Latvijas Universitate

Ekonomikas un vadības fakultate

Finanšu institūts

Diplomdarbs

Uzņēmuma „JUMS” finanšu darbības analīze.

SATURS

lpp.

Anotacijas3

Ievads.

1. Finanšu analīzes saturs un pamatnostadnes..

1.1. Finanšu darbības analīzes veidi, metodes un uzdevumi ..

1.2. Finanšu darbības analīzes rezultatu lietotaji.13

2. Uzņēmuma „JUMS” visparējs raksturojums, bilances un PZA analīze.16

2.1. Uzņēmuma „JUMS” pamatdarbības īss apraksts..16

2.2. Uzņēmuma līdzekļu struktūras analīze18

2.2.1. Bilances vertikala analīze.19

2.2.2. Bilances horizontala analīze21

2.2.3. PZA horizontala analīze24

3. Uzņēmuma finansiala stavokļa analīze25

3.1. Likviditates radītaju novērtējums.25

3.2. Rentabilitates radītaju novērtējums un Du Pont likumsakarība30

3.3. Kapitala struktūras un maksatspējas radītaju novērtējums.39

3.4. Aprites radītaju novērtējums.44

4. Uzņēmuma konkurentspēja un iespējas Eiropas Savienība49

4.1. Uzņēmuma un to nozares salīdzinašana un analīzēšana49

4.2. E.Altmaņa modelis: uzņēmuma bankrotēšanas modelis54

4.3. Uzņēmuma iespējas saņemt Eiropas strukturalos fondus..59

Secinajumi un priekšlikumi.63

Izmantotas literatūras un avotu saraksts..67

Galvojums.69

Pielikumi70

ANOTACIJA

Diplomdarba autore ir O.Gorovenko.

Diplomdarba tēma ir „Uzņēmuma „JUMS” finanšu darbības analīze”.

Uzņēmuma „JUMS” galvenais darbības veids ir būvniecība.

Diplomdarbs rakstīts Rīga, 2004.

Diplomdarba mērķis ir, izmantojot uzņēmuma „JUMS” 2001., 2002. un 2003. gada finanšu parskatu datus, kritiski novērtēt uzņēmuma finansialo stavokli un censties izstradat priekšlikumus uzņēmuma darbības pilnveidošanai un konkurentspējas palielinašanai.

Lai sasniegtu darba izvirzīto mērķi, ir nepieciešams izpildīt sekojošus uzdevumus:

Ø     izpētīt finanšu analīzes teoriju;

Ø     veikt uzņēmuma finansiala stavokļa parmaiņu novērtēšanu, izmantojot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un citus parskatus;

Ø     izvērtēt uzņēmuma likviditati un maksatspēju, izrēķinot finansialus radītajus;

Ø     izanalizēt uzņēmuma līdzekļu izlietošanas principus un rentabilitati, izrēķinot finansialus radītajus;

Ø     analizēt uzņēmuma radītaju attīstību ES struktūrfondu prasībam;

Ø     uz analīzes pamata izdarīt secinajumus un izstradat priekšlikumus uzņēmuma saimnieciskas darbības pilnveidošanai un finansiala stavokļa uzlabošanai.

Diplomdarba saturs izklastīts 70lpp., ietvertas 12 tabulas, darbs ilustrēts ar 9 attēliem, 1 shēmu un papildinats ar 12 pielikumiem.

ANNOTATION

Author of Diploma Work is O.Gorovenko.

Theme of the Diploma Work is “ Financial analysis of enterprise “JUMS” activity”.

The main kind of activity of enterprise “JUMS” is building and construction.

The Diploma Work was writing in Riga, 2004.

An aim of the work is to use financial data of the “JUMS” in the years 2001, 2002 and 2003, criticaly evaluate its, work out proposals for improvement of the financial conditions of the enterprise and raise ability for competition.

To achieve the aim of the Diploma Work, author fuilfiles following tasks:

masteres theoretical basis of the financial analysis;

makes a survey of the financial changes on the enterprise using balance sheet, profit or loss account and other financial documents;

estimates liquidity and solvency of the enterprise, using financial exponents and calculations;

carries out principes of expenses spending and profitableness in use of the assets, using financial exponents and calculations;

analyses indexes of the enterprise to find out the conformity with EU structural fond requirements;

carries out conclusions and developed proposals for improvement of the enterprise work and financial conditions, based on analysis.

Diploma Work is on 70 pages, is included with 12 schedule, have 9 illustra-tions, 1 scheme and is filled up with 12 enclosures.

Тема дипломной работы „JUMS”.

Основной вид деятельности предприятия – строительство

Дипломная работа написана в 2004 году, в Риге

Намеченная цель работы SIA ”JUMS”

Чтобы достичь намеченную цель, автор работы должна выполнить следующие задачи

Содержание дипломной работы изложено на работа пополнена 12 приложениями

Ievads

Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos un gūtu peļņu, ir jakontrolē un jasalīdzina visas darbības izmaiņas, kas notiek uzņēmuma. Lai to varētu izdarīt, ir javeic finansu analīzi. Peļņas gūšana ir ļoti aktuala katram uzņēmumam, tapēc finanšu analīze šaja gadījuma ir neatvairama daļa. Analīzei ir liela nozīme talako lēmumu pieņemšana, un tai ir svarīga loma finansu problēmu risinašana. Balstoties uz analīzes rezultatiem var netikai iegūt informaciju par jau notikušam darbībam, bet arī prognozēt iespējamo uzņēmuma attīstību.

Eksistē vēl fakti, kas pierada ši temata aktualitati – ar analīzes palīdzību var daļēji kontrolēt peļņas samazinašanu un palielinašanu, bet autors uskata, ka šodienas konkurences apstakļos daudzi uzņēmumi nevēlas gūt atru un īslaicīgu peļņu, jo tas ir saistīts ar lielu risku un nedrošību, tapēc šiem uzņēmumiem peļņa nav primarais mērķis. Ja uzskatīt peļņu par primaro mērķi, tad var aizmirst par tadam ļoti svarīgam lietam, ka uzņēmuma attīstība un paplašinašana. Tas nenozīme, ka peļņa nav svarīga, vienkarši jaaptver uzņēmuma situacija kopuma, ņemot vēra gan panakumus, gan problēmas.

Lai uzņēmums varētu attīstīties, tam noteikti ir japlano sava darbība, japardoma katrs solis un katra iespēja. Katram uzņēmumam ir jabūt konkrēti noformulētai nakotnes situacijai, ko tas vēlas sasniegt. Situacijai ir jaatspoguļo galvenas tendences un tieksmes, lai varētu saskatīt kada varētu būt darbība netikai nakama perioda, bet arī pēc diviem vai trīm gadiem. Bet nedrīkst aizmirst, ka attīstības process ir īlgstošs un līdzīgs piramīdai, lai uzrapotos uz pašu virsotni, citīgi jastrada. Katram pakapienam ir jabūt viegli sasniedzamam, ar mazu riska pakapi un konkrētu mērķi. Jarūpējas arī par cilvēkiem, no kuriem ir atkarīgs procesa veiksmīgs rezultats, tas ir gan darbinieki, gan konkurenti, gan klienti. Ja uzņēmums par to rūpējas, tad klientu skaits palielinasies, stradnieku kvalifikacija

paaugstinasies, process paatrinasies,un peļņai būs tendence palielinaties,uzņēmums

perspektīvi attīstīsies un visas puses būs apmierinatas.

Dažreiz uzņēmuma mērķi paliek neizpildīti, jo draud realas finansialas grūtības, tas var notikt, kad zūd iespēja laikus norēķinaties un informacija par maksatnespēju var sagraut visus planus. Daudzi vaino konkurenci vai ekonomisko situaciju, jo negrib meklēt risinajumus situacijas uzlabošanai. Lai novērstu tadu nepatīkamu momentu ka maksatnespēja, jaizmanto finanšu analīzi – analizēt izmaksas, iespējas, risku, ka arī tirgu kopuma, potenciala vai esoša klienta finansu stavokli.

Katram uzņēmumam ir lietderīgi veikt savas finansialas darbības analīzi, jo ta ļauj novērtēt uzņēmuma finansialo stavokli, darbības rezultatus un izmaiņas finansialaja stavoklī, ka arī uzņēmuma spēju iegūt naudu un ta ekvivalentus. Analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmu un racionalu resursu sadali, ka arī iegūt svarīgakos radītajus, kuri sniegs uzņēmuma esoša un gaidama finansiala stavokļa precīzu un objektīvu situaciju.

Lai parliecinatos par finanšu analīzes rezultata iegūtas informacijas nozīmīgumu ir interesanti veikt konkrēta uzņēmuma finansiala stavokļa novērtēšanu. Darba analizējamais uzņēmums tika izvēlēts būvniecības nozares uzņēmums „JUMS”.

Diplomdarba mērķis ir, izmantojot uzņēmuma „JUMS” 2001., 2002. un 2003. gada finanšu parskatu datus, kritiski novērtēt uzņēmuma finansialo stavokli un censties izstradat priekšlikumus uzņēmuma darbības pilnveidošanai un konkurentspējas palielinašanai.

Lai sasniegtu darba izvirzīto mērķi, ir nepieciešams izpildīt sekojošus uzdevumus:

Ø     izpētīt finanšu analīzes teoriju;

Ø     veikt uzņēmuma finansiala stavokļa parmaiņu novērtēšanu, izmantojot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un citus parskatus;

Ø     izvērtēt uzņēmuma likviditati un maksatspēju, izrēķinot finansialus radītajus;

Ø     izanalizēt uzņēmuma līdzekļu izlietošanas principus un rentabilitati, izrēķinot finansialus radītajus;

Ø     analizēt uzņēmuma radītaju attīstību ES struktūrfondu prasībam;

Ø     uz analīzes pamata izdarīt secinajumus un izstradat priekšlikumus uzņēmuma saimnieciskas darbības pilnveidošanai un finansiala stavokļa uzlabošanai.

Darba šadi uzdevumi mērķu sasniegšanai tika izvēlēti tapēc, ka tieši īpašuma un kapitala struktūras izpētīšana, maksatspējas un rentabilitates izvērtēšana visprecīzak atklaj uzņēmuma finansu stavokli un ļauj iekļauties jaunajos konkurences apstakļos ES.

Uzņēmuma finansiala stavokļa izvērtēšanai, tiks izmantoti tadas pētīšanas metodes ka monografiska, statistiska, ekonomiska, ekonomiski-statistiska, novērtēšana, salīdzinašana, aprēķinašana. Analīzes papildinašanai darba izmantoti zīmējumi un tabulas.

Par pētījuma avotiem kalpos likumdošanas akti, speciala literatūra, SIA „JUMS” 2001., 2002. un 2003. gada finanšu parskati, ka arī Valsts statistikas parvaldes dati un interneta resursi.

Darba lietoti sekojoši saīsinajumi:

SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

PZA – peļņas un zaudējumu aprēķins;

ES – Eiropas Savienība;

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

EM – Ekonomikas ministrija.

1. Finanšu darbības analīzes saturs un pamatnostadnes.

Finanšu darbības analīzes veidi, metodes un

uzdevumi.

Uzņēmuma vadībai lēmumu pieņemšana ir nepieciešama informacija par iepriekšējo periodu, lai varētu novērtēt uzņēmuma potencialas iespējas nakamajiem periodiem. Pēc noteikta laika perioda ir jaizdara noteikti aprēķini ar nolūku noskaidrot, kadus ekonomiskus rezultatus ir guvis uzņēmums, veicot saimniecisko darbību.

Finanšu analīze ir saimnieciskas darbības rezultatu izvērtēšana. Finansu analīze ir process, kas balstas uz iepriekšējiem periodiem, bet darīts tas, lai varētu noskaidrot finansu situaciju un pieņemt lēmumus situacijas uzlabošanas nakotnē. Finansu analīzes neatņemama daļa ir finansu koeficienti un vērtešanas paņēmiens ir salīdzinašana. Salīdzinat var ar iepriekšējiem periodiem, ar citu radniecisku uzņēmumu (konkurentu), ar vidējiem radītajiem no ‘’obligatam normam’’ un ‘’statistiskiem krajumiem’’. Radītaji jaņem kompleksa: tendences, izmaiņas, dinamika.

Uzņēmuma darbības analīzes uzdevums ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitati parskata perioda, ka arī uzņēmuma darbības attīstības virzienus, ņemot vēra nepieciešamo materialo, finansu un darbaspēka resursus.

Uzņēmuma saimnieciskas darbības analīzi var iedalīt arēja un iekšēja.

Arēja analīze tiek veikta uz uzņēmuma parskatu publicētas informacijas pamata un tas uzdevums ir novērtēt šadus radītajus:

o          uzņēmuma līdzekļu stavoklis parskata perioda;

o          uzņēmuma finansialas stabilitates un maksatspējas radītaji;

o          kapitala izmantošanas intensitate un uzņēmuma darbības rentabilitate parskata perioda;

o          uzņēmuma finansiala stavokļa izmaiņas parskata perioda un ta dinamika pēdējos gados;

o          peļņas sadale un citu kapitala avotu piesaistīšana;

o          uzņēmuma savstarpējas attiecības ar akcionariem u.c.

Pilnīga informacija par uzņēmuma darbību tiek sniegta uzņēmuma gada parskatos, kuru sastadīšanas metodika paredzēta likuma Par uzņēmuma gada parskatiem.

No finanšu parskatiem, kuri tiek publicēti vai iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam, var gūt priekšstatu par šadiem faktoriem:

uzņēmuma līdzekļu stavokli un to avotiem parskata datuma;

pašu kapitala palielinajumu un ieguldījumu virzienu pašu kapitala;

finansialo rezultatu veidošanos;

tīras peļņas summu, kura paliek uzņēmuma rīcība pēc nodokļu atskaitīšanas.

