Dabas rezervati, biosfēras rezervats

Dabas rezervati, biosfēras rezervats

Dabas rezervati ir cilvēka darbības neskartas vai mazparveidotas teritorijas, kuras tiek nodrošinata dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargatu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastavdaļas.

Dabas rezervatos ir zonas, kuras visi dabas resursi pilnība tiek izslēgti no saimnieciskas un cita veida darbības. Dabas rezervatu teritorija var būt zonas, kuras atļauta ierobežota saimnieciska, rekreacijas, izglītojoša vai citada darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabašanos un nav pretruna ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervata izveidošanas mērķi. Tajos var būt stingra režīma, regulējama režīma zona.

 Dabas rezervata stingra režīma zona ir aizliegta jebkada saimnieciska un cita veida darbība, izņemot šadas darbības, kas veicamas dabas rezervata administracijas noteiktaja kartība un saskaņa ar dabas aizsardzības planu (ja tads ir apstiprinats):

1.teritorijas apmeklēšana, lai to apsargatu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;

2.zinatnisko pētījumu veikšana;

3.meža ugunsdrošības pasakumu īstenošana, cilvēku glabšana un meklēšana;

4.dabas aizsardzības plana paredzēto pasakumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargajamo sugu un īpaši aizsargajamo biotopu aizsardzībai un saglabašanai;

5.parvietošanas pa dabas aizsardzības plana noteiktiem un daba īpaši noradītiem maršrutiem;

6.ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana.

 Dabas rezervata regulējama režīma zona ir aizliegta jebkada saimnieciska un cita veida darbība, izņemot šadas darbības, kas veicamas dabas rezervata administracijas noteiktaja kartība un saskaņa ar dabas aizsardzības planu (ja tads ir apstiprinats):

1.teritorijas apmeklēšana, lai to apsargatu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;

2.zinatnisko pētījumu veikšana;

3.vides monitorings;

4.meža ugunsdrošības pasakumu īstenošana, cilvēku glabšana un meklēšana;

5.dabas aizsardzības plana paredzēto pasakumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargajamo sugu un īpaši aizsargajamo biotopu aizsardzībai un saglabašanai;

6.parvietošanas pa dabas aizsardzības plana noteiktiem un daba īpaši noradītiem maršrutiem;

7.dabas tūrisms un izziņas infrastruktūras ierīkošana;

8.parvietošanas pa visparējas lietošanas ceļiem (izņemot regulējama režīma zonas iedzīvotajus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus);

9.ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana un rekonstrukcija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes transformaciju;

10.medības, ja medījamo dzīvnieku populaciju blīvums rezervata teritorija parsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot dabisko biotopu vai īpaši aizsargajamo sugu dzīvotņu degradaciju vai mainot dabisko procesu norisi, ka arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīšanos;

11.regulējama režīma zonas iedzīvotajiem – makšķerēšana, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievakšana un iegūšana personiskam vajadzībam, ka arī lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs.

Moricsalas dabas rezervats

Moricsalas dabas rezervats izveidots, lai saglabatu neparveidotas vēsturiski izveidojušas dabas ekosistēmas un pētītu tajas notiekošos procesus, ka arī nodrošinatu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Tas atrodas Ventspils rajona Usmas ciema teritorija, ta kopēja platība ir 818 hektari (Luziķērtes līcis ar akvatoriju – 702 hektari, Moricsala – 83 hektari un Liela Alkšņu sala – 33 hektari).

Lai nodrošinatu dabas ekosistēmu aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, rezervata teritorija tiek noteiktas šadas funkcionalas zonas:

1.stingra režīma zona;

2.regulējama režīma zona.

Teritorijas aizsardzības pasakumi tiek veikti atbilstoši rezervata dabas aizsardzības planam un individualajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Rezervata teritorija aizliegts:

1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas;

2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3.veikt mežsaimniecisko darbību.

Rezervatu parvalda Vides ministrijas pakļautība esoša valsts civiliestade – Slīteres nacionala parka administracija.

Grīņu dabas rezervats

Grīņu dabas rezervats izveidots, lai saglabatu neparveidotas vēsturiski izveidojušas dabas ekosistēmas un pētītu tajas notiekošos procesus, ka arī nodrošinatu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Tas atrodas Liepajas rajona Sakas ciema teritorija, kopēja platība ir 1454,9 hektari.

 Lai nodrošinatu rezervata ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabašanu, visa rezervata teritorija noteikta regulējama režīma zona, kuras aizsardzība un apsaimniekošana notiek atbilstoši rezervata dabas aizsardzības planam un individualajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Rezervata teritorija aizliegts:

1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas;

2. lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3.veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot cirtes aizsargajamo sugu un biotopu saglabašanai.

