Datorklases Parvaldība

Datora uzbūve

Cietais disks ( Hard disk )

Parsvara datoros izmanto divu interfeisu cietos diskus EIDE (extended IDE) un SCSI ( Small Computer System Interface ). Cietajam diskam ir trīs galvenie raksturojošie lielumi.

Datu parraides atrums ( transfer rate ), uzrada cik atri tiek nolasīti dati no diska ( MB/s )

Vidējais meklēšanas atrums ( average seek time ), tas ir vidējais laiks, kada tiks atrasts nepieciešamais datu bloks, ja diskam tiks noradīts bloka fiziska atrašanas vieta.

Blakus celiņa meklēšanas laiks ( track to track seek ). Tas ir laiks kura cietais disks pariet no viena bloka ( celiņa ) uz blakus bloku.

Pēdējais no minētajiem raksturojošajiem lielumiem tiek pieminēts retak, bet tas ir nemazak svarīgs, ka pirmie divi.

Kurš no visiem trīs lielumiem ir pats svarīgakais sistēmai. Swap failam galvenais lielums transfer rate, ka arī stradajot ar gariem failiem. Piemēram stradajot ar videoklipiem. Vairumam uzdevumu nepieciešama sabalansēti visi lielumi. Ta piemēram Western Digital Caviar ir pats lielakais transfer rate, bet pēc kopējas jaudas Fudjitsu un Seagate Medalist Pro ir paraki.

Pērkot diskus vajadzētu zinat cik liels viņš mums nepieciešams. Vienkaršakais veids, ka to noteikt, priekš Windows 95 ~500 MB, Windows NT ~600 MB plus parējas nepieciešamas programmas ( Office, Games, dati ) un pareiziniet šo skaitli ar divi. Tas arī būs optimalais diska lielums datoram ( tas neattiecas uz serveriem ).

SCSI

Pastav septiņi SCSI standarti.

Asynchronous ( SCSI – 1 )

Fast SCSI (SCSI – 2 )

Fast Wide (SCSI – 2 )

Ultra SCSI (SCSI – 3 )

Wide Ultra (SCSI – 3 )

Ultra 2SCSI (SCSI – 3 )

Wide Ultra 2SCSI (SCSI – 3 )

Minimala datu parraide SCSI – 1 vienada 5 MB/s, bet maksimala Wide Ultra (SCSI – 3 ) vienada 80 MB/s. Maksimalais iekartu daudzums no 7 līdz 16.

Runajot par SCSI diskiem, japiemin, ka neatņemama sastavdaļa ir to kontrolieri. Ja uz vairums matesplašu ir EIDE kontrolieri, tad SCSI kontrolieri ir retums.

Pasaulē atzītakie SCSI kontrolieru ražotaji: NCR/Symbios Logic, Tekram, BusLogic, DTC, CMD, Adaptec ( ieteicams Ķīna ražotos kontrolierus neiegadaties ). Jauzmanas tai skaita no Adaptec kontrolieriem, jo diskus kurus kontrolē Adaptec kontrolieris, bieži nevar nolasīt ar citu kontrolieru palīdzību. Iegadajoties SCSI kontrolieri jaatceras, ka tas bez atbilstošiem draiverim nestradas. Ja operētajsistēma nav šo draiveru, tad tos ir japieprasa no kontroliera pardevēja vai pašam jaatvelk no Interneta.

SCSI diska dzīvotspēja ir apmēram divas reizes lielaka neka EIDE diskiem.

SCSI diskus iegadajoties vajadzētu atcerēties, ka spraudņi atšķiras. Ta piemēram SCSI-1 diskiem ir taisnstūra spraudnis (līdzīgs EIDE spraudnim, bet garaks ) , bet SCSI-3 ir trapecveida spraudnis. Vēl vajadzētu atcerēties, ka visi taisnstūra spraudņi uz diskiem ir mammas ( tas ir, kontakt kajiņas atrodas uz diska ), bet trapecveida spraudnis uz diska var būt gan viena gan otra veida.

EIDE ( Enhanced IDE )

Minimala datu parraide EIDE diskiem ir no 0,8 līdz 9 MB/s attaluma līdz 1m. Vairums cilvēku EIDE diskus kļūdaini sauc par IDE diskiem, bet IDE diskiem ir daudz nopietnu ierobežojumu un viņus vairak neražo. Pie viena EIDE kabeļa var pievienot divus diskus. Uz mūsdienu datora mates plates var pieslēgt šadus divus kabeļus un tatad četrus EIDE diskus.

Viena no vajakam vietam EIDE diskiem ir, ka datu parsūtīšanas laika tiek pamatīgi noslogots procesors. ( Šī paša iemesla dēļ serveros un jaudīgas darba stacijas tiek izmantoti SCSI diski ). Lai samazinatu šo ietekmi, tika ieviests Bus Master režīms, zinams arī ar nosaukumu DMA2. Japiezīmē, ka DMA režīma ieslēgšana notiek pie atbilstošo draiveru uzinstalēšanas. Jūtams uzlabojums ir redzams uz datoriem, kuros tiek izmantots Windows NT. Windows NT standarta instalacija šo draiveru nav. No EIDE diskiem ieteicams iegadaties firmas Seagate ( Segate Medalist Pro ) diskus, kurus izmanto arī IBM firmas datoros, kam ir augstas prasības pret kvalitati. Disku modeļu kodējums: ST51270A ( ST5nnnnA ), kur nnnn diska platība ( 1270 MB ). Vēl firmas der pieminēt tadas firmas, ka Fujitsu, IBM, Western Digital, Maxtor, Quantum ( citu firmu diskus ieteicams neiegadaties un it īpaši ar uzrakstu Made in China ). Tas pats attiecas arī uz SCSI diskiem.

Mīkstie diski ( Floppy disk )

Uz doto brīdi tiek izmantoti divu standartu Floppy diski. 3,5 collas un 5,25 collu diski. Disketes un diskiekartas atbalsta dubulto blīvumu un abas puses ( Double Sided High Density, DSHD ). Attiecīgi ar ietilpību 1,44 MB un 1,2 MB. Izmantojot specialas utilīta programmas disketes ietilpību var palielinat.

Pastav trīs raksturojošie lielumi.

Motora griešanas atrums (300 vai 360 apgriezieni minūtē )

Lasītajgalviņas parvietošanas uz blakus celiņu ( 3 līdz 12 milisekundes )

Vidējais lasīšanas/rakstīšanas laiks ( 10 līdz 30 milisekundes )

Ieteicams izmantot Teac, Sony, NEC, Panasonic, Epson, Mitsumi diskešu iekartas.

CD-ROM diski.

CD-ROM iekartas izmanto to pašu kontrolieri, ko cietie diski. ( EIDE vai SCSI ). Atšķirība starp EIDE un SCSI CD-ROM lasītajiem, pēc izturības, atrdarbīguma, praktiski nepastav. Ja vienīgi cena (SCSI dargaki).

