Latvijas vadošo banku salīdzinajums

Saturs

Saturs 1

Ievads 2

Banku īss apraksts 3

Latvijas Krajbanka 3

Hansabanka 4

Unibanka 5

Banku pakalpojumu analīze 6

2.1. Kredīti un kredītlīnijas 6

2.2. Overdrafts 13

2.3. Līzings 13

2.4. Faktorings 19

Secinajumi un priekšlikumi 21

Literatūras saraksts 23

Ievads

1990-to gadu sakuma, kad bijušas PSRS republikas ieguva pilnīgu patstavību, Latvija, ka arī citas valstīs, saka strauji attīstīties privatais sektors. Radas iespēja dibinat individualos uzņēmumus, akciju sabiedrības, paju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību u.c, un iedzīvotaji saka nodarbotirs ar ta saucamo privato biznesu. Paplašinajas ekonomiskie sakari ar arvalstīm un radas tīri objektīva saskarsme ar arzemju valūtam. Līdz ar citiem uzņēmumiem un firmam saka dibinaties daudz bankas. Banku sektors attīstījas straujak ka citi tautsaimniecības sektori, kas radīja veselīgu konkurenci banku starpa. Sakuma bankas piedavaja klientiem ne visai plašu pakalpojumu klastu - depozītu pieņemšana, kredītu izsniegšana, parvedumi uz un no arzemēm, vērtību glabašana banku seifos. Pastiprinoties konkurencei, paradījas objektīva nepieciešamība bankam paplašinat savu sniegto pakalpojumu klastu. Pie kam, šie pakalpojumi bija jaorientē jau uz jaunam klientu prasībam, kuras radas attīstoties sakariem starp Latvijas un arvalstu uzņēmējiem. Viena no šadam jaunam nepieciešamībam bija dažadu valstu valūtu konvertacija latos un otradi.

Pat reiz Latvija darbojas daudz un dažadas bankas. Latvijai iegūstot neatkarību banku skaits bija daudz mazaks. Tad to skaits strauji pieauga, bet gadiem ejot dažas no bankam nav izturējušas konkurenci vai arī, kadu citu iemeslu dēļ, tagad jau ir bankrotējušo uzņēmumu saraksta.

Sava darba analīzei autors izvēlējas bankas, kuru filiales atrodas arī Jelgavas pilsēta. Patreiz Jelgava ir pieejamas tadas bankas ka Latvijas Krajbanka, Hansabanka, Unibanka, Hipotēku banka, Lateko banka. Talaka darba gaita tiks analizēti Krajbankas, Hansabankas un Unibankas sniegtie pakalpojumi juridiskam personam. Šīs bankas daļēji izvelējos arī tapēc, jo autors izmanto šo banku pakalpojumus. Bankas kuru pakalpojumus izmantojam atrodas Rīga, bet, salīdzinot pakalpojumu izcenojumus Jelgava un Rīga, to atšķirības nav būtiski lielas.

Banku īss apraksts

1.1. Latvijas Krajbanka

Akciju sabiedrība «Latvijas Krajbanka» tika dibinata 1924. gada ka Latvijas Pasta krajkase, kam bija divas galvenas funkcijas: norēķinu kartošana starp saimnieciskajam iestadēm un noguldījumu piesaistīšana. Trīsdesmito gadu otraja pusē Pasta krajkase kļuva par ievērojamako noguldījumu pieņēmēju, šo tirgus pozīciju saglabajot līdz pat mūsdienam. 1939. gada 1. janvarī taja bija noguldīti 50,5% no noguldījumu kopsummas visas kredītiestadēs.

Latvijas okupacija 1940. gada jūnija atnesa kardinalas izmaiņas banku darbība. 1940. gada 22. jūlija Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu, un banku nacionalizaciju, bet pilnīga kredītiestažu iekļaušana Padomju savienība pastavošaja sistēma notika 1940. gada beigas. Ar 1941. gada 1. janvari tika izveidota Valsts Darba krajkašu un kredīta parvalde. Ta darbojas uz Pasta krajkases bazes.

