Roma

Roma

Romas kultūra

Romiešu inženieru maka paradas arī karamašīnu izgudrojums. Romieši plaši izmantoja dažadas metamas mašīnas. Tas meta lielas akmens vai dzelzs lodes. Citas mašīnas svieda bultas. Romiešiem bija arī mūru graujamas mašīnas – tarani. Tas bija resns garš baļķis, ko strīķos iešūpoja un trieca pret mūri. Baļķa gals bija veidots no metala, parasti auna galvas veida.

Visbriesmīgaka mašīna senajos laikos bija aplenkuma tornis. Romieši to pilnveidoja. Tas bija vairakus stavus augsts segts tornis. Pa to karavīri nokļuva uz aplenktas pilsētas mūriem. Torņa apakšēja stava bija iebūvēts tarans. Augšējos stavos varēja nokļūt pa iekšējam kapnēm.

Mūsu ēras 2. gadsimta sakums bija Romas valsts lielakais uzplaukuma laiks. Romiešu celtnieki apguva dažadus velvju tehnikas (pusaploces telpas parsegums) paņēmienus un izveidojas par izciliem meistariem šaja joma, pieradot savu meistarību ar pasaulslaveno Romas Panteonu jeb visu dievu templi.

Etruski

Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no ka arī cēlies Toskanas provinces nosaukums. Tiesa, pašu etrusku izcelšanas joprojam nav īsti skaidra. Daudzi vēsturnieki doma, ka etrusku priekšteči ieradušies Italijas pussala no Azijas pēc hetu impērijas sabrukuma. Hērodots min, ka etruski ieradušies Italijas pussala no Līdijas. Citi mūsdienu vēsturnieki un arheologi uzskata, ka etruski ieceļojuši Italijas pussala no Mazazijas vai pari Alpiem no Austrumeiropas, bet vēl citi, ka tie vienmēr bijuši vietējie iedzimtie. Bet varbūt, ka daļa patiesības ir katra no šiem viedokļiem – arī Egeja daudzu gadsimtu gaita varēja novērot raibu, nepartraukti mainīgu tautu kokteili, līdz šeit sintezējas vairak vai mazak kultūras un valodas ziņa vienota Senas Grieķijas civilizacija.

Etrusku sasniegumi

Lai kada būtu bijusi viņu izcelšanas, etruski bijuši ļoti inovatīva un stradīga tauta. Viņi apstradaja dzelzi, izmantojot dzelzs rūdu, ko viņi ieguva Elbas sala. Pateicoties attīstītai metalurģijai un efektīvu dzelzs ieroču izgatavošanas prasmei, etruski bez grūtībam kontrolēja lielu Italijas pussalas daļu, kamēr šeit vēl pastavēja nelielas pilsētvalstis. Dzelzs un ta izstradajumi, kuri piesaistīja lielu feniķiešu un grieķu tirgotaju interesi, liela mēra bija arī etrusku labklajības pamats.

Skaidrs ir arī, ka etruski bijuši labi komersanti – viņiem bija ciešas tirdzniecības attiecības ar feniķiešiem un grieķu Sicīliju. Alfabētu etruski bija aizguvuši no grieķiem, arī etrusku kultūra pamata bijusi helēniska. Tiek uzskatīts, ka arī gladiatoru spēles ir etrusku izgudrojums.

Roma

Roma ir Italijas galvaspilsēta un lielaka pilsēta. Ta atrodas pie Tibras upes, netalu no Vidusjūras. Viens no Rietumu civilizacijas 'šūpuļiem', jo Senajos laikos bijusi Senas Romas galvenais centrs.

Roma ir Italijas politiskais centrs, liels ekonomikas centrs. Viena no tūristu apmeklētakajam pilsētam pasaulē.

Pilsētas centra atrodas Vatikans — suverēna valsts, pavesta rezidence, līdz ar to Roma ir visas katoļu pasaules centrs.

Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un ta ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impērijas, Pavesta valsts un Italijas centrs.