Viens no galvenajiem CD-ROM iekartu raksturojošajiem lielumiem ir ta datu lasīšanas atrums. Tradicionali ražotaji jau no paša sakuma apzīmē ar atrumu skaitu. Ta piemēram 1x parraida datus ar atrumu 150 KB/sekundē, bet no ta neseko, ka 24x Panasonic CD-ROM iekarta stradas ar atrumu 3,6 MB/sekundē. Iekartas realais atrums ir aptuveni 3 MB/sekundē.

Ar nožēlu nakas secinat, ka viena daļa Latvijas datorražotaju pieslēdz CD-ROM iekartu ( EIDE ) pie viena un ta paša kabeļa, kur cieto disku. Šads risinajums stipri palēnina datora atrdarbīgumu CD-ROM lasīšanas brīdī.

Operatīva atmiņa. (RAM Random Access Memory )

PC tipa un Mac tipa datoriem šobrīd ir trīs nesavietojami atmiņas moduļi, kurus izmanto pasaulē. Kada tipa atmiņa atrodas Jūsu datora? To var noskaidrot atverot sistēmbloka vaku un apskatoties uz atmiņas ligzdam ( sockets ). Vecakajiem datoriem 80386 vai 80486 parsvara tiek izmantoti 30-pin ( kaju ) SIMMi ( single in-line memory modules ). Pentium tipa un daļai 80486 datoru tiek izmantoti 72-pin SIMMi. Jaunakajos Pentium un Pentium II datoros tiek izmantoti DIMMi ( dual in-line memory modules ). Visi augstak minētie operatīvas atmiņas moduļi atšķiras arēji pēc to lieluma. DIMMi ir lielakie un SIMMi 32-pin ir paši mazakie. Visi operatīvas atmiņas moduļi iedalas pēc to ietilpības ( 512 KB, 1 MB, 2 MB, 4MB, 8 MB, 16 MB, 32 MB, 64 MB, 128 MB ). SIMMus un DIMMus datora ievieto atšķirīgi. SIMM moduļus vajag ielikt ligzdas apmēram 45 gradu leņķī, un pēc tam tie ir japiespiež, lai tie nostatos vertikali un nofiksētos klipsīšos. DIMM moduļus ievieto attiecīgaja ligzda tikai vertikala stavoklī.

Pašlaik ir iespējams nopirkt DIMMus un 72-pin SIMMus, kuru ietilpība ir 8, 16, 32, 64, vai 128 MB, taču jums ir jaņem vēra, ka ne visas matesplates spēj uzturēt visus moduļu tilpumus. DIMM atmiņa, dod jums vislielako brīvību, jo SIMMus bieži var instalēt datora tikai pa pariem.

Ir trīs RAM veidi, kas tiek plaši izmantoti datorpasaulē, ka datoru galvena atmiņa. No atrakajiem uz lēnakajiem tie ir SDRAM (synchronus dynamic RAM), kas tiek izmantoti tikai DIMMos; EDO (extended data out) DRAM, kas tiek izmantoti DIMMos un SIMMos; un jau veclaicīgie FP (fast-page mode) DRAM, kurus izmanto tikai SIMMos. Daudzas matesplates strada tikai ar vienu notiktu tipu; daudzas no tam, kas var uzturēt divus tipus, neļauj tos miksēt, un šaja gadījuma jums ir jabūt uzmanīgiem, lai jūs nesamiksētu tos, kad uzlabosiet datoru.

Datori tiek ražoti ar arkartīgi šauram pielaidēm, un tapēc ir ļoti svarīgi izvēlēties īsta atruma RAMu jūsu datoram. DRAM (EDO un FP) atrumu tiek mērīti nonasekundēs (ns); vairakumam Pentium datoriem ir nepieciešami 60ns RAM, kamēr daži vecaki datori izmanto lēnakus 70ns vai 80ns moduļus. Iespējams, ka, ja jūs instalēsiet RAMu, kas ir atraks, neka RAMs, kas ir nepieciešams datoram, ka tas stradas, tomēr datora atrdarbība no ta nepalielinasies. Jūs nevarat instalēt lēnaku RAMu, neka tas ir nepieciešams jūsu datoram un piespiest to stradat. SDRAM atmiņa tiek mērīta megahercos (MHz), un tiem ir jasakrīt ar procesora maģistrales atrumu.

SIMM ligzdu kontakti ir apalvoti vai apzeltīti. Ir svarīgi, ka jūs pērkat SIMM moduļus, kuros ir izmantots tas pats metals; sajauciet abus metalus un kontakti oksidēsies un iespējams, ka parstas stradat. DIMMos šī problēma ir atrisinata izmantojot zeltu visiem kontaktiem.

Pašlaik DIMMi tiek darbinati uz 5 voltiem, taču ražotaji pariet uz 3,3-voltu moduļiem, enerģijas patēriņa un izdalīta siltuma samazinašanai. Jums ir nepieciešams zinat, kuru tipu prasīt, bet šai informacijai ir jabūt atrodamai jūsu datora vai matesplates instrukcija. Abi atmiņas tipi ir mazliet atšķirīgi, tapēc 5-voltīgs DIMM modulis nelien kartīgi 3,3-voltīgaja ligzda un otradi. Ja jums ir grūtības ar jauna RAMa ievietošanu ligzdas, parliecinieties, ka jūs izmantojat atmiņu ar īsto voltažu.

Dažus gadus atpakaļ visi datori izmantoja parity RAM, kas nozīmēja primitīvu kļūdu parbaudes formu caur devīta parity bita izmantošanu katram 8-bitīgam baitam. Ja noklīdis kosmisks stars trapītu RAM mikroshēma un izmainītu taja ievieto vērtību, parity parbaude to varētu atrast un dators apstatos ar kļūdas paziņojumu. Parity bits sadardzina moduļa cenu, jo tam ir nepieciešamas papildus mikroshēmas, kuras saglabat šos papildus bitus, tomēr tas samazina atmiņas kļūdas, kas var sabojat datus. Kaut arī šīs kļūdas ir ļoti retas, parity tomēr paliek svarīgs apstaklis tiem, kas strada ar ļoti svarīgiem datiem, ka inženieriem un finansu analītiķiem.

Pentium ēras sakuma, kad atmiņa bija darga un grūti iegūstama, daudzi datoru ražotaji pargaja uz nonparity RAM (kuru vienmēr varēja diezgan brīvi iegūt, par cik to izmantoja vairakuma Macintosh datoros). Daži no šiem datoriem neuztur (don’t support) parity vispar; dažiem ir iespēja izvēlēties (setup option). Pie atmiņas uzlabošanas parliecinieties, ka jūs nemiksējat parity ar nonparity SIMMus. Tomēr, ja jūsu datoram ir nepieciešami parity mikroshēmas, ir iespēja iegadaties 'logic parity' mikroshēmas, kas spēj apmuļķot vecus datorus, kam ir nepieciešams parity.

