Japana: Japanas ģeografija, Valsts iekarta, iedzīvotaji, valoda, klimats

Valsts raksturojums.

Japana

Japanas ģeografija

Ļoti tuvu Azijas kontinenta austrumu piekrastei, vairaku jūru un Klusa Okeana viļņu apskalota, no ziemeļiem uz dienvidiem vairak neka 3500 km garuma līdzīgi šauram lokam stiepjas salu grēda, ko tas iemītnieki sauc par Ņipon. Rietumu pasaulē pieņemtais apzīmējums “Japana” un ta varianti radušies pēc itaļu ceļotaja Marko Polo atgriešanas no Ķīnas(1295.g.).

Japanas salu grēda ietilpst četras lielakas salas- Honsjū( 231 012km²), Hokaido( 83 517km²), Kjūsjū( 42 129km²) un Sikoku( 18 800km²), ka arī Okinava(2250km²), kas, atrodas apmēram 685 km attaluma no Kjūsjū dienvidu piekrastes. Šīs piecas salas aizņem aptuveni 61,22, 11,5 un 1 procentu Japanas zemes. Kopa ar tam pieguļošajam 6848 mazakam saliņam Japanas teritorija ir 377 829km². Lielaka daļa saliņu ir ļoti mazas un tikai 340 no tam platība sniedzas pari 1 km².

Japanas platība ir par 50% lielaka neka Anglijas, bet tikai 1/20 no ASV teritorijas 0,3% no visas pasaules sauszemes. Kalnainie apvidi Japana aizņem gandrīz 68% teritorijas, turklat tie gandrīz visi klati mežiem. Tapēc maldīgs ir arzemēs iesakņojies uzskats, it ka Japana neesot mežu. Lauksaimniecībai derīga platība ir apm. 14%, rūpniecības zonas kopuma veido ne vairak ka 1%, dzīvojamas ēkas aizņem ap 4% teritorijas. Parēja platība ir upes, ezeri, purvi utt. Vairak neka 532 kalni parsniedz 2000 m augstumu. Augstakais ir Fudzi kalns- 3776m. Lai gan Fudzi kalna izvirdumu nav bijis kopš 1707. gada, tas tomēr ietverts 77 aktīvo vulkanu saraksta. Japanas upes nav lielas, un pat visgaraka no tam Sinano( 367km) faktiski nav kuģojama. Toties daudzas upes, kas strauji tek no kalnu augstienēm, itin biezī tiek izmantotas HES izveidošanai. Gandrīz visi ezeri atrodas kalnos.

Valsts iekarta

Japanas valsts karogs, ko sauc par Nisjōki, tas ir, Uzlecošas saules karogu, radies ļoti senos laikos ka sintoistu tempļu rotajums. 1860. gada, kad uz ASV ratificēt miera un draudzības līgumu devusies japaņu delegacija, virs tas kuģa Kanrinmaru arī pacelts šads karogs. Karoga nosaukums labi saskan ar valsts nosaukumu Ņipon- vieta, kur saule aust, tadēļ 1870. gada tika pieņemts lēmums, ka šadam karogam japlīvo virs visiem japaņu tirdzniecības kuģiem.

Japanas valsts himna: Kimi ga jo va ( Tavs valdnieka mūžs)

Čijo ņi jačijo ņi ( Lai mūžu mūžos ilgst)

Sadzare isi no ( Kamēr sīki oļi)

Ivao to narite ( Milzu klintī saaugs)

Koke no musu made (Un ta sūnam apaugs).

Tikai 1999. gada pēc visai asam diskusijam Japanas parlaments un valdība beidzot oficiali apstiprinaja valsts karogu un himnu. Japanai nav valsts ģerboņa. Par imperatora galma ģerboni tiek pieņemts krizantēmas zieds, bet uzskats, ka Japanas ģerbonis ir šaja zemē ļoti iecienītais sakuras zieds, neatbilst patiesībai. 1947. gada par Japanas valsts putnu oficiali tika iecelts fazans, un ta attēlu var redzēt uz dažam Japanas papīra naudaszīmēm.

