Atkritumi Latvija

Atkritumi Latvija

Ievads

Katra valsts nebūtu valsts, ja tai nebūtu atkritumu. Arī Latvija nav izņēmums. Ta ir valsts kurai ir likumi un trūkumi šaja joma, katrs cilvēks katru dienu izsviež kadu priekšmetu – atkritumu. Atkritumi var būt gan parasti sadzīves atkritumi (veci partikas produkti, konservbuņdžas, papīri un citas lietas), gan bīstamie atkritumi. Bieži vien tie ir mums sastopami tepat tuvuma (bīstami atkritumi). Tie var būt gan dzīvsudraba termometri, gan visa veida baterijas, gan lakas un krasas un elektroniskie aparati. Lai cīnītos pret šo ļaunumu ir izveidotas savakšanas un iznīcinašanas vietas. Parastos atkritumus ved uz izgaztuvēm un specialiem poligoniem, bet bīstamos atkritumus uz specialam vietam, kur tos šķiro. Bet ne vienmēr ta notiek, jo reti kur tu vari atrast kadu gravi, kur nemētatos kads atkritums. Piemēram ta pati ceļmala, kas ved gar ceļu Alūksne – Strautiņi. Ejot gar šo ceļmalu grūti ir nepamanīt kadu atkritumu. Bet, ja tie būtu tikai parastie sadzīves atkritumi! Tur mētajas arī bīstamie atkritumi (motoreļļas karbas, kuras ne reti ir atrodamas pašas eļļas). Mēs paši metam ara vecos dzīvsudraba termometrus, vecas, ar notecējušu termiņu, zales kopa ar sadzīves parastajiem atkritumiem un vedam uz izgaztuvēm (labi ja vēl uz turieni). Bet tur apkart klaiņo meža zvēri un pat paši cilvēki. Nokļūstot saskarsmē ar šiem atkritumiem tie var saslimt ar dažnedažadam slimībam, kas var būt pat navējošas. Mans mērķis ir iepazīties ar Latvija sastopamiem atkritumiem un to izolēšanas no sabiedriskas apkartnes ka arī no savvaļas dzīvniekiem. Ka arī to apsaimniekošanu LATVIJA.

Sadzīves atkritumi

Mums visapkart ir milzum daudz atkritumu, kuri mums pat reizēm nav nepieciešami. Katrs no mums arī zina to ka tie mums nav labvēlīgi. Sadzīves atkritumi ir tie, kas nak no mums katra. Mūsu valstī nevar sūdzēties, ka kaut mazumiņš netiktu darīts to aizvešana. Gandrīz pie katras majas, kas atrodas puslīdz liela centra, ir atrodamas kadas miskastes, kur izmest atkritumus. Par šadam lietam rūpējas valsts nozīmētas firmas. Liela daļa šo atkritumu savacēju ir sadalīti pa Latvijas rajoniem. Tomēr liela daļa mūsu valsts atkritumu netiek apsaimniekotas (atkritumu savakšana, uzglabašana, parkraušana, parvadašana, parstrade un apglabašana, šo darbību parraudzība, ka arī atkritumu apglabašanas vietu ierīkošana un parstrades objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas) – mētajas pa ceļmalam, nelegali ierīkotam izgaztuvē un galvenais – mežos.

Latvija ir izdoti likumi, kas paredz kartību mūsu valstī. Šie likumi (jaunie) stajas spēka ar 1. martu. Šo likumu mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kartību, lai aizsargatu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, ka arī personu mantu. Tomēr šie likumi neattiecas uz radioaktīviem atkritumiem, spragstvielam, notekūdeņiem (izņemot šķidros atkritumus) u.c. Lai arī likuma (5.pants, 2.punkts, 4.sadaļa) ir noteikts ka nedrīkst piesarņot un piegružot vidi, mūsu valstī to pagaidam vēl nevar redzēt. Katram cilvēkam, kurš vēlas šos atkritumus savakt, organizējot, planojot, un veicot atkritumu apsaimniekošana, jaievēro šadas prasības:

Janovērš atkritumu ražšanas cēloņi, tai skaita jaattīsta tīras tehnoloģijas.

2) Jasamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība.

Atkritumi japarstrada, jaiegūst atkartoti izmantojami materiali un enerģija.

Atkritumi jaapglaba ta, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, ka arī personu manta.

Jaslēdz izgaztuves (atkritumu apglabašanas vietas, kas neatbilst poligona prasībam) saskaņa ar atkritumu apsaimniekošanas planiem, ka arī janodrošina slēgto izgaztuvju un poligonu (speciali ierīkota un aprīkota atkritumu vieta, kura tiek nodrošinati normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasakumi) rekultivacija.

Ka jau minēju valstī visam jabūt saskaņa ar atkritumu apsaimniekošanas. Tie ir noteikti 10. panta:

Tajos ir iekļauta informacija par:

1. Atkritumu apsaimniekošanas stavokli, raksturojot radīto, savakto (šķiroti un nešķiroti), parstradato un apglabato atkritumu veidus, to sastavu, daudzumu un izcelsmi.
2. Noteikto prasību (prioritaraja secība) ievērošanu planotaja atkritumu apsaimniekošanas turpmakaja attīstība, noradot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tas realizēšanai paredzēto laiku.
3. Planoto darbību realizēšanai nepieciešamajam aktivitatēm.
4. Planoto darbību realizēšanai nepieciešamiem objektiem (jaunceļajamiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu.
5. Institūcijam, kas ir atbildīgas planoto atkritumu apsaimniekošanas darbību realizaciju.
6. Aprēķinatajam izmaksam un finansēšanas avotiem planoto darbību realizēšanu.
7. Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas iespējam.

pašvaldības organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas planu izstradašanu savam administratīvajam teritorijam un apstiprina tos. Vairakas pašvaldības var izstradat kopīgus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas planus.

Bet likumi nav domati tikai savacējiem, tie ir arī priekš mums. Ir likumi, kas paredzēti priekš atkritumu radītajiem – mums. Mūsu pienakums ir:

Piedalīties pašvaldību organizētaja sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus.

Jasedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumi.

Katrs no mums var būt arī atkritumu īpašnieks. Lai tads varētu būt, tev jabūt atkritumu radītajam vai personai, kuras īpašuma atrodas atkritumi. Mūsu pienakums ir vismaz daļēji segt atkritumu savakšanas izmaksas, kuras tiek reglamentētas likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktaja kartība. Šos likumus apstiprinaja Rīga 2000.gada 29.decembrī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Lai arī ir izdoti likumi, mēs viņiem tapat nepievēršam lielu uzmanību, ka to vajadzētu darīt. Bet ar to atkritumu (sadzīves) problēmas nebeigsies. Tapat ceļmala, mežos un citos dabas nostūrīšos mētasies atkritumi.

Bīstamie atkritumi.

Bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairakas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, ka arī personu mantai un kuri atbilst atkritumu klasifikatora noteiktajam bīstamo atkritumu kategorijam.

Jebkurš sapratīgs cilvēks zina to, ka saskarsme ar bīstamajiem atkritumiem viņam var maksat dargi (ļaundabīgi audzēji vai pat nave). Bīstamos atkritumus raksturo dažadas fazes:

Eksplozivitate - var būt gadījumi, ka kads no bīstamajiem atkritumiem spragst, saskaroties ar kadu citu svešķermeni.

Toksiskums – katra lieta, kas ir bīstams atkritums, var būt arī toksiska viela. Saelpojoties toksiskas vielas izgarojumus var spēcīgi saslimt vai pat nomirt.

Ugunsdrošība – daudzi priekšmeti, kas satur bīstamas vielas uz iepakojuma noradīta uzglabašanas temperatūra, ja ta tiek parsniegta (uz jebkuru pusi), tad var notikt šī ķermeņa uzliesmošana.

