notiks, izmantojot reģionala fonda lidzekļus, valsts investicijas un budteta lidzekļus, ES struktūrfondu lidzekļus.

Latvijas Nacionalais ziņojums ANO pasaules konferencei par cilvēkapmetnēm HABITAT II (1996) par Latvijas apdzivojuma veidošanas mērķi izvirza lidzsvarota, policentriska apdzivoto vietu tikla veidošanu, aktivizējot vidēja lieluma pilsētas un ar tam saistitos attalos lauku apvidus un ipaši veicinot tadu pasakumu istenošanu, kas veido pamatu ilgtspējigai apdzivoto vietu un teritoriju attistibai. Gandriz 10 gadu laika nekadas ricibas valdibas akceptēta dokumenta izvirzita mērķa istenošanai nav veiktas.

Nacionalais planojums pašlaik ir izstrades stadija – nav apstiprinati pamatdokumenti – telpiskas attistibas perspektiva 20 gadu periodam, planošanas vadlinijas un saistošas daļas /izņemot nacionalas nozimes lauksaimniecibas teritorijas/.

Esošais Nacionalais attistibas plans (NAP) ir Latvijas socialekonomiskas attistibas stratēģiskas planošanas dokuments laika posmam no 2003. – 2006. gadam, neparedz ieviešanas mehanismus un tadēļ tam ir vairak deklarativa nozime.

Vienotais programmdokuments (VPD) un Programmas papildinajums (PP) nodrošina pamatu finansējuma piešķiršanai no ES Struktūrfondiem 2004. – 2006.g.

Daudz būtiskaku ietekmi atstaj citi nacionalas nozimes planošanas dokumenti – jaunais izstradajamais Nacionalais attistibas plans (NAP), Nacionalais stratēģiska ietvara dokuments (NSID), atsevišķu nozaru attistibas programmas.

Pašlaik galvenie valsts attistibas dokumenti - NAP un NSID atrodas izstrades stadija.

NAP izvirza Latvijas izaugsmes modeli „Cilvēks pirmaja vieta” un mērķi dzives kvalitates uzlabošanu. Lai to panaktu noteikti tris stratēģiskie mērķi: 

1. Cilvēkresursu saglabašana un attistišana
2. Zinašanu ietilpiga un konkurētspējiga ekonomika

Pievilciga un ilgtspējiga vide dzivei, darbam un atpūtai.

Lai sasniegtu trešo stratēģisko mērķi ir izvirzits lidzsvarotas attistibas scenarijs – policentriska attistiba valsts iedzivotaju dzives kvalitates paaugstinašanai, kas pamato valsts politiku teritorijas attistibas izlidzinatibas nodrošinašanai.

NSID tiek izstradats, lai pamatotu ES finansējuma saņemšanu nakošajam programmēšanas periodam (2007.-2013.g.) Dokumenta ir noteiktas 3 tematiskas asis:

1. Cilvēku resursu attistiba un efektiva izmantošana
2. Konkurētspējas palielinašana un virziba uz zinašanu ietilpigu ekonomiku
3. Sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi ka priekšnoteikums valsts un tas teritorijas lidzsvarotai attistibai.

Katrai no tam ir pakartota operacionala programma, kas pieskaņota atbilstošajiem ES fondiem:

Cilvēkresursi un nodarbinatiba (Eiropas Sociala fonda operacionala programma), kas ietvers nodarbinatibas veicinašanu, izglitibas attistibu, socialo iekļaušanu, administrativas kapacitates stiprinašanu un labaka regulējuma principu ieviešanu valsts parvaldē.

„Uzņēmējdarbiba un inovacijas” (Eiropas Reģionalas attistibas fonda operacionala programma), kas ietvers inovaciju un zinatnes potenciala attistibu un uzņēmējdarbibas veicinašanu.

„Infrastruktūra un pakalpojumi” (Eiropas Reģionalas attistibas fonda un Kohēzijas fonda operacionala programma), kas ietvers transporta, vides, informacijas un komunikaciju tehnoloģiju, socialas infrastruktūras, kultūras un tūrisma, policentriskai attistibai svarigako infrastruktūras elementu attistibu.

Pēdēja no minētajam operacionalajam programmam ir ar visbūtiskako telpisko ietekmi.

1.3. Kurzemes reģiona attistibas planošanas dokumentu ietekme

Kurzemes planošanas reģionam ir izstradata un konceptuali apstiprinata /1. redakcija/ Kurzemes reģiona attistibas stratēģija (KRAS). Ta nosaka šadas galvenas prioritates:

1. Stimulēt un datadot reģionalo ekonomiku un attistit ratošanu
2. Pilnveidot reģiona multimodala transporta un infrastruktūras iespējas
3. Investēt cilvēkresursos un attistit inovaciju kultūru
4. Veidot augstas kvalitates dzives vidi, saglabat dabas vidi un sekmēt nomaļo teritoriju attistibu

Katrai  no tam ir noteikti mērķi un izstradati ieviešanas pasakumi. KRAS ir saistita un integrēta vienotaja programmdokumenta, kas ir pašlaik ES SF apgūšanas programmēšanas pamatdokuments. Ricibu sadaļa ir noteikti 11 integrēti kompleksi projekti /programmas/:

1. Reģiona tūrisma potenciala optimizēšana
2. Reģiona ekonomikas konkurētspējas palielinašana un atbilstošas policentriskas un sabalansētas telpiskas struktūras izveide
3. Vienota ostu un multi-modalu loģistikas pakalpojumu tikla attistiba
4. Nodarbinatibas un darbaspēka konkurences veicinašana Kurzemes reģiona
5. Izglitibas un talakizglitibas attistiba un datadošana Kurzemes reģiona
6. Socialo grupu rehabilitacija un iesaiste izglitibas sistēma un darba tirgū
7. Lauku teritoriju sasniedzamibas nodrošinašana
8. Apdzivoto vietu telpiskas kvalitates uzlabošana
9. Pakalpojumu pieejamibas un kvalitates uzlabošana lauku teritorijas
10. Videi draudziga saimniekošana laukos
11. Vietējas iniciativas un sadarbibas veicinašana

Katrai no tam ir paredzēti mērķi, aktivitates un ieviešanas indikatori.

Ir izstradats reģiona partneribas modelis, izstrades stadija ir Kurzemes reģiona struktūrfondu apguves programma nakošajam programmēšanas periodam, kur ir identificēti lieli reģionali integrēti projekti:

- Efektivas un integrētas transporta sistēmas attistiba, kur paredzētas ceļu būves un uzlabošana, dzelzceļa, tūrisma infrastruktūras, ostu attistiba.

- Pilsētu infrastruktūras un komunalo pakalpojumu uzlabošana, kur paredzēti pasakumi Pilsētu energoapgades, pasatieru parvadajumu un ūdensapgades infrastruktūras un komunalo pakalpojumu uzlabošana.

- Tūrisma nozares attistiba paredzot tūrisma informacijas sistēmas, marketinga programmu un tūrisma specialistu apmacibu, sabiedriskas tūrisma infrastruktūras izveidi, Reģiona privatuzņēmēju piedavato tūrisma produktu un objektu uzlabošanu

- Reģionala limeņa vides kvalitates uzlabošanas pasakumu izstrade paredzot lielu atkritumu un ūdenssaimniecibas projektu ieviešanu

- Atbalsts esošo uzņēmumu attistibai

- Jaunu uzņēmumu izveide reģiona

- Lauku teritoriju attistiba paredzot Lauku ekonomikas datadošanu un vietējo kopienu aktivitates

- Socialas aprūpes sistēmas pilnveidošana paredzot tai skaita infrastruktūras modernizaciju un atjaunošana

- Cilvēkresursu attistiba paredzot pasakumus izglitibas un zinatnisko pētijumu kvalitates paaugstinašanai un mūtizglitibas sistēmas izveidei

- Kurzemes kultūrvēsturiska mantojuma saglabašana un popularizēšana, kvalitativa kultūras pakalpojuma pieejamiba un laikmetigas kultūrvides veidošana, paredzot atbalstu infrastruktūrai, kultūras aktivitatēm, programmam, mantojuma saglabašanai.

- Veselibas aprūpes kvalitates uzlabošana paredzot infrastruktūras, veselibas pakalpojumu uzlabošanu.

Lielaka daļa no projektiem ir teritoriali lokalizēti, daļa no tiem attiecas uz visu reģionu kopuma.

1.4. Reģiona pašvaldibu attistibas dokumentu ietekme

Kurzemes reģiona ir 99 vietējas pašvaldibas, no kuram 2 ir lielas pilsētas – Liepaja un Ventspils ar nozimigu reģionalu un parreģionalu ietekmi, un 5 rajonu pašvaldibas, kas aptver visu reģiona teritoriju pautot tajas ietilpstošo vietējo pašvaldibu intereses, uz kuram ir vērsts šis apskats.

Pašlaik lielakajai minēto pašvaldibu daļai planošanas dokumenti ir izstrades stadija. Labaka situacija ir vietējam pašvaldibam, no kuram 31 ir izstradati un apstiprinati teritorijas planojumi, bet parējam tiks pabeigti lidz 2006. gada beigam /RAPLM dati/ (1.1.attēls). Tomēr, vietējo pašvaldibu attistibas dokumenti ir vietēji orientēti un atstaj mazu ietekmi uz reģionu.

Liepajai ir apstiprinata attistibas programma teritorijas planojums, kas pašlaik tiek regulari detalizēts lidz jauna planojuma izstradei. Ventspilij ir apstiprinata teritorijas planojuma 1. redakcija un notiek jauna teritorijas planojuma izstrade, ir apstiprinata attistibas programma.

No rajonu attistibas dokumentiem teritorijas planojumi ir izstradati tikai Kuldigas un Liepajas rajoniem un attistibas programmas Kuldigas un Saldus rajoniem. Citur šie dokumenti ir datadas izstrades stadijas. Ņemot vēra esošo situaciju nevar viennozimigi noteikt šo dokumentu ietekmi uz reģiona attistibu.

/karte/

Kopuma attistibas dokumenti ir izstradati balstoties uz datadu tiesisko pamatu, kas laika gaita ir mainijies un atšķirigu metodisko pieeju. Ta rezultata attistibas planošanas dokumenti ir datadi strukturēti, kas apgrūtina to savstarpējo salidzinamibu un praktisko izvērtējumu Kurzemes reģiona attistibai.

Liepajas pilsētas attistibas programma nosaka attistibas viziju un mērķus lidz 2010. gadam. Tiek likts uzsvars uz ekonomiskas attistibas veicinašanu nodrošinot daudzfunkcionalas ostas attistibu, multimodalu transporta centru, rūpniecisko ratošanu Specialaja ekonomiskaja zona, Dienvidkurzemes ekonomiska, kultūras un pakalpojumu, tai skaita tūrisma, centra izaugsmi. Būtiska ir dzives vides kvalitates uzlabošana.

Ventspils pilsētas galvenie attistibas virzieni, kas nosaka turpmako pilsētas specializaciju lidz 2015. gadam ir uz ratošanu orientēta izglitibas un zinatnes attistiba, ekonomikas datadošana saistot to ar Kurzemes Kokrūpniecibas kompetences centru, Zinatņu un tehnoloģiju parku, ostas un tehniskas infrastruktūras attistiba (TEC būvnieciba), tūrisma attistiba. Būtiska ir dzives vides kvalitates uzlabošana.

1.1.attēls. Vietējo pašvaldibu teritorijas planojumu statuss 2006.g.1.janvari (RAPLM dati)

Kuldigas rajona teritorijas planojums nosaka rajona intereses lidz 2017. (?) gadam, saskaņa ar kuru Kuldiga attistas ka novada centrs un reģionalas nozimes pilsēta ar izglitibas un zinatnes, kultūras un makslas, veselibas aprūpes, komunikaciju un tūrisma funkcijam, koncentrējot reģionalas nozimes iestades un pakalpojumus Kuldiga. Kuldigas rajons ir atra cikla ratošanas baze visam reģionam ar uzņēmumu koncentraciju Skrundas un Kuldigas pievartē. Paredzama dabas un kultūrvēsturisko teritoriju attistiba. Lai realizētu minētas prioritates paredzēta jaunas maģistrales izbūve uz Rigu un esošo reģiona savienojumu uzlabošana.

Liepajas rajona teritorijas planojuma noteiktas rajona attistibas intereses lidz 2014. gadam. Nakotnē Liepajas rajona telpisko struktūru veido apdzivotas vietas ka ekonomisko aktivitašu izvietošanas pamats, ostas ka rajona attistibas dzinulis, dabas elementi veido ekoloģisko tiklu paredzot jaunu teritoriju izveidi un attistibu, lauku teritorijas, kas telpiski un funkcionali saistitas ar urbanajiem un lauku centriem, infrastruktūra ka saikne starp ostam un apdzivotam vietam. Reģionalaja limeni būs nozimiga rajona specializacija tūrisma un rekreacijas, lauksaimniecibas produkcijas ratošana un parstradē, metsaimnieciba un kokapstradē, zivsaimniecibas, un  dabas un  kultūrvēsturisko vērtibu un tranzita attistiba. Būtiska būs funkcionala saikne ar Liepajas pilsētu.

Saldus rajona attistibas programma izvirza 18 prioritaras ricibas laika posmam lidz 2014. gadam, starp kuriem ir izglitibas sasaiste ar darba vietam Saldū, autoceļu un apvedceļu izbūve un rekonstrukcija – automaģistrale Saldus – Riga, parrobetu piesarņojuma mazinašana, pierobetas un atbalstamo teritoriju atbalsta pasakumi. 

Talsu rajona attistibas programmas 1. redakcija noteikti attistibas mērķi lidz 2012. gadam, starp kuriem ostu infrastruktūra, satiksmes nodrošinašana, ceļu infrastruktūra, enerģētikas jautajumu risinajumi, sakari un informatizacija, veselibas aprūpe un izglitibas iestatu specializacija, tūrisma attistiba ir minēti ka svarigakie.  