Iekšēja analīze ir ekonomisks izvērtējums, kura uzdevums ir dod uzņēmumu vadītajiem nepieciešamo analītisko materialu vadības lēmumu pieņemšanai. Uzņēmuma iekšēja analīze tiek veikta pēc šadiem radītajiem:

o          peļņas iegūšana no produkcijas pardošanas;

o          uzņēmuma ražotas un pardotas produkcijas pašizmaksa;

o          cenu un izmaksu novirzes no planotajam un to iemesli;

o          amatpersonu atbildības raksturs par budžeta ievērošanu attiecība pret izdevumiem.

Šīs analīzes radītaji ir pamats marketinga un ražošanas programmu izstradei uzņēmuma. Iekšējo operatīvo analīzi uzņēmuma veic kvalificēti nodokļu specialisti, specialas analītiskas grupas, vai arī arējie konsultanti – eksperti [10,16].

Finanšu analīze ir process, kas balstīts uz uzņēmuma finansiala stavokļa un iepriekšēja perioda darbības datu izpēti, kas ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmu un racionalu resursu sadali.

Finanšu analīzes mērķis ir iegūt svarīgakos radītajus, kuri sniegs uzņēmuma esoša un gaidama finansiala stavokļa precīzu un objektīvu ainu, ka arī firmas

sakotnēja finansiala stavokļa un ta talakas attīstības dinamikas objektīvu novērtējumu

Finanšu analīzes galvenais uzdevums ir samazinat nenoteiktību, kas saistīta ar uzņēmumam saimnieciskai darbībai svarīgu, perspektīvu lēmumu pieņemšanu, ka arī noteikt, kads ir uzņēmuma stavoklis šodien, kadi kompanijas darba parametri ir pieņemami un tie jasaglaba esošaja līmenī, kadi ir neapmierinoši un prasa tūlītēju iejaukšanos.

Saimnieciskas darbības analīze javeic pēc konkrētiem principiem:

Konkrētums – analīze pamatojoties uz realiem datiem, ta rezultati veido konkrētu kvantitatīvo izteiksmi;

Kompleksums – ekonomiskas paradības vai procesa vispusīga izpētē ar mērķi to objektīvi izvērtēt;

Sistematiskums – ekonomisko paradību izpēte to savstarpēja saistība, nevis izolēti;

Regularitate – analīze veicama pastavīgi pēc iepriekš noteiktiem laika posmiem. Analīzei nav gadījuma rakstura;

Objektivitate – kritiska un taisnīga ekonomisko paradību izpēte, pamatotu secinajumu izstrade;

Iedarbīgums – analīzes rezultatu derīgums praktiskiem nolūkiem, ka arī ražošanas rezultatu paaugstinašanai;

Ekonomiskums – izmaksam, kas saistītas ar analīzes veikšanu, ir jabūt daudz mazakam par to ekonomisko efektu, kads tiks sasniegts pēc analīzes izdarīšanas;

Salīdzinamība – analīzes rezultatiem un datiem ir jabūt viegli salīdzinamiem citam ar citu, bet regularu analītisko procedūras veikšanas gadījuma jaievēro rezultatu pēctecība;

Zinatniskums – analīze ir javeic pēc zinatniski pamatotam metodikam un procedūram. [6,22 – 23]

Finanšu analīzes galvenais saturs ir finanšu aprēķinu novērtēšana. Analīzes ietveros parasti veic:

viena gada un vairaku gadu datu salīdzinošu analīzi;

datu struktūras;

radītaju;

atsevišķu problēmu analīzi, piemēram:

naudas līdzekļu apgrozības analīzi;

finanšu stavokļa parmaiņu analīzi;

kritiska punkta analīzi.

Salīdzinašanas analīzes pamata ir atsevišķu bilances posteņu finansiala rezultata pieaugums vai samazinajums, to noteikšana un novērtēšana.

Galveno ekonomisko radītaju salīdzinašana par vairakiem gadiem parada uzņēmuma attīstību.

Bilances, ka arī peļņas vai zaudējumu aprēķina radītaju struktūras analīzes pamata ir bilances aktīva un pasīva posteņu un to grupu, ka arī atsevišķu ienakumu elementu novērtēšana. Tadejadi iegūstot informaciju, kas ļauj spriest par uzņēmuma finansiala rezultata elementu struktūras parmaiņam. Īpaša vērība javeltī pašu kapitala un ta struktūras parmaiņam.

Analīzē tiek izmantotas dažadas metodes un paņēmieni galvenie no tiem ir :

Absolūto radītaju analīze - bilances datu izpēte: firmas aktīvu sastava, finansu ieguldījumu struktūras, pašu kapitala avotu noteikšana, aizņemto līdzekļu apmēra novērtēšana. Pēc peļņas vai zaudējumu aprēķina nosaka ienakumus (neto apgrozījums), peļņas lielumu un citus radītajus;

Horizontala analīze – katras pozīcijas salīdzinajums ar iepriekšējo periodu vai to grupu izmaiņu tendences un pamatojoties uz to, aprēķinat izaugsmes tempus;

Vertikala (strukturala) analīze - tiek veikta, lai noteiktu atsevišķu parskata posteņu īpatsvaru kopēja radītaja (katras pozīcijas ietekmi kopēja rezultata);

Finansialo (analītisko) koeficientu aprēķinašana – finansiali ekonomiska stavokļa analīzes galvena metode.

Parskatu datu attiecību aprēķina ar radītaju savstarpējo sakarību noteikšanu. Analīzes struktūra nosacīti iedalama vairakos blokos, pēc kuriem iespējams novērtēt firmas finansiali ekonomisko stavokli. Tie ir:

bilances sastavs un struktūra;

firmas finansiala stabilitate;

likviditate un maksatspēja;

rentabilitate;

darbības aktivitate. [8, 5]

Finanšu analīzes rezultatu lietotaji.

Finanšu analīzes metožu izmantošana cieši saistīta ar finansialo radītaju izrēķinašanu, kuri interesē darījumu partnerus, īpašniekus un potencialos dalībniekus. Visi saimnieciskas darbības subjekti ir arī finanšu analīzes lietotaji. Tos var iedalīt sekojošas grupas: iekšējie lietotaji un arējie lietotaji.

Iekšējie lietotaji – personas, kas tieši saistītas ar uzņēmumu vai tur strada, tas ir vadības īpašnieki un visi, kas ieinteresēti finanšu analīzē.

Īpašnieki (dalībnieki, dibinataji) ir iekšējie lietotaji, jo tie savus finanšu resursus iegulda, lai, izveidojot un nodrošinot uzņēmējdarbības struktūras darbību, gūtu sistematisku peļņu. Savukart parvaldes personalam (darbinieki, kuru pienakumos ietilpst parvaldes funkcijas, tostarp gramatveži), kuram jaīsteno dibinataju izvirzītie uzdevumi, finansialie radītaji dod iespēju kontrolēt firmas pašreizējo darbību un sniegt īpašniekiem parskatu par darba efektivitati.

Arējie lietotaji – personas, kuram ir vai nav tiešas ieinteresības (valsts institūcijas, kreditori, esošie un potencialie darījumu partneri).

Uzņēmuma ekonomisko darbību raksturo ta finansialais stavoklis. Finansiala stavokļa radītaji vispirms ir svarīgi pašai firmai, jo no laba vai slikta finansiala stavokļa atkarīgs, cik ta ir ekonomiski pievilcīga piegadatajiem, pircējiem, bankam u.c. Finansialie radītaji parskata perioda, kurus iespējams noteikt pēc oficialajiem parskata datiem, interesē arī darījumu partnerus, īpašniekus un potencialos dalībniekus. Līdz ar to autore secina, ka finanšu analīzes mērķis, ka arī to sasniegšanas līdzekļi tieši izriet no katra saimnieciska subjekta, tas ir, finanšu informacijas lietotaju uzdevumiem.

Visus finanšu analīzes lietotajus var iedalīt sekojošas grupas:

Īpašnieki (dalībnieki, dibinataji) un parvaldes personals (darbinieki, kuru pienakumos ietilpst parvaldes funkcijas, tostarp gramatveži);

Valsts institūcijas, kas parstav galvenokart nodokļu administraciju;

Kreditējošas bankas un citas finanšu kreditēšanas iestades;

Esošie un potencialie darījumu partneri (piegadataji, pircēji, investori un citas juridiskas un fiziskas personas).

Īpašnieki (dalībnieki, dibinataji), kas savus finanšu resursus iegulda, lai, izveidojot un nodrošinot uzņēmējdarbības struktūras darbību, gūtu sistematisku peļņu. Savukart parvaldes personalam (darbinieki, kuru pienakumos ietilpst parvaldes funkcijas, tostarp gramatveži), kuram jaīsteno dibinataju izvirzītie uzdevumi, finansialie radītaji dod iespēju kontrolēt firmas pašreizējo darbību un sniegt īpašniekiem parskatu par darba efektivitati;

Valsts institūcijas, kas parstav galvenokart nodokļu administraciju, tiek izmantoti radītaji, kas ļauj spriest par to, vai firma saskaņa ar spēka esošo nodokļu likumdošanu spēj norēķinaties ar valsti par nodokļu saistībam. Nodokļu administracija nepieciešamos radītajus iegūst ne tikai no finanšu parskata, bet arī no gramatvedības uzskaites sistēmas;

Kreditējošas bankas un citas finanšu kreditēšanas iestades, ja firma plano ņemt kredītu, interesē firmas maksatspēja, tas ir, gatavība laika atdot

aizņemtos līdzekļus. Līdztekus maksatspējai kreditējošas bankas pēc bilances datiem saskaņa ar visparpieņemto metodi aprēķina firmas likviditates koeficientu;

Esošie un potencialie darījumu partneri (piegadataji, pircēji, investori un citas juridiskas un fiziskas personas), kuriem ir būtiski svarīga firmas sekmīga darbība, spēj manevrēt ar pašu līdzekļiem. [5, 6 – 8]

Uzņēmuma “JUMS” visparējs raksturojums un bilances analīze.

2.1. Uzņēmuma “JUMS” pamatdarbības īss apraksts.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ‘’JUMS’’ ir dibinata 1994. gada 23.marta. Juridiska adrese ir Rīga, Blaumaņa iela 19.

Būvniecība ir galvenais uzņēmuma darbības virziens, kura tiek nodarbinatas 2/3 no uzņēmuma darbinieku skaita. Uzņēmums īpaši specializējas ekoloģisko inženierbūvju celtniecība. Celtniecības vadības sistēma no 2000.gada ir sertificēta ar ISO – 9002. Būvdarbus veic visa Latvijas teritorija, sadarbojoties ar citam firmam. Uzņēmums nodarbojas arī ar kanalizacijas, kanalizacijas notekūdeņu un attīrīšanas ietaišu būvniecību, ūdens sistēmu rekonstrukciju. Lai gan uzņēmums galvenokart specializējas liela mēroga sarežģītu inženierbūvju celtniecība, tiek īstenoti arī cita veida celtniecības un rekonstrukcijas projekti. Uzņēmumam ir pieredze :

Ø     privatmaju būvniecība;

Ø     sabiedrisko ēku jaunbūvē un rekonstrukcija;

Ø     specifisku projektu realizacija (slēpošanas trašu izbūve, rehabilitacijas objekti, rūpnieciskie baseini).

Pateicoties prasmīgai vadībai, visus darbus realizē kvalificēts inženiertehniskais personals.

Lai varētu nodarboties ar būvniecību, uzņēmums ir saņēmis Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas licenci.

Uzņēmuma mērķis ir pieradīt, ka ne tikai tada pilsēta ka Rīga var dzimt un sekmīgi attīstīties uzņēmumi, bet arī Maskava, Kijeva, un citas lielas valstīs.

Uzņēmuma tiecas nodrošinat pasūtītaja un pieprasījuma savlaicīgi izpildi, kas arī darba procesa precīzi tiek realizēts.

Sakara ar to, ka uzņēmums izpilda dažadus visparceltniecības darbus un secīgi izskata lietderību un rentabilitati, materialtehniska baze ir sekojoša:

mazvērtīgais inventars (specialais aprīkojums un instrumenti);

parvietojami būvlaukuma ofisi;

noliktava;

sadzīves sanitaras telpas;

kravas autotransports.

Uzņēmuma darbība kopuma ļauj nodrošinat atru, kvalitatīvu un konkurent-spējīgu darbu izpildi ar jauna un efektīva aprīkojuma palīdzību.

Tada nozarē ka būvniecība dominējošo lomu spēlē tadas lietas ka konkursi un informacijas izplatīšana. Tas nozīmē, ka, piemēram, kada firma vai privata persona grib kaut ko uzcelt, ta izsludina konkursu. Būvniecības firmas sagatavo projektus un izmaksu tami. Pēc tam klients izvēlas projektu un līdz ar to būvniecības firmu. Kas attiecas uz informaciju, ta liela mēra ir atkarīga no bijušo vai esošo klientu iespaidu par firmas darbību. Piemēram, manas draudzenes vīram būva maju uzņēmums “Q”, un viņš palika ļoti apmierinats ar pakalpojumu, ko sniedza šīs uzņēmums.Vēlak viņš izstastīja manam vīram par to, sanaca ta, ka mēs ar vīru tieši domajam būvēt maju un nezinajam, kur labak griezties. Tada veida informacija palīdzēja šim uzņēmumam piesaistīt vēl vienu klientu.

Produkcijas kvalitate ir īpašības, labums, ko patērētajam spēj dot konkrēts pakalpojums. Kvalitate ir ta, kas rada, ka pakalpojums apmierina ta pircēju. Preču kvalitatei ir kopīgi radītaji, kuri palīdz uzņēmumam būt konkurentspējīgam. Uzņēmuma „JUMS” pakalpojumi atbilst šadiem radītajiem: kvalitates normam (standartiem) un sertifikata esamība pakalpojumam.

