Parskats par nozīmīgakajiem literatūras teorijas jautajumiem vidusskola

Parskats par nozīmīgakajiem literatūras teorijas jautajumiem vidusskola

Literatūras veidi,paveidi un žanri

Epika-ir literatūras veids,kura pamata ir objektīvs vēstījums par personam notikumos.Viss,par ko tiek vēstīts, notiek šķietami neatkarīgi no autora.

Romans-visplašaka epikas forma,kura izvērsti tēlotas indivīda un sabiedrības,personu un dzīves procesa attiecības.

Romanam ir vairaki žanri-piedzīvojumu,bruņinieku,blēžu,satīriskais,ceļojumu,detektīvromans jeb kriminalromans,avantūras jeb dēku romans,zinatniski fantastiskais romans,psiholoģiskais romans,realistiskais,ģimenes-sadzīves,filozofiskais,vēsturiskais,romans-epopeja.

Stasts-ir epikas darbs,kura attēloto personu skaits nav liels un darbība aptver tikai vienu vai nedaudzus notikumus no galvena varoņa dzīves.Pastav īsie un garie stasti.Garais stasts pieder pie epikas vidējas formas,un ta atšķirība no īsa stasta ir vairak kvantitatīva.

Humoristisku īso stastu sauc par humoresku.

Novele-tas pamata neparasts notikums,kas tiek risinats spraigi un strauji,darbības risinajums bieži vien iegūst dramatisku raksturu,to nereti pavada intensīvs pardzīvojums un negaidīts risinajums.

Tēlojums-taja trūkst episka sižeta vai arī tas ir vajinats, un to,tapat ka apraksta,bieži vien vairak virza nevis notikumu un raksturu attīstība,bet pats autors.Tēlojuma ir vairak dzejiski emocionala elementa,kas izriet no autora subjektīvas uztveres.

Miniatūra-ir neliels tēlojums ar pardomu raksturu.

Skice-ir pirma iespaida fiksējums par kadu dzīves paradību.

Pasaka ir neliels prozas darbs,kam pamata ir fantastiska rakstura izdoma.

Teikas atšķirība no pasakam vairak saistītas ar vietu un laiku,ka arī tiecas skaidrot cēloņus.

Anekdotes ir īsi,aspratīgi pastastījumi par jocīgu atgadījumu.

Apraksts ir literari publicistisks darbs,kas no stasta atšķiras ar dokumentalitati,tiešu atbilstību dzīves faktiem,dažadam aktualitatēm.

Feļetons-ir humoristisks vai satīrisks avīžu raksts,kura pamata ir konkrēti notikumi un personas,kas bieži tiek sauktas īstajos vardos.

Eseja-atrodas uz robežas starp makslu un publicistiku,ka arī starp daiļliteratūru un literatūrkritiku.Par eseju sauc makslinieciski kritisku darbu,kura autors pauž savu attieksmi pret kadu paradību paradību,galvenokart literatūra.

Lirika un tas paveidi

Lirika ir literatūras veids,kura atklajas autora pardzīvojumi viņa attieksmē pret dažadam dzīves paradībam.

Lirikas tematiskais dalījums-sabiedriski politiska lirika,patriotiska,filozofiska,intīma,dabas.

Lirikas tradicionalas formas ir:

Oda-svinīga slavas dziesma,kura apdziedati svinīgi notikumi cilvēku dzīvē.

Himna-speciala nozīmē lietota svinīga dziesma,kam piemīt sabiedriski politiskas pozīcijas apliecinajuma raksturs

Elēģija-skumju,neapmierinatības,grūtsirdības paudējs dzejolis.

Satīra-literars izsmiekls,dzejolis,kura izsmietas negatīvas paradības.

Veltījums-ir dzejolis,kas sacerēts par godu kadai personai vai notikumam.

Epigramma-īss,kodolīgs,aspratīgs dzejolis par kadu konkrētu personu vai notikumu.

