Programmēšanas valoda PHP

Programmēšanas valoda PHP

PHP, kas nozīme „PHP: Hiperteksta Priekšprocesors”(Hypertext Preprocessor), ir plaši lietojama visparīgas nozīmes atvērto programmas kodu (OpenSource) skriptu valoda. Pēdējo gadu laika PHP ir pagajis ilgo ceļu no Perl skriptu kopas, kuri ļauj sekot lappušu apmeklētajiem, līdz, uz valodas C uzrakstītas, vienas no visizplatītakas un pazīstamakas skriptu valodas , kas domata sarežģītu, dinamisku, interaktīvu WEB-lappušu veidošanai.

PHP prot visu. Galvenokart, PHP pielietošanas apgabals ir uz servera puses izpildamo skriptu rakstīšana; tada veida, PHP prot izpildīt visu, ko izpilda jebkura cita CGI programma, piemēram, apstradat formu datus, ģenerēt dinamiskas lappuses vai nosūtīt un saņemt cookies. Bet PHP ir spējīgs izpildīt daudz vairak uzdevumu.

Eksistē trīs pamat apgabali, kur pielieto PHP:

• Skriptu veidošana izpildei uz servera puses. Visplašak PHP tiek pielietots tieši šaja nozarē. Viss, kas būs vajadzīgs tas ir PHP parsētajs (CGI programmas vai servera moduļa veida), WEB-serveris un parlūkprogramma. Lai varētu apskatīt PHP skriptu darbības rezultatus parlūkprogramma ir nepieciešams stradajoša WEB-serveris un uzinstalētais PHP.

• Skriptu veidošana izpildei komandu rinda. Var izveidot PHP-skriptu, kurš ir spējīgs darboties neatkarīgi no WEB-servera un parlūkprogrammas. Viss, kas ir vajadzīgs-PHP parsētajs. Tads PHP pielietošanas veids ideali der prieks skriptiem, kuriem jaizpildas regulari, piemēram, ar cron palīdzību (uz Linux vai *nix platformam) vai ar uzdevumu planotaja palīdzību(Task Scheduler) uz Windows platformam. Šos skriptus var arī pielietot parastas tekstu apstrades uzdevumos.

• GUI pielikumu veidošana izpildei uz klienta puses. Iespējami, PHP nav vislabaka valoda līdzīgo pielikumu veidošanai, taču, ja Jūs ļoti labi parzinat PHP un vēlētos pielietot dažas ta iespējas savos klienta-pielikumos, Jūs varat pielietot PHP-GTK šada veida pielikumu veidošanai. Līdzīga veida Jūs varat arī izveidot kross-platformu pielikumus. PHP-GTK ir PHP paplašinajums.

PHP ir pieejams vairakumam operētajsistēmu, ieskaitot Linux, Unix modifikacijas, Microsoft Windows, Mac OS x, RISC OS, un daudz citu. PHP arī ir iekļauts daudz mūsdienīgu serveru, tadu, kaApache, Microsoft Internet Information Server, Personal Web Server, Netscape un citu, atbalsts. Dažiem serveriem PHP tiek piegadats, ka modulis, citiem, kas atbalsta CGI standartu, PHP var funkcionēt, ka CGI procesors.

Tada veida, izvēloties PHP, Jūs saņemat operētajsistēmas un WEB-servera izvēlēs brīvību. Pie ta vēl, Jums radas izvēle starp objektu-orientētas vai proceduaras programmēšanas, vai to apvienojuma pielietošanu.

PHP ir spējīgs ne tikai izveidot HTML. PHP iespējas iekļauj sevī attēlu formēšanu, PDF failu veidošanu un pat Flash filmu veidošanu. Turklat PHP ir spējīgs izdot jebkurus tekstu datus, tadus, ka XHTML un citus XML failus. PHP ir spējīgs veikt šadu failu automatisko ģeneraciju un saglabat tos servera failu sistēma, tada veida organizējot dinamiska satura kešu, kurš atrodas uz servera puses. PHP ir arī iekļauts vairaku datu bažu atbalsts, ka arī iespējas sadarboties ar citiem servisiem.