Pēc otra pasaules kara Latvija visas kredītiestades tika organizētas jau atbilstoši padomju sistēmai. Latvija atradas PSRS Valsts Darba krajkašu republikaniska parvalde, kuras pakļautība bija rajonu krajkašu nodaļas. Kontroli par krajkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa.

1987.gada krajkašu sistēma Padomju savienība tika reorganizēta. Uz bijušas krajkašu sistēmas bazes izveidoja PSRS Iedzīvotaju kreditēšanas un noguldījumu banku (PSRS Krajbanku), attiecīgi Latvija - LPSR Krajbanku

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augusta LPSR Krajbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krajbanku. Parveidojoties par komercbanku, Krajbankai nacas stradat spēcīgas konkurences apstakļos, ko radīja no jauna izveidotas bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krajbankai bija un vēl aizvien ir visplašakais nodaļu tīkls visa valstī un ta joprojam bija galvena iedzīvotaju noguldījumu piesaistītaja.

1993. gada, Saeimai pieņemot likumu par privatizacijas sertifikatiem, Latvijas Krajbanka bija viena no bankam, kam tika uzticēta privatizacijas procesa apkalpošana. Banka ir atvērts 91% no visiem iedzīvotaju sertifikatu kontiem Latvija.

1994. gada banka tiek parveidota par valsts akciju sabiedrību 'Latvijas Krajbanka'.

Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvara rīkojumu VAS «Latvijas Krajbanka» tika iekļauta privatizējamo objektu saraksta. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizacijas aģentūras parvaldījuma. Krajbankas privatizacijas pirmaja posma 1997. gada bankas kapitals tika palielinats par trešdaļu, jo ta tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku. Tam sekojoša publiskaja piedavajuma par privatizacijas sertifikatiem Krajbankas akcijas iegadajas 8,180 Latvijas iedzīvotaju.

Hansabanka

A/s 'Hansabanka' - viena no vadošajam Latvijas komercbankam, ir dibinata 1992. gada 8. maija ka Vacijas – Latvijas banka. 1996. gada jūnija Igaunijas Hansabank iegadajas 100% Vacijas – Latvijas bankas akcijas, un ta paša gada oktobrī bankai tika mainīts nosaukums uz Hansabank - Latvija. 1998. gada divi nozīmīgi notikumi iezīmēja jaunu Bankas attīstības posmu: vienas no vadošajam Zviedrijas bankam “Swedbank” ka akcionara iesaistīšanas Hansabank grupa un Hansabank – Latvija apvienošanas ar Latvijas Zemes banku. 1999. gada jūnija bankai tika mainīts nosaukums no Hansabank-Latvija uz Hansabanka. Tadējadi banka padara klientiem vieglaku nosaukuma lietošanu un vienlaikus saglaba noradījumu uz piederību Hansabank grupai, kas strada visas trijas Baltijas valstīs.

Hansabank grupa ir lielaka Baltijas valstu finansu institūcija ar tai piederošajam bankam Hansapank Igaunija, Hansabanka Latvija un Hansabankas Lietuva. Hansabank grupas uzņēmums Hansa Capital ir lielakais līzinga un faktoringa uzņēmums Baltijas valstīs un tas darbojas Igaunija, Latvija, Lietuva, Krievija un Ukraina. Hansabank grupa ietilpst arī Hansabank Markets, kas darbojas investīciju un apdrošinašanas tirgos. Pašlaik Hansabank grupas kopējais kapitals sastada 330 miljonus eiro, savukart kopējie aktīvi parsniedz 2.6 miljardus eiro. Līdz ar to Hansabank grupa kontrolē apmēram 20% Baltijas finansu pakalpojumu tirgus.

Par vienu no prioritatēm Hansabanka ir izvirzījusi privatpersonu apkalpošanu, lielu uzmanību pievēršot tieši kredītu izsniegšanai fiziskam personam nekustama īpašuma iegadei, remontam vai celtniecībai.