Ventspils rajona planojuma 1. redakcija izstradata lidz 2012. gadam un attistibas programmas 1. redakcija ir izstradata lidz 2010.gadam, kur būtiskakie jautajumi ir rajona ekonomiska konkurētspēja, pakalpojumu sasniedzamiba, saglabata vide un tūrisms, zinatne un izglitiba, informacijas pieejamiba. Ventas šķērsojuma izbūve pie Piltenes uzlabotu šis teritorijas sasniedzamibu.

Galvenas atziņas

Visos starptautiskos dokumentos akcentēta viena ģeografiskaja telpa atrodošos administrativo veidojumu sadarbibas nepieciešamiba.

Visos izskatitajos starptautiskajos un Latvijas dokumentos atbalstiti lidzigi telpas attistibas pamatprincipi. Par prioritatēm izvirzits atbalsts ilgtspējigai attistibai un lidzsvarotibai, un policentriskam (daudzcentru) telpiskas struktūras modelim. Starptautiskos dokumentos prezentētie policentriskas attistibas priekšlikumi adresēti liela mēroga telpiskam struktūram, skatot augstaka limeņa elementu attistibu.

Starptautisko dokumentu tiesiskais spēks ir ierobetots – prezentējošo institūciju dalibnieki (valstis, pašvaldibas) tos var izmantot ka vadlinijas, izstradajot savus atbilstošos dokumentus, kas skar ģeografiskas un dzives telpas attistibu.

Latvijas dokumenti ir adresēti datada mēroga telpiskajam struktūram. Pašlaik var vērtēt tikai Latvijas planošanas dokumentu pausto nostadņu saturu attieciba pret reģiona attistibas dokumentu izstradi, jo nav ieviesta attistibas planošanas dokumentu uzraudzibas sistēma, kas izvērtētu politikas dokumentos pausto nostadņu ieviešanas efektivitati.

Pašreizēja problēma – galvenie vidēja un ilgtermiņa attistibu noteicošie dokumenti atrodas izstrades stadija un tadēļ bieti ir pieejami tikai darba materiali, kas sniedz norades uz noteiktam attistibas tendencēm.

2. Attistibas perspektivas nostadnes

2.1. Telpiska planojuma nozime un iespējas

Telpiska planošana, ka reģiona ietvars, ta identitates datadošanai un stiprinašanai

Katram reģionam un teritorijai Latvijas robetas ir savas vērtibas un kvalitates, kas tos padara unikalus. Ši datadiba un atšķiriba starp vietam un teritorijam sniedz identitates sajūtu iedzivotajiem un ir svarigs elements lielakaja daļa teritoriju. Ir jasekmē vietēja mēroga un uz kopienu orientētas aktivitates, kas darbotos ka katalizators iedzivotaju skaita noturigumam un pieaugumam, saistiba ar dzives vides veidošanu un saimniecisko attistibu. Daudzveidiga pieeja, kas respektē daudzo teritoriju datadibu, tiks veidota izmantojot rūpniecisko un kultūras mantojumu un laikmetigas kultūrvides  un /vai vietējo ainavu vai vides raksturu, kas var piedavat ekonomiskas iespējas un stiprinat reģionalo un vietējas identitati jeb piederibu.

Ar reģionalo un vietējo identitati vien nebūs iespējams nodrošinat ilgspējigu attistibu. Uzplauks kopienas ar stipru identitati, ar vēlmi izmaiņam un ar skaidru viziju par vēlamo nakotni. Telpiska stratēģija atbalstis šo procesu un tadēļ tiks respektēta datadiba, iedrošinati novatoriski vietēji risinajumi, ņemot vēra vajadzibu pēc daudzveidibas, un atbalstis neliela mēroga aktivitates, kas sekmē vides, socialos un ekonomiskos uzlabojumus, lai sajustu identitati vietēja limeni un reģiona.

Telpiska planošana ka sadarbibas ietvars

Lidzsvarotu attistibu var sasniegt tikai ievērojot partnerattiecibu principu, kad visam procesa iesaistitajam pusēm – valsts un pašvaldibu institūcijam, nevalstiskajam organizacijam, uzņēmējiem - tiek sniegta iespēja dot savu ieguldijumu attistibas veicinašana. Sadarbiba nozimē savstarpēju uzticibu, varas, atbildibas un pienakumu dališanu. Tikai visam pusēm stradajot kopa tas sapratis, ka ir piederigas vienam reģionam un spēj ietekmēt taja notiekošos procesus un veicinat attistibu.

Ilgspējigu attistibu sasniegt ir iespējams vienigi caur sadarbibas procesu, lidz ar to visiem iesaistitajiem dalibniekiem ir dota iespēja sniegt ieguldijumu. Datados parvaldes limeņos un ari privataja sektora, NVO un citu socialo un ekonomiskie partneru starpa nepieciešama kopiga sadarbiba, lai raditu sadarbibu vertikali un horizontali (starp sektoriem). Uzņēmējiem, uzņēmumiem un izglitibas institūcijam ari nepieciešamas saiknes, lai attistitu sadarbibu reģiona. Tas prasa radit uzticēšanos un dališanos atbildiba. Tikai sadarbiba reģiona attistibas partneri var sajust savu lidzdalibu reģionalas attistibas procesa un sava ieguldijuma lomu. Katram parvaldes limenim reģionalas attistibas procesa paredzama sava loma. Tas attiecas uz funkciju decentralizacijas principu. Ir svarigi, lai uzdevumi un atbildiba tiek piešķirta institūcijai vai iestadei, kas attiecigaja joma ir viskompetentaka. Pamatprincips ir, ka lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas vairak ņemot vēra tos, kurus šie lēmumi visvairak ietekmēs iecerēto kopējo attistibas virzibu.

2.2. Reģiona ilgtspējigas attistibas priekšnosacijumi

Lidzsvarota reģionala attistiba un kvalitativa vide

Veiksmigas ekonomikas, socialas vienotibas un ilgtspējigas attistibas priekšnoteikums ir augsti kvalitativa vide. Vide ir vērtiga pati par sevi, ka dzives atbalsta sistēma un ka ekonomikas un socialais pamatlidzeklis, nodrošinot dabas resursus, ir ari nodarbinatibas avots, un iespēja atpūsties un pavadit brivo laiku.

Viens no visvērtigakajiem Kurzemes resursiem ir teritorijas ar arkartigi kvalitativu dabisko vidi. Šo teritoriju uzturēšana un stiprinašana ir galvenais pasakums noturigai reģiona turpmakai attistibai. Šis teritorijas nepieciešams pasargat no nepiemērotas attistibas. Vietēja limeni cilvēki prot novērtēt dabas vērtibas, dabas un pilsētu ainavas. Reģions lepojas ar savam vērtibam, teritorijam, kuru ainavas un daba ir ar augstu vērtibu. Nepieciešams ne tikai saglabat esošo situaciju reģiona, bet ari jameklē pozitivas saiknes starp vides, socialo un ekonomikas ietekmi.

Reģionalas attistibas un telpiskas planošanas politikai jabūt lidzsvarotai un jaintegrē sabiedribas atšķirigie mērķi un prasibas. Ir būtiski svarigi, lai politika, kas attiecas uz nodarbinatibu, infrastruktūru, majokli un investicijam, tiktu pamata noteikta saskaņa ar ilgtspējigas lidzsvarotibas principiem.

Sekojoši principi ir pamata lidzsvarotas reģionalas attistibas nodrošinašanai:

Cilvēkam un viņa dzives kvalitatei (gan tagad, gan nakotnē) ir jabūt lēmuma pieņemšanas centra;

Janodrošina vides aizsardziba, lai izvairitos no neatgriezeniskas dabas resursu izsmelšanas un kaitējuma nodarišanas videi;

Jaievēro telpiska struktūra;

Jaievēro decentralizacijas princips, ipaši atkritumu apsaimniekošanas joma,- t.i., atbildiba tiek uzticēta pašvaldibai vai institūcijai, kas ir tieši atbildiga par attieciga jautajuma risinašanu.

Vides piesarņošanas gadijuma japielieto princips- maksa tas, kura vainas dēļ ir radies piesarņojums.

Jabūt uzskaitei par izmaksam un ieguvumiem, ka ari riskiem bridi, kad tiek pieņemti lēmumi par attistibu un investiciju ieguldišanu.

Attistibas potenciala uzturēšana un veicinašana teritorijas

Darbaspēks un prasmes, kas pieejamas augstas kvalitates biznesa infrastruktūrai, ir galvenais nosacijums, lai sasniegtu konkurētspēju. Sabalansētas reģionalas attistibas stratēģijas uzmanibas centra jabūt to teritoriju pilnveidošanai, kas piesaista vai rada būtiskas investicijas un ietekmē visa reģiona attistibu kopuma.

Esošas pilsētas, saistiba ar plašakiem pilsētvides un lauku teritoriju tikliem, var veiksmigi piesaistit vai radit investicijas un veido reģiona attistibas pamata telpisko karkasu. Ipašs attistibas potencials ir mazpilsētas un ciemos. Lielakie centri potenciali ir labi saistiti ar mazakiem centriem un lauku teritorijam, perspektiva - caur augstas kvalitates fizisko infrastruktūru un sabiedrisko transportu, kas var dot iespēju attistit jaunievedumus, uzņēmumus un biznesa saiknes mazakajos centros. Mazpilsētu un ciemu spēks ir spēja nodrošinašinat darbaspēku, dzivošanas un citas funkcijas, kuru pamata ir salidzinošas priekšrocibas zemo cenu un dzives vides kvalitates ziņa. Veicinot attistibu visos reģiona centros tiek palielinats investiciju potencials izglitibas, kultūras, veselibas un socialo vajadzibu nodrošinašanai, kas savukart šo dzivotspēju, tadējadi palielinot teritoriju pievilcibu, attistibas iespējas un dzives kvalitati.

Sasniedzamibas paaugstinašana un attistiba

Laba pieejamiba ir būtiska visam reģiona pilsētu un lauku teritorijam. Pieejamiba ir svarigs faktors dzives kvalitates uzlabošana, labklajibas veicinašana un socialas piederibas veicinašana. Spēja ģenerēt satiksmi, preču un cilvēku plūsmas nosaka katras teritorijas attistibas iespējas. To var sasniegt balstoties uz efektiviem un integrētiem, savstarpēji saistitu autoceļu un dzelzceļu tikliem, enerģijas un komunikaciju tikliem, kas projektēti visaptverošai stratēģiski svarigo teritoriju pilnigam parklajumam.

Daudzcentriska Kurzemes pilsētu struktūra nozimē to, ka ilgtspējiga un augsta limeņa pieejamiba pakalpojumiem visiem ir iespēja un ipašs uzdevums. Labas pieejamibas priekšnosacijums ir tas, ka transporta krustpunkti jaattista tuvu reģiona centru apakaimēs, kas var radit atbalstu visu citu teritoriju dinamiskai un lidzsvarotai attistibai.

Pakalpojumu nodrošinašana ir centrējama satiksmes tikla atbalsta teritorijas - ar labam saiknēm ar parējam teritorijam, lai palielinatu sasniedzamo cilvēku skaitu. Informacijas un komunikaciju tehnoloģiju attistiba sniedz papildus iespēju ieviest novatoriskus sniedzamo pakalpojumu veidus fiziski attalinatas vietas.

3. Reģiona perspektiva telpiska attistiba

3.1. Izvēlēta stratēģija

3.1.1. Attistibas balsti

Zinašanas

Augsti izglitota, atvērtaja darba tirgū konkurētspējiga darbaspēka sagatavošana, sabiedribas motivacija iegūt zinašanas jauzskata par izšķirošu faktoru reģiona attistibai tuvakajas desmitgadēs. Izglitibas pieejamiba visiem, mūta izglitibas iespējas ir ari būtisks sabiedribas kohēzijas priekšnoteikums.

Satiksmes infrastruktūra; ceļi, satiksmes tikli

Nepietiekami attistita satiksmes reģionala infrastruktūra bremzē vienmērigu attistibu Kurzemē. Valsti izveidota infrastruktūra nodrošina satiksmi starp Latvijas reģioniem un Rigu, ka ari starp citam lielakajam pilsētam. Taja paša laika infrastruktūra, it ipaši vietējas nozimes, ari starpreģionalie ceļi, ir vaji attistiti. Tas kavē vietējo saimniecisko attistibu.

Enerģētika

Modernas infrastruktūras izveidē enerģētikas sektors uzskatams par ipaši nozimigu. Tas liela mēra nosaka valsts un reģiona ilglaicigu tautsaimniecibas un iedzivotaju apgadi ar enerģiju, pakalpojumu tirgus attistibu, reģionalas nozimes uzņēmējdarbibas aktivizēšanos.

3.1.2. Vizija un visparējie mērķi

Kurzemes reģiona telpiskas attistibas vizija 2026

Kurzeme - “varaviksnes” reģions - lidzsvarota specializētu reģiona 5 - centru telpisko struktūru.

Kurzeme - Latvijas “jūras varti” Rietumu - Austrumu saiknēs, Baltijas jūras austrumu piekrastes “mezgla” reģions.

Kurzeme - reģions ar visa ta visa teritorija lidzvērtigi augstu dzives kvalitati.

2026. gada sasniedzama situacija

Darbiba sadarbibas tiklos ir parvaldes iestatu, uzņēmumu, cilvēku sadarbibas princips, kas aizstajis šodienas horizontalas un vertikalas linearas saites, lidz ar to notikušas principialas parmaiņas ka darbiba, ta ari attistiba. Informacijas un komunikaciju tehnoloģiju attistibas limenis novērš jebkurus komunikaciju un transakciju ierobetojumus, sadarbiba ar neierobetotu partneru skaitu nerada problēmas. Aktivi izmantojot šadas iespējas, valstis, uzņēmumi, cilvēki ir savstarpēji saistiti jebkura darbibas joma.