PHP vēsture sakas 1994.gada rudenī. Kad Rasmus Lerdorf sacis stradat ar to, kas vēlak kļūva par PHP, ar vienīgo mērķi, izskaidrot, kas lasa viņu rezumējumu. Taja laika viņš bija neatkarīgs darba uzņēmējs, Lerdorf sūtīja potencialiem darba devējiem savu mini-rezumējumu ar URL noradi uz ta pilno versiju. Lai sekotu apmeklētajiem, viņš izveidoja CGI skriptu uz Perl valodas, kuro bija ielicis WEB-lappuses HTML taga un vaca informaciju par apmeklētajiem. Lai pievērstu potencialo darba devēju uzmanību, viņš atļauja visiem apmeklētajiem apskatīt vacamo statistiku.

Viņš nosauca šo statistikas vakšanas kodu par „PHP-tools for Personal Home Page”, sakara ar to, ka pats bija lietojis to uz savas personalas majas lappuses(personal home page). Daži cilvēki ieinteresējas, ka viņi varētu dabūt šo riku, un Lerdof pieņēma lēmumu nodot to citiem. „Tas ir programmas nodrošinajuma brīnums. Jūs varat iedot to citiem, bet atstat sev”, aspratīgi pateica Lerdorf. Taja laika OpenSource kustība neeksistēja. Tad tas saucas „Freeware”. Tuvak 1995.gada beigam Lerdorf atvēra cilvēkiem pirmo PHP izsūtīšanu, lai varētu apmainīties ar īdējam, nodarboties ar kļūdu un kodu labošanu.

1995.gada vidū PHP sintaksiskais analizators bija parrakstīts uz C valodas. Taja laika nebija rīku WEB-lappušu savienošanai ar datu bazēm. Tapēc Lerdorf pievienoja datu bažu mSQL atbalstu PHP. 1996.gada Lerdorf izveidoja PHP otro versiju, kuro nosauca PHP/FI. Gada beigas PHP jau lietoja apmēram 15000 lappusēs.

PHP 3.0 bija pirma versija, kura ir līdzīga mūsdienu PHP valodai. 1997. gada tas tika izveidots ar Endi Gutmansu (Andi Gutmans) un Zivu Suraski (Zeev Suraski), ka pilnīga iepriekšējas PHP versijas parbūvēšana. Jauna valoda tika nosaukta vienkarši „PHP”, bet ar citu nozīmi-„PHP:Hypertext Preprocessor”

1998.gada ziema Endi Gutmans un Ziv Suraski saka PHP kodola parrakstīšanas darbu. Jauns kodols tika nosaukts par „Zend Engine” un tika prezentēts 1999. gada vidū. PHP kļuva jaudīgaks, ieguva jaunas iespējas un palielinato atrdarbību. Bazējamais uz šī kodola, PHP 4.0 oficiali tika izlaist 2000. gada maija.

Uz doto brīdi tiek testēta PHP piekta versija. Jauna versija PHP ir ieguvis vairak īpašību, kas padara to dažos risinajumos līdzīgu Java valodai.

Sintakses pamati.

Kad PHP apstrada failu, tas vienkarši parsūta faila tekstu, kamēr nesatiks vienu no specialiem tagiem, kurš paziņo tam par nepieciešamību sakt teksta interpretaciju ka PHP kodu. Pēc tam tas izpilda visu atrasto kodu, kamēr nesatiks aizvēršanas tagu, kurš paziņos par interpretatoram, ka talak ir parastais teksts. Šis mehanisms ļauj ievest PHP-kodu HTML-viss, kas ir arpus PHP tagiem paliek nemainīgs, turklat tas, kas ir iekša starp tagiem interpretējas ka kods.

