Otaņķu pagasta dabas vērtibas un interesantas vietas - Patstavigais darbs Latvijas ģeografija

Ievads

Kultūrvēsturiskais mantojums ir cilvēces vērtibu kratuve, kas arvien vairak piesaista izzinošu atpūtas, darijumu un aktivo tūristu. Ta nav grezniba, bet reala ekonomiska vērtiba – tie ir resursi, kas sapratigi jaizmanto. Vēsturisko objektu restauracija un rekonstrukcija izmaksa daudz vairak, neka jaunu objektu būvnieciba. Tikai zinoša sabiedriba spēj izprast šo izdevumu nepieciešamibu un nozimi nakotnē.

Saikne starp kultūrvēsturisko mantojumu un tūrismu ir sena. Kultūrvēsturiskajam mantojumam ir nepieciešams tūrisms un tūrismam ir nepieciešams kultūrvēsturiskais mantojums.

Kultūrvēsturiskais mantojums ietver:

kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbibas vietas), ka ari atsevišķas ēkas, ēku grupas, atsevišķi kapi, kuriem ir vēsturiska, zinatniska, makslinieciska vai citada kultūras vērtiba un, kuru saglabašana nakamajam paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, ka ari starptautiskajam interesēm.

arheoloģijas pieminekļus- senas dzives vietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, ezera mitnes, viduslaiku mūra pilis, vēsturiskais slanis), datada veida senkapi un to virszemes veidojumi, viduslaiku kapsētas, kulta vietas (akmeņi, koki, alas, birzis), hidrotehniskas būves, ceļi, ratotņu paliekas, depoziti, senas kauju, apsprietu, tiesu un pulcēšanas vietas, kuģi un to kravas, senie priekšmeti, kas ir roku darbs. Arheoloģijas pieminekļi var atrasties zemē, virs zemes vai ūdeni un tiek pētiti ar arheoloģiskam metodēm.

arhitektūras pieminekļus- celtnes, kulta celtnes, dzivojamas ēkas, sabiedriskas ēkas, aizsardzibas un inteniertehniskas būves, tautas celtniecibas objekti, kapsētas darzi un parki.

vēsturisko notikumu vietas, ēkas, būves, priekšmeti, kas nodrošina Latvijas vēstures nozimigako notikumu un personu piemiņas glabašanu. Ietverot vēsturisko notikumu vietas kultūras pieminekļu saraksta tiek ņemts vēra, vai: tas ir vienigais attiecigas grupas vēstures piemineklis republika, novada, pagasta vai pilsēta; pastav saistiba ar citiem kultūras pieminekļu veidiem (arheoloģijas, arhitektūras un makslas pieminekļiem); ir ziņas par vēstures pieminekli, ir fiksēta ta vieta apkartēja vidē, kura nav kardinali izmainita kopš vēstures notikuma.

ka ari pilsētbūvniecibas un makslas pieminekļus.

Šo pieminekļu esamiba, sakoptiba un pieejamiba veicina tūrisma nozares attistibu valsti, jo parsvara tie tiek izmantoti ka apmeklējuma mērķis. Ipaši nozime ta ir lauku ekonomikas attistibas veicinašana, jo šadu esamiba tuvakaja apkartnē ļauj lauku uzņēmējiem piedavat naktsmitnes un cita veida pakalpojumus saistitus ar tūrisma infrastruktūru.

UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma saraksta atrodas, piemēram, ipaši aizsargajamas kultūrvēsturiskas teritorijas: Libiešu krasts, Turaidas muzejrezervats, Varnu maju Kalēja sēta un Abavas ieleja, ka ari daudzi lauku vidē atrodošos arheoloģijas pieminekļu, makslas pieminekļi, vēstures pieminekļi, t.sk. pilskalni – 474, senkapi - 1233, viduslaiku pils vietas vai drupas – 76, muitu apbūves – 136, luteraņu baznicas – 134, katoļu baznicas –48, pareizticigo baznicas –33, ievērojamu personu dzives vietas –29 [6].

