Biznasa plans

Rîgas Jaòa Poruka vidusskola

“Biznasa plans”

Ievads

Sava kursa darba esmu izvçlçjies rakstît par A/S Cçsu gaïas kombinatu “RUKS”. Gaïas parstrade Latvija pçdçjos gados paplašinas ïoti strauji. Katru gadu tiek atvçrti jauni veikali un tirdzniecîbas vietas, tas notiek tapçc ka ir pieprasîjums pçc gaïas izstradajumiem. Pieaug pieprasîjums pçc lçtas produkcijas. Lielajiem gaïas parstradatajiem ir aizvien grûtak, jo ir ïoti daudz mazu gaïas ražotaju. Lai uzòçmumi varçtu izturçt šo konkurences cîòu un nebankrotçtu, tiem jastrada pçc jaunakam metodçm, japçta tirgus, respektîvi javeic marketinga darbs uzòçmuma.

Efektîva marketinga planošana ir visam pamata. Tikai pati marketinga plana sastadîšana negarantç vçl nekadus pasakumus, jo plans var nebût kartîgi apdomats vai arî tikt vaji îstenots. Šadu iemeslu dçï uzòçmums, kas planošanai veltîjis ïoti daudz laika, var tomçr negût panakumus.

Marketinga planošana ir loìiska secîba sakartoti uzòçmuma darbîbas pasakumi, lai sasniegtu izvirzîto mçríi

Mana darba mçríis ir izpçtît marketinga darbu sabiedrîba un dot ieteikumus šî darba organizacijai un marketinga plana sastadîšanai.

Sabiedrîbas mçríis ir gût peïòu un nodrošinat talaku attîstîbu, sekmçt materialo un socialo vajadzîbu apmierinašanu.

Šaja darba tiek izmantota informacija, kas gûta sabiedrîba.

Uzòçmuma raksturojums

Uzòçmuma struktûra

Statûti un attîstîbas stratçìija.

A/S “RUKS” dibinataji ir 74 fiziskas un juridiskas personas.

Sabiedrîbas galvenie darbîbas virzieni ir:

Lauksaimniecîbas produkcijas ražošana, iepirkšana, uzglabašana, parstradašana un realizacija;

Sabiedriska çdinašana;

Arçja tirdzniecîba un starpniecîba;

Plaša patçriòa preèu ražošana un realizacija;

Finansu, kredîta, kapitala ieguldîšanas operacijas, operacijas ar vçrtspapîriem, lîzings, marketinga darbîba;

Cita veida saimnieciska un finansiala darbîba, kas saistîta ar augstakminçto.

Sabiedrîbas darbîbas termiòš nav ierobežots.

Sabiedrîbas organizatoriska struktûra.

Augstaka sabiedrîbas parvaldes institûcija ir akcionaru pilnsapulce. Tiek sasauktas kartçjas un arkartas pilnsapulces.

Kartçjas pilnsapulces sasauc Valde ik gadu ne retak ka 4 mçnešus pçc saimnieciska darbîbas gada beigam.

Arkartas pilnsapulci sasauc Valde vai nu pçc savas iniciatîvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa Padome, Revidents vai akcionari, kas kopa parstav ne mazak ka vienu desmito daïu no sabiedrîbas apmaksata pamatkapitala.

Padome.

Padome ir akcionaru ievçlçta institûcija, kas sastav no 5 padomes locekïiem un 1 padomes locekïa kandidata.

Padomes galvenas funkcijas ir:

Akcionaru interešu parstavçšana akcionaru pilnsapulèu starplaikos;

Valdes darbîbas kontrole;

Valdes iesniegto izdevumu budžetu parbaude un to iesniegšana pilnsapulcei apstiprinašanai kopa ar Padomes atsauksmi;

Sabiedrîbas gada parskatu un Valdes priekšlikumu par peïòas sadali parbaude;

Sabiedrîbas parstavçšana tiesa visas Sabiedrîbas celtajas prasîbas pret Valdes locekïiem, ka arî Valdes celtajas prasîbas pret Sabiedrîbu;

Visu jautajumu, kas ir pilnsapulces kompetencç vai, kas pçc Valdes vai Padomes locekïu ierosinajuma ir ieteikti apstiprinašanai pilnsapulcç, iepriekšçja izskatîšana un atzinumu sniegšana par tiem.

Valde.