DIMMos parity parbaude tiek aizstata ar ECC (Error Correcting Code) tehnoloģiju, kas var labot vienbitīgas kļūdas. Lai izmantotu šo iespēju, jums vajag ECC DIMMus un ar tiem savietojamu matesplati. Ka vienmēr, pie uzlabošanas nemiksējiet dažadu tipu atmiņu.

Matesplatēm ar četram vai vairakam DIMM ligzdam var būt nepieciešama buffered RAM. No praktiska viedokļa, jums ir tikai jazina, vai jūsu datoram ta ir nepieciešama vai nav.

Ja jūs gribat uzlabot brand-name ( piemēram IBM, HP, Compaq…)datoru, jums iespējams vajag tikai pazvanīt firmai, no kuras jūs esat nopirkuši šo datoru, japasaka ta modeļa nosaukums un viņi izdarīs visu parējo. Bet, ja jums in no-brand-name ( Latvija salikts ) dators, jums iespējams ir jazina vairak informacijas, lai nopirktu īstas daļas.

Kešs (cache)

Starp procesoru un operatīvo atmiņu notiek intensīva informacijas apmaiņa. Kamēr procesoru atrums aug un aug, atmiņas atrums ļoti atpaliek. Atra atmiņa, pat, ja tada eksistē, maksa parak dargi, tapēc bieži vien mums ir jasamierinas ar jauna procesora jaudas nepilnīgu izmantošanu. Kešēšana ir tas informacijas, kuru jūs bieži izmantojat, novietošana tada vieta, kurai var ļoti viegli un atri nakošreiz piekļūt.

Kas notiktu, ja neizmantotu datora kešēšanu? Ja procesors strada ar atrumu, kas ir lielaks par 16 MHz, tad viņam ik pa laikam ir jastrada tukšgaita, lai sagaidītu, kamēr no lēnas standarta dinamiskas atmiņas (DRAM) tiks saņemta pieprasīta informacija. DRAM piekļūšanas laiks ir 60 līdz 80 ns. (Tas nozīmē, kada laika pieprasīta informacija tiks saņemta.) Līdz ar to, procesora atrdarbības turpmaka attīstība zaudē jebkadu jēgu. Bet mūsdienas taču tiek lietoti procesori ar atrumu līdz 300 MHz (Pentium II)! Visi šie procesori lieto kešu.

Sekundarais kešs. Ir atra statiska atmiņa (SRAM), kuras piekļūšanas laiks ir 15 līdz 25 ns - četras reizes atraka par parasto atmiņu. Ka par nelaimi, ta ir arī apmēram tikpat reizes dargaka par parasto DRAM atmiņu, kas padara tas izmantošanu ka datora galveno operatīvo atmiņu par neizdevīgu. Ta vieta, mazs SRAM atmiņas apjoms tiek izmantots ka kešs starp procesoru un parasto DRAM atmiņu. Šo kešu sauc par sekundaro, jeb 2. līmeņa (saīsinati L2) kešu (secondary or second level cache).

Primarais kešs. Pat SRAM atmiņas kešs nespēj dot pietiekamu atrdarbību, tapēc, lai paatrinatu to padarīšanu, 486. un jaunakiem procesoriem ir vēl viens mazaks kešs uz procesora čipa. Šī keša ietilpība var būt sakot no 8 Kb (486 DX) un beidzot ar 64 Kb (IDT C6, Cyrix 6X86 MX). Šo kešu sauc par primaro, jeb 1. līmeņa (saīsinati L1) kešu (primary or first level cache).

Lielakoties datoriem ir 256 Kb liels sekundarais kešs. Jaunakajiem datoriem kešs ir 512 Kb un dažiem pat lielaks. Vairumam datoru keša apjomu var vēl palielinat. Datoriem ar 16 Mb operatīvas atmiņas 256 Kb kešs varētu būt pietiekošs, bet datoriem, kuru operatīvas atmiņas apjoms ir lielaks par 16 Mb, būtu vēlams vismaz 512 Kb liels kešs. No otras puses, jo lielaks ir kešs, jo lēnak taja tiek atrasta procesora pieprasīta informacija. Daži lētie datori tiek pardoti bez L2 keša vai ar ļoti mazu L2 keša apjomu

Kešēšanas algoritms. Pašlaik datorindustrija tiek izmantoti divu veidu kešēšanas algoritmi: write-through un write-back. Write-back algoritms var paatrinat jūsu matesplates un procesora atrumu par 20 - 30 % salīdzinot ar write-through. Parsvara visas keša mikroshēmas, kas strada uz jaunaka par Intel 486. processoru, uztur write-back algoritmu. Vēl algoritmus iedala pēc ta, kura vieta keša tiek ierakstīta jauna informacija, kad kešs jau ir aizpildīts. Pēc LFU (Least frequently used) algoritma jauna informacija tiek ierakstīta pa virsu informacijai, kura ir visretak izmantota, bet pēc LRU (Least recently used) algoritma jauna informacija tiek rakstīta pēc kartas pa virsu vecajai. LFU algoritms ir labaks, bet to ir sarežģītak izpildīt.

Diska kešēšana.

Ka zinams, cietais disks parasti ir vislēnaka datora detaļa, kas visvairak palēnina ta darbu. Tadēļ bieži vien uz datora kešē arī cieto disku, ka kešu izmantojot datora operatīvo atmiņu. Ja jūs lietojat Windows 95 vai Windows NT, tad šī kešēšana notiek automatiski, bez jūsu iejaukšanas, bet ja jūs lietojat DOS vai Windows 3.x, tad būtu ļoti ieteicams kešēt cieto disku, jo tas ievērojami paatrina darbības, kas tiek veiktas ar cieto disku. Ka to var izdarīt?

Pameklējiet uz sava datora failu smartdrv.exe. Tam vajadzētu būt DOS vai Windows direktorija. Palaižot šo programmu, daļa no jūsu datora operatīvas atmiņas tiks izdalītas cieta diska kešēšanai. Pamēģiniet palaist Windows 3.x ar cieta diska kešēšanu un bez. Izjūtiet atšķirību! Ja jums ir ļoti daudz brīvas operatīvas atmiņas, jūs varat pievienot dažus parametrus, palaižot programmu smartdrv.exe, un līdz ar to palielinat atmiņu, kas tiks izdalīta cieta diska kešēšanai. Lai apskatītos programmas smartdrv.exe parametrus, jums vajag ierakstīt komandrinda smartdrv.exe /? . Ieteiktu pievienot šadu rindiņu faila autoexec.bat, kas automatiski palaistu programmu smartdrv.exe katru reizi, kad jūs ieslēdzat datoru: LH c:dirsmartdrv.exe (kur 'dir' - direktorijas nosaukums, kura atrodas fails smartdrv.exe).