Idille-neliels monologa vai dialoga ieturēts dzejolis,kura atspoguļota mierīga lauku ikdiena,intīmas jūtas uz dabas fona.

Dziesma-neliels sacerējums,kas viegli komponējams,to nodrošina regularitate,muzikalitate teksta izkartojuma,ka arī daļējs noskaņas un tēlainības visparīgums.

Lirisks dzejolis-ir meditatīvas lirikas vistiešaka forma.

Liroepika-dzejas forma sacarēti darbi ar sižetu.

Poēma-ir cildinošs vēstījums par liktenīgu cīņu tautas vai atsevišķa cilvēka dzīvē.

Balade-sižetisks dzejolis,kura attēlots neparasts,arkartējs notikums.Baladei piemīt heroisks vai fantastisks raksturs.

Fabula-ir alegorisks dzejojums par kadu pamacošu,parasti komisku notikumu vai rīcību.

Drama,tas paveidi un žanri

Traģēdija-luga,kura varonis tēlots nesamierinama cīņa ar neuzvaramu spēku,kas viņam sagada traģiskas ciešanas vai liek iet boja.

Komēdija-luga,kuras centra izvirzīti komiski raksturi,kas darbojas komiskas situacijas.

Drama-luga,kura atspoguļotas nopietnas sadursmes starp varoņiem cīņa par tadiem mērķiem,kuri nosaka viņu eksistenci un jēgu.

Traģikomēdija-traģiskais un komiskais savijies kopa.

Daiļdarba kompozīcija

Daiļdarba saturs-dzīves attēlojums rakstnieka izpratnes idealu gaisma.

Daiļdarba forma-daiļdarba satura izpausmes un pastavēšanas veids,satura mērķtiecīga organizacija,ta iekšēja un arēja struktūra.

Tēli-daiļdarba pamatšūna.

Daiļdarba tēma-paradību vai to kopums,ko atveidojis rakstnieks,īstenojot savu maksliniecisko ieceri.

Daiļdarba ideja-emocionalos tēlos ietverta pamatdoma,patoss,kas izriet no autora vērtējošas attieksmes pret tēlotajam paradībam.

Daiļdarba kompozīcija-daiļdarba elementu mērķtiecīgs izkartojums,tēlu savstarpēja saistība vienota veseluma atbilstoši makslinieciskajam nolūkam.

Sižets-arējas un iekšējas darbības elementu sistēma,darbības gaita,kas vistiešak palīdz izgaismot tēlus ka autora idejas realizētajus.

Sižeta elementi-ekspozīcija,darbības aizsakums,darbības attīstība,kulminacija un atrisinajums.

Prologs-ievads,kura runa ir par autora nodomiem.

Epilogs-autors pastasta par to,kas noticis ar tēlotajam personam.

Literara darba var būt divas vai vairakas paralēlas sižeta līnijas.

Literara darba var būt 2 laika aspekti-objektīvais un subjektīvais.

Pie īpašajiem kompozīcijas elementiem pieder:

Kontrasta paņēmiens-dzīvē esošo pretstatu akcentēšana,

Gredzens jeb ietvars-daiļdarba sakums un beigas ir vienadas vai līdzīgas,

Atkartojums-vēstījuma teksts atkartojas.

Vēstījuma formas un elementi:

Vēstījums 3.persona,vēstījums 2.persona,vēstījums 1.persona,stastījums,apraksts,saruna,atkapes no sižeta ( liriskas,filozofiskas,vēsturiskas,publicistiskas,psiholoģiskas),arējais izskats jeb portrets,dialogi,monologi,polilogi.

Lirisku darbu komponenti un kompozīcija:

Pretmets-pretējas nozīmes tēlojums.,

Tēze-antitēze-pirmaja daļa dots apgalvojums,otraja daļa-pretapgalvojums.