Valde ir Sabiedrîbas izpildinstitûcija, kas vada Sabiedrîbas darbîbu, kas sastav no 3 valdes locekïiem (valdes priekšsçdçtajs, valdes priekšsçdçtaja vietnieks, valdes loceklis) un 1 valdes locekïa kandidata.

Sabiedrîbas vadîbu veic valdes priekšsçdçtajs, kurš Sabiedrîbas varda veic sekojošo:

Parstav Sabiedrîbu Latvijas republika un arvalstîs;

Darbojas uzòçmuma varda, parstavot to visos darîjumos, tiesu un arbitražu iestadçs bez specialas pilnvaras;

Rîkojas ar Sabiedrîbas kustamo mantu;

Atver norçíinu kontus bankas;

Pieòem un atlaiž darbiniekus, nosaka to atalgojumu un prçmijas, sadala pienakumus un nosaka to atbildîbu;

Paraksta lîgumus un citus dokumentus, izdod rîkojumus, pavçles un citus dokumentus savas kompetences ietvaros;

Veic citus pilnsapulces uzticçtus jautajumus.

A/S “RUKS” parvaldes struktûra attçlota shçma.

1.Shçma.

A/S “RUKS” ražošanas un parvaldes struktûrvienîbas ir sekojošas:

Gramatvedîba un ekonomiskas analîzes daïa.

Galvena tehnologa daïa ar bakterioloìisko un íîmisko laboratoriju.

Veterinarais dienests.

Gaïas un tauku ražošanas iecirknis.

Desu ražošanas iecirknis.

Galvena enerìçtiía daïa ar katlu maju un kompresorstaciju.

Galvena mehaniía daïa.

Realizacijas daïa.

Sagades daïa.

Apsardze.

Marketings uzòçmuma

2.1. Patçrçtaji un klienti

Ja uzdotu jautajumu: Kas ir marketings? Noteikti liela daïa atbildçtu – kaut kas – saistîts ar pardošanu un reklamu. Bet vai tikai ar šiem diviem elementiem ir saistîts marketings? Nebût nç. Ar marketingu cilvçki sastopas praktiski katru dienu. Mçs katru dienu redzam televîzija dažadas preèu un pakalpojumu reklamas, katra žurnala un avîzç lasam sludinajumus; ieejot veikala varam nogaršot jaunakos desu veidus un jaunako dzçrienu; firmas aìenti apmeklç majas un piedava apdrošinat dzîvîbu, maju u.c. Diez vai ir mirklis, kad kads nevçlas kaut ko pardot, bet citi nopirkt.

Marketinga galamçríis ir pircçjs ar savam vajadzîbam, tieksmçm, šaubam, vçlmçm. 2.,1n.1lpp.

Ar ko atšíiras patçrçtaji? 2.,1n.2lpp.

Atšíiras pçc vecuma (piemçram, vecaki cilvçki priekšroku dod piena produktiem, jaunaki – gaïas çdieniem, bet mazi bçrni – saldumiem).

Atšíiras pçc ienakuma lîmeòa (piemçram, cilvçks kurš pelna mçnesî 70 Ls, papildus pirkumiem atïausies ïoti mazu naudas summu, jo lielaka daïa tiks samaksata komunalajos maksajumos un partikas iegadei; taèu cilvçks kurš saòems 300 Ls mçnesî centîsies uzlabot savus dzîves apstakïus).

Atšíiras pçc izglîtîbas lîmeòa.

Atšíiras pçc nacionalajam tradîcijam.

Atšíiras pçc politiskajiem uzskatiem.

Atšíiras pçc dzimuma.

Šîs atšíirîbas ir svarîgas, jo tas ietekmç patçrçtaju gaumi.

Minot sava izvçlçta uzòçmuma patçrçtajus varçtu teikt, ka gaïa un gaïas produkti pieder pie masveida un ikdienas patçriòa produktiem, tad var uzskatît, ka gala patçrçtaji ir visi iespçjamie pircçji (100% patçriòš), tomçr vajadzçtu nodalît šadas patçrçtaju grupas:

patçrçtaji ar zemu pirktspçju,

patçrçtaji ar atšíirîgiem çšanas un dzîves stila paradumiem.

Var izdalît šadus patçrçtaju segmentus:

Jûtîgais patçrçtajs (40% no kopçjiem patçrçtajiem)

Ienakumu lîmenis uz 1 ìimenes locekïi – lîdz 45 Ls;

Noteicoša produkta îpašîba – cena.

Atkarîgais patçrçtajs ( 35%)

Ienakumu lîmenis uz 1 ìimenes locekïi – lîdz 50 Ls;

Noteicoša produkta îpašîba – cena.

