Datoru tīkli

Datoru apvienošana tīkla nodrošina informacijas apmaiņas iespēju un kopīgu resursu izmantošanu, kas paaugstina to ražīgumu un darba drošību.

Tīklu klasifikacija

Pēc funkcijam:

Informatīvi tīkli (attīstīts komunikacijas tīkls, datu banku sistēma),

Skaitļošanas tīkli jaudīga aparatūra un programmatūra

Informatīvi skaitļošanas tīkli.

Pēc mēroga

Lokalie tīkls ierobežots ar vienu uzņēmumu vai organizaciju viena pilsēta LAN (Local Area Network)

Globalie un teritorialie saista dažadas pilsētas, dažadas valstis, dažadus kontinentus) - WAN (Wide Area Network) un GAN (Global Area Network)

Municipalie pilsētas) - MAN (Metropolitan Area Network).

Pēc topoloģijas

'Kopne 'Riņķis 'Koks

Pilnsaišu tīkls 'Zvaigzne Hierarhija

'Kopnei', 'riņķim' un 'kokam' ir raksturīgs kopīgs kabelis un datoru topoloģiska līdztiesība. Šados tīklos iespējami sakari starp jebkuriem diviem datoriem bez starpniekiem. Priekšrocības - vienkarša un taupīga instalacija (vadu sistēma). Trūkumi - grūti nodrošinat kvalitatīvus sakarus tīkla ar lielu datoru skaitu, kopīga kabeļa bojajums boja visu tīklu.

Pilnsaišu tīkls iz visdrošakais līdztiesīgiem datoriem, bet arkartīgi neekonomisks, un to nevar izmantot lieliem tīkliem.

'Hierarhija' un 'zvaigzne' paredz, ka tīkla ir serveri - 'galveni' datori; pakļauti datori var piedalīties informacijas apmaiņa tikai ar serveriem vai nu caur serveriem savu starpa.

Starp citu, serveris neobligati ir vislabakais dators tīkla; ta galvena īpašība ir cita: serveris piedava noteiktus resursus vai pakalpojumus klientiem (citiem datoriem tīkla), piemēram, fail-serveris - failus lejupieladei, print-serveris - pieeju printerim utt. Šim nolūkam gan serverī, gan klientos jainstalē attiecīga programmatūra.

Atkarīgi no ta, vai tīkla ir serveris, to sauc par viena ranga tīklu (visi datori ir līdztiesīgi) vai nu tīklu tipa 'klients-serveris' (ir viens vai vairaki serveri). Starp citu: ja ar serveru nedrīkst stradat nekas, izņemot administratoru, to sauc par izdalīto serveri.

Mūsu klasē: tīkla topoloģija atbilst 'zvaigznei', tikai klienti savienoti ar serveri ne tieši, bet caur HUB (tīkla mezgls - sazarošanu centrs).

Dažadus lokalie tīklus var apvienot viena korporatīva tīkla un pieslēgt Internetam. (Korporatīvs tīkls iekļauj lokalos tīklus dažadu tipu datoriem un dažadu tīkla programmatūru.)

Uz prakses lieli tīkli neatbilst nevienai topoloģijai tīra veida, bet apvieno nelielus fragmentus ar dažadam topoloģijam.

Sakaru kanali un ierīces

Telefona un telegrafa vadi un kabeļi: vislētakais (bet lēns) kanals; datora pieslēgšanai šadam kanalam nepieciešams modems ierīce datu parveidošanai no 'datorformata' 'telegrafa' formata un atpakaļ

Optisko šķiedru kabelis izdalīta telegrafa līnija (laba caurlaides spēja, augsts informacijas apmaiņas atrums,- bet samēra dargi);

Radiosakars samēra lēts variants; populars nelielas organizacijas, t.sk. skolas) pieslēgšanai nepieciešama antena un modems

Lazera stars (sakars iespējams tikai starp objektiem ar taisnu redzamību)

Makslīgo zemes pavadoņu sakars liela caurlaides spēja; ļoti perspektīvs variants kvalitatīvo audio un video parraides nodrošinašanai reala laika režīma; nepieciešami simtiem pavadoņi, specialas pieņemšanas un parraides antenas un attiecīgas ierīces signalu parveidošanai)

Internet

Vēsture

Ka arī daudzas citas 'miera' tehnoloģijas, starptautiskais datoru tīkls paradījas pateicoties 'aukstam karam': globalo datoru tīklu veidošanas ideoloģija un tehnoloģija tika izstradatas 1960.-tos gados projekta ARPA (Advanced Research Project Agency) ietvaros pēc ASV Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. Tieši tolaik paradījas tīklu protokolu TCP un IP sakotnējs variants (autors Vintons Serfs). TCP/IP protokols arī tagad ir datu apmaiņas standarts tīkla Internet. Interneta tagadēju popularitati liela mēra nosacīja grafiska interfeisa un WWW attīstīšana 1990.-tos gados.