Eksistē četri tagu komplekti, kuri var tikt pielietoti PHP-koda apzīmēšanai. No tiem tikai divi (<?php?> un <script language=”php”></script>) ir vienmēr pieejami; citi var but ieslēgti un izslēgti konfiguraciju faila php.ini. Kaut arī īsie tagi un tagi ASP stila var but ērti, tie nav tik parnesami, ka garas versijas. PHP koda integrēšanai XML vai XHTML jalieto <?php?>

Integrēšanas HTML koda piemēri:

1.  <?php echo('Lietosanai XML vai XHTML dokumentosn'); ?>
2.  <? echo ('Vienkarsaka SGML apstrades instrukcijan'); ?>
    <?= izteiksme ?> Tas ir sinonīms pierakstam '<? echo izteiksme ?>'
3.  <script language='php'>
       echo ('daziem redaktoriem (piemeram, FrontPage) nepatik apstrades instrukcijas');
   </script>

4.  <% echo ('Var ari lietot tagus ASP stila'); %>
   <%= $variable; # Tas ir sinonims pierakstam '<% echo . . .' %>

Ir ļoti ērti lietot šadas konstrukcijas:

<?php
if ($expression) else
?>

Vai šadas:

<?php

$i=1;

While($i<=10)

?>

Pēc pēdēja piemēra koda izpildīšanas parlūkprogramma attēlos sekojošo:

Cikls izpildijas 1. reizi 

Cikls izpildijas 2. reizi 

Cikls izpildijas 3. reizi 

Cikls izpildijas 4. reizi 

Cikls izpildijas 5. reizi

Cikls izpildijas 6. reizi

Cikls izpildijas 7. reizi

Cikls izpildijas 8. reizi

Cikls izpildijas 9. reizi

Cikls izpildijas 10. reizi

Instrukciju sadale

Instrukcijas sadalas tada paša veida, ka C vai Perl valodas - katra izteiksme beidzas ar

Aizverošs tags (?>) arī darbojas, ka instrukcijas beigas.

Piemērs:

<?php echo „Tests” ?> ir tas pats, ka <?php echo „Tests”; ?>

Komentari

PHP atbalsta „C++” un Unix vides stila komentarus:

<?php
   echo 'Tests'; // vienas rindas komentars
   /* vairaku rindu
       komentars */
   echo 'Otrais tests'; # Unix vides stila komentars
?>

Mainīgo tipi

Mainīgo tipus PHP noteic automatiski, bet var arī uzradīt tipus koda. PHP atbalsta 8 parasto tipu.

Četri skalari tipi:

Boolean (true, false). Ir neatkarīgs no reģistra(TRUE=true=True). No cita datu tipa uz „boolean” parveidošanas gadījuma jebkura vērtība, kas nav tukša(tukša rinda, masīvs ar nulles elementiem, NULL)vai vienada ar 0(rinda „0”, 0.00,0) tiks interpretēta ka TRUE.

Integer(veseli skaitli). Veseli skaitli var but noradīti decimala, astotnieku vai sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēma, pēc vēlēšanas ar „–„ zīmi priekša. Veselu skaitļu robeža apmēram(atkarīgi no platformas) +/- 2.15e+9 = 2^31. Parveidošanai uz „integer” tipu labak lietot iebūvēto funkciju intval()

Float(skaitli ar „peldošo” punktu). Robežas ir parasti ~1.8e308 ar precizitati ap 14 decimalo ciparu(64-bitu IEEE-formats)

String(rinda-simbolu kopa). Garums nav ierobežots. Rindu var noteikt ar ‘ simboliem, vai ar „ simboliem, vai <<<< (heredoc). Ja rindas ir apzīmētas ar „” vai ar heredoc, tad mainīgie, kuri ir rindas iekša tiek apstradati. Ja rindas satura vajag pielietot ‘ simbolu, tad tam simbolam priekša pievieno / simbolu.