Sabiedriskais patçrçtajs ( 15%)

Ienakumu lîmenis uz 1 ìimenes locekïi – lîdz 80 Ls;

Noteicoša produkta îpašîba – atri, çrti lietojama partika.

Problçmu patçrçtajs (5%)

Ienakumu lîmenis uz 1 ìimenes locekïi – ap 100 Ls (vai arî vairak);

Noteicoša produkta îpašîba – veselîgums, izskats.

Neatkarîgais patçrçtajs (5%)

Ienakumu lîmenis uz 1 ìimenes locekïi – ap 200 Ls (vai arî vairak);

Noteicoša produkta îpašîba – garša, izskats, pasniegšanas kvalitate.

Gaïa un gaïas produkti ir sajûtu grupas produkts – patçrçtajiem ir nozîmîga garša, izskats, pçcapmierinajuma sajûta. Patçriòa vçrtçjums rodas pçc nogaršošanas un atkarîba no ta vai tas ir pozitîvs vai negatîvs, tiek izdarîts vai neizdarîts atkartots šî paša produkcijas veida pirkums.

Ka atzîst vairums patçrçtaju, “RUKS” produkcijai ir augsta kvalitate un apetîti rosinošs izskats. Tadçï lielaka daïa patçrçtaju izdara atkartotus pirkumus.

Ka redzam patçrçtaju sadalîjuma, gandrîz 70% patçrçtaju noteicošs faktors pirkuma izvçlç ir cena, un, lai gan “RUKS” produkcija nav lçta, tomçr patçrçtaji, kas regulari iegadajas tieši šo produkciju atzîst, ka kvalitate atbilst cenai. Izòçmums ir patçrçtaji ar zemu pirktspçju, kas izvçlas patçriòa preces atkarîba no zemakas cenas.

Lai piesaistîtu jaunus patçrçtajus A/S “RUKS” regulari rîko degustacijas lielakajos veikalos, ka arî piedalas dažadas izstadçs.

Tiek domats arî par produkcijas iepakojumu un izskatu. Desas un žavçjumus iespçjams pasûtît vakuuma iepakojuma, sagrieztus vai gabalos.

Ir uzsakta pusfabrikatu fasçšana šalîtçs, ka arî jau sacirstas cûkgaïas realizacija.

A/S “RUKS” ik dienu piegada savu produkciju vairak ka 120 klientiem. Visus klientus varçtu iedalît šadas grupas:

Lîgumi tiek noslçgti ar aptuveni 560 klientiem visa Latvija, no tiem 173 Rîga.

Rîga 2002.gada novembra mçnesî ta sastadîja 39810 kg. Salîdzinot ar citam pilsçtam Rîga ir liela pilsçta ar plašiem tirdzniecîbas tîkliem. Lielakie klienti ir Centraltirgus, Rîgas bazes, RIMI, SKAI, CITIMARKETS, Nelda. Produkcija Rîgas bazçs piegada tieši no sabiedrîbas un to realizç gan vairuma, gan mazumtirdzniecîba.

2.2. Produkcija

No marketinga viedokïa, produkts ir taustamu un netaustamu îpašîbu kopums, kas domats pircçju vajadzîbu apmierinašanai. 1.,75lpp.

Lai pieòemtu lçmumu par produktu politiku, jazina ar kadiem produktiem uzòçmums darbojas vai ar kadiem vajadzçtu darboties, jo katram no tiem ir atšíirîgs pircçjs, nepieciešamo investîciju apjoms, ir atšíirîgs naudas aprites ilgums un riska pakape. Produktus klasificç pçc dažadam pazîmçm.

Varçtu preces klasificçt šadi: 1.,75lpp.

pçc ta pielietojuma (patçriòa un ražošanas precçs);

pçc materialitates (lietišías preces un pakalpojumi);

pçc preces vçrtîbas (neitralas un “sliktas” preces);

pçc dalamîbas (dalamas un nedalamas preces);

pçc savstarpçjas lietojamîbas (papildinošas, aizstajamas un nesaistîtas preces);

pçc viendabîgas (viendabîgas un neviendabîgas preces);

pçc pieprasîjuma izmaiòam, mainoties ienakumiem (normalas, mazvçrtîgas, piesatinajuma preces);

pçc îpašuma piederîbas (privatas, sabiedriskas, individuali sabiedriskas preces).

