Roma

Roma

Romas kultûra

Romiešu inženieru maka paradas arî karamašînu izgudrojums. Romieši plaši izmantoja dažadas metamas mašînas. Tas meta lielas akmens vai dzelzs lodes. Citas mašînas svieda bultas. Romiešiem bija arî mûru graujamas mašînas – tarani. Tas bija resns garš baïíis, ko strîíos iešûpoja un trieca pret mûri. Baïía gals bija veidots no metala, parasti auna galvas veida.

Visbriesmîgaka mašîna senajos laikos bija aplenkuma tornis. Romieši to pilnveidoja. Tas bija vairakus stavus augsts segts tornis. Pa to karavîri nokïuva uz aplenktas pilsçtas mûriem. Toròa apakšçja stava bija iebûvçts tarans. Augšçjos stavos varçja nokïût pa iekšçjam kapnçm.

Mûsu çras 2. gadsimta sakums bija Romas valsts lielakais uzplaukuma laiks. Romiešu celtnieki apguva dažadus velvju tehnikas (pusaploces telpas parsegums) paòçmienus un izveidojas par izciliem meistariem šaja joma, pieradot savu meistarîbu ar pasaulslaveno Romas Panteonu jeb visu dievu templi.

Etruski

Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no ka arî cçlies Toskanas provinces nosaukums. Tiesa, pašu etrusku izcelšanas joprojam nav îsti skaidra. Daudzi vçsturnieki doma, ka etrusku priekšteèi ieradušies Italijas pussala no Azijas pçc hetu impçrijas sabrukuma. Hçrodots min, ka etruski ieradušies Italijas pussala no Lîdijas. Citi mûsdienu vçsturnieki un arheologi uzskata, ka etruski ieceïojuši Italijas pussala no Mazazijas vai pari Alpiem no Austrumeiropas, bet vçl citi, ka tie vienmçr bijuši vietçjie iedzimtie. Bet varbût, ka daïa patiesîbas ir katra no šiem viedokïiem – arî Egeja daudzu gadsimtu gaita varçja novçrot raibu, nepartraukti mainîgu tautu kokteili, lîdz šeit sintezçjas vairak vai mazak kultûras un valodas ziòa vienota Senas Grieíijas civilizacija.

Etrusku sasniegumi

Lai kada bûtu bijusi viòu izcelšanas, etruski bijuši ïoti inovatîva un stradîga tauta. Viòi apstradaja dzelzi, izmantojot dzelzs rûdu, ko viòi ieguva Elbas sala. Pateicoties attîstîtai metalurìijai un efektîvu dzelzs ieroèu izgatavošanas prasmei, etruski bez grûtîbam kontrolçja lielu Italijas pussalas daïu, kamçr šeit vçl pastavçja nelielas pilsçtvalstis. Dzelzs un ta izstradajumi, kuri piesaistîja lielu feniíiešu un grieíu tirgotaju interesi, liela mçra bija arî etrusku labklajîbas pamats.

Skaidrs ir arî, ka etruski bijuši labi komersanti – viòiem bija ciešas tirdzniecîbas attiecîbas ar feniíiešiem un grieíu Sicîliju. Alfabçtu etruski bija aizguvuši no grieíiem, arî etrusku kultûra pamata bijusi helçniska. Tiek uzskatîts, ka arî gladiatoru spçles ir etrusku izgudrojums.

Roma

Roma ir Italijas galvaspilsçta un lielaka pilsçta. Ta atrodas pie Tibras upes, netalu no Vidusjûras. Viens no Rietumu civilizacijas 'šûpuïiem', jo Senajos laikos bijusi Senas Romas galvenais centrs.

Roma ir Italijas politiskais centrs, liels ekonomikas centrs. Viena no tûristu apmeklçtakajam pilsçtam pasaulç.

Pilsçtas centra atrodas Vatikans — suverçna valsts, pavesta rezidence, lîdz ar to Roma ir visas katoïu pasaules centrs.

Pilsçtai ir apmçram 2500 gadu gara vçsture, un ta ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impçrijas, Pavesta valsts un Italijas centrs.

