Saturs

Ievads 3

1.Sūdzibas stradajot ar datoru 4

1.1. Sapes kakla rajona 4

1.2. Sapes plecu rajona 4

1.3. Sapes jostas rajona 4

1.4. Sapes elkoņa locitavas 4

1.5. Tirpoņa un samazinata pirkstu jūtiba, nespēks plaukstas un apakšdelma 5

1.6. Acu asarošana, sasprindzinajums, sausuma, graušanas sajūta acis 5

2.Datoratkariba 6

3.Vingrinajumi, glabiņš 8

3.1. Vingrinajumi 8

4.Darba telpas ieteicamais iekartojums 12

4.1. Telpa 12

4.2. Apgaismojums 12

4.3. Galds 13

4.4. Darba krēsls 13

5.Datoriekartu novietojums 15

5.1. Monitors 15

5.2. Tastatūra 15

5.3. Programmatūra 16

6.Datorpeles ietekme 17

8.Darba devēja pienakumi pret darbinieku. 18

8.Ieteikumi interneta lietotajiem 19

Secinajumi 20

Literatūra 21

Ievads

Šis temats par datoru un ta ietekmi uz cilvēka veselibu nu jau ir ļoti aktuals. Jo mūsu ikdiena vairs nav iedomajama bez datora, bez ta esamibas. Bet lidz ar visu labo nak lidzi visas problēmas, kas kaitē mūsu veselibai. Ir dators, ir problēmas un problēmas ir lai tas atrisinatu, tadēļ vajadzētu tas novērst, bet tas ir iespējams tikai, ja pats to vēlas. Mums pašiem jacenšas saviem spēkiem nebojat savu veselibu.

Par šo tēmu nav pašlaik Latvija izdotas gramatas un no ta var secinat, kadēļ cilvēkiem nav informacijas.

Hipotēze: Tikai mēs paši spējam kontrolēt datora ietekmi uz savu veselibu.

Sūdzibas stradajot ar datoru

Bieti cilvēki sūdzas par asarojošam acim, plaukstas, muguras un galvas sapēm. Nereti tiek dzirdēts ari tads termins ka datoratkariba.

Liela daļa cilvēku, izlasot kadu informaciju par to ka pasargat veselibu ,netic, ka kaut kas tads spētu atgadities ari viņiem, tadēļ bieti dzirdami teicieni: “ Ar mani jau tas nekada gadijuma nevar notikt!”, bet ši datorproblēma var skart visus. Vai, pirms jūs sakat ikdiena lietot datoru, jums nebija savadaks rokraksts? Pētijumi ir pieradijuši, ka 98 % no 100 datorlietotajiem ir mainijies (pasliktinajies) rokraksts, protams, lielaki veselibas traucējumi paradas vidēji pēc 5 un vairaku gadu darba, bet sikakas sūdzibas jau rodas lidzko sak intensivi stradat ar datoru.

Bet šis jau nav vienigas problēmas. Tad ieskatisimies, kadi iemesli varētu būt datada veida sapēm:

1.1. Sapes kakla rajona

  Ekrans atrodas par augstu vai par talu no redzes linijas.

  Krēsls parak tuvu datoram.

  Nepareiza darba poza- galva parak noliekta uz priekšu, mugura saliekta.

1.2. Sapes plecu rajona

  Sasprindzinati pleci datorrakstišanas laika.

  Pele atrodas par talu uz saniem.

1.3. Sapes jostas rajona

  Ilgstoša sēdēšana viena poza.

  Parak augsts krēsls.

1.4. Sapes elkoņa locitavas

  Galds atrodas par augstu.

  Pele novietota par talu uz saniem.

1.5. Tirpoņa un samazinata pirkstu jūtiba, nespēks plaukstas un apakšdelma

  Straujas pirkstu kustibas uz augšu un leju.

  Sasprindzinajums, stradajot ar peli.

1.6. Acu asarošana, sasprindzinajums, sausuma, graušanas sajūta acis

  Lasamais materials novietots parak talu vai tuvu.