Mūsdienu Japana ir sadalīta 47 administratīvajas vienības. Tas ir: 1 to ( galvaspilsēta)- Tokija, 1 do (apgabals)- Hokaidō sala( centrs Saporo), 2 fu- tieši Tokijai piekļautas pilsētas Kioto un Osaka, ka arī 43 ken( prefektūras).

Honsjū sala: Aiči, Akita, Aomori, Čiba, Fukui, Fukusima, Gifu, Gumma, Hirosima, Hjōgo, Ibaraki, Isikava, Ivate, Jamagata, Jamaguči, Jamanasi, Kanagavu, Nara, Mie, Mijagi, Nagano, Ņīgata, Okajama, Saitama, Sidzuoku, Siga, Simane, Točigi, Tojama, Totori, Vakajama.

Kjūsjū sala: Fukuoka, Kagosima, Kumamato, Mijadzaki, Nagasaki, Oita, Saga.

Sikoku sala: Kagava, Kōči, Ehime, Tokusima.

Okinavas sala: Okinava

Japanas iedzīvotaji

Lai gan arheoloģiskie pētījumi liecina, ka starp vissenakajiem Japanas iedzīvotajiem bijuši ieceļotaji no dažadiem Austrumazijas reģioniem un Klusa Okeana dienvidu salam, tomēr līdz pat šai dienai zinatniekiem nav vienota viedokļa par japaņu nacijas izcelšanos. Bet, ta ka arvien ļoti daudz bērniņu piedzimst ar to ta dēvēto mongoļu zīmi- zilganu punktiņu mugurkaula apakšēja daļa-, ir pamats domat, ka japaņi ir Azijas mongoloīdu rase. Ciešak aplūkojot mūsdienu japaņu augumus, var secinat, ka šīs zemes ziemeļos dzīvo daudz zemu cilvēku ar apaļīgam sejam, turpretī dienvidos ir ne mazums garu iedzīvotaju, kam raksturīgi smalki sejas panti.

Pašreiz Japana ir majvieta gandrīz 127 mlj. Cilvēku, tadējadi ieņemot astoto vietu pasaulē tautas lieluma ziņa. Jauzsver, ka Japanas iedzīvotaji ir ļoti viengabalaina kopa. Cittautiešu skaits neparsniedz 1 416 000. Lielakas grupas ir ap 657 000 korejiešu un 234 000 ķīniešu. Tie ir Otra pasaules kara gados spaidu karta uz Japanu parvietotie stradnieki un viņu pēcnacēji. Japana pastavīgi dzīvojošie svešzemnieki ir pilnīgi integrējušies pamatiedzīvotaju vidū. Iedzīvotaju blīvums ir caurmēra 336 cilvēki uz km². Ta ka Japanas lielaka daļa ir ļoti kalnaina un grūti apgūstama, faktiski cilvēki apdzīvo mazak neka 10% teritorijas, tas nozīmē, ka daudzviet iedzīvotaju blīvums ir vēl lielaks, pat vairak neka 600 cilvēku uz km². Visapdzīvotaka vieta ir Tokija ar 8 mlj. Cilvēku, bet Japana ir vēl 10 pilsētas, kuras iedz. skaits parsniedz 1mlj., un tas ir- Jokohoma, Osaka, Nagoja, Saporo, Kioto, Kobe, Fukuoka, Kavasaki, Hirosima un Kitakjūsjū.

2000. gada Japana tika reģistrēts veco ļaužu rekordskaits. Cilvēku, kas sasnieguši 65 gadus un vairak, šaja zemē ir ap 22mlj., un viņi veido pari par 17% no visu iedz. skaita.

Vidējais mūža garums Japana ir visaugstakais visa pasaulē- 76,4 gadi vīriešiem, sievietēm-82,9 gadi. Dzimstības līmenis- 10,3 jaundzimušo uz 1000 cilvēkiem.