Uzņēmumam „JUMS” ir kompleksu kvalitates sistēma, kas saprot efektīvu sistemu, kas apvieno visas uzņēmuma nodaļas, kuras atbild par uzņēmuma produktu kvalitates radītaju izstradašanu, par kvalitates līmeņa uzturēšanu un paaugstinašanu, lai labak varētu apmierinat patērētaju vajadzības. Starp citu šī sistēma kļuva par vadošo kvalitates vadīšanas sistēmu daudzu pasaules valstu uzņēmumos.

2.2. Uzņēmuma līdzekļu struktūras analīze.

2.2.1. Bilances vertikala analīze.

Bilances vertikala analīze rada uzņēmuma līdzekļu avotu struktūras parmaiņas procentos, par bazi ņemot vai nu bilances kopsummu, vai peļņu no peļņas un zaudējumu aprēķina. Tiek salīdzinats parskata gads ar iepriekšējo uzskai-

tes periodu. SIA „JUMS” bilances izmaiņas autors izrēķinaja 2.1. tabula.

2.1. tabula

SIA „JUMS” bilances izmaiņas par 2001.,2002.un 2003.g.(perioda beigas;%-os) [12;13;14].

Ka izriet no 2.1. tabulas, 2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, nemate-rialie ieguldījumi pieauguši par 0,64%, bet 2003. gada samazinajušies par 0,27%.

2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, pamatlīdzekļi pieauguši par 0,89%, tas ir pamatlīdzekļu parvērtēšanas rezultata. Ilgtermiņu finansu ieguldījumu palielinajums 2002. gada, saka iet uz leju jau 2003. gada.

2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, apgrozamie līdzekļi samazinajas par 7,86%, bet 2003. gada palielinajas par 7,75%, jo palielinajas debitori par 18,31%, tas ir negatīvas parmaiņas.

2002. gada paša kapitala palielinajumms par 7,35%, tas ir uz ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rēķina, bet 2003. gada saka krist leja, bet izmaiņas tik un ta palika pozitīvas.

Novērojams kreditoru samazinajums, tas ir uz ilgtermiņa saistību rēķina.

2.2.2. Bilances horizontala analīze.

Par horizontalo sauc tadu bilances analīzes veidu, kas pamatojas uz bilances zelta likumiem. Izšķir trīs bilances zelta likumus [2,15]:

Pirmais likums:

Ilgtermiņa ieguldījumi jasedz ar pašu kapitalu, tas ir ar pašu kapitalu jafi-

nansē ilgtermiņa ieguldījumi.

Pašu kapitals – ilgtermiņa ieguldījumi = novirze

2001.g. 118326 – 191807 = - 73481

2002.g. 402425 – 555505 = - 153080

2003.g. 612603 – 561495 = 51108

Ar pašu kapitalu ir jafinansē ilgtermiņa ieguldījumi. Tas ir īpašuma racionalas finansēšanas ieteikums.

No aprēķiniem redzams, ka 2001. un 2002. g. pašu kapitals nesedza ilgtermiņa ieguldījumus, kas liecina par neracionalu pašu kapitala izmantošanu. Bet 2003.g. situacija ir uzlabojusies, un pašu kapitals tiek izmantots racionalak.

Otrais likums:

Iilgtermiņa ieguldījumi jasedz ar pašu kapitalu un ilgtermiņa saistībam Iilgtermiņa saistības ir jadzēš pēc viena gada un ilgak, tapēc tas var izmantot ilgtermiņa finansēšanai.

Pašu kapitals + Ilgtermiņa saistības – Ilgtermiņa ieguldījumi = Novirze

2001.g. 118326 + 12574 – 191807 = - 60907

2002.g. 402425 + 56851 – 555505 = - 96229

2003.g. 612603 + 25321 – 561495 = 76429

2001. un 2002. gada ilgtermiņa rīcība esošais kapitals neparsniedz ilgtermiņa ieguldījumus. 2003. gada ilgtermiņa rīcība esošais kapitals parsniedz ilgtermiņa ieguldījumus, tatad uzņēmuma ir iespejas daļu apgrozamo līdzekļu segt ar ilgtermiņa lietošana saņemto kapitalu.

Trešais likums:

Apgrozamie līdzekļi jasedz ar īstermiņa saistībam.

Istermiņa saistības – Apdrozamie līdzekļi = Novirze

2001.g. 988987 – 928793 = 60194

2002.g. 1777306 – 1681790 = 95516

2003.g. 2605704 – 2687138 = - 81434

Apdrozamo līdzekļu summa 2003.gada palielinajusies straujak neka istermiņa saistību summa, līdz ar to novirze ir negatīva. Uzņēmumam ir jameklē

iespējas samazinat apgrozamo līdzekļu krajumu. Bet nevar parforsēt, jo īstermiņa parsvars liecina par zemu likviditati.

Bilances izmaiņas par 2001., 2002. un 2003.g. var redzēt 2.2. tabula.

2.2. tabula

SIA„JUMS” bilances izmaiņas par 2001.,2002. un 2003.g. (perioda beigas; Ls) [12;13;14].

Ka izriet no 2.2. tabulas, 2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, nematerialie ieguldījumi pieauguši par 14440 Ls, bet 2003. gada samazinajušies par 2442 Ls.

2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, ilgtermiņa ieguldījumi pieauguši par 180294 Ls, tas ir pamatlīdzekļu parvērtēšanas rezultata. 2002. gada apgrozamie līdzekļi palielinajušies par 752997 Ls , bet 2003. gada – par 1005348 Ls, ievēro-jami samazinajas krajumi un naudas līdzekļi, bet debitori strauji palielinajas, tapēc arī apgrozamo līdzekļu kopsumma palielinajas.

2003. gada, salīdzinajuma ar 2002. gadu, pašu kapitals palielinajas, bet ne-tik strauji ka tas bija 2002. gada, ņemot vēra pašu kapitalu par 2001. gadu.

2003. gada novērojami palielinajas uzkrajumi, jo uzņēmuma vadība nolēma, ka ta būs drošak.

2002. gada, salīdzinajuma ar 2001. gadu, kreditori palielinajas, pat neskatoties uz to, ka 2003. gada ilgtermiņa saistības samazinajas, jo palielinajas īstermiņa saistības, jo pieauguši paradi piegadatajiem.

2.2.3. PZA horizontala analīze.

Peļņas vai zaudējumu struktūru iespējams analizēt atsevišķi, izpētot ieņēmumu un izmaksu struktūru analizējama perioda. Lai veiktu analīzi, sastadīsim

2.3. tabulu.

2.3. tabula

SIA „JUMS” peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izmaiņas laika perioda no 2001. līdz 2003. gadam ieskaitot (peļņas vai zaudējumu aprēķina dati uz attiecīgo gadu beigam, Ls) [12;13;14].

Ka izriet no 2.3. tabulas, SIA „JUMS” neto apgrozījums latos palielinajas 2002. gada – par 3205428 latiem, 2003. gada – par 3165427 latiem. Palielinajušies parējie uzņēmuma saimnieciskas darbības ieņēmumi 2002. gada – par 8371 latiem, 2003. gada – par 2971 latiem, pardotas produkcijas ražošanas izmaksas arī palielinajas 2002. gada par 2724094 latiem , 2003. gada – par 3084922 latiem. Bet administracijas izmaksam ir tendence mainīties gan pozitīvi 2002. gada palielinajas par 144921 latiem, gan negatīvi 2003. gada samazinajas par 18142 latiem. 2001. gada SIA „JUMS” iepirka ļoti daudz dažadas saimniecības preces, līdz ar to peļņas vai zaudējumu aprēķina paradījas jauns izmaksu postenis – uzņēmuma parējas saimnieciskas darbības izmaksas 2002. gada 25272 Ls, 2003. gada – 112273 Ls apmēra.

Pēc struktūras analīzes, autors uzskata, ka var griezties pie uzņēmuma finansiala stavokļa analīzes, jo ta ir dziļaka un var atspoguļot uzņēmuma vajas puses un problēmas saistītas ar finansēm un veiksmīgaku darbību.

3. Uzņēmuma finansiala stavokļa analīze.

3.1. Likviditates radītaju novērtējums.

Uzņēmuma finansialo stavokli var novērtēt no īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. Pirmaja gadījuma finansiala stavokļa novērtēšanas kritērijs ir uzņēmuma likviditate un maksatspēja, uzņēmuma spēja savlaicīgi un pilna apmēra norēķinaties par savam īstermiņa saistībam.

Apgrozamie līdzekļi ir bilances aktīvi. Par likvīdiem sauc tos aktīvus, kuri jau atrodas naudas forma , ka arī tos, kurus atri var parvērst naudas forma. Apgrozamos līdzekļus ir iespējams klasificēt pēc likviditates pakapes:

augsti likvīdi aktīvi (naudas līdzekļi);

vidēji likvīdi aktīvi (krajumi);

zemi likvīdi aktīvi (debitori). [6, 33]

Uzņēmuma likviditate liecina par to, kads apgrozamo līdzekļu daudzums teorētiski ir pietiekams, lai segtu īstermiņa saistības, kaut arī nedaudz parkapjot termiņus, kuri paredzēti līguma (likviditate – uzņēmuma spēja jebkura laika dzēst savas īstermiņa saistības).

Savukart, maksatspēja raksturo stavokli, kad uzņēmumam ir pietiekami daudz skaidras naudas, lai norēķinatos ar kreditoriem nekavējoties. Galvenas maksatspējas pazīmes ir šadas:

pietiekams naudas līdzekļu daudzums norēķinu konta banka un kasē;

kreditoru paradu savlaicīga nomaksašana.

Apgrozamos līdzekļus uzņēmums izmanto īstermiņa saistību dzēšanai. Is-

termiņa saistības ir saistības, kuru segšanas laiks neparsniedz 1 gadu. Visi uzņēmuma līdzekļi vai aktīvi iedalas 2 grupas; likvīdi un nelikvīdi.

Nelikvīdi ir pamatlīdzekļi, tie nav paredzēti pardošanai. Likvīdi līdzekļi ir apgrozamie līdzekļi, kuri nepartraukti atrodas apritē (nauda - prece - nauda). Jo lielaks ir likvīdo aktīvu summa, jo ir augstaka uzņēmuma likviditate.

Visi uzņēmuma apgrozamie līdzekļi pēc to likviditates pakapes nav vienadi un tiek iedalīti 3 grupas:

v    1. pakapes likvīdi ir naudas līdzekļi kasē un banka, ka arī īstermiņa vērtspapīri (tie ir vislikvidakie);

v    2. pakapes likvīdi ir debitoru paradi un gatava produkcija;

v    3. pakapes likvīdi ir izejvielas, ražošanas krajumi, materiali, pusfabrikati utt.

Apgrozamie līdzekļi Īstermiņa saistības  3.1. [16;18]

Pēc SIA „JUMS” finansialajiem rezultatiem un datiem tiek aprēķinati likviditates radītaji.

1.) Kopējas likviditates radītajs = =

2001.g. = 928793 / 988987 = 0,94

2002.g. = 1681790 / 1777306 = 0,95

2003.g. = 2687138 / 2605704 = 1,03

Grafiski kopējo likviditates radītajus par 2001.g.-2003.g., autors atspoguļoja

3.1. attēla.

3.1. attēls. SIA„JUMS”kopējas likviditates radītaji par 2001.g.-2003.g. (%-os). 

No 3.1. attēla izriet, ka 2001. gada SIA”JUMS” likviditates kopējais koeficents bija 0,94, 2002. gada 0,95, 2003. gada 1,03.

Sis radītajs norada cik apgrozamie līdzekļi ir uz 1 Ls īstermiņa saistības. Jo augstaks šis likviditates radītajs, jo augstak javērtē uzņēmuma maksatspēja. Ja kopējas likviditates koeficients pieaug dinamika, tas vienmēr tiek uzskatīts par pozitīvu. Analizējot SIA “JUMS” uzņēmumu šis radītajs dinamika palielinas. Kreditori analizējot un parskatot uzņēmuma finansialo stavokli vēlas, lai šis kopējas likviditates radītajs ir pēc iespējas augstaks. Ta ka apgrozamie līdzekļi

parsniedz īstermiņa saistības, teorētiski var uzskatīt, ka uzņēmums funkcionē sekmīgi. Bet nakotnē velams, lai šis radītajs būtu augstaks, jo norma ir K>1,5-2,0.

Bet nav parliecības, ka ar naudas līdzekļiem ,ko iegūs gada laika parliecinoši varēs segt saistības, kas maksajamas gada laika. .

Kaut gan likviditates koeficents ir apmierinoša līmeni, lai saglabatu uzņēmuma likviditati, ieteikums uzņēmuma vadībai ir lielaku uzmanību veltīt debitoru paradu veidošanas politikai, jo kaut gan uzņēmuma rīcība ir pietiekoši daudz īstermiņa aktīvi, naudas līdzekļi pamata „nogulsnējas” debitoru parados, kas var radīt uzņēmuma maksatnespēju.

	Apgrozamie līdzekļi – Krajumi Īstermiņa saistības  3

2.) Starpseguma likviditates radītajs =

3.2. [16;18]

2001.g. = 928793 – 226597 / 988987 = 0,71

2002.g. = 1681790 – 3082234 / 1777306 = 0,77

2003.g. = 2687138 – 234058 / 2605704 = 0,94

Grafiski starpseguma likviditates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors

atspoguļoja 3.2. attēla ( skat. 28. lpp ). 

3.2. attēls. SIA „JUMS” starpseguma likviditates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.2. attēla izriet, ka SIA „JUMS” starpseguma summa likviditates koeficients 2001.gada bija 0,71, 2002.gada 0,77, 2003. gada 0,94. Koeficenta kritiska robeža ir no 0,8-1,0.

Uzņēmuma apgrozamie līdzekļi bez krajumiem parsniedz īstermiņa saistības apmierinoša līmenī.