Paralēlisms-panta pirmaja pusē sniegta dabas aina,otraja pusē-paralēle no cilvēka dzīves.,

Gredzens-dzejoļa sakums un beigas vienadas vai līdzīgas.,

Spirale-atkartojumi ne tikai dzejoļa sakuma un beigas,bet arī vidū.,

Refrēns-piedziedajums (raidaida)

Virsraksts-atslēgas vards dzejolī.,

Dialoga forma dzejolī.,

Asociacijas-radošas fantazijas rezultats.

Dramatisku darbu kompozīcijas īpatnības:

Drama ir divi galvenie komponenti-tēli,to sistēma un sižets ka notikumu sistēma.

Luga darbību var virzīt situacija,raksturi,idejas.

Daiļdarba valoda

Valodas īpatnības epika,drama un lirika

Epikai raksturīgas divas valodas sistēmas-autora un personu.,

Drama ir tikai personu runa.,

Lirikas valoda ir tikai paša autora valoda.

Daiļdarba valodas leksiskas īpatnības:sinonīmi,antonīmi,homonīmi,dialektismi,žargonismi,

barbarismi,arhaismi,neoloģismi,okazionalismi (autora jaundarinajumi),frazeoloģismi.

Specialie valodas tēlainības līdzekļi

Salīdzinajums (ka gulbji balti padebeši iet)

Paralēlisms-paradību satuvinajums uz līdzību pamata bez salīdzinatajvarda

No saknītes lazda zied

Sarkaniem ziediņiem.,

No sirsniņas es mīlēju

Savu tēvu,mamuliņu.

Epitets-spilgts,tēlains salīdzinajums  (manas dzimtenes baltie bērzi)

Oksimorons-epitets,kas nostajas jēdzieniski loģiska pretstata iepretī apzīmējamam vardam

( vissaldakas mokas)

Metafora-teiciens parnesta nozīmē,kur vienas paradības iezīmes uz līdzības vai kontrasta pamata attiecinatas uz citu paradību (migla asaro logs)

Personikacija-kur dabas paradības tēlotas ka cilvēki vai nedzīvas paradības ka dzīvas būtnes

( vasariņa stav un brīnas)

Alegorija-ir kadas veselas vienotas paradības aizstašana ar citu līdzīgu paradību

( fabulas tēloto dzīvnieku vieta iedomajamies cilvēku)

Simbols-tēls,kas nosacīti parstav kadu ideju

( brīvības simbols,mīlestības simbols,saule simbolizē brīvības ideju)

Metonīmija-nozīmes parnesums,kas balstas uz sakaru starp paradībam.,makslinieks un viņa daiļrade (lasam Raini),iedzīvotaji un vietas nosaukums (runa visa Rīga),trauks un saturs (cits izdzers riekšavu,cits spaini),apģērbs un profesija (ta ir balta virsvalka laimīga sūtība –glabt)

Sinekdoha-daļa var nostaties vesela vieta,vienskaitlis-daudzskaitļa vieta,noteikts daudzums-nenoteikta vieta

(Vēl jau viņa(vectēva) taisīts kats

Ir dēla dēlu siena dakšas)-kats ir daļa,dakšas ir veselais.

Ironija-pozitīvas nozīmes vardu izlietojums apgriezta,negatīva nozīmē,kas atskarstama pēc teksta

intonacijas.

(bagats viņš,bet mīkstu sirdi)

Sarkasms-sašutuma un dusmu pilna ironija.

Humors-jocīgs teiciens,stastījums vai tēlojums.

Satīra-uz ironijas,humora un sarkasma balstīts izsmiekls.

Perifraze-kadas paradības nosaukšana ar citiem vardiem. („Uguns un nakts”autors)

Paradokss-teiciens,kas nostajas pretstata veselajam sapratam,bet būtība ir kodolīgs,neparasts domas pavērsiens.

Hiperbola-parspīlējums

( ods nokrita no ozola)

Daiļdarba valodas sintakse

Retoriskie jautajumi-neviens neatbild un neviens negaida atbildi,jo pats jautajums jau būtība jau ir sava veida apgalvojums,kas izteikts jautajuma forma. ( Kur man iet? Kas mani žēlos?)