Mirstības līmenis- 7,3 mirušie uz 1000 cilvēkiem.

Naudas vienība- jena,

IKP uz 1 iedz.-

Japaņu valoda

Zinatnieki pētot gramatiskas līdzības, pieskaita japaņu valodu korejiešu, mongoļu un citam Altaja novada valodam. Nav noliedzams, ka japaņu valodai ir daudz līdzības ar to kopienu valodam, kas izplatītas no DĶīnas un Himalajiem .Japaņiem ilgu laiku nebija savas rakstības, un tikai pirms mūsu ēras 285. gada, kad no Korejas pss. Japana ieradas ķīniešu zinatnieks, un no viņa līdzatvestajam gramatam, japaņi saka iepazīties ar sarežģītu rakstību- hieroglifu zīmēm”kandzi”. Lielaja hieroglifu vardnīca, kas XX gs. vidū sastadīja japaņu valodnieka Morohasi vadība, ietverti 50 354 hieroglifi un vairak neka 526 000 to savienojumu( vardu idiomu).1981. gada Japanas valdība apstiprinaja par obligato minimumu- 1945 hieroglifus, bet tajos neietilpst rakstu zīmes, kas reizēm tiek izmantotas Japanas vietvardu un japaņu uzvardu un vardu atveidošana. Tomēr lai varētu brīvi rakstīt un lasīt laikrakstus, it īpaši daiļliteratūru, jaiegaumē daudz vairak- vismaz 3000 hieroglifu. Dominē uzskats, ka macību sakuma šī valoda ir viena no viegli apgūstamajam: vienkarša izruna, gramatikas likumos maz izņēmumu. Bet milzīgas problēmas sagada hieroglifi- ne tikai zīmju rakstīšana, bet arī to lasīšana, jo gandrīz katrai ir vismaz divas un pat vairakas nozīmes un izrunas. Japaņu valodai ir vēl viena ļoti interesanta īpašība- taja nav skaņas ”l”, kas sagada zinamas grūtības ne tikai arzemniekiem, bet arī pašiem japaņiem. Mūsu valsts nosaukums japaņu valoda ir “Ratiovia”

Japanas klimats

Ta ka Japanas teritorija stiepjas vairaku tūkstošu km garuma, tas klimatiskie apstakļi ir diezgan atšķirīgi viena un tai paša posma. Japanas klimata raksturīga īpašība ir musoni un paaugstinats mitrums. Ir vērojama izteikta četru gadalaiku secība. Pavasaris sakas marta, kad uzzie4d koki un dienas kļūst siltakas. Marta beigas uzzied Japanas ķirsis- sakura. Šaja laika zem sakuras kokiem notiek ziedu apjūsmošanas svētki- hanami. Vasara sakas maija un ilgst līdz septembrim. Vasara Japana ir karsta un mitra. Izņēmums ir Hokaido un citas ziemeļu salas, kur lietus sezonas vispar nemēdz būt un vasara arī nav īpaši tveicīga. Rudens ilgst no septembra līdz novembra beigam. Kļūst sausaks un vēsaks, iespējami arī taifūni- arkartīgi spēcīgas vētras ar lietusgazēm. Ziemas no novembra beigam līdz martam- maigas un saulainas Klusa okeana piekrastē. Japaņu tautu bieži apdraud cunami- milzu viļņi, ko Klusaja Okeana izraisa stipras zemestrīces. Zemestrīces ir diezgan bieži sastopama paradība:7-8 tūkstoši gada. Lielaka daļa grūdienu paliek nemanīti, taču mēdz būt arī plašaka mēroga katastrofas. Pēdēja lielaka notika 1995. gada, kad acumirklī pilnība nopostīja Kobi un tas apkaimi, nolaupot 6279 cilvēku dzīvības.

Augu valsts

Japanas augu valsts ir ļoti bagata- līdz 6000 sugu-, turklat dažiem kokiem un ziediem ir liela nozīme japaņu kultūra.