Taja paša laika nemainīgs un tradicionali stabils paliek bankas darbības virziens juridisko personu apkalpošana, nodrošinot uzņēmumu vajadzībam atbilstošu servisu un, sadarbība ar stratēģisko partneri “Swedbank”, piedavajot konkurētspējīgu ilgtermiņa finansējumu kredītiem.

Banka aktīvi strada pie daudzpusīgu un kvalitatīvu finansu pakalpojumu pardošanas, izmantojot plašo bankas filiaļu un bankas automatu tīklu. Hansabanka ir izstradajusi un ieviesusi virkni augsti tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus – elektronisko norēķinu sistēmu Hansa Plus, Internetbanka, Telefonbanka, Mobila banka, ka arī filiaļu pieslēgumu “on-line” sistēma, kas dod iespēju klientam darboties ar savu kontu reala laika režīma jebkura bankas filialē. Šie pakalpojumi ļauj bankai efektīgi apkalpot klientus, ka arī dod papildu biznesa apjomu pieaugumu. Hansabankas straujo darbības apjomu palielinašanos veicina arī jaunu pakalpojumu attīstīšana.

Unibanka

Latvijas Unibanka tika nodibinata 1993.gada 28.septembrī, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizacijas neprivatizētas nodaļas - 21 dažada profila vairaku banku atsevišķas nodaļas. Unibanka šajos gados kļuvusi par vadošo komercbanku ar plašu klientu loku Latvija un stabiliem sadarbības partneriem arvalstīs.

Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautajumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Unibanku, tika izstradata stratēģija - līdz 2000.gadam tai būtu jakļūst par lielako Latvija, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otraja gada.

1994.gada jūlija Unibanka tika nodota Privatizacijas aģentūras valdījuma.

1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta ka privata akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privatajam kapitalam, puse - valstij.

No 1996.gada janvara Unibankas akcijas saka kotēt Rīgas Fondu biržas oficialaja saraksta; taja pat gada par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.

Autoritatīva finansu izdevuma Central European eksperti atzina Unibanku par labako lokalo banku 1996.gada.

1997.gada tika izlaistas Unibankas eiroobligacijas 30 miljonu USD vērtība. Daudzas Eiropas un Azijas bankas un investīciju fondi nopirka visas emitētas obligacijas.

1997.gada decembrī Latvijas Unibankas darbība noslēdzas vēl viens nozīmīgs posms: bankas akcijas saka kotēt Eiropas nozīmīgakaja vērtspapīru tirgū - Londonas birža, un starptautiskaja kapitala tirgū Global Depository Receipt (GDR) programmas ietvaros tika sekmīgi izplatītas Privatizacijas aģentūrai piederošas Unibankas akcijas.

Unibankas GDR ir pirmie kada Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvija un visa Baltija, kura akcijas - GDR kotē Londonas birža. Kotēšana “SEAQ International” un PORTAL sistēmas pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržas.

Banku pakalpojumu analīze

2.1. Kredīti un kredītlīnijas

Bankas piedava juridiskam personam vairakus kredītu un aizdevumu veidus dažadiem mērķiem:

kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegadei;

aizdevumus apgrozama kapitala finansēšanai;

aizdevumus sezona rakstura izmaksam;

kredītus nekustamo īpašumu iegadei, celtniecībai un rekonstrukcijai;

kredītus juridisko personu kapitala daļu iegadei u.c.

Uzņēmumiem iespējams saņemt:

īstermiņa kredītus;

ilgtermiņa kredītus;

kredītlīnijas.

Šie aizdevumi tiks tuvak apskatīti.