Bieži ka galveno klasifikacijas pazîmi izvirza pielietojuma mçríi, un atbilstoši tam preces tiek iedalîtas patçriòa precçs un ražošanas nozîmes precçs.

Patçriòa preces pçc to izlietojuma var iedalît îstermiòa pielietojuma precçs, kuras izmanto vienu vai vairakas reizes (piemçram, sçrkociòi, avîzes, gaïa) un ilgtermiòa pielietojuma precçs (piemçram, apìçrbs, automašîna, televizors).

Pielietojuma patçriòa preces varçtu iedalît ikdienas lietošanas precçs, kuras pçrk bieži un îpaši nesalîdzinot ar citam precçm (piemçram, saimniecîbas piederumi, kancelejas preces) un rûpîgas izvçles precçs, kuras rûpîgi izvçlas – pçc kvalitates, cenas, dizaina.

Ir arî prestiža preces, kuram ir unikali parametri, kaut kadas sevišías îpašîbas vai arî pazîstamas ražotajfirmas nosaukuma.

Katram produktam ir savas îpašîbas, savs pircçjs, savas ražošanas izmaksas un sava loma naudas plûsma 1.,80lpp.

Kad tiek noskaidroti mçría pircçji un izzinatas viòu vajadzîbas, jaizvçrtç sava uzòçmuma produkti. Uzòçmuma îpašîbu atbilstîba pircçju vajadzîbam. Cik liela mçra gan produkts kopuma, gan atsevišías produkta îpašîbas atšíiras no konkurenta produkta. Janoskaidro kadas ir produkta priekšrocîbas, ar ko varçtu produktu papildinat, varbût produkts ir jauzlabo.

Mans izvçlçta sabiedrîba A/S “RUKS” nodarbojas ar:

Liellopu un cûku kaušanu;

Subproduktu un blakus produktu parstradi;

Tauku kausçšanu un fasçšanu;

Liellopu un cûkgaïas lielo un sîko pusfabrikatu ražošanu;

Desu un kûpinajumu ražošanu.

Sabiedrîba nodarbojas ar dzîvo lopu iepirkšanu, to apstradi un parstradi gaïa un gaïas izstradajumus. Sabiedrîba ikdienas ražo 87-90 gaïas izstradajuma veidus, no kuriem galvenie ir varîtas desas, cîsiòi, sardeles, apžavçtas desas, žavçjumi. Sakts ražot arî cieti žavçtas desas. Tapat tiek pardota gaïa, subprodukti un gaïas pusfabrikati.

A/S “RUKS” mçnesî vidçji tiek nokautas aptuveni 128,6 tonnas lopu no tam:

50,5 t liellopu,

77,9 t cûku,

0,2 t parçjie lopi (zirgi, aitas).

Lielaka daïa no gaïas tiek izmantota ražošana, taèu apmçram 20% no gaïas tiek realizçta arî vairumtirdzniecîba.

No nokautajiem lopiem tiek iegûti subprodukti, kas parsvara (90%) tiek realizçti. No tiem popularakie ir: liellopu mçles, aknas, cûku kajas, ausis, aknas. Parçjie subprodukti tiek izmantoti ražošana galerta, galvas siera, ka dažadu pastçtu izgatavošana.

Mçnesî tiek izgatavotas 5,7 t tauku. Tauki tiek piedavati trauciòos pa 200 g un 500 g, ka arî mucas. Tiek tirgotas arî jçladas, parsvara liellopu.

Tiek ražoti arî apmçram 15 veidu lielo gabalu pusfabrikati un 17 veidu sîko gabalu pusfabrikati. Sevišíi pieprasîta ir cûkgaïas karbonade, šíiòíis, ribas, liellopu muguras daïa. Pçdçja laika uzsakta pusfabrikatu fasçšana šalîtçs. Tiek ražotas arî divu veidu maltas gaïas, kas tiek piedavatas ka sveramas vai fasçtas poliamîda.

Tomçr visvairak pieprasîta prece ir desas un kûpinajumi:

Sabiedrîba ražo

Varîtas desas 10-15 veidus (pieprasîtakas ir Doktora desa, Zemnieku desa, Majas varîta desa);

Cîsiòus un sardeles 8-10 veidus (Ìimenes sardeles, Frankfurtes desiòas);

Apžavçtas desas 8-10 veidus (servilades, apžavçta desa);

Cieti žavçtas desas 2-4 veidus (Salami);

Žavçjumus 10-15 veidus (Kûpinata/sutinata krûtiòa, Karbonades delikatese, Žavçts speíis);

Pastçtes 3 veidus (Aknu pastçte, Ìimenes pastçte);

Aknu desas, asinsdesas, galerts (Majas asins desa).