Padomju laika mantojams.

Liela daļa atkritumu mūsu valstī ir palikuši no padomju laika, kad mūsu valstī pastavēja cita ekonomika. Pēc padomju lauksaimniecības sistēmas reorganizacijas aptuveni 668 vietas Latvija atradas aptuveni 2000 tonnu bezsaimnieka lauksaimniecības ķimikaliju (Gardene, Kņava, Strautiņi). Pa visu Latviju kopuma ir izkaisītas tūkstošiem tonnas bīstamo atkritumu, lielakas no tam ir Jelgava (rūpniecisko atkritumu izgaztuve, kura kopš astoņdesmito gadu vidus tika izmantota adu ģērēšanas un citu rūpniecisko atkritumu novietošanai, radīja gruntsūdeņu piesarņojumu), Olaine (ķīmisko atkritumu glabatuve – farmaceitisko un bioķīmisko ražotņu atkritumi. Izraisīts nopietns gruntsūdeņu piesarņojums plaša teritorija) Inčukalns (sērskabes gudrona dīķi. Laika no 1956. – 1981.gadam tika izgaztas aptuveni 16000 tonnas atkritumu gada, piesarņojot gruntsūdeņus), Demene (atkritumu izgaztuve Daugavpils rajona tiek novietoti rūpnieciskie atkritumi aptuveni 100 tonnu kaprolaktam ražošanas atkritumu gada.

Sadzīves bīstamie atkritumi.

Nokļuvuši kopēja plūsma, sadzīves bīstamie atkritumi var izraisīt nelaimes gadījumus (uzliesmojot, spragstot, izdalot toksiskas gazes), kuros var ciest gan apkalpojošais personals, gan apkartējie iedzīvotaji. Šos atkritumus sapresējot, tie tiek atbrīvoti no iesaiņojuma un, nonakot kontakta ar citam vielam, var izraisīt bīstamas situacijas. Savukart, nonakot sadzīves atkritumu izgaztuvēs, šīs vielas var piesarņot gruntsūdeņus un gaisu. Līdz ar to es varu secinat ka sadzīves bīstamie atkritumi var būt pat bīstamaki par rūpnieciski bīstamajiem atkritumiem. Sadzīves atkritumus var sadalīt vairakas grupas.

Neizlietotie arstnieciskie preparati – nonakot kontakta ar parējiem atkritumiem, var veidot toksiskus savienojumus, kas piesarņo ūdeņus un gaisu.

Dzīvsudraba termometri un luminiscentas dzīvsudraba spuldzes – satur dzīvsudrabu, kas ir toksisks. Uzkrajoties organisma, tas ietekmē aknu un smadzeņu darbību.

Svina akumulatori un baterijas – satur smagos metalus, piemēram, svinu, kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu, kas uzkrajas kaulos. Svins var izraisīt anēmiju, bet visbīstamakais no visiem metaliem ir tieši kadmijs, kurš uzkrajas nierēs un matos. Baterijas izmanto kasetēs, kalkulatoros, pulksteņos, fotoaparatos, sadzīves ierīcēs u.c.

Laku krasu atkritumi un organiskie šķīdinataji – viegli uzliesmojoši, satur toksiskas vielas, kas var izraisīt alerģiju un citas slimības.

Augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu atkritumu – tie, kas nogulsnējas taukaudos ir indīgi. Tie var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos un mainīt procesu norisi cilvēku organisma.

Elektriskie un elektroniskie aparati – satur tadus smagos metalus ka, piemēram, niķelis, varš, arsēns, selēns u.c. Nonakot atkritumos un cilvēka organisma, var radīt izmaiņas atsevišķu organu darbība.

Naftas produktu un mineraleļļu atkritumi – degot piesarņo gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to kaitīgi iedarbojas uz cilvēku veselību, radot alerģiju un elpošanas ceļu slimības.

Rūpnieciskie bīstamie atkritumi.

