Kosmiskas dabas katastrofas

Kosmiskas dabas katastrofas

Meteorîti

Lielus kosmiskas vielas gabalus, kas nesadeg atmosfçra, bet nokrît uz Zemes virsas, sauc par meteorîtiem. Kadreiz tie ir bijuši komçtu un asteroîdu daïas. Ik gadu uz Zemes nokrît vairak neka 3000 meteorîtu; katrs no tiem sver aptuveni kilogramu vai vairak. Galvenokart tie ir akmens meteorîti, mazak ir dzelzs un dzelzs - akmens meteorîti. Milzîgiem meteorîtiem saduroties ar Zemi, izveidojas krateri. To lielums ir no da²iem metriem lîdz 140 km diametra. Vairakums krateru ir radušies pirms 50 miljoniem gadu.

            200 km platais krateris Chicxulub, kas tagad atrodas Meksikas lîcî, izveidojies pirms 65 milj. gadu kada milzîga meteorîta sadursmç ar Zemi, aptuveni pirms 25 000 gadiem izveidojies Berindera krateris Arizona, ASV. Krateris radies milzîga meteorîta sadursmç ar Zemi. Dzelzs meteorîts, kura diametrs, iespçjams, bijis 30 m, trieciena izrava zemes virskartu un izveidoja  1,2 km platu krateri. Taèu pazîstamakais un uz Zemes lielakais reìistrçtais meteorîts ir 1908. gada 30. jûnija Austrumsibîrijas taiga nokritušais Tunguskas meteorîts. Uzskata – ta bijusi neliela Zemes atmosfçra nonakusi komçta, kas uzspragusi 4 – 10 km virs zemes. Spradziens zemç izveidojis krateri 5 km diametra un koncentriski, ar galotnçm uz aru nogazis kokus vairak neka 2 tûkstošu km² liela platîba. 

Klimatiskas dabas katastrofas

Plûdi

Vairak neka ¾ no visiem dabas katastrofas bojagajušajiem ir plûdu upuri. Plaši plûdi izceïas, kad lîst ïoti stiprs lietus un upes iziet no krastiem. Lielakos postîjumus plûdi nodara, kad augsts ûdens lîmenis turas ilgak par nedçïu. Indijas subkontinenta sezonalie vçji, musoni, katru vasaru atnes nevaldamas lietavas. Lielajos plûdos nereti sagrûst çkas un noslîkst cilvçki. Kad pûš stiprs vçjš, ir lietusgazes un jûra augsti uzplûdi, apdzîvotas vietas piekrastes josla ir apdraudçta.

      Zinatnieki paredz, ka temperatûra uz Zemes šaja gadsimta var paaugstinaties pat par 4 gradiem. Savukart šî klimata izmaiòa var novest pie milzîgam un, iespçjams neatgriezeniskam izmaiòam uz Zemes, arî plûdiem, taèu ta jau bûs cilvçku izraisîta katastrofa (izplûdes gazes, atmosfçras piesaròojums). 70% no visiem plûdiem notiek Azija, pçdçjo 10 gadu laika tie radîjuši ~ 15 mljrd. dolaru lielus zaudçjumus, par ~ 65% izpostot infrastruktûru, galvenokart ceïus, piestatnes, ostas, sakaru lînijas.

lielakie plûdi pasaulç:

1.      1970. g., Bangladeša (ciklona dçï) – ap 1 000 boja gajušo.

2.      1887. g., Huanhe upe Íîna – vairak neka 900 000 boja gajušo.

3.      1939. g., Íînas ziemeïi – 500 000 boja gajušo.

4.      1642. g., Hunaòas province, Íîna – vairak neka 300 000 boja gajušo.

5.      1099. g., Anglija un Nîderlande – 100 000 boja gajušo.