Retoriskais izsauciens-ir domu un jūtu izpausme izsaukuma teikuma forma. (Dievs,Tava zeme deg!)

Retoriska uzruna-uzrunatais nevar atsaukties un autors to arī negaida. (Guli,mana dziesmiņa,guli,dzejolīti!)

Sintaktiskais paralēlisms-teikumu uzbūves vienadība. (Neviens putniņš ta nepūta

Ka pūš sila balodīts.,

Neviens mani ta nemīl

Ka mīlēja tautu dēls.)

Anafora-ir atkartojums teikumu rindu sakuma vai pantu sakuma. (Topi cieta,doma,

Topi skanīgs,vards!)

Epifora-vards vai fraze,kas atkartojas kada posma beigas. (Viņš zinaja,ka to vairs nesastaps.

Un klusēja.Un stavēja ka stabs.)

Refrēns-teksts,kas atkartojas ik pēc panta. (pamazam,palēnam)

(raidaidaida)

Divkaršojums vai daudzkaršojums-blakus stavošu vardu vai teicienu atkartojums tai paša posma

(Teku,teku,nepanaku,

Saucu,saucu,nesasaucu.)

Uzskaitījums jeb sablīvējums-tiek minēta dažadu paradību virkne.

(bailes no vardēm,pelēm,ķirzakam,čūskam)

Kapinajums jeb gradacija-vardu vai teicienu tads izkartojums,kura nozīme arvien pastiprinas.

(Uzplauka,atvēras,ziedēja,mira,

Vai tas bij mirklis vai mūžs?)

Gredzens-vienada posma atkartojums panta vai dzejoļa sakuma un beigas.

Ķēde-tads divu posmu saistījums,kur nakamais posms sakas ar iepriekšēja posma pēdējas rindas atkartojumu.  (Pasakiet tiem ļaudīm,

Ka bijat Latvija,

Ka bijat Latvija,

Dziesmota tēvija.)

Pakare-teikuma daļa,ko atkarto ,sakot jaunu teikumu. (Dziedi,dziedi,tautu meita,

Gan tu sevi izdziedasi.,

Izdziedasi sav pūriņu,

Savu ziedu vainadziņu.)

Pretnostatījums jeb antitēze-minēti antonīmi. (Kas daļas tev,kur dziļumi,kur sekle?)

Inversija-atkapšanas no ierastas vardu secības teikuma. (Kad parskatu es dienas vītušas..)

Daudzsaikļu un bezsaikļu konstrukcijas-  (Tas modinaja

Un pacilaja

Un aicinaja

Un sauca)

Izlaidums jeb elipse-kada teikuma locekļa izlaidums,tas palīdz atveidot sarunu valodas aprauto izteiksmi. (Skaties!Šī var divas ņemt! Kad es tad:uja! Kas tad šī par lielmati!)

Noklusējums-domas nepabeigtība,to lieto dziļa pardzīvojuma,satraukuma atveidei.

(Manu pelēcīt!Mana laime!.)

Dzejas varsmas uzbūve,ritmika un strofika

Ritms–līdzīgu paradību atkartošanas noteiktos intervalos.

Varsma–dzejas fraze,kas nosaka teksta grafisko izkartojumu dzejas rindas.

Mora–ritma īsaka vienība metriskaja varsma.

Pēda–zilbju kopa,kas regulari atkartojas.

Pants–tematiska ziņa relatīvi pabeigta dzejas rindu kopa.

Panta forma–pēc noteiktiem principiem veidotas dzejas rindas,kas veido dzejoļu formas.

Pastav 4 galvenas varsmojuma sistēmas:

1.Metriska jeb antīka varsmojuma sistēma–tas galvenais princips bija garo un īso zilbju maiņas regularitate.

2.Sillabiska varsmojuma sistēma–svarīgs zilbju skaits rinda.