Pēc leģendas Romu 753. gada p.m.ē. dibinajis Romuls - viens no dvīņubraļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo Romas karali (ķēniņu). Pilsēta tiek dibinata uz viena no septiņiem Romas pakalniem — Palatīna (parējie pakalni ir Aventīns, Eskvilīns, Kapitolijs, Kelijs, Kvirinals un Viminals.

Tiek lēsts, ka pēc 650. g. p.m.ē. Roma nokļūst etrusku vara, tomēr ap 500. g. latīņi saceļas pret tiem un 509. g. nodibina Romas republiku.

390. gada p.m.ē. galli izlaupa Romu. 246.-146. g. norisinajas Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartagu, pēc kuriem Romas republika kļuva Vidusjūras lielvalsti.

146.-44. g. p.m.ē. - nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).

44.-14. g. p.m.ē. Augusts Oktavians nodibina Romas impēriju.

68.-96. g. - Flaviju dinastijas laiks. Kolizeja celtniecība.

III gs. - Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība.

284.-337. g. - Diokletiana un Konstantīna valdīšana. Pirmas kristiešu bazilikas. Kauja pie Milviana tilta. 313. gada kristietība kļūst par legalu Romas impērijas reliģiju (Milanas edikts). Roma ir vairak ka miljons iedzīvotaju, bet ta vairs nav impērijas galvaspilsēta, tomēr saglaba ietekmi un kļūst par baznīcas centru. 395. gada notiek Rietumromas impērijas un Austrumromas impērijas (Bizantijas) atdalīšanas.

410. gada vestgoti Alarika vadība ieņem Romu, bet 45.gada vandaļi otrreiz ieņem un izposta Romu, no kurienes vandalisma apzīmējums.

880. gada Karlis Lielais Roma, Sv.Pētera katedralē kronē sevi par Svētas Romas impērijas imperatoru.

836. gada musulmaņi izlaupa Sv. Pētera katedrali, bet 1000. gada Romu izlaupa vikingi. 114. gada nodibinas Romas komūna.

1303. gada nodibina Romas universitati, bet 1309. gada pavests Klements V parceļ savu rezidenci uz Avinjonu. 1347. gada Kola di Rienco parņem varu Roma, bet 1377. gada pavests Grigorijs XI atgriežas Roma.

No 1420.-1519. gadam Roma kļūst par Italijas renesanses centru. Tiek uzcelta jauna Sv. Pētera katedrale un Siksta kapella.

1527. gada landsknehti ieņem Romu.

1638. g. - 1667. g. - Baroka laiks. Roma darbojas Bernīni un Boromīni. Roma ir 120 000 iedzīvotaju.

1798.g.-1799.g. un 1800.g.-1814.g. Roma ir franču okupacija.

1848.g.-1849.g. - Romas republika Mazīni un Garibaldi vadība. 1870. gada Roma ienak itaļu karaspēks.

1922. gada oktobrī - Musolīni vadītais maršs uz Romu, pēc kura Italija varu iegūst fašisti. 1929.gada Laterana pilī tiek noslēgts Laterana pakts.

1943. gada Sabiedrotie bombardē Romu.

1978. gada Sarkanas brigades Roma nolaupa, bet pēc tam nogalina Italijas premjerministru Aldo Moro, 1981. gada turku terorists Mehmeds Ali Agdža veic atentatu pret pavestu Jani Pavilu II.

1960. gada Roma notiek vasaras Olimpiskas spēles, bet 1990.gada Pasaules čempionats futbola.

Romas arhitektūra

Īres nami. Vairakstavu īres nami Roma aizņēma veselus kvartalus. Līdzīgus namus mēs varam arī redzēt mūsdienas. Vietam pat bija redzami 5-7 m augsti īres nami. Tiesa gan, tie nebija paši labakie majokļi. Šajas ēkas bija redzami paša zemaka slaņa romieši. Visapkart valdīja netīrība, troksnis, viss nelabi oda, jo šie nami nebija pieslēgti kanalizacijai.