Latvija ir sastopami arī šada veida atkritumi, kas ir vieni no tiem, kuru ir visvairak. Samazinoties rūpnieciskajai ražošanai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, bīstamo atkritumu ieneracijas apjomi arī ir samazinajušies. Tomēr katru gadu Latvija tiek radīti bīstamie atkritumi, kuru apstradi un parstradei ir nepieciešamas specialas jaudas. Katru gadu tiek pieražots milzīgi daudz rūpniecisko bīstamo atkritumu (skatīt pielikuma Nr.3.). Pastav daudz un dažadi rūpnieciskas ražošanas bīstamo atkritumu veidi, kuri mums liekas pat pazīstami.

lauksaimniecības, darzkopības, medniecības, zivkopības produkcijas audzēšanas, ieguves, ražošanas, partikas sagatavošanas un apstrades atkritumi.

Kokapstrades un papīra, kartona, celulozes, skaidu plakšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi.

Adu apstrades un tekstilrūpniecības atkritumi.

Neorganiskas ķīmijas ražošanas tehnoloģiskie atkritumi.

Organiskas sintēzes tehnoloģisko procesu atkritumi (plastmasas, makslīgas šķiedras, krasvielas, pigmenti, pesticīdi, farmaceita preparati, mazgašanas, dezinficējošie un kosmētiskie līdzekļi).

Parklašanas līdzekļi (krasu, laku, stiklveida emalju), līmju, etiķetes, tepes un tipografisko krasu ražošanas, parveidošanas, piegades un izmantošanas atkritumi.

Fotorūpniecības atkritumi.

Termisko procesu neorganiskie atkritumi.

Metalapstrades un metalparklašanas, krasaino metalu hidrometalurģijas neorganisko metalu savienojumus saturoši atkritumi.

Formēšanas, ka arī metalu un plastmasu virsmu apstrades atkritumi.

Eļļu, ka arī par šķīdinatajiem izmantoto organisko vielu atkritumi.

Nederīgas iekartas un smalcinašanas atkritumi.

Spragstvielu ražošanas un lietošanas atkritumi.

Ķīmiskas vielas un gazes baloni.

Baterijas un akumulatori.

Zinams, ka šas ir tikai daļa no visam. Šīs ir tas vielas, kas nodara lielako postu mūsu valstij gan ar zemes piesarņošanu, gan ar gruntsūdeņu piesarņošanu.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana.

Pie mums, ta pat ka visa pasaulē, ir arī bīstamo atkritumu apsaimniekošana, kas visnotaļ ir svarīgs process pie bīstamajiem atkritumiem. Pastav vairakas parstrades iespējas. Četras lielakas no tam ir:

OTRIEZĒJA PARSTRADE – atkritumu daudzumu var samazinat, parstradajot noteiktos produktus vai to daļas jaunos līdzīgos produktos. Piemēram, automašīnu akumulatoru svinu izmantot jaunu akumulatoru veidošana.

SADEDZINAŠANA – organiskas dabas bīstamos atkritumus var likvidēt sadedzinot tos specialas iekartas, kur atkritumu likvidacijas režīmi ir stingri reglamentēti, lai samazinatu iespējamo nelabvēlīgo atkritumu ietekmi uz vidi.

UTILIZACIJA – atkritumus var izmantot ka izejvielu derīgu produktu ražošanai, piemēram, galvanisko cehu atkritumos izmanto keramzīta ražošanai.

DEPONĒŠANA – bīstamo atkritumu poligona aprok tada veida atkritumus, kurus nav iespējams sadedzinat, parstradat vai citadi neitralizēt. Tadi ir, piemēram, dūmgazes attīrīšanas sodrēji, pelni un citi neorganiskas dabas atkritumi.

Otrreizēja parstrade.