(sk. Pielikumu)

Mçnesî vidçji tiek ražotas apmçram 100 t desu un kûpinajumu, no kuram:

25,8 % ir varîtas desas,

24,0 % cîsiòi un sardeles,

19,0 % pusžavçtas un cieti žavçtas desas,

22,0 % žavçjumi,

9,2 % parçja produkcija (pastçtes, galerts, asinsdesas).

Parçja laika ir sakts ražot cieti žavçtas desas, kas lai arî nav lçtas, bet ir labi pieprasîtas tirgû. Tas tiek ražotas no ïoti kvalitatîvas gaïas un tam ir liels uzglabašanas termiòš (30 diennaktis).

Sekojot tendencçm tirgû tiek ražotas arî lçtas desas un sardeles, kas ir domatas sabiedrîbas mazak nodrošinatajam iedzîvotaju slanim.

Tiek piedavata iespçja juridiskam un fiziskam personam parstradat gaïu dažadas desas un kûpinajumos. Šadi tiek izgatavotas vidçji 1,5 t izstradajumu mçnesî.

2.3. Ražošanas nozare, tas attîstîbas stratçìija

Uzòçmuma notiekošajam produkcijas ražošanas procesam ir iespçjamas dažadas formas. To iedalîjumam izmanto noteiktas klasifikacijas pazîmes.

Teorija un praksç pazîstami vairaki rûpnieciskas ražošanas tehnoloìijas iedalîjumu veidi, kuri orientçti pçc dažadiem kritçrijiem.

Pirmkart, klasifikacijas pazîme raksturo ražošanas metodes, kuras izmanto izejvielu apstradç. No tehniska viedokïa, lai parveidotu ražošana izmantojamo izejvielu un pusfabrikatu formu, lietojot fizikas, íîmiskas vai bioloìiskas metodes. 3.,264lpp.

Otrkart, pastav rûpnieciskas tehnoloìijas iedalîjums pçc ražošanas sistçmu veidošanas, telpiski nosakot iekartu un darba vietu izvietojumu. 3.,265lpp.

Treša rûpnieciskas ražošanas tehnoloìijas formu klasifikacijas pazîme ir ražošanas programma. Atkarîba no uzòçmuma ražotas produkcijas veidu skaita izšíir uzòçmums, kas ražo tikai vienu produkcijas veidu un uzòçmums, kas ražo vairakus produkcijas veidus. Pçdçjo iedala pçc ražošanas procesa atkartošanas pazîmes: 3.,267lpp.

Uzòçmums, kura noteikta laika perioda izgatavo tikai vienu produkcijas vienîbu (piemçram, kuìu bûvniecîba);

Uzòçmums, kurš sçrijveida ražo plaša sortimenta produkciju ( preci ražo no viena veida izejvielas);

Uzòçmums, kurš produkciju ražo masveida (vienveidîga prece, kurai piemît izteiktas atšíirîbas).

Latvija vçsturiski ir lauksaimniecîbas un lopkopîbas zeme. Un, lai gan pçdçjos gados ir vçrojama lejupslîde šajas ražošanas nozarçs, ir cerîba, ka Latvijas valdîba drîzuma atrisinas šo jautajumu. Ja tas ta nenotiks, tad turpinasies lopu un gaïas ievešana no kaimiòvalstîm.

Tapat ka citas partikas rûpniecîbas nozares, arî gaïas parstrade ir viena no perspektîvakajam ražošanas nozarçm. Cilvçkiem ir nepieciešama partika, un ta ka gaïai un gaïas izstradajumiem ir liela uzturvçrtîba, ta ir garšîga un çrti lietojama, cilvçki labprat to patçrç.

Pçdçja laika gaïas patçriòa samazinajums ir saistîts ar visparçjo ekonomisko situaciju valstî. Cilvçki nevar atïauties pirkt gaïas produktus tik bieži, cik gribçtos, jo liela daïa ìimenes budžeta ir jasamaksa par apìçrbu, apaviem, ka arî par dažadiem socialiem un komunaliem maksajumiem. Ja ekonomiska situacijas uzlabojusies- pieaugs ienakumi uz vienu ìimenes locekli, palielinasies arî gaïas produktu patçriòš, pie tam vairak tiks pievçrsta uzmanîba produktu kvalitatei un izskatam.

