Interneta rašanas vēsture

Priekšvards

Šis materials ir lekcijas fragments par internetu. Taja doti dažadi krikumiņi par interneta adresēm (skat. Norade. lpp.), elektronisko pastu (skat. Norade. lpp.) un apzīmējumiem čatojot (skat. Norade. lpp.).

Ievads

Internets ir pats lielakais un popularakais no globalajiem tīkliem. Precīzak izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kura ietilpst dažadas pasaules valstīs izvietoti tīkli.

Datoru, kuram interneta ir iespējams piekļūt sauc par resursdatoru (host). Ta īpašnieks pats var izvēlēties kadus sava datora vietējos servisus piedavat pieejamus globalajai interneta tīkla apvienībai.

Interneta rašanas vēsture

1969. gada ARPA (Advanced Research Projects Agency) – viena no ASV Aizsardzības Ministrijas nodaļam, saka stradat pie projekta, kam no vienas puses vajadzētu nodrošinat neiznīcinamu sakaru kanalu, bet no otras – atvieglot dažadas pavalstīs esošo aizsardzības rūpniecības uzņēmumu sadarbību. Ta tika izveidots ARPANet tīkls.

Sakuma informacijas apmaiņa varēja notikt tikai starp vienas sistēmas datoriem. Dažadu operētajsistēmu paradīšanas radīja nepieciešamību meklēt jaunus sakaru līdzekļus dažadu tīkla ietilpstošo organizaciju apvienošanai vienota sistēma. Ta tika izveidots “Internetting Project”.

Interneta adreses

Katram interneta resursdatoram ir jabūt pieslēgtam internetam un apgadatam ar specialam programmam. Katram šadam datoram ir savs “vards” un “adrese”.

Skaitliska adrese

Datora skaitliska adrese, ko sauc par IP (Internet Protocol), sastav no četriem skaitļiem, kas viens no otra ir atdalīti ar punktiem, piemēram, 159.148.60.7. Katra skaitļa vērtība var būt robežas no 0–255.

Vardiska adrese

Resursdatora vai to kopas nosaukumu sauc par domēnu. Domēna nosaukums parasti sastav no vairakiem vardiem, kas ir atdalīti ar punktiem, piemēram, 1skola.riga.lv. Nosaukumus ir vieglak atcerēties, tapēc tos izmanto visbiežak.

Domēnu Nosaukumu Sistēma

Lai interneta tīkla nodrošinatu domēnu nosaukumu unikalumu, ir izveidota Domēnu Nosaukumu Sistēma (Domain Name System – DNS). Ta ir administrēšanas metode, kas liek dažadu tīklu administratoru grupam atbildēt par savu domēnu nosaukumu apakškopu. Hierarhijas augšēja slaņa domēnu nosaukumus var iedalīt divas grupas:

pēc nozaru principa, izmantojot to angliskos trīs burtu saīsinajumus (piemēram, izglītība – edu (education), valsts iestades – gov (government), bizness – com (commercial), militars – mil (military), organizacijas – org (organizations) u.c.);

pēc valsts, izmantojot to starptautisko divu burtu kodu (piemēram, lv (Latvija), lt (Lietuva), ee (Igaunija), se (Zviedrija), uk (Lielbritanija) u.c.).

Datoru komunikacijas

Pastav trīs veidu datoru komunikacijas:

elektroniskais pasts;

diskusiju grupas;

sarunas (chat).

Citi interneta pakalpojumi

Interneta daudzveidība ietver arī dažadus citus pakalpojumus, ka piemēram:

baltas lapas (white pages) sniedz informaciju par atsevišķiem cilvēkiem un viņu elektroniska pasta adresēm;

EHAT nodrošina vienlaicīga sarunu starp vairakiem interneta lietotajiem;

WHOIS ir datu baze, kura ļauj uzzinat informaciju par katru interneta reģistrētu domēnu un lietotaju.

WAIS ir informacijas meklēšanas sistēma, kura meklē interneta arhīvos rakstus, balstoties uz to saturu (pēc lietotaja noradītajiem vardiem vai vardu kopam).

URL

URL (Uniform Resource Locator) norada Web vai cita interneta servisa faila atrašanas vietu. URL izmanto ka adreses ievadīšanai, ta arī pašas Web lapas, lai veidotu saites ar citam lapam.

URL adrese var saturēt:

servisa nosaukuma prefiksu;

domēna vardu;

mapju nosaukumus;

datņu nosaukumu;

porta adrese (parasti ta ir noteikta un to lieto reti);

atdalošas slīpsvītras.

Prefiksu skaidrojums

Elektroniskais pasts

Elektroniska pasta adrese

Elektroniska pasta adrese satur:

lietotaja vardu vai identifikacijas numuru;

@ zīmi (lasa “pie” vai žargona “at”);

domēna (pasta servera) nosaukumu.

Elektroniskas vēstules struktūra

Neatkarīgi no izmantojamas pasta programmas, elektroniskas vēstules struktūra ir līdzīga.

Elektroniskas vēstules saņēmēja (adresata) e-pasta adresi var ierakstīt dažados lodziņos:

lodziņa To: ieraksta vēstules “galvena” saņēmēja adresi. Taja var uzradīt tik adrešu, cik vien vēlas, tikai tas jaatdala ar komatu vai semikolu;

lodziņa Cc: (carbon copies) ieraksta adresatus, kam vēlas nosūtīt šīs vēstules kopiju. Šaja lodziņa noradītie adresati redzēs, ka ta ir tikai vēstules kopija un vēl kads bez viņiem saņem šo pašu vēstuli;

Bcc: (blind carbon copies) – neredzama papildu kopija – adresats nezinas, ka arī citiem šada vēstule nosūtīta.

Lodziņa Subject: var ierakstīt sūtījuma tēmu. To ieteicams uzradīt, jo tas palīdz atrast vēstules arhīva, ka arī ir labs orientieris tiem, kuri vēstuli saņem. Bez tam ir pasta programmas, kas nelabprat “pieņem” vēstules ar neaizpildītu Subject: lodziņu.

Lodziņš Attach: būs redzams tikai tad, ja vēstulei tiks pievienotas kadas datnes.

Vēstules teksta loga raksta nosūtamo ziņu.

Apzīmējumi, kurus mēdz izmantot datoru komunikacijas servisos

Angliskie saīsinajumi

Simboliskie apzīmējumi