Procesors CPU

Procesoru varētu nosaukt par datora jaudas vienu no galvenajiem raksturojošajiem lielumiem. Procesorus iedala paaudzēs, kas principiali atšķiras viena no otras pēc savam prasībam un iespējam.

* - iekavas noradīta procesora darba frekvence, bet pirms iekavas reala procesora frekvence.

Matesplate un čipseti (motherboard and chipset)

Matesplate ir datora centra plate ar kuras palīdzību tiek savienotas visas datora komponentes ( CPU, RAM, CD-ROM… ). Pirmam kartam uz datora tiek uzstadīts procesors. Ka iepriekš noskaidrojam procesors strada uz divam frekvencēm. Iekšēja un arēja. Arēja frekvence tiek uzstadīta uz matesplate ar specialu parslēdzēju palīdzību ( parsvara ta ir no 50 MHz – 66 MHz ). Ar parējo parslēdzēju palīdzību tiek uzstadīts cik kartīgi tiks palielinata arēja frekvence , lai iegūtu iekšējo. Ta piemēram Pentium 100 procesoru uzstada 50 MHz ( arēja frekvence ) x 2 ( cik kartīgi tiks pareizinats )= 100 MHz vai 66 MHz x 1,5 = 100 MHz.

Uz matesplate vienmēr atrodas operatīva atmiņa, otra līmeņa ( L2 ) kešs, PCI, ISA, AGP sloti, EIDE, klaviatūras kontrolieri un citi. Atkarība no matesplate uz ta arī var atrasties Video kontrolieris SCSI kontrolieris, bet tas ir retak.

Iegadajoties matesplati, tai ir divi noteicošie parametri. Pirmais: ražotajfirma, jo nota ir atkarīgs, cik kvalitatīvi stradas dators. Otrais: kads čipsets atrodas uz šī matesplate. Runajot par pirmo lielumu, pasaulē pazīstamakie plašu ražotaji ( no labaka uz sliktako ): ASUStek, Iwill, Tyan, AcerOpen, ASUStek, SOYO, A-BIT, ChainTech, Gigabyte, Fugutech, Mycomp, LG, A-Trend, A-Corp. Citu firmu plates iegadaties nevajadzētu un vēl jo vairak ražotas Ķīna.

Jebkuras matesplates pamata ir mikroshēmu kopums, ko sauc par čipsetu. Pasaulē čipsetu ražo 3 firmas. Intel, AMD un VIA Technologies. Pentium procesoriem eksistē četri čipseti: Triton FX, Triton VX, Triton HX un Triton TX.

Triton VX - paredzēts parastajiem galda datoriem. Šis čipsets spēj uzturēt 128 Mb RAM un kešs līdz 512 Kb. RAM var būt gan EDO gan SDAM. ( vairs netiek ražots )

Triton HX – parsvara paredzēts serveriem vai darba stacijam, kuram nepieciešams liels operatīvas atmiņas apjoms. Strada tikai ar EDO RAM un pastav iespēja ieslēgt ECC kļūdu labojumu, kas neitralizē kļūdas atmiņa.

Triton TX – parsvara paredzēts jaudīgiem majas vai darba datoriem. Strada atrak, ka HX čipsets. Mak stradat ar SDRAM. Kešs atmiņas un RAM daudzums līdzīgs VX čipsetam.

AMD 640 – kešs līdz 2 Mb, RAM 512 Mb. Iekļautas visas HX un TX čipsetu labakas īpašības. Mak stradat ar visu veidu atmiņam ( FPM, EDO, ECC, SDRAM ).

440 FX ( Natoma ) – jau paredzēts Pentium II un Pentium PRO procesoru darbības nodrošinašanai. Līdzīgs Triton FX.

450 KX – paredzēts Pentium II un Pentium PRO procesoru darbības nodrošinašanai. Līdzīgs Triton HX. ABU čipsetu 450 KX un 440FX lielakais mīnuss ir tas, ka viņi neuztur SDRAM un tapēc uz doto brīdi praktiski vairs netiek izplatīti.

440 LX - paredzēts Pentium II un Pentium PRO procesoru darbības nodrošinašanai. Līdzīgs AMD 640, precīzak, uztur visu veidu atmiņu un matesplatē ar šo čipset jau ir iebūvēta AGP šina.

ISA šina (Industry Standart Architekture)

Uz ISA šinas balstītas iekartas ( plates ) ir vai nu 8 bitu vai 16 bitu. 8 bitu kartes aizņem pusi no slota, bet 16 bitu aizņem visu slotu. Platēm, kuras izmanto ISA arhitektūru, ir zemas prasības pret datu parraides atrumu ( modems, skenera adapteri). Kartes, kas spraužas ISA slotos ieteicams neiegadaties, jo jau no 1998 gada matesplates ar ISA netiek vairs ražotas.

PCI šina ( Peripheral Component Interconnect )

Perifēro iekartu savstarpējas savienošanas šina, tika izstradata lai palielinatu datu apmaiņas atrumu. Šī šina ir 32 bitu. Tas nozīmē, ka vienas parraides laika spēj nosūtīt 4 baitus. PCI šinas frekvence ir 33 Mhz un tatad teorētiski maksimalais atrums ir 132 Mb/s. PCI šina nav saistīta ar kadu konkrētu procesoru vai čipsetu. Piemēram šī šina ir sastopama gan uz 80486 matesplatēm, gan uz Pentium II. PCI standarts balstīts uz datu multipleksēšanu datu un adrešu parsūtīšanas laika.

AGP ports ( Advanced Graphics Port )

AGP ports paredzēts dažadu ierīču pieslēgšanai. AGP porta arhitektūra parvar PCI šinas ierobežojumus. AGP ports pievieno PC arhitektūrai izdalītu adrešu šinu un iespēju datu parraidei ar 66 MHz un 133 MHz Pie darba frekvences 133 MHz porta caurlaidība sastada 533 MB/s.

AGP ports sastopams tikai uz matesplatēm, kas spēj stradat ar Pentium MMX un vecakas klases. Uz doto brīdi vienīgas kartes, kas strada ar AGP portu ir Video.

AGP ports, salīdzinajuma ar citiem, tiek uzskatīts perspektīvs. Tas ir jaunakais un perspektīvakais sasniegums datoros šaja virziena.

Datora korpuss.

Datora korpusus pirmam kartam iedala pēc to formas. Izplatītakie ir Mini Tower un Desktop. Mini Tower parasti tiek turēti uz galda blakus monitoram. Tie ir mazakie no Tower klases korpusiem. Šados korpusos var uzstadīt divas 5 collu iekartas un trīs 3 collu iekartas. Matesplate šados korpusos tiek uzstadīta vertikali. Nakošie korpusi ( Midi Tower un Midle Tower) ir nedaudz lielaki un būtiskaka atšķirība starp Mini Tower ir tas, šajos abos korpusos ir paredzēts ievietot vismaz trīs 5 collu iekartas un barošanas bloks ir nedaudz jaudīgaks par to, kas tiek uzstadīts Mini Tower korpusos. Šie abi korpusi lielaka vai mazaka mēra ir pielagoti turēšanai uz zemes.

