VEZUVS

Vezuvs

Vienîgais darbîgais vulkans Eiropas kontinentalaja daïa, Italija, uz DA no Neapoles. Vulkana komplekss sastav no senas kalderas – Sommas, kuras Ø15 km un centrala stratovulkana Ø 3 km. Vulkana augstums virs jûras lîmeòa ir 1281m. Virsotnç atrodas krateris, kura Ø 1 km, kura Vezuva atrašanas vieta paceïas neliels

konuss. Vulkana komplekss sacis veidoties pleistocçna beigas. Vulkana izvirduma 79. g.m.ç., kad gaja boja Pompeji, Herkulana un Stabijas, sommas konusa vieta izveidojas kaldera, bet vçlak kaldera – galvenais vulkana konuss.

Vezuvs bija Pompeju traìçdijas cçlonis, bet veiksme nakošajam paaudzçm. Traìçdija tapçc, ka vulkana izvirduma rezultata pilnîba tika iznîcinatas trîs pilsçtas, bet veiksme tadçï, ka ta saglabajusi savus upurus gandrîz neskartus. Arheoloìiskajos izrakumos Pompejos var atrast daiïrunîgas liecîbas par pagatnes cilvçku stradîgo dzîvesveidu, par civilizaciju tas intîmakajas jomas. Skatoties no Jupitera tempïa priekša mçs redzam milzîgu pelçku kalnu ar ta divam virsotnçm:

Vezuvs (skats no Pompejiem)

Sommu un Vezuvu apmçram 1280 m augstu.  Pçc ta pçdçja izvirduma 1944. gada Vezuvs, šíiet, ir “aizmidzis”, liekot mums cerçt, ka šî guïa turpinasies tûkstošiem gadu ilgi. Neauglîbu pie Sarno upes radîja vulkaniska lava un pelni. Pçc izvirdumiem cilvçki juta bijîbu pret Vezuvu. Bet Vezuvs tads nav bijis vienmçr. Patiesîba pirms izvirduma 79. g.m.ç. vulkana virsotne bija parklata ar mežiem, un tur dzîvoja meža zvçri. Kalna nogaze bija noklata ar grezniem vîna laukiem. Gardais vezuviešu vîns, par ko pompejieši bija ïoti lepni, tika uzglabats appîtas vîna pudelçs ar uzrakstu “Vezuvs”, lai atšíirtu to no citiem vîniem. Antîkie zinatnieki ka Diodors Siculuss, Strabo un Vitruviuss zinaja par Vezuva vulkanisko dabu. Seneka un Plînijs Vecakais, iespçjams, bija to macîjušies, bet Seneka nomira 65.g.m.ç., bet Plînijs Vecakais gaja boja 79. gada izvirduma Stabija, mçìinadams glabt draugus, izvirduma laika.

Vezuva izvirduma laika lava plûda lejup pa kalnu un iznîcinaja Herkulanu, bet taja paša laika no kalna virsotnes šavas gaisa vulkaniskie pelni. Vçjš nesa pelnus un indîgas gazes uz A. Pompeji atradas tieši taja pusç. Visticamak, ka Pompeju iedzîvotaji saindçjas ar gazçm, pirms pelni apraka šo pilsçtu, tapçc viòi nepaspçja izglabties.

Nakamie Vezuva izvirdumi notika 202, 472, 512, 635, 993, 1036 un 1139. gada pçc kuriem vulkans bija mierîgs un ta pat ka iepriekš parklajas ar mežiem un auglîgu lauksaimniecîba izmantojamu zemi. 1631. gada decembrî notika jauns, ïoti spçcîgs izvirdums, kas iznîcinaja gan ražu un majas, ka arî boja gaja tûkstošiem cilvçku.

Vezuva izvirdums 79.g.m.ç.

Tam sekoja daudzi citi izvirdumi, parveidojot pašu kalnu un ta apkartni. Pçc 1906. gada, kad lavas plûdi apstajas dažus metrus no Torre Annunziata, ir noticis tikai viens neliels izvirdums 1944. gada.

