Roma nav mirusi, jo ta dzīvo mūsos.

Roma nav mirusi, jo ta dzīvo mūsos.

Atskatoties tuvaka un talaka pagatnē konstatēju faktu, ka visas lielas impērijas zaudējušas savu varenību un ietekmi, un gala rezultata sabrukušas. Taču katra liela impērija ir atstajusi sava laikmeta nezūdošas „pēdas”. Centieni atsevišķam valstīm uzkundzēties par daudzam tautam ir cietuši neveiksmi. Romas impērijas varenību apliecina vairak neka tūkstoš gadu ilgais pastavēšanas periods. Tas ilga no 753.g.p.m.ē. līdz mūsu ēras 5.gs. Neskatoties uz to, ka no Romas impērijas sagraves ir pagajuši 16.gs., joprojam mūsu sadzīvē tiek izmantots romiešu kultūras mantojums.

Ļoti daudz atklajumu, sasniegumu un izgudrojumu ir saglabajušies no romiešu kultūras. Mēs tos lietojam un izmantojam. Jūlija Cēzera laika tika izgudrots kalendars, kuru nosauca Jūlija varda. Pēc šī kalendara vēl tagad pareizticīgie un vecticībnieki svin baznīcas svētkus. Mēnešu nosaukumi mūsdienu kalendara ir tie paši. Mēs pat neiedomajamies, ka piektais un sestais gada mēnesis nosaukts Romas imperatora Jūlija un Augusta vardos. Roma attīstījas kristietība, kas līdz mūsu dienam saglabajusi savu ietekmi visa pasaulē.

Roma tika celtas greznas, brīnišķīgas būves. Augusta valdīšanas laika celtniecība saka izmantot marmoru. Arī mūsdienas marmors ir iecienīts būvmaterials. Roma varēja sastapt cilvēkus no visas pasaules, jo viņi varēja apmesties šeit uz dzīvi. Ta ka iedzīvotaju skaits strauji palielinajas, tad Roma centas risinat dzīvokļu problēmu. Šeit saka celt vairakstavu īres namus. Arī mūsdienas īres namus ceļ gan pašvaldības, gan privats personas un šada veida gūst peļņu.

Roma radas īpašu svētbilžu glezniecība, kas saglabajusies līdz mūsdienam. Romieši pirmie saka celt tiltus, pielietojot celtniecība betona masu. Pēc tam šo paņēmienu no romiešiem parņēma eiropieši.

No romiešiem mēs esam saglabajuši arī tadas zinatnes, ka jurisprudence, tieslietu zinatnes, kuras tiek macītas pat šodien. Romas impērija liela loma tika ieradīta literatūrai. Šai ziņa liela nozīme literatūras attīstība ir Gajam Mecenatam, kurš dzīvoja Augusta laika. Viņš ļoti mīlēja makslu un literatūru un to atbalstīja. No Mecenata cēlies sugas vards „mecenatisms”, ar ko apzīmē literatūras un makslas atbalstītajus.

Līdz mūsdienam ir saglabajušies daudzi Romas impērijas makslas un arhitektūras pieminekļi. Joprojam ir spēka ir teiciens: ”Visi ceļi ved uz Romu!” Tagad Romas impērijas galvaspilsētu nepartraukti apmeklē tūristi no visas pasaules. Arī es vēlētos kadreiz nokļūt Roma, lai varētu parliecinaties, ka Roma nav mirusi.