Big Tower un Full Tower korpusi ir paredzēti serveriem. Šados korpusos iespējams ievietot no 10 – 15 iekartam un pat līdz 3 barošanas blokiem. Big Tower un Full Tower parasti tiek turēti uz zemes, kam arī šis korpuss speciali pielagoti. Šadi korpusi salīdzinoši ar mazakajiem ir apmēram 2 - 4 reizes dargaki.

ATX korpusi. ATX – tas ir jaunais korpusu un matesplašu standarts. Tatad ATX korpusos tiek uzstadītas tikai ATX matesplates un savukart ATX matesplates korekti iespējams uzstadīt tikai ATX korpusa. ATX barošanas blokam ir paredzēta iespēja kontrolēt to ar specialu mikroshēmu, kas atrodas uz matesplates.

Delux korpusu atšķirība no parējiem modeļiem, ka tiek priekša ir durtiņas, kas nosedz priekšējo paneli. Vienīga patiesa priekšrocība ir šo korpusu vizualais izskats.

Barošanas bloks.

Barošanas bloka jauda, tas ir viens no svarīgakajiem, ja ne pats svarīgakais, parametrs. Viena liela daļa Latvijas datorfirmu savos reklamas prospektos un konfiguracijas lapas nenorada barošanas bloka jaudu. Klasiski ta ir 200 W. Ja jūsu datora paredzēts uzstadīt vairakus diskus, modemu, divas CD-ROM iekartas, tīkla karti un pie tam vēl procesors būs Pentium II, tad minimalai barošanas bloka jaudai vajadzētu būt 230 W vai pat 250 W. Kadas problēmas varētu rasties, ja barošanas bloka jauda būtu par mazu. Datora pēkšņa parstartēšanas, izslēgšanas vai vienkarša nokaršanas.

Otrs ne mazsvarīgs barošanas bloka parametrs ir ta skaļums ko rada ventilators griežoties. Jaunajos barošanas blokos ir iebūvēti speciali sensori, kas ieslēdz ventilatoru uz pilnu jaudu, tikai brīdī kad tas sak parkarst, līdz ar ko tiek iegūts efekts, ka šie barošanas bloki ir diezgan klusi.

Vajadzētu atcerēties, ka brand-name ( piemēram IBM, HP, Compaq…) datoros parsvara ir speciali izstradati barošanas bloki, kurus var iegadaties tikai pie to autorizētajiem remontētajiem.

Datorklases parvaldība

Datora aparatūras aprūpe.

Visa datora un ta komponenšu aprūpe notiek, pie izslēgta datora un atvienota no stravas.

Datora apkopei-tīrīšanai var izmantot 96 gradīgu spirtu, vai ar specialiem apkopes līdzekļiem, kurus var iegadaties visos datorsalonos. Lietojot spirtu, ar to saslapina lupatiņu un noslauka visus radušos netīrumus. Tīrīt drīkst visu, monitoru, sistēmas bloku, klaviatūru, peli, printeri, peles palikni, ja tas ir no plastikata.

Kategoriski aizliegts tīrīt skenera iekšējo daļu, stikla virsmu.

Pie datora nav ieteicams:

ēst, dzert.

parak tuvu novietot spēcīgas akustiskas iekarts.

iekartas, kas rada magnētisko, elektromagnētisko, statisko lauku.

apkraut ar papīriem un citiem priekšmetiem

Ja uz datora un ta komponentēm tiek uzliets šķidrums:

Nekavējoties izslēgt datoru un ta komponentes.

Ja iespējams, noslaucīt radušos mitrumu un nogaidīt, kamēr tas pilnība izžūst.

Ja pele strada nevienmērīgi, saraustīti

Zem peles atrodas vaciņš, kuru var atvērt vaļa un izņemt bumbiņu. Peles iekšpusē redzami trīs veltnīši. Viņiem jabūt tīriem, bez aplikumiem. Aplikumus janokasa nost no veltnīšiem.

Kada no arējam datora iekartam nedarbojas vai ar to nav datoram kontakts:

Katrai arējai iekartai ir savs kabelis, kas  savieno datoru ar iekartu. Japarbauda, vai tie ir savas vietas.

Programmu instalēšana un jauninajumu pievienošana.

Windows 95 un Windows NT 4.0 papildus programmu ( MS Office, Netscape, ……….. ) instalēšana.

Jaunas programmas pieinstalēšana un dzēšana Windows vidē ir veicama divējadi:

Nospiežam START, SETTINGS, CONTROL PANEL un izvēlamies Add/Remove Programms. Paradas logs, kur redzamas visas pieinstalētas programmas. Nospiežot uz pogas Install, mums tiek dota iespēja pieinstalēt programmu. Lai izdzēstu  programmu, aktivizējam vēlamo programmu, uzklikšķinot uz attiecīgas programmas izvēles loga un nospiežot pogu ADD/REMOVE. Sekojam paziņojumiem, ko sniedz dators.

Vienkarši ar explorera palīdzīgu atveram instalaciju un palaižam failu setup.exe vai install.exe. Vairums programmam, lai tas atinstalētu ir programma uninstall.exe, kuru palaižot automatiski tiek atinstalēta programma.

Programmu jauninajumus var iegūt interneta un parsvara tie ir bezmaksas. Atvelkot tos no interneta, ja tie ir sapakoti, atpakojam, izlasam aprakstu par jauninajumu, rīkojamies pēc ta. Bieži mums ir tikai japalaiž atvilkta programma un ta pati izdarīs visas nepieciešamas darbības. Windows, ka arī parējo Microsoft produktu jauninajumus mēs varam atrast interneta www.microsoft.com. Ja dators ir pieslēgts globalajam tīkla, INERNET, ir svarīgi ik pa laikam pievienot jauninajumus, kļūdu labojumus ( hotfix ), kas pasargas jūsu datoru no liekam problēmam. Windows NT operētajsistēmai ir ieteicams uzlikt servisa paku, kas pasarga sistēmu no visadam kļūdam. Šī programma, ka arī daudz kas cits ir atrodami INTERNETa.

Bez programmu jauninajumiem INTERNETa var atrast arī jaunakos draiverus, priekš tīkla kartes, skaņas kartes, printera un citam datora komponentēm. Piem: Hewlett Packard produktiem draiveri ir atrodami www.hp.com, IBM www.ibm.com.

Programmatūras defekti un to novēršanas iespējas

Velkot caur internetu programma tiek nekorekti saņemta

Programmu jaatvelk vēlreiz.

Diskete ir nobojat.

Vieglakais veids, ka parbaudīt vai diskete ir nobojata ir norakstīt visu disketes saturu uz datora. Ja norakstot paradas paziņojums (Retry, Abort), tad diskete ir bojata un ir jasameklē jauna diskete.