Sakuras ziedi- nobirst dažu dienu laika, ir poētisks atgadinajums tam, cik atri mainas pasaules norises.

Priede- majestatisks, mūžam zaļojošs koks, tapēc tas Japana ir kļuvis par izturības un ilggadības simbols.

Bambuss- simbolizē izturību un spēju parvarēt grūtības, ka arī particību.

Plūme- simbolizē sakartotību, tīrību, cēlumu, izturību.

Persiks- ļauno garu atgaiņašana.

Augu valsts daudzveidība atspoguļojas arī ziedu kartošanas- ikebanas- maksla, glezniecība, audumos, keramika.

Japanas valsts svētki

Japana šobrīd ir 13 valsts svētki:

Jaungads 1.janvaris- lai gan Jaungadam, kas Japana ir vislielakie svētki, oficiali ir atvēlēta tikai viena diena, faktiski dažas svinības ilgst no 1-3. janvarim. Gatavošanas Jaungada sagaidīšanai sakas decembra beigas ar majas uzkopšanu, lai pienacīgi sagaidītu Tosigami- Jaungada dievu. Virs majas durvīm piestiprina simenavu- dekoratīva mezgla savītu salmu virvi, no kuras nokarajas baltas papīra strēmeles.2. janvarī tautai atļauts apmeklēt imperatora pils darzu, kas vēl vienu reizi iespējams tikai viņa majestates dzimšanas diena.

Pilngadības svētki 15. janvaris- veltīta jauniešiem, kas divdesmit gadu vecumu atzīmē posma no 2. aprīļa līdz nakama gada 1. aprīlim. Tas ir pilngadības sasniegšanas vecums.

Valsts dibinašanas diena 11. februaris- atmiņu diena, atceroties pirms Otra Pasaules kara svinēto pirma mitoloģiska imperatora Dzimmu kapšanu tronī.

Pavasara saulgriežu diena 21. marts- cilvēki mēdz apmeklēt senču kapus, tadējadi izjūtot kopību ka ar mirušajiem, ta arī ar dzīvajiem radiem. Tas ir budistu mirušo piemiņai veltīts septiņas dienas ilgstoša ceremoniala higan kulminacijas brīdis.

Apzaļumošanas diena 29. aprīlis- 1947. gada apstiprinata par dabas aizsardzības dienu. Pirms tam šaja datuma svinēja imperatora Sjōvas dzimšanas diena.

Konstitūcijas diena 3. maijs- 1947. gada šaja datuma proklamēta Japanas jauna Konstitūcija.

Bērnu diena 5.maijs- tiek aizlūgts par visas Japanas bērnu veselību un laimi.

Veco ļaužu diena 15. septembris- godina Japanas ilgdzīvotajus, atzīmējot 1966. gada pieņemto Likumu par veco ļaužu labklajību.

Rudens saulgriežu diena 23. septembris- nozīme līdzīga Pavasara saulgriežiem.

Fizkultūras diena 10. oktobris- visa valstī notiek masveida sporta pasakumi, kuros akcentēts veselīgs fiziskais un garīgais dzīvesveids.

Kultūras diena 3.novembris- notiek dažadas aktivitates, kuras uzsvērti Japanas Konstitūcijas ideali- tieksme pēc miera, brīvības un kultūras vērtību radīšana.

Pateicības diena darbam 23. novembris- cilvēki cits citam izsaka pateicību par iggadēju ieguldījumu darba.

Imperatora dzimšanas diena 23.decembris- tiek svinēta tagadēja imperatora Heisei( vards pirms kronēšanas- Akihito) dzimšanas diena.

Arhitektūra

Arhitektūras attīstību Japana noteica klimatiskie un ģeografiskie apstakļi, ka arī tautas dzīves ieradumi. Augstais mitrums, krasu atšķirības četros gadalaikos un lielas mežu platības bija svarīgakais faktors, ka tieši koksne kļuva par galveno celtniecības materialu.