Latvijas izdevigais ģeografiskais stavoklis, bagatais kultūrvēsturiskais mantojums un kultūrvēsturiska ainava ir labi priekšnoteikumi tūristu interesei un gan vietējo, gan arvalstu tūristu apmeklējumiem. Ir aprēķinats, ka gada laika kultūrvēsturiskus objektus apmeklē Latvijas laukos - vidēji 32 tūkstoši apmeklētaju. Tadējadi kultūras tūrisms ir jo cieši saistits ar kultūras mantojumu. Latvijas kultūras tūrisma resursi ir datado tipoloģisko grupu kultūras pieminekļi, kuri nereti ir ari izcilas kultūrvēsturiskas ainavas elementi; starptautiski populari mūzikas un folkloras pasakumi; tautas daiļamatnieku, makslas izstades un muzeji. Kultūras tūrisma attistibas problēmas ir vaja kopēja tūrisma infrastruktūras laukos, kultūras pieminekļu nesakoptiba un kvalitativas, tūrismam domatas informacijas trūkums.

1.OTAŅĶU PAGASTS

1.1.Teritorijas apraksts

[ 1 ]

Atrodas Liepajas rajona R daļa (robetojas ar Liepajas ezeru R un Grobiņas teritoriju Z daļa), pagasta administrativais centrs atrodas 22 km no Liepajas, Bartas upes labaja krasta. Tas robetojas ar Liepajas ezeru, Grobiņas, Bartas un Nicas pagastiem.
Platiba- 12047,8 ha, nosusinati 3053 ha. Lauksaimnieciba izmantojama zeme- 3603 ha, meti- 4551,7 ha, parēja- neizmantojama.

Blivums uz 1 km² – 8,4 [2].

Otaņķu pagasta teritorija viscaur plešas Piejūras zemienes lidzenums.

Liepajas ezera piekraste ir zema, purvaina. Otaņķu pagasta plešas plaši klajumi un akmeņaini lauki.

Pa ciema D robetu tek Bartas upe. Pagasta ir ari Liepajas ezera A krasta nelielas pietekas Otaņķe, Dorupe, Orbupe.

Lielakas apdzivotas vietas: Rude, Laurciems, Upmaļciems, Otaņķi

1.2.Vēsturiska veidošanas

Otaņķu pagasts izveidojies pēc 1949. gada deportacijam. Atdalot apmēram 1/3 no Grobiņas pagasta un 2/3 no teritorijas aizgūtas no Nicas pagasta teritorijas.

Pagasta teritorijas bija sadalita piecos nelielos kolhozos, no kuriem izveidojas attistits un bagats kolhozs “Zelta zvaigzne”, kas devis lielu ieguldijumu pagasta attistiba, uzbūvējot sešas daudzdzivokļu majas, administrativo ēku, gokartu trasi.

Iedzivotaju galvena nodarbošanas ir zemkopiba un lopkopiba.

2. Kultūrvēsturiskie pieminekļi Otaņķu pagasta

2.1.Rudes skola

Vecaka mūra celtne pagasta ir Rudes skola. 1875. gada ta sakusi darbu ka 3. pamatskola Nicas pagasta. Rudes skola visos laika posmos ir bijusi vietējais kultūras centrs. Blakus skolai atrodas parks. Rudes skola atrodas ari Rudes pamatskolas un sporta muzejs, kurš pieejams darba dienas iepriekš sazinoties pa talruni.

Rudes skolas ēka ir laba stavokli, ta laiku pa laikam tiek atjaunota, salikti ir logi, jauns jumts. Ta ka ēka atrodas skola tad taja katru gadu datadas telpas tiek veikti nelieli remontdarbi.

2.2. Prenclava dzirnavas. (1885.g.)

Otaņķu pagasta atrodas vienas no lielakajam sešsparnu holandiešu tipa vējdzirnavam ar tiltu , kuras darbojas nu jau vairak ka 110 gadus. Ta ka sparni 1950 tajos gados zuduši, tad dzirnavas darbina elektromotors. Vējdzirnavas celtas holandiešu stila, kas bijis visizplatitakais vējdzirnavu tips 18. gs. beigas – 19.gs. Šada tipa vējdzirnavas piederēja pie lielas jaudas dzirnavam. Ar tris maļamajiem gaņģiem, tas ir vienas no lielakajam šada veida vējdzirnavam Latvija[3].