Zip fails nekorekti atarhivējas

Palaižam specialu programmu pkzipfix.exe Sintakse pkzipfix FFFFFFF, kur FFFFFF ir arhivētais fails un pēc tam mēģinam vēlreiz atarhivēt failu.

Instalējot programmu nevar atrast kadu failu vai disketi.

Bieži gadas, ja programma norakstīta uz datora, instalējot to sistēma nespēj atrast, kadu failu: 

Saraksta visu diskešu informaciju viena direktorija vai

Saraksta pa direktorijam, katras disketes informaciju, direktorijas nosaukumi varētu būt Disk1, Disk2, Disk……..

Nenolasas CD disks

Iespējams, ka tas ir bojats-saskrapēts vai var mēģinat to nolasīt kada cita CD draiva.

Trūkst kads sistēmas fails ( *.dll )

Sistēmas failus, ja tie trūkst, drīkst nokopēt no cita datora.

Nevar atinstalēt programmu, jo neatrod instalaciju

Katrai programmai ir fails, kura rakstīts programmas instalacijas ceļš, ja tas ir mainījies un dators nevar atrast to, tad šis ceļš jasalabo ar roku. Piem: MS Office instalēts no G: diska, bet tagad instalacija atrodas uz E: diska, tad jasameklē fails off95pro.stf un ar programmas NOTEPAD palīdzību jaizdara attiecīgas izmaiņas.

Fails ierakstas normali, bet nenolasas uz citas mašīnas ( uz tas pašas nolasas normali )

Šī problēma varētu būt, ka faila nosaukuma ir izmantoti latviešu burti. Windows vidē failu nosaukumos pastav iespēja rakstīt latviešu burtus, bet to būtu ieteicams kategoriski aizliegt. Faili ar latviešu burtiem nosaukumos var radīt un radīs problēmas. Failu nosaukumos vajadzētu būt tikai latīņu burtiem un cipariem.

Programma nelaižas

Kads nekorekti to pirms tam aizvēris, netīšam izdzēsis, kadu no programmai nepieciešamajiem failiem.

Atverot failu programma ( Word, Exel, PageMaker dokumentu, ……….. ) redzama izkropļota informacija

Šīs problēmas pamata var būt programmu versiju nesakrišana. Piemēram Word 97 dokumentu nevarēs korekti atvērt ne Word 95 ne Word 6.0 ne kada no citam Word versijam. Šeit ir jasaprot, ka programmas spēj stradat tikai ar viņai paredzētiem failiem vai ar vecaku versiju failiem.

Word dokumenta, vai kada cita dokumenta, teksta izkropļoti latviešu burti

Šīs problēmas pamata ir fontu nesakritība. Latvija uz doto brīdi ir izplatīti vairaki burtu kodējumi ( Rim, Balt, Unicode, BaltRim ………. ). Atrisinat, daļēji, šo problēmu var piekopējot attiecīgos fontus vai izmantojot konvertatora palīdzību, kas spēj konvertēt no viena kodējuma uz citu.

Dators palēnina savu darbību

Parak daudz sainstalētas programmas

Sakrajies liels skaits *.tmp failu.

Trūkst brīvas vietas uz cieta diska

Konfliktē sava starpa kadas datora iekartas

Uz cieta diska sen nav lietotas programmas Scandisk, Disk Defragmented.

Daudzkartēja Windows procesu nekorekta partraukšana.

Vīrusi!!! .

Parlieku daudz procesu Windows darbības laika.

Windows 95 instalacija

1. Upgrade ( parinstalējot pari vecajam 3.1 windows )

2. Windows 95 instalacija uz jauna, tīra datora.

Ieteicams pirms instalacijas norakstīt visus darba failus ( Word dokumentus, Excel dokumentus un citus aktualos darba failus) no datora.

Upgrade ( parinstalējot pari vecajam 3.1 windows )

Windows 3.11 apgreids uz Windows 95.

Ieladējam Windows 3.11 un File Manager sameklējam, kur atrodas Windows 95 instalacija. Palaižam failu setup.exe

Talak skatīt windows 95 instalacijas aprakstu no licences vietas.

Windows 95 instalacija uz jauna, tīra datora

Cietajam diskam jabūt formatizētam, ka sistēmas diskam.

Lai disku noformatizētu, ka sistēmas disku ( pie formatizacijas visi dati tiek nodzēsti nost ) ir jaizveido diskete ar, kuras palīdzību to var izdarīt.

Ieliekam disketi diskešu iekarta, un no komandrindas ievadam komandu format a: /s ,kur a: apzīmē diskešu iekartu, /s apzīmē sistēmas uzlikšanu uz disketes. Papildus disketē mums jaiekopē faili format.exe, sys.com. Tad ieliek disketi datora, uz kuru vēlamies uzinstalēt Windows 95, un iebūtojamies ar to. No komandrindas ievadam format c: /s un noformatizējam disku. Pēc formatizēšanas, izņeman disketi un parlaižam datoru.

Ja instalacija ir uz CD diska, pirmstam pieinstalējam CD diska draiverus un parlaižam datoru, ielikam CD un no CD palaižam programmu setup.exe

Pirmais jautajums ir, vai turpinat (Enter) programmas izpildi vai nē (Esc).

Nakošaja solī tiek testēts disks uz bojatiem sektoriem. Pēc testēšanas, lai turpinatu, nospiež bultiņu pa labi un Enter.

Vai mēs piekrītam licencei. Ja ja nospiežam alt+y vai ar peli uz Yes. Nospiežot No instalacija tiks partraukta.

Spiežam Next.

Norada direktoriju, kur vēlamies instalēt windows. Spiežam Next. (Ieteicams izmantot piedavato direktoriju c:windows )

Tiek izveidota windows direktorija.

Setup options- Typical (rekomendētas windows programmas), Portable (priekš portatīvajiem datoriem), Compact (windows nepieciešamais minimums), Custom (pilna instalacija). Izvēlamies konkrēto instalaciju un spiežam Next.

Lauka Name, rakstam lietotaja vardu, uz kuru licencēta programma un Company, organizacijas nosaukumu. Spiežam pogu Next.

Šaja loga atzīmējam, kas ir jūsu datora. CD-ROM draivs, tīkla karte, skaņas karte. Spiežam pogu Next.

Tiek analizēts jūsu dators.

Izvēlamies vai lietosim the Microsoft Network piedavatas iespējas, Microsoft mail, Microsoft fax. Var arī neizvēlēties nevienu no šīm papildus programmam. Spiežam pogu Next.

Install the most common components (recomended) - instalēt ieteicamas programmas vai Show me the list of componets so I can choose - ļaut pašam izvēlēties, ko instalēt.

Computer name - datora vards, Workgroup - darba grupas nosaukums, Computer description - datora apraksts.