Kolizejs. Mūsu ēras 75. - 80. gada celta kolizeja augstums sasniedza 49 metrus. Šīs ēkas centralo daļu aizņēma arēna, kuras grīda bija paceļama un nolaižama. Šeit notika gladiatoru cīņas un dažadi citi pasakumi.

Ūdensvads. Ļoti daudz ūdens patērēja romiešu pirtis (termas sk. talak), tapēc Roma tika ieviesti pazemes un virszemes ūdensvadi. Šo sistēmu izmanto arī mūsdienas. Roma bija aptuveni 13 šadu sistēmu. Bez ūdensvadiem Roma arī atradas neskaitami daudzas strūklakas un citas ūdenskratuves.

Termas jeb pirtis. Senie romieši bija ļoti iecienījuši termas. Tas atvēra pēcpusdiena, un to izziņoja ar zvanu, kuru dzirdēja visa pilsēta. Dažas no šīm termam bija milzīgas. Tas varēja uzņemt līdz pat 3000 apmeklētaju. Tajas atradas Silta un auksta ūdens baseini, sporta telpas, pirtis ar silto ūdeni, bibliotēka un lasītava u.c..

Romiešu ģimene jeb famīlija. Romiešu ģimenē visa vara piederēja tēvam. Kad bērns piedzima tēvs varēja izlemt viņa likteni. To varēja pieņemt vai arī izlikt. Visbiežak izlikšanas gadījuma bērns mira. Dēli nedrīkstēja pirkt zemi bez tēva atļaujas. Dēli, viņu sievas ar bērniem dzīvoja viena maja ar ģimenes galvu. Ļoti tika godinati senči. Goda istaba atradas senču krūšu tēli un portreti.

Muižas. 2. gs. p.m.ē. paradījas liels daudzums vidēja lieluma muižu. Muiža bija samēra grezna savrupmaja, kura vasaras dzīvoja kungs (muižas īpašnieks), jo pilsēta bija neciešami karsts. Aiz kunga majas atradas arī virtuve, pirts, kūts. Talak saimnieciskas telpas (piem. dzirnavas). Muižas arī audzēja labību, olīvas, vīnogulajus u.c..Vēl darzos auga abeles, bumbieres, vīģes u.c. augļu koki. Kūtīs atradas zirgi, govis, aitas, vistas u.c. majlopi. Muižu parvaldīja parvaldnieks, kuram bija jaseko līdzi vergu darbam un kartībai muiža. Visbiežak arī viņš bija vergs. Muiža izaudzētos produktus veda pardot uz Romu.

Vissvarīgaka romiešu arhitektūras iezīme tomēr ir arku izmantojums. Lai gan arka ir bijusi pazīstama arī grieķu arhitektiem, viņu celtajas ēkas tai nav tikpat ka nekadas nozīmes. Arkas izbūve no ķīļveida akmens plaksnēm ir visai sarežģīts inženiertehnisks uzdevums. Celtnieks, kas ar to ticis gala, var īstenot pat vispardrošakas ieceres. Arku var izmantot tiltu, akveduktu un pat velvju parseguma konstrukcijas. Romiešu celtnieki ar laiku apguva dažadus velvju tehnikas paņēmienus un kļuva par izciliem lietpratējiem šaja joma.

Mitoloģija

Mitoloģija ir būtiska cilvēces kultūras sastavdaļa. Mijiedarbība ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinatņu pirmsakumi. Radusies cilvēces sakumposma, mitoloģija arī vēlak ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un makslas šedevri nav pilnība izprotami, neparzinot tajos attēlotas mitoloģiskas personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.

Katras tautas unikalitati un savdabību raksturo tas kultūra, kas savukart sakņojas attiecīgaja mitoloģija. Nopietna iepazīšanas ar kadu naciju jasak ar tas mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijam. Šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautam un nacijam.

Saturns.