Svētnīcas. Vissenakie tīri japaniskas arhitektūras pieminekļi ir sintō reliģijas tempļi – dzindzjas - , kas parasti ir mazliet pacelti virs zemes un balstas uz dziļi zemē iedzītiem paļiem. Tempļi būvēti no parastiem, nekrasotiem kokmaterialiem. Tipiskas , no seniem laikiem saglabajušas sintoistu svētnīcas atrodas Isē un Idzumo, kamēr citas vietas saglabajušos dzindzju arhitektūra vērojama budistu ietekme.

Daudz grandiozaka un iespaidīgaka ir sena budistu arhitektūra, kura skaidri manama ķīniešu celtniecības estētika. Vispirms jamin VII gadsimta paša sakuma tagadējas Naras pilsēta uzbūvētais Hōrjūdzi templis, kas ir viena no vissenakajam koa celtnēm pasaulē, ka arī Tōdaidzi templis taja paša pilsēta, kas uzbūvēts VIII gadsimta vidū un vēl arvien ir vislielaka koka konstrukcija pasaulē ( 57,4 m plata, 50,4 m dziļa, 47,6 m augsta ).

Naras Lielais Buda. Sēdošas statujas augstums ir 16,2 m sejas platums 4,8 m, bet plauksta, uzkuras var nostaties desmit cilvēki, ir 3,7 m gara.

Daudz jaunaks ir Kamakuras Lielais Buda ( atliets 1252,gada ).Atšķirība no Naras Budas, kuru veidoja korejiešu metallējēji, Kamakuras Buda ir japaņu meistaru darinajums. Šis Buda arī ir sēdošs.

Pilis. Īpatnēju vietu Japanas arhitektūra ieņem pilis, kuras pareizak būtu dēvēt par cietokšņiem, jo tas būvētas pēc vietējo vietvalžu daimjō un karavadoņu sjōgunu pavēles ka atbalsta punkti nepartrauktas savstarpējas sadursmēs. Majestatiskaka no tam ir Osakas pils.

Par viselegantako tiek uzskatīta 1611.gada uzcelta Nagojas pils ar četrus piecus metrus biezam akmens sienam un piecstavīgam torņu konstrukcijam, kas slejas 44 metru augstuma.

Ievērojams arhitektūras piemineklis ir Kioto pilsētas templis Sandzjūsangendō – 33 posmu svētnīca, kas arzemniekiem vairak pazīstams ka Tūkstoš Budu templis. Tas uzbūvēts 1164. gada, vēlak cietis ugunsgrēka, bet atkal atjaunots.

Darzi. Pretēji Rietumu pasaules darziem, kuros koki, akmeņi un citi elementi izvietoti stingri ģeometriski, tradicionalais japaņu darzs ir pēc iespējas ciešak dabai pietuvinata ainava. Japaņu darza elementi ir tekošs ūdens, dīķi, akmeņu, koku un krūmu grupējumi, ka arī makslīgi uzkalniņi. Tam visam jabūt pēc iespējas dabiskam, lai darza apmeklētajos nerastos samakslotības sajūta, Visparējos vilcienos japaņu darzus var dalīt divas grupas – viena uzsvērta tuvība dabai un cenšanas to izprast, otraja uzmanība veltīta reliģiskiem simboliem.

Reliģijas

Sinto. Līdz pat šim laikam nerimstas kvēlas debates, vai sintō (burtiska tulkojuma: dievu ceļš vai dievu macība ) galu gala ir vai nav reliģija, jo sintō nav precīzi definētu doktrīnu, svēto rakstu, reliģisku draudžu un sprediķošanas, kas ir reliģijas svarīgakie atribūti. Parasti tiek uzskatīts, ka sintō ir kopnosaukums ticējumiem, kas radušies un attīsījušies, pamatojoties uz japaņu tautas specifiskajiem jēdzieniem par dieviem un gariem, kas izpaužas ne tikai ticība, bet arī tradicionalajos ritualos, sadzīves ieradumos un mantota domašanas veida.