Izveidot boot disketi (Yes), vai nē. Ja izvēlas boot disketes veidošanu, pa rokai jabūt kadai tukšai disketei. Spiežam Next.

Sakas Windows instalacija.

Spiežam pogu Finish. Ja viss noticis korekti, dators parstartējas un palaiž Windows programmu.

Pirma iespēja pēc windows instalacijas, ir laika joslas izvēle. Izvēlamies laika joslu Eastern Europa.

Pieinstalējam printeri un parlaižam datoru.

Windows instalacija ir pabeigta.

Windows95 attalinata instalacija no servera

1. Instalacija DOS režīma

Instalējot no MS-DOS vides, ir nepieciešama programma, kas nodrošina pieslēgumu serverim. Ar Windows NT Servera rīkiem ir iespējams izveidot specialu sistēmas disketi, ar kuru iesaknē datoru, pieslēdzas šarētai direktorijai uz servera un no tas palaiž Windows 95 instalaciju.
Iespējams šo pašu programmu laist arī no instalējama datora cieta diska.

2. Instalacija no Windows 3.11

Startējam Windows 3.11

Palaižam programmu File Manager

Izvēlamies Disk - Connect Network Drive

Iedaļa Path, rakstam ceļu uz serveri xxxyyy, kur xxx ir datora vards un yyy šarēta  direktorija. Spiežam OK.

Uz piekonektēta diska sameklējam windows instalaciju un palaižam failu setup.exe

Parējais notiek, ka aprakstīts Windows 95 instalacija.

Windows NT instalēšana

Parskats

Šaja nodaļa tiks apskatīti šadi jautajumi:

Datora sagatavošana Windows NT instalacijai

Windows NT instalacija

Server-bazēta instalacija

Instalacijas procesa kļūdu novēršana

OEM setup rīki

Books Online lietošana

Windows NT noņemšana

Sagatavošanas instalacijai

Lēmumam instalēt uz datora Windows NT ir jabalstas uz jūsu datora konfiguraciju. Instalaciju var ietekmēt datora aparatūra, disku partīciju izvietojums, esošas failu sistēmas un operacionalas sistēmas.

Prasības tehnikai

Pirms Windows NT instalēšanas japarliecinas, ka aparatūra atrodas Windows NT Hardware Compatibility List (HCL). Interneta tas ir https://www.microsoft.com/isapi/hwtest/hsearchn4.idc

Minimalas prasības:

Migrēšana no Windows 95 uz Windows NT 4.0

Ta ka pastav atšķirības reģistros un aparatūras nodrošinajuma, nav iespējams jauninajums no Windows 95 uz Windows NT. Uzliekot Windows NT paralēli Windows 95 visas aplikacijas Windows NT vajadzībam ir japarinstalē.

Ir iespējams nokonfigurēt dualo saknēšanu Windows 95 un Windows NT, bet šada konfiguracija netiek ieteikta. Aplikacijas būs jainstalē divreiz - katrai operacionalai sistēmai savu.

Disku partīcijas

Partīcijam ir savi disku burti un tas ļauj atdalīt operacionalas sistēmas un lietotaju datu failus. Windows NT Setup ļauj izveidot diska partīcijas instalēšanas laika.

Sistēmas partīcija

Windows NT lieto sistēmas partīciju aparatūrspecifiskiem failiem, kurus lieto saknēšanas procesa. Uz Intel bazētiem datoriem aktīva partīcija (parasti disks C) ir sistēmas partīcija.

Boot partīcija

Windows NT izmanto boot partīciju operacionalas sistēmas failiem. Ja Windows NT atrodas uz sistēmas partīcijas, ta vienlaikus ir arī boot partīcija.

Failu sistēmas izvēle

Windows NT atpazīst šadas failu sistēmas:

File allocation table (FAT)

Windows NT file system (NTFS)

FAT

FAT failu sistēmu uztur Windows NT Windows 95, MS-DOS un OS/2 failu sistēmas.

Windows NT nepazīst Windows 95 FAT32 failu sistēmu.

NTFS

Ja datoru iesaknē ar citu operacionalo sistēmu nevis ar Windows NT, tad nebūs iespējams piekļūt NTFS partīcijam.

Izvēlieties NTFS, ja:

Windows NT ir vienīga operacionala sistēma.

Nepieciešama failu sistēmas aizsardzība.

Nepieciešams pariet no Novel NetWare servera uz NT.

Nepieciešama Windows NT failu kompresija.

Tiks lietotas Services for Macintosh failu šarēšanai.

Citi apsvērumi

Ja nepieciešams duala saknēšana starp Windows NT un MS-MS-DOS, tad diskam C jabūt ar FAT.

Lokala drošība. NTFS ir vienīga failu sistēma, kas nodrošina lokalo failu un direktoriju aizsardzību.

Servera lomas izvēle

Primary Domain Controller (PDC)

Viens dators domeinī, kas atbildīgs par lietotaju kontu uzturēšanu. PDC tiek definēts instalacijas laika un tam jabūt pieejamam, kad citu datoru instalē domeinī. PDC apstiprina lietotajus, tiem ielogojoties.

Backup Domain Controller (BDC)

PDC periodiski kopē direktoriju datu bazi uz backup domeina kontrolieriem. BDC tiek definēti instalacijas laika un tie arī var apstiprinat lietotaju ielogojoties. Parasti viena domeinī ir vairaki BDC.

Ja PDC iziet no ierindas, BDC var paaugstinat par PDC.

Atsevišķie Member serveri

Atsevišķie serveri darbojas tapat ka visi Windows NT Serveri. Atšķirība no domeina kontrolieriem, tie nepiedalas lietotaju kontu replikacija un loginu apstiprinašana. Līdz ar to tie efektīvak pilda drukas, failu un aplikaciju serveru funkcijas.

Atsevišķie serveri var būt iekļauti darba grupa vai domeinī. Ja tie ir domeinī, tos sauc arī par biedru (member) serveriem.

Biedru serverus nevar paaugstinat par BDC vai PDC citadi ka tos parinstalējot.

Domeinu planošana

Planojot domeinus, ievērojiet šadus faktorus:

Domeinu kontrolieri nevar migrēt starp domeiniem.

Datori ar Windows NT Workstation un biedru serveri var migrēt starp domeiniem.

Domeinu vardus var mainīt.

Licenzēšanas veida izvēlēšanas

Ir divi licenzēšanas veidi:

Per Server Licensing

Šinī gadījuma CAL (Client Access License) tiek piešķirta konkrētam serverim vienai konekcijai standarta tīkla dienestiem (failiem, drukai, komunikacijam). Jaievēro, ka Per Server licenzēšanas gadījuma licence ir uz visu serveri, nevis uz individualu šarētu folderi vai printeri.

Per Seat Licensing

Šinī gadījuma CAL attiecas uz kadu noteiktu klientu (seat). Neierobežots klientu skaits var pieslēgties serverim, ja katram no tiem ir sava CAL licence.