Pilsētas atguvušas savas dabiskas funkcijas – pildit apkartējo lauku teritoriju attistibas centru funkcijas, nodrošinot savstarpēju papildinatibu, diversificētu ratošanu un pakalpojumu pieejamibu.

Ostu potencials nodrošina konkurētspējigu tranzita un loģistikas biznesu, taja attistas ari ar tranzitu saistitas nozares. Izveidojas specializēta un tehnoloģiski moderna agrara industrija un zvejnieciba.

Lauku attistiba notiek ka daudzfunkcionals, daudzveidigs, lidzsvarots un noturigs process, kas ietver nodarbinatibas datadošanu un tehnoloģisku modernizaciju, ievērojot tradicijas, mentalitati un novadu atšķiribas, ir orientēts uz personas attistibas iespējam (izglitiba, informacijas apgade, kultūra), lauku sabiedribas orientaciju un motivaciju uz zinašanam.

Lauksaimnieciba dominē koncentrēta, specializēta, augstratiga un tehnoloģiski moderna agrara industrija, kas nodrošinas valsts iedzivotajus ar kvalitativu partiku pietiekama daudzuma (ari no valsts un sabiedribas drošibas viedokļa), ka ari izejvielas rūpniecibai. Taja paša laika lauku teritorijas ekonomika ir diversificēta, lauksaimniecibas sektoram papildinoties ar citiem nodarbes veidiem.

Atpūta un tūrisms. Reģions ir pievilcigs datadu tūrisma veidu attistibai (kūrorta zona, kultūrtūrisms, iekšzemes tūrisma objekti, ekotūrisms, aviotūrisms, jahtu tūrisms mazajas ostas) un kļūst ari par arpilsētas mitnes vietu Latvijas iedzivotaju vidusslanim.

Reģiona telpiskas attistibas visparējie mērķi

Integrēta attistiba un konkurētspēja

Kurzemes reģiona sekmes citu reģionu sacensiba noteiks ta spēja veidot un istenot politiku, kas nodrošina konkurētspējas pietiekami strauju pieaugumu ekonomika, balstoties uz cilvēkkapitala vairošanu un vides kvalitati. Reģiona attistiba ir saistama ar

dinamisku un daudzveidigu uzņēmējdarbibu vienota reģiona telpa,

starptautiskam limenim atbilstošu pakalpojumu centru tiklu,

izglitibas un pētniecibas centru un perspektivu reģiona tautsaimniecibas nozaru un uzņēmējdarbibas virzienu attistišanu, veidojot labvēligu uzņēmējdarbibas vidi uz zinašanam un pētniecibu un modernam tehnoloģijam balstitai un inovativai ratošanai ar augstu pievienoto vērtibu,

kvalitativu sakaru un informacijas tehnoloģiju, enerģijas un vides infrastruktūru,

starptautisko transporta sakaru un ar tiem saistitas infrastruktūras attistišanu,

drošu, ērtu, videi draudzigu un savstarpēji saistitu, reģiona sabiedriska transporta sistēmu,

ērtu, drošu un atru sasniedzamibu, veidojot Latvijas un Eiropas tiklos integrētus transporta mezglus,

kultūrvēsturiska mantojuma saglabašanu un laikmetigas kultūrvides veidošanu.

Ilgtspējiga attistiba

Kurzemes reģionam ir javeidojas par iekšēji spēcigu funkcionalo telpu ar ilgtspējigu tautsaimniecibu un augsti kvalitativu dzivesvidi. Priekšnosacijumus tadai attistibai veidos ta spēja kļūt par

reģionu, kur veidojas policentrisks apdzivojums ar spēcigu mazo un vidējo pilsētu tiklu,

reģionu ar daudzpusigu lauku ekonomiku un darba vietam lauku iedzivotajiem,

reģionu, kur tautsaimniecibas attistišana, dabas un kultūrvēsturisko vērtibu izmantošana notiek respektējot ne tikai šodienas, bet ari nakamo paaudtu intereses.

Augsta dzives kvalitate

Dzives kvalitates būtisku uzlabošanu un ilglaicigu uzturēšanu, veseligas sabiedribas attistibu reģiona kopuma veicina

efektiva, savstarpēji saskaņota, iedzivotajiem ērta un droša, un videi draudziga sabiedriska transporta sistēma lauku teritoriju, mazo / vidējo pilsētu un kiamiņreģionu centru sasniedzamibai,

izglitibas centri, kur pieejama kvalitativa izglitiba, iespēja paaugstinat profesionalo kvalifikaciju, moderna sakaru infrastruktūra,

esošo majokļu revitalizacija, kvalitativu un iedzivotaju vairakumam pieejamu majokļu attistišana,

izkoptas un uzturētas reģiona unikalas lauku un urbanas ainavas, savdabigas un kultūrvēsturiski bagatas vietas,

atpūtai un tūrismam pievilcigas vietas, kas veidotas izkopjot esošas tradicijas un saglabajot dabas un kultūras vērtibas.

3.1.3. Telpiskas struktūras attistibas virzieni

Kurzemes reģiona attistiba ir veidota pamatojoties uz 3 telpiskas struktūras attistibas virzieniem:

1. Spēcigi un dinamiski centri

Tam pamata ir specializēta un policentriska apdzivojuma sistēma, kurai jabalsta policentriska attistiba - vērsta uz teritorialas izlidzinatibas (kohēzijas) – sasniegšanu, izmantojot policentrisko urbano sistēmu efektivitati, ekonomikas un socialas izlidzinatibas sasniegšanai. Policentriska attistiba ir stiprinama ar sadarbibu (partnerattiecibam) - pilsētu un lauku sadarbibas maksimali efektivai esošo resursu, galvenokart infrastruktūras izmantošanai.

2. Kvalitativa vide un daudzveidigam aktivitatēm pieejamas lauku teritorijas

Izšķiroša loma ir sasniedzamibas paaugstinašanai – balstoties galvenokart uz sabiedriska transporta lomas pieaugumu visos limeņos, no vietēja lidz transnacionalam.

3. Augstas kvalitates infrastruktūra un satiksme

Tam pamata ir integracija – datadu infrastruktūras sistēmu savstarpēja integrēta veidošana gan vietējo un nacionalo apdzivojuma sistēmu limeni, gan starptautiska limeni, sadarbojoties reģionam kopuma un atsevišķam pašvaldibam.

3.2. Reģiona perspektiva telpiska struktūra

3.2.1. Apdzivojuma struktūra (spēcigi un dinamiski centri)

Izejas pozicijas (konteksts)

Vairums Kurzemes pilsētu ir saistitas ar transportu koridoriem un atrodas ģeografiski izdeviga vieta, kas vistiešaka mēra veicina šo pilsētu un tuvako apkartējo teritoriju straujaku attistibu.

Kurzeme ir nozimigs reģions austrumu tirgus saiknei ar Eiropas Savienibas tirgiem, tapēc, attistot ostas pilsētas, noteikti liels uzsvars ir jaliek uz transporta un sakaru infrastruktūras attistibu, kas palielinatu Kurzemes lomu Eiropas konteksta.

Pēdējos gados daudzu mazo pilsētu un ciemu iedzivotaji darbspējas vecuma migrē uz lielajam pilsētam. Tas iezimē lielaku iedzivotaju koncentraciju un ta skaita palielinašanos pilsētu teritorijas. Šobrid pilsētas kļūst aktualas vairakas problēmas, kas saistas gan ar telpiskas planošanas jautajumiem, gan ari ar kvalitativu fiziskas infrastruktūras pakalpojumu nodrošinašanu, piemēram, pieejamibas nodrošinašana ūdens apgades, kanalizacijas sistēmam un sanitarajiem pakalpojumiem.

Viens no lielako reģiona pilsētu uzdevumiem ir turpinat attistities ka inovaciju un jaunu zinašanu centru, ko nodrošina jau esošo uzņēmumu, pakalpojumu un izglitibas iestatu atrašanas tajas.

Perspektiva funkcionala struktūra

Reģiona centri

Reģiona apdzivojuma struktūras karkasu veidojošie objekti ir nosaciti četru limeņu reģiona centri (3.1.attēls):

reģiona lielas pilsētas (reģiona un starpreģionu pakalpojumus nodrošinošie centri) – Liepaja un Ventspils)

reģiona vidēji lielas pilsētas (reģiona un rajonu pakalpojumus nodrošinošie centri) – Kuldiga, Saldus un Talsi

Mazas pilsētas un lielie ciemi (lauku atbalsta – starppašvaldibu pakalpojumus nodrošinošie centri)

Vidējie un mazie ciemi (lauku vietējos pakalpojumus nodrošinošie centri, vietējo pašvaldibu administrativie centri)

Reģiona lielo un vidēji lielo pilsētu uzdevums ir nodrošinat plašas apkartnes iedzivotajus ar specializētam kvalificēta pieprasijumu precēm un pakalpojumiem. To uzdevums ir ari stiprinat savas plašas apkartnes ekonomisko un socialo potencialu, izmantojot sadarbibas iespējas ar citiem augstaka limeņa centriem.

Lauku centru uzdevums ir tuvakas apkartnes iedzivotaju pieprasijuma nodrošinašana pēc pirmas nepieciešamibas precēm un pakalpojumiem, ņemot vēra ari tuvakas apkartnes visu apdzivoto vietu vajadzibas un funkcijas.

Reģiona centros paredzams nodrošinat „obligato minimalo pakalpojumu kopumu” atbilstoši katra limeņa teritorijas planojumiem.

Katra centru limeņa apdzivotajai vietai nepieciešams uzturēt un veicinat tas ipašo saimniecisko un sabiedrisko lomu un unikalas ipatnibas. Apdzivojuma struktūras dinamiskai attistibai paredzama un veicinama specializēšanas, tas atšķiriga ekonomiska un kultūras potenciala stiprinašana.

Piemēram, vēlamaja telpiskaja struktūra Grobiņa ir saistita ar satiksmes mezgla funkciju Liepaja un Brocēni ir saistiti ar būvmaterialu ratošanu. Šiem centriem ir paredzama talaka specializacija, veicinot iedzivotaju skaita pieaugumu augstaka limeņa centros, nostiprinot cilvēkresursus.

Liepajas pilsētai ir iespējas izveidot diversificētu ratošanas uzņēmumu bazi, ka ari attistit pakalpojumu, komercdarbibas jomas. Ta var kļūt par vienu no galvenajiem tranzita punktiem tirdzniecibai, kas notiek starp ES austrumu kaimiņiem un centralas, ziemeļu Eiropas valstim.

Ventspils pilsēta notiekoša ekonomiska darbiba ir diversificētaka, lidz ar to pilsētai ir lielakas iespējas nodrošinat stabilu ekonomisko izaugsmi, augstus dzives kvalitates standartus, kas padaris to pievilcigu kvalificētam darbaspēkam. Tas, savukart, palielinas Ventspils lomu tranzita attiecibas starp ES austrumu partneriem un Ziemeļeiropas, Skandinavijas valstim.

Abam lielajam reģiona pilsētam ir iespējas pastiprinat savu attistibu ar investiciju piesaistes kopēju koordinēšanu un pūļu apvienošanu, izvairoties no dargas pasakumu dublēšanas. Atbalstama ir vienotas transporta sistēmas planošana un izveide, ciešakas socialekonomiskas saites un ostu pakalpojumu sniegšana pieaugošaja tirgū, kura pamatu veido ES valstis.

Tris vidējas pilsētu – Kuldiga, Saldus un Talsi var izveidot stabilu pakalpojumu kompleksu, kas piedava vislabakas iespējas gan pilsētu, gan lauku teritorijas, kļūstot par pievilcigu darba un dzivesvietas vidi.

Talsiem ir iespējas veiksmigi izmantot pilsētas atrašanos starp Rigu un Ventspili. Pilsētas tuvums dinamiskakajam Latvijas pilsētam palielina Talsu iespējas uzlabot izaugsmes tempus.

Lidzigi ka Talsiem, ari Kuldigai un Saldum, nodrošinot to ekonomisko sistēmu integraciju parēja reģiona sistēma, ka ari izmantojot labakas kvalitates transporta infrastruktūru gan reģionala, gan valsts limeni, ir iespējas paaugstinat attistibas limeni un novērst darbaspēka migraciju.

Reģiona lauku centriem ir visplašakas iespējas attistit ekonomiskas pamatnozares, piemēram, piensaimniecibu, kokapstradi un mēbeļu ratošanu un sevišķi tūrisma  .

Pamata un specializēta saimnieciska attistiba reģiona centros ļaus veidot Kurzemes reģionu par daudz vienotaku teritoriju, kurai ir sava reģionala identitate, vienota apdzivojuma sistēma un socialekonomiska baze.

3.1.attēls. Apdzivojuma / pakalpojumu centru perspektiva telpiska struktūra

Apdzivojuma tikli

Reģiona potenciala straujaku augšanu veicinas spēciga funkcionalo saikņu izveidošana starp visu limeņu centriem, ietverot visas apdzivotas vietas. Kur katra no tam iegūs/apgūs iespēju dominēt kada ipaša nozarē un vienlaikus vertikalajam saiknēm ar augstaka limeņa centru attistisies horizontalas saiknes ar citiem centriem un apkartējiem lauku apvidiem. Apdzivojuma tiklu elementu savstarpējas saiknes nodrošinas atbilstoši diferencēts nacionalas, reģiona un vietējas nozimes infrastruktūras tikls, kas noteiktos mezglpunktos saistisies ar starptautiskas nozimes tikliem.

Tam pamata ir specializēta un policentriska apdzivojuma sistēma, kurai jabalsta policentriska attistiba - vērsta uz teritorialas izlidzinatibas (kohēzijas) – sasniegšanu, izmantojot policentrisko apdzivojuma sistēmu efektivitati, ekonomikas un socialas izlidzinatibas sasniegšanai.