Šis radītajs ir saistīts ar uzņēmuma saimnieciska darbība iesaistīto aktīvu kapitalu. Šo koeficientu aprēķina pēc apgrozamo līdzekļu daudzuma, izslēgti tiek krajumi. Tas nozīmē, ka apgrozamiem līdzekļiem atņemot krajumus ir jabūt gandrīz vienada summa ar īstermiņa saistībam.

Ja izvēlēties vienu no 3 likviditates koeficientiem, tad jaizvēlas šo starpseguma likviditates koeficientu, kuru arī sauc par „atro” / „quick” vai kritisko vertejuma radītaju, jo tas palīdz veikt daudz stingraku īstermiņa likviditates analīzi., jo tas izslēdz dažus no apgrozajamiem līdzekļiem (krajumus), kurus ne vienmēr var viegli parvērst naudas līdzekļos.

Nauda tiek uzskatīta ka absolūti likvīds apgrozamo līdzekļu postenis, tapēc lietderīgi ir apskatīt absolūto likviditates koeficientu, kas rada cik lielu daļu no īstermiņa saistībam uz kadu konkrētu datumu uzņēmums var sēgt ar rīcība esošiem naudas līdzekļiem.

	Naudas līdzekļi Īstermiņa saistības

3.) Absolūtas likviditates radītajs =

2001.g. = 221761 / 988987 = 0,22

2002.g. = 180885 / 1777306 = 0,1

2003.g. = 133993 / 2605704 = 0,05

Grafiski absolūtas likviditates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors

atspoguļoja 3.3. attēla.

3.3. attēls. SIA „JUMS” absolūtas likviditates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.3. attēla izriet, ka absolūtas likviditates koeficients 2001.gada bija 0,22, 2002.gada 0,10, 2003.gada 0,05.

Šis koeficients tiek novērtēts pēc naudas līdzekļu lieluma, kurš ir uzņēmuma. Tas rada kadu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var dzēst tuvakaja laika. Absolūtas likviditates koeficientam ir jabūt robežas 0,2 – 0,3. Jo augstaka šī likviditate, jo stabilaks uzņēmums. Bet ta rada tikai naudu šodienai, tapēc to kritizē, jo arī naudai ir jaapgrozas.

Uzņēmumam absolūta likviditate samazinajas, lai uzlabotu situaciju vajag paatrinat aktīvu apriti un apgrozamo līdzekļu apriti.

Tatad SIA”JUMS” aplūkotaja laika perioda spēj segt ar rīcība esošajiem naudas līdzeļiem vidēji tikai 18,5 procentus jeb aptuveni 1/5 daļu no īstermiņa saistībam. Šī koeficenta salīdzinajums ar kopējo likviditates koeficentu parada parmerīgo līdzekļu daudzumu, kas ieguldīti debitoru parados.

Uzņēmuma vadībai ir jaanalizē iespēja atbrīvot uzņēmējdarbība iesaistītos naudas līdzekļus vai arī piesaistīt papildus naudas līdzekļus no arienes , jo uzņēmuma maksatspēja būs apdraudēta.

Uzņēmuma likviditatei ir pasliktinašanas varbūtība nakotnē. Uzņēmumam ir jameklē iespējas sekmēt atraku samaksas saņemšanu no pircējiem.

3.2. Rentabilitates radītaju novērtējums un Du Pont likumsakarība.

Rentabilitate ir uzņēmuma darbības efektivitates radītajs, kurš raksturo cik efektīvi uzņēmums sava darbība ir izmantojis ieguldīto kapitalu un uzņēmuma līdzekļus.

Rentabilitates vērtēšanai nav noteiktu kritēriju. Rentabilitati izsaka procentos. Jo augstaks šis procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvaka,

zems rentabilitates līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi, ja to nenovērš laikus, ir sagaidama uzņēmuma darbības krīze.

Rentabilitati nosaka, uzņēmuma neto peļņu dalot neto apgrozījumu ar uzņēmuma kopējo vai pašu kapitalu vai arī aktīvu kopsummu. Radītaji rada patiesos līdzekļus vai realizētas produkcijas apjomu.

Rentabilitate tiek analizēta pēc šadiem radītajiem:

1.komerciala rentabilitate;

2.ekonomiska rentabilitate;

3.finansiala rentabilitate.

1.Komerciala rentabilitate – rada, cik daudz peļņu iegūst uz neto apgrozījumu, ( peļņas īpatsvars apgrozījuma struktūra ).

1.) Realizacijas rentabilitate =ROS = Rapgr = Peļņa / Apgrozījums * 100

2001.g. = 51374 / 5488386 * 100 = 0,94%

2002.g. = 289098 / 8693814 * 100 = 3,33%

2003.g. = 235577 / 11859241 * 100 = 1,99%

Grafiski realizacijas rentabilitates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors atspoguļoja 3.4. attēla.

3.4. attēls. SIA „JUMS” realizacijas rentabilitates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.4. attēla izriet, ka SIA”JUMS” gadījuma realizacijas rentabilitate, 2001.gada bija 0,94%, 2002.gada bija 3,33% un 2003.gada bija 1,99%.

ROS atspoguļo gan produkcijas gan pakalpojumu pardošanas rezultata iegūto peļņu, gan arī ražošanas un tieši nesaistītas izmaksas un ieņēmumus.Ta ka šim radītajam nav vērojama pieauguma tendence, bet pretēji šis radītajs paliek zemaks, tas nozīmē, ka nav notikušas pozitīvas parmaiņas. 2003.g. 1 ieņēmumu Ls atnes tikai 0,0199 sant. peļņu.

ROS bieži vien paaugstinas ar apgrozījuma pieaugumu, kas var būt saistīts ar fiziskas realizacijas apjoma palielinašanos, mainoties tirgus situacijai. ROS var palielinat pazeminot ražošanas izmaksas.

Lai gan realizacijas rentabilitate ir plaši pielietots radītajs, tas pats par sevi sniedz nedaudz noderīgas informacijas, jo tas vienkopus atspoguļo ka produkcijas un pakalpojumu pardošanas rezultata iegūto peļņu, ta arī ar ražošanu un pakalpojumu sniegšanu tieši nesaistītas izmaksas un ieņēmumus (piemēram, maksajamie un saņemamie procentu maksajumi, aprēķinatie nodokļi, operacijas ar vērtspapīriem, dažadi arkartas ieņēmumi un citi).

Tapēc ir jaaprēķina tads rentabilitates koeficents, kuru ietekmē tikai operatīvas darbības rezultati, uzņēmuma cenu politika un operatīvas darbības izmaksu efektivitate.

2.) Operatīvas darbības rentabilitate = Peļņa pirms % un nodokļiem / Neto apgrozījums * 100  3.5. [16;21]

2001.g. = 52094 / 5488386 * 100 = 0,95%

2002.g. = 354195 / 8693814 * 100 = 4,07%

2003.g. = 317304 / 11859241 * 100 = 2,68%

Grafiski operatīvas darbības rentabilitates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors atspoguļoja 3.5. attēla ( skat. 33. lpp. ).

Peļņa pirms procentu un nodokļu ieskaitīšanas netiek ietverti ieņēmumi un izmaksas, kas nav saistīti ar produkcijas un pakalpojumu ražošanu vai pardošanu, tas ir, saņemtie un maksajamie procenti, arkartas ieņēmumi un izmaksas, nodokļu maksajumi.

Operatīvas darbības rentabilitates radītaju izmanto, lai mērītu uzņēmuma ražošanas un realizacijas efektivitates līmeni ienakuma radīšana. Neatkarīgi no neto

apgrozījuma līmeņa, uzņēmums vienmēr ir ieinteresēts, lai operatīvas darbības rentabilitates līmenis būtu augstaks.

3.5. attēls. SIA „JUMS” operatīvas darbības rentabilitates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.5. attēla izriet, ka SIA”JUMS” operatīvas darbības rentabilitates radītajs 2001.gada bija 0,95%, 2002.gada 4,07% un 2003.gada 2,68%. Pēc aprēķina rezultatiem var secinat, ka operatīva darbības rentabilitatei ir samazinajusies. Pēc aprēķina datiem redzams, ka rentabilitate ir samazinajusies par 0,0139 santīmiem no katra neto apgrozījuma lata.

Komercialas rentabilitates radītaju grupa ietilpst arī bruto pelņas rentabilitate.

3.) Bruto peļņas rentabilitate = Bruto peļņa / Neto apgrozījums * 100

2001.g. = 168861 / 5488386 * 100 = 3,08%

2002.g. = 650195 / 8693814 * 100 = 7,48%

2003.g. = 730700 / 11859241 * 100 = 6,16%

Grafiski bruto peļņas rentabilitates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors atspoguļoja 3.6. attēla ( skat. 34. lpp. ).

Bruto peļņas radītaju mēdz uzskatīt par svarīgako radītaju, jo tas vislabak raksturo uzņēmuma vadības darbības kvalitati.

3.6. attēls. SIA „JUMS” bruto peļņas rentabilitates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.6. attēla izriet, ka SIA 'JUMS' bruto peļņas rentabilitates līmenis 2001.gada bija 0,03, 2002.gada bija 0,07, 2003.gada 0,06 liela peļņa no katra neto apgrozījuma lata.

SIA 'JUMS' bruto peļņas rentabilitates līmenis 2001.gada bija 0,03, 2002.gada bija 0,07, 2003.gada 0,06 liela peļņa no katra neto apgrozījuma lata.

Lai spriestu par bruto peļņas rentabilitates parmaiņam, nepieciešama informacija par parmaiņu cēloņiem. Ta ka bruto peļņa ir neto apgrozījuma parsniegums par pardotas produkcijas ražošanas izmaksam, bruto peļņas pieaugumu izsauc šadu radītaju parmaiņas:

pardotas produkcijas vienību skaita parmaiņas,

vienību cenu parmaiņas.

Šo divu faktoru ietekmi un neto apgrozījumu vai pardotas produkcijas ražošanas izmaksam var izteikt ka daudzuma faktoru vai ka cenu faktoru. Daudzuma faktors ir pardoto produkcijas vienību skaita parmaiņu ietekme, pieņemot, ka to vienības cena nav mainījusies. Cenu faktors ir pardotas produkcijas vienību cenu ietekme.

Ta ka SIA 'JUMS' nepardod tikai vienu produkta veidu, izsekot cenu un daudzumu attiecībai būtu sarežģīts un darbietilpīgs process.

2.Ekonomiska rentabilitate - saistīta ar aktīviem un pašu kapitalu. Rada, cik uzņēmums ieguva peļņas uz 1 Ls kapitala.

Aktīvu rentabilitate = ROA = Raktivi = Peļņa pirms % un nodokļiem / Vidējie aktīvi (kopējais kapitals) * 100  3.7. [16;22]

2001.g. = 52094 / 646410,5 * 100 = 8,06%

2002.g. = 354195 / 1678947,5 * 100 = 17,22%

2003.g. = 317304 / 2742963,5 * 100 = 8,59%

Grafiski aktīvu rentabilitates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors atspoguļoja 3.7. attēla.

3.7. attēls. SIA „JUMS” aktīvu rentabilitates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.7. attēla izriet, ka SIA 'JUMS' 2001.gada bija 0,08, 2002.gada aktīvu rentabilitate bija 0,17, 2003.gada 0,09 Ls. Aktīvu rentabilitate rada cik lielu peļņu uzņēmums ir iegūvis uz vienu aktīvu vienību (pamatlīdzekļu, līdzdalības kapitala, krajumu, debitoru un naudas līdzekļu vienību).

Ekonomiskas rentabilitates radītajs pasliktinas, jo peļņa tiek iegūta izmantojot vairak uzņēmuma līdzekļus jeb aktīvus. Pēc darba autora domam,

peļņas absolūta lieluma pieaugumam nav nozīmes, ja tas iegūts izmantojot parak daudz aktīvus.

SIA 'JUMS' 2001.gada bija 0,08, 2002.gada aktīvu rentabilitate bija 0,17, 2003.gada 0,09 Ls. Aktīvu rentabilitate rada cik lielu peļņu uzņēmums ir iegūvis uz vienu aktīvu vienību (pamatlīdzekļu, līdzdalības kapitala, krajumu, debitoru un naudas līdzekļu vienību).

Ekonomiskas rentabilitates radītajs pasliktinas, jo peļņa tiek iegūta izmantojot vairak uzņēmuma līdzekļus jeb aktīvus. Pēc darba autora domam, peļņas absolūta lieluma pieaugumam nav nozīmes, ja tas iegūts izmantojot parak daudz aktīvus.

3.Finansiala rentabilitate – rada, cik peļņas ieguvuši uzņēmuma īpašnieki uz ieguldīta kapitala vienību.

Pašu kapitala rentabilitate = ROE = Rpašu kap. = Peļņa / Pašu kapitala vid.vērt. * 100 3.8. [16,22]

2001.g. = 51374 / 63953 * 100 = 80,33%

2002.g. = 289098 / 260375,5 * 100 = 111,03%

2003.g. = 235577 / 507514 * 100 = 46,42

Grafiski pašu kapitala rentabilitates radītajus par 2001.g. - 2003.g. autors atspoguļoja 3.8. attēla ( skat. 37. lpp. ).

ROE parada, cik daudz peļņas iegūts uz īpašnieku uzņēmuma ieguldīto latu. No īpašnieka viedokļa šis ir pats svarīgakais rentabilitates radītajs. Šis radītajs vienmēr tiek uzskatīts par pozitīvu, ja tam ir pieauguma tendence, tada gadījuma var secinat, ka pašu kapitals tiek izmantots efektīvi.

Ja pašu kapitals samazinasies, samazinasies arī drošība, risks palielinasies, bet ROE pieaugs! Tapēc jabūt uzmanīgiem ar šo radītaju. Ja tīra peļņa aug straujak par pašu kapitalu, tad tas ir labi,tas nozīme, ka uzņēmums strada efektīvak.