Saturns ir viens no senakajiem romiešu dieviem. Saturns ir htonisks mirušo pasaules dievs. Saturns ir ka nepielūdzamu laika ritums, kurš iznīcina to, ko pats radījis, vai arī ka sēkla, kas atgriežas zemē, kas to radījusi. Saturnam tika veltīti nogalinato ienaidnieku ieroči, lai izpirktu izlietas asinis un novērstu to nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem. Astroloģija Saturnu ka planētu uzskatīja par aukstu un drūmu, kas šadas īpašības piešķir arī cilvēkiem.

Jupiters.

Jupiters bija debesu dievs. Jupiteru bieži sauca par Lukētiju. Viņš bija līdzīgs grieķu dievam Zevam. Jupiters bija Saturna un Rejas dēls. Viņš bija Neptūna un Plūtona bralis. Jupiters bija Romas valsts aizbildnis, gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs. Viņu attēloja, ka bargu vīru ar lielu bardu, platam krūtīm, gariem, sprogainiem matiem. Jupiters ir ozola un koku gars. Jupiters bija zemkopības aizbildnis, viņam bija veltīti vīnogu novakšanas svētki.

Junona.

Jūnona ir debesu dieviete seno romiešu mitoloģija. Jupitera masa un sieva. Laulību , laulības ceremoniju, dzemdētaju un precēto sieviešu aizbildne. Atbilst sengrieķu dievietei Hērai.

Merkurijs.

Merkurijs ir tirdzniecības dievs. Merkurijam tika veltīts templis pie Liela cirka. Merkurija mate bija Maja. Ka ienakumu un bagatības dievu Merkuriju parasti attēloja ar maku un bieži to attēloja ar Fortūnu. Merkurija epitets bija laimīgais. Merkurijs vēlak kļuva par dvēseļu pavadītaju uz mirušo valstību, par dievu vēstnesi un kalpu, makslu un amatu aizstavi, maģijas un astroloģijas zinataju.

Neptūns.

Neptūns ir avotu , strautu un upju dievs. Zirgkopju un zirgu sacīkšu aizbildnis. Neptūnu attēloja ,ka atlētisku vīru ar trijžuburi roka. Neptūns- viens no senakajiem romiešu dieviem. Pirmatnēja Neptūna būtība un kults maz zinami. Acīmredzot Neptūns vienmēr bijis saistīts ar ūdeni. Par godu Neptūnam uzcelta templi un rīkoji svētki- neptunaliji. Neptūna svētki Neptunaliji svinēti 23.jūlija, lai atvairītu sausumu. Jūras dieva Neptūna sieva bija Salacija. Neptūnu godaja tie, kas bija saistīti ar jūru vai tie, kas devas jūras ceļojuma.

Marss.

Marss ir kara dievs. Marsam veltītie dzīvnieki ir dzenis, zirgs, vērsis un vilks. Tika uzskatīts par Romas dibinataju Romula un Rema tēvu. Par godu Marsam marta sakuma rīkoja svinīgus gajienus. Marss atbilda Arejam. Marss bieži tika attēlots uz monētam, kopa ar Honoru un Virtūtu. Viņš bija ļoti populars armija. Marss bija Augusta pavadonis, sargatajs, nomierinatajs.

Minerva.

Minerva ir dieviete. Viņa ir amatu un makslas aizbildne. Minerva, Jupiteru un Junonu veidoja’’ Kapitolija triadi’’.No 3.gs. beigas p.m.ē. Minerva bija kara un gudrības dieviete.

Vulkans.

Vulkans ir postošas un attīrošas liesmas dievs. Vēlak Vulkans tika godats ka dievs, kas sarga no ugunsgrēkiem.

Venēra.

Venēra ir darzu dieviete, kuras vardu lietoja par sinonīmu augļiem. Vēlak Venēra kļūst par skaistuma un mīlas dievieti.

Herkuls.

Herkuls ir bagatības vairošanas dievs. Tirgoņi un karavadoņi upurēja viņam desmito daļu savas peļņas un laupījuma. Herkula epitets bija neuzvaramais. Kareivjiem Herkuls bija uzvaras dievs, aristokratiem- ideala valdnieka prototips, gudrinieks.