Lai saņemtu no bankam aizdevumus ir vienotas procedūras, kuras jaizpilda aizdevuma ņēmējam:

jauzraksta pieprasījums. Visam bankam ir sagatavotas specialas formas veidlapas, kuras jaaizpilda;

jasagatavo un jaiesniedz bankai sekojoši dokumenti:

uzņēmuma Statūtu, Reģistracijas apliecības kopijas (notariali vai bankas apliecinatas);

Uzņēmumu reģistra izziņa par reģistracijas dokumentos veiktajiem grozījumiem;

finansialas darbības parskati (bilances, peļņas un zaudējumu aprēķini, naudas plūsmas parskati);

nodokļu maksataja reģistracijas apliecības kopija;

izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka nav nodokļu paradu;

naudas plūsmas grafiks;

licence(s), ja uzņēmējdarbībai ta ir nepieciešama saskaņa ar likumdošanu;

dokumenti, kas apliecina ieķīlataja īpašuma tiesības uz ieķīlajamo objektu;

biznesa plans ( bankas ir iespējams saņemt īsu aprakstu ka noformēt biznesa planu).

Nepieciešamības gadījuma atbildīgais bankas kredītdarbinieks var lūgt papildu dokumentus.

Tabula 2.1.1. tiek apskatīti banku piedavato kredītu veidi. Pakalpojumu izvērtēšanai tiek izvirzīti dažadi kritēriji, lai precizētu katras konkrētas bankas piedavajuma iespējas. Ta ka katrai no bankam ir savi specifiski kredīta nosaukumi, tad izvirzītie kritēriji atkartojas, lai talaka izvērtējuma un secinajumos nerastos kļūdas.

Visskopaka informacija par aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem ir Krajbankai. Praktiski uz katru no kritērijiem varētu atbildēt – pieeja katram klientam individuala, katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Protams, katrs konkrētais gadījums ir īpašs, bet ir jabūt kaut kadiem pamatnosacījumiem, kurus talak ir iespēja mainīt. Katra nopietna firma gatavojoties ņemt aizdevumu banka noteikti izvērtēs, kura no bankam to darīt ir izdevīgak. Šaja gadījuma, lai iegūtu informaciju, jau ir nepieciešams tuvak kontaktēties ar bankas darbiniekiem. Reizēm tas nav vēlams, ne jau katrai bankai tagad būtu jauzzina, ka firma grasas ņemt kredītu.

Hansabanka piedava:

iespēju kredītu, kurš vairak ir piemērots fiziskam personam, jo tiek izsniegts macībam, medicīnas pakalpojumiem, ceļojumiem, mēbelēm, tehnikai, u.c., bet šis kredīts ir paredzēts arī biznesa uzsakšanai, kas būtiski varētu interesēt jaunos uzņēmējus.

kredīts nekustamo īpašumu iegadei, celtniecībai vai remontam.

auto iegadei.

Unibankai arī ir iespējams izdalīt atsevišķus kredīta veidus:

tiešais aizdevums – kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegadei, aizdevumus apgrozama kapitala finansēšanai, aizdevumus sezona rakstura izmaksam, ieņēmumus nesošo nekustamo īpašumu iegadei un rekonstrukcijai, juridisko personu kapitala daļu iegadei.

Hipotēku kredīts - iegadaties vai remontēt nekustamo īpašumu, saņemt naudu citiem mērķiem.

Latvijas Krajbanka izsniedz kredītus nekustama īpašuma iegadei, būvniecībai, remontam, rekonstrukcijai, pamatlīdzekļu iegadei, apgrozamo līdzekļu papildinašanai u.c.

Izskatot iespējamo kredītu veidus, var secinat, ka uzņēmējam ir iespēja paņemt kredītu jebkura no šīm bankam dažadiem mērķiem. Taču to darot ir japievērš uzmanība radītajiem, kas tomēr starp bankam ir atšķirīgi. Viens no tadiem radītajiem ir termiņš. Kredītiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu iegadi, remontu celtniecību u.c. Unibanka piedava laiku līdz pat 40 gadiem (skat.2.1.1.tabulu), savukart Hansabanka tikai līdz 20 gadiem. Minimala aizdevuma summa, kuru iespējams no bankas

aizņemties, Hansabankai ir 1000 Ls, Unibanka tik mazu summu neizsniedz un ņemot kredītu šaja banka būs jarēķinas, ka šim mērķim nevar aizņemties zemaku summu par 3000 Ls.