Ta ka Latvija ir lielakas gaïas produktu cenas neka Lietuva un Igaunija, varçtu tikt ievesti ne tikai lopi un gaïa, bet arî desas un žavçjumi (ka jau tas pçdçja laika notiek). Lîdz ar to samazinasies cenas un pieaugs konkurence arî pašmaju gaïas parstradataju starpa.

Latvija patlaban darbojas 9 gaïas parstrades kombinati, vairak ka 100 nelielu gaïas parstrades cehu un vairak ka 300 mazjaudas kautuvju.

Pçdçjos gados gaïas tirgû ienakuši daudzi ražotaji, galvenokart Rîga un tas apkartnç, ka arî citu lielo pilsçtu un rajonu centru tuvuma. Šie ražotaji galvenokart piedava lçtas desas un kûpinajumus.

Nakotnç paredzama parstrades uzòçmumu specializacija pçc Rietumeiropas parauga, kad kaušana un parstrade notiek atsevišíos uzòçmumos.

Pçc statistikas datiem pašlaik Latvija tiek saražots apmçram 50% no parstradei nepieciešamas gaïas. Gandrîz nemaz vairs netiek stradats pie lopu ìençtikas uzlabošanas, jo vaislas materiala iegade saistas ar samçra lieliem izdevumiem.

Liellopu gaïa pamata tiek ražota no piena šíiròu virziena dzîvniekiem. Salîdzinot ar specializçtajam gaïas šíirnçm, šie dzîvnieki ir ar zemaku augšanas intensitati un daudz mazaku gaïas iznakumu. Latvija patreiz ir tikai 350 specializçto gaïas šíiròu liellopi.

Cûku realizacija no barîbas patçriòa viedokïa visefektîvaka ir robežas no 110-130 kg. Pie šadas dzîvmasas Latvijas baltas šíirnes cûkam speía biezums sasniedz jau 35-40 mm, liesas gaïas iznakums ir zem 50%, bet gaïas šíirnes cûkam speía biezums ir tikai 15 mm, un liesas gaïas iznakums virs 55%. Šobrîd pastavošas prasîbas liesas cûkgaïas ražošanai starptautiskaja tirgû atbilst tadiem kautíermeòa mçrîjumiem, lai speía biezums bûtu 7-13 mm robežas, bet liesas gaïas iznakums 58-60% no kopçjas kautíermeòa masas.

Joprojam gaïas un gaïas produktu imports kopuma ir lielaks neka eksports.

A/S “RUKS” produkcija ir viena no kvalitatîvakajam Latvija. Ta arî ir lielaka priekšrocîba attiecîba pret konkurentiem, jo ka atzîst lielakais vairums patçrçtaju, kvalitate tomçr ir produkta galvena vçrtîba, un tikai otrs kritçrijs ir cena.

Ta ka ražošana tiek izmantotas tikai kvalitatîvas izejvielas, cena A/S “RUKS” izstradajumiem nav lçta. Nakotnç paredzçts stradat pie ražošanas izmaksu samazinašanas. Tas savukart samazinas produkcijas pašizmaksu un lîdz ar to arî pardošanas cenu.

Produkcija tiek realizçta vairumtirdzniecîba no Cçsu gaïas kombinata noliktavam, ka arî vairumtirdzniecîbas bazçm Rîga un Valmiera. Lielakajai daïai klientu produkcija tiek piegadata tieši uz tirdzniecîbas vietam.

Sabiedrîba strada arî tirdzniecîbas menedžeri, kuru uzdevums ir kontaktçties tieši ar veikalu îpašniekiem un vadîtajiem, apzinat visas pretenzijas un iebildes pret apkalpošanu un sortimentu un darît to zinamu Cçsu GK vadîbai.

Tapat tiek domats par kvalitatîvaku, çrtaku un interesantaku iepakojumu. Sabiedrîba strada arî maksliniece, kas speciali katrai desai izgatavo apvalka zîmçjumu. Desu apvalku noformçjums tiek regulari mainîts, ir pat îpaši apvalki, kuros desas tiek pildîtas tikai Ziemassvçtku un Jauna gada laika. Pašlaik iespçjams pasûtît desas un žavçjumus iepakotus vakuuma. Arî gaïas pusfabrikatus fasçjam šalîtçs. Desas tiek piedavatas dažados apvalku veidos- poliamîds, belkozîns, fibrols, dabîgie apvalki. Izgatavojam desa arî pçc pasûtîtaja receptûras.