Noslîdeòi

Noslîdeòi rodas, kad liels ûdens daudzums saajaucas ar grunti. Rodas bieza masa, kas slîd lejup pa kalnu nogazçm, aprokot visu sava ceïa. Kindiki iedzîvotaji (Italija) bçga no savam majam pçc divu dienu ilgam lietusgazçm 1998. gada maija. Kad vietçja upe parplûda, cauri pilsçtai brazas dubïu strume. Pajumti zudçja vairak neka 3000 cilvçku. Boja gaja ~ 50 cilvçki, daudzus no kuriem apraka bieza dubïu kart. Pilsçtas tîrîšana ilga vairak neka 3 mçne us.

Vçtras

  Putekïu vçtras rodas izžûstot augsnes virskartai un tad parvçršoties putekïos, ko vçjš paceï gaisa. Šo vçtru laika iespçjams saslimt un vçlak nomirt no plaušu saslimšanam. Putekïu vçtras biežak sastopamas rajonos, kur tiek apstradata zeme un bieži ir stiprs vçjš.

   Smilšu vçtras. Lielu daïu tuksnešus klaj smiltis vai smilšaina augsne. Ta ka tuksnešos nemitîgi trûkst ûdens, smiltis ir sausas. Vçjš var aizpûst smiltis uz visam pusçm radot smilšu vçtru, kas var bût bîstama arî dzîvniekiem un cilvçkiem. Pçc smilšu vçtram var mainîties arî kapu forma un augstums.

   Sniega vçtras veidojas vçjam paceïot gaisa vçl nesablîvçjušos sniegu vai sniegot stipra vçja. Savukart ledusvçtras rodas, kad ûdens gaisa sasalst, veidojot piezemes slanî ledus kristaliòu miglu.

Tornado (virpuïviesulis)

Tornado ir atri virpuïojoša vçtra, kura atmosfçras spiediens ir pazeminajies krietni zem normas. Tornado rodas negaisa makoòa pamatnç, kad silts, mitrs gaiss paceïas augšup no piezemes slaòa un plûst caur aukstakam gaisa masam makoòa lejas daïa. Vieta, kur augšupejoša gaisa plûsma ar smagako vçso gaisu, Zemes rotacija liek šîm gaisa masam griezties it ka ap savu asi. Spiediens tornado centra ir daudz zemaks neka arpus ta. Tas rada virpuli, kas darbojas ka liels vakuumsûknis, visu sava ceïa uzraujot augšup. Postošie tornado var izveidoties gandrîz visur, kur rodas negaiss. Kad tornado šíçrso ezeru vai jûru, tas iesûc sevî ûdeni, veidojot ûdensstabu. Vairakums pasaules postošako tornado novçrojami vasara ASV centralajos štatos. šo apgabalu sauc par tornado aleju. Katru gadu šeit novçrojami lîdz dažiem simtiem tornado. Ik gadu boja iet apmçram 100 cilvçku. Tornado postošais virpulis (centrs) parasti ir lîdz 2 km plats, visbiežakais atrums ir 55 km/h.

Navçjošakais tornado reìistrçts 1925. gada 18. marta Misûri, Ilionisas un Indianas štata (ASV). Vçtra gaja boja 689 cilvçki. Viesuïvçtras Miès izraisîtajos plûdos un zemes nogruvumos Centralamerika 1998. gada novembrî boja gaja vairak neka 1000 cilvçku. Viesuïvçtra sasniedza atrumu pat 305 km/h.

Orkani (tropiskie cikloni)