3.8. attēls. SIA „JUMS” pašu kapitala rentabilitates radītaji par 2001.g. - 2003.g.(%).

No 3.8. attēla var izsecinat, ka parmērīga pašu kapitala palielinašanas ir vērtējama negatīvi. No vienas puses, ja visa īpašniekiem pienakoša peļņas daļa tiktu izmaksata dividendēs, tas apdraudētu uzņēmuma tīro likviditati, bet no otras puses, tas liktu piesardzīgak uzņēmuma vadībai rīkoties ar uzņēmuma debitoru paradu summam, ka rezultata absolūta likviditate varbūt pat uzlabotos.

Nakotnes politika varētu tikt balstīta uz sekojošiem paņēmieniem:

katru nakamo parskata gadu, veidot rezerves naudas summas apmēra, kas atbilstu inflacijas līmenim iepriekšēja parskata gada un peļņas reizinajumam,

no šīm veidotajam rezervēm daļu, bet obligati par tadu daļu par kadu inflacijas rezultata samazinas pamatkapitala pirktspēja, palielinat pamatkapitala apmēru,

dividendes parēķinat tada apmēra, kas būtu pamatots ar naudas līdzekļiem, kas tiks iegūti debitoriem laikus norēķinoties par saņemto produkciju.

DuPont likumsakarība.

Grafiski DuPont likumsakarību var attēlot Duponta shēma ( skat. 3.1. shēmu ).

3.1. shēma. SIA “ JUMS” rentabilitates aprēķins pēc “Du Pont” likumsakarības (Ls).

No 3.1. shēmas izriet, ka ROA ir saliktais radītajs viņš sastav no ROS un aktīvu aprītes koeficenta. To var izreķinat arī sekojoši:

Rapgr * Aakt = Aktīvu rentabilitate (Rakt) = ROA  3.9. [16,23]

Peļņa/Apgrozījums * Apgrozījums/ Vid.Aktīvi = Peļņa/Aktīvi = ROA

To vēl sauc par Du Pont likumsakarību.

2001. g. = 51374 / 0,94% * 0,94% / 646410,5 = 8,06%

2002. g. = 289098 / 3,33% * 3,33% / 1678947,5 = 17,22%

2003. g. = 235577 / 1,99% * 1,99% / 2742963,5 = 8,59%

Var būt dažadi Rapgr un dažadi Aakt, bet gala R (“Du Pont”) var būt tikai viena.

Kapitala struktūras un maksatspējas radītaju novērtējums.

Analizējot uzņēmuma kapitala struktūru var izmantot saistību vai maksatspēju radītajus. Tie paredzēti, lai:

noteiktu un raksturotu saistību attiecību pret pašu kapitalu vai aktīvu kopsum-  mu;

novērtētu uzņēmuma iespējas paaugstinat saistību summu;

palīdzētu novērtēt firmas spēju noteikta termiņa nokartot saistības. [ 3, 23. ]

Šie radītaji raksturo uzņēmuma spēju segt savas īstermiņa un ilgtermiņa saistības. Īpaši šie radītaji ir svarīgi esošajiem un potencialajiem kreditoriem, jo tie rada kada mēra uzņēmuma ieņēmumi sedz procentu un citus maksajumus, ka arī to vai uzņēmuma likvidacijas gadījuma ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības.

Veicot kapitala struktūras analīzi, autore pielietos vairakus saistību un maksatspējas radītajus ( skat. 3.1. tabulu 40. lpp., 3.2. tabulu 41. lpp., 3.3. tabulu

41. lpp.)

3.1. tabula

SIA „JUMS” kapitala struktūras analīze 2001. gada [12;13;14].

Ka izriet no 3.1. tabulas, īpašuma koeficients raksturo pašu kapitala īpatsvaru uzņēmuma kopēja kapitala struktūra, tatad uzņēmuma īpašnieku un kreditoru interešu attiecību. Rietumu praksē tiek uzskatīts, ka šim koeficientam jabūt pietiekami augstam, kas raksturo stabilu uzņēmuma finansu līdzekļu struktūru. Šadai struktūrai priekšroku dod kreditori, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu šim uzņēmumam [7, 31]. SIA „JUMS” īpašuma koeficients parada, ka pašu kapitala kopsumma 2001. gada sakuma bija 6% un 2001. gada beigas – 106% no bilances kopsummas. Tas nozīmē, ka firma ļoti daudz aktīvu finansēšanai izmanto savu kapitalu.

Autonomijas koeficients ( skat. 3.2. tabulu 41. lpp. ) raksturo uzņēmuma finansialo neatkarību. Specialisti uzskata, ka, ja šis radītajs ir sasniedzis koeficientu 1, tad uzņēmuma stabilitate ir pie kritiskas robežas. Augsts autonomijas koeficients liecina par to, ka uzņēmums daudz izmanto svešu kapitalu. [7, 31]. SIA „JUMS” minētais radītajs 2001. gada sakuma bija 16,9 tas ir ļoti slikti, bet jau 2001. gada beigas – 0,85, tas jau ir normas robežas. Atsevišķi netiks aprēķinata īstermiņa un ilgtermiņa attiecība pret pašu kapitalu, jo saistības sastada tikai īstermiņa kreditori.

3.2.tabula

SIA „JUMS” kapitala struktūras analīze 2002. gada [12;13;14].

Ka izriet no 3.2. tabulas īpašuma koeficients parada, ka pašu kapitals 2002. gada sakuma bija 106% un 2002. gada beigas – 18% no bilances kopsummas. Tas nozīmē, ka firma nevar atļauties aktīvu finansēšanai plaši izmantot savu kapitalu.

Autonomijas koeficients bija 2002. gada sakuma –0,85, 2002. gada beigas –4,55, palika augstaks par normas robežu.

3.3.tabula

SIA „JUMS” kapitala struktūras analīze 2003. gada [12;13;14].

Ka izriet no 3.3. tabulas, īpašuma koeficients parada, ka pašu kapitals 2003. gada sakuma bija 18% un 2002. gada beigas – 19% no bilances kopsummas.

Autonomijas koeficients ir ir augstaks par normas robežu 2003. gada sakuma – 4,55, 2003. gada beigas – 4,55.

Maksatspēja ir uzņēmuma spēja segt gan savas īstermiņa gan arī ilgtermiņa saistības. Lai varētu parliecinaties, ka uzņēmums spēj segt savas saistības. Pēc

darba autores domam lietderīgi ir aprēķinat visu saistību īpatsvaru bilances kopsumma 2001., 2002., 2003. gados. (skat. 3.4.; 3.5; 3.6. tab.).

3.4. tabula

SIA „JUMS” kopējais saistību īpatsvars bilancē 2001. gada [12;13;14].

3.5. tabula

SIA „JUMS” kopējais saistību īpatsvars bilancē 2002. gada [12;13;14].

3.6. tabula

SIA „JUMS” kopējais saistību īpatsvars bilancē 2003. gada [12;13;14].

No aprēķiniem ir redzams, ka 3 gadu laika koeficients ir samazinajies. Sakuma tas bija 0,94, bet beigas – 0,82. Tatad uzņēmuma kopējas saistības bilances kopsumma bija 94% un ir 82%.

Kreditori parasti vēlas, lai šis radītajs būtu zemaks, jo līdz ar to ir drošakas

iespējas netraucēti saņemt atpakaļ aizdotas summas. Augsts šis radītajs parasti norada, ka par kredītiem ir jamaksa lieli procenti, un uzņēmumam var rasties problēmas ar jaunu kredītu saņemšanu.

Saistību līmeņa vērtēšana galvenais kritērijs ir uzņēmuma risks, kurš parasti sastav no diviem galvenajiem veidiem:

Uzņēmējdarbības risks, kas saistīts ar normalu darbību apstakļos, kados uzņēmums darbojas. Šo risku var palielinat negaidīta partneru rīcība vai izmaiņas noieta tirgū u.c.

Finansialais risks veidojas atkarība no veida, kada tiek finansēti uzņēmuma aktīvi: ar pašu vai aizņemto kapitalu. Ja uzņēmums darbojas augsta uzņēmējdarbības riska apstakļos, nedrīkst uzņemties finansialu risku. Pretēja gadījuma kopējais risks var izradīties parak liels. Piemēram, ja uzņēmumam ir radušas grūtības ar produkcijas noietu, ir riskanti ņemt papildus aizņēmumu.

Saistību līmenis bilancē raksturo arī uzņēmuma finansialo atkarību no arējiem aizņēmumiem. Jo augstaks ir saistību līmenis, jo vairak paradu uzņēmumam, jo riskantaka ir situacija, kas var novest līdz maksatnespējai vai pat

līdz bankrotam. Koeficienta augsts līmenis var atspoguļot arī naudas līdzekļu deficīta rašanas potencialas briesmas. [9,19]

Uzņēmuma maksatspēju ietekmē arī negatīvas izmaiņas uzņēmuma naudas plūsma. Naudas plūsmas parskats ir uzņēmuma gada parskata sastavdaļa. Tas parada naudas ieņēmumu un izdevumu sadalījumu pa noteiktiem darbības virzieniem, ka arī naudas un ta ekvivalentu pieaugumu vai samazinajumu parskata

perioda. Citiem vardiem sakot, tie uzrada kadiem mērķiem nauda ir izlietota un no kurienes ta radusies. Uzņēmumam naudas plūsma, kas rodas uzņēmuma darbības rezultata kada laika perioda, ir pats labakais uzņēmuma dzīvotspējas indikators. Bez pietiekamas naudas plūsmas uzņēmumam nebūs iespēju nedz atmaksat para-

dus, nedz būt finansiali spējīgam veikt jaunas investīcijas, līdz ar to uzņēmumam var iestaties maksatnespēja. [4, 40]

3.4. Aprites radītaju novērtēšana.

Apgrozamie līdzekļi ir bilances aktīvi. Par likvīdiem sauc tos aktīvus, kuri jau atrodas naudas forma , ka arī tos, kurus atri var parvērst naudas forma. Apgrozamos līdzekļus ir iespējams klasificēt pēc likviditates pakapes:

augsti likvīdi aktīvi (naudas līdzekļi);

vidēji likvīdi aktīvi (krajumi);

zemi likvīdi aktīvi (debitori). [6, 33]

Šis grupas radītaji parada, cik efektīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus. Aktivitates radītaji dod iespēju izvērtēt ieguldīto līdzekļu lietderību, to izmantošanas intensitati.

Saimnieciskiem līdzekļiem ir raksturīga īpatnība, ka tie atrodas nemitīga kustība, tie maina savu formu. Ieguldītaji un uzņēmuma vadība ir ieinteresēti sekot līdzekļu aprites gaitai, lai noteiktu un izvērtētu uzņēmuma aktīvu izmantošanas lietderību.

1.) Aktīvu aprites koeficients = Neto apgrozījums / Vidējie aktīvi 3.10. [16,25]

2001.g. = 5488386 / 646410,5 = 8,49

2002.g. = 8693814 / 1678947,5 = 5,18

2003.g. = 11859241 / 2742963,5 = 4,32

Visu aktīvu aprites koeficents raksturo visu uzņēmuma rīcība esošo resursu izmantošanas efektivitati, neatkarīgi no to veidošanas avotiem. Koeficents rada, cik

reizes noteikta perioda laika notiek pilns ražošanas un realizacijas cikls, pilna aprite, kas uzņēmumam dod zinamu peļņu vai rada zaudējumus.

Jo atraka ir visu aktīvu aprite, jo mazak kapitala ir nepieciešams, lai iegūtu noteiktu peļņas lielumu. Šis koeficents rada cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošana.

SIA 'JUMS' aktīvu aprites koeficients 2001.gada bija 8,49 reizes, 2002. gada bija 5,18 reizes, 2003.gada 4,32 reizes.

Aktīvu aprites koeficents samazinas. Neto apgrozījuma veidošanai tiek izmantoti arvien vairak aktīvi jeb uzņēmuma rīcība esošie līdzekļi. Ta ka neto apgrozījums nav sašaurinajies šī laika posma un ilgtermiņa finansu ieguldījumu pieaugums nav būtisks, tad aprites samazinajums ir noticis galvenokart palielinoties apgrozamo līdzekļu atlikumiem. Pamata ir palielinajušies nelikvīdie apgrozamie līdzekli, tas ir, debitoru paradi.

Lai palielinatu SIA 'JUMS' ieguldīto līdzekļu apriti ir jacenšas samazinat pircēju parados ieguldītos naudas līdzekļus, atbrīvotie līdzekļi varētu tikt ieguldīti īstermiņa vērtspapīros vai ilgtermiņa ieguldījumos, kas nestu uzņēmumam papildus peļņu.

Krajumu aprites un debitoru aprites koeficenti ir vieni no svarīgakajiem aprites raksturotajiem, jo tie rada atrumu ar kadu krajumi un pircēju paradi parvēršas nau-

das forma, kas savukart ietekmē uzņēmuma finansialo stabilitati un maksatspēju.

2.) Krajumu aprites koeficients = Ražošanas izmaksas / Vidējie krajumi

2001.g. = 5319525 / 113312,5 = 46,95

2002.g. = 8043619 / 267415,5 = 30,08

2003.g. = 11128541 / 271146 = 41,04

SIA “JUMS” krajumu aprites koeficients 2001.gada krajumi apritēja vidēji 46,95 reizes, 2002.gada 30,08 reizes, 2003.gada 41,04 reizes. 2002.gada salīdzinajuma ar 2001.gadu, šis koeficients samazinajas, bet 2003.gada paaugstinajies, tas ir labi, bet, ja krajumu aprite ir parak augsta, krajumi ir mazi un ta rezultata uzņēmumam var izveidoties sarežģījumi ražošana, ja šis koeficients ir

parak zems, tad tas nozīmē to, ka krajumos ir ieguldīti daudz līdzekļu. Es uzskatu, ka krajumu līmenis ir pietiekams ražošanas un klientu vajadzību apmierinašanai.