Hansabanka piedava arī lielaku aizdevumu summu (70% no nekustama īpašuma vērtības) neka Unibanka (60% no nekustama īpašuma vērtības).

Viens no galvenajiem kritērijiem, ko nepieciešams izvērtēt, ir procentu likme. Bankas piedava gan fiksēto gan mainīgo procentu likmi. Unibankas Hipotēku kredītam fiksēto procentu likmi nosaka 2 gadu periodam, mainīgo procentu likmi nosaka reizi 3 mēnešos. Hansabanka mainīgo procenta likmi nosaka: attiecīgas valūtas starpbanku likme + bankas papildus likme. Analīzei izmantotas procentu likmes uz 29.09.2000.

Tabula 2.1.2. izrēķinatas vidējas procentu likmes kredītiem celtniecībai, nekustama īpašuma iegadei, auto iegadei Hansabanka, hipotēku kredītam Unibanka.

2.1.2.tabula

Hansabankas un Unibankas vidēja procentu likme kredītam uz 29.09.2000

Grafiskaja attēla 2.1.1.un 2.2.2. skaidri ir redzams ka Hansabankas piedavatas procentu likmes ir augstakas ka Unibankas. Mainīga procentu likme nav tik atšķirīga starp bankam, lielaka starpība tomēr ir starp fiksēto procentu likmēm. Krajbankas noteiktas procentu likmes ir atkarīgas no daudziem dažadiem faktoriem, līdz ar to vienošanas notiek ar katru klientu individuali.

Atšķiras arī aizdevuma minimala un maksimala summa, minimala summa Unibankai ir augstaka par 2000 Ls (3000 Ls), maksimala summa, ko Unibanka ir gatava aizdot ir par 10% zemaka (60% no nekustama īpašuma vērtības). Bankas aizdevumu piedava galvenokart latos, ASV dolaros un vacu markas.

Nedaudz atšķirīgaki vērtēšanas kritēriji ir Hansabankas iespēju kredītu salīdzinot ar Unibankas tiešo aizdevumu. Unibanka piedava ilgaku aizdošanas laiku, procenti ir jamaksa tikai no atlikušas summas, kas ir diezgan izdevīgi, maksimala summa nav stingri nosprausta, ta ka daudz kas atkarīgs no paša klienta.

  2.1.1.attēls. Hansabankas un Unibankas fiksētas kredītu procentu

likmes salīdzinajums uz 29.09.2000.

2.1.2.attēls. Hansabankas un Unibankas mainīgas kredītu procentu 

likmes salīdzinajums uz 29.09.2000.

Par uzņēmumu kredītlīniju atvēršanu banka, vispilnīgaka informacija bija pieejama Hansabankai. Katrai bankai ir savi specifiski nosacījumi, kuriem jaizpildas, lai kredītlīniju atvērtu. Informacija ir redzama 2.1.3.tabula.

Kredītlīnijai bankas procentu likmi nosaka nedaudz savadak, viena procentu likme ir par izmantoto summu un otra par neizmantoto atlikumu. Kredītresursi klientiem pieejami gan latos, gan arī USD, EUR, DEM, kas noteikti ir svarīgi, ja kredītresursi nepieciešami, lai norēķinatos kada no valūtam.

Jebkura no bankam ņemot kredītu vai atverot kredītlīniju ir jarēķinas ar maksu par bankas sniegtajiem pakalpojumiem. Jo lielaks būs aizdevums, jo augstaka maksa par pakalpojumu. Nelieliem patēriņa kredītiem Hansabanka nav jamaksa par pieteikumu izskatīšanu, ta ka, ja kredīts arī netiks piešķirts, nauda netiks zaudēta. Par tadu pakalpojumu jau savukart Unibanka prasa ka minimums 30 Ls, un Krajbanka 20 Ls. Taču Hansabankai ir augstaks procents maksai par kredīta noformēšanu.