  Netirs ekrans.

  Nenoregulēts ekrana kontrasts.

  Parlieku spilgts vai nepietiekams apgaismojums.

  Atstarojums no ekrana.

  Mazs mitruma daudzums telpa

Vislielakas problēmas rada tieši acu asarošana, sausuma, graušanas sajūta acis. Tas ir tadēļ, ka normali cilvēks mirkšķina acis lidz 22 reizēm minūtē, bet, stradajot pie datora, sakara ar koncentrēšanos – apmēram tris reizes mazak (~7reizes).

Kadas problēmas ir tiem, kuri ikdiena strada datas stundas ar datoru.

Asaro acis  51%

Sap acis  16%

Sap mugura  20%

Nogurums  8%

Sap galva 7%

Nepareiza staja 5%

Sap rokas 3%

Sap spranda 2%

2.Datoratkariba

Stresu un nogurumu darba ar datoru veicina ari ķermeņa augšējas daļas un redzes sasprindzinajums, kas palielinas lidz ar nostradato stundu skaitu. Nemitiga jaunas informacijas parstrade var radit psiholoģisku parslodzi, izpautoties ka emocionals izsikums, profesionals cinisms un pastavigs nogurums.

Psihologi bridina, ka ilgstoša kontaktēšanas tikai ar datoru var draudēt ar datoratkaribu, cilvēkam kļūstot nesabiedriskam, partneri atrodot tikai datora. Tomēr datoram nenoliedzami ir ari pozitiva ietekme uz cilvēka pratu. Programmēšana attista atmiņu un strukturalo domašanu.

  Kurš gan no datoratkaribas cieš visvairak? Protams - bērns, kurš vēlas izveidot savu tēlu. Datoram piemit ļoti nozimiga funkcija bērna acis - iespēja spēlēt spēles, kas ir viena no būtiskakajam bērna attistibas sastavdaļam. Ar spēļu palidzibu daudzi bērni modelē savu uzvedibu un risina personigas problēmas vai konfliktsituacijas, cerot saņemt, to, kas pietrūcis istaja, nevirtualaja pasaulē. Varbūt vecakiem neatliek laika priekš bērniem un tad viņi ir priecigi, ka bērns nestaiga pa ielam, bet sēt pie datora? Bet varbūt bērns pie dators sēt tikai tadēļ, ka glabjas no hroniskas vientulibas un milestibas trūkuma?

  Un ir ari otra problēma! Bērns ne visai labi atšķir datora piedavato virtualo realitati no dzives istenibas. Ja spēlē nosparditais vai sašķaiditais cilvēks iedzer “tabletites” vai “ūdentiņu” pieceļas un turpina savas kaujas uzdevumu, šaujot un spridzinot sev lidzigos (vai labak svešos), tad dzivē šadas “spēlites” beidzas letali.

  Parak ilgi darbojoties ar datoru, bērnos ņem parsvaru ne tikai intelektualas ideoloģijas komponents, kam principa ir svešadas tadas jūtas ka milestiba, ticiba vai ceriba, bet ari iespējams, ka tas ir cēlonis daudz nopietnakam kaitēm, kas var piemeklēt jūsu bērnus, proti, runa ir par realam, lielakoties atgriezeniskam izmaiņam jūsu bērna veseliba.

  Datoram piemit datas ļoti nozimigas ipašibas, kas ne vienmēr ir raksturigas dzivajam būtnēm (ipaši bērna vecakiem), piemēram:

  Dators vienmēr gaida un neatgrūt bērnu.

  Nekad nedusmojas un neko neparmet bērnam.

  Vienmēr gatavs dialogam (spēlei).

