Referats nodokļos un nodevas

Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības procesiem Latvija

Nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesarņošanu, samazinat vidi piesarņojošas produkcijas ražošanu un realizaciju, veicinat jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesarņojumu, ka arī veidot vides aizsardzības pasakumu finansialo nodrošinajumu. Visi no nodokļu maksajumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tadu pasakumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību. Nodokļa maksataji ir visas juridiskas un fiziskas personas, kas LR teritorija (vai kontinentalaja sfēra) iegūst ar nodokli apliekamu piesarņojumu, vai realizē pašražotas vai ieved (importē) videi kaitīgas preces un produktus (riepas, partikas produktu un dzērienu iepakojumu, vienreiz lietojamos plastmasas traukus un galda piederumus u.c.) un, kas saskaņa ar spēka esošajiem likumdošanas aktiem, ir saņēmušas atļauju veikt šadas darbības.

No 1997. Gada 1. Janvara dabas resursu nodokli par importēto vai iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu maksa pilnīgi visi ražotaji, kuru preces paredzētas iekšējam tirgum, ka arī importētaji.

Nodokļa ieņēmumi

Visi no nodokļa maksajumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tadu pasakumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanaciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizaciju vai parstradi, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības specialaja budžeta un pašvaldību vides aizsardzības specialajos budžetos.

Nodokļu maksataji

Nodokļu maksataji ir visas juridiskas vai fiziskas personas vai to apvienības, kas saskaņa ar attiecīgu atļauju:

Latvijas Republikas teritorija iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus

LR teritorija (vai kontinentalaja šelfa) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesarņojumu,

Ieved (importē) videi kaitīgas, preces vai produktus videi kaitīga iepakojuma brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorija;

LR realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus videi kaitīga iepakojuma.

Ar nodokli apliekamie objekti

Ar nodokli apliek:

Iegūstamos dabas resursus:

1. Augsne m3 0.20

2. Smilšmals un malsmilts m3 0.01

3. Smilts būvniecībai m3 0.05

4. Smilts stiklam un veidnēm m3 0.20

5. Smilts - grants, grants būvniecībai m3 0.10

6. Mals cementam un ķieģeļiem m3 0.10

7. Mals keramikai un keramzītam m3 0.13

8. Dolomīts šķembam, dolomītmiltiem, būvkaļķim un cementam m3 0.06

9. Dolomīts apdarei, stiklam un metalurģijai m3 0.25

10. Kaļķakmens cementam, būvkaļķiem m3 0.10

11. Kaļķiezis, saldūdens irdenais, augšņu kaļķošanai m3 0.10

12. Kaļķakmens metalurģijai, stikla un cukura ražošanai m3 0.18

13. Kaļķiezis, saldūdens saistītais (šūnakmens), apdarei m3 1.00

14. Ģipšakmens cementam m3 0.20

15. Ģipšakmens būvģipsim m3 0.25

16. Laukakmeņi (no atradnēm) būvniecībai m3 0.15

17. Krasu zeme krasvielam m3 0.10

18. Augsto vai parejas purvu kūdra (mitrums - 40%) tonna 0.13

19. Zemo purvu kūdra (mitrums - 50%) tonna 0.07

20. Sapropelis lauksaimniecībai (mitrums - 60%) tonna 0.10

21. Sapropelis un dūņas dziedniecībai tonna 0.50

Ūdeņu ieguves avots vai veids Mērvienība Likme (Ls)

Pazemes ūdeņi m3 0.01

2. Virszemes ūdeņi m3 0.002

3. Arstnieciskie mineralūdeņi m3 0.10

4. Galda mineralūdeņi m3 0.15 5. Termalie ūdeņi.

Vides piesarņojumu – atkritumus, izmešus un piesarņojošas vielas,

Videi kaitīgas preces un produktus

Importēto un iekšzemē ražoto preču vai iepakojumu.

Nodokļa likmes

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jamaksa nodoklis jau likuma teiktajos apmēros. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, ka arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes

augstakas par attiecīgajam pamatlikmēm.