2.2. Overdrafts

Overdrafts ir bankas īstermiņa naudas aizdevums klientam bez klasiskas kredīta noformēšanas, apmaksajot klienta iesniegtos maksajumu dokumentus vai izsniedzot skaidru naudu no klienta norēķinu konta virs taja esošo naudas līdzekļu atlikuma, saskaņa ar līguma nosacījumiem un noteikumiem.

Informacija par overdraftu ir diezgan nepilnīga. Banku reklamas bukletos ir pieminēts, ka šadu pakalpojumu piedava, bet nav minēti konkrēti nosacījumi. Par Krajbanku vispar nav informacijas, ka šads pakalpojums būtu pieejams. Hansabanka overdraftu piedava privatam personam izvirzot konkrētus nosacījumus (2.2.1.tabula). Overdraftu ir iespējams saņemt, ja kadu konkrētu laiku jau esi bankas klients. Ta ka, ja uzsak sadarbību ar kadu no bankam, ir svarīgi zinat kadus aizdevumus banka spēj piedavat un uz kadiem nosacījumiem.

Galvenokart overdrafts tiek izsniegts pamatojoties uz klienta vajadzību, nodrošinajumu, stabilitati.

2.3. Līzings

Bankas piedava šadus līzinga veidus:

Finansu līzings - līzinga termiņa laika pilnīgi tiek atmaksata līzinga objekta vērtība, ka arī tiek maksati procenti saskaņa ar līguma noteikumiem. Beidzoties līzinga termiņam, pirkums pariet līzinga ņēmēja īpašuma.

Operatīvais līzings - galvena atšķirība no finansu līzinga ir ta, ka līzinga ņēmējs visa līguma darbības laika nomaksa tikai daļu no līzinga

objekta vērtības, un beidzoties līgumam līzinga objekts nepaliek līzinga ņēmēja īpašuma. Tomēr līzinga ņēmējam pastav iespēja pagarinat nomas periodu vai arī izpirkt līzinga objektu samaksajot atlikušo vērtību.

Patreiz līzings Latvija ir ļoti populars, tapēc informacija arī ir vispilnīgaka.

Hansabanka piedava finansu līzingu auto iegadei (auto līzings), ražošanas līdzekļu iegadei (industrialais līzings), biroja tehnikas, profesionalas darba tehnikas, u.c., iegadei (mazais līzings). Operatīvais līzings iespējams auto iegadei.

Unibanka piedava finansu līzingu, operatīvo līzingu un pilna servisa līzingu, t.i., pēc būtības ir operatīvais līzings, taču ikmēneša līzinga maksajumos papildus ir iespējams iekļaut: CASCO un CTA apdrošinašanas izmaksas, a/m tehnisko apkopju izmaksas, diennakts palīdzību uz ceļiem, ziemas riepu komplektu u.c. ar a/m ekspluataciju saistītas izmaksas.

Unibanka nefinansē nekustama īpašuma iegadi un nemantiskas lietas iegadi.

Latvijas Krajbanka piedava finansu līzingu dzīvojamas majas, dzīvokļu, ražošanas nozīmes ēkas vai būves, transporta līdzekļu, lauksaimniecības tehniku, ražošanas iekartu, datortehnikas u.c iegadei.

Izvēloties banku, kura saņemt līzingu, protams ir jaņem vēra bankas noteikumi (2.3.1.tabula). Termiņi bankam ir visai atšķirīgi, tie atkarīgi no līzinga objekta, ka piemēram, ja līzinga objekts ir nekustamais īpašums, tad termiņš Latvijas Krajbanka ir 15 gadi, savukart Unibanka nekustamo īpašumu nefinansē. Automašīnu līzingam vislielako termiņu dod Unibanka.