  Datoratkariba ir sastopama ari pie pieaugušajiem cilvēkiem, ari pieaugušie paliek atkarigi no spēlitēm, “čatošanas” un klejošanas pa internetu. Parsvara ar datoratkaribu slimo virieši. Cilvēki nespēj vairs kontrolēt laiku, pie datora spēj pavadit pat vairakas dienas. Bieti ši slimiba izjauc ģimenes, viņi paliek atkarigi no datora, vairs nevienu dienu nespēj pavadit, ja pat pusstundiņu nepaspēlē datorspēles vai “nepačatojas”. Šada slimiba jau vairs nav viegli arstējama, to bieti vien var izarstēt tikai ar arstu palidzibu.

3.Vingrinajumi, glabiņš

Ir pieradits, ka pat ideali darba apstakļi neizslēdz sausas acs veidošanos. Būtiska ir pareiza redzes korekcija (brilles, kontaktlēcas), ja tadas ir nepieciešama. Vai ari aptiekas var iegadaties acu pilienus Tears Naturale, kas pēc vienreizējas iepilinašanas acis aizsarga 3 - 4 stundas.

3.1. Vingrinajumi

1. vingrojums. Pirkstu atslodze (atkartot 5-10 reizes):

  Izstiept pirkstus, kamēr sajūt sasprindzinajumu, un paturēt piecas sekundes.

  Atslabinat roku muskulatūru.

  Savilkt pirkstus pusdūrēs, kamēr sajūt sasprindzinajumu, un paturēt 5 sekundes.

  Atslabinat roku muskulatūru.

2. vingrojums. Pirkstu atslodze (atkartot 5-10 reizes):

  Saliekt rokas elkoņos, savilkt plaukstas dūrēs, ikšķus pavēršot uz augšu.

  Sasprindzinot plaukstu muskulatūru, pagriezt plaukstas uz augšu.

  Atslabinat roku muskulatūru.

3. vingrojums. Pirkstu atslodze (atkartot 5-10 reizes):

  Saliek rokas elkoņos, turot plaukstas paralēli vienu otrai. Ikšķi pavērsti uz augšu.

  Sasprindzinat plaukstu muskulatūru un pagriezt delnas uz aru.

  Atslabinat roku muskulatūru.

4. vingrojums. Pirkstu atslodze (atkartot 5-10 reizes):

  Saliekt rokas elkoņos, turot plaukstas paralēli vienu otrai. Ikšķi vērsti uz augšu.

  Šūpot plaukstas pa labi, pa kreisi.

5. vingrojums. Plaukstu muskulatūras stiprinašanai (atkartot 3-5 reizes):

  Viegli atliek plaukstas uz augšu, cik talu vien iespējams.

  Paturēt šada stavokli 3- 5 sekundes, pēc tam noliekt uz leju, cik talu vien iespējams.

  Paturēt šada stavokli 3-5 sekundes.

6. vingrojums. Plaukstu muskulatūras stiprinašanai (atkartot 3-5 reizes):

  Plaukstas pavērstas ar delnam uz augšu, lēni pagriezt plaukstas uz iekšu, lidz jūtams sasprindzinajums.

  Palikt šada stavokli 3-5 sekundes, pēc tam pavērst plaukstas izejas stavokli.

7. vingrojums. Plaukstu muskulatūras stiprinašanai (atkartot 3-5 reizes):

  Sēdus stavokli, plaukstas pavērstas viena pret otru, elkoņi atbalstiti uz galda.

  Ar spēku spiest plaukstas vienu pret otru un virzit galda virziena , lidz jūtams sasprindzinajums.

  Palikt šada stavokli 5-7 sekundes.

  Atslabinat roku muskulatūru.

8. vingrojums. Plaukstu muskulatūras stiprinašanai (atkartot 3-5 reizes):

  Pacelt uz augšu plecus, lidz jūtams viegls sasprindzinajums.

  Palikt šada stavokli 3-5 sekundes, tad atgriezties izejas stavokli.

9. vingrojums. Plecu muskulatūras stiprinašanai (atkartot 3-5 reizes):

  Lēni apļot plecus piecas reizes uz priekšu, tad lēni piecas reizes atpakaļ.

10.vingrojums. Izstaipišanas (atkartot 3-5 reizes):

  Pacelt rokas virs galvas, savit pirkstus, iztaisnot elkoņus.

  Liekt rokas atpakaļ aiz muguras, cik talu vien ir iespējams, pēc tam lēni noliekties pa labi un pa kreisi.

11. vingrojums. Izstaipišanas (atkartot 5-10 reizes)

  Aizlikt rokas aiz galvas (pirksti savienoti) un tuvinat lapstiņas, lidz jūtams sasprindzinajums.

  Paturēt ta rokas 5-10 sekundes.

  Atslabinaties.

12. vingrojums. Izstaipišanas (atkartot 3-5 reizes):

  Aizlikt vienu roku aiz galvas ar elkoni uz augšu, ar plaukstu sasniedzot pretēja pleca lapstiņu.

  Ar otru roku vilkt paceltas rokas elkoni. Lidz jūtams viegls sasprindzinajums.

  Paturēt ta 30 sekundes.

  To pašu atkartot ar otru roku.

13. vingrojums. Kaju muskulatūras stiprinašana (atkartot 3-5 reizes):

  Apsēsties ta, lai mugura būtu taisna un neatbalstitos pret krēsla atzveltni.

  Novietot pēdas stabili uz gridas.

  Iztaisnot vienu kaju, pacelt paris centimetru no gridas.

  Fiksēt stavokli, tad nolaist pēdu atkal uz gridas.

  Atkartot to pašu ar otru kaju.

14. vingrojums. Kaju muskulatūras stiprinašana (atkartot 3-5 reizes):

  Sēdus stavoklis (muguru atbalstit pret krēsla atzveltni).

  Pacelt vienu kaju, iztaisnot ceļa locitavu un liekt pēdu uz leju un uz augšu.

  Atkartot vingrojumu ar otru kaju.

4.Darba telpas ieteicamais iekartojums

Nozime ir ari darba telpai. Ari apkartēja vide ietekmē veselibu, tadēļ neliels ieteikums tiem cilvēkiem, kuri pie datora strada ļoti intensivi un nemaz neatliek laika atpūtai: visas darba mapes, dokumentus novietot telpas otra gala. Lai jūs būtu spiesti izkustēties. Un vēl datas ieteikumi darba telpai:

4.1. Telpa

  Telpa janodrošina gaisa kvalitate.

  Attalumam starp darba galdiem, ar datoriem, no viena datora aizmugures virsmas lidz otra datora ekranam, jabūt ne mazakam par 2 m.

  Attalumam starp atsevišķu datoru darbstaciju displeju sanu virsmam, jabūt ne mazakam par 1,2 m.

  Minimala telpas platiba 1 darbiniekam, stradajot pie datora: 4,65 m².

  Minimala telpas kubatūra uz vienu darbinieku 11,65 m³.

  Darba telpa ieteicama optimala gaisa temperatūra: 19⁰-23⁰

  Ieteicamais relativais gaisa mitrums: 40-60%. Lai uzturētu atbilstošu mitruma limeni telpa, telpas janodrošina regulara mitra uzkopšana. Var lietot ari gaisa mitrinatajus.

4.2. Apgaismojums

  Piemērota telpas apgaismojuma izvēlē ir jaņem vēra darba raksturs un darbinieka individualas redzes ipatnibas.

  Visparējam apgaismojumam horizontalaja plaknē, mērot uz darba galda virsmas, jabūt robetas no 200- 500 luksi.

  Nepieciešamibas gadijuma darba vietas janodrošina ar maksligo apgaismojumu.

  Darba vietas jaiekarto ta, lai pēc iespējas samazinatu tiešos atspidumus un atspulgus uz ekrana, kas rodas no logiem un maksligajiem gaismas avotiem, ka ari no sienam un šķērsienam, griestiem, gridas, darbstaciju ieriču un piederumu (displeja, dokumentiem un dokumentu turētaja), darbinieka apģērba, mēbelēm atstarotas gaismas.

  Tiešos atspidumus un atspulgus uz ekrana var novērst, noregulējot displeja ekrana stavokli un telpas vietējo un visparējo apgaismojumu.

  Janodrošina, lai gaismas stari no logiem nekristu tieši displeja ekrana.

4.3. Galds

  Galda virsmai jabūt matētai, lai neraditu traucējošus atspidumus.

  Galda virsmas ieteicamie izmēri: 1600/800 mm

  Ieteicams izmantot augstuma regulējamu galda virsmu, lai to varētu piemērot katra darbinieka auguma izmēriem.

  Darba virsmai jabūt pietiekami lielai, lai uz tas brivi varētu izvietot monitoru, tastatūru, peli vai citu ievades iekartu, dokumentus u.c.

  Galda virsmas platumam jabūt tik lielam, lai individuali varētu piemērot optimalo attalumu no displeja ekrana lidz darbinieka acim (50-70 cm).

4.4. Darba krēsls

  Darba krēsls nedrikst ierobetot darbinieka brivas kustibas.

  Krēslam jabūt viegli grozamam ap savu asi un regulējamiem augstumiem.

  Krēslam jabūt stabilam.

  Ieteicami elkoņu atbalsti.

  Krēsla un atzveltnes virsmai jabūt pusmikstai, ar neslidenu, neelektrizējošu, gaisu caurlaidigu parklaju.

  Ja pēdas neatrodas uz gridas jalieto paliknis, kurš ir regulējams augstuma 0-150 mm, ar slipumu 0⁰-20⁰. Kaju palikni ieteicams parklat ar rievotu materialu, ta apakšējai malai vēlams 10 mm augsts valnitis. Kaju palikņa ieteicama garuma: platuma attieciba: 45:35 cm.

5.Datoriekartu novietojums

Datoriekartu atrašanas vietu uz galda nosaka pats lietotajs ta, lai viņam būtu ērti. Tomēr der ievērot datas prasibas.

5.1. Monitors

  Ja monitoram nav specialas kajas, kas ļauj regulēt ta augstumu, slipumu attieciba pret lietotaju un pagrieziena leņķi, tad monitoru ieteicams novietot uz speciala galdiņa, kas savukart var būt regulējams.

  Monitors attieciba pret gaismas avotiem un logiem janovieto ta, lai uz ekrana neveidotos traucējošs atspidums.

  Ieteicamaki ir datori ar plakanu nevis sfērisku virsmu.

  Attēlam jabūt bez neskaidram, izplūdušam malam, tas nedrikst ņirbēt un mirgot.

  Specialisti uzskata, ka vismazak redzi boja melnbaltais ekrans, taču paši datorlietotaji priekšroku dod krasu datoriem, turklat monitorus noregulējot ta, lai tie sniegtu visspilgtako krasu gammu, bet jo mazak spilgtu krasu, jo labak.

  Monitoru un apkartējas virsmas ik dienas japarslauka ar antistatiskam salvetēm. Tas mazina elektrostatisko lauku un putekļu koncentraciju, kas kairina acis, adu un elpceļus.

5.2. Tastatūra

  Tastatūrai jabūt viegli novietojamai un parvietojamai pa darba virsmu un lietošanas laika stabilai.

  Tastatūras kabelim jabūt pietiekoši garam un lokanam, lai ļautu tastatūru novietot vajadzigaja attaluma no monitora ekrana.

  Tastatūras izmēriem jabūt tadiem, lai ļautu atri un efektivi stradat.

  Tastatūrai jaatrodas 50-70 cm attaluma no darbinieka acim.

  Tastatūras priekša jabūt vismaz 10 cm platai, brivai vietai, kur novietot un atpūtinat plaukstas.

5.3. Programmatūra

Lai displejs varētu funkcionēt efektivi ikdienas darba, ir svarigi izvēlēties un noformēt programmu, ievērojot darbinieka vajadzibas un prasibas, kuras tiek noteiktas darba uzdevuma.

Darbinieka dialogs ar programmu jakonstruē viegli izmantojams un piemērots attiecigi darba uzdevumiem, kuri tiks risinati ar programmas palidzibu. Ta pielagošanai janotiek šadi:

  Ekrana attēls tiek mainits monotona darba uzdevumu risinašanai.

  Darbinieks var izpildit bieti atkartojošos komandu virkni izmantojot makrokomandas (piemēram, ar kadu noteiktu taustiņu vai izvēlni), tadejadi samazinot savu darbibu skaitu.

  Dialogu forma un sakums ir vienadi visa sistēma.

Dialogam jabūt:

  labi piemērotam uzdevumam,

  skaidram,

  lai darbinieks varētu to kontrolēt,

  atbilstošam darbinieka vajadzibam,

  kļūdu tolerantam,

  individuali pielagojamam,

  viegli apgūstamam.

6.Datorpeles ietekme

Paskarelli apgalvo, ka viņam nav izdevies atrast kaut vienu datorpeli, kura neraditu draudus veselibai ilgaka lietošanas laika.

Datorpele cilvēkam liek plaukstas locitavu kustinat pavisam nedabiska veida, atkartojot kustibu, kuras netiek veiktas kopa.

Peli aktivi izmantojot vairak neka 10 stundas nedēļa, var rasties ta dēvēta peles slimiba, kas izpautas ar nogurdinamibu rokas muskulatūra un asam dedzinošam sapēm, tirpšanu, kam var pievienoties sapes plecu muskulatūra. Ši slimiba apdraud datordizainerus, kas intensivi izmanto peli zimēšanai. Savukart aktivi stradajot ar tastatūru - rakstot, straujas pirkstu un plaukstu kustibas ar laiku var radit muskuļu cipslu sabiezēšanu, kas nospietot nervus un asinsvadus, attista Karpala kanala sindromu. Simptomi – nespēks plaukstas un apakšdelma, pirkstu tirpšana, samazinats pirkstu jūtigums, ka rezultata grūtibas var sagadat lappuses paršķiršana, karotites pacelšana, blūzes aizpogašana. Vēlak var pievienoties sapes un trice. Tomēr šis ir slimibas, kas parasti rodas pēc vairaku gadu ilgstoša vienveidiga darba.

8.Darba devēja pienakumi pret darbinieku.

Katram cilvēkam ir tiesibas uz labu veselibu, tadēļ ari viņš var uzstadit savas prasibas darba devējam. Bet jebkura gadijuma, ja jūsu darbs ir saistits ar datoriem jūsu darba devēja pienakumi ir:

  Novērtēt datorizētas daba vietas riska faktorus, ka ari veikt nepieciešamos pasakumus, lai novērstu vai samazinatu konstatētos riska faktorus.

  Informēt darbiniekus par atklatajiem riska faktoriem un apmacit viņus, ka mazinat kaitigo faktoru iedarbibu uz veselibu.

  Radit darbiniekiem iespēju izmantot periodiskas atpūtas pauzes, lai samazinatu fizisko un psihisko slodzi, vai ari planot darbu ta, lai samazinatu kaitigo faktoru iedarbibu uz veselibu.

  Nodrošinat darbiniekam specialas redzes korekcijas brilles, kas ir piemērotas darba uzdevumu veikšanai, ja redzes parbaudes rezultati liecina, ka darbiniekam, kas strada ar datoru, ir nepieciešama redzes korekcija, kuras cēlonis ir darbs ar datoru.

  Nodrošinat obligatas periodiskas mediciniskas apskates normativajos aktos noteiktaja kartiba, obligati iekļaujot tajas redzes parbaudi pirms liguma slēgšanas, periodiski, ka ari tad, ja darbinieks sūdzas par redzes traucējumiem, kas varētu būt saistitas ar darbu pie displeja

8.Ieteikumi interneta lietotajiem

Interneta lapu veidotaji bieti izmanto fontus un fonu, kas nav draudzigi acim. Tadēļ dati padomi, lai nebojatu redzi:

  Palieliniet fontu izmēru. ja tekstu grūti salasit, jo parak mazi burti, izvēlieties View- Text Size un pēc tam Larger vai Largest.