Krajumu aprite dienas = 365 / Krajumu aprites koeficients 3.12. [16,25]

2001.g. 365 / 30,08 = 12,13

2002.g.365 / 41,04 = 8,89

Krajumu aprites periodu sauc arī par ražošanas ciklu. Krajumu apgrozības laiks norada uz laiku, kas paiet no ta brīža, kad materiali ir nopirkti līdz pat brīdim, kad gatava produkcija noiet līdz noliktavai. Jo šis periods īsaks, jo labak.

Krajumi dalas: 1.)tekoši, lai nodrošinatu normalu darbību; 2.)rezerves, lai nodrošinatu darbu arkartas situacijas, piem.,ja piegade nenotiek laikus.

Ta ka uzņēmumam “JUMS” ir nelielie krajumi un tie ir avansa maksajumi par precēm, autors neapskatīs sīki šo bilances daļu.

3.) Debitoru paradu aprites koeficients = Neto apgrozījums / Debitoru vidēja vērtība 3.13. [16,26]

2001.g. = 5488386 / 316266 = 17,35

2002.g. = 8693814 / 836553 = 10,39

2003.g. = 11859241 / 1755879 = 6,75

Šis koeficients parada to, ka uzņēmuma ienak nauda un kada ir spēja segt savas saistības. Koeficients rada atrumu, ar kadu parvēršas naudas līdzekļos. Analīze rada, ka atrums ir samazinajies, uzņēmumam būtu nepieciešams realizēt stingraku politiku pasūtītaju paradu kartošanas joma, tapēc ka šis radītajs ietekmē uzņēmuma finansialo stabilitati.

Debitoru paradu aprites dienas = 365 / Debitoru paradu aprites koeficients

2001.g. = 365 / 17,35 = 21,04

2002.g. = 365 / 10,39 = 35,13

2003.g. = 365 / 6,75 = 54,07

Debitoru aprites ilgums ir palielinajies. Šo radītaju izmanto, lai izvērtētu pircēju un pasūtītaju paradus. Tas parada, cik dienas vidēji uzņēmumam jagaida nauda pēc tam, kad darījums un klients ir saņēmis preci vai pak-mu. Var teikt, ka javeido jauna debitoru politika un pareizi ta ir japielieto.

Debitoru paradu problēmu risinašana uzņēmums izmanto cita uzņēmuma pakalpojumus, kas specializējas debitoru paradu piedziņas jautajumos. Pēc darba autora domam, tas nav efektīvakais veids ka samazinat debitoru paradu summu, jo uzņēmumam- pakalpojumu sniedzējam, nav tieša ieinteresētība paradu piedziņas jautajumos, kaut gan tas ir viņu pamatienakumu avots. Lietderīgak būtu algot atsevišķu darbinieku, kas nodarbotos ar pircēju paradu piedziņas un samaksas veicinašanas jautajumiem un tikai īpašos gadījumos izmantot citu uzņēmumu pakalpojumus.

Ekonomiska literatūra dod priekšlikumu uzņēmumiem lielaku uzmanību pievērst 'jauniem' debitoru paradiem, jo varbūtība laikus un bez papildus izdevumiem iekasēt samaksu no debitoriem, kuriem ir uzkrati lieli paradi ir samēra

niecīga.

4.) Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients = Neto apgroz. / Ilgtermiņa ieguld. vidējie 3.15. [16,28]

2001.g. = 5488386 / 101184,5 = 54,24

2002.g. = 8693814 / 373656 = 23,27

2003.g. = 11859241 / 558500 = 21,23

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficents raksturo ilgtermiņa ieguldījumu izmantošanas intensitati. Zems koeficents norada uz to, ka parmērīgi līdzekļi salīdzinot ar neto apgrozījumu ir ieguldīti ilgtermiņa ieguldījumos. SIA 'JUMS' ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficents 2001.gada bija 54,24, 2002.gada bija 23,27, 2003.gada 21,23.

5.) Apgrozamo līdzekļu aprites koeficients = Neto apgrozījums / Vidējie

apgrozamie līdzekļi 3.16. [16,28]

2001.g. = 5488386 / 545226 = 10,07

2002.g. = 8693814 / 1305286,5 = 6,66

2003.g. = 11859241 / 2184464 = 5,43

Ir redzams ka arī apgrozamie līdzekļi sak aprītēt lēnak, jo netto apgrozījums un apgrozamie līdzekļi palielinajas neproporcionali.

4. Uzņēmuma konkurentspēja un iespējas Eiropas Savienība.

4.1. SIA”JUMS” un to nozares salīdzinašana un analizēšana.

Lai noteiktu visas nozares attīstību, konkurentu darbību un attīstības perspektīvas, jaredz visas nozares kopumu un uzņēmuma vietu taja, jo var palielinat savu tirgus daļu vai nu palielinat visas nozares tirgu. LR nozaru klasifikacija tiek veikta pēc NACE kodiem. Autors izmantos šo klasifikaciju, lai salīdzinatu uzņēmuma „JUMS” darbību ar kopējo nozares darbību, izanalizējot dažadus radītajus un bilances datus pa diviem pēdējiem gadiem.

Analizēšana un salīdzinašana autors paņems tikai vissvarīgakus radītajus, pateicoties kuriem varēs redzēt kopējo nozares situaciju ka arī “JUMS” uzņēmuma situaciju ( skat. 4.1., 4.2., 4.3. tabulas ).

4.1.tabula

NACE un SIA „JUMS” bilances dati par 2002.- 2003.gadiem (Ls).

NACE NACE „JUMS” „JUMS”

2003.g. 2002.g. 2003.g. 2002.g.

4.1. tabula autors apkopoja bilances datus, ņemot vēra SIA „JUMS” darbības izmaiņas un būvniecības nozares kopīgus bilances datus.

4.2.tabula

NACE un SIA „JUMS” peļņas un zaudējumu aprēķinu dati par 2002.- 2003.gadiem (Ls).

NACE NACE „JUMS” „JUMS”

2003.g. 2002.g. 2003.g. 2002.g.

Izejot no 4.1. un 4.2. tabulas apkopotiem datiem, autors izrēķinaja dažus svarīgakus radītajus, kuri ir redzami 4.3. tabula.

4.3. tabula

NACE un SIA „JUMS” finanšu radītaji par 2002.- 2003.gadiem

NACE NACE “JUMS” “JUMS”

2003.g. 2002.g. 2003.g. 2002.g.

1.) Saistību īpatsvars bilancē.

Raksturo līdzekļu struktūru un ir paredzēts, lai atspoguļotu spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības.

Gan nozarei, gan uzņēmumam šis radītajs ir proporcionali samazinajies, bet ne īpaši nozīmīgi, jebkura gadījuma tas ir labi, jo vēlams iespējami zemaks saistību īpatsvara līmenis. Bet, ja salīdzinam “JUMS” uzņēmumu ar NACE, tad redzam, ka

uzņēmumam ir ļoti augsts šis radītajs, tas nozīmē, ka par aizņēmumiem ir jamaksa liela % summa un uzņēmums var zaudēt iespēju saņemt papildus aizdevumus.

2.) Saistības pret pašu kapitalu.

Raksturo līdzekļu struktūru un ir paredzēts, lai atspoguļotu spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības.

Gan nozarei, gan uzņēmumam šis radītajs ir samazinajies, bet “JUMS” uzņēmumam tas ir krietni lielaks neka NACE, gandrīz 2,5 reizēs.Tas norada uz to, ka uzņēmums ir atkarīgs, jo šo radītaju izmanto, lai spriestu par uzņēmuma finansialo autonomiju. Noteikta kritiska robeža ir 1,0.Tomēr šis radītajs ir jaanalizē kompleksī saistība ar apgrozamo līdzekļu apriti. Ta ka apgrozamie līdzekļi uzņēmumam aprit diezgan atri, koeficienta kritiska robeža var ievērojami parsniegt 1,0. Šis radītajs ir tik augsts, jo uzņēmums daudz izmanto aizņemtos līdzekļus.

Likviditate raksturo uzņēmuma spēju jebkura laika dzēst savas īstermiņa

saistības. Analizējot uzņēmuma bilances likviditati, pēc likviditates pakapes (atruma) sagrupētos apgrozamo līdzekļu posteņus salīdzina ar īstermiņa saistībam. Likviditates analīzes svarīgakais uzdevums ir novērtēt maksatspēju.Tas novērtēšanai izmanto kopējas un absolūtas likviditates koeficientus. Atšķirība ir tikai apgrozamo līdzekļu sastava, kas var tikt novirzīti īstermiņa saistību dzēšanai.

3.) Kopēja likviditate.

Gan nozarei, gan uzņēmumam ši likviditate ir palielinajusies, bet NACE šis radītajs kopuma ir labaks, neka “JUMS”.Bet “JUMS” veiksmīgi pa 1 gadu ir palielinajies šo radītaju 0,08 reizi, NACE izdevas palielinat tikai 0,05 reizi.

2002. gada uzņēmumam šis koeficients bija 0,95, tas nozīmēja, ka tam varēja rasties grūtības īstermiņa saistību kartošana, bet 2003. gada jau bija 1,03. Tiek uzskatīts, ka normalos apstakļos šim koeficientam jabūt robežas starp 1,0 un 2,0.

4.)Absolūta likviditate.

Gan nozarei, gan “JUMS” ta ir samazinajusies.Šis koeficients rada, kadu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var segt vistuvakaja laika. Ka mēs redzam

“JUMS” likviditate ir ļoti zema, NACE situacija ir mazliet labaka.

Visu aktīvu aprite.

Rada, cik efektīvi neto apgrozījuma veidošana tiek izmantoti uzņēmuma aktīvi.

Nozarei šis radītajs ir palielinajies, bet “JUMS” samazinajies. Bet “JUMS” tas ir krietni lielaks pats par sevi neka NACE, gandrīz 2 reizēs. Velams ir iespējami augsts šī koeficienta līmenis. Par “JUMS” var pateikt, ka tur neto apgrozījuma veidošana ļoti efektīvi tiek izmantoti uzņēmuma aktīvi, ko nepateiks par NACE.

Rentabilitate ir attiecība starp peļņas lielumu un kadu citu radītaju, kurš saistīts ar attiecīgas peļņas lielumu. Vienmēr pozitīvi tiek vērtēts visu rentabilitates radītaju max lielakais līmenis. Zems līmenis liecina par problēmam uzņēmuma attīstība, kuras nenovēršot, sagaidams bankrots.

6.)ROS (apgrozījuma rentabilitate).

Rada, cik daudz peļņas ir iegūts uz neto apgrozījuma vienību.

Gan nozarei, gan uzņēmumam ta ir samazinajusies.Bet tas vēl neliecina par nozīmīgam problēmam, lai par to parliecinatos, apskatīsim citus rentabilitates radītajus.

7.)ROA (aktīvu rentabilitate).

Ļauj noteik cik daudz peļņas ir iegūts, rēķinot uz uzņēmuma aktīvu vienību.

Gan nozarei, gan uzņēmumam ta ir samazinajusies, bet paši par sevi radītaji ir ļoti labi, uzņēmumam pat ir nozīmīgi lielali, neka NACE.

8.)ROE (pašu kapitala rentabilitate).

Rada, cik daudz peļņas iegūts, rēķinot uz 1 kapitala vienību.

Gan nozarei, gan uzņēmumam ta ir samazinajusies, bet paši par sevi radītaji ir ļoti labi, uzņēmumam pat ir nozīmīgi lielali, neka NACE.

Runajot par uzņēmuma attīstību, autors var pateikt, ka uzņēmumam vēl nedraud bankrots, to liecina augsts rentabilitates līmenis un aprites koeficienti. Bet uzņēmumam ir japalielina likviditates koeficientus, it īpaši absolūto likviditate un ir jasamazina saistības.

Uzņēmumam absolūta likviditate samazinajas, lai uzlabotu situaciju vajag paatrinat aktīvu apriti un apgrozamo līdzekļu apriti. Ja kopējas likviditates koeficients pieaug dinamika, tas vienmēr tiek uzskatīts par pozitīvu. Analizējot SIA “JUMS” uzņēmumu šis radītajs dinamika palielinas. Ta ka apgrozamie līdzekļi parsniedz īstermiņa saistības, teorētiski var uzskatīt, ka uzņēmums funkcionē sekmīgi. Bet nakotnē velams, lai šis radītajs būtu augstaks, jo norma ir K>1,5-2,0.

Saistību kopsumma sastada lielu daļu no bilances kopsummas.Kreditori parasti vēlas, lai šis radītajs būtu zemaks. Ir japazemina saistību summa, vai arī ir nepieciešams papildus saņemt ilgtermiņa aizņēmumu, lai ar to dzēstu īstermiņa saistības, kuram tuvojas dzēšanas termiņš.

Saistības pret pašu kapitalu rada, ka liela daļa finansējumu ir saistības. Bet kreditoriem nevajadzētu īpaši uztraukties, ta ka uzņēmumam nav lieku pašu līdzek-

ļu lielu projektu izstradei un būvniecībai , tad uzņēmums parasti piesaista aizņemtos līdzekļus.Tas nenozīmē, ka uzņēmums nebūs spējīgs segt savas saistības, ja šis radītajs parsniegs kritisko punktu. Tiklīdz lielo projektu pasūtītaji norēķinas ar uzņemumu, ta ir pieejami līdzekļi saistibu segšanai.

Autors uzskata, ka uzņēmumam “JUMS” ar katru gada kopēja situacija uzlabojas, un tas nozīmē, ka darbība ir sekmīga un ir plašas attīstības iespējas.