Bankam līzinga procenti jamaksa no nenomaksatas vērtības. Unibankai katrai valūtai noteiktais līzinga procents ir savadaks. Krajbankai konkrēts līzinga procents nav minēts, salīdzinot procentus starp Unibanku un Hansabanku augstaks ir Unibankai par 6% (latiem), taču Hansabankai noteiktais 11% ir tikai sakuma likme, ta ka šis procents attiecīgaja gadījuma var būt lielaks. Banku starpa atšķiras pirmas iemaksas apjoms, viszemakais tas ir Hansabankai. Konkrēts piemērs ir auto, kur Hansabanka prasa 15% no auto vērtības, Unibankai tas var būt no 15- 40%, Krajbankai 20%.

Būtiska ir arī minimala summa, kuru vispar banka finansē. Hansabanka klientiem ir iespējams saņemt finansējumu nelieliem līzingu objektiem, kuru minimala summa ir 170 Ls. Lielakiem pirkumiem summa jau ir daudz augtaka – auto 3000 Ls. Unibanka finansē līzinga objektu, ja ta summa sasniedz vismaz 4000 Ls. Ta ka, ja uzņēmums vēlas iegadaties par zemaku summu tad tas nebūs iespējams.

Par līzinga nodrošinajumu var kalpot pats līzinga objekts. Ņemot līzingu būs jarēķinas ar maksu par pakalpojumu, kuru summa ir atkarīga no līzinga objekta maksas.

Visas bankas obligati pieprasa līzinga objekta apdrošinašanu.

2.4. Faktorings

Faktorings - klientu kreditēšanas veids – faktoringa kompanija iegadajas klienta esošos vai iespējamos debitoru paradus, kreditējot klientu 70 – 90% apmēra no parada, saskaņa ar nolemto avansa likmi.

Iespējas:

savlaicīgi norēķinaties ar piegadatajiem ar iespēju izmantot atlaides,

iepirkt nepieciešamas izejvielas,

saņemt atlikušos 10 – 30% (atskaitot aprēķinatos % par izmantoto laika periodu), kad debitors norēķinajies ar faktoringa kompaniju,

attīstīt uzņēmumu, palielinot apgrozījumu, bez līdzekļu piesaistes no arpuses,

palielinat debitoru kontroli, vienlaikus samazinot laika un darba patēriņu, uzskaites un administrēšanas uzdevumus.

Pakalpojuma izmantošanai nepieciešams slēgt līgumu ar faktoru, uzradot pieprasīto finansu dokumentaciju un līgumu starp klientu un debitoru.

Faktoringu piedava gan Hansabanka, gan Latvijas Krajbanka, nav informacijas vai šis pakalpojums ir pieejams arī Unibanka (2.3.1.tabula).

Salīdzinot vērtēšana kritērijus starp bankam, jasecina, ka noteikumi ir diezgan līdzīgi. Termiņš it ka ir noteikts, bet pusēm vienojoties tas ir iespējams pagarinat abas bankas. Faktoringa koeficienta sakuma likme vidēji ir 80 %, kaut gan Hansabanka ir noteikusi limitu līdz 90%. Nav konkrēti zinama Hansabankas procentu likme, bet katrai valūtai ta ir noteikta savadak. Komisijas maksa abam bankam ir 0.1 – 1.5% robežas.

Ja uzņēmumam būs nepieciešami banku sniegtie faktoringa pakalpojumi, tad būtība ir vienalga, kuru no šīm bankam izvēlēties, jo noteikumi un maksa par pakalpojumu atšķiras ļoti minimali.

Secinajumi un priekšlikumi

Meklējot informaciju par Jelgava stradajošajam bankam, jasecina, ka visizsmeļošaka informacija par bankas pakalpojumiem bija Hansabankai un visskopaka Krajbankai. Viens no galvenajiem informacijas avotiem bija katras bankas reklamas lapas un bukleti. Pilnīgaku informaciju varēja iegūt internēta, apskatot katras bankas izveidoto majas lapu. Lielako daļu pakalpojumu maksas tarifi ka arī citi nosacījumi starp banku filialēm Latvija neatšķiras, tapēc visi bukleti un internēta informacija ir vienota. Ja ir kadas atšķirības, piemēram, starp Rīgas filialēm un citam perifērija esošajam, tad tas ir noradīts. Protams, darba izmantoti nosacījumi, kas atbilst Jelgava izveidotajam banku filialēm.

