KUBA - Platība, Galvaspilsēta

KUBA

Platība: ~110 860 km2
Iedzīvotaju skaits: nedaudz virs 11 milj.
Valsts iekarta: Republika
Valsts vadītajs: Fidels Kastro

Galvaspilsēta: Havanna

Valūta: Peso

Valoda: Spaņu

Reliģija: parsvara Katoļu

Ģeografija: Kuba ir pasaules septīta lielaka sala un vislielaka sala Antiļu salu grupa. Tas krastus apskalo Meksikas jūras līcis, Atlantijas okeans un Karību jūra. Salas garums no rietumiem uz dienvidiem sastada 1200 km. Ziemeļos tuvakas Kubai teritorijas ir Kivesta (ASV), ko atdala no salas 180 km platais Floridas jūras šaurums, un Bahamu salas – vēl viens arhipelags, kas atrodas dažu desmitu kilometru attaluma un nodalīts ar Veco Bahamu jūras šaurumu. Austrumos atrodas Haiti salas piekraste, kura izvietojusies Dominikana. Dienvidos – Jamaikas sala, ko no Kubas atdala Kolumba jūras šaurums. Rietumpusē aiz Jukatanas jūras šauruma atrodas Jukatanas pussala, Meksika. Kubas arhipelags atrodas Vēža tropa, kas veido planētas subtropiskas zonas robežlīniju. Pēc savas vēstures, kultūras, valodas un parašam Kuba pieder pie Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstīm.

Klimats: Kuba atrodas zemeslodes tropiskaja josla. Gaisa vidēja temperatūra no oktobra līdz marta mēnesim ir +28 ÷ +32˚C, bet no aprīļa līdz septembrim +35 ÷ +37˚C. Ūdens temperatūra, attiecīgi, oktobrī – marta ir +24 ÷ +25˚C, bet aprīlī – septembrī +27 ÷ +29˚C. Lietus sezona uz Kubas krīt uz marta-aprīļa periodu un oktobrī – novembrī, tiesa gan tropiska lietusgaze ilgst 5-10 minūtes un pēc divam stundam zem svelmainas saules viss atkal kļūst sauss.

Vēsture: Kubu 1492.gada 27.oktobrī atklaja Kristofors Kolumbs. Kubas iekarošana un kolonizacija noveda līdz vietējo iedzīvotaju iznīcinašanai, līdz ar to tika ievesti afrikaņi, lai tos paverdzinatu. Tas noteica Kubas kultūru un apdzīvotību.
1868.gada 10.oktobrī Kubas iedzīvotaji iesaka cīņu par neatkarību no Spanijas, kuras kolonizacijas valdīšana ilga 4 gs. ASV iesaistījas kareiviska konflikta un 1902.gada nodibinaja pseido - republiku, līdz 1959.gada 1.janvarī triumfēja Fidela Kastro vadīta revolūcija, kas ieviesa nozīmīgas parmaiņas valsts dzīvē.

Karogs: Kubas karogs ir radies talaja 1849.gada. Karoga trīs zilas svītras attēlo trīs jūras, kas Kubu apskalo. Divas baltas karoga svītras izsaka patriotismu un šķīstību. Sarkanais trīsstūris karoga kreisaja pusē attēlo izlietas asinis cīņa par valsts brīvību un visbeidzot arī zvaigzne, kura reprezentē valsts neatkarību.

Daži fakti: Lai arī cik interesanti tas neliktos, spaņu valoda nav vienīga valsts sarunu valoda. Bieži ielas nakas dzirdēt arī angļu, vacu un itaļu valodu.

Kubas nacionala valsts naudas vienība ir peso. Taču, lielaka daļa norēķinu tiek veikti ar ASV dolara palīdzību.

Apmeklējot restoranus vai kafejnīcas ir pieņemts, tējas nauda atstat 10-15% no pakalpojuma cenas.

Havana - gandrīz piecsimts gadu sena pilsēta. Spaņu kolonialas valdīšanas laiku arhitektūra šeit ir kaimiņos ar ultramodernajiem no betona un stikla veidotajiem debesskrapjiem. Kubas galvaspilsēta ir ļoti gleznaina: vecas Havanas centrs ar koloniala laikmeta šaurajam ieliņam atspoguļo valsts un tas galvaspilsētas vēsturi. Havanas sena centra vēsturisko pieminekļu kataloga ir iekļauti vairak par 900 objektiem.

Pinar del Rio tiek saukts arī par „Kubas darzu”, ražo labako tabaku pasaulē. Vinales ieleja ir valsts piemineklis un bija UNESCO pasludinats par Cilvēces Kultūras Ainavu. Šaja ieleja ir daudz alu, kas izveidojušas erozijas ceļa.