Windows NT instalacija

Windows NT instalacijas uzsakšana

Windows NT instalēšanai kopa ar kompaktdisku tiek izmantotas 3 disketes. Tas izmanto Setup inicializēšanai. Šīs disketes satur minimalo Windows NT versiju, kura Setup stradas.

Windows NT var instalēt no Windows 95 vai MS-MS-DOS, pat ja CD-ROM iekartu Windows NT neuztur. Var nelietot disketes, bet iesaknēt datorus un no kompaktdiska palaist Winnt.exe Windows NT instalacijai.

Windows NT Setup opcijas

Windows NT instalacija iespējami dažadi setup veidi. Sīkak tie apkopoti tabula:

Domeina izveidošana un pievienošanas tam

Setup attēlos dialoga logu, kas aicinas pievienoties vai izveidot domeinu.

Domeina izveidošana

Ja dators būs PDC, tam būs nepieciešams unikals domeina vards, kas nekonfliktē ar eksistējoša domeina vai datora vardu. Ievadot domeina vardu automatiski tiek izveidots jauns domeinis un uzģenerēts ta security identifier (SID - unikalitates identifikators).

Domeinu vardu mainīšana

Domeina vardu var mainīt neparinstalējot Windows NT. Tas iespējams, jo identifikacijai tiek lietots SID nevis domeina vards. Vardu mainot SID paliek neizmainīts.

Pievienošanas domeinim

Pirms Windows NT datoru var pievienot domeinam, ir jaizveido datora konts domeinu datubazē. To var izdarīt kada no šiem veidiem:

Pirms instalacijas Server Manageri, izmantojot Add to Domain komandu, izveidot kontu un pašu pievienošanu domeinim veic cilvēks, kas instalē Windows NT.

Instalacijas laika tiks pieprasīts domeina vards. Šinī brīdī iespējams izveidot kontu, ja ir nepieciešamas tiesības.

Uz lokala datora Control Panel, Network programmas Identification sadaļa ar Change komandu. Ir iespējams mainīt datora vardu, pievienoties domeinim vai darba grupai un izveidot datora kontu domeinī.

Instalacijas inicializacija

Inicializacijas fazē tiek pieprasīta šada informacija:

Informacijas vakšana

Informacijas vakšanas faze sakas ar Windows NT Setup vedņa paradīšanos. Tiek pieprasīta šada informacija:

Windows NT tīkla daļas instalacija

Instalējot Windows NT tīkla daļu, nepieciešams noradīt šadu informaciju:

Setup nobeigums

Setup vedņa nobeiguma fazē nepieciešama šada informacija:

Server-bazēta instalacija

Windows NT var noinstalēt caur tīklu. Instalacijas faili tiek glabati uz servera un instalaciju veic uz klienta. Šo server-bazēto metodi var izmantot, lai instalētu Windows NT uz daudziem tīklam pieslēgtiem datoriem. Šadai instalacijai var izmantot Windows NT, Windows 95, un MS-DOS bazētus klientus.

Izplatītaj-servera izveidošana

Pirms uzsakt server-bazētu Windows NT instalaciju, instalacijas faili janovieto šarēta tīkla direktorija, jeb uz izplatītaj-servera. Ir divi veidi ka to izdarīt:

Lietojiet Windows NT Exlporer vai xcopy /s komandu lai nokopētu I386 direktoriju no kompaktdiska. Var būt nepieciešams nokopēt arī Drvlib direktoriju.

Nošarējiet I386 direktoriju uz Windows NT Server kompaktdiska.

Pēc tam, kad instalacijas faili ir nošarēti, pieslēdzieties tiem caur tīklu no datora, uz kura Windows NT tiks instalēts.

Windows NT instalacija ar Winnt.exe

Pēc tam, kad esiet pieslēgušies šarētajiem instalacijas failiem, jauzsak server-bazēta instalacija ar Winnt.exe

Winnt.exe Setup programma

Setup (Winnt.exe) programma veic šadas darbības:

Izveido Setup saknēšanas disku komplektu datora A disku iekartai. Tiek izveidotas trīs disketes, kuras tiek izmantotas instalēšanas uzsakšanai no kompaktdiska (par šīm disketēm stastīts iepriekš).

Iveido $Win_nt$.~ls pagaidu direktoriju un iekopē taja Windows NT Server instalacijas failus no šarētas tīkla direktorijas.

Uzaicina lietotaju parstartēt datoru no pirmas Setup disketes.

Setup procesa mainīšana

Jūs variet izmantot Winnt.exe kopa ar zemak aprakstītam atslēgam:

Instalacijas probēmu novēršana

Dažreiz instalacijas laika var rasties problēmas. Iespējamie risinajumi ir apkopoti sekojoša tabula:

Windows NT nodzēšana

Ja vēlaties nodzēst Windows NT

Lai nodzēstu Windows NT uz FAT partīcijas

Ja dators bija instalēts, lai palaistu Windows 95, MS-MS-DOS vai Windows NT no FAT partīcijas, ir iespējams atgriezties pie Windows 95 vai MS-DOS sistēmam.

Iesaknējiet datoru no Windows 95 vai MS-DOS sistēmas diska, kas satur Sys.com failu.

No diska A uzrakstiet sys c:

Kad sistēmas faili ir veiksmīgi parkopēti, parstartējiet datoru no cieta diska.

Lai atbrīvotu vietu nodzēsiet:
Paging failus (C:Pagefile)
C:Boot.ini
C:Nt*.*
C:Bootsect.dos
winnt_root direktoriju (parasti C:Winnt)
Program filesWindows NT

Lai nodzēstu Windows NT uz NTFS partīcijas

No Setup boot diska iesaknējiet datoru.

Kad piedava izveidot vai izvēlēties partīciju, izvēlietis NTFS partīciju, uz kuras Windows NT ir instalēts un nospiediet D lai to nodzēstu.

Kad piedavas, nospiediet F3 lai izietu no Setup.

Materiala parbaude

Jūs instalējiet Windows NT Workstation un vēlaties iekļaut Windows Messaging instalacija. Kadu instalacijas režīmu jums jaizvēlas?

Jums nepieciešmas noinstalēt Windows NT Workstation 4.0 uz 40 datoriem 5 dažadas konfiguracijas. Kads būtu vieglakais veids to izdarīt?

Jūs mēģiniet instalēt Windows NT Server ka BDC, bet Setup paziņo, ka PDC nevar atrast. Ko jums japarbauda?

Jūs bijat instalējuši Windows NT Workstation un tagad vēlaties atgriezties pie Windows 95. Jūs izdzēsat visus Windows NT sistēmas failus, bet parstartējot datoru saņemiet šadu paziņojumu:
“BOOT: Could’nt find NTLDR. Pleace inser another disk.”
Windows 95 iekraušanas process nenotiek. Kads varētu būt iemesls?