Policentriska attistiba ir stiprinama ar sadarbibu (partnerattiecibam) - pilsētu un lauku sadarbibas maksimali efektivai esošo resursu, galvenokart infrastruktūras izmantošanai.

Mērķi

1. Lidzsvarots specializētu reģiona centru – pakalpojumu tikls

2. Aktivitates vienojošas un savstarpēji papildinošas pilsētu – piepilsētu - lauku teritorijas

Galvenie darbibas virzieni

Reģiona apdzivojuma struktūras (attistibas) pamatprincips ir virziba uz policentrisku (dzudzcentru) struktūru. Daudzcentru struktūra nozimē cilvēku un ienakumu koncentraciju vairakos, vienadi dinamiskos un konkurētspējigos centros, kas harmoniski izvietoti telpa ar efektivu infrastruktūru starp tiem. Lidz ar to, ka apdzivojuma attistibas galvenais virziens ir iezimējams lidzsvarota pilsētu tikla attistiba, nodrošinot visiem vienlidzigas iespējas attistities saskaņa ar reģiona teritoriju stratēģijam un nodrošinot pareju uz policentrisku telpisko sistēmu ar attistitu mazo un vidējo centru tiklu, tam kļūstot par “jaunas ekonomikas” atbalsta vidi.

Visa reģiona tiks atbalstita un veicinata lidzsvarota policentriska attistiba balstoties uz stratēģiskajiem - reģiona attistibas centriem. Lidzsvarota policentrisko attistiba palidzēs celt labklajibu un stiprinat ekonomiku un socialo kopienu veidošanos, paturēt un, kur nepieciešams, palielinat iedzivotaju skaitu stratēģiskajas vietas.

Apdzivojuma struktūra tiks saliedēta un stiprinata, lai atbalstitu lidzsvarotu attistibu visas teritorijas. Attistiba tiks virzita un koncentrēta centros atbilstoši to vietai pakalpojumu centru hierarhija un specializacijai. Vienmērigi augsts investiciju limenis visas reģiona daļas nebūtu ilgtspējigs ta milziga investiciju apjoma dēļ, kas būtu nepieciešamas. Loģiska diferenciacija datadas pakapes un specializacijas centros nodrošinas ietvaru, lai vaditu sabiedriska sektora investiciju plūsmas un prioritaras darbibas. Tas nodrošinas ietvaru privato investiciju novirzišanai uz vietam ar pietiekamu telpisko potencialu, veicinot izaugsmi.

Visu reģiona teritoriju attistibai nepieciešams attistit interaktivu dinamisku apdzivojuma centru tiklu, nodrošinot augstas kvalitates dzivojamo vidi, kas veicinatu augsta limeņa katra iedzivotaja darbibas iespējas. Tas būs sasniedzams, ja relativi stabils iedzivotaju skaits nodrošinas stabilu bazi, kas būs lidzsvarotas attistibas pamata.

Centru tiklam janodrošina garantēta pieeja pakalpojumiem. Apdzivojuma centriem ir izšķiroša loma pakalpojumu nodrošinašana saviem iedzivotajiem, ka ari lauku teritorijas iedzivotajiem. Dinamiskas apdzivojuma struktūras pamata ir atsevišķu vietu stipras puses un daudzveidiba. Vietu datadiba ir svariga reģiona atraktivitates un identitates stiprinašanai.

Reģiona ir pastavigi jarealizē pasakumu kopums, kas vaditu investiciju piešķiršanas lēmumus atbilstoši telpiskajai un cilvēkresursu jaudai.

Investicijas infrastruktūras attistibai ir virzamas, lai garantētu pieejamibu centriem Lidzsvarotas attistibas sasniegšana ir atkariga no cilvēku, preču, enerģijas un informacijas plūsmas jaudas palielinašanas starp teritorijam. Izmaksu un laika apjoma samazinašana samazinas lielo attalumu traucējošo efektu un palielinas konkurētspēju. Tiks veidots augstas kvalitates un stipri integrētas infrastruktūras tikls, kas ietvers visus centrus dinamiskai un ilgtspējigai attistibai. Centru savstarpēja sasniedzamiba ir japalielina, lai veicinatu ekonomikas un citas saiknes. Kur būs iespējams un vēlams, jauzlabo esoša infrastruktūra. Daudzviet ir veidojama jauna augstas kvalitates infrastruktūra.

Apdzivojuma struktūras attistibai stratēģiski svarigi ir uzlabot pilsētvides kvalitati un nodrošinat pietiekamas attistibas iespējas iedzivotajiem, lai centri var uzurēt pietiekamu iedzivotaju skaitu, kas atbalstitu lidzsvarotu attistibu visas reģiona teritorijas.

Ricibas

Apdzivojuma struktūras attistibai galvenokart ir iespējamas ricibas, kas veicamas visu reģiona limeņu tematiskaja un teritoriju planošana

(1) Lidzsvarota pilsētu tikla attistibas veicinašana, nodrošinot visiem vienlidzigas iespējas attistities saskaņa ar vietējo teritoriju attistibas stratēģijam un planiem, nodrošinot pareju uz policentrisku telpisko sistēmu ar attistitu mazo un vidējo pilsētu tiklu, tam kļūstot par “jaunas ekonomikas” atbalsta vidi;

(2) Apdzivoto vietu tikla izveidošana par pakalpojumu centru sistēmu, kas apkartējam lauku teritorijam nodrošina diversificētu ratošanu, preču un pakalpojumu izplatišanu, patēriņu un apmaiņu gan pilsētu tikla ietvaros, gan arpus ta, nodrošinot ekonomiskas un socialas infrastruktūras ērtu pieejamibu visiem iedzivotajiem;

(3) Transporta un telekomunikaciju tikla attistiba integrēta struktūra, nodrošinot lidzvērtigu sabiedrisko pieejamibu pakalpojumiem ari arpus pilsētu struktūram un samazinot nevajadzigu migraciju uz lielajiem centriem, t.sk. arpus reģiona cenriem;

(4) Cilvēkresursu un vietējas socialas kapacitates stiprinašana, lai nodrošinatu kvalitativu pilsētu iekšējo struktūru un iespēju ģenerēt uzņēmējdarbibas attistibai nepieciešamo parvaldi un darbaspēku.

(5) Japanak visu iedzivotaju augsta dzives limeņa nodrošinajums neatkarigi no dzives vietas. Jarada lidzvērtigi apstakļi nokļūšanai lidz visu limeņu centriem visiem iedzivotajiem, ipaši laukos;

(6) Apdzivojuma struktūra jaatbalsta saistiba ar administrativi teritorialo iedalijumu, tiem jabūt attistibas centriem.

(7) Planošanas procesa jaņem vēra vēsturiskas un ainaviski estētiskas vērtibas, ka ari jaizvirza ilgtspējigas attistibas principi un vadlinijas lidzsvarotas apdzivojuma struktūras planošana;

(8) Javeicina dispersa (viensētu) apdzivojuma attistiba lauku teritorijas (izņēmums – Piekraste);

(9)Planošanas procesa koordinēt centru attistibu ar mērķi nodrošinat dabas un kultūras resursu optimalo parvaldišanu, socialekonomisko attistibu un reģionalo vienotibu;

(10) Apdzivojuma struktūras planošanai visu limeņa teritorijas planojumos ir piemērojami  daudzcentru (policentriskas) apdzivojuma struktūras principi, kas nodrošina cilvēku un ienakumu koncentrēšanu datados vienlidz dinamiskos un konkurētspējigos centros, kas ir harmoniski izvietoti telpa ar efektivu infrastruktūru starp tiem.

3.2.2. Lauku attistiba

Izejas pozicijas (konteksts)

Pašreizējas situacijas analize rada, ka Kurzemē lauku areali koncentrējušies apvidos, kur vēsturiski ilgstoši dominējusi lauksaimnieciska darbiba. Tas pats sakams par meta arealiem, kam Kurzemes telpiskaja struktūra ir tada pat loma ka lauku arealiem – kopa tie nosaka Kurzemes ainavas reģionalas ipatnibas, ka ari attistibai nozimigu resursu izvietojumu.

Arealu izvietojumu nosaka dabas apstakļu fons, ka ari zemes izmantošanas vēsture. Neraugoties uz to, ka pašreiz lauku/lauksaimniecibas attistibas virzibu ietekmē tie atbalsta un reģionalas attistibas instrumenti, kas ir valsts institūciju riciba, pašreizēja lauku un metu telpu savstarpējas attiecibas un izvietojums pamatvilcienos saglabasies un nozimigi ietekmēs zemju izmantošanas iespējas nakotnē.

Lauku telpas dalamas divas kategorijas:

plaši apvidi ar izteiktu lauksaimniecibas zemju un lauksaimnieciskas darbibas dominanci, jeb agroainavas;

lauku un metu mozaikas, kur datadas attiecibas ir lauksaimniecibas zemes un meti, un kuru izmantošana ir daudzveidigaka.

Lauku un metu telpu struktūrai parklajas nacionalas nozimes teritoriali veidojumi – ipaši aizsargajamas dabas teritorijas, Baltijas jūras un Rigas liča Piekraste, valsts Pierobeta, kuru robetas un aprises nosaka valsts tiesibu akti.

Uz šo Kurzemes reģiona telpisko pamatstruktūru projicējas zemes ipašumu, taja skaita lauku saimniecibu struktūra.

Daudzveidigo lauku teritoriju turpmako attistibu Kurzemes reģiona, tapat ka visa Latvija, liela mēra noteiks ES lauksaimniecibas un lauku politika, ar to saistitas atbalsta politikas atsevišķam nozarēm vai nodarbošanas veidiem.

Lauku teritoriju telpiskas struktūras parzinašana var atļaut prasmigak veidot lauku attistibas politiku, veicinot gan cilvēkresursu, gan atsevišķu vietu attistibu. Sevišķa uzmaniba pievēršama attistibas potencialo iespēju novērtēšanai, nodarbošanas veidu un zemes apsaimniekošanas veidu datadošanai, kas var notikt atšķirigi datados lauku teritoriju tipos, datadas vietas Kurzemes reģiona ietvaros.

Ņemot vēra pašreizējas tendences, var prognozēt, ka Kurzemes reģiona lauku telpu izmantošana nakotnē diferencēsies, taču pamatvilcienos saglabasies to izvietojums un aprises.

Vispirms, saglabasies vai paplašinasies lielie zemju masivi, kuros notiks intensiva produkcjas ratošana, attistisies industriala lauksaimnieciba.

Veidosies un, pateicoties ES fondu atbalstam, pastavēs pusnaturalas, bioloģiskas un cita veida lauksaimniecibai alternativas saimniecibas. Tas jau pašreiz ir prasigakas pret vides apstakļiem, vides/ainavas kvalitati, salidzinot ar iepriekš nosauktajam teritorijam. Tadēļ var sagaidit, ka tur mērķtiecigak tiks saglabatas ainavas ekoloģiskas, bioloģiskas un estētiskas vērtibas, veidosies lidzsvarotas lauku kultūrainavas.

Lauku telpas, it sevišķi ainaviski skaistakajas vietas un pilsētu tuvuma, kļūs par otra majokļa teritorijam; tatad – tur notiks jauna būvnieciba, veidosies jauni urbanizacijas areali ar visam no ta izrietošam sekam. Ipaši apdraudētas šaja attistibas varianta ir ainaviski skaistas un ari pret pieaugošam slodzēm jutigas vietas (upju ielejas, ezeru piekrastes, jūras krasts).

Kurzemes reģiona lauku teritorijas (gan lauksaimniecibas, gan metsaimniecibas) ir nozimigu dabas un kultūras vērtibu kratuves, un šo vērtibu iesaistišana vietu attistibas senarijos ir jauns izaicinajums lauku attistiba un attistibas planošana vispar. Sevišķu efektu tas var dot reģiona nomaļu apvidos.

Vienlaikus ar lauku attistibas telpisko un strukturalo jautajumu risinašanu, javeicina jaunu zinašanu izplatišana lauku iedzivotaju vidē, javeicina sabiedribas iesaistišanas nozimigu lauku attistibas jautajumu risinašana gan kopigi reģiona, gan atsevišķas ta vietas. Tas lidzsvarotu to cilvēku ietekmes spēku, kas jau tagad intensivi saimnieko un izmanto valsts politikas piedavatas iespējas, ar to cilvēku pagaidam potencialam iespējam un vēlmēm, kas dzivo laukos, bet nav atraduši savu nišu jaunajas ekonomiskajas un socialajas attiecibas.

Ipaša problēma ir lauku dualisms. No vienas puses, ta ir individualas darbibas sfēra, ta saistas ar ipašuma tiesibam. No otras puses, vides un ainavas skatijuma lauki ir publiska uztveres telpa, kas ir nozimigs priekšnosacijums identitates uzturēšanai un veidošanai turpmak, ka ari – nozimigs tūrisma resurss, uz kura izmantošanu likts uzsvars jau pašreiz. Turpmak ši dualisma problēma risinama ar telpiskas planošanas paņēmieniem.

Perspektiva funkcionala struktūra

Nodarbošanas laukos – attistibas virzitajspēks

Tuvakaja laika Kurzemes reģiona, tapat ka visa Latvija, lauku attistibu kopuma noteiks divas tendences, ko var nosaukt par industrialo un postindustrialo. Pirma saistita ar lielratošanas attistibu tirgus vajadzibam, otra – ar lokalo vides resursu izmantošanu bioloģiskai/ekoloģiskai lauksaimniecibai, ka ari alternativo saimniekošanas veidu attistibai.

Abos gadijumos lauku vide nedrikst zaudēt savu vērtibu ka cilvēku dzivesvide, ka dabas un kultūras vērtibu glabataja.