Pçc leìendas Romu 753. gada p.m.ç. dibinajis Romuls - viens no dvîòubraïiem. Romuls pçc tradîcijas tiek uzskatîts par pirmo Romas karali (íçniòu). Pilsçta tiek dibinata uz viena no septiòiem Romas pakalniem — Palatîna (parçjie pakalni ir Aventîns, Eskvilîns, Kapitolijs, Kelijs, Kvirinals un Viminals.

Tiek lçsts, ka pçc 650. g. p.m.ç. Roma nokïûst etrusku vara, tomçr ap 500. g. latîòi saceïas pret tiem un 509. g. nodibina Romas republiku.

390. gada p.m.ç. galli izlaupa Romu. 246.-146. g. norisinajas Romai ïoti grûtie Pûniešu kari ar Kartagu, pçc kuriem Romas republika kïuva Vidusjûras lielvalsti.

146.-44. g. p.m.ç. - nemieru un pilsoòu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jûlijs Cçzars).

44.-14. g. p.m.ç. Augusts Oktavians nodibina Romas impçriju.

68.-96. g. - Flaviju dinastijas laiks. Kolizeja celtniecîba.

III gs. - Romas impçrijas krîze. Karakalla termu un Aurçlija mûru celtniecîba.

284.-337. g. - Diokletiana un Konstantîna valdîšana. Pirmas kristiešu bazilikas. Kauja pie Milviana tilta. 313. gada kristietîba kïûst par legalu Romas impçrijas reliìiju (Milanas edikts). Roma ir vairak ka miljons iedzîvotaju, bet ta vairs nav impçrijas galvaspilsçta, tomçr saglaba ietekmi un kïûst par baznîcas centru. 395. gada notiek Rietumromas impçrijas un Austrumromas impçrijas (Bizantijas) atdalîšanas.

410. gada vestgoti Alarika vadîba ieòem Romu, bet 45.gada vandaïi otrreiz ieòem un izposta Romu, no kurienes vandalisma apzîmçjums.

880. gada Karlis Lielais Roma, Sv.Pçtera katedralç kronç sevi par Svçtas Romas impçrijas imperatoru.

836. gada musulmaòi izlaupa Sv. Pçtera katedrali, bet 1000. gada Romu izlaupa vikingi. 114. gada nodibinas Romas komûna.

1303. gada nodibina Romas universitati, bet 1309. gada pavests Klements V parceï savu rezidenci uz Avinjonu. 1347. gada Kola di Rienco paròem varu Roma, bet 1377. gada pavests Grigorijs XI atgriežas Roma.

No 1420.-1519. gadam Roma kïûst par Italijas renesanses centru. Tiek uzcelta jauna Sv. Pçtera katedrale un Siksta kapella.

1527. gada landsknehti ieòem Romu.

1638. g. - 1667. g. - Baroka laiks. Roma darbojas Bernîni un Boromîni. Roma ir 120 000 iedzîvotaju.

1798.g.-1799.g. un 1800.g.-1814.g. Roma ir franèu okupacija.

1848.g.-1849.g. - Romas republika Mazîni un Garibaldi vadîba. 1870. gada Roma ienak itaïu karaspçks.

1922. gada oktobrî - Musolîni vadîtais maršs uz Romu, pçc kura Italija varu iegûst fašisti. 1929.gada Laterana pilî tiek noslçgts Laterana pakts.

1943. gada Sabiedrotie bombardç Romu.

1978. gada Sarkanas brigades Roma nolaupa, bet pçc tam nogalina Italijas premjerministru Aldo Moro, 1981. gada turku terorists Mehmeds Ali Agdža veic atentatu pret pavestu Jani Pavilu II.

1960. gada Roma notiek vasaras Olimpiskas spçles, bet 1990.gada Pasaules èempionats futbola.

Romas arhitektûra

Îres nami. Vairakstavu îres nami Roma aizòçma veselus kvartalus. Lîdzîgus namus mçs varam arî redzçt mûsdienas. Vietam pat bija redzami 5-7 m augsti îres nami. Tiesa gan, tie nebija paši labakie majokïi. Šajas çkas bija redzami paša zemaka slaòa romieši. Visapkart valdîja netîrîba, troksnis, viss nelabi oda, jo šie nami nebija pieslçgti kanalizacijai.

Kolizejs. Mûsu çras 75. - 80. gada celta kolizeja augstums sasniedza 49 metrus. Šîs çkas centralo daïu aizòçma arçna, kuras grîda bija paceïama un nolaižama. Šeit notika gladiatoru cîòas un dažadi citi pasakumi.

Ûdensvads. Ïoti daudz ûdens patçrçja romiešu pirtis (termas sk. talak), tapçc Roma tika ieviesti pazemes un virszemes ûdensvadi. Šo sistçmu izmanto arî mûsdienas. Roma bija aptuveni 13 šadu sistçmu. Bez ûdensvadiem Roma arî atradas neskaitami daudzas strûklakas un citas ûdenskratuves.

Termas jeb pirtis. Senie romieši bija ïoti iecienîjuši termas. Tas atvçra pçcpusdiena, un to izziòoja ar zvanu, kuru dzirdçja visa pilsçta. Dažas no šîm termam bija milzîgas. Tas varçja uzòemt lîdz pat 3000 apmeklçtaju. Tajas atradas Silta un auksta ûdens baseini, sporta telpas, pirtis ar silto ûdeni, bibliotçka un lasîtava u.c..

Romiešu ìimene jeb famîlija. Romiešu ìimenç visa vara piederçja tçvam. Kad bçrns piedzima tçvs varçja izlemt viòa likteni. To varçja pieòemt vai arî izlikt. Visbiežak izlikšanas gadîjuma bçrns mira. Dçli nedrîkstçja pirkt zemi bez tçva atïaujas. Dçli, viòu sievas ar bçrniem dzîvoja viena maja ar ìimenes galvu. Ïoti tika godinati senèi. Goda istaba atradas senèu krûšu tçli un portreti.

Muižas. 2. gs. p.m.ç. paradîjas liels daudzums vidçja lieluma muižu. Muiža bija samçra grezna savrupmaja, kura vasaras dzîvoja kungs (muižas îpašnieks), jo pilsçta bija neciešami karsts. Aiz kunga majas atradas arî virtuve, pirts, kûts. Talak saimnieciskas telpas (piem. dzirnavas). Muižas arî audzçja labîbu, olîvas, vînogulajus u.c..Vçl darzos auga abeles, bumbieres, vîìes u.c. augïu koki. Kûtîs atradas zirgi, govis, aitas, vistas u.c. majlopi. Muižu parvaldîja parvaldnieks, kuram bija jaseko lîdzi vergu darbam un kartîbai muiža. Visbiežak arî viòš bija vergs. Muiža izaudzçtos produktus veda pardot uz Romu.

Vissvarîgaka romiešu arhitektûras iezîme tomçr ir arku izmantojums. Lai gan arka ir bijusi pazîstama arî grieíu arhitektiem, viòu celtajas çkas tai nav tikpat ka nekadas nozîmes. Arkas izbûve no íîïveida akmens plaksnçm ir visai sarežìîts inženiertehnisks uzdevums. Celtnieks, kas ar to ticis gala, var îstenot pat vispardrošakas ieceres. Arku var izmantot tiltu, akveduktu un pat velvju parseguma konstrukcijas. Romiešu celtnieki ar laiku apguva dažadus velvju tehnikas paòçmienus un kïuva par izciliem lietpratçjiem šaja joma.

Mitoloìija

Mitoloìija ir bûtiska cilvçces kultûras sastavdaïa. Mijiedarbîba ar mitoloìiju veidojusies reliìija, filozofija, literatûra, arî zinatòu pirmsakumi. Radusies cilvçces sakumposma, mitoloìija arî vçlak ietekmçjusi kultûras attîstîbu. Daudzi literatûras un makslas šedevri nav pilnîba izprotami, neparzinot tajos attçlotas mitoloìiskas personas un izmantotos mitoloìiskos sižetus. Varçtu teikt, ka mitoloìija ir cilvçces garîgais šûpulis.

Katras tautas unikalitati un savdabîbu raksturo tas kultûra, kas savukart sakòojas attiecîgaja mitoloìija. Nopietna iepazîšanas ar kadu naciju jasak ar tas mîtu un mitoloìisko priekšstatu sistçmu studijam. Šî atziòa ir îpaši nozîmîga šodien, kad ir iespçja izsvçrt un attîstît sakarus ar visas pasaules tautam un nacijam.

Saturns.

Saturns ir viens no senakajiem romiešu dieviem. Saturns ir htonisks mirušo pasaules dievs. Saturns ir ka nepielûdzamu laika ritums, kurš iznîcina to, ko pats radîjis, vai arî ka sçkla, kas atgriežas zemç, kas to radîjusi. Saturnam tika veltîti nogalinato ienaidnieku ieroèi, lai izpirktu izlietas asinis un novçrstu to nelabvçlîgo ietekmi uz sçjumiem. Astroloìija Saturnu ka plançtu uzskatîja par aukstu un drûmu, kas šadas îpašîbas piešíir arî cilvçkiem.

Jupiters.

Jupiters bija debesu dievs. Jupiteru bieži sauca par Lukçtiju. Viòš bija lîdzîgs grieíu dievam Zevam. Jupiters bija Saturna un Rejas dçls. Viòš bija Neptûna un Plûtona bralis. Jupiters bija Romas valsts aizbildnis, gaismas, zibens, pçrkona, negaisa un lietus dievs. Viòu attçloja, ka bargu vîru ar lielu bardu, platam krûtîm, gariem, sprogainiem matiem. Jupiters ir ozola un koku gars. Jupiters bija zemkopîbas aizbildnis, viòam bija veltîti vînogu novakšanas svçtki.

Junona.

Jûnona ir debesu dieviete seno romiešu mitoloìija. Jupitera masa un sieva. Laulîbu , laulîbas ceremoniju, dzemdçtaju un precçto sieviešu aizbildne. Atbilst sengrieíu dievietei Hçrai.

Merkurijs.

Merkurijs ir tirdzniecîbas dievs. Merkurijam tika veltîts templis pie Liela cirka. Merkurija mate bija Maja. Ka ienakumu un bagatîbas dievu Merkuriju parasti attçloja ar maku un bieži to attçloja ar Fortûnu. Merkurija epitets bija laimîgais. Merkurijs vçlak kïuva par dvçseïu pavadîtaju uz mirušo valstîbu, par dievu vçstnesi un kalpu, makslu un amatu aizstavi, maìijas un astroloìijas zinataju.

Neptûns.

Neptûns ir avotu , strautu un upju dievs. Zirgkopju un zirgu sacîkšu aizbildnis. Neptûnu attçloja ,ka atlçtisku vîru ar trijžuburi roka. Neptûns- viens no senakajiem romiešu dieviem. Pirmatnçja Neptûna bûtîba un kults maz zinami. Acîmredzot Neptûns vienmçr bijis saistîts ar ûdeni. Par godu Neptûnam uzcelta templi un rîkoji svçtki- neptunaliji. Neptûna svçtki Neptunaliji svinçti 23.jûlija, lai atvairîtu sausumu. Jûras dieva Neptûna sieva bija Salacija. Neptûnu godaja tie, kas bija saistîti ar jûru vai tie, kas devas jûras ceïojuma.

Marss.

Marss ir kara dievs. Marsam veltîtie dzîvnieki ir dzenis, zirgs, vçrsis un vilks. Tika uzskatîts par Romas dibinataju Romula un Rema tçvu. Par godu Marsam marta sakuma rîkoja svinîgus gajienus. Marss atbilda Arejam. Marss bieži tika attçlots uz monçtam, kopa ar Honoru un Virtûtu. Viòš bija ïoti populars armija. Marss bija Augusta pavadonis, sargatajs, nomierinatajs.

Minerva.

Minerva ir dieviete. Viòa ir amatu un makslas aizbildne. Minerva, Jupiteru un Junonu veidoja’’ Kapitolija triadi’’.No 3.gs. beigas p.m.ç. Minerva bija kara un gudrîbas dieviete.

Vulkans.

Vulkans ir postošas un attîrošas liesmas dievs. Vçlak Vulkans tika godats ka dievs, kas sarga no ugunsgrçkiem.

Vençra.

Vençra ir darzu dieviete, kuras vardu lietoja par sinonîmu augïiem. Vçlak Vençra kïûst par skaistuma un mîlas dievieti.

Herkuls.