3.Toniska varsmojuma sistēma–varsmu iekšējais ritms balstas uz vienadu uzsvaru skaitu varsma.

4.Sillabotoniska varsmojuma sistēma–pamata zilbju un uzsvaru vienadība,ka arī uzsvaru secības regularitate dzejas rinda.

Dzejas brīvas formas–brīvas varsmas,brīva dzeja un astrofiska dzeja.

Brīvas varsmas–varsmas,kuram ir dažads pēdu skaits.Senak tas lietoja fabulas,tagad tagad tas ir iecienītas visa dzeja.

Brīva dzeja–tada varsmota valoda,kura nav obligati nevienas varsmojuma sistēmas principi,nav ne noteikta zilbju,ne uzsvaru skaita rindas,nav arī pēdu.

Astrofiska dzeja–pantos nesadalīta dzeja.

1.Trohajs–pirma zilbe uzsvērta,otra neuzsvērta: (Klausas mate,tauja tali,

Neatsaucas it neviens.)

2.Daktils–trīszilbju pēda,kura uzsvērta pirma zilbe:( Saulrieti, ēnainu vakaru vezdami,

Zeltu un purpuru debešos mezdami.)

3.Jambs–divzilbju pēda,kura uzsvērta otra zilbe:(Es baltas lapas skumji pētu

Pie sevis domadams,lai jūs

Šos pantus kadreiz atminētu

Kad viņu dzejnieks aizmirsts būs)

4.Amfibrahijs–trīszilbju pēda ar uzsvaru uz vidējas zilbes:

(Tur burvīga gaisma viss zaigo un laistas,

Ik skaņa tur dziesmas un saskaņa saistas)

5.Anapests–trīszilbju pēda ar uzsvaru uz pēdējas zilbes:

(Zelta tauriņiem domas man lidinas līdz:

Drīzi parnaks,drīz parnaks mans mīlulīts.)

Atskaņas–skaņu sabalsojums rindas beigas,atskaņas pastiprina ritmu,padara jūtamaku dzejas dalīšanos varsmas,pievērš uzmanību atskaņotajiem vardiem.

Pilnīgas atskaņas–(glaba–daba)

Daļējas atskaņas–(laime–maize)

Vīrišķas–(rauts–ļauts)

Sievišķas–divzilbju atskaņas (talums–balums)

Daktiliskas–trīszilbju (saukaja–braukaja)

Hiperdaktiliskas–četrzilbju un vairakzilbju atskaņas (bļaustīdamies–raustīdamies)

Blakus–(aa,bb)

Krusteniskas–(abab)

Gredzena–(abba)

Vienkaršas–viena varda ietilpstošas

Saliktas–divus vai vairakus vardus aptverošas (ledu sēs–nedusēs)

Kalambūriskas–rodas uz negaidītu vardu savienojumu pamata (augša–raug ša)

Regularas un neregularas–pēc atskaņu atkartošanas regularitates.

Baltas varsmas–neatskaņota dzeja.

Panta formas

1.Divrindes–elēģiskais distihs,aleksandrietis,gazele.

2.Trīsrindes–tercīnas,haikas,ritorneles.

3.Četrrindes–kvartas,rubaji.

4.Piecrindes-tankas.

5.Sešrindes–sekstas,sekstīnas.

6.Septiņrindes–septimas.

7.Astoņrindes–oktavas.

8.Deviņrindes jeb nonas–nonas,Spensera strofa.

9.Desmitrindes–decima un odas strofa.Par odas strofu sauc četrpēdu un vairakpēdu jamba sacerētu desmitrindi.

Parējas panta formas

Sapfo strofa,Alkaja strofa,Asklepiada strofa,Arhiloha strofa,Medeņa metri,sonets,sonetese,saīsinatais sonets,Raiņa sonets,sonetu vainags,triolets,rondo,dubultais rondo,rondele,franču balade,akrostihs,brīvais pants,poliritmija (ja mainas dzejoļa ritmiska struktūra).