Ketleru dinastija

Ketleru dinastija.

Gothards Ketlers.

Dzimis 1517. gada Vestfalenes sīkmuižnieku ģimenē

1537. gada iestajies Livonijas ordenī.

1558. gada 9. jūlija Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru.

1559. gada ievēlēts par ordeņa mestru (pēdējais ordeņa mestrs)

1561. gada 28. novembrī Viļņa ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanas līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicas, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas Karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrakajam Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē, ka arī hercoga titulu sev un saviem pēcnacējiem

1561. gada Gothards Ketlers pariet luterticība un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem parņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsakot katoļu vajašanu

1562. gada 5. marta Rīga padošanas akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zalē nododot Lietuvas parstavim kņazam Radzivilam ordeņa regalijas un saņemot hercoga kroni.

1566. gada 11. marta aprecējas ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu

Fridrihs Vilhelms Ketlers.

Dzimis 1692.gada Mītava

1698. gada 22. janvara līdz 1711. gada 21. janvarim, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs

Pusaudža gadus pavadījis Prūsija, kurp ģimene parcēlas pēc tēva naves. Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmija.

1709. gada Hercogistes padome atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu

1710. gada maija, 21. jūlija parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devas uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļa no kazam Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.

1710. gada hercogistes slavas laiku piemiņai nodibinaja ordeni pēc kura vizuala parauga 1938. gada Latvijas Republika tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts

Jēkabs Ketlers.

Dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingena

Zaudējis mati, auga tēvabraļa Frīdriha Ketlera ģimenē

Ieguvis labu izglītību Rostokas un Leipcigas universitatē, iestajoties jau 12 gadu vecuma. Labi pratis latviešu valodu.

1634. gada princis Jēkabs devas apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdama studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeografiju

1638. gada kļuva par pavaldoni

1642. gada 16. augusta apstiprinats par hercogu.

17. gadsimta 40.-50. gados notika hercogistes uzplaukums, tika attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un kuģubūve. Jēkabs daudz ceļojis un redzēto izmantojis hercogistes attīstībai.

1654. gada tika sakta Tobago kolonizēšana Dienvidamerika, nosaucot koloniju par 'Jauno Kurzemi'

1658. līdz 1660. gadam, Otra Ziemeļu kara laika, atradas zviedru gūsta. Šai laika tika iznīcinata Kurzemes flote un ta zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigam flote tika atbūvēta un Kurzemei pat izdevas atkarot Tobago salu

Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centas atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.

1682. gada 1. janvarī miris Mītava.

Fridrihs Kazimirs Fon Ketlers.

Dzimis1650.gada 6.jūlija, Mītava

1675. gada 5. oktobrī apprecējas ar Nasavas grafa Heinriha meitu Sofiju Amaliju

1682. gada 10. janvara līdz 1698. gada 22. janvarim Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs

1691. gada apprecējas otru reizi ar princesi Elizabeti Sofiju Hohencollernu lielkūrfirsta Fridriha Vilhelma meitu.

Saņēma mantojuma nabadzīgu un izpostītu valsti, taču mīlēja greznu dzīvi, līdz ar to uzplauka maksla, mūzika un arhitektūra.

Fridriha Kazimira operas trupa pieradinaja plašakas aprindas pie vairak balsu kora dziesmam. Opera parveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmam, saka pariet uz deju instrumentalas mūzikas pavadība.

Galms pilnība tika parcelts uz Mītavu. Fridriha Kazimira valdīšanas laika Žečpospoļita palielinaja savu ietekmi hercogistes politiskaja un ekonomiskaja dzīvē.

1701. gada 23. jūlija pēc Mītavas ieņemšanas Stokholmas Arsenalam tika nodoti un inventarizēti hercogu ieroči un kara karogi