4.2. E.Altmaņa modelis: uzņēmuma bankrotēšanas modelis.

Bankrota diagnostika ir mērķa finansialas analīzes sistēma, kuras virziens ir krīzes situacijas kontrolēšana uzņēmuma. Kopēja uzņēmuma finansiala stavokļa analīze tiek izdota sevišķa radītaju grupa, pēc kuras var spriest par bankrota drau-

diem. Grupa ieiet likviditates radītaji, kapitala struktūras radītaji, saistību dzēšanas periods, tīrais apgrozamais kapitals.

Ir iespēja neitralizēt bankrota draudus. Uz uzņēmuma iekšēja potenciala rē-

ķina tiek diagnosticēta ar rentabilitates un aprites koeficienta sistēmas palīdzību.

Pirma radītaju grupa parada, cik liela mēra uzņēmuma aktīvi ir spējīgi ģenerēt peļņu, tas ir veidot papildus naudas plūsmu, ko izmanto pieaugošo maksajumu veikšanai. Otra radītaju grupa raksturo papildus naudas līdzekļu veidošanos atrumu. Diagnostikas pamata tiek pielietots E.Altmaņa modelis Z. E.Altmanis izpētīja ap 30 labi stradajošo uzņēmumu un 30 bankrotus un izsecinaja 5 galvenos koeficientus [16,38].

5 koeficienti, kas visvairak ietekmē uzņēmuma darbību ( izmanto datus par pagatni, lai prognozēt nakotni):

2001. gada:

L↑ x1 = Tīrais apgrozamais kapitals / Aktīvu kopsumma

x1 = - 60194 / 1292821 = - 0,05

R↑ x2 = Nesadalīta peļņa / Aktīvu kopsumma

x2 = 51374 / 1292821 = 0,04

R↑ x3 = Peļņa pirms nodokļu atskaitīšanas / Aktīvu kopsumma

x3 = 52094 / 1292821 = 0,04

Kapitala struktūra↑ x4 = Akciju tirgus vērtība / Aizņemtais kapitals

x4 = 60010 / 1001561 = 0,06

A↑ x5 = Pardošanas apjoms / Aktīvi

x5 = 5488386 / 1292821 = 4,25

Z = 1,2 * x1 + 1,4 * x2 + 3,3 * x3 + 0,6 * x4 + 1* x5

Z = 1,2 * - 0,05 + 1,4 * 0,04 + 3,3 * 0,04 + 0,6 * 0,06 + 1 * 4,25 = - 0,06 + 0,056 + 0,132 + 0,036 + 4,25 = 4,41

2002. gads:

x1 = Tīrais apgrozamais kapitals / Aktīvu kopsumma

x1 = - 95516 / 3357895 = 0,03

x2 = Nesadalīta peļņa / Aktīvu kopsumma

x2 = 289098 / 3357895 = 0,09

x3 = Peļņa pirms nodokļu atskaitīšanas / Aktīvu kopsumma

x3 = 354195 / 3357895 = 0,11

x4 = Akciju tirgus vērtība / Aizņemtais kapitals

x4 = 100010 / 1833025 = 0,05

x5 = Pardošanas apjoms / Aktīvi

x5 = 8693814 / 3357895 = 2,59

Z = 1,2 * x1 + 1,4 * x2 + 3,3 * x3 + 0,6 * x4 + 1* x5

Z = 1,2 * 0,03 + 1,4 * 0,09 + 3,3 * 0,11 + 0,6 * 0,05 + 1* 2,59 = 0,036 + 0,126 + 0,363 + 0,03 + 2,59 = 3,15

2003. gads:

x1 = Tīrais apgrozamais kapitals / Aktīvu kopsumma

x1 = 81434 / 5485927 = 0,01

x2 = Nesadalīta peļņa / Aktīvu kopsumma

x2 = 235577 / 5485927 = 0 (neņem vēra)

x3 = Peļņa pirms nodokļu atskaitīšanas / Aktīvu kopsumma

x3 = 317304 / / 5485927 = 0,06

x4 = Akciju tirgus vērtība / Aizņemtais kapitals

x4 = 100010 / 2631025 = 0,04

x5 = Pardošanas apjoms / Aktīvi

x5 = 11859241 / 5485927 = 2,16

Z = 1,2 * x1 + 1,4 * x2 + 3,3 * x3 + 0,6 * x4 + 1* x5

Z = 1,2 * 0,01 + 3,3 * 0,06 + 0,6 * 0,04 + 1* 2,16 = 0,012 + 0,198 + 0,024 + 2,16 = 2,39

Katrs koeficients ir jasareizina ar īpašu koeficientu. Tie nozīmē, cik cieši katra no šiem X saistīti ar uzņēmuma finansu situaciju, jeb ar iespēju bankrotēt.

X1 + X2 + X3 + X4 + X5 = Z

Ja : 0,0 < Z < 1,8 ļoti augsta iespēja bankrotēt

1,8 < Z < 2,7 augsta iespēja bankrotēt

2,7 < Z < 3,0 bankrots var būt

Z > 3 maza iespēja bankrotēt

Cik dziļi jaanalizē uzņēmums, ja:

Z > 3  Nevajadzētu veikt parak detalizētu analīzi

2,7 < Z < 3,0 Uzņēmumam kaut kadas problēmas. Mums ja uzzina galveno ie- meslu. Ja ir parliecība, ka uzņēmums varēs atrisinat šo problēmu, tad var iztikt bez detalizētas analīzes.

1,8 < Z < 2,7 Uzņēmumam ir nopietnas finansu problēmas. Gan esošiem, gan po- tencialajiem partneriem jabūt ļoti uzmanīgiem ar tadu uzņēmumu. Vajag rūpīgi pētīt uzņēmumu! Vajadzētu pieprasīt risinajuma vari- antus no uzņēmuma. Tikai pēc novērtēšanas japieņem lēmums par turpmako sadarbību.

0,0 < Z < 1,8 Tikai radikalas parmaiņas var izpalīdzēt no bankrota!

Z < 0  Maksatnespēja ir iestajusies!

4.1. attēla (skat. 58. lpp. ) autors attēloja SIA „JUMS” E.Altmaņa modeli Z par 2001.g. - 2003.g. (%).

4.1. attēls. SIA „JUMS” E.Altmaņa modelis Z par 2001.g. - 2003.g. (%).

No attēla izriet, ka SIA „JUMS”, 2001. gada situacija bija ļoti laba, 2002. un 2003. gados – mazliet pasliktinajas, bet tik un ta var iztikt bez detalizētas analīzes, lai novērstu kaut mazu riska pakapi ir jaatrisina problēma ar saistībam, tie ir jasamazina, tad būs maza iespēja bankrotēt.

4.3. Uzņēmuma iespējas saņemt Eiropas strukturalos fondus.

Tiem uzņēmējiem, kuri cer uz Eiropas Savienības fondu atbalstu, pēdējas dienas pirms Latvijas iestašanas ES bija saspringts diskusiju laiks, lai panaktu no valsts lielaku pretīmnakšanu ES fondu atbalsta piešķiršanai – mikstinatu finanšu kritērijus uzņēmumiem, lai varētu saņemt ES naudu. Vairakas tikšanas un konsultacijas ar valsts institūcijam paradīja, ka valsts spēj uzklausīt uzņēmējus, ņemt vērē viņu viedokli un it gatava kompromisam. Tiesa, arī pēc kritēju mikstinašanas nav precīzi zinams, cik daudz uzņēmumu kvalificējas ES naudas iegūšanai.

Sakotnēji LIAA piedavatais kritēriju projekts bija „diezgan liels siets”.

Pašlaik izskatīšanai ES fondu uzraudzības komiteja nosūtītajs kritēriju variants ir daudz labvēlīgaks uzņēmējiem. Sakotnēji tika prasīts, lai pašu kapitala īpatsvars bilances kopsumma būtu vismaz 0,3 un likviditates koeficients – ne mazak par 1. Taču uzņēmumiem, kas attīstas, nepieciešami ieguldījumi, un, jo tie lielaki, jo lielaki aktīvi un uzņēmumam mazak cerību kvalificēties. Pašlaik tiek stradats arī pie ta, lai uzņēmumi varētu realizēt projektus arī pa daļam.

Finanšu kritēriju dēļ atbalstu nevarēs saņemt daudz mazak uzņēmumu neka ES noteikto atbalstamo nozaru un citu kritēriju dēļ, tomēr EM piekrita mikstinat kritērijus, lai palielinatu pretendentu loku.

Normali uzņēmuma saistības nevar parsniegt apgrozamos līdzekļus, t.i. likviditates koeficientam jabūt 1. Taču EM pieļauj, ka situacija var būt tada, ka uzņēmums ir ieguldījis attīstība un tadēļ pirms projekta ieviešanas šīs koeficients var būt 0,9. Taču pēc īstenošanas tam jabūt 1.

Samazinats arī pašu kapitala īpatsvars bilancē – tas būs 0,2 pretendentiem uz infrastruktūras projektiem un 0,15 konsultacijam un citam valsts atbalsta programam. EM ir parliecinata, ka lielaka daļa ražošanas uzņēmumu varēs saņemt atbalstu. EM atlasīja uzņēmumus ar apgrozījumu virs 50000 latu gada, un no šiem 15000 uzņēmumu pēc ES izvirzītajam prasībam atbalsta saņemšanai kvalificējas aptuveni 2000. Savukart no tiem pēc finanšu kritērijiem atbalstu varēs saņemt 1500. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 50000 latu ir visticamakie pretendenti uz ES atbalstu, jo tie nav ļoti mazi un varēs piesaistīt līdzfinansējumu, taču šī izlase bija absolūti nejauša.

Tiesa, EM balstījas uz 2002. gada finanšu datiem un tadēļ pieļauj, ka pašreizēja situacija ir atšķirīga.

Sakotnēji LIAA piedavaja variantu, ka tai būtu vieglak piešķirt līdzekļus, kompromisa variants sarežģī dzīvi administratīvajai iestadei, bet atvieglo uzņēmējiem.
Uzņēmējiem sadalījas viedokļi, vieniem atnaca doma, ka uzņēmumu izvertē-

šana varētu iesaistīt arī komercbankas, kas ar to tiktu gala efektīvak un profesio-nalak, turklat bankas par lēmumiem būtu atbildīgas ar saviem līdzekļiem

Citi uzņēmēji uzskata, ka optimalu likviditates koeficientu atbalsta piešķiršanai grūti nosaukt, taču, piemēram, bankas noteikti piešķir kredītus uzņēmumiem ar pēc iespējas labaku likviditati, bet kredītu var saņemt uzņēmums arī ar mazaku likviditates koeficientu.

LIAA ģeneraldirektors, atzīstot, ka uzņēmējdarbība ir risks, taču valstij būs jaapmaksa nepamatotie piešķirti līdzekļi. Tiesa, valstij vēl japrecizē, kas ir pamatoti un nepamatoti piešķirta nauda. Taču LIAA sola, ka, vēŗtējot projektus, būs manevra iespējas un atsevišķos gadījumos atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas neatbilst visiem, bet tikai daļai kritēriju [11,1].

Autors uzskata, ka valsts uzdevums ir palīdzēt uzņēmējdarbībai aatīstīties. Gadas taču, ka projekts neizdodas, tada gadījuma bieži vien ir biznesa neveiksme. Ja ir labs projekts, tad ta jau ir liela mēra garantija, ka nauda tiks ieguldīta. Tapēc prasības likviditatei varētu būt zemakas. Valstij ir jaatbalsta tie, kam nepieciešama palīdzība, jo pašiem nepietiek resursu.

Autors izskatīs uzņēmuma „JUMS” finansialos radītajus un salīdzinas tos ar ES fondu prasībam, lai noskaidrotu vai SIA „JUMS” ir iespējas saņemt Eiropas strukturalos fondus.

Finanšu kritēriji uzņēmumiem ES fondu naudas saņemšanai:

1.) Uzņēmuma pašu kapitala īpatsvaram no aktīvu summas jabūt vismaz 0,2.

2.) Uzņēmumu likviditates koeficientam jabūt vismaz 0,9.

3.) Uzņēmums nedrīkst ciest zaudējumus pēc nodokļu nomaksas.

4.) Projekta īstenošanas laika uzņēmumam jabūt pozitīvam naudas plūsmas atlikumam [11,1].

Uzņēmuma „JUMS” šie finanšu kritēriji:

1.) Uzņēmuma pašu kapitala īpatsvars no aktīvu summas bija 2001.g. - 1,06, 2002.g. - 0,18, 2003.g. - 0,19. Neatbilst!

2.) Uzņēmumu kopējas likviditates koeficients bija 2001.g. – 0,94, 2002.g. – 0,95, 2003.g. – 1,03. Atbilst!

3.) Uzņēmums necieš zaudējumus pēc nodokļu nomaksas. Atbilst!

4.) Uzņēmumam ir pozitīvs naudas plūsmas atlikums. Atbilst!

Trīs finanšu kritēriji no četriem uzņēmumam „JUMS” ES fondu naudas saņemšanai atbilst prasībam, tas nozīmē, ka firmai ir realas iespējas tikt pie finansējuma. Bet ir arī tadas nozīmīgas lietas, ka prognoze, konkurence un risks, kas ietekmē uzņēmuma darbību. To arī autors parskatīs.

Pirmkart, autors grib pievērst uzmanību tam, ka būvniecības nozarei kopuma ir labi rezultati. Tas pieauguma dinamika jau turas vairaku gadu laika un ir aptuveni 10% gada [15,14]. Neskatoties uz to, ka tas notiek stipras konkurences apstakļos.Konkurence palika asaka, pateicoties dalībniekiem iekštirgū, nevis arzemju firmam. Autors doma, ka nozares dinamika vēl pieaugs, jo mūsu valsts pievilcīna investīcijas un ta būs arī tuvakaja nakotnē. Pamatsfēra, kur ienaks eiropas naudas līdzekļi, būs infrastruktūras objektu uzcelšana, kuru paredz eiropas programmas. Otrkart, vēl viena perspektīva lieta ir dzīvokļu celtniecība, ta būs noteikti interesanta investoriem tuvakajos divus, trīs gadus. Bet ir liels BET, dzīvokļu celtniecība ir cieši saistīta ar iedzīvotaju labklajību.