Esam sakuši pardot lopu kautíermeòus vai jau apstradatu gaïu citiem gaïas parstrades uzòçmumiem, kuri paši nenodarbojas ar lopu kaušanu. Ka piemçrs minams “Rîgas Miesnieks”.

2.4. Konkurenti

Konkurence – ta ir sacensîba starp tirgû esošajiem preèu ražotajiem un pardevçjiem, pakalpojumu sniedzçjiem par tadiem preèu ražošanas un preèu pardošanas, pakalpojumu sniegšanas nosacîjumiem, kas nodrošinatu peïòu ilgstoša laika perioda. 1.,8lpp.

Konkurence tirgus attiecîbu dalîbniekiem uzspiež virkni darbîbu, piemçram, mainît tehnoloìiju, ieviest jaunu tehnoloìiju, ražot jaunas preces, sniegt jaunus pakalpojumus, samazinat vai saglabat iepriekšçja lîmenî produkcijas cenu. Konkurence iedarbojas uz uzòçmuma izmaksam tadejadi piespiežot ražotajus racionalizçt ražošanas faktoru izmantošanu un samazinat izmaksas 1.,9lpp.

Uzòçmuma konkurçtspçju nosaka spçjas attîstîties un mainîties straujak, neka mainas vide ap to.

Konkurences vidç izdzîvo un attîstas tie uzòçmumi, kas nopietni doma par pieaugošiem kvalitates radîtajiem, zemakam izmaksam un îsaku pardošanas laiku. Uzòçmumam ir jamainas, jameklç jaunas tehnoloìijas, jaunus materialus, jaunas preces, jaunus tirgus, jaunas noieta veicinašanas metodes.

Ir trîs kritiskie punkti tirgus dalîbnieku savstarpçjos darîjumos:

Kvalitate;

Izmaksas;

Produkta pieejamîba tad, kad tas ir visvairak nepieciešams.

Protams ir tadi gadîjumi, ka produkts kurš ir konkurçtspçjîgs viena tirgû, tads nav cita tirgû, vai arî produkts ir konkurçtspçjîgs reizçm tikai noteikta laika perioda.

Ir jakontrolç nevis uzòçmuma darbîba, bet jafiksç uzòçmuma darbîbas rezultati tirgû, lai panaktu vçlamos rezultatus.

Uzòçmçjdarbîba sekmîgas norises laba jaòem vçra trîs faktori: 1.,10lpp.

pircçja vajadzîbas vai ko jaražo;

pircçju grupas vai kam jaražo;

tehnoloìiskais un funkcionalais izpildîjums, tas ir, kada veida jaražo, lai apmierinatu pircçju vajadzîbas.

Ir nepietiekami zinat, ar kadiem pakalpojumiem nodarbojas uzòçmums, ko tas ražo. Prece vai pakalpojums pats par sevi nav svarîgs pircçjam. Preces un pakalpojumi veido uzòçmçjdarbîbu tikai tad, kad tie ir pieprasîti vçlmju un vajadzîbu apmierinašanai. Bez pieprasîjuma nav konkurçtspçjas, nav arî uzòçmçjdarbîbas.

Konkurences joma bûtiskakais ir cîòa tieši ar pircçju – par to kadai precei atdos naudu, lai apmierinatu savas vajadzîbas, vçlmes, lai atrisinatu savas problçmas. 1.,11lpp.

Konkurences apstakïos ir nepietiekami tikai reaìçt uz izmaiòam, bet arî iedarboties uz tam, pašam mainît parametrus, veidojot jaunas vçlmes, jaunas vajadzîbas, piedavajot jaunas preces.

Uzòçmumam konkurçtspçjas analîzi jasak ar nozares struktûru izpçti. Visraksturîgaka forma konkurencei ir sacensîba starp uzòçmumiem, kas ražo lîdzîgas preces un pardot viena un taja paša tirgû. 1.,13lpp.

Konkurence tirgû kïûst nežçlîga, ja:

ja konkurçjošo uzòçmumu skaits palielinas;

produkta pieprasîjuma pieaugums ir lçns;

nozares cenas un pakalpojumi kïûst lîdzîgi un pircçja izvçli nosaka zemas cenas faktors;

ja uzòçmums ir iesaistîjis konkurences cîòa daudz resursus vai taja piedalas vairakas valstis;

uzòçmumi kuri strada citas nozarçs, bet pçrk nerentablos uzòçmums un uzsak tajos aktîvu darbîbu, lai veiksmîgi konkurçtu.