Fortūna.

Fortūna ir laimes, gadījuma un veiksmes dieviete. Vēlak viņa kļūst par ražas dievieti, ka arī mates un sieviešu dievieti. Fortūna bija labvēlīga sievietēm, kas laulība bijušas tikai vienu reizi. Fortūna ir bijusi attēlota arī uz monētam.

Portūns.

Portūns ir durvju dievs, dievs izejai uz upi vai jūru, ostas dievs. Viņam bija savs flamins un svētki- Portunaliji, ko svinēja pie Tibras 17.augusta.

Filozofija

Senie romieši bija vairak praktiķi, nevis teorētiķi. Roma bija daudz grieķu pedagogu un skolotaju, kuriem dižciltīgie uzticēja savu bērnu skološanu. Tika apgūtas un iemacītas svarīgakas zinatnes, jaunieši tika sagatavoti dzīvei.

Filozofiju veidoja fizika, ētika un loģika.

Romiešu filozofi.

Marks Tullijs Cicerons, 106. gada p.m.ē. 3. janvaris - 43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senas Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literats, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradatajs. Cicerons tiek uzskatīts par vienu no izcilakajiem Romas oratoriem un prozas stilistiem.

Cicerona izpratnē daiļruna cieši saistīta ar politiku, jo idealam oratoram nav jaaprobežojas tikai ar tiesu, bet tam jabūt vispirms valsts darbiniekam — vispusīgi attīstītam cilvēkam, viņam ir jazina filozofija, vēsture un literatūra, lai ilustrētu savas runas ar piemēriem.

Pats Cicerons bija viens no sava laika izglītotakajiem cilvēkiem. Savos filozofiskajos traktatos Cicerons iepazīstinaja romiešus ar hellēnistiskas filozofijas virzieniem, ar stoiķiem, Akadēmijas macību, epikūrismu un citiem. Viņa darbi ir labs palīgs grieķu filozofu uzskatu izzinašanai, jo to vairakums līdz mūsdienam nav saglabajušies.

Filozofija Cicerons nav oriģinals, lielakoties sajauc un parstrada grieķu darbus, nepieslienoties nevienam virzienam.

Cicerons uzstajies pret zīlēšanu, maņticību, dažadiem aizspriedumiem. Noliedzot upurus un orakulus, izsmejot pareģus, atzīst, ka reliģija valstī ir nepieciešama sabiedriskas kartības uzturēšanai.

Seneka(4.g. p.m.ē. līdz 56.g. m.ē.) bija nozīmīgs romiešu filozofs, dramaturgs un valstsvīrs.

Seneka rakstījis filozofiskus darbus (esejas, vēstules, īpaši jamin 'Vēstules Lucīlijam par ētiku'), traģēdijas, viņam pieder arī viens satīrisks darbs un viens meteoroloģiska rakstura darbs. Seneka uzskatams par vienu no nozīmīgakajiem.

Romas kultūras ieguldījums mūsdienas

Roma nav mirusi, jo mūsdienu cilvēki vēl jo projam izmanto romiešu sasniegumus amatniecība, maksla, arhitektūra, matematika, u.c. Senas Romas nozīme mūsdienu dzīvē ir parak liela, lai varētu teikt, ka viņa ir mirusi. Romas kultūra ir devusi lielu ieguldījumu mūsdienam. mūsdienas jebkurš cilvēks saskaras ar tas atstatajam pēdam.Roma tiek saukta arī par 'mūžīgo pilsētu'. No Senas Romas vēl līdz mūsdienam ir saglabajušies kultūras pieminekļi .Romas kultūru var uzskatīt par leģendaru un mitoloģisku, kur leģenda par Romas dibinašanu ir vēsturiskas moments, pretstata mītam, kas ir politiski mērķtiecīgi izstradats, ko dēvē par politisko mitoloģiju, kas mūsdienas apzīmējama ka ideoloģija.