Daži datumi:

1969 - militara projekta ARPAnet ietvaros datortīkla tika apvienoti pirmie četri universitates mezgli.

elektroniska pasta izgudrošana Reis Tomlinsons

1973 - ARPAnet kļuva par starptautisku tīklu (pieslēgti amerikaņu resursi Norvēģija un Anglija).

1983 - Protokolu TCP/IP apstiprinaja ka tehnisku pamatstandartu tīklam ARPAnet. ARPAnet sadalīja divos tīklos: 'militaru' MILNET un 'miera' ARPAnet, pēdējais pariet organizacijai NFS (US National Science Foundation - Zinatņu Akadēmijas analogs). Serveru skaits sasniedz 1000.

1988 - Morrisona datorvīruss 'tīkla tarps' inficēja pasaules tīkla desmito daļu.

1990 - Tīklu ARPAnet nomaina Internet. Paradas pirmais komercials serveris

Zinatniska centra CERN paradījas hiperteksta ideja, kura kļuva par WWW veidošanas pamatu.

1995 - izveidots meklēšanas serveris AltaVista.

Uzskaita, ka no 1988.gada Internet resursi ik gadu divkaršojas. Pasaules tīkls aug liela mēra spontani, ta ka nav iespējams nosaukt precīzu datoru skaitu, kas ir pieslēgti Internetam. Literatūra sastopas šadi skaitļi: 150 mln (1999.g.), 1 mlrd (2000.g.)

Internet servisi

Datorzinatnēs ar vienu vardu bieži apzīmē vairakus dažadus jēdzienus, piemēram, FTP ir viens no tīkla protokoliem File Transfer Protoсol - failu parraides standarts FTP ir arī serveris, kas nodrošina atbilstošu protokolu un piedava lietotajiem pieeju failu kratuvei FTP ir servera un klienta programmnodrošinajums kas nepieciešams darbam ar attiecīgo protokolu , ka arī populars Interneta serviss

Tapat katram Internet servisam eksistē savs datu apmaiņas protokols (standartu sistēma), serveri (datori, kas piedava attiecīgu servisu klientiem), un, protams, serveros un klientu datoros ir atbilstošs programmnodrošinajums.

Elektroniskais pasts e-mail - vispopularakais serviss (ta pamata ie protokoli SMTP - Simple Mail Transfer Protocol - paziņojumu parraidei - un POP3 - Post Office Protocol - saņemtas korespondences glabašanai); pasta paziņojumi uzkrajas pasta serveros, no kuriem lietotaji nolasa tos.

Telnet - viens no vecakajiem Internet servisiem kas ļauj klientam stradat ar serveri ta, it ka klienta monitors un tastatūra pieslēgti tieši serverim

FTP - šis serviss paredzēts failu parraidīšanai (pamatojas uz protokola FTP - File Transfer Protocol).

Jaunumu dienests (telekonferences) paredzēts atklatam dialogam (var piedalīties kada tematiskaja konferencē, pasūtīt un regulari saņemt attiecīgu informaciju - analogi avīžu un žurnalu abonēšanai, var apspriest kadas problēmas ar taliem draugiem reala laika režīma - ka kafeinīca); telekonferences protokols ir NNTP - Network News Transfer Protocol.

WWW - Word Wide Web - Pasaules tīmeklis ļauj novietot serveros un parskatīt hiperteksta multivides informaciju protokols HTTP - HyperText Transfer Protocol). Hiperteksta mehanisms nodrošina ērtu informacijas meklēšanu, izmantojot hipersaites uz citam lapam (t.sk. citos serveros).

Mūsdienu programmnodrošinajums parasti integrē visus iespējamus servisus viena paketē.  Piemēram, ar parlūkprogrammas Netscape Communicator vai Internet Explorer palīdzību var 'apceļot' WWW-serverus, meklēt informaciju ar meklēšanas serveru palīdzību, sūtīt un saņemt vēstules, piedalīties konferences. Pie tam interfeiss ir ļoti ērts un vienkaršs, japrot tikai spiest atbilstošas pogas.