Aizdevumu veida nosaukumi katrai bankai ir specifiski, tapēc ielikt viena ramītī un tos salīdzinat ir grūti.

Uzņēmējam ir iespēja saņemt aizdevumu jebkura banka, bet ar dažadiem nosacījumiem.

Noteiktie kritēriji izsniedzot aizdevumus ir atkarīgi no dažadiem faktoriem, kurus nosaka bankas. Līdz ar to bakas uzsver, ka katra klienta prasības tiek individuali izskatītas un izejot no tam mainas, piemēram, aizdevuma termiņš, procentu likme, u.c.

Aizdevumus ir iespējams saņemt arī arzemju valūta, tas ir svarīgi klientiem, kuriem ir janorēķinas par kredīta objektu kada no valūtam.

Minimala ir informacija par overdraftu. Zinams, ka Hansabanka šo pakalpojumu piedava uzņēmuma darbiniekiem, kas nav juridiskas personas.. Krajbankas informacijas avotos nav pieminēts, ka šads pakalpojums būtu pieejams. Unibankas galvenais nosacījums izsniedzot overdraftu ir, lai klienta konts Unibanka būtu atvērts un stradatu vairak ka gadu. Tatad tas ir neizdevīgi jaunai firmai, kam nepieciešams šads pakalpojums.

Par overdraftu bankam ir nepieciešams sniegt plašaku informaciju. Šis pakalpojums daudziem vēl ir svešs, tapēc bankam jarada labvēlīgi apstakļi, lai pievērstu klientus šo pakalpojumu izmantošanai.

Jebkura no bankam ir iespējams saņemt līzinga pakalpojumus. Ta ka līzings Latvija patreiz ir populars, informacija ir diezgan izsmeļoša.

Izvēloties līzinga pakalpojumus, klientam japievērš uzmanība, kadus līzinga objektus bankas finansē. Ta, piemēram, Unibanka nefinansē nekustamo īpašumu, ja klientam ir tada vajadzība, tad šī banka jau automatiski atkrīt.

Attiecība uz līzinga nosacījumiem atšķirības nav sevišķi lielas. Tomēr, izskatot visu banku piedavajumus, izdevīgaka varētu būt Hansabanka. Hansabankai izvirzītie nosacījumi ir konkrēti un skaidri saprotami, izdevīgaki termiņa nosacījumi, procentu likme un pirmas iemaksas apjoms.

Arī faktoringa nosacījumi visam bankam ir diezgan līdzīgi, atšķirības ir minimalas, jo neviens no svarīgakajiem nosacījumiem nav ierobežots un pēc abu pušu vienošanos ir iespējams rast kompromisu.

Viens no galvenajiem iemesliem veicot šo banku analīzi, ir gala rezultata izvelēties banku ka juridiskai personai, ar kuru sadarboties. Protams tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet es izvēlētos Hansabanku. Kapēc šada izvēle? Protams daži no pakalpojuma veidiem, kurus Hansabanka piedava ir izdevīgi saņemt tieši šai banka. Par bankas pakalpojumiem ir pieejams plašs informacijas klasts, gan bukletu veida, gan arī Hansabankas majas lapa. Izvēli ietekmē arī bankas reklamas kampaņas, kas nenoliedzami iedarbojas. Bet šī informacija ir lietderīga, kas reizēm palīdz pieņemt pareizo lēmumu.

Literatūras saraksts

A/s “Latvijas Krajbanka” izdotie marketinga materiali

A/s “Hansabanka” izdotie marketinga materiali

A/s “Latvijas Unibanka” izdotie marketinga materiali

Izmantota internēta lapa: https://www.krajbanka.lv

Izmantota internēta lapa: https://www.hansabank.lv

Izmantota internēta lapa: https://www.unibanka.lv