Ja vçja atrums parsniedz 118 km/h, tad vçtru sauc par orkanu. Orkans ir milzîga rotçjoša vçtra, kas nodara plašus postîjumus un kura vçja atrums sasniedz 350 km/h. šîs vçtras laika ir lietus gazes un jûra augsti viïòi. Orkans sakas atmosfçras rajona virs siltajam tropiskajam jûram, kur gaiss ir sasilis (tropi – apgabali uz Zemes netalu no ekvatora). Siltais gaiss izplešas un ceïas uz augšu, radot šaja vieta pazeminatu atmosfçras spiedienu. Apkartçjais gaiss plûst uz šo vietu, un Zemes rotacija liek tam griezties. Orkanu paredzçt nav viegli, taèu meteoroloìiskie pavadoòi rada iespçju brîdinat par to varbûtîbu dažas dienas iepriekš. Orkana postošo spçku liela mçra nosaka stiprie vçji, kas pûš pa spirali vçtras centra. Jo vairak gaisa tiek ierauts vçtras centra, jo vçja stiprums palielinas. Siltajos tropu apgabalos orkani var rasties jebkura laika. Orkani rodas virs jûram, kur ûdens temperatûra lielaka par 27^o. Dažos rajonos orkanu postîjumi ir novçrojami biežak neka citos. Teritorijas arpus tropu apgabaliem – vairak neka 2500 km talu no ekvatora – ir mazak apdraudçtas neka tropu apgabali. Tas ir tapçc, ka talu no ekvatora ûdens temperatûra jûras ir daudz zemaka – nepietiek enerìijas, lai veidotos orkans. Katru dienu orkans tvaika veida uzòem daudzas tonnas ûdens. šis tvaiks kondensçjas, veidojot makoòus. Îpatnçja orkana iezîme ir ta acs (centrs), kur valda liels miers, kamçr visapkart ir biezi makoòi un stipri vçji.

                Viens no postošakajiem orkaniem plosîjas 1900. gada septembrî, kad tika nopostîta ASV piekrastes pilsçta Galvestona Teksasas štata. Boja gaja vairak neka 12000 cilvçku, sagrautas tika 2600 majas, bez pajumtes palika 10000 cilvçku.

            1991. gada maija orkans, varda “Ciklons 2B”, piezagas Bengalijas lîcim, atnesot postu Bangladešas iedzîvotajiem. Vçtra brazas ar atrumu 240 km/h un sacçla 6m augstu uzplûdu vilni. Vçjš sagrava tûkstosiem çku, plûdos boja gaja ap 140000 cilvçku.

Boforta skala (vçja atrums)

1805. gada britu admiralis sers Fransiss Boforts (1774 1857) vçja stipruma mçrîšanai (ballçs) izveidoja Boforta skalu, kas joprojam tiek plaši lietota.

Lavînas

Lavînas. Šveices Alpi ar daudzajiem kûrortiem ir viens no lielakajiem riska rajoniem – katru gadu šeit nogrûst ap 10000 lavînu. Lavînas notiek pçc lielas snigšanas, kad kalnu nogazçs uzkrajies sniegs. Sniegs krajas slaòos, kad slaòi kïûst nestabili, draud izveidoties lavîna. To var izraisît stiprs vçjš, temperatûras maiòa vai kada vibracija. Dažviet, lai pasargatu ceïus un ciemus, bûvç nožogojumus, taèu bieži vien tie nespçj apturçt simtus un tûkstošus tonnu sniega, kas ka lavîna bražas lejup no kalna. Vislielakais lavînas atrums, kads jebkad novçrots, reìistrçts Glarnas kalnu grçda Šveicç 1898. Gada, kad sniegs brazies lejup ar atrumu 350 km/h. 

Temperatûras svarstîbas

Sals. Daudzviet liela aukstuma laika nosalst cilvçki – visbiežak tur, kur šads aukstums nav pierasts. Aukstaka apdzîvota vieta pasaulç ir Verhojanska (Krievija), kur gaisa temperatûra var pazeminaties pat lîdz –71^oC. Visaukstak vispar ir polarajos apgabalos, kur polaras ziemas laika temperatûra reti augstaka par -40^oC. 

Karstuma viss izkalst un izžûst. Lîdz ar to daudzas valstîs iznîkst partikas augi. Viskarstakie rajoni Afrika un Azija, kur bieži ir sausuma problçmas. Piemçram 1991. – 1992. gada Afrikas dienvidu valstis – Malavi, Dienvidafrikas Republiku, Zambiju un Zimbabvi piemeklçja ilgstošs sausums, kura dçï tika ciesti lieli zaudçjumi. Karsts un sauss ir arî Australija, kur šî iemesla dçï bieži izceïas mežu ugunsgrçki. Augstaka temperatûra reìistrçta Saharas tuksnesî, Azîzija (Lîbija) – 58^oC.