Starp gaïas parstradatajiem konkurence notiek divos galvenos virzienos:

Iepçrkot lopus;

Realizçjot gatavo produkciju.

Ja konkurence lopu iepirkšana izpaužas mazak, tad konkurence produkcijas realizacija ir ïoti liela. Sabiedrîbas galvenie konkurenti:

A/S Rîgas Miesnieks

A/S Talsu gaïa

SIA Lido

Jelgavas GK

Saldus GK

SIA Trials

SIA Ruks

A/S Tukuma GPS

Sabiedrîbas konkurenci ietekmç tadi ražošanas radîtaji ka kvalitate un cena. Lai nodrošinatu labu kvalitati, nepieciešamas kvalitatîvas izejvielas, kas savukart palielina izstradajumu pašizmaksu. Tapçc bieži vien rodas nepieciešamîba izvçlçties, vai nu ražot kvalitatîvu vai arî lçtu produkciju.

A/S “RUKS” vairak doma par kvalitati un tadçï ir diezgan grûti konkurçt ar citiem ražotajiem cenas ziòa. Pašlaik mûsu produkcijas cenas ir viena lîmenî ar Lido un Rîgas Miesnieku, toties sortimenta ziòa esam vieni no labakajiem.

Mazajiem gaïas parstrades cehiem parasti ir lçta produkcija, jo visai bieži šajos uzòçmumos ir dubulta gramatvedîba, ka arî tiek izmantota nelikumîgi ievesta gaïa, kas ir ievçrojami lçtaka. Arî ražošanas izmaksas šiem uzòçmumiem ir mazak. Šo produkciju parasti izvçlas ne visai turîgi iedzîvotaji, kuriem svarîga par kvalitati ir cena.

Ka potencialie ienacçji tirgû, ir minami Lietuvas un Igaunijas gaïas parstrades uzòçmumi. Latvijas tirgû ir vislielakas gaïas produktu cenas, tadçï kaimiòvalstu uzòçmumiem nebûtu problçmas brîva tirdzniecîbas lîguma ietvaros ievest savu produkciju, kas ir krietni lçtaka par Latvijas gaïas parstrades uzòçmumu ražojumiem.

Marketinga plans

Cena, to noteicošie faktori

Parasti tiek izmantotas šadas cenas: 1.,124lpp.

Faktiskas, tas ir tas cenas, kas darbojas attiecîgaja laika perioda; savukart šîs cenas var bût lîgumcenas, par kadam vienojušies pardevçji un pircçji;

Limitçtas cenas, ja pardevçjs un pircçjs ir tiesîgs noteikt cenu lîguma ietvaros uzradîtajas robežas;

Administratîvi regulçtas cenas, kad valsts vai pašvaldîba nosaka cenu vai tarifu tam vai citam produktam.

Ta ka produkta sadalç lielakoties ir iesaistîti vairaki dalîbnieki, kuriem ir saimnieciskas darbîbas statuss, tad ir uzòçmuma vairumcenas, vairumtirdzniecîbas cenas, kuras ietver uzòçmuma vairumcenu, transporta izmaksas, tirdzniecîbas organizacijas pakalpojumu izmaksas un ta uzcenojumu, ka arî mazumtirdzniecîbas cenas, par kadam mazumtirdzniecîbas uzòçmumi pardod produktus brîvaja tirgû gala pircçjam. 1.,125lpp.

Cenu pamata parasti ir:

Pieprasîjums;

Izmaksas;

Konkurence.

Produkta cena, îpaši starptautiska tirdzniecîba ir nestabils lielums. Ta ka to ietekmç vairaki faktori, tad lai nodrošinatu sekmes darîjumos, uzòçmumam jaizstrada sava cenu politika un patstavîgi javeic tas parbaude un mainoties apstakïiem, jamaina arî cena. 1.,126lpp.

Ir trîs cenu politikas mçríi:

Nodrošinat izdzîvošanu,

Maksimizçt peïòu,

Noturçt tirgus daïu.

Cenu politikas izstradašana saistas ar konkrçtu stratçìiju projektçšanu atsevišíiem galvenajiem produktiem vai produktu grupam.

Cenu konkurence ir cîòas veids, kad tiek veiktas produkta cenas izmaiòas, lai ietekmçtu savu un konkurentu produktu pozîcijas tirgû. 1.,128lpp.

Cenu konkurenci uzsak ne tikai tie uzòçmumi, kuri tirgû jau ieòem pozîciju, bet arî nelieli uzòçmumi, