Roma nav mirusi, jo ta dzîvo mûsos.

Roma nav mirusi, jo ta dzîvo mûsos.

Atskatoties tuvaka un talaka pagatnç konstatçju faktu, ka visas lielas impçrijas zaudçjušas savu varenîbu un ietekmi, un gala rezultata sabrukušas. Taèu katra liela impçrija ir atstajusi sava laikmeta nezûdošas „pçdas”. Centieni atsevišíam valstîm uzkundzçties par daudzam tautam ir cietuši neveiksmi. Romas impçrijas varenîbu apliecina vairak neka tûkstoš gadu ilgais pastavçšanas periods. Tas ilga no 753.g.p.m.ç. lîdz mûsu çras 5.gs. Neskatoties uz to, ka no Romas impçrijas sagraves ir pagajuši 16.gs., joprojam mûsu sadzîvç tiek izmantots romiešu kultûras mantojums.

Ïoti daudz atklajumu, sasniegumu un izgudrojumu ir saglabajušies no romiešu kultûras. Mçs tos lietojam un izmantojam. Jûlija Cçzera laika tika izgudrots kalendars, kuru nosauca Jûlija varda. Pçc šî kalendara vçl tagad pareizticîgie un vecticîbnieki svin baznîcas svçtkus. Mçnešu nosaukumi mûsdienu kalendara ir tie paši. Mçs pat neiedomajamies, ka piektais un sestais gada mçnesis nosaukts Romas imperatora Jûlija un Augusta vardos. Roma attîstîjas kristietîba, kas lîdz mûsu dienam saglabajusi savu ietekmi visa pasaulç.

Roma tika celtas greznas, brînišíîgas bûves. Augusta valdîšanas laika celtniecîba saka izmantot marmoru. Arî mûsdienas marmors ir iecienîts bûvmaterials. Roma varçja sastapt cilvçkus no visas pasaules, jo viòi varçja apmesties šeit uz dzîvi. Ta ka iedzîvotaju skaits strauji palielinajas, tad Roma centas risinat dzîvokïu problçmu. Šeit saka celt vairakstavu îres namus. Arî mûsdienas îres namus ceï gan pašvaldîbas, gan privats personas un šada veida gûst peïòu.

Roma radas îpašu svçtbilžu glezniecîba, kas saglabajusies lîdz mûsdienam. Romieši pirmie saka celt tiltus, pielietojot celtniecîba betona masu. Pçc tam šo paòçmienu no romiešiem paròçma eiropieši.

No romiešiem mçs esam saglabajuši arî tadas zinatnes, ka jurisprudence, tieslietu zinatnes, kuras tiek macîtas pat šodien. Romas impçrija liela loma tika ieradîta literatûrai. Šai ziòa liela nozîme literatûras attîstîba ir Gajam Mecenatam, kurš dzîvoja Augusta laika. Viòš ïoti mîlçja makslu un literatûru un to atbalstîja. No Mecenata cçlies sugas vards „mecenatisms”, ar ko apzîmç literatûras un makslas atbalstîtajus.

Lîdz mûsdienam ir saglabajušies daudzi Romas impçrijas makslas un arhitektûras pieminekïi. Joprojam ir spçka ir teiciens: ”Visi ceïi ved uz Romu!” Tagad Romas impçrijas galvaspilsçtu nepartraukti apmeklç tûristi no visas pasaules. Arî es vçlçtos kadreiz nokïût Roma, lai varçtu parliecinaties, ka Roma nav mirusi.