Rezervatu parvalda Vides ministrijas pakļautība esoša valsts civiliestade – Slīteres nacionala parka administracija.

Krustkalnu dabas rezervats

Krustkalnu dabas rezervats izveidots, lai saglabatu dabiska stavoklī reģionam raksturīgo mežu un ūdeņu ekosistēmu kompleksu, reto augu sugu ģenētisko un bioloģisko daudzveidību, ka arī ainaviskas un kultūrvēsturiskas vērtības.

Tas atrodas Madonas rajona teritorija, kopēja platība ir 2915 hektari.

Lai nodrošinatu rezervata ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabašanu, ka arī ekosistēmu dabisku attīstību, rezervata teritorija tiek noteiktas šadas funkcionalas zonas :

1.stingra režīma zona;

2. regulējama režīma zona.

 Stingra režīma zona izveidota, lai nodrošinatu mežu ekosistēmu dabisku attīstību. Šaja zona nav pieļaujama nekada saimnieciska darbība, un to drīkst apmeklēt tikai ar Teiču dabas rezervata administracijas atļauju izpētes un aizsardzības nolūkos.

 Regulējama režīma zona izveidota, lai nodrošinatu sugu un biotopu daudzveidību rezervata, mežu un mitrzemju ekosistēmu dabisku attīstību, pastavot minimalai antropogēnajai slodzei, ka arī lai pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus.

  Regulējama režīma zona aizliegts:

1.uzturēties bez rezervata administracijas izsniegtas atļaujas; izņēmums ir personas, kuras dzīvo rezervata teritorija;

2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3.veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot ainavu veidošanas cirti un cirtes aizsargajamo sugu un biotopu saglabašanai.

 Jebkada saimnieciska darbība, kas var ietekmēt rezervata ekosistēmu dabisko attīstību, augu un dzīvnieku sugu populacijas, saskaņojama ar Teiču valsts rezervata administraciju.

Rezervatu parvalda un apsaimnieko Vides ministrijas pakļautība esoša valsts civiliestade – Teiču dabas rezervata administracija

Teiču dabas rezervats

Teiču dabas rezervats ir valsts nozīmes īpaši aizsargajama dabas teritorija, kas iekļauta 1971.gada 2.februara “Konvencijas par starptautiskas nozīmes mitrajiem, īpaši ka ūdensputnu dzīves vidi” starptautiskas nozīmes mitraju saraksta. Tas izveidots, lai saglabatu Teiču purvu un ar to ekoloģiski saistīto mitro mežu kompleksu un nodrošinatu ekosistēmu dabisku attīstību un tam raksturīgo bioloģisko daudzveidību.

Tas atrodas Madonas un Jēkabpils rajona, platība ir 19 337 hektari. Detalizētus aizsardzības pasakumus un aizliegtas darbības rezervata nosaka dabas aizsardzības plans un individualie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Rezervatu parvalda un apsaimnieko Vides ministrijas pakļautība esoša valsts civiliestade – Teiču dabas rezervata administracija, kas parvalda arī Krustkalnu dabas rezervatu. Administracijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Rezervata teritorija tiek noteiktas šadas funkcionalas zonas:

1.stingra režīma zona;

2.regulējama režīma zona.

Stingra režīma zona izveidota, lai nodrošinatu rezervatam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. Taja  nav pieļaujama nekada saimnieciska darbība, ka arī ēku un būvju celtniecība.

Uzturēšanas stingra režīma zona ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar administracijas atļauju izpētes un aizsardzības nolūkos.

 Regulējama režīma zona izveidota, lai nodrošinatu sugu un biotopu daudzveidību rezervata, ekosistēmu dabisku attīstību, pastavot minimalai antropogēnajai slodzei, ka arī lai pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus.

Regulējama režīma zona aizliegts:

1.uzturēties bez administracijas izsniegtas atļaujas; izņēmums ir personas, kuras dzīvo rezervata teritorija;

2.lietot jebkadus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3.veikt jebkadu mežsaimniecisko darbību, izņemot ainavu veidošanas cirti.

 Jebkada darbība, kas var ietekmēt rezervata ekosistēmu dabisku attīstību, augu un dzīvnieku sugu populacijas, saskaņojama ar administraciju.

 Lai mazinatu saimniecisko un socialo ietekmi uz rezervata ekosistēmam, ap rezervatu tiek noteikta arēja aizsargjosla. Tas arēja robeža iet pa republikas nozīmes ceļiem. Aizsargjoslas iekšēja robeža sakrīt ar rezervata arējo robežu.

Arēja aizsargjosla aizliegts:

1.medīt medņus, rubeņus un zosis;

2.mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu;

3.bojat vai iznīcinat ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

4.lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskas vielas un produktus.