Sintō pirmavoti meklējami senču, zemes un lauksaimniecības darbu dievu pielūgšana. Katrai dzimtai ( udzi ) bija savs dievišķais aizbildnis udzigami, un visu sintō dievību kopums tiek saukts par jaojorodzu no Kami, kas burtiska tulkojuma nozīmē astoņi miljoni dievību, tatad kautkas neizskaitams.

Pēc otra pasaules kara, kad valsts tika atdalīta no reliģijas, sintō palika viena ka viena no daudzajam Japana izplatītajam reliģijam. Japanas Reliģijas lietu parvaldes rīcība esoša statistika liecina, ka visa zemē ir ap 85 tūkstošiem sintō svētnīcu ar 98 miljoniem ticīgo.

Galvena sintō svētnīca ir Jasukuņi ( Miera valstības ) dzindzja. Pēc japaņu ticējumiem taja mīt karalauka par dzimteni, proti, impēriju, kritušo dvēseles, tadēļ tai bija viena no galvenajam lomam militari orientētas valdības lietas. Ceļu uz šo svētnīcu iezīmē Japana lielakie granīta torii. Lai gan Japana visas reliģijas ir atdalītas no valsts, tomēr pēdēja laika Japanas premjers ik gadu oficiali ar lielu valstsvīru svītu piedalas svētceļojuma uz Jasukuņi dzindzju, kas nekavējoties izraisa sašutuma vilni tajas Azijas valstīs, kas cietušas no japaņu militaristu agresijas, jo tas uzskata, ka tadējadi goda tiek turēti arī ar navi sodītie japaņu kara noziedznieki.

Budisms. Valda oficials uzskats, ka budisms ienacis Japana 538. gada no Korejas pss. Budisms savu ceļu uz Japanu caur Ķīnu atrada taja laika posma, kad Japana saka veidoties par centralizētu valsti un jauna apvienota nacija atri parņēma budisma macību, jo atrada taja daudz ko noderīgu savas valsts interešu aizstavībai.VI gs. Beigas budismu saka atbalstīt arī imperatoru dzimta, un ta kļuva par valsts reliģiju. Budisms ir pirma Japana ieviesta sistematizēta reliģiska filozofija, kas dziļi ietekmēja visu japaņu kultūras dzīvi un domašanas veidu. Statistika liecina, ka pašreiz Japana funkcionē vismaz 100 000 budistu tempļu ar gandrīz 90 mlj. ticīgo. Aritmētisko sintoistu un budistu kopskaits Japana parsniedz valsts iedz. skaitu , jo daudzi japaņi apgalvo, ka viņi vienlaikus ir šo abu reliģiju piekritēji.

Dzenbudisms. Japana dzenu ieviesa no Ķīnas. Dzens, kura nozīme ir apcere, maca, ka cilvēks pestīšanu, paškontroli un iekšējo spēku var iegūt meditacijas un fiziska disciplīna. Dzena var adaptēties tikai tads, kas ir pilnīgi atbrīvojies no intelektualas domašanas, cieši saplūdis ar dabu, ir spontans. Dzens noliedz svēto rakstu studēšanu vai sprediķa klausīšanas vajadzību. Tas maca, ka visa cilvēka eksistence, viss, kas saistīts ar ēšanu, staigašanu, gulēšanu un sēdēšanu, ir izmantojams meditacijas nolūkos. Dzen budisti pavada stundas, mēnešus un gadus sēžot, iegrimuši meditacija. Disciplīna un kartība dzena tempļos ir ļoti stingra, tie nav domati vieglpratīgajiem un gļēvuļiem. Japana no visiem budistu tempļiem 21 000 pieder dzen budistiem, kuru skaits sniedzas pari 3 000 000.