Herkuls ir bagatîbas vairošanas dievs. Tirgoòi un karavadoòi upurçja viòam desmito daïu savas peïòas un laupîjuma. Herkula epitets bija neuzvaramais. Kareivjiem Herkuls bija uzvaras dievs, aristokratiem- ideala valdnieka prototips, gudrinieks.

Fortûna.

Fortûna ir laimes, gadîjuma un veiksmes dieviete. Vçlak viòa kïûst par ražas dievieti, ka arî mates un sieviešu dievieti. Fortûna bija labvçlîga sievietçm, kas laulîba bijušas tikai vienu reizi. Fortûna ir bijusi attçlota arî uz monçtam.

Portûns.

Portûns ir durvju dievs, dievs izejai uz upi vai jûru, ostas dievs. Viòam bija savs flamins un svçtki- Portunaliji, ko svinçja pie Tibras 17.augusta.

Filozofija

Senie romieši bija vairak praktiíi, nevis teorçtiíi. Roma bija daudz grieíu pedagogu un skolotaju, kuriem dižciltîgie uzticçja savu bçrnu skološanu. Tika apgûtas un iemacîtas svarîgakas zinatnes, jaunieši tika sagatavoti dzîvei.

Filozofiju veidoja fizika, çtika un loìika.

Romiešu filozofi.

Marks Tullijs Cicerons, 106. gada p.m.ç. 3. janvaris - 43. gada p.m.ç. 7. decembris), Senas Romas filozofs, valstsvîrs, jurists, literats, politikas teorçtiíis un Romas likumu izstradatajs. Cicerons tiek uzskatîts par vienu no izcilakajiem Romas oratoriem un prozas stilistiem.

Cicerona izpratnç daiïruna cieši saistîta ar politiku, jo idealam oratoram nav jaaprobežojas tikai ar tiesu, bet tam jabût vispirms valsts darbiniekam — vispusîgi attîstîtam cilvçkam, viòam ir jazina filozofija, vçsture un literatûra, lai ilustrçtu savas runas ar piemçriem.

Pats Cicerons bija viens no sava laika izglîtotakajiem cilvçkiem. Savos filozofiskajos traktatos Cicerons iepazîstinaja romiešus ar hellçnistiskas filozofijas virzieniem, ar stoiíiem, Akadçmijas macîbu, epikûrismu un citiem. Viòa darbi ir labs palîgs grieíu filozofu uzskatu izzinašanai, jo to vairakums lîdz mûsdienam nav saglabajušies.

Filozofija Cicerons nav oriìinals, lielakoties sajauc un parstrada grieíu darbus, nepieslienoties nevienam virzienam.

Cicerons uzstajies pret zîlçšanu, maòticîbu, dažadiem aizspriedumiem. Noliedzot upurus un orakulus, izsmejot pareìus, atzîst, ka reliìija valstî ir nepieciešama sabiedriskas kartîbas uzturçšanai.

Seneka(4.g. p.m.ç. lîdz 56.g. m.ç.) bija nozîmîgs romiešu filozofs, dramaturgs un valstsvîrs.

Seneka rakstîjis filozofiskus darbus (esejas, vçstules, îpaši jamin 'Vçstules Lucîlijam par çtiku'), traìçdijas, viòam pieder arî viens satîrisks darbs un viens meteoroloìiska rakstura darbs. Seneka uzskatams par vienu no nozîmîgakajiem.

Romas kultûras ieguldîjums mûsdienas

Roma nav mirusi, jo mûsdienu cilvçki vçl jo projam izmanto romiešu sasniegumus amatniecîba, maksla, arhitektûra, matematika, u.c. Senas Romas nozîme mûsdienu dzîvç ir parak liela, lai varçtu teikt, ka viòa ir mirusi. Romas kultûra ir devusi lielu ieguldîjumu mûsdienam. mûsdienas jebkurš cilvçks saskaras ar tas atstatajam pçdam.Roma tiek saukta arî par 'mûžîgo pilsçtu'. No Senas Romas vçl lîdz mûsdienam ir saglabajušies kultûras pieminekïi .Romas kultûru var uzskatît par leìendaru un mitoloìisku, kur leìenda par Romas dibinašanu ir vçsturiskas moments, pretstata mîtam, kas ir politiski mçrítiecîgi izstradats, ko dçvç par politisko mitoloìiju, kas mûsdienas apzîmçjama ka ideoloìija.