El Ni o

  Lai gan dabas fenomenu elninjo ta îsti nepieskaita pie dabas ktastrofam, man liekas, ka elninjo ir pieminçšanas vçrts.

Dienvidamerikas rietumpiekrastç mûžîgi cînas divas gaisa straumes. No rietumiem uz austrumiem virzas silta elninjo straume, no dienvidiem tai pretî – auksta Peru straume.

   Par El Nino (spaòu valoda “puisçns”, “Ziemassvçtku bçrniòš”) straume tiek dçvçta tadçï, ka ta parasti rodas Ziemassvçtku laika. Dienvidamerikas rietumpiekrastç nonakot, silta El Nino straume atvaira uz kadu laiku talak no krasta okeana dzîlçs radušos auksto ûdeni, kas lîdzi nes çsmu un kardina lielos zivju barus. Dažkart “Ziemassvçtku bçrniòš” var bût patiesi milzîgs. Tas notiek tad, kad straume nonak sava vieta agrak, pieòemas spçka un ir îpaši silta. El Nino rašanas bieži ir saistîta ar valdoša gaisa spiediena maiòu Klusa okeana ekvatorialaja zona. Katru gadu elninjo noris savdabîgi un parasti ir atšíirîgas arî šî fenomena sekas. Dažreiz elninjo ir îsu laiku, jûras virskartas temperatûra paceïas pavisam nedaudz un ta ietekme aprobežojas ar Dienvidamerikas rietumpiekrasti. Neatkarîgi no ta, elninjo lokalai ietekmei uz plûdu, lietusgažu un zivju nozvejas samazinašanos Peru un Ekvadoras krasta ir postošas sekas.

Gar Èîles ziemeïkrastu 400 km garuma tukšs un akmeòains Atakamas tuksnesis, kur aug tikai nîkulîgi kaktusi. Šo vietu dçvç par elli zemes virsû. Èîles Klusa okeana krasta starp Ariku un Antofagastu atrodas mûsu plançtas vissausakais apvidus, gada nokrišòu daudzums tur ir mazak neka 0,1 mm. Auksta Peru straume iespiežas krasta siltaja ûdenî. Atdziestot apakšçjam gaisa slanim, izveidojas nokrišòi. 1924.gada decembrî elninjo auksto Peru straumi aizdzina talu uz dienvidiem. Lija lietus, no kura izžuvušas upes gultnes piepildîjas lîdz malam. Dazu nedçïu laika nedzîvais tuksnesis parklajas ar dzîvu zaïu paklaju. Èîle un Peru ir piemçri tam, cik zeme ir atkarîga no jûras.

Ja Klusa okeana virsçjo ûdeòu sasil ana ilgst vçl ilgaku laiku un ûdens temperatûra paceïas par dažiem gradiem virs normas, elninjo var ietekmçt atmosfçras cirkulaciju un izraisît izmaiòas arî taluma esošajos rajonos.

Elninjo ilgst apmçram 12 – 18 mçne us, un daži ta faktori iedarbojas tikai pçc vairakiem mçnešiem kopš ta rašanas. Vissvarîgakie elninjo ietekmes periodi bija 1972./73., 1982./83., 1986./87., un no 1991. lîdz 1995. gadam. 1972./73. gada elninjo iznîcino i ietekmçja Peru zivsaimniecîbu. 20. gadsimta iespaidîgakais elninjo bija 1982./ 83. gada un parsteidza zinatniekus ar to, ka sakas jau septembrî. 1982./83. gada elninjo bija neparasti ilgs. Taja laika notika daudzas neparastas paradîbas. Ar elninjo parasti saistas augsta virsçjo slaòu temperatûra Klusa okeana austrumdaïa, tapat liels skaits laika anomaliju: sausums, plûdi un sals neparasta laika. Tolaik Australija cieta no a gadsimta lielaka sausuma. Majlopu bojaeja un me u ugunsgrçki radîja zaudçjumus vairaku miljardu ASV dolaru apmçra. Neparasts sausums sakas arî Indonçzija, tas atnesa nera u, badu, partikas trûkumu un slimîbas. Amerikas Savienoto Valstu krasta tolaik bija posto as v tras zemestr ces gar Kalifornijas piekrasti pl di dienvidda as tatos un sausums valsts vidusdaïa.

