KUBA - Platîba, Galvaspilsçta

KUBA

Platîba: ~110 860 km2
Iedzîvotaju skaits: nedaudz virs 11 milj.
Valsts iekarta: Republika
Valsts vadîtajs: Fidels Kastro

Galvaspilsçta: Havanna

Valûta: Peso

Valoda: Spaòu

Reliìija: parsvara Katoïu

Ìeografija: Kuba ir pasaules septîta lielaka sala un vislielaka sala Antiïu salu grupa. Tas krastus apskalo Meksikas jûras lîcis, Atlantijas okeans un Karîbu jûra. Salas garums no rietumiem uz dienvidiem sastada 1200 km. Ziemeïos tuvakas Kubai teritorijas ir Kivesta (ASV), ko atdala no salas 180 km platais Floridas jûras šaurums, un Bahamu salas – vçl viens arhipelags, kas atrodas dažu desmitu kilometru attaluma un nodalîts ar Veco Bahamu jûras šaurumu. Austrumos atrodas Haiti salas piekraste, kura izvietojusies Dominikana. Dienvidos – Jamaikas sala, ko no Kubas atdala Kolumba jûras šaurums. Rietumpusç aiz Jukatanas jûras šauruma atrodas Jukatanas pussala, Meksika. Kubas arhipelags atrodas Vçža tropa, kas veido plançtas subtropiskas zonas robežlîniju. Pçc savas vçstures, kultûras, valodas un parašam Kuba pieder pie Latîòamerikas un Karîbu jûras baseina valstîm.

Klimats: Kuba atrodas zemeslodes tropiskaja josla. Gaisa vidçja temperatûra no oktobra lîdz marta mçnesim ir +28 ÷ +32˚C, bet no aprîïa lîdz septembrim +35 ÷ +37˚C. Ûdens temperatûra, attiecîgi, oktobrî – marta ir +24 ÷ +25˚C, bet aprîlî – septembrî +27 ÷ +29˚C. Lietus sezona uz Kubas krît uz marta-aprîïa periodu un oktobrî – novembrî, tiesa gan tropiska lietusgaze ilgst 5-10 minûtes un pçc divam stundam zem svelmainas saules viss atkal kïûst sauss.

Vçsture: Kubu 1492.gada 27.oktobrî atklaja Kristofors Kolumbs. Kubas iekarošana un kolonizacija noveda lîdz vietçjo iedzîvotaju iznîcinašanai, lîdz ar to tika ievesti afrikaòi, lai tos paverdzinatu. Tas noteica Kubas kultûru un apdzîvotîbu.
1868.gada 10.oktobrî Kubas iedzîvotaji iesaka cîòu par neatkarîbu no Spanijas, kuras kolonizacijas valdîšana ilga 4 gs. ASV iesaistîjas kareiviska konflikta un 1902.gada nodibinaja pseido - republiku, lîdz 1959.gada 1.janvarî triumfçja Fidela Kastro vadîta revolûcija, kas ieviesa nozîmîgas parmaiòas valsts dzîvç.

Karogs: Kubas karogs ir radies talaja 1849.gada. Karoga trîs zilas svîtras attçlo trîs jûras, kas Kubu apskalo. Divas baltas karoga svîtras izsaka patriotismu un šíîstîbu. Sarkanais trîsstûris karoga kreisaja pusç attçlo izlietas asinis cîòa par valsts brîvîbu un visbeidzot arî zvaigzne, kura reprezentç valsts neatkarîbu.

Daži fakti: Lai arî cik interesanti tas neliktos, spaòu valoda nav vienîga valsts sarunu valoda. Bieži ielas nakas dzirdçt arî angïu, vacu un itaïu valodu.

Kubas nacionala valsts naudas vienîba ir peso. Taèu, lielaka daïa norçíinu tiek veikti ar ASV dolara palîdzîbu.

Apmeklçjot restoranus vai kafejnîcas ir pieòemts, tçjas nauda atstat 10-15% no pakalpojuma cenas.

Havana - gandrîz piecsimts gadu sena pilsçta. Spaòu kolonialas valdîšanas laiku arhitektûra šeit ir kaimiòos ar ultramodernajiem no betona un stikla veidotajiem debesskrapjiem. Kubas galvaspilsçta ir ïoti gleznaina: vecas Havanas centrs ar koloniala laikmeta šaurajam ieliòam atspoguïo valsts un tas galvaspilsçtas vçsturi. Havanas sena centra vçsturisko pieminekïu kataloga ir iekïauti vairak par 900 objektiem.

Pinar del Rio tiek saukts arî par „Kubas darzu”, ražo labako tabaku pasaulç. Vinales ieleja ir valsts piemineklis un bija UNESCO pasludinats par Cilvçces Kultûras Ainavu. Šaja ieleja ir daudz alu, kas izveidojušas erozijas ceïa.