Internet izmantošanas perspektīvas tas viss jau ir un strauji attīstas

Komercials Internet (preču un pakalpojumu pardošana caur datoru tīklu, komerciala informacija, tīkla bibliotēkas un virtualas ekskursijas

Izklaides un plūsmas tehnoloģijas radio un TV datoru tīklos, tīkla spēles

Izdevniecības darbība tīkla avīzes un žurnali vienmēr ir svaigaki par parastiem

Politika un ideoloģija socioloģiskas aptaujas un referendumi tīkla lētaki par parastiem

Talakizglītība ar datortīkla palīdzību parraida lekciju konspektus un uzdevumus, atbildes un parbaudītus darbus, iespējama arī lekciju translēšana reala laika ar atgriezenisko saiti līdzīgi tetetiltam, tīkls ļauj arī studentiem tieši sazinaties ar savu pasniedzēju

Protokola jēdziens

Datortīklu konteksta protokols ir noteikumu komplekss, kas nosaka datu apmaiņas kartību starp datoriem, piemēram:

IP (Internet Protocol) nosaka datu parraides veidu no viena datora līdz citam. Tīkla katram datoram (host) ir sava unikala IP-adrese (četri skaitļi, atdalīti ar punktiem, piemēram, 159.148.60.7). Parraidot informaciju, jebkads paziņojums tiek noformēts ka datu pakete, kas satur ne tikai parraidamus datus, bet arī sūtītaja un saņēmēja IP-adreses. Ja paziņojums ir liels, tas tiek sadalīts vairakas paketēs (katra - sūtītaja un saņēmēja IP-adreses). Paketes noiet ceļu no sūtītaja līdz saņēmējam caur vairakiem serveriem neatkarīgi cits no cita (dažreiz atsevišķas paketes iet dažadus ceļus, var mainīties arī to secība). Pie tam protokols IP atbild par to, lai katra pakete aizietu līdz saņēmēja

TCP Transmission Control Protocol) - atbild par to, lai visas paketes aizietu līdz saņēmēja un tiktu savienotas sakotnēja paziņojuma pareiza secība

TCP/IP parasti tīkla Internet informacijas apmaiņas procesu kontrolē abi protokoli: TCP un IP.

Domēnu struktūra. Adreses

Datora IP-adrese sastav no četriem skaitļiem, atdalītiem ar punktiem (piemēram, 159.148.60.7). Katra skaitļa vērtība ir diapazona no līdz baits Ta ka atcerēties šadas adreses nav viegli uz prakses bieži izmanto citu sistēmu - domēnu vardu struktūru

Domēns ir servera vai serveru grupas vards Parasti domēns sastav no vairakiem vardiem, atdalītiem ar punktiem piemēram 1skola.riga.lv Lai domēnu vardi būtu unikali, izveidots domēnu vardu dienests DNS (Domain Name System), kas atbalsta hierarhisku domēnu vardu sistēmu. DNS-serveris var pēc domēna adreses noteikt atbilstošu IP-adresi.

Augstaka līmeņa domēns nosaka ta atbilstību kadai nozarei vai valstij piemēram edu (education) - izglītība, gov (government) - valdības iestade, com (commercial) bizness, org (organizations) - organizacija mil (military) militara iestade; lv - Latvija, lt - Lietuva, ru - Krievija uk - Lielbritanija Katra organizacija piereģistrēta tīkla Internet izmanto vienu no augstaka līmeņa domēniem pievienojot tam pa priekšu apakšlīmeņus piemēram, organizacijas nosaukumu utt Jauna domēna veidošanai nepieciešana augstaka līmeņa domēna administratora atļauja, kura tiks iekļauts jaunais domēns

Domēnu piemēri:

1skola.riga.lv (augstaka līmeņa domēns lv nosaka valsti, riga - pilsēta, 1skola - iestade)

dau.lv (Daugavpils Universitate, Latvija

rambler.ru (Krievijas meklēšanas serveris

microsoft.com (komerciala organizacija firma Microsoft)

URL un e-adrese

URL (Uniform Resource Locator - unificēts radītajs uz informacijas resursu piemēram, web-lapas adrese Interneta.

URL iekļauj noradi uz resursa tipu protokolu servera vardu un (neobligati faila vardu Resursu tipu piemēri: http - hiperteksts, ftp - FTP-serveris piedava failus lejupieladei), news - telekonference, jaunumu dienests, telnet - attals terminals URL piemēri:

ftp://ftp.dpunet.lv/

https://www.liis.lv/mspamati/

https://www.google.ru/

-mail adrese sastav no lietotaja varda simbola un pasta servera varda domēna piemēram

alinai@dau.lv (alinai - lietotaja vards, dau.lv - pasta serveris

dpcg@hello.lv,

viktor_kozlov@inbox.lv

Ir diezgan daudz tadu serveru, kur var bez maksas izveidot sev pasta kastīti (piereģistrēties) piemēram: https://www.inbox.lv, https://www.hello.lv, https://www.hotmail.ru

Literatūra

2. Internet: 
3. https://www.liis.lv/mspamati/ - 5.Datirtīkli