Datos avotos tas tiek dēvētas ari par Otaņķu vējdzirnavam .Savu nosaukumu Prenclava dzirnavas ieguvušas no saimnieka, kas dzirnavas cēlis.

No 2007. gada vasaras dzirnavas netiek darbinatas jo tas tiek atjaunotas ar valsts kultūras kapitala fonda lidzekļu atbalstu. Par šiem lidzekļiem pagajuša gada tika atjaunots koka tiltiņš pie dzirnavam un dzirnavu durvis.

2002. gada tas saņēma Eiropas industriala mantojuma karogu.

Prenclava dzirnavas apsaimnieko tagadējie dzirnavu ipašnieki. Objekts ir laba stavokli, apkartne ir sakopta. Iepriekš sazinoties pa talruni ir apskatams ari no iekšpuses, no arpuses pieejams jebkura bridi.

2.3. Metgalciema Baptistu draudzes baznica

No 1939. gada pagasta darbojas Baptistu draudzes baznica. Ta ir uzcelta no apkartējo pagastu ziedojumiem. Baznica joprojam darbojas katra mēneša otraja un ceturtaja svētdiena.[2] Baznicas ēka diezgan slikta stavokli, apkartne sakopta. Objekts brivi pieejams.

2.4. Arhitektūras iezimes Otaņķu pagasta

Senaka pagatnē celtnieciba izmantoti akmeņi no Liepajas ezera un niedres jumtu segumos[4]. Akmeņu ipatnējais salikums iezimējas Otaņķu pagasta ēkam, kuras celtas 1880 tajos gados un ne tikai ēkam ari baznicas togam ,kurš atrodas Nicas pagasta teritorija, bet ta ka Otaņķu pagasts veidojies pēc šo ēku būvniecibas, ipatnējais akmeņu raksta iezimējas abu pagastu teritorijas.

Staļļa ēka Otaņķu pagasta Klūgas.

  Varti Pucu kapos

Nicas evaņģēliski luteriskas baznicas togs

3. Dabas vērtibas Otaņķu pagasta

3.1. Parks, blakus Rudes skolai

3.2. Barta (Bartuva)

Tek gar Otaņķu ciema Dienvidu pusi.

Garums 98 km (Latvija 43 km)
Kritums 155 m (1.6 m/km, Latvija 0.22 m/km).

Iztek no (sakas Temaitijas augstienē Lietuva)
Ietek Liepajas ezera.

Kreisa krasta pietekas - Tosele, Jēčupe.
Laba krasta pietekas: Apše, Vartaja.

Zivis - asari, alanti, lidakas, sapali, vimbas.

Barta Latvijas teritorija ir lēna, stipri aizaugusi, likumaina, ar lēzeniem, aizaugušiem krastiem. Pie Nicas un Otaņķu teritorija iztaisnota un ierobetota ar vaļņiem. Krastos pļavas un meti. Otaņķu teritorija pļavas un krasti aizauguši ar krūmiem un kokiem. Krasti nav pieejami visos posmos jo aizauguši.

Laivošanai Barta nav ta piemērotaka upe jo upē ir ar ūdenszalēm aizauguši posmi. Parasti laivotaju maršruts ir no Bartas lidz Nicai. Otaņķu teritorija atrodas atpūtas baze 'Neptūns' ar laivu iznomašanu.

3.3. Liepajas ezers

Piejūras lagūnas ezers

Ezers veidojies Litorinas jūras laika pirms 2800 -7500 gadiem

Aizsardzibas kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Administrativais iedalijums: Liepajas pilsēta, Otaņķu, Nicas, Grobiņas pagasts

Platiba: 4544 ha

Dabas liegums 'Liepajas ezers' ir izveidots, lai nodrošinatu ūdensputnu, ka ari piekrastes un ūdens biotopu aizsardzibu.

Ir izstradats dabas aizsardzibas plans, nav apstiprinats.