Divi sajauktie tipi :

Array(masīvs). PHP masīvs- tas ir sakartota karte. Karte- tips, kurš ievieto vērtības atslēgas. Tas tips ir optimizēts vairakos virzienos, tapēc to var lietot, ka masīvu, sarakstu(vektoru), heš-tabulu, vardnīcu, kolekciju, steks, rindu vai kaut ko citu. Sakara ar to, ka par vērtību var kalpot cits PHP masīvs, var viegli emulēt kokus. Masīvu var izveidot pielietojot konstrukciju array(). Ka parametrus ta pieņem noteikto skaitli atdalīto ar komatu key => value (atslēga => vērtība) paru. Atslēga var būt ar integer vai string tipu.

Object(objekts). Objektu inicializacijai pielieto izteiksmi new, kura izveido mainīgaja objekta eksemplaru.

Divi specialie tipi:

Resource(resurss). Tas specials mainīgais, kurš satur noradi uz arējo resursu. Tos veido un pielieto ar specialam funkcijam.

NULL. Speciala vērtība, kas nosaka to, ka mainīgam nav vērtības. Nav atkarīga no reģistra.

Konstantes

Konstantes – parasto vērtību identifikatori. To vērtības nevar mainīties koda izpildes laika. Konstanšu vardi ir atkarīgi no reģistra. Pēc pieņemtas vienošanas par standartiem, konstanšu vardus raksta augstaka reģistra.

Konstanti var definēt ar funkcijas define() palīdzību. Pēc, kad konstante ir definēta, tas vērtība nevar būt nomainīta vai anulēta. Konstantes var saturēt tikai skalarus datus.

Atšķirības starp mainīgajiem un konstantēm:

• Konstantēm nav priekša $ simbola;
• Konstantes var definēt tikai ar funkciju define(), nevis ar vērtības piešķiršanu;
• Konstantes var būt definētas un pieejamas jebkura vieta;
• Konstantes nevar mainīt vai anulēt pēc pirmas definēšanas;
• Konstantes var saturēt tikai skalaras vērtības.

Operatori

Aritmētiskie operatori:

saskaitīšana

atņemšana

reizinašana

dalīšana

atlikuma pēc moduļa izskaitļošana (5%2=1)

Piešķiršanas operatori:

PHP ir viens piešķiršanas operators = (<?php $a=2; ?>), bet ir arī uz šī operatora bazētie „kombinētie” piešķiršanas operatori.

Piemērs:

<?php

$a=2; // a ir vienads ar 2

$a +=5; // a ir vienads ar 2+5, a=7

$b = ”Hello ”; // b ir vienads ar „Hello „

$b .= „there!”; // b ir vienads ar „Hello there!”, tapat, ka $b.”there1”

?>

Bitunovirzes operatori:

& konjunkcija (AND)

disjunkcija (OR)

stingra disjunkcija (XOR)

negacija (NOT)

<< kreisa operanda bitu novirze uz kreiso pusi uz bitu skaitu, kas ir vienads ar laba operanda skaitlisku vērtību

>> kreisa operanda bitu novirze uz labo pusi uz bitu skaitu, kas ir vienads ar laba operanda skaitlisku vērtību

Piemērs:

<?php

echo(6&5); // ir vienads ar

echo'<br>';

echo ir vienads ar

echo'<br>';

echo(6^5); // ir vienads ar 3

echo'<br>';

echo(4<<2); // ir vienads ar

echo'<br>';

echo(5>>1); // ir vienads ar

?>

Salīdzinašanas operatori:

== patiess(TRUE), ja kreisais operands ir vienads ar labo

patiess, ja kreisais operands ir vienads ar labo un tie ir viena tipa

patiess, ja kreisais operands nav vienads ar labo

<> patiess, ja kreisais operands nav vienads ar labo

patiess, ja kreisais operands nav vienads ar labo, vai tie nav vienada tipa

< patiess, ja kreisais operands iz mazaks par labo

> patiess, ja kreisais operands iz lielaks par labo

<= patiess, ja kreisais operands iz mazaks vai vienads ar labo

>= patiess, ja kreisais operands iz lielaks vai vienads ar labo

Palielinašanas/Samazinašanas operatori:

$a++ atgriež $a, pēc tam palielina $a par 1

++$a palielina $a par 1, pēc tam atgriež $a

$a— atgriež $a, pēc tam samazina $a par 1

--$a samazina $a par 1, pēc tam atgriež $a

Piemērs:

<?php
echo '<h3>Postincrement</h3>';
$a = 5;
echo 'Jaabuut 5: ' . $a++ . '<br />n';
echo 'Jaabuut 6: ' . $a . '<br />n';
echo '<h3>Preincrement</h3>';
$a = 5;
echo ' Jaabuut 6: ' . ++$a . '<br />n';
echo ' Jaabuut 6: ' . $a . '<br />n';
echo '<h3>Postdecrement</h3>';
$a = 5;
echo ' Jaabuut 5: ' . $a-- . '<br />n';
echo ' Jaabuut 4: ' . $a . '<br />n';
echo '<h3>Predecrement</h3>';
$a = 5;
echo ' Jaabuut 4: ' . --$a . '<br />n';
echo ' Jaabuut 4: ' . $a . '<br />n';
?>

Loģiskie operatori:

and patiess, ja labais un kreisais operandi ir patiesi

or patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi

xor patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi, bet ne abi uzreiz

patiess, ja operands nav patiess

&& patiess, ja labais un kreisais operandi ir patiesi

patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi

Rindas operatori:

apvieno labas un kreisas puses operandu vērtības

Piemērs:

<?php
$a = 'Hello ';
$b = $a . 'World!'; // tagad $b satur 'Hello World!'

$a = 'Hello ';
$a .= 'World!';    // tagad $a satur 'Hello World!'
?>

Masīvu operatori:

masīvu apvienojums

patiess, ja abi masīvi satur vienadus elementus

patiess, ja abi masīvi satur vienadus elementus vienada secība

patiess, ja masīvi nav ekvivalenti

<>  patiess, ja masīvi nav ekvivalenti

patiess, ja masīvi nav identiski

Tipu operatori:

PHP satur tikai vienu tipu operatoru: instanceof. Tas tiek pielietots dota objekta piederēšanas noteiktai objektu klasei noteikšanai.

Kļūdu kontroles operatori:

kļūdu kontroles operators

Vadības struktūras

Jebkurš PHP-skripts sastav no operatoru sērijas. Tas var būt piešķiršana, funkciju izsaukšana, cikls, nosacītie operatori vai pat operators, kurš neko nedara(tukšs operators).

Operatori parasti beidzas ar „;” simbolu. Starp citu, operatorus var grupēt ar iekavu palīdzību.

If konstrukcija ir viena no galvenajam jebkura valoda, un arī PHP.

if (izteiksme)darbības

Bieži vajag izpildīt operatoru, ja izpildas kaut kads nosacījums, un citu – ja šīs nosacījums neizpildījas. Šiem mērķiem eksistē else operators:

if (izteiksme)

else

Ir arī paplašinats operators elseif, kurš darbojas, ka papild nosacījums galvena nosacījuma neizpildīšanas gadījuma. Viena if operatora ķermenī var būt vairaki elseif operatoru.

if (izteiksme)

elseif (izteiksme)

elseif (izteiksme)

else

Vienkaršakie cikli PHP valoda ir while.

while (izteiksme)

vai

while (izteiksme): darbības endwhile;

do..while cikli ir ļoti līdzīgi while cikliem, bet nosacījums tiek parbaudīts katra iteracijas beigas, nevis sakuma.

do while (izteiksme)

Vissarežģītakie cikli PHP – for cikli.

for(izteiksme_1, izteiksme_2, izteiksme_3) darbības

vai

for(izteiksme_1,izteiksme_2,izteiksme_3):darbības; ; endfor;

Izteiksme_1 izpildas vienu reizi cikla izpildes sakuma.