Postindustrialajai attistibai svarigakais priekšnosacijums ir vides/ainavas kvalitates, stabilitates un daudzveidibas saglabašana. Savukart lauku attistiba industrialaja scenarija ietekmē ekoloģisko situaciju, pat neraugoties uz šis ietekmes pieļaujamajam normam.

Kurzemes reģiona lauku telpiska struktūra ir piemērota attistibai pēc abiem scenarijiem, taču viena vai otra lokalizaciju reģiona limeni nav iespējams prognozēt.

Atrašanas vietas nosacijumi, zemes ipašnieku intereses, ka ari ES un valsts lauku attistibas politikas nosacijumi ir tie faktori, kas kopuma ietekmēs nodarbošanas veidu un specializacijas izvēli.

Tadēļ turpmakaja attistibas planošana rajonu un vietējo pašvaldibu limeni skaidri jadefinē konkrēto lauku telpu piemērotiba vienam vai otram attistibas scenarijam. Turklat pēc iespējas tas teritoriali ir janodala ta, lai vienas vietas attistibas mērķi nenonaktu pretruna ar citas vietas attistibas mērķiem. To nosaka galvenokart atšķirigas prasibas pret vidi un atšķiriga sagaidama ietekme uz vidi/ainavu.

Lauku attistiba būs cieši saistita ar lauku centru attistibu, un labvēligas situacijas tur veidosies jaunas nodarbošanas iespējas un darba vietas. Tas var ietekmēt lauku apdzivojumu divējadi: daļai iedzivotaju var saglabaties dzivesvietas laukos, bet daļa – parcelsies dzivot ciemos – lauku centros.

Tapat ka pašreiz, galvenas nodarbošanas iespējas būs saistitas ar lauksaimniecibu, metsaimniecibu, bioloģisko/ekoloģisko lauksaimniecibu, lauku tūrismu un atpūtas saimniecibu. Jaunas attistibas iespējas pavērsies tadu nodarbošanas veidu izvēlei, ka aizsargajamo dabas objektu/teritoriju apsaimniekošana, dabas un kultūras mantojuma vietu apsaimniekošana un specializēta tūrisma organizēšana, medibu saimnieciba, augļkopiba, diķsaimnieciba un citi teritorialas darbibas veidi.

Saimniecibas, kas izvēlēsies postindustrialo attistibas ceļu, lielakoties būs daudzfunkcionalas, tas ir, tajas attistibu veicinas vairaki savstarpēji papildinoši nodarbošanas veidi.

Kopēja telpiska struktūra

Kurzemes reģiona telpiskas struktūras aprises ari turpmak noteiks lauku un metu arealu izvietojums, jeb reģionala pamatstruktūra. Ta funkcionali ir saistita ar apdzivojuma struktūru un ceļu tiklu, bet teritoriali ‘aizpilda’ platibas starp apdzivoto vietu-ceļu tiklojumu, kas ir reģiona otra telpiska pamatstruktūra. Telpiskas struktūras būtiskas iezimes ir daudzfunkcionalitate un teritoriala diferencēšanas.

Ja lauku attistiba turpmak notiks pēc industriala un postindustriala scenarija, tad lauku arealu telpiskas aprises mainisies lokali, tostarp atšķirigi arealos ar lauksaimniecibas zemju dominanci, jeb agroainavas, un arealos ar mozaikveida struktūru, kur datadas attiecibas ir lauksaimniecibas zemes un meti, un kuru izmantošana ir daudzveidigaka.

Piemēram, uz lauksaimniecibas zemju apmetošanas rēķina var izmainities metu ipatsvars, ka ari to telpiskas aprises mozaikveida telpas.

Arealos, kas būs pievilcigi ka jaunas dzivesvietas, palielinasies urbanizacijas ietekme. Sliktakaja varianta tas var ietekmēt vietas vides/ainavisko kvalitati, kas sakotnēji bija izvēles arguments.

Ari lielo meta arealu telpu aprises mainisies nenozimigi, lielakas izmaiņas var sagaidit to iekšēja struktūra, jo ari metsaimnieciba pastav gan industrialas, gan postindustrialas attistibas tendences.

Pari lauku un metu telpu arealiem jau pašreizēja reģiona telpiskaja struktūra parklajas struktūrvienibas, ko nosaka nozimigi nacionalie mērķi un tos nodrošinošie tiesibu akti.

Kopuma šo struktūru var saukt par ipašo mērķu struktūru, un taja ietilpst:

Baltijas jūras un Rigas liča Piekraste, kas vienlaikus ir apakšreģions attistibas skatijuma;

Valsts Pierobeta, kas ari ir apakšreģions attistibas skatijuma;

Ipaši aizsargajamas dabas un kultūrvēsturiskas teritorijas (esošas un perspektivas (skat attēlu 3.2.));

Ainaviski nozimigas telpas, kas reģiona struktūra veido teritorialu papildinošo tiklu esošajam ipaši aizsargajamam teritorijam, ka ari kalpo reģiona vides ekloģiskas kvalitates uzturēšanai. To struktūra ka ipaši jutigas teritorijas nodalamas ezeraines un upju ielejas.

Lauku areali

Lauku telpas areali, kuros dominējoša loma teritoriali/vizuali un ekonomiski ir lauksaimniecibai, Kurzemes reģiona lokalizējas šadi:

• Talsu – Valdemarpils apvidus Ziemeļkurzemē,
• Ventspils piepilsēta Ziemeļkurzemē,
• Lutriņu - Saldus apkartne Austrumkurzemē,
• Pampaļu – Vadakstes apkartne Austrumkurzemē ,
• Ciravas – Gramzdas apvidus Rietumkurzemē.

Aptuveni šajos pat apvidos pēc A.Boruka (2004) apsvērumiem (4.14.attēls 1.sējuma), dabas apstakļu priekšnosacijumi lauksaimniecibas attistibai ir virs vidēja valsti.

To apliecina ari vietējo pašvaldibu grupējums pēc labvēliguma pakapes lauksaimniecibas attistibai, (4.13.attēls 1.sējuma) kas nosaka ES atbalsta maksajumu lielumu.

Lauku telpas areali ar mozaikveida lauku-metu struktūru kopuma aizņem lielakas platibas, salidzinot ar iepriekš nosauktajam.agroainavam. Tie būtiba veido reģiona lauku telpu fonu, bet tipoloģiski tie parstav paugurainas augstienes, upju ielejas un tam piegulošas joslas, ka ari apvidus, kas socialu apstakļu dēļ jau pagajuša gadsimta 70-80tos gados palika bez iedzivotajiem, un vietumis – pašreizējo administrativo rajonu nomales.

Savukart lauku areali, kuros attistisies jauna būvnieciba un kas kļūs par majokļa teritorijam pilsētu iedzivotajiem, atradisies galvenokart to tuvuma, ainaviski skaistakajas vietas. Tas ir potencialas konfliktu teritorijas, kas var rasties saistiba ar apbūvi (blivums, veidols uc.), ar ekoloģiskajiem apstakļiem, ar iedzivotaju vajadzibam un attieksmi. Tadēļ rajonu un vietējo pašvaldibu planojumos šim vietam pievēršama ipaša uzmaniba, lai novērstu konfliktu rašanos, vai ari piedavatu veidu, ka tos atrisinat.

Apsvērumi par lauku arealu attistibas specifikas ievērošanu pašreizējo teritoriju attistibas planu/planojumu sastava apkopoti vadlinijas (skatit 3.sējumu)

3.2.attēls. Esošas un perspektivas dabas aizsargajamas teritorijas

3.3.attēls. Lauku perspektiva integrēta struktūra

Meta areali

Metsaimnieciska darbiba ari turpmak notiks un attistisies meta arealos - lielajos vienlaidus valsts meta masivos, ka ari mozaikveida lauku telpu arealos, kur ir mazaki valsts metu masivi un privatie meti lauku saimniecibas.

Atbilstigi Latvijas metu politikai, metsaimnieciba būs daudzfunkcionala un metu apsaimniekošana/izmantošana nodrošinas to pastavēšanas un attistibas ilgtspējibu.

Tas nozimē, ka reģionala limeņa meta apsaimniekošanas planos janodala masivi, vai ari lielaki nogabali un vietas, kas kalpos atšķirigiem sabiedribas mērķiem, un kuru apsaimniekošanas paņēmieni būs atšķirigi.

Blakus tradicionalai metsaimnieciskai darbibai (tas mērķi ir meta produktivitates paaugstinašana, pievienotas vērtibas radišana, meta apsardziba un izmantošanas apstakļu nodrošinašana uc.), mets konkrētas teritorialas situacijas tiks izmantots sabiedribas vajadzibam ( piepilsētu meti, metaparki ipaši aizsargajamo teritoriju struktūra, pastaigu un atpūtas vietas, aktiva tūrisma objekti, sēņu un ogu meti u.c.).

Tas nozimē, ka meta resursi jaizmanto, saglabajot un aizsargajot ta bioloģisko daudzveidibu, meta ainavas ekoloģisko stabilitati, ka ari vides kvalitati. Stratēģiska perspektiva jaizmanto visi lidzekļi, lai saglabatu Kurzemes reģionam raksturigo meta tipu struktūru un vietas, kur tie ( meta tipi) parstavēti labakaja veida (ka etaloni), ka ari nodrošinatu apstakļus meta floras, faunas un biotopu ipatnibu un datadibas saglabašanai. Ta ka Kurzemē mets ir ari neatņemama ainavu vizualas struktūras pazime un ir ipatnējs attistibas resurss, turpmak metu apsaimniekošana planojama ari ainavu limeni, it sevišķi ainaviski nozimigajas reģiona struktūras telpas.

Mets ir baze medibu saimniecibas attistibai, tadēļ nepieciešams mērķtiecigi planot medijamo dzivnieku populaciju uzturēšana, aizsargajot migrēšanas ceļus un regulējot medibas.

Valsts metos atrodas nozimigas ipaši aizsargajamas dabas teritorijas ( metu masivi, purvaines). Savukart tajas ir ipašas nozimes meti, Eiropas nozimes un dabiskie meta biotopi, kultūras mantojuma vietas un citas nozimigas dabas un kultūras vērtibas. Visam ipaši aizsargajamam dabas teritorijam jabūt individualajiem dabas aizsardzibas planiem.

Ņemot vēra meta nozimi Kurzemes reģiona turpmakaja attistiba, jaizstrada integrēts meta apsaimniekošanas reģionalais plans, kas paraditu atsevišķu meta teritoriju bioloģiskas, dabas aizsardzibas, vides apstakļu regulēšanas un socialas funkcijas, un tadējadi būtu pamats meta daudzfunkcionalas izmantošanas modeļu izstradei un planošanai. Tas būtu pamats ari diskusijai par meta ilgtspējigo attistibu konkrētajos apstakļos.

Ipaši  aizsargajamas dabas teritorijas

Ipaši aizsargajamas dabas teritorijas Kurzemē pašreiz koncentrējas Piekrastē, bet mazakas platibas – parēja reģiona telpa. Neraugoties uz to, tam ir izcila nozime reģiona dabas ipatnibu un vērtibu saglabašana. Tomēr janorada, ka ipaši aizsargajamas teritorijas pašreiz neaptver un ari nakotnē neaptvers visas tas vietas, kas ir nozimigas ka dabas vērtibu glabatajas.

Tadēļ turpmak lielaka loma būs

daudzveidigo dabas un ainavisko vērtibu saglabašanai saimnieciskaja darbiba izmantojamas teritorijas. Tas nozimē, ka pieaugs vietējo pašvaldibu planojumu loma dabas un ainavu aizsardzibas pasakumu planošana;

papildinošajam ainaviski nozimigo telpu/teritoriju tiklam.

Realo dabas aizsardzibu ipaši aizsargajamas teritoriju nodrošinas kvalitativi dabas aizsardzibas plani, būs atrasts labakais veids, ka tos integrēt pasvaldibu teritoriju planojumos.

Ipaša uzmaniba veltama dabas parku nacionalo parku (esoša un perspektivo) ka daudzfunkcionala veseluma aizsardzibai un attistibu, konkrētas situacijas lidzsvarojot šos abus galvenos mērķus, un rēķinoties ar pamatiedzivotaju dzivesdarbibas un attistibas interesēm.

Jaizmanto inovativas pieejas, jo dabas un nacionalie parki var dot jaunus impulsus attistibai, balstoties tieši uz dabas un kultūras mantojuma saglabašanas mērķiem.

Tapat ka nacionalajiem parkiem, dabas parkiem nepieciešamas savas lokalas parvaldibas struktūras.

Lai pilnveidotu ipaši aizsargajamo teritoriju reģionalo struktūru, šaja planojuma ieteikts:

paplašinat Sliteres nacionala parka robetas, ietverot pašreizējos dabas liegumus un kadreizējo kultūrvēsturiskas aizsargajamas teritorijas Libiešu krasts daļu Ventspils rajona;

veidot jaunus nacionalos parkus:

o       Liepajas rajona dienvidrietumos, apvidū ar unikalam dabas un kultūras mantojuma vērtibam (Nicas, Rucavas, Bartas u.c. pagasti; teritorijas aprises konkrētizējamas);

o       Suitu novada – Ventspils un Kuldigas rajona atblstigajos pagastos (teritorijas aprises konkrētizējamas);

o       Zvardes metos (Saldus rajona);

paplašinat Embūtes (Liepajas raj.) un Utavas lejteces (Ventspils raj., ietverot dabas liegumus) dabas parku robetas;

veidot jaunus dabas parkus: Ventas ieleja no robetas ar Lietuvas Republiku lidz Lēnam ( Saldus un Kuldigas raj.), Ēdoles paugurainē (Kuldigas raj.), Raķupes ieleja (Talsu un Ventspils rajona, ietverot esošo dabas liegumu), metos ap Mordangas ezeriem (Talsu raj.).

Piekraste

Piekrastes aizsargjoslas izdališanas mērķus, ka ari aizsardzibas nosacijumus izmantošanas ierobetojumus nosaka Aizsargjoslu likums (1997).