Liepajas ezers ir iekļauts dabas lieguma saraksta. Sakotnēji ezera lieguma zona dibinata 1977. gada ka Liepajas ezera ornitoloģiskais liegums, kura platiba bija 1380 ha, tas ir starptautiskas nozimes ūdensputnu ligzdošanas, spalvu maiņas un caurceļošanas vieta. Lieguma ir vairakas zonas. Pastavigaja lieguma, kura platiba ir 394 ha ezera dienvidu daļa, ir aizliegta uzturēšanas visa bezledus perioda. Sezonas liegums aizņem visu ezera un virsūdens augu platibu gar ezera rietumu krastu, un pieguļošas palieņu pļavas gar ezera dienvidrietumu krastu, un ziemeļaustrumu krastu (Vitiņu pļavas). Tur ir stingri noteikti saimnieciskas darbibas rekreacijas ierobetojumi no ledus iziešanas lidz putnu ligzdošanas sezonas beigam.
Jau 1989. gada ezers iekļauts putniem starptautiski nozimigo vietu saraksta. Liepajas ezera ligzdošanas perioda rod patvērumu 12 Eiropa apdraudētas sugas piemēram lielais un mazais dumpis u.c. Liepajas ezers ir ari iekļauts Starptautiskas putnu aizsardzibas padomes Eiropas nozimigo putnu vietu saraksta, ka ari paredzēts iekļaut Ramsares konvencijas ūdenstilpju skaita.

Pašreizējo Liepajas ezera un ta piekrastes aizsardzibas statusu nosaka :

• Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija pieņemtie “Noteikumi par dabas liegumiem”.

• Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.114, Dabas lieguma 'Liepajas ezers' individualie aizsardzibas un izmantošanas noteikumi 2000.gada 28.marta.

Liegums atrodas Liepajas rajona, Otaņķu, Nicas, Grobiņas pagasta un Liepajas pilsētas robetas. Liepajas ezera dabas lieguma aizsardzibu un izmantošanu regulē Latvijas Republikas Ministra kabineta 2000. gada 28. marta pieņemtie dabas lieguma “Liepajas ezers” individualie aizsardzibas un izmantošanas noteikumi”. Liepajas dabas lieguma ietilpst Liepajas ezers un tam pieguļošas pļavas.

Otaņķos pie ezera ir tikai viena pieejas vieta, atpūtas bazes „Laivenieki” teritorija.

4. Polderu sistēma Otaņķu pagasta

Pagasta teritorija izveidota plaša polderu sistēma, kas ierobeto Bartas upi un Liepajas ezeru palu laika. Polderu darbibu regulē ar divam sūkņu stacijam:

• Araju poldera sūkņu stacija;

Rumbas poldera sūkņu stacija.

Polderis – nosusinata platiba, kas ar aizsargdambi norobetota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu [6].

Tas ir augligas zemes platibas, kas atrodas zem jūras limeņa un nosusinatas lauksaimnieciskai izmantošanai, uzceļot desmitiem kilometru dambju, izbūvējot ceļus, izrokot maģistralos novadgravjus un ierikojot sūkņu stacijas. Visas šis saretģitas un dargi izmaksajušas melioracijas sistēmas izveidošana notika sešdesmitajos gados.

Ivars Šalms (otaņķnieks) atceras, ka pirms tam, kad vēl nebija ierikoti dambji un sūkņu stacijas, tiklidz cēlies Liepajas ezera ūdens limenis, mitrakos gada laikos zem ūdens esot atradusies gandriz puse pagasta lauksaimnieciba izmantojamas zemes.

2002. gada istenoti vairaki diezgan vērienigi melioracijas sistēmu rekonstrukcijas projekti, ka ari maģistrala kanala sakartošana Araju polderi Otaņķu pagasta. Tomēr tas ir nepietiekami jo sistēma ir novecojusi un nepieciešami lidzekļi lai varētu to atjaunot. Ari 2008 gada ir paredzēti polderu rekonstrukcijas darbi Otaņķu pagasta.

Abas polderu sūkņu stacijas ir valsts ipašuma Zemkopibas ministrijas valdijuma.