Bīstamo atkritumu otrreizēja parstrade ir viens daudzajiem atkritumu parstrades veidiem. Jau pasaulē otrreizējai parstradei tiek solīta nakotnē lielakas iespējas neka dažai labai citai. Līdz ar to arī Latvija tiek veicinatas firmas, lai nodarbotos šai sfēra. Tomēr ne jau visu spējam mēs vieni paši, tapēc darbojas vai ir sadarbības ar citam valstīm. Katrai firmai ir sava sfēra.

apstradatas mineraleļļas – savac SIA “Marta”, SIA “Vides konsultaciju birojs”. Savaktas eļļas sadedzina katlu majas, SIA “Artava” plano šīs eļļas izmantot ka dabas gazes aizstajēju, bīstamo atkritumu sadedzinašanas krasnīs Jelgavas rajona.

Stravas akumulatorus – uzņēmēji savac un ar skabi neitralizē Latvija, bet akumulatorus parstradei nosūta uz arzemēm (Zviedriju, Izraēlu). Ar svina akumulatoru savakšanu nodarbojas SIA “Autostars” u.c.

Fotorūpniecības procesu atkritumi – ar savakšanu nodarbojas A/S “Orelat”. Savaktos atkritumus uzņēmums transportē uz Vacijas firmu “GWL Recycling GmbH& Co, KG, geschagftssbereich Imxco Edelmetalle”.

Dzīvsudraba luminiscentas lampas – tiek parstradatas Latvija. SIA “Lampu demerkurizacijas centrs” ir vienīga šada veida uzņēmums Baltija. Savac parsvara no pašas Latvijas, ka arī no Liepajas rajonam pieguļošajiem Lietuvas rajoniem. Savakto dzīvsudrabu paredzēts nosūtīt arpus Latvijas esošajiem uzņēmumiem.

Uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar atkritumu otrreizējo parstradi, saņem subsīdijas no valsts, ka dabas resursu nodokļu atmaksu.

Bīstamo atkritumu sadedzinašana.

Latvija savaktas apmēram 2000 T nelikvīdu lauksaimniecības ķimikaliju, kas ir jalikvidē. Katru gadu Latvija tiek radītas apmēram 4000 T organisko bīstamo atkritumu, kas ir sadedzinami. Pēdēja laika noteikumi bīstamo vielu izplūdēm vidē ir kļuvuši tik stingri, ka BA sadedzinašanas rūpnīcas var izvietot tuvu blīvi apdzīvotam teritorijam. Līdz ar to var rasties jaunas darbavietas, ienakumi pašvaldību budžeta un jauns vides aizsardzības objekts. Bet diemžēl sadedzinat var tikai organiskas izcelsmes bīstamos atkritumus. Atkritumu sadedzinašanas shēma ir pielikuma. Dedzinašanas iekartas ir aprīkotas ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. Tur tiek attīrīti notekūdeņi. Notekūdeņu attīrīšana paredzēta vielu: #neitralizaciju, #nogulsnēšanas, #filtrēšana. Dūmgazes, kas rodas sadedzinašanas laika, pirms nonak 15 metrus garaja dūmvada tiek attīrītas: #aktivētaja ogles filtra, #otrēja dzesētaja, #absorbentu kolona. Dedzinašanas iekartam paredzēta nepartraukta izmešu kontrole. Šiem ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. Priekšrocības:

Samazina bīstamo atkritumu apjomu par 90% .

Samazina bīstamo atkritumu svaru par 80%.

Atstaj inertus parpalikumus.

Aizstaj enerģijas ieguvi no ierobežotiem energoresursiem.

Papildus ienakumi no siltuma un enerģijas pardošanas.

60% no dabas resursiem nodokļa paliek pagastu vai pilsētu pašvaldībam, kuru teritorija tiks izvietota bīstamo atkritumu sadedzinašanas iekarta, vides aizsardzības specialajos budžetos.

Trūkumi:

Rodas siltumnīcas efektu izraisošas gazes.

Nepieciešami lieli kapitalieguldījumi.

Pelnus un izdedžus nepieciešams deponēt.

Bīstamo atkritumu apglabašana – deponēšana.

Bīstamo atkritumu daudzums, kas veidojas Latvija un kuru parstradei nepieciešamas jaudas, tiek lēsts 31500 T/gada, no kuram 7000 T ir apglabajamas speciala poligona. Nesavaktie un droši nesavaktie atkritumi piesarņo ūdeņus, gaisu, zemi, izraisa ugunsgrēkus ta it ka rada nopietnu risku videi un līdz ar to cilvēku veselībai. Bīstamos un īpaši bīstamos atkritumus, kurus nav iespējams parstradat, sadedzinat, vai atgriezt atpakaļ ražošana, ir droši jadeponē. Apglabašana jeb deponēšana notiek specialos poligonos. Priekšrocības:

Savakti un noglabati BA nerada risku videi un līdz ar to cilvēka veselībai.

60% no dabas resursa nodokļa paliek pagastu vai pilsētu pašvaldību, kuru teritorija tiek izveidots BA poligons, vides aizsardzības specialajos budžetos.

Trūkumi:

Zeme vairs nav izmantojama lauksaimniecības, būvniecības attīstībai.

Palielinata transporta plūsma rada troksni, palielina piesarņojumu.

Tomēr pastav arī jautajums, kur celt BA poligonus? Sabiedrībai ir tiesības iegūt informaciju un piedalīties poligona ietekmes uz vidi novērtēšana. Ja kada darbība vai tas galarezultats var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēka veselību un drošību, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), lai novērtētu iespējamo ietekmi uz vidi un izstradatu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novērtēšanai vai samazinašanai. Kam būtu japievērš uzmanība novērtējot ietekmi uz vidi:

Darbības raksturojošie faktori: *apjoms, *paredzēto un citu darbību savstarpēja ietekme, *dabas resursu izmantošana, *atkritumu ražošana, *piesarņojums un traucējumi, *avariju risks.

Paredzētas darbības vietu un šīs vietas ģeografiskas īpatnības raksturojošie faktori: *līdzšinējais zemes izmantošanas veids, *esošo dabas resursu relatīvais daudzums, *kvalitate un atjaunošanas iespējas, *dabiskas vides absorbcijas spēja, īpašu uzmanību pievēršot mitrajiem, piekrastes joslai, augstieņu un mežu rajoniem, īpaši aizsargajamam dabas teritorijam, *teritorijas, kuram piesarņojuma līmenis ir augstaks neka paredz vides kvalitates kritēriji un standarti, *iedzīvotaju blīvums attiecīgaja teritorija, *vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas.

Specifisku bīstamo atkritumu apsaimniekošana.

Latvija pastav arī šada veida bīstamo atkritumu grupa. Ta iedalas vismaz 5 lielas grupas.

Infekciozie atkritumi – atkritumi, kas satur dzīvotspējīgus mikroorganismus vai to toksīnus, par kuriem ir droši zinams vai ir ticams, ka tie var izraisīt slimības cilvēkiem vai citiem dzīviem organismiem. Ir novērots, ka Latvijas republika gada tiek radītas apmēram 1400 T gada. Eiropas Savienības direktīva 99/31/EC nosaka, ka infekciozos atkritumus nedrīkst deponēt atkritumu poligonos, tie ir jaapstrada. Atsevišķos gadījumos atļauj tos sadedzinat kopa ar sadzīves atkritumiem, bet ta ka Latvija nav atkritumu sadedzinašanas iekartu, tad ir jameklē cits risinajums.

Naftas produktu atkritumi – direktīva 75/439/EEC nosaka, ka valsts administracijai janodrošina droša naftas produktu savakšana un parstrades vai deponēšanas sistēmas. Pašlaik vairakas uzņēmējsabiedrības nodarbojas ar naftas produktu saturošu atkritumu savakšanu un parstradi. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas pasakumu ietvaros janodrošina šo uzņēmumu kontrole atbilstoši likumdošanai – jakarto atļaujas, uzskaites un kontroles sistēmas.