Ta ir nacionalas nozimes daudzfunkcionala teritorija, kas izdalama ka ipašs attistibas apakšreģions. Par ta robetam javienojas, ņemot vēra gan dabas aizsardzibas, gan attistibas apsvērumus. Turpmak Piekrastei jaizstrada integrētais attistibas plans/planojums.

Ta ipašie mērķi ir šadi:

Lidzsvarot attistibu ar dabas un ainavu aizsardzibu ( tas patiesiba notiek attistibas nolūka, jo tiek aizsargatas tas vērtibas, kam ir parlokala un parnacionala nozime).

Savietot normativas prasibas (likums) un konkrēto dabas, kultūrvēstures, vēsturiski izveidojušas telpiskas struktūras apstakļu nosacijumiem, datadibu, atšķiribam datados Piekrastes posmos.

Piekrastes telpiskaja struktūra nodalami atšķirigi posmi – telpas areali, atbilstigi tam, ka tas darits raksturojot visa Kurzemes reģiona telpisko struktūru, papildus dodot detaliskaku dabas apstakļu, ka ari dabas un kultūras mantojuma vērtibu apskatu par katru posmam.

Kamēr nav citu saistošu dokumentu par Piekrastes aizsardzibas un attistibas regulēšanu, pašvaldibu attistibas planos un planojumos janodrošina pastavošo Piekrastes aizsargjoslas nosacijumu ievērošana. Jauzlabo planošanas metodes, bez normativajam prasibam pievēršoties to jautajumu izpētei, kas nepieciešami tieši telpiskas struktūras attistibas planošanas skatijuma, un turpmak var veicinat Piekrastes sabalansētu un ilgtspējigu attistibu.

Taja skaita, ipaši japievērš uzmaniba sabiedriski pieejamo telpu saglabašanai pilsētas, ciemos, lauku arealos, to attistibai un pieejamibas nodrošinašanai.

Pierobeta

Latvijas valsts robetas un pierobetas josla, jeb Pierobeta, ir attistibas planošanas apakšreģions, tas tiesisko statusu nosaka Latvijas Republikas valsts robetas likums (1994.), un atbilstigi MK noteikumi (Nr.247, 1996.). Pierobeta klajas pari lauku, metu, pilsētu un lauku ciemu urbanizacijas arealiem. Pierobetu ka attistibas planošanas apakšreģionu vieno atrašanas pie valsts robetas, tiesibu aktos noteiktie ierobetojumi, ka ari nomales efekts.

Pašreiz pastav Pierobetas attistibas problēmu atšķiribas Saldus un Liepajas rajonu robetas, un tas ir jaņem vēra, izstradajot attistibas planus/planojumus gan administrativajos rajonos, gan vietējas pašvaldibas vai to grupas/joslas ( vadoties pēc lidzigas situacijas un attistibas problēmam).

Ipašais uzdevums Pierobeta ir gar robetu ejošo ceļu ielabošana vai būvnieciba, lai vietējiem iedzivotajiem nodrošinatu pieejamibu, vai ari – izkļūšanas iespējas, jeb citiem vardiem – mazinatu nomales efektu. Ne mazaka loma ir to ceļu un ar tiem saistito infrastruktūras objektu attistibai, kas pari robetai sasaista Latvija un Lietuva esošas apdzivotas vietas, vai ari kalpo par starptautiskam transporta maģistralēm.

Pierobetas apvidos ipaša uzmaniba veltama dabas un kultūrvēsturiska mantojuma vietu identificēšanai, sakartošanai un saglabašanai, jo nomales teritorijas tas ir viens no būtiskakajiem attistibas resursiem.

Pašreiz visparējos vilcienos ir zinami apvidi Pierobeta, kur ir problematiska sabiedriskas televizijas un radio uztveršana. Ši informacija precizējama konkrētas situacijas, izstradajot vietējo pašvaldibu attistibas planus un planojumus. Tapat izvērtējama ari telefona sakaru un interneta pieejamiba.

Ieteicams Pierobetas pašvaldibas atsevišķi vai uz sadarbibas ligumu pamata paredzēt specializētu informacijas centru izveidi, kas varētu sniegt konsultacijas par attistibas iespējam un nosacijumiem Pierobeta, taja skaita par tūrisma iespējam.

Pašvaldibam savstarpēji kooperējoties, tiks izstradati speciali robetupju – Vadakstes, Loša, Sventajas ieleju ainavu aizsardzibas un veidošanas, dabas daudzveidibas saglabašanas, parrobetu sadarbibas, taja skaita - tūrisma attistibas plani.

Balstoties uz starpvalstu ligumiem, tiks atrisinatas parrobetu piesarņojuma parneses problēmas – gan attieciba uz Mateiķu naftas parstrades uzņēmuma ietekmi, gan Ventas upē nonakošo piesarņojumu. Būtiba tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas varētu veicinat ipaši Saldus rajona pierobetas attistibu, jo piesarņojuma klatbūtne/daraudi praktiski anulē labos attistibas priekšnosacijumus, kadi pastav šaja Pierobetas posma.

Ainaviski nozimigas teritorijas

Kurzemes reģiona perspektivaja telpiskaja struktūra paredzētas ainaviski nozimigas/vērtigas teritorijas, kas parstav Kurzemes reģiona dabas un kultūrainavas labakos paraugus, atšķiras no citam ar daudzveidibu, ainavisko pievilcibu un ir būtisks reģiona turpmakas attistibas resurss.

Ainaviski vērtigo teritoriju tikls papildina ipaši aizsargajamo teritoriju tiklu, nodrošina ta telpisko un ekoloģisko vienotibu, ka ari kalpo reģiona vides ekloģiskas kvalitates uzturēšanai. Ainaviski vērtigas teritorijas kopa ar ipaši aizsargajamam dabas teritorijam telpiskas aprisēs veido tadu pat mezglu-liniju sistēmu, ka apdzivojuma centri un ceļi.

Šajas teritorijas pašvaldibas teritorijas planojumos jaietver lauksaimnieciba neizmantoto zemju apmetošanas planu; taja nosakamas vietas, kuras apmetošana nav pieļaujama, ka ari vietas, kur ta ir pieļaujama vai vēlama. Plana ekoloģiskais un  socialais mērķis ir:

• nepieļaut ainavas daudzveidibas un estētiskas kvalitates samazinašanos ainaviski nozimigajos arealos vai teritorijas, taja skaita – izcilu skatu un talo skatu zaudēšanu lauksaimniecibas zemju apmetošanas dēļ;
• veicinat neizmantoto vai mazvērtigo lauksaimniecibas zemju apmetošanu tajas vietas, kur mets ir nepieciešams ekoloģisko apsvērumu dēļ un pēc gadiem pildis planotas vides aizsardzibas funkcijas.

Teritoriali ainaviski vērtigas teritorijas sedzas pari lauku un metu telpam, ka ari ipaši aizsargato teritoriju pašreizējam robetam, tadēļ to planošana turpmak jaievēro noraditajam telpam domato vadliniju ieteikumi.

Turpmak jaizstrada ar (1) reģiona dabas un kultūras mantojuma daudzveidibas saglabašanas mērķiem un (2) attistibas mērķiem motivēti priekšlikumi aizsargajamo un vērtigo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko teritoriju reģionalas telpiskas struktūras mērktiecigai veidošanai.

Ainaviski nozimigo/vērtigo teritoriju tikla ipaša nozime ir upju ielejam, it sevišķi – lielo upju ielejam ka linearam struktūrvienibam. Tas ir izcilas dabas daudzveidibas kratuves, tas pilda svarigas ekoloģiskas funkcijas. Ielejas un gar tam gadsimtu gaita izveidojušas izcilas kultūrainavas. Būtiski, ka upju ielejas ari pašreiz piesaista nozimigas attistibas aktivitates.

Kurzemes reģiona ka ainaviski nozimigas teritorijas nodalitas šadas upju ielejas ar pieupju joslam:

• Ventas ieleja  un pieteku lejteču ielejas,

• Vadakstes ieleja,
• Abavas ieleja un pieteku lejteču ielejas,
• Irbes ieleja,
• Bartas ieleja,
• Sventajas ieleja,
• Durbes un Tebras, ka ari to satekupes Sakas ieleja.

Upju ielejas un to malas jaierobeto aktivitates, kas apdraud to dabas un ainavu daudzveidibas resursus, it sevišķi ainaviski vērtigajas teritorijas un piepilsētas, kur var attistities jauna apbūve. Jaregulē meta stadišana un ciršana, virszemes notece ( augsnes erozija, gravu veidošanas, piesarņojums – veicina upju ūdens eitrofikaciju). Tie ir attistibas tendenču nosacitie papildinajumi tam normam (detalizēti normē meta ciršanu), ko nosaka Aizsargjoslu likums.

Ipaši saudzējamas lašupes Irbe, Venta, Utava, ka ari japanak sabiedribas atbalsts un lidzdaliba lašu populacijas sargašana un resursu uzraudziba.

Ezeraines

Pie ainaviski nozimigam/vērtigam teritorijam pieder ari ezeraines – ainavas, kuru raksturu nosaka ezera/ezeru esamiba.

Vispirms tas ir Piejūras aizaugošie lagūnu ezeru - Engures, Papes, Liepajas ezeraines, kas ir ipaši aizsargajamas dabas teritorijas ar starptautisku nozimi. To apsaimniekošana notiek saskaņa ar individualajiem dabas aizsardzibas planiem.

Planojuma atzimētas vēl citas lielakas ezeraines - Usmas ezers ar apkartni, Sasmakas ezers ar apkartni, Brocēnu – Cieceres - Ķerkliņu ezeru virkne, Durbes ezers ar apkartni. Lokala nozime ir daudzajiem maziem ezeriem paugurainēs. Tie ir sevišķi jutigi pret datada veida slodzēm, un to kvalitate un aizsardziba cieši saistita ar apkartējo ainavu, tas izmantošanu un ekoloģisko struktūru.

Kurzemes ainavas ipaša loma ir diķiem un to sistēmam, starp kuram daudzas ir dabas liegumu statusa un kalpo putnu sugu un populaciju aizsardzibai.

Ka ainaviski nozimigas/vērtigas teritorijas nodalami ari izteiktie pauguraiņu areali Kurzemes augstienēs – Talsu apkartnē (ietverot dabas parku Talsu pauguraine), Ēdoles apkartnē (Rietumkurzemes augstienē, Kuldigas rajona), Embūtes pauguraine ( ietverot Embūtes dabas parku; Rietumkurzemes augstienē, Liepajas rajona), Zvardes – Cieceres pauguraine (Austrumkurzemes augstiene, Saldus rajons).

Ipaši atraktivi ainaviskie veidojumi ir kadreizēja Baltijas ledus ezera salas – pašreizējie Popes, Ameļu, Puzes pacēlumi, no kuriem paveras plaši skati uz plašo, metiem klato Piejūras zemieni.

Ka ipaši atraktivi ainaviskie elementi atzimējami Baltijas ledus ezera senkrasti, no kuriem paveras plaši skati uz Piejūras zemieni, pašreizējie jūras stavkrasti, ka ari vietas jūras krasta, kur izveidojušas lielakas kapu grēdas.

Vispirms tas ir Piejūras aizaugošie lagūnu ezeru - Engures, Papes, Liepajas ezeraines, kas ipaši aizsargajamas dabas teritorijas ar starptautisku nozimi. To apsaimniekošana notiek saskaņa ar individualajiem dabas aizsardzibas planiem.

Planojuma atzimētas vēl divu lielakas ezeraines - Usmas ezers ar apkartni, Durbes ezers ar apkartni. Lokala nozime ir daudzajiem maziem ezeriem paugurainēs. Tie ir sevišķi jutigi pret datada veida slodzēm, un to kvalitate un aizsardziba cieši saistita ar apkartējo ainavu, tas izmantošanu un ekoloģisko struktūru.

Kurzemes ainavas ipašaloma ir diķiem un to sistēmam, starp kuram daudzas ir dabas liegumu statusa un kalpo putnu sugu un populaciju aizsardzibai.

Ezeraiņu vai diķu ipaša dabas aizsardzibas vērtiba, to ekoloģiska vērtiba nedrikst izslēgt atpūtas vai lauksaimniecibas aktivitates piekrastes teritorijas, tadēļ japlano nepieciešamie pasakumi, lai saskaņotu atšķirigos mērķus.

Mērķi

1. Kvalitativa dzives vide un saglabatas dabas vērtibas

2. Diferencēta aktivitašu un daudzveidigu dzivesveidu telpa

Galvenie darbibas virzieni

Saglabat Kurzemes reģiona telpiskas struktūras pamatvienibas (lauku telpas arealus, meta arealus) ekoloģiski un funkcionali pieņemamas aprisēs, vienlaikus ipašu uzmanibu pievēršot tam teritorialajam mērķa struktūrvienibam, kas saistas ar nacionalajiem, ka ari - reģiona attistibas specifiskiem mērķiem.

Veicinat Baltijas jūras Piekrastes lidzsvarotu un ilgtspējigu attistibu – saskaņojot normativo un planošanas pieeju, ka ari dabas aizsardzibas un attistibas mērķus to teritorialajas izpausmēs.

Veicinat datado lauku telpas arealu attistibu atbilstigi to potencialam un funkcijam, balstot lauku attistibas politikas realizaciju uz reģionala un vietēja limeņa attistibas planiem un teritoriju planojumiem, ka ari saskaņojot privatas un sabiedribas intereses (tūrisms, ainavas estētika, vietu pieejamiba, informacija u.c.) lauku apvidu attistiba.