Elninjo fenomens tika novçrots arî Afrikas rajonos no Saharas uz dienvidiem. Pirms 1982. gada zinatnieki domaja, ka zina, ka elninjo rodas un attîstas, bet šis elninjo nenotika pçc tipiskas shçmas. Elninjo attîstas atšíirîgi, un savdabîga ir ta ietekme uz mûsu plançtas klimatu.   

Tektoniskas dabas katastrofas

Vulkani

  Vulkans ir atvere Zemes virsa, caur kuru izplûst ugunîga lava, pelni un gazes. Parasti lava un pelni apkart šai atverei izveido kalnu. Vulkanu “uzvedîba” atkarîga no ta, kada tipa magma izplûst. Piemçram, vulkani Havaju salas un Islandç atrodas virs karsto mantijas iežu izplûdes vietam, saukti par karstajiem punktiem. Lava, kas izplûst pa šiem vulkaniem, nak no dažkart pat vairak neka 150 km liela dziïuma mantija. Izkausçta lava pa Zemes garozas plaisam izspiežas virszemç un veido blîvu, melnu iezi – bazaltu. Lavas plûšanas atrums sauszemç var sasniegt 50 km stunda. Ja šî tipa lava izplûst zem ûdens, ta strauji atdziest, sacietç un veido vulkaniskas salas. Ja lava ir piesatinata ar gazçm, tas izvirdums ir ka strûklaka. Kamçr šî lava plûst brîvi, ta izverd vienmçrîgi, bez eksplozijas. Cita tipa vulkani radušies ir radušies vieta, kur okeaniska platne pavirzas zem kontinentalas. Okeaniska garoza daïçji kûst, veidojot stîgru lavu, kura ir bagata ar silîcija dioksîdu un kura ir arî ûdens. Izvirduma laika, krasi krîtoties spiedienam, ûdens parvçršas tvaika. Notiek eksplozija, kura tiek izmesti putekïi un gazes, kas traucas lejup pa vulkana nogazçm ar atrumu 200 km stunda. Šo paradîbu franèu valoda sauc par nuée ardente, kas nozîmç “kvçlojoša lavîna”. Karsta lava, toksiskas gazes un slapçjošie pelni – to visu izverd vulkans, un tie var bût navçjoši dzîvam bûtnçm. Taèu cilvçki turpina dzîvot vulkanu pakajç, par spîti draudošajam briesmam. Tas ir tadçï, ka vulkaniskas augsnes parasti ir auglîgas, bet vulkanu izvirdumi atkartojas ar lieliem starplaikiem.

            1991. gada netalu no Filipînu galvaspilsçtas Manilas izvirda Pinatubo vulkans, kas 10 dienu laika parklaja apkartni ar 7 m biezu lavas un pelnu slani. Vulkana izmestas gazes un pelni piesaròoja visu Zemes atmosfçru, vçl 4 gadus pçc izvirduma tie bija sastopami stratosfçra.

            1902. gada, kad notika Monpelç izvirdums Martinika, Karîbu jûras sala, no vulkana lejup traucas nuée ardente, noklajot visu Senpjçras ostu. Boja gaja vairak neka 29000 cilvçku. Izdzîvoja vienîgi cietumnieks, kurš bija ieslçgts pazemes kamera. Mûsu çras 79. gada notika lîdzîgs izvirdums, kad Vezuvs dubïos un pelnos apraka Senas Romas impçrijas pilsçtas - Herkulanu, Pompejus un Stabijas.