• Araja poldera sūkņu staciju 'Doņi' - zemesgabals 0,154 ha platiba

• Rumbas poldera sūkņu staciju - zemesgabals 0,520 ha platiba.

Iepriekš sazinoties ar sūkņu staciju apsaimniekotajiem tas iespējams ar

5. Interesantas vietas tūristiem

Pasta baloti

Otaņķu pagasta Krūkļu maju saimnieka Zigurda Lūkasa vaļasprieks ir Sporta jeb pasta balotu audzēšana. Vairak ka 100 baloti. Balota mūta ilgums var būt lidz 20 gadu.

Zigurds Lūkass parcēlies uz laukiem, lai audzētu pasta balotus, un zina, kapēc tie no talas zemes atrod ceļu majup. Sporta jeb pasta balotu audzēšana ir viņa aizraušanas, jo ne velti no Liepajas centra viņš parcēlies uz Otaņķiem — lai balotiem tiek svaigs gaiss.

Pirmo kaijbalodi viņš nopirka par paša pelnitu naudu — tirgū bija piepalidzējis mazos darbiņos. Savulaik aizraušanas ar dekorativajiem balotiem Liepaja bija populara. Kara laika pat bijusi liela mitne kara balotiem. Uz ielas, kur dzivoja Zigurds, vien bijis 15 balotmiļu.

Parceļoties uz Otaņķiem Zigurds saka balotus trenēt — veda uz attalakam vietam, izlaida, brauca majup un gaidija atgrietamies. Attalumus palielinaja. Baloti atlidojuši gan no Zilupes, Viļņas. No Rigas nieka 2,5 h, Viļņas 4,5 h, no Rostokas 8 stundas 50 minūtēs. Tepat no Blidenes baloti traukušies ar teju 86 km/h. Talakais posms bijis no Maskavas, Sarkana laukuma. Tūkstoš kilometru! Bijušie kolēģi, autobusu šoferi, balotus ar autobusu nogadajuši uz Maskavu un palaišanu uzfilmējuši. Pēc 45 stundam un 40 minūtēm majas pagalma ielidojusi balotu matite, orantas acis grozidama. Garaja 1044 km ceļa viņa izcietusi vēja brazmas, lietus šaltis un zibeņus. Zigurda laimigakie dzives mirkļi ir tad kad putni atgrietas. Zigurda istaba plaukti ir pilni ar medaļam un kausiem. Augstakais sasniegums ir 6.vieta balotu matitei starptautiskas sacensibas Lietuva.

Kopš 1954.gada Zigurds saņem starptautisku turnalu par balotiem.

Lielajos čempionatos, kur virs galvas švikst tūkstošiem sparnu, Zigurds labprat piedalitos, taču trūkst lidzekļu. Dalibas maksa parak liela — par vienu balodi jamaksa ap 1000 dolaru. Zigurds jaunus balotus pircis reti selekcionē pats [7].

6. Tūrisma vietas Otaņķu pagasta

Rudes pamatskolas muzejs

Piemiņas akmens 1941. – 1949. gada represētajiem - pagasta centra

Piemiņas akmens latviešu nacionalo partizaņu pretošanas kustibas apmetnes vieta „Dunču bunkurs”

„Laivenieki” – laivu piestatne, telšu vietas. Vieniga vieta Otaņķu pagasta kur ir pieeja ezeram.

Valsts aizsargajamais nekustamais kultūras piemineklis zemnieku sēta “Dirnēnu Piķeļi”

Iespēja nobaudit vietējo produkciju:

z/s „Tūrnieki”  

z/s „Otaņķi”

7. Izmantotie literatūras un informacijas avoti

1.Latvijas autoceļu atlants. Karšu izdevnieciba Jaņa sēta.2002.

2. www.liepajasrajons.lv

4.Intervija ar Otaņķnieku Jani Pelnēnu.

5. www.copeslapa.lv

6. https://lv.wikipedia.org/wiki/UNESCO_Pasaules_mantojuma_objekts

7. Laikraksts „Kurzemes vards ” .09.09.2006.