Nodrošinat atbalstu gan tiem uzņēmējiem, kas orientēti uz lielratošanu, gan tiem, kas perspektivu saskata alternativo saimniekošanas veidu attistiba. Ipaši javeicina mazo uzņēmēju inovativa darbiba, kas saimnieko daudzfunkcionalas aizsargajamas teritorijas un ainaviski nozimigajas teritorijas

Veicinat lauku centru attistibu, kas ir pakalpojumu vietas un inovaciju centri, un vienlaikus dispersa lauku apdzivojuma saglabašanu, tadējadi dodot cilvēkiem iespējas izvēlēties laukus ka dzivesvidi vai nu centra, vai savrupsēta.

Saglabat un uzturēt ipašas Kurzemes reģiona dabas un kultūras mantojuma vērtibas un veicinat jaunas kultūras iniciativas, ka ari bioloģisko un ainavisko daudzveidibu, kas ir viens no nozimigakajiem Kurzemes reģiona attistibas resursiem. Ipašu uzmanibu pievērst reģiona ainaviski nozimigajam teritorijam, kas ir šo resursu glabatuves, vienlaikus nodrošinot to aizsardzibu un parvaldibu, kas balstas uz ilgtspējibas principiem.

Ricibas

Balstoties uz situacijas analizes informaciju un apsvērumiem par Kurzemes reģiona telpiskas struktūras attistibas perspektivam kopsakariba ar saimnieciskas darbibas attistibas, ka ari ar dabas un kultūras mantojuma saglabašanas nepieciešamibu, noteiktas šadas neatliekamas ricibas. To realizēšana laika gaita ļaus paaugstinat Kurzemes reģiona attistibas potencialu.

(1) Izstradat Kurzemes situacijai atbilstošu reģionala limeņa lauku attistibas programmu, kas ņemtu vēra lauku telpu tipus, to daudzfunkcionalitati, attistibas potencialu un ta teritorialas atšķiribas, ka ari saskaņotu lauku attistibas mērķus ar citiem teritorialas attistibas mērķiem (lauki ka dzivesvide, dabas un ainavu aizsardziba, vides aizsardziba, publiskas telpas saglabašana, tūrisms u.c.).

(2) Izstradat vienotu meta apsaimniekošanas reģionalo planu, kas paraditu meta datado (ekonomiskas, ekoloģiskas, socialas, dabas un kultūras vērtibu aizsardziba) funkciju teritorialas izpausmes, ka ari saistibu ar citiem Kurzemes telpiskas struktūras elementiem, un tadējadi būtu pamats meta daudzfunkcionalas izmantošanas planošanai meta telpu un lauku telpu struktūras zemakajos limeņos.

(3) Izstradat Kurzemes reģiona vienota dabas un kultūras mantojuma saglabašanas un attistibas koncepciju, ipašu uzmanibu veltot teritorialajiem aspektiem ( mantojuma vietas, interpretacija, saistiba ar telpiskas struktūras pamattipiem un mērķa struktūrvienibam u.c.). Tas būs pamats mantojuma saglabašanas un aizsardzibas planošanai rajonu un vietēja limeni, turpmak nodrošinas to parvaldibu un veicinas vietu un teritoriju lidzsvarotu attistibu.

(4) Izstradat vienotu Kurzemes reģiona tūrisma telpiskas attistibas stratēģiju, pamatojoties uz Kurzemes reģiona telpiskas struktūras aprisēm, jau pastavošajam tūrisma un atpūtas vietam/teritorijam, ka ari uz ipaši aizsargajamo dabas teritoriju, ainavisko un kultūrvēsturiski nozimigo teritoriju tikliem un jaunu kultūras centru veidošanas procesu.

(5) Izstradat Baltijas jūras un Rigas liča Piekrastes integrēta teritoriala aizsardzibas un attistibas plana konceptu, pievēršot uzmanibu ne tikai Piekrastes sauszemes daļai, bet ari (a) jūras akvatoriju aizsardzibas nepeiciešamibai un (b) uz sauszemes un jūra veicamo darbibu un aizsardzibas pasakumu sasaistei vienota sistēma.

(6) Izstradat kopigu attistibas stratēģiju Latvijas un Lietuvas pierobetas teritorijai, lai veicinatu parrobetu sadarbibas aktivitates, balstoties uz kopigam vērtibam un interesēm konkrētas vietas Pierobeta.

(7) Lai attistibas planošana turpmak veiksmigak izmantotu ilgtspējigas attistibas principus un pieejas, ka ari attistibas planošana plašak iesaistitu sabiedribu, jaizstrada lauku attistibas, dabas un vides aizsardzibas, tūrisma darbibu parvaldibas (taja skaita - uzraudzibas) ricibas vadlinijas. Apkopota veida ka rokasgramata to varēs izmantot datadu nozaru specialisti, planotaji un plaša sabiedriba.

3.2.3. Infrastruktūra un sasniedzamiba

Izejas pozicijas (konteksts)

Daudzcentru telpiskas struktūras veidošanos vistiešak ietekmē transporta un cita veida saiknes nodrošinoša infrastruktūra. Augsta apdzivoto vietu sasniedzamiba, t.i., iespēja cilvēkiem, kravam, enerģijai utt. starp apdzivotam vietam/sadales punktiem parvietoties minimala laika un par sabiedribas maksatspējai atbilstošu samaksu, ir nozimigakais priekšnosacijums daudzpusigu funkcionalo saikņu attistibai reģiona iekšienē, ar parējiem Latvijas reģioniem un arvalstim. Reģiona centru visu veidu sasniedzamiba paaugstinama visos aspektos – starptautiska, nacionala, reģionala un vietēja. Vienlaikus notiek riska minimizacija, sniedzot katrai apdzivotai vietai vismaz divpusēju nodrošinajumu, ta radot iespēju viena avota/piegades linijas avarijas gadijuma iesaistit citu. Prioritari paaugstinama reģiona lielo centru visu veidu starptautiska, nacionala, reģionala un vietēja sasniedzamiba.

Efektiva un konkurētspējiga transporta un sakaru sistēma ir svarigs priekšnoteikums reģiona ekonomiskas attistibas nodrošinašanai. Reģiona notiekoša attistiba ir ļoti atkariga no efektivas un racionali izplanotas multimodalas transporta sistēmas, kas veicinatu ekonomiskas aktivitates palielinašanos un reģiona ka patikamas dzivesvietas veidošanos. Transporta sistēmai ir janodrošina izejmaterialu un gatavo preču transportēšana starp reģiona uzņēmumiem, reģiona uzņēmumiem un parējo Latviju, ka ari arvalstim. Tapat tai ir janodrošina reģiona iedzivotajiem iespēja doties uz darbu arpus reģiona un citos reģionos dzivojošajiem iespēju nokļūt darba Kurzemes reģiona.

Tūrismam, kuram šobrid ir labas attistibas iespējas visa pasaulē un kura Kurzemei ir daudz ko piedavat, transporta sistēma ir nepieciešama piedavajuma (tūrisma produkti, marketings, apkalpošanas limenis un pieejamiba) veidošanai.

Kurzemes ģeografiskais izvietojums pie Baltijas jūras, neaizsalstošas jūras ostas rada labas iespējas pasatieru un kravu parvadajumu attistibai. Lidz ar to ka lieli transporta mezgli Baltijas jūras reģiona mēroga ir ostas pilsētas Ventspils un Liepaja. Tam ir noteicoša loma vietējo autoceļu un dzelzceļa atzaru savienošana ar arējo tirgu, un liels augšanas potencials, lai kļūtu par reģiona saimniecisko pakalpojumu sadales centriem un attistitu ar ostu saistitas ekonomiskas darbibas jomas.

Kurzeme ir viens no visizdevigak izvietotiem reģioniem Latvija, lai nodrošinatu sekmigu jūras satiksmi ar ES valstim. Esoša ostu infrastruktūra ir efektiva. Tas galvenokart būtu attiecinams uz Ventspils ostu. Tadejadi var teikt, ka ir nepieciešamie ģeografiskie un infrastruktūras priekšnosacijumi, kurus ir svarigi attistit ka nozimigu reģiona vērtibu atbilstoši pasaules ostu attistibas tendencēm, ar kuram jarēķinas Latvijas un ES ekonomiskaja telpa.

Kurzemes reģiona ostu attistibas iespējas ir atkarigas sekojošiem aspektiem – spēja reģionala limeni kopigi koordinēt tirdzniecibas un ostu vadibas apmacibu jautajumus, ipašu uzmanibu veltot darbaspēka un investiciju piesaistei, spēja uzlabot infrastruktūru, ipaši mazajas ostas, spēja izveidot specialu infrastruktūru tūrisma aktivitatēm, laivu remontam, mazu kuģu būvniecibai, ka ari citiem ostu pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtibu.

Ģeografiska stavokļa sekmiga izmantošana veicina starptautiskos parvadajumus. Lielaka daļa kravu parvadajumu ir starptautiskie parvadajumi. Pasatieru parvadajumi tiek veikti galvenokart iekšzemē. Lidz ar to transporta infrastruktūras attistibai ir būtiska vieta un reģionu attistibu veicinoša nozime kopuma. To var uzskatit par nozimigu reģiona attistibas indikatoru. Transporta nozares izaugsmes tempi reģiona ir augstaki neka tautsaimniecibas vidējie, bet tie ir nevienmērigi, svarstiga arēja pieprasijuma dēļ. Samazinas tranzitpakalpojumu ienakumu daļa kopēja nozares izlaidē.

Lai izmantotu reģiona stratēģisko novietni un tranzita attistibas iespējas, jastiprina reģiona iesaiste starptautiskos dzelzceļa, gaisa transporta un autotransporta tiklos daudz plašaka mēroga, gan Eiropas, gan Azijas un talo Austrumu virziena, tapat ka tai ciešak jaiekļaujas Baltijas jūras transporta tikla.

Pasatieru un preču parvadajumiem ir nepieciešama ne tikai sakartota autoceļu sistēma, bet ari kvalitativi dzelzceļa tikli. Dzelzceļa tikls pastav, taču to ir nepieciešams uzlabot, lai varētu izmantot pasatieru parvadajumiem, tadējadi samazinot autoceļu noslogojumu un uzlabojot pasatieru parvadajumu efektivitati. Ņemot vēra dzelzceļa slietu slikto stavokli, vilcienu atrums samazinas katru gadu. Ja 1995.gada vilcienu atrums bija 46.0 km/h, tad 2001.gada tas bija 43.1. km/h. Piemēram, patreiz vilciena vidējais atrums Ventspils virziena varētu būt 35 km/h, ka rezultata nav iespējami pasatieru parvadajumi šaja virziena (VPD 2004-2006).

Esoša autoceļu kvalitate un satiksmes intensitate ir tie faktori, kas ierobeto arējo pieeju reģionam un ta iekšējo satiksmi. Autoceļu kritiskais tehniskais stavoklis, to un dzelzceļa infrastruktūras zema kvalitate, kas nepieļauj atrgaitas satiksmi, ir drauds reģiona konkurētspējai, jo ceļa pavaditais laiks pat vairak ka attalums ir noteicošais faktors kravu un pasatieru transporta maršrutu izvēlei.

Iztrūkst atru, drošu, komfortablu savstarpējo sabiedriska transporta saikņu starp reģiona pilsētam, starp reģiona un citu Latvijas planošanas reģionu pilsētam, starp Kurzemes reģiona centriem un Rigu.

Pastav Kurzemes reģiona attistibai neatbilstošs sakaru un informacijas infrastruktūras nodrošinajums atrai un ērtai reģiona centru, Latvijas teritorijas un starptautiskas telpas sasniedzamibai. Šobrid arpus reģiona lielakajam pilsētam un to apkaimes informacijas komunikaciju infrastruktūra nav pieejama visiem iedzivotaju slaņiem.

Infrastruktūras attistiba, cilvēkresursu koncentrēšanas notiek lielakajas pilsētas, turpreti reģiona nomalēs, un ari rajonu nomalēs attistiba jūtami atpaliek. Zema infrastruktūras kvalitate samazina resursu izmantošanas efektivitati, lidz ar to samazinot to lidzekļu apjomu, kurus būtu iespējams ieguldit attistiba. Infrastruktūras atpaliciba un vajas saiknes ar vietējiem attistibas centriem reģiona kavē investiciju piesaisti un modernu ekonomisko attistibu reģiona perifērija.

Kurzemes reģiona transporta infrastruktūra jaattista saistiba ar paredzēto apdzivojuma policentrisko attistibu un darbavietu izvietojumu.

Perspektiva funkcionala struktūra

Kurzemes reģiona ir veidojama ilgtspējiga transporta sistēma, kas atbalsta parvietošanas izvēles brivibu, iedzivotaju veselibu, drošibu un dzives kvalitati, veicina konkurētspējigu ekonomiku un lidzsvarotu reģionalo attistibu, nodrošina visiem vienlidzigu pieeju pakalpojumiem un citam aktivitatēm, tai skaita veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustibu traucējumiem.

Kurzemes reģions attistiba ir virzama ka Austrumu - Rietumu transporta plūsmu mezgla telpa, viens no galvenajiem Baltijas jūras satiksmes mezgliem, starptautiski ērti, atri un droši pasatieriem un kravam sasniedzams reģions. Reģiona transporta sistēma iekļausies Trans-Eiropas transporta tikla saistot to ar Austrumiem, savienojot Eiraziju ar Rietumeiropu.

Pateicoties stratēģiskam investicijam autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra un efektivas, vienotas reģiona sabiedriska transporta sistēmas izveidei, paredzama pastaviga sasniedzamibas ar autotransportu un pa dzelzceļu (kravas un pasatieru parvadajumi) attistiba.

Kurzemes reģiona attistibas interesēs paredzami plaši autoceļu infrastruktūras un satiksmes drošibas uzlabojumi. Uzlabots autoceļu kvalitativais stavoklis un kapacitate, starp reģiona nozimes pilsētam, starp tam un vietējiem lauku attistibas centriem - braukšanas ērtums, atrums un drošiba, samazinas ceļa pavadito laiku un veicinas lidzsvarotaku izlidzinatibu (izaugsmes izkliedi) un dzives kvalitati visa reģiona.