            Novçrojot gravitacijas un vulkanisko gazu sastava parmaiòas, ko izraisa izkausçtas lavas plûšana augšup, pastav iespçja paredzçt vismaz dažus izvirdumus. Dažkart pirms izvirduma vulkans pilnîba nosprostojas ar lavu. Kad sakas Senthelçnas kalna izvirdums 1980. gada Vašingtonas štata (ASV), lielako daïu cilvçku paguva evakuçt, pirms vçl bija noticis izvirdumspradziens. Milzîgs noslîdenis noardîja daïu vulkana, atsedzot lavas kanalu. Lava izvirda gan uz saniem, gan uz augšu, izmetot gaisa gandrîz kubikkilometru iežu un noguldot vairak neka 30 km radiusa.

Zemestrîces

     Zemestrîces veidojas:

          Kontinentalas platnes pa íiras, ïaujot zemes garozai iegrimt uz leju.

          Kontinentalas platnes saduras, liekot kalnu ie u slaòiem salocîties un spiesties uz aug u, lai radîtu augstakus kalnus.

          Okeana dibena slanis tiek iespiests zem kontinentalas garozas, iekïûstot magma, kur tiek parstradats. šaja gad juma veidojas visstiprakas zemestr ces pat balles aja procesa okeana dibens var pacelties par daudziem metriem

          Okeana dibena izple anas. Bazaltiska magma paceïas uz aug u, jauno okeana dibenu pie lûzuma lînijas. î procesa ietvaros rodas zemûdens grçda. To pavada gandrîz nemitîga seismiska aktivitate.

          Divas platnes beržas viena gar otru. Var radît briesmas, jo zemestrîces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.

Katru gadu pasauli satricina pat lîdz 1000 zemestrîèu, kuru stiprums ir no 5 lîdz 6 ballçm. Zemestrîces nav iespçjams novçrst, taèu, dzîvojot pastavîgu draudu apstakïos, cilvçki ir iemacîjušies sadzîvot ar tam un mazinat postošas sekas. Eksperti prognozç, ka nakotnç zemestrîces varçtu radît vçl lielakus postîjumus, jo pasaules iedzîvotaju skaits turpina palielinaties. XX gadsimta zemestrîcçs gaja boja aptuveni 1,6 miljoni cilvçku. Parapdrošinašanas kompanijas Swiss Re apkalpota informacija liecina, ka 2001. gada dabas katastrofas izdzçsa 33000 cilvçku dzîvîbas. Lielaka daïa upuru gaja boja zemestrîcçs. 2002. gada notika 8 zemestrîces, stiprakas par 7 ballçm. 20. gadsimta 5 stiprakas zemestrîces:

1)     1960.g.22. maijs, Èîle – 9,5 balles.

2)     1964.g.28.marts, Prinèa Viljama lîcis – 9,2 balles.

3)     1957.g.9.marts, Andrejanova salas – 9,1 balle.

4)     1952.g.4.novembris, Kamèatka – 9 balles.

5)     1906.g.31.janvaris, Klusais okeans pie Ekvadoras – 8,8 balles.

Postošaka zemestrîce notika 1976. gada Íînas pilsçta Tanšaòa, kur dzîvîbu zaudçja vairak neka 240000 cilvçku.

Cunami

           Cunami rodas notiekot zemestrîcei okeana dibena. Zemestrîce okeana dibena sakustina ûdens masas, radot ap 0,5 m augstus viïòus. Samazinoties dziïumam, viïòi pie krasta lûst un kïûst lielaki, sasniedzot 30 m augstumu. Dzelmç vilnis var sasniegt atrumu 800 km/h, taèu seklíos ûdeòos viïòa atrums ir ap 50 km/h. postošakie cunami notiek Klusa okeana Uguns josla (starp Amerikas rietumu piekrasti un Azijas austrumu piekrasti).

Uguns loka postošakie cunami:

1)     1703. gads, Japana, 100000 boja gajušo.

2)     1883. gads, Indonçzija, 36000 boja gajušo.

3)     1896. gads, Japana, 27000 boja gajušo.

4)     1960. gads, Èîle, 5000 boja gajušo.

5)     1976. gads, Filipînas, 5000 boja gajušo.

Merkalli – Zîberga un Rihtera skalas

     Merkalli – Zîberga skala norada zemestrîces intensitati 12 ballçs. Rihtera skala maksimalais stiprums ir 8,8 balles.