  Iestadiet lielu kontrastu. (izvēlieties Start – Setings – Control Panel un pēc tam noklikšķiniet uz ikonas Accessiblity Options. Sadaļa Display izvēlieties High Contrast. Lai parlūkprogrammu konfigurētu ar tam krasam, kuram jūs dodat priekšroku, noklikšķiniet uz pogas Setings).

  Ignorējiet noklusēto formatējumu. lai programma IE 5 ignorētu interneta lapu krasas un fontu formatējumu un ta vieta parietu uz jums tikamo Windows krasu shēmu, jadara šadi: izvēlieties Tools- Internet Options un sadaļa General noklikšķiniet uz pogas Accessiblity.

  Palieliniet peles kursora izmērus. Instalējiet kompanijas Microsoft bezmaksas programmu Windows Alternative Mouse Pointer un jūs vairs nepiepūlēsit acis, lai atrastu peles kursoru. Šis liela izmēra kursors izmaina ari krasas atkariba no fona krasas konkrēta interneta lapa.

Secinajumi

No problēmam kas rodas stradajot ar datoru var skaidri noprast, ka cilvēki ir ļoti maz informēti par datora kaitigumu veselibai.

  Vairums saprot, ka pie datora drikst, bez partraukuma, pavadit 1-2h, bet vai to visi ievēro? Bet, ka tas ir novērots, tad 7% no aptaujatajiem, diena pie datora, bez partraukuma, pavada daudz vairak laika, kas ir kaitigi veselibai.

  Vairums cilvēku acis boja ari dēļ ta, ka atrodas par tuvu monitoram. Bet vai kads skatisies, cik talu viņš atrodas no datora? Visdrizak viņš pateiks: “Kas tad ļauns var notikt? Es jau nesabojašu acis.”, tadēļ ari rodas sūdzibas, ka visvairak sap acis un tas asaro. 51% no aptaujatajiem sūdzas tieši par to, kad pēc datora lietošanas sap un asaro acis.

  Kur pie datora ir viskaitigak atrasties? Uz šo jautajumu reti kurš spēj atbildēt pareizi, jo vairakumam liekas ka atrodoties pie monitora viņš visu laiku saņem starojumu, bet starojums jau nak no monitora aizmugures, 97% doma, ka starojums nak no monitora, tas liecina tikai par to, ka cilvēki, it ipaši skolēni nav informēti par datora kaitigo iedarbibu.

  Centisimies viens otru informēt vairak par datora ietekmi uz cilvēka veselibu, varbūt tas mums palidzēs samazinat to cilvēku skaitu, kuriem būs jaapmeklē arstu palidziba.

Literatūra

Berdigans D. Dators un bērns - draugi vai ienaidnieki?// Datoravize.-1999.-Nr.14.-10.lpp.

Berdigans D. Dators un bērns - draugi vai ienaidnieki?// Datoravize.- 1999.-Nr.16.-10.lpp.

Judy H. Četri paņēmieni ka panakt, lai Web lapas mazak bojatu redzi// Datorpasaule. 2000.Nr.1.-70-71.lpp.

Jēkabsone J. Jaunakais darba likumdošanas izstradē darba ar datoriekartam// Datorpasaule.1999.Nr.12. -40.lpp.

Lapiņa A. Darba vietas iekartojums//Dienas bizness. 2000.Nr.31.augusts.-19.lpp.

Sataki K. Lielaks monitors- plašaks redzes loks//Datorpasaule.2000.Nr.1.-12.lpp.

Sataki K. Veselibas meklējumi interneta//Datorpasaule. 2000.Nr.5.-42.lpp.

Tukiša A. Lai darbs nelauztu kaulus//Datorpasaule. 2000.Nr.7.-60.lpp.

Vjatere D. Dators kaitē veselibai?// Diena.1998.Nr. 15. oktobris-14.lpp.

Zariņš Dz. Dators prasa dzelzs veselibu//Veseliba. 1997.Nr.9. –66.-67.lpp.

www.dtnet.lv.