Džovanni Lorenco Bernīni

Baroka maksla radas un visplašak attīstījas tieši Italija. Lai gan baroks sakuma veidojas ka arhitektūras stils, vēlak tas tomēr ietekmēja arī skulptūru un glezniecību.

Tēlotaja maksla 16. un 17. gs. mija radas divi virzieni, kas kļuva par pamatu Italijas glezniecības talakajai attīstībai: Boloņas skolas akadēmiskums un karavadžisms.

Trīs Boloņas makslinieki – Lodoviko Karrači (1555-1619) un viņa bralēni Agostīno Karrači (1557-1602) un Annibale Karrači (1560-1609) izstradaja nedaudz savadaka gleznošanas stila pamatus, neka tas bija līdz tam, un atvēra Boloņa akadēmiju. Pirmo reizi makslas vēsturē akadēmija līdzas zīmēšanai un gleznošanai macīja arī anatomiju, ka arī vēsturi, mitoloģiju un literatūru. Boloņas akadēmija kļuva par pamatu visam nakamajam akadēmijam, kuras atvēra, sakot ar 17. gs. Braļus Karrači, kuri bija ieguvuši lielu popularitati, 1595. gada kardinals Farnēze aicinaja uz Romu savas pils apgleznošanai - uz uzaicinajumu atsaucas vienīgi Annibale, kurš toreiz Boloņu atstaja uz visiem laikiem. Annibales darinatais galerijas plafons (dekoratīvs gleznojums uz griestiem) Farnēzes pils zalē, kļuva par sakumu daudzajiem 17. gs. dekoratīvajiem gleznojumiem.

Dažus gadus pēc Boloņas akadēmisma izveidošanas sevi pieteica cits makslas virziens, kas atšķīras ar spēcīgiem realistisko tēlu atveidojuma meklējumiem – karavadžisms, par kura izveidotaju tiek uzskatīts Mikelandželo Merīzi da Karavadžo.

Baroka stils savu briedumu Italijas arhitektūra un tēlotaja maksla sasniedza ap 17. gadsimta vidu, un viens no meistariem, kas šaja laika radīja savu augsto makslu, bija Džovanni Lorenco Bernīni. Bernīni bija vispusīgi apdavinats cilvēks un savu talantu izpauda gan arhitektūras, gan tēlniecības, gan glezniecības jomas.

Džovanni Lorenco Bernīni

Džovanni Lorenco Bernīni (1598-1680). Bernīni bija vispusīgi apdavinats cilvēks un savu talantu izpauda gan arhitektūras, gan tēlniecības, gan glezniecības jomas, tostarp veica arī Romas pavesta pasūtījumus.

Viens no lielakajiem 16. gadsimta arhitektūras projektiem bija 1100 gadus vecas Sv. Pētera bazilikas parbūve, kas turpinajas no 1506. līdz pat 1626. gadam un kuras ierosinatajs bija pats pavests Jūlijs II. Šaja darba piedalījušies sava laika izcilakie arhitekti – Donato Bramante, Rafaēls, Mikelandželo un Džovanni Lorenco Bernīni. Celtniecība turpinajas (ar partraukumiem) veselus 120 gadus, tas ir vairak ka gadsimtu, un, pavisam likumsakarīgi, - mainoties laikmetiem, tas gaita bija vērojama dižrenesanses arhitektu atkapšanas no stingras sekošanas antīkajiem paraugiem un pakapeniska pareja uz brīvakam un greznakam baroka formam. Lorenco Bernīni uzdevums bija daudzus gadus ieilgušo Sv. Pētera katedrales celtniecības darbu pabeigšana un katedrales priekša esoša laukuma ierīkošana (ap 1620-1670). Bernīni ar majestatisku vērienu radītais laukums katedrales priekša tiek uzskatīts par visievērojamako Italijas baroka arhitektūras ansambli. Darbs pie katedrales ēkas celtniecības nobeigšanas saistījas galvenokart ar iekštelpu galīgo izveidi un maksliniecisko apdari, ta izveidojot svinīgu, barokali greznu baznīcas iekštelpu paraugu. Viens no katedrales greznakajiem veidojumiem ir 1633. gada Bernīni darinatais 29 m augstais baldahīns virs katedrales galvena altara. To nes četras varenas vītas, izteikti barokalas kolonnas, kuru virsma bagatīgi rotata ar dažadu ziedu atveidiem kaluma tehnika. Uz baldahīna antablementa stūriem novietotas sparnotu eņģeļu bronzas figūras, kuru augstums gandrīz pusotras reizes parsniedz cilvēka augumu. Starp kolonnam un izliektajam dzegam nokarajas robota apmale ar 24 bronzas zobeniem. Katedrales prestižu pastiprina arī Bernīni 1656. gada izveidota apustuļa Pētera katedra apsīda. Katedra ir vairak ka 30 m augsta, to rota ap 30 bronzas tēlu. Apakša uz melna marmora un sarkanas jašmas postamentiem novietotas iespaidīgas baznīckungu figūras bīskapa tērpos. Augstak – kolonnu vidū – atrodas bronzas ietvars ar leģendaro Pētera krēslu, tad apzeltīti makoņi, eņģeļu un amoriņu bari, dievišķi stari un vidū uz reala loga fona žilbinoša gaisma lidojošs balodis. Tiešam iespaidīgi!

Iekštelpa meistarīgi izvietotas arī citas statujas ar barokam raksturīgajiem patētiskajiem žestiem un ekstazes izteiksmēm skulptūru sejas, kapu pieminekļi, visur spīd marmors un zelts. Bernīni tēlniecības mantojumam pieder gan bezgalīgi daudzie monumentali dekoratīvas plastikas darbi, gan stajdarbi. Meistara radītajas skulptūras un statujas apvienojas visas baroka laikmeta raksturīgakas iezīmes - tajas saliedēti apvienojas realistiska tēlojuma maksimals skaudrums kopa ar izsmalcinatu greznību un tēlainību. Vēl japiemin, ka Bernīni darinajis arī daudzus augstakas sabiedrības locekļu skulpturalus portretus un bistes, kas tapat risinati baroka laika tēlniecībai rakstūrīgajas greznajas, izsmalcinatajas formas, tomēr reizē makslinieks spējis uztvert portretējama individualo akcentējumu.