Runajot par konkurenci, var pateikt, ka Lietuva un Igaunija jau pagajušgad darbojas ļoti aktīvi Latvijas būvniecības tirgū. Tagad, kad muitas un robežu barjeri pazudīs, Latvijas kaimiņvalstis var sastadīt mums konkurenci, bet ir arī pozitīvs moments – Latvijas klatbūtne kaimiņvalstīs arī palielinasies.

Bet tik un ta risks eksistē, attiecība uz arzemniekiem. Ieiet mūsu tirgū ir ļoti vienkarši, tapēc ka aizsardzības mehanisms vēl nav izstradats. Daudzas ES valstis jau pieņema stingras normas, attiecība uz atļauju arzemniekiem darboties viņu valsts teritorija. Latvija ļauj darboties visiem, kam ir vēlēšana. Cerams, ka Latvija arī drīz ievedīs līdzīgas normas.

Vēl viens svarīgs moments ir objektu vērtības palielinašana, iemesls tam ir algu pieaugums. Vērtējuma pieaugums ir nenovēršams, jo ES cenas ir daudz

augstakas neka Latvijai. Starp citu cenu faktors ir cieši saistīts ar darba kvalitati: jo vairak naudas līdzekļu pasūtītajs iegulda objekta ( tehnoloģija, tehnika, materiali ), jo kvalitate būs augstaka.

Autors uzskata, ka jaunie apstakļi neizbēgami dažus uzņēmumus atvedīs pie bankrota. It īpaši tada negatīva tendence var aizskart nelielas firmas. Tam būs grūti darboties, jo bieži vien viņam nav nopietnu apgrozamo līdzekļu un prasītu attiecīgu tehnisku iekartu. Būs grūti, jo paradīsies nepieciešamība godīgi maksat nodokļu pilnu apmēru, paradīsies nepieciešamība izpildīt visas drošības tehnikas normas un noteikumus. Bet SIA”JUMS” ir diezgan liels apgrozījums, nopietni apgrozamie līdzekļi un prasītas attiecīgas tehniskas iekartas, ir arī izpildīti visas drošības tehnikas normas un noteikumi, uzņēmums godīgi maksa visus nodokļus, un autors uzskata, ka SIA „JUMS” ir perspektīvs uzņēmums.

Secinajumi un priekšlikumi.

Diplomdarba veiktais pētījums ļauj izdarīt sekojošus secinajumus:

1.) Finanšu analīze ir saimnieciskas darbības rezultatu izvērtēšana. Finansu analīze ir process, kas balstas uz iepriekšējiem periodiem, bet darīts tas, lai varētu noskaidrot finansu situaciju un pieņemt lēmumus situacijas uzlabošanas nakotnē.

2.) Finanšu analīzes mērķis ir iegūt svarīgakos radītajus, kuri sniegs uzņēmuma esoša un gaidama finansiala stavokļa precīzu un objektīvu ainu, ka arī firmas sakotnēja finansiala stavokļa un ta talakas attīstības dinamikas objektīvu novērtējumu

3.) Finanšu analīzes galvenais uzdevums ir samazinat nenoteiktību, kas saistīta ar uzņēmumam saimnieciskai darbībai svarīgu, perspektīvu lēmumu pieņemšanu, ka arī noteikt, kads ir uzņēmuma stavoklis šodien, kadi kompanijas darba parametri ir pieņemami un tie jasaglaba esošaja līmenī, kadi ir neapmierinoši un prasa tūlītēju iejaukšanos.

4.) Finanšu analīzes metožu izmantošana cieši saistīta ar finansialo radītaju izrēķinašanu, kuri   interesē darījumu partnerus, īpašniekus un potencialos dalībniekus. Visi saimnieciskas darbības subjekti ir arī finanšu analīzes lietotaji. Tos var iedalīt sekojošas grupas: iekšējie lietotaji un arējie lietotaji.

5.) Salīdzinot visus trīs periodus apgrozamos līdzekļos vislielakais īpatsvars bija debitoriem. Lielako īpatsvaru debitoru parados veidoja pircēju un pasūtītaju paradi. Debitoru paradu aprite dienas uzņēmumam ir ļoti ilgs periods.

6.) SIA”JUMS” likviditates kopējais koeficents dinamika palielinas. Kreditori analizējot un parskatot uzņēmuma finansialo stavokli vēlas, lai šis kopējas likviditates radītajs ir pēc iespējas augstaks. Ta ka apgrozamie līdzekļi parsniedz īstermiņa saistības, teorētiski var uzskatīt, ka uzņēmums funkcionē sekmīgi.

7.) Realizacijas rentabilitatei nav vērojama pieauguma tendence, bet pretēji šis radītajs paliek zemaks, tas nozīmē, ka nav notikušas pozitīvas parmaiņas.

8.) Analizējot uzņēmuma kapitala struktūras radītajus, autore secina, ka uzņēmums ļoti aktīvi izmanto svešu kapitalu lielos apmēros. Saistību īpatsvars bilancē 3 gadu laika ir samazinajies. Tas ir pozitīvas parmaiņas, bet situacija tik un ta paliek riskanta.

SIA 'JUMS' aktīvu aprites koeficents samazinas. Neto apgrozījuma veidošanai tiek izmantoti arvien vairak aktīvi jeb uzņēmuma rīcība esošie līdzekļi. Ta ka neto apgrozījums nav sašaurinajies šī laika posma un ilgtermiņa finansu ieguldījumu pieaugums nav būtisks, tad aprites samazinajums ir noticis galvenokart palielinoties apgrozamo līdzekļu atlikumiem. Pamata ir palielinajušies nelikvīdie apgrozamie līdzekli, tas ir, debitoru paradi.

10.) SIA „JUMS” E.Altmaņa modelis Z paradīja, ka var iztikt bez detalizētas analīzes, bet, lai novērstu riska pakapi ir jaatrisina problēma ar saistībam, tie ir jasamazina, tad būs maza iespēja bankrotēt.

11.) Trīs finanšu kritēriji no četriem uzņēmumam „JUMS” ES fondu naudas saņemšanai atbilst prasībam, tas nozīmē, ka firmai ir realas iespējas tikt pie finansējuma. Bet ir arī jareķinas ar tadam nozīmīgam lietam, ka prognoze, kon-kurence un risks jaunos apstakļos, kas ietekmē uzņēmuma darbību.

Diplimdarba veikta analīze un izdarīti secinajumi ļauj izvirzīt sekojošus priekšlikumus:

1.) Lai uzlabotu debitoru sastavu un to apriti, vajag kontrolēt visus paradniekus, sakot no gramatvedības uzskaites, piemēram, vai visi pardošanai paredzētie rēķini ir saņemti un atspoguļoti gramatvedības reģistros, ka arī visiem uzradītiem debitoriem janosūta vēstules ar lūgumu apliecinat, ka viņi ir parada tas dokumentus uzradītas summas. Lai samazinatu lielo avansu maksajumu summu, pēc piegadataju rēķiniem japarbauda dokumentos uzradītas iepriekšējas apmaksas summas aprēķinus, kontrolēt un veicinat pakalpojumu saņemšanas termiņus, saskaņa ar līgumiem.

2.) Pastiprinati jauzskaita, javada un jauzrauga ka tiek izmantoti visi aizņemtie līdzekļi. Papildus japilnveido klientu maksatspējas kontrole, javeido

efektīvaku atgadinajumu sistēmu, kas paatrinas maksajumu ienakšanu un japielieto elastīgaku atlaižu sistēmu, veicinot samaksu.

3.) Kopējais likviditates koeficents ir apmierinoša līmeni, lai saglabatu uzņēmuma likviditati, ieteikums uzņēmuma vadībai ir lielaku uzmanību veltīt debitoru paradu veidošanas politikai. Lai vēl palielinatu likviditati, japaatrina aktīvu apriti un apgrozamo līdzekļu apriti. Uzņēmuma vadībai ir jaanalizē iespēja atbrīvot uzņēmējdarbība iesaistītos naudas līdzekļus vai arī piesaistīt papildus naudas līdzekļus no arienes. Uzņēmumam ir jameklē iespējas sekmēt atraku samaksas saņemšanu no pircējiem.

4.) Rentabilitates paaugstinašanai ir japalielina apgrozījums un jasamazina ražošanas izmaksas, piemēram, ar projektiem saistītiem darbiniekiem, aprēķinot algas proporcionali apgrozījuma izmaiņam, ieviešot dažadus ekonomiskus ierobežošanas veidus: telefona sarunu limitus, benzīna patēriņa limitus, slēdzot ar apakšuzņēmējiem izdevīgakus līgumus ar atlaidēm.

5.) Lai palielinatu SIA 'JUMS' ieguldīto līdzekļu apriti ir jacenšas samazinat pircēju parados ieguldītos naudas līdzekļus, atbrīvotie līdzekļi varētu tikt ieguldīti īstermiņa vērtspapīros vai ilgtermiņa ieguldījumos, kas nestu uzņēmumam papildus peļņu.

6.) Nakotnes politika varētu tikt balstīta uz sekojošiem paņēmieniem:

1. Katru nakamo parskata gadu, veidot rezerves naudas summas apmēra, kas atbilstu inflacijas līmenim iepriekšēja parskata gada un peļņas reizinajumam;

2. no šīm veidotajam rezervēm daļu, bet obligati par tadu daļu par kadu inflacijas rezultata samazinas pamatkapitala pirktspēja, palielinat pamatkapitala apmēru;

3. dividendes parēķinat tada apmēra, kas būtu pamatots ar naudas līdzekļiem, kas tiks iegūti debitoriem laikus norēķinoties par saņemto produkciju.

7.) Uzņēmuma vadībai vajadzētu izstradat jaunu stratēģisko planu, sakara ar jaunajiem ES apstakļiem, kura būtu noradīti:

- mērķi, kurus uzņēmums grib sasniegt, un, kuri ir saistīti ar finanšu kritērijiem ES fondu naudas saņemšanai, t.i.:

1.) Uzņēmuma pašu kapitala īpatsvaram no aktīvu summas jabūt vismaz 0,2.

2.) Uzņēmumu likviditates koeficientam jabūt vismaz 0,9.

3.) Uzņēmums nedrīkst ciest zaudējumus pēc nodokļu nomaksas.

4.) Projekta īstenošanas laika uzņēmumam jabūt pozitīvam naudas plūsmas atlikumam.

- darbības, ar kuru palīdzību var sasniegt izvirzītus mērķus;

- konkurentu darbības analīze, jo tirgus stauji mainas;

- riska sadalīšana jeb riska diversifikacija.

Plans palīdzēs izvēlēties pareizo uzņēmuma turpmakas darbības virzienu savu problēmu risinašana.

Literatūras un avotu saraksts

Alsiņa R., Zolotuhina K., Bojarenko J. Vadības gramatvedības pamati.: Raka, 2000., 179. lpp.

Bednarskis L., Paupa V., Vaikulis J. Finansu parskatu analīze.: Latvijas Universitate, 1994.,103.lpp.

Hoff, Kjell Gunnar Biznesa ekonomika.: Jaņa Rozes apgads, 2002., 559.lpp.

Januška Marina Finansu un gramatvedības kontrole firma.: Merkūrijs Lat, 2002., 144.lpp.

Januška Marina Firmas finansialie ekonomiska stavokļa analīzes metodika.: Inovacija, Rīga, 2002., 40.lpp.

Linda Andersone, Kristīne Kanska Finanšu analīzes koeficienta noteikšana un vērtēšana. Gramatvedība un revīzija. – 2003., Nr.6., 36. – 41. lpp.

Linda Andersone, Kristīne Kanska Finanšu analīzes koeficienta noteikšana un vērtēšana. Gramatvedība un revīzija. – 2004., Nr.1., 36. – 37. lpp.

Paupa V., Šneidere R. Uzdevumu krajums finanšu analīzē.: Latvijas Universitate, 2004.,42.lpp.

Rurane Marita Uzņēmuma finansu vadība.: Turības macību centrs, 1997., 254.lpp.

Zelgalve Elvīra Finasu analīzes loma aizņēmēja kredītspējas novērtēšana.: Latvijas Universitate, 2002.,71.lpp.

Laikraksta “Diena” pielikums “Lietišķa Diena”, pirmdiena 3.maijs 2004.g.

Uzņēmuma „JUMS” 2001. gada parskats.

Uzņēmuma „JUMS” 2002. gada parskats.

Uzņēmuma „JUMS” 2003. gada parskats.

Uzņēmuma „JUMS” nepublicētie materiali.

Elvīras Zelgalves lasītas lekciju materials priekšmetī „Finansu analīze”, no-

Lasīts LU Finanšu institūta 2002. / 2003. m.g. 2.semestrī, nepublicēts materials.

Galvojums

Ar šo es apgalvoju, ka diplomdarbs ir izpildīts patstavīgi, bez citu palīdzības un no svešiem pirmavotiem ņemtie dati un definējumi ir uzradīti darba. Šis darbs tada vai citada veida nav nekad iesniegts nevienai citai parbaudījumu komisijai un nav nekur publicēts.

2004. gada 24. maija  __________________

(paraksts)

PIELIKUMI.

Diplomdarbs ir aizstavēts Ekonomikas diplomdarba parbaudījuma sēdē

2004. gada ___. jūnija un novērtēts ar atzīmi _________________.

Protokola Nr. __________________

Diplomdarba parbaudījuma komisijas priekšsēdētajs

(paraksts)