Kristietība. Šī reliģija ienaca Japana 1549. gada, un jau ar pirmajiem soļiem eiropiešu misionari satapas ar valodas grūtībam. Lēš, ka Japana ir 1mlj. kristīgo, no kuriem mazliet vairak neka puse ir protestantu, parējie katoļi.

Tradicionalie japaņu sporta veidi

Aikido- viens no japaņu cīņas veidiem. Aikidō mērķis ir attīstīt gan garīgas, gan fiziskas spējas, pievēršot uzmanību veselības nostieprinašanai. Aikidō pamatojas tikai uz aizsardzības principa un nekada gadījuma neparedz pariešanu uzbrukuma.

Dzjūdō - pamata princips- maigums ņem virsroku par spēku. Dzjūdo kļuva par augsti attīstītu paņēmienu sēriju bezieroču aizsardzībai, lai galu gala atbruņotu pretinieku, padarītu rīcības nespējīgu vai pat nogalinatu viņu kailam rokam vai kajas spērienu. Ievērojot dzjūdō internacionalizaciju, tagad sportistus iedala pēc svara kategorijas, kas agrak netika darīts, bet nemainīga palikusi sena tradīcija – ka parastos treniņus, ta arī oficialas sacensības sakt un beigt ar savstarpēju pateicības paklanīšanos.

Sumo ir tīri japanisks cīņas veids, kas piesaistījis daudzu – ne tikai japaņu, bet arī svešzemnieku – skatītaju interesi, un šķiet, ka sumō rings ir tikpat ievērības cienīgs un pievilcīgs ka teatra kabuki skatuve.

Sumō ir zinams no senseniem laikiem, ko apliecina Japanas vēstures annales. Sakuma sumō cīņas izpaudas ka garīgi rituali aizlūgumos par ražu, bet vēlak tas izvērtas par sporta veidu ar skatītajiem. Profesionali sumō cīkstoņi paradījas Edo laikmeta.

Ka jau teikts, sumō cīkstoņi ir profesionali sportisti, kuriem izvirzītas stingras prasības – augums vidēji 183 centimetri, svars vēlams līdz pat 200 kilogramiem.

Kjūdō- loka šaušana. Viduslaikos, kas japaņu pirati sirojuši dienvidaustrumsalu piekrastē, tie iedvesuši šausmas ar savu neparasto maku lietot zobenus un lokus.

Karatē- tulkojuma nozīmē ”tukšas rokas”, ir pašaizsardzības cīņas veids, kas izveidojies Ķīna(6. gs.), kad civiliedzīvotajiem nebija ļauts nēsat un lietot ieroci. Skatītajus var sajūsminat ne tikai karatē cīņa, bet arī atsevišķu paņēmienu demonstracija, kad pieredzējis karatists var apvienot savu fizisko un garīgo enerģiju tada koncentracija, ka ar vienu kailas rokas triecienu spēj sasist druskas 10-15 jumta šīfera plakšņu vai piecus citu uz cita saliktus pusotra centimetra biezus koka dēlīšus.

Kendō- zobenu maksla. Japana attīstījusies īpatnēja paukošanas ar pagariem bambusa katiem. Labi trenēta kendoista rokas šads kats var būt tikpat navējošs ka īsts tērauda zobens.

Samuraji un ņindzjas.

Samuraji- pilnīgi iespējams, ka vards “samurajs ”cēlies no senjapaņu “saburou”- kalpot dižajam cilvēkam, aizsargat savu saimnieku. Samurajisms balstījas uz ētikas kodeksu busidō- karavīra ceļš, kas bija budisma, sintoisma, ka arī ķīniešu domataju pratojumu sakausējums. No budisma taja ienaca meditacijas, lai izkoptu paškontroli un pašsavaldīšanos, no sintoisma ta trīs svētumi- zobens, dargakmens jašma un spogulis-, no kuriem samurajiem sevišķi tīkams bija zobens, bet no Konfūcija macības samuraji parņēma tēzi” Tas, kas partiek no tautas, to arī parvalda.” Busidō galvenie principi- nelokama uzticība savam saimniekam, drosme un prasme karot, godīgums, pieticība, personiska labuma un naudas nicinašana. Samurajs, dodoties kara, deva trīs solījumus: aizmirst savu maju, aizmirst savu sievu un bērnus, aizmirst savu dzīvību.