Vezuvs ir sarežìîts vulkans. Pçc Pçtera Francisa domam vulkana komplekss ir “ekstensîva centra kopa laika, telpa un ìençtiska parvietošana vairuma un mazuma ar tas sabiedrotajiem lavas un iežu straumi”. Vezuvam ir ilga vçsture. Vecakie datçtie akmeòi no vulkana ir apmçram 300 000 gadus veci. Tie tika savakti šahtas vulkana tuvuma, un, iespçjams, bija daïa no Sommas vulkana. Pçc Sommas sabrukšanas pirms apmçram 17 000 gadiem saka veidoties Vezuvs. Vezuvs ir stratovulkans.

Vezuva izvirdums

79. gada izvirdums ir pirmais vulkaniskais izvirdums, kurš jebkad ticis detalizçti raksturots. No 30 km attaluma vulkana rietumos Plînijs Jaunakais apliecinaja vulkana izvirdumu un vçlak pierakstîja savus novçrojumus divas vçstulçs. Viòš raksturoja zemestrîci pirms izvirduma, izvirduma stabu, gaisa krišanu, izvirduma iedarbîbu uz cilvçkiem, iežu straumi un pat vçja stiprumu. Tagad vulkanologi lieto terminu “plinian”, lai ilgstoši atsauktos uz izvirduma eksploziju, kura izraisîja izvirduma augstlidojumu un apsedza lielas platîbas ar pelniem. Ir novçrots, ka izvirduma laika, pelnu stabs bija 32 km augsts. Apmçram 4 km³ pelni tika izsviesti 19 stundas. Pçtera Francisa darbos par vulkaniem iekïauti atsevišíi vçstîjumu fragmenti no Plînija Jaunaka darbiem un raksturo Pompeju un Herkulanas arheoloìiju.

Apmçram 3 m biezs slanis uzkrita uz Pompejiem, aprokot visu, izòemot, dažu çku jumtus. Pilsçta tika pamesta un tas atrašanas vieta aizmirsta. 1595. gada izrakumos atklati materialie kultûras pieminekïi Pompejos un gadsimtiem turpinajas to izlaupîšana. Nopietni arheoloìiskie izrakumi sakas 19.gs. vidû. Tagad liela daïa Pompeju ir atrakta un ir atklats ka cilvçki tai laika dzîvoja. Ir iemûžinati dauzu cilvçku pçdçjie dzîves mirkïi.

Herkulana tika apbçrta ar 23 m biezu pelnu un iežu slani. Tai apkart tagad uzbûvçta jauna, moderna pilsçta Ercolano. Apmçram 5000 cilvçku dzîvoja pilsçta Vezuva izvirduma laika.

Vezuva akmeòus sauc par tefrîtiem. Tefrîti ir bazalta tipa akmeòi un satur sekojošus mineralus: kaïía plagioklazu, augîtu, nefelînu vai leicîtu.

Vezuvs ir bîstams un navçjošs vulkans. Vezuvs atrodas îpaši elastîga zona. Dubïu un lavas straumes no 1631. gada izvirduma nogalinaja 3500 cilvçkus. Gandrîz 3360 cilvçki tika nogalinati 79. gada izvirduma

Vezuva iezis zem pelnu straumes.

Pçtîjumi par izvirdumu vçsturi un to nogulsnçm turpinas. Šie pçtîjumi palîdz vulkanologiem saprast briesmas, ko var radît izvirdumi nakotnç. Rajonos ar lielu riska pakapi dzîvo 20 000– 30 000 cilvçku uz vienu km². Nakotnes izvirdumos var tikt nopietni apdraudçti apmçram 3 milj. cilvçku. Ja izvirdums ir no vidçja lîdz lielam, tad 7 km radiusa ap vulkanu viss var tikt iznîcinats 15 minûšu laika. Apmçram 1 miljons cilvçku dzîvo šada zona. Pie Vezuva nav norades zîmes par ta “nemierîgo dabu”.