Izteiksme_2 tiek izskaitļota katras iteracijas sakuma.

Izteiksme_3 izpildas katras iteracijas beigas.

Katra no izteiksmēm var but tukša. Izteiksme_2 gadījuma tas nozīme, ka cikls izpildīsies bezgalīgi.

foreach izpildas katram masīva loceklim, kuram izpildas nosacījums

foreach(masīvs_izteiksme as $value) darbības

vai

foreach(masīvs_izteiksme as $key=>$value) darbības

break pabeidz ciklu for, foreach, while, do..while vai switch darbību.

continue lieto ciklos, lai partrauktu tekošas cikla iteracijas izpildi un uzsaktu jauno iteracijas izpildi

switch tiek lietots, ka if operatoru serija uz vienas izteiksmes.

switch (izteiksme)

vai

switch (izteiksme):

case izteiksmes_vērtība: darbība; ;

case izteiksmes_vērtība: darbība; ;

case izteiksmes_vērtība: darbība; ;

endswitch;

Darbs ar datu bazēm.

Viena no PHP priekšrocībam - vairaku datu bažu atbalsts. Izveidot skriptu, kurš darbojas ar datu bazi, ir ļoti viegli. Dotaja brīdī PHP atbalsta sekojošas datu bazes:

PHP arī ir ieslēgts DBX atbalsts darbam abstraktaja līmenī, tatad var stradat ar jebkuru datu bazi, kura lieto DBX. Pie ta vel PHP atbalsta ODBC(Open Databse Connection standart), tada veida var stradat ar jebkuru datu bazi, kas atbalsta šo pasaule izplatītako standartu.

PHP valoda ir daudz dažado funkciju darbam ar datu bazēm. Piemēra tiks paradīts neliels skripts, kurš paradīs vienkaršu darbību ar datu bazi:

<?

#piesledzamies pie DSN 'mydb' ar lietotaja vardu „user” un paroli 'password'

$connect = odbc_connect('mydb', 'user', 'password');

#izvelamies no datu bazes visus lietotaju vardus un uzvardus

$query = 'SELECT vards, uzvards FROM lietotaji';

#palaizam pieprasijumu

$result = odbc_exec($connect, $query);

# dabujam un drukajam datus no datu bazes

while(odbc_fetch_row($result))

# aizveram savienojumu

odbc_close($connect);

?>

Tatad, pirmais, kas ir jaizdara, jasavienojas ar datu bazi. Pēc tam vajag nodefinēt SQL pieprasījumu, varējam šo pieprasījumu arī parbaudīt ar komandu odbc_prepare($connect,$query), bet tas nav obligati. Pēc pieprasījuma definēšanas(vai arī parbaudes) šo pieprasījumu ir japalaiž. Pēc pieprasījuma palaišanas dabūjam rezultatu, kurš glabajas it, ka masīva, no kura varam dabūt vajadzīgos datus lietojot indeksus vai tabulas kolonu nosaukumus. Pēc darba ar datu bazi jaaizver savienojumu ar to.

Programmēšanas valodu salīdzinašana ar PHP

PHP un ASP

Asp pats pa sevi nav programmēšanas valoda. Tas ir abreviatūra no Active Server Pages(aktīvas serveru lappuses), bet patiesība, valodas, kuras lieto ASP programmēšanai – tie ir vai nu Visual Basic, vai nu JScript. Lielakais ASP trūkums ir tas, ka viņš strada tikai uz sistēmam, kuras lieto Microsoft Internet Information Server(IIS). Tas ierobežo ta pieejamību uz Win32 bazētajiem serveriem. Ir viedokli, ka ASP ir daudz lēnaks un masīvs salīdzinajuma ar PHP, un taja paša laika mazak stabils. ASP par labu ir tas, ka to var diezgan viegli lietot cilvēki, kas ir pazīstami ar Visual Basic. ASP iebūvētie komponenti ir visai ierobežoti, tapēc tiem kas grib lietot paplašinatas iespējas ir jamaksa par papild komponentiem.