Azbesta atkritumi – Eiropas Savienības direktīva 87/271/EC attiecas uz azbesta izstradajumu ražošanu, izmantošanu un atmosfēras, ūdens un augsnes piesarņojuma ierobežošanu ar azbesta šķiedram.

Sadzīves bīstamie atkritumi – sadzīves atkritumu bīstamas kompotentes adekvats apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo aktu sistēmu saskaņa ar likumu par sadzīves atkritumiem un likumu par bīstamajiem atkritumiem, ka arī organizēt praktisko darbību. Valsts prognozējamo iedalījumu pēc reģionalajam atkritumu saimniecībam skatīt pielikuma.

Veterinarie atkritumi – atkritumi, kas rodas lopkautuvē un gaļas parstrades uzņēmumos. ES direktīva 90/667/EC nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jabūt likumdošanas sistēmai, kura nosaka kartību, kada jaapstrada vai jadeponē veterinarie atkritumi. Šo atkritumu apsaimniekošana sistēmas ieviešana jakoordinē ar Zemkopības ministriju, kuras kompetencē ir veterinarijas problēmu risinašana. Visparīga gadījuma veterinarie atkritumi iedalas zema riska atkritumos un augsta riska atkritumos. Zema riska atkritumus ir ieteicams parstradat talak izmantojamos produktos, bet augsta riska atkritumus, kuri praktiski ir pielīdzinami infekciozajiem atkritumiem ir janeitralizē specialas šim nolūkam paredzētas iekartas.

Secinajumi

Šaja referata ir redzams mūsu valsts teorētiskie darbi atkritumu attīrīšanai no apdzīvotajam vietam uz specialam, īpašiem gadījumiem, domatam vietam. Tomēr pēc manam domam šie darbi ir daļēji tikai uz papīra, jo Strautiņos, kur es dzīvoju, es vēl neēsmu redzējis kadu noradi par bīstamiem atkritumiem pie tiem ceļiem, kuri ved uz šo vietu. Tomēr, lai cik tas dīvaini neliktos daļa no šī rakstīta ir arī patiesība. Jo kas tad rūpējas par atkritumu izvešanu no apdzīvotam teritorijam, ja ne valsts. Katram no mums ir tiesības atrasties tīra un sakopta teritorija. Toties bez mūsu palīdzības valsts nevar atrasties tīra un sakopta, jo daļa jadara ir mums pašiem. Valstij būtu jaiegulda vairak līdzekļu bīstamo atkritumu savakšana un iznīcinašana, jo ne visus šos mūsu valsts atkritumus varēs savakt un iznīcinat citas valstis. Veidojot šīs programmas par atkritumu parstradi, atvieglos daļēji domas par augsto bezdarba līmeni valstī, jo šajas vietas būs nepieciešams jauns darbaspēks. Liela nozīme ir tam ka valstī kads rūpējas par mums vismaz dažas nozarēs. Vienai no šīm nozarēm vajadzētu būt atkritumu parstrade un iznīcinašana. Jo valsts vairak par to rūpēsies, jo vairak tas tai atmaksasies (mazak slimību, saslimšanas gadījumu ar navējošam un bīstamam slimībam). Rūpēsimies par savu drošību un apkartnes tīrību Latvija

Izmantota literatūra.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Latvija. – R.: LR Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija.

Atkritumu apsaimniekošanas likums// Neatkarīgas Rīta Avīzes pielikums Likumi un Lēmumi. – 2001 – 31.janv. – 3.lpp.

Pielikums

2.

[ iedzīvotaji ] [mazie uzņēmumi]

[ savakšanas punkti ]

[ specializēta savakšanas / transporta kompanija ]

[ BA savakšanas un uzglabašanas novietne ]

[ parstrade, sadedzinašana vai noglabašana ]

BA DEZINAŠANAS SHĒMA

Otrējas dedzinašanas kameras (maksimala temperatūra ir 1200 C   Galvenais deglis (nodrošina rotacijas krasnī 950 C temperatūra.)