Dabas resursu lietošanas limitēšana

Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju

Jebkuram nodokļa maksatajam visu veidu dabas resursu ieguvei un piesarņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jasaņem atļauja. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krajumus, vides stavokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas.

Atļaujas dabas resursu ieguvei (arī ūdeņu izmantošanai), piesarņojošo vielu ievadīšanai atmosfēra vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizacijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībam), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu uzglabašanai poligonos piešķir tiem uzņēmumiem, kas ar Ministru kabineta vai attiecīgas pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteikti par poligonu apsaimniekotajiem.

Atļauja nav nepieciešama dabas resursu lietotajiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustama īpašuma robežas, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizaciju parstradata vai neparstradata veida (resursu iesaistīšanu saimnieciskaja darbība), ka arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides parmaiņas arpus nekustama īpašuma robežam. Ša noteikuma ierobežojumus nosaka likums 'Par vides aizsardzību' un likums 'Par zemes dzīlēm'

Ja dabas resursu lietotajs tehnisku (procedūras) iemeslu dēļ likuma paredzētaja kartība un termiņos nav saņēmis nepieciešamo atļauju, atbildīgajai institūcijai ir tiesības uz laiku, bet ne ilgaku par diviem mēnešiem, pagarinat iepriekšējas atļaujas derīguma termiņu.

Ar atļauju piešķiršanu saistītos strīdus izskata Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija. Ieinteresēta persona strīda izskatīšana pieņemto lēmumu ir tiesīga parsūdzēt tiesa.

Varētu teikt, ka visiem pasakumiem, kur tiek izmantotas dabai kaitīgas vielas vai tiek ņemts kaut kas no dabas krajumiem, tad ir vajadzīga speciala licence, kas padara šo pasakumu likumīgu. Zinama mēra, tas palīdz kontrolēt dabas piesarņotaju rīcību un vēl iekasē par to noteiktu nodokli, protams, ir arī kaut normas, kuras ir noteiktas MK noteikumos.

Nodokļa aprēķinašana

Nodokļa aprēķinašana par dabas resursu ieguvi un vides piesarņošanu

Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesarņojuma vienību. Nodokli maksa par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesarņojuma apjomu, pamatojoties uz maksataja dabas resursu ieguves un vides piesarņojuma uzskaites datiem un atļauja noteiktajiem limitiem.

Par dabas resursu lietošanu limitos noteiktajos apjomos nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm.

Par dabas resursu ieguvi virs limitos noteikta apjoma un virslimita piesarņojumu, ja tie uzradīti parskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.

Nodokļa aprēķinašana par videi kaitīgu preču un produktu realizaciju vai ievešanu (importu)

Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem.

Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizaciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizacijas cenas, kura neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotas vērtības nodoklis.

Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to muitas vērtības.

Nodokli par preču un produktu iepakakojumu, ja tam ir dokumenti attiecīgas nodokļa likmes piemērošanai, aprēķina pēc šadam pazīmēm:

nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiala fizisko vienību (svaru), ja iepakojuma materialu daudzums atbilstoši likuma noteiktajai klasifikacijai ir pamatots ar kravas sertifikatu importētam precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotam precēm;

pēc nodokļa likmēm par katru iepakotas preces vai produkta fizisko vienību (svaru vai tilpumu) atbilstoši ievedmuitas deklaracija uzradītajiem datiem par importētam precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotam precēm;

nodokļa likmēm procentos no importēto preču iepakojuma muitas vērtības (ja iepakojums muitas iestadēs tiek deklarēts ar atsevišķu deklaraciju) vai procentos no iepakojuma ražošanas izmaksam (uzņēmumos, kas nodrošina izmaksu dalītu uzskaiti);

pēc nodokļa likmēm procentos no importēto preču muitas vērtības vai iekšzemē ražotu preču realizacijas cenas, kura neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotas vērtības nodoklis.

Nodokļa maksajumu ieskaitīšana budžeta

Nodokļa maksajumus par dabas resursu ieguvi vai vides vides piesarņošanu limitos noteiktos apjomos ieskaita

40% ieskaita valsts vides aizsardzības specialaja budžeta;

60% ieskaita to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības specialajos budžetos, kuru teritorija tiek veikta attiecīga darbība.

Nodokļa maksajumus par videi kaitīgu preču un produktu realizaciju vai ievešanu (importu), ka arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteikta apjoma un virslimita piesarņojumu ieskaita valsts vides aizsardzības specialaja budžeta.

Par ša likuma parkapumiem piedzītas soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts vides aizsardzības specialaja budžeta.

Licenču tirgus izmantošana nodokļa administrēšana

Licencēšanas ieviešana nodokļa administrēšana

(1) Latvijas reģionos ar nelabvēlīgam vides stavokļa izmaiņu tendencēm, reģionos ar nelīdzsvarotu saimnieciskas darbības un vides pašatjaunošanas potenciala attiecību, ka arī atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas ir kaitīgi vai potenciali bīstami videi, nodokļa administrēšana var ieviest licenču tirgus mehanismu. Licenču izdošanas, apmaksas (dzēšanas) kartību un darbības ar licencēm reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja nodokļa administrēšana ieviests licenču tirgus mehanisms, tas izslēdz citu nodokļa administrēšanas metožu piemērošanu attiecīgajam ar nodokli apliekamajam objektam. Maksajumus par licencēm ieskaita budžetos atbilstoši nodokļa maksašanas visparējai kartībai saskaņa ar likuma noteikumiem.

(3) Licences izdod regularos un ierobežotos laidienos. Licencēšanu var noteikt atsevišķiem dabas resursu vai piesarņojuma veidiem vai to grupam noteikta reģiona robežas vai noteiktiem uzņēmējdarbības veidiem.

Licencēšanu var noteikt arī atsevišķu videi kaitīgu preču vai produktu realizacijas un ievešanas (importa) regulēšanai. Dažada veida licences nav savstarpēji aizstajamas.

Licences funkcijas

(1) Iegadata licence ir līdzvērtīga nodokļa nomaksai par tiem ar dabas resursu nodokli apliekamajiem objektiem, kuriem šī licence paredzēta, un tada apjoma, kada šī licence ir apmaksata (dzēsta). Licenču turētaja rīcība esošo licenču kopapjoms uzskatams par dabas resursu ieguves vai vides piesarņojuma limitu.

(2) Ja faktiskie dabas resursu ieguves vai piesarņojuma apjomi parsniedz ar apmaksatam (dzēstam) licencēm nosegto apjomu, tad dabas resursu lietotajam par parsniegumu jamaksa nodoklis pēc pamatlikmēm un papildlikmēm visparēja nodokļa administrēšanas kartība tapat ka par dabas resursu ieguvi virs limitos noteikta apjoma vai par virslimita piesarņojumu.

(3) Licencēšanas sistēma neatceļ un negroza spēka esošo vides piesarņojuma normēšanas, projektu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kartību.

Licenču brīva tirdzniecība

(1) Licenču turētajam ir tiesības realizēt neapmaksatas (nedzēstas) vai daļēji apmaksatas (daļēji dzēstas) licences, kuras tam kļuvušas nevajadzīgas uzņēmējdarbības virziena, tehnoloģisku vai citu parmaiņu rezultata. Licences realizē par cenu, ko nosaka, pusēm vienojoties. Licenču brīvo tirdzniecību organizē attiecīga reģiona pašvaldības.

(2) Licenču pirkšanas un pardošanas fakts desmit dienu laika jareģistrē Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas pilnvarota institūcija.

(3) Zemes dzīļu izmantošanas licences (atļaujas), kas izsniegtas likuma 'Par zemes dzīlēm' noteiktaja kartība, nav pardodamas.

Nodokļa atlaides

(1) Nodokļa maksatajs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazinat vides piesarņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasakumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama ša projekta realizacijai.

(2) Nodokļa maksatajs, kuram nav nodokļu paradu, var saņemt nodokļa atlaidi Ministru kabineta noteiktaja kartība. Lēmumu par atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciala budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldības vides aizsardzības speciala budžeta - attiecīga pašvaldība, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas atzinumu.

(3) Nodokļa atlaidi var piešķirt uz visu projekta īstenošanas termiņu, bet ikgadējo atlaidi - par tadu maksimalo summu, kadu veido nodokļa maksajumi šaja gada pēc pamatlikmēm par projekta paredzēto piesarņojuma apjoma samazinajumu.

(4) Nodokļa atlaides saņemšana neatceļ dabas resursu ieguves un vides piesarņojuma limitus. Nodokļa maksajumi par dabas resursu ieguvi virs limitos noteikta apjoma un par virslimita piesarņojumu maksajami šaja likuma paredzētaja kartība.

(5) Pēc ikgadējas nodokļa atlaides termiņa izbeigšanas Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija novērtē projekta īstenošanas kvalitati un sagatavo atzinumu Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots, atlaide jaatmaksa pilnība atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Nodokļa atmaksašanas kartība

Maksajumi par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu ir daļēji atmaksajami Ministru kabineta noteiktaja kartība: 1) personam, kas šīs preces nodod utilizacijai vai atkartotai izmantošanai;

2) uzņēmumiem, kas atbilstoši Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas noteiktajam tehnoloģiskajam un vides aizsardzības prasībam veic šo preču utilizaciju vai parstradi.

Nodokļa administracijas kompetence

Dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija un tas pilnvarotas institūcijas. Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienesta iestades.

Ministru kabinets nosaka:

2) dabas resursu ieguves ikgadējos apjomus un ieguves tehniskos nosacījumus atsevišķiem resursu veidiem;

3) vides piesarņojuma normatīvus un ikgadējos apjomus atsevišķiem piesarņojuma veidiem;

4) to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikaciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jamaksa nodoklis.

Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu

Par nelikumīgo, parskatos neuzradīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadīta piesarņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču apjomu papildus noslēptajai nodokļa summai no maksataja tiek piedzīta soda nauda divkarša nenomaksata nodokļa apmēra.

Nokavējuma naudas

Nokavējuma naudas aprēķina un iekasē atbilstoši likuma 'Par nodokļiem un nodevam' noteiktajai kartībai.

Parejas noteikums

1. Veicot ieguvi zem gruntsūdens līmeņa, piemērojami nodokļa likmju atvieglojuma koeficienti šadiem resursu veidiem:

smilts būvniecībai, smilts stiklam un veidnēm - 0.5

smilts - grants, grants būvniecībai - 0.7

2. Ministru kabineta noteiktaja kartība par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesa, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojajumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinuma uzradītajam izrakteņa veidam un kondīcijai, nodoklis maksajams pēc pamatlikmes un papildlikmes ka par virslimita ieguvi.

3. Nodokļa likme par augsnes ieguvi piemērojama ša dabas resursa realizacijas gadījumos vai arī nosakot maksajumus par ta bojašanu vai nelietderīgiem zudumiem atbilstoši iepriekšēja punkta minētajiem noteikumiem.

4. Ja augsto vai parejas purvu kūdru, zemo purvu kūdru, sapropeli lauksaimniecībai izmanto augsnes auglības paaugstinašanai, Ministru kabineta noteiktaja kartība piemērojams nodokļa likmju atvieglojuma koeficients 0.3.

5. Attiecība uz valsts nozīmes dabas resursu atradnēm un valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem Ministru kabineta noteiktaja kartība var paredzēt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa un aizstat to ar cita veida maksajumiem, ko nosaka Ministru kabinets vai licences līgums.

Apkopojot iepriekš rakstīto var secinat, ka dabas resursu nodoklis ir tas ar kura palīdzību tiek kontrolēts tas, lai daba netiktu piesarņota. Vienkarši šī nodokļa iekasētaji rūpējas par to, lai viss tiktu kontrolēts. Un likumos ir noteiktas normas, kas ierobežo izmantot dabu kaitnieciskos nolūkos. Varētu teikt ta, ja tu kaut ko ņem no dabas, tad tev arī par to ir jamaksa, bet, protams, visa ir jabūt saprata robežas.

Izmantota literatūra:

https://www.vid.gov.lv/5likumi/lik.asp?KId=14

Uzziņu krajums jaunatnei “Kur palikusi mana nauda?”