PHP un Cold Fusion

Parasti, tiek uzskatīts, ka PHP ir atrakais un efektīvakais sarežģīto uzdevumu programmēšanai un jauno ideju parbaudei. Vairakums uzskata, ka PHP ir stabilaks un prasa mazak resursu. Cold Fusion’am ir vairak attīstīta kļūdu apstrades sistēma un darbību ar datu bazēm abstraktais līmenis, ka arī datu parsings. Cita Cold Fusion stipra puse – tas ir viņa meklēšanas mašīna, kaut arī tiek pieminēts, ka meklēšanas mašīna – ir ne visai tas objekts, kam jabūt iekļautam WEB-servera skriptu valoda. PHP strada gandrīz uz jebkuras platformas, bet Cold Fusion tikai uz Win32, Solaris, Linux un HP/UX. Cold Fusion ir labaks IDE un ar to ir vieglak stradat, taja laika PHP prasa sakotnējas zinašanas par programmēšanu. Cold Fusion ir izstradata priekš neprogrammētajiem, PHP otradi.

PHP un Perl

Vislielakais PHP virs Perl parsvars ir tas, ka PHP tika izstradats priekš skriptu rakstīšanas WEB-serveriem, bet Perl tika izstradats, lai darītu daudz vairak, tadēļ kļuva parak sarežģīts. Saprast Perl kodu, kuru ir rakstījis cits cilvēks ir diezgan sarežģīti. PHP ir daudz slaidaka struktūra, nezaudējot Perl elastīgumu. PHP ir vieglak iebūvēt HTML.PHP arsenala ir viss labakais no Perl: konstrukcijas, sintakse u.t.t, taja laika tas nav tik sarežģīts, ka Perl. Perl- ir ļoti pareiza un droša valoda, kas kalpo no 80-iem gadiem, taču PHP ļoti atri attīstas.

Neliela GNU/Linux vides programmēšanas valodu analīze:

Slēdziens

Uz doto brīdi PHP ir viena no popularakajam WEB-programmēšanas valodam. To ir ļoti viegli iemacīties un saprast. PHP nodrošina diezgan labu aizsardzību no nelegalas piekļuves datiem, ka datu bazēs, ta arī servera failu sistēma. Tas ir ļoti nepieciešams mūsdienīgaja dzīvē. PHP ir viegli uzstadams un konfigurējams. Nav nepieciešamības mainīt servera platformu, jo PHP ir programmēšanas valoda, kas nav atkarīga no operētajsistēmas. Šī valoda ir iekļavusi sevī tadu programmēšanas valodu monstru, ka C, C++, Java, Perl u.c., labakas īpašības. Visas PHP iespējas pat nevar parskaitīt, bet ar katru jauno versiju to skaits ļoti strauji pieaug.

Referata teksta paradītie piemēri tika palaisti uz datora ar sekojošo programmatisku nodrošinajumu:

WindowsXP+ServicePack1

( https://www.micosoft.com )

AppServ v2.3.0 komplekts(PHP 4.3.4, Apache 1.3.29, MySQL 4.0.16)

( https://www.appservnetwork.com )

PHP Expert Editor

( https://www.ankord.com

https://www.phpexperteditor.com )

ODBC datu baze MS Access 2003

( https://www.micosoft.com )

Literatūras saraksts

PHP

https://script-info.net/phpf/main.php

„Online учебник по PHP4

https://webmaster.pp.ru/php4/index.html

PHP

http://www getinfo ru article html

PHP

https://www.php.net/manual/ru/