Ņindzjas- ņindzjas piekopj ņindzjutsu- ielavīšanas makslu. Ta ir ļoti īpatnēja slepeno aģentu kategorija, kas radusies feodalaja Japana. Ņindzjas cēlušies no noslēgtam ņindzju ģimenēm, kas parasti mitinajas augstu kalnos. Savu maku viņi turēja liela slepenība un arī vingrinajas slepus, sakot šadas nodarbības no brīža, kad tik tikko bija iemacījušie staigat. Viņus macīja skriet ka uz priekšu, ta arī atmuguriski un saņus, kapelēt, slēpties, lēkt no augstiem jumtiem un kokiem, peldēt- it sevišķi zem ūdens-, lietot visdažadakos ieročus, ka arī izmantot zales un indes. Ņindzju milzīgais fiziskais spēks, atrums un spēja neredzami ielavīties cieši sargatas vietas lika vienkaršiem ļaudīm ticēt, ka ņindzjas spēj kļūt caurspīdīgi un izmantot dažadas maģijas. Ņindzjas vienmēr darbojas tumšas nakts aizsega, tērpušies melnas drēbēs, lai nomaskētu savus ieročus un citas ietaises. Daimjō un samuraji savas interesēs izmantoja ņindzjas ka spiegus, teroristus un slepkavas, un tie bija visbīstamakie naidnieki, kadi vien varēja būt. Japana zinami vairaki ņindzju sekotaji, kas spēj būt tikpat veikli ka senlaicīgie naves meistari.

Japanas hronoloģija

Laikmets	Gads	Notikumi
Paleolīts	30000p.m.ē	Pirmas cilvēku apmetnes Japanas teritorija.
Neolīts-Dzjōmon	10000p.m.ē.	Keramikas trauki.
Jajoi	200 m.ē.	No Azijas ienak rīsa kultivēšana, bronzas un dzelzs apstrade.
Kofunu(seno kapeņu laikmets)	300-710m.ē.	Milzīgu kapeņu veidošana.Japana ienak budisms. Sastadīts visai tautai obligats vienots likumkrajums.
Naras laikmets		Sastadīta pirma Japanas vēsture Kodziki
Heianas laikmets		Galvaspilsētu parvieto uz Kioto. Hōgen gada nemieros valsts priekšgala izvirzas militaristi- samuraji.
Kamakuras laikmets		Pirmais mongoļu mēģinajums iebrukt Japana.
Muromači laikmets		Sakas iggadēji Ōnina laika braļu kari, Kagosima ierodas Kristus ticības sludinataji.
Adzuči- Momojamas		Tojotomi Hidejosi panak Japanas valsts apvienošanos.
Edo laikmets		Japana galīgi atsakas no sakariem ar arzemēm. Japana noslēdz nevienlīdzīgu tirdzniecības līgumu ar ASV un citam Rietumu valstīm.
Meidzi laikmets		Deklarēta Japanas impērijas Konstitūcija. Japanas un Ķīnas karš. Sakas Japanas un Krievijas karš.
Taisjō laikmets Japana iesaistas Pirmaja Pasaules kara. Liela Kantō zemestrīce. Sjōvas laikmets Japana iebrūk Mandžūrija. Japana uzbrūk Perlharborai Havaju salas. ASV nomet atombumbas uz Hirosimas un Nagasaki. Tokija notiek XX Olimpiskas spēles. Heisei laikmets Liela Kobes zemestrīce

Izmantota literatūra:

1. Edgars Katajs

“Japana krustam šķērsam”, “Valters un Rapa”2003.,Rīga

2. “Strani mira” , “Olma- Press”2005., Maskva
3. Oxford hammond Concise ATLAS of the world