Lai veicinatu Kurzemes reģiona policentrisku (daudzcentru) attistibu, jastiprina reģiona centru savstarpēja sasniedzamiba. Planojums paredz attistit, pamata izmantojot esošos autoceļus, ka ari jaunu starpreģionalas nozimes autoceļu (Liepaja – Venspils – Kuldiga – Riga) izbūvi, savstarpēji savienojot Kurzemes reģiona centrus, ka ari tos ar kaimiņu reģiona centriem – Rigu, Jelgavu, Klaipēdu.

Lai panaktu teritorijas izlidzinatu reģionalo attistibu, izšķiroša loma ir reģiona lauku atbalsta un vietējiem pakalpojumu centriem. Būtisks ir to sasniedzamibas atrums. Tiem jabūt saistitiem ar valsts galvenajiem un reģionalajiem autoceļiem ar atbilstoši kvalitativiem vietējiem ceļiem. Grants segums jaaizstaj ar melno segumu, javeic bistamo ceļu posmu rekonstruēšana, tiltu atjaunošana un rekonstruēšana.

Dzelzceļa transporta pakalpojumi ir viens no nakotnes perspektivakajiem sauszemes transporta veidiem gan no drošibas, gan ekoloģiska viedokļa. Kurzemes reģiona konkurētspējigai izaugsmei vitali svarigi ir strauji iekļauties Eiropas, Baltijas jūras un Austrumu dzelzceļa transporta tikla, nodrošinot kravu un pasatieru plūsmas no Rietumeiropas uz Austrumiem.

Lielas ostas un reģiona mazas ostas ir ievērojams reģiona attistibas resurss. Turpmakajos gados paredzamas pieaugošas Austrumu – Rietumu transporta plūsmas un tai paša laika pieaugoša konkurence starp Baltijas jūras ostam. Sekmigi attistisies tas ostas, kas varēs piedavat augstas kavalitates pakalpojumus par konkurētspējigu cenu.

Reģiona ir paredzama attistita, visiem un visa reģiona teritorija pieejama, kvalitativa informacijas komunikacijas infrastruktūra.

Kurzemes reģiona teritorijas ilgtspējigai un lidzsvarotai attistibai, socialas kapacitates saglabašanai un izaugsmei paredzams būtiski uzlabot lauku centru un teritoriju sasniedzamibu, pamatojoties uz efektivu, savstarpēji saskaņotu, iedzivotajiem atru, ērtu, drošu, un videi draudzigu sabiedriska transporta sistēmu.

Reģiona paredzams izveidot stabilus, kvalitatiusi sabiedriska pasatieru transporta parvadajuusi. Pateicoties vienotas reģiona sabiedriska transporta sistēmas izveides pasakumiem un vienotai parvaldei ir iespējams nodrošinat kvalitativu un atru reģiona iekšējo sasniedzamibu, ar sabiedrisko transportu - galvenokart ar reģionu centrus vienojošu autobusu satiksmi,  tadējadi palielinot visu iedzivotaju grupu mobilitati.

Mērķi

1. Droša un efektiva darba vietu / maju sasniedzamiba lauku teritorijas

2. Reģionu iekšēji vienojoša efektiva sabiedriskas satiksmes sistēma

3. Baltijas jūras baseina Z-Eiropas limeni konkurētspējiga tranzita pakalpojumu infrastruktūra

4. Specializētu lielo ostu starptautiska konkurētspēja

Galvenie darbibas virzieni

Reģiona autoceļu attistibas prioritate ir infrastruktūras attistiba atbilstoši TEN autoceļu tehniskajiem kritērijiem. Paredzamie autoceļu tikla būvniecibas un rekonstrukcijas darbi, galvenokart, ir saistiti ar TINA tikla autoceļiem, kas ir iekļauti Valsts investiciju programmas prioritaraja sektora. Ipaši svarigs ir noslogotais Austrumu–Rietumu koridors.

Dzelzceļa infrastruktūras kvalitate ir viens no svarigakajiem faktoriem, kas ietekmē reģiona konkurētspēju tranzita parvadajumu tirgū. Tapēc nepieciešams būtiski uzlabot dzelzceļa infrastruktūru virziena Riga – Ventspils un Riga – Liepaja, paaugstinot vilcienu vidējo atrumu, uzlabojot savienojumu caurlaides spējas un kvalitati abos minētajos virzienos.

Reģiona jaatbalsta tada transporta attistibas politika, lai pieaugtu pasatieru parvadajumi pa dzelzceļu starpilsētu maršrutos, ka ari pieaugtu pa dzelzceļu parvietoto kravu daļa no kopēja kravu kopapjoma.

Ņemot vēra videi draudzigas transporta attistibas politiku Eiropa, iekļaušanos Eiropas dzelzceļa transporta tikla un izteikti differencētas reģionalas attistibas tendences Latvija, Kurzemes reģionam, sadarbiba ar citiem planošanas reģioniem, jastiprina Latvijas dzelzceļa tikla saglabašana sabiedriska transporta nodrošinasanai, ta infrastruktūras uzlabošana (kapacitate, atrums, drošums) jauna kvalitatē, lai veicinatu izvēli par labu dzelzceļam, ka ari jaunu dzelzceļa savienojumu attistiba.

Parvadajumu plūsmu attistibu reģiona ietvaros un virziena uz citiem reģioniem javirza saiknē ar piemērota gaisa parvadajumu tiklu attistibu, kas varētu nodrošinat ne tikai pasatieru parvadajumus, bet ari augstvērtigu, ar noteiktiem piegades termiņiem saistitu preču transportēšanu, un pakalpojumu sniegšanu reģiona ietvaros.

Katrai ostai ir svarigi noteikt savu attistiba virzienu un strada konkrēta izvēlēta – kravu un pasatieru parvadajumu segmenta, sniedz augstas kvalitates pakalpojumus par konkurētspējigam cenam un sadarbojas ar abam parējam Latvijas un kaimiņvalstu ostam. Visas ostas tiek veicinatas pastavigas investicijas loģistikas aktivitatēs. Būtiska ir šo investiciju virziba ostu infrastruktūras sasaistei ar nacionalo ceļu un dzelzceļa tiklu.

Prioritate kopējas Latvijas un reģiona attistibas interesēs ir sekmēt, lai Ventspils un Liepajas ostas paatrinata tempa, ņemot vēra tūrisma attistibas prognozes, attistitos ka Baltijas jūras mēroga pasatieru ostas ar kvalitativu infrastruktūru. Tiktu nodrošinata kvalitativa pramju satiksme daudzos starptautiskos maršrutos un taja regulari ienaktu Baltijas valstu metropoļu tūrisma maršrutu lielie kruizu kuģi, atvedot uz Kurzemi Eiropas valstu tūristus.

Planojums paredz, ka reģiona tiek veicinata visu mazo kravas ostu kapacitate un apgrozijums. Jahtu tūrisma vajadzibam javeicina, ka visas reģiona mazajas ostas tiek attistita moderna jahtu ostam atbilstoša infrastruktūra, ietverot pievedceļus, un tas veido vienotu tiklu ar esošam un jaunajam jahtu ostam Baltijas jūras un Rigas jūras liča piekrastē, nodrošinot drošas distances starp tuvējam ostam.

Lai nodrošinatu dzives kvalitati reģiona pilsētas, tajas javeido lidzsvarots pilsētu transporta attistibas modelis - jauzlabo vietu sasniedzamiba un jasamazina piespiedu parvietošanas, priekšroku dodot kajamgajējiem un ekoloģiski tiriem satiksmes veidiem: riteņbraucējiem, sabiedriskajam transportam.

Ricibas

(1) Ir jaizveido transporta savienojumi starp Kurzemes un citu reģionu apdzivoto vietu centriem, ka ari lielakajiem reģiona transporta mezgliem un ostam.

(2) Mazas reģiona pilsētas, planojot un izveidojot piemērotus pievadceļus, ir jasavieno ar lielajiem autoceļiem.

(3) Jauzlabo piekļuve nozimigakajiem vietējiem objektiem, piemēram, uzņēmējdarbibas centriem un tūristu apskates objektiem.

(4) Izveidot reģionalo gaisa satiksmes tiklu, kas pirmkart savienotu starp reģiona lielos centrus un Rigas Starptautisko lidostu. Talaka perspektiva reģionalo gaisa satiksmes tiklu būs nepieciešams papildinat ar savienojumiem, kas nodrošinatu saiknes ar citiem maršrutiem arvalstis.

(5) Jaizstrada tehniski ekonomisko pamatojumu stratēģiski nozimigiem infrastruktūras objektiem, kuru attistibai ir nepieciešami apjomigi finanšu resursi un institucionalais atbalsts:

Jaunas automaģistrales būvnieciba no Rigas uz Ventspili – Liepaju, apskatot 4 iespējamos variantus – 1) aktivitates netiek veiktas, 2) tiek uzlaboti esošie valsts ceļi, 3) divas datadas automaģistrales, 4) viena maģistrale, kas sazarojas ziemeļu un dienvidu virziena Kuldigas rajona (planotas izmaksas 1 miljons latu);

Tehniski ekonomiska pamatojuma izstrade reģionalajam lidostam (Liepaja un Ventspils). Izstradat projektēšanas darbu dokumentaciju un konkursa dokumentaciju darbu izpildei (planotas izmaksas 0,7 miljoni latu);

(6) Izveidot jaunu dzelzceļu pasatieru un kravu parvadajumu tiklu,

(7) Jaizstrada reģiona sabiedriska transporta sistēma, lai nodrošinatu racionalakus un kvalitativakus pakalpojumus vienota reģiona teritorija, ka ari, lai nodrošinatu ES normu izpildi attieciba uz ES sabiedriska transporta pakalpojumiem.

(8) Sabiedriska transporta sistēmas izstradat vienotu sabiedriska transporta pakalpojumu standartu ar to saprotot izvirzitas prasibas maršrutu tikla pieejamibai (maršrutu tikla blivums un intensitate noteiktam teritorijam, regularitate, cenu limenis, maršrutu savietojamiba (parsēšanas iespējas), uzņēmumam (personala un kvalitates vadibas sistēma uzņēmuma, veicamo pakalpojumu spektrs, aprikojums u.c.) un pakalpojumam (biļešu tirdzniecibas veids un iespējas, prasibas transportlidzekļu aprikojumam.

3.4.attēls. Sabiedriska transporta attistibas perspektiva struktūra

3.2.4. Reģiona telpiskas attistibas projektu teritorijas un vietas

3.4. attēla atainoti objekti un teritorijas, kuros prioritari paredzami speciali planošanas un projektēšanas pasakumi, jaunu attistibas projektu izstrade.

3.5.attēls. Attistibas projektu areali un vietas

3.3. Perspektivas ieviešana

Priekšnosacijumi

Telpiska planojuma / Perspektivas istenošana ir paredzēta atbilstoši Kurzemes planošanas reģiona teritorijas planojuma noteiktajiem mērķiem, ka ari reģiona attistibas programma /?/ noteiktiem pasakumiem, veidojot vēlamo - planojamo apdzivojuma, lauku, satiksmes un funkcionalo struktūru, pilnvērtigak izmantojot esošos cilvēku un ekonomiskos resursus, balstoties uz lauku un pilsētu vides un kultūras vērtibam, uz esošo apdzivojuma struktūru un satiksmes infrastruktūru.

Telpiska planojuma / Perspektivas istenošana ir iespējama apvienojot reģiona ietilpstošo pašvaldibu resursus un efektivi sadarbojoties sava starpa, sadarbojoties ar valsts institūcijam un citiem reģioniem, ar nevalstisko sektoru un uzņēmējiem. Sekmigi istenojot šo Perpektivu, Kurzemes reģions paaugstinas konkurētspēju Eiropas reģionu vidū ar lidzsvaroti attistitu kvalitativu dzives vidi.

Telpiska planojuma / Perspektivas istenošana ir iespējama gadijuma, ja ir reģiona pašparvalde vai parvalde ar planošanas koordinacijai un reģiona kopējo attistibas projektu virzišanai nepieciešamajiem resursiem.

Kartiba

Telpiska planojuma ievērošanas parraudziba ir Kurzemes planošanas reģiona attistibas padomes kompetencē.

Kurzemes planošanas reģiona Telpiska planojuma ievērošanas uzraudzibu Kurzemes planošanas reģiona attistibas padomes uzdevuma nodrošina Kurzemes reģiona attistibas aģentūra.

Koordinacijas grupa turpina darbu ari pēc reģiona Telpiska planojuma izstrades

Kurzemes planošanas reģiona attistibas padomes noraditaja laika, Kurzemes reģiona vietējam un rajonu pašvaldibam javeic nepieciešamie grozijumi savos teritoriju planojumos un attistibas programmas, ņemot vēra Kurzemes planošanas reģiona Telpiska planojuma Perspektivas nosacijumus un Teritorijas planojumu vadlinijas. Tas darams ievērojot Teritorijas planošanas likuma un Reģionalas attistibas likuma noteikto teritorijas planojumu un attistibas programmu izstrades kartibu.

Lai nodrošinatu regularu Telpiska planojuma istenošanas uzraudzibu, Kurzemes reģiona attistibas aģentūra katru gadu lidz aprilim sagatavo Parskatu par reģiona Telpiska planojuma istenošanu. Parskata ietilpst:

Atzinumi par reģiona Telpiska planojuma ietekmi un Vadliniju ievērošanu reģiona teritoriju planojumos;

Atzinumi par reģiona telpiska planojuma un nacionala limeņa un kaimiņu reģionu planošanas dokumentu saskaņu;

Ieteikumi par nepieciešamajam izmaiņam reģiona Telpiskaja planojuma.

Koordinacijas grupa izskata un vērtē Parskatu.

Parskatu apstiprina Kurzemes planošanas reģiona attistibas padome.