 Administraciju vada rezervata direktors, kas vienlaikus ir galvenais vides valsts inspektors rezervata teritorija un tas arēja aizsargjosla. Rezervata direktoru ieceļ amata un atceļ no amata vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrs.

Biosfēras rezervati

Biosfēras rezervati ir plašas teritorijas, kuras atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervatu izveidošanas mērķis ir nodrošinat dabas daudzveidības saglabašanu un veicinat ilgtspējīgu teritorijas socialo un ekonomisko attīstību.

Biosfēras rezervatu teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionalajas zonas atkarība no taja atļautas saimnieciskas, rekreacijas, izglītojošas vai cita veida darbības, kas nav pretruna ar šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un biosfēras rezervata izveidošanas mērķi.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervats

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervats (turpmak - Biosfēras rezervats) ir starptautiskas nozīmes aizsargajama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpaša valsts aizsardzība. Biosfēras rezervats parstav starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas.

Biosfēras rezervata mērķis nacionala un starptautiska nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzība, ekonomiskas attīstības veicinašana un kultūras vērtību saglabašana.

Biosfēras rezervata galvenie uzdevumi ir:

1.nodrošinat teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskas daudzveidības saglabašanu;

2.veicinat teritorijas ilgtspējīgu socialo un ekonomisko attīstību;

3.nodrošinat informacijas apriti vides pētījumu, monitoringa un vides izglītības joma attiecība uz vietējo, nacionalo un starptautisko vides aizsardzības un reģionalas attīstības jautajumu risinašanu biosfēras rezervata teritorija;

4.veicinat sabiedrības izpratni vides aizsardzības un teritorijas ilgtspējīgas attīstības jautajumos;

5.veicinat degradētu ekosistēmu atjaunošanu iespējami tuvu dabiskajam stavoklim.

Biosfēras rezervata platība ir 457 697 hektari sauszemes un 16 750 hektaru jūras akvatorijas.

Biosfēras rezervata finansu līdzekļus veido:

1.valsts pamatbudžeta līdzekļi;

2.pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

3.fizisko un juridisko personu ziedojumi un davinajumi;

4.par maksas pakalpojumiem iegūtie līdzekļi.

Lai nodrošinatu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskas daudzveidības saglabašanu un degradētu ekosistēmu atjaunošanu un veicinatu teritorijas ilgtspējīgu socialo un ekonomisko attīstību, Biosfēras rezervata teritorija tiek iedalīta funkcionalajas zonas. Biosfēras rezervata teritorija var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargajamas dabas teritorijas.

Biosfēras rezervata ir noteikta:

1.dabas lieguma zona;

2.ainavu aizsardzības zona;

3.neitrala zona.

Dabas lieguma zona ir noteikta, lai aizsargatu cilvēka darbības mazparveidotas dabiskas ekosistēmas, kuras sastopamas aizsargajamas un apdraudētas savvaļas sugas.

Dabas liegumu zona aizliegts:

1.veikt jebkadas darbības, par kuram pieņemts lēmums, ka tam ir vai var būt:

1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugam un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populaciju vairošanos, atpūtu un barošanos, ka arī pulcēšanos migracijas perioda;

1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargajamiem biotopiem, īpaši aizsargajamam sugam un to dzīvotnēm;

2.parvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtam, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu parvietošanos, pildot dienesta pienakumus;

3.lietot ūdensputnu medības šaviņus, kas satur svinu;

4.pļaut virziena no lauka malam uz centru;

5.veikt zemes transformaciju, izņemot zemes transformaciju, pēc rakstiskas saskaņošanas ar ta administraciju, lai veiktu ceļu (arī sliežu ceļu), inzenierkomunikaciju un citu inženierbūvju restauraciju, renovaciju vai rekonstrukciju;

6.ierīkot purvos dzērveņu plantacijas;

7.nosusinat purvus;

8.dedzinat sauso zali un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plana paredzēto dabas apsaimniekošanas pasakumu veikšanai;

9.cirst kokus galvenaja cirtē un rekonstruktīvaja cirtē;

10.cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus saskaņa 29. punktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums parsniedz:

10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

10.3. apšu audzēm - 30 gadus;

11.no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasakumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvuma esošas ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novakšanu;

12.atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, ka arī satiksmes drošībai uz visparējas lietošanas ceļiem;

13.cirst nokaltušus kokus un izvakt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnakaja vieta ir lielaks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novakšanu;

14.nobraukt no ceļiem un parvietoties ar mehaniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

15.ierīkot nometnes un celt teltis arpus īpaši noradītam vietam;

16.kurinat ugunskurus arpus īpaši noradītam vai speciali ierīkotam vietam;

17.rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, ka arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinajuma braucienus;

18.ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, ka arī to produktu pardošanas un iepirkšanas punktus;

19.izmantot specialas vakšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšana;
20.uzstadīt vēja ģeneratorus;

21.pieļaut suņu atrašanos brīva daba bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kartību;

22.iegūt derīgos izrakteņus;

23.bojat vai iznīcinat (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

24.sadalīt zemes īpašumus zemes vienības, kas mazakas par 10 hektariem;

25.veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

26.ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

27.celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plana paredzēto biotopu atjaunošanas pasakumu veikšanai;

28.bez rakstiskas saskaņošanas ar ta administraciju;

28.1. organizēt brīva daba masu sporta, izklaides un atpūtas pasakumus, kuros piedalas vairak neka 50 cilvēku;

28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikaciju un citu inženierbūvju restauraciju, renovaciju vai rekonstrukciju;

28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

28.4. atjaunot un ieaudzēt mežu;

28.5. mainīt zemes lietošanas mērķi;

28.6. vakt dabas materialus kolekcijam;

28.7. veikt zinatniskos pētījumus;

28.8. ierīkot jaunas un paplašinat esošas ūdenstransporta līdzekļu bazes;

29.cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus kopšanas cirtē, sanitaraja cirtē un galvenaja cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitara atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionalo vides parvaldi,( izņemot koku ciršanu aizsargajamas teritorijas, kuram ir izveidota administracija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinajumus);

30.Būvniecība dabas lieguma pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas planojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plana (ja tads ir) noteikto kartību un ierobežojumus.

Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabatu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinatu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu.

Ainavu aizsardzības zona aizliegts:

1.veikt jebkadas darbības, kas būtiski parveido raksturīgo ainavu;

2.uzstadīt vēja ģeneratorus;

3.nobraukt no ceļiem un parvietoties ar mehaniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

4.bez rakstiskas saskaņošanas ar ta administraciju, ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

5.veicot kopšanas cirti, izcirst valdošas koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augšana atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citadi bojatos kokus), ja valdošas koku sugas vecums parsniedz:

5.1. priežu un ozolu audzēm – 80 gadus;

5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 60 gadus;

5.3. apšu audzēm – 35 gadus.

6.Būvniecība aizsargajamo ainavu apvidū pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas planojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plana (ja tads ir) noteikto kartību un ierobežojumus.

Neitrala zona ir noteikta, lai veicinatu intensīvu un ilgtspējīgu dabsaimniecību. Neitralaja zona tiek iekļautas visas pilsētas un blīvi apdzīvotas vietas Biosfēras rezervata teritorija.

Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus dabas lieguma zona un ainavu aizsardzības zona nosaka Ministru kabineta izdoti individualie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Neitralas zonas izmantošanu regulē pašvaldību ģeneralplani un šo teritoriju apbūves noteikumi.

Neitralaja zona un ainavu aizsardzības zona meži apsaimniekojami pēc visparēja kartība apstiprinatiem meža apsaimniekošanas planiem.

Zemes īpašnieki un tiesiskie valdītaji, kuru zeme atrodas dabas lieguma zona, Biosfēras rezervata teritorija esošajos dabas liegumos un dabas parkos, ka arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorija, saskaņo ar Biosfēras rezervata administraciju meža apsaimniekošanas planus un koku ciršanu arpus meža zemes.

Biosfēras rezervata dabas aizsardzības plana un aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzētie ierobežojumi ir saistoši visam Biosfēras rezervata robežas esošajam fiziskajam un juridiskajam personam un visu līmeņu teritorialplanojumiem.

Biosfēras rezervata saglabajas zemes reformas gaita iegūtas zemes lietošanas un īpašuma tiesības, ka arī īpašuma tiesību aprobežojumi. Papildus nosakamie zemes īpašuma tiesību aprobežojumi noformējami likuma noteiktaja kartība.

 Lauku apvidus zemēs, kas atrodas krasta kapu aizsargjosla, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platības, kuras nedrīkst būt mazakas par trim hektariem, izņemot zemes reformas gaita likumīgi izveidotos īpašumus. Atsavinot zemes īpašumus, tos nedrīkst sadalīt ta, ka viena no daļam ir mazaka par trim hektariem, izņemot gadījumus, kad ta tiek pievienota piegulošajam īpašumam, ar nosacījumu, ka parējas daļas nav mazakas par trim hektariem. Dabas liegumu “Randu pļavas” un “Vidzemes akmeņaina jūrmala” teritorija, kas atrodas krasta kapu aizsargjosla, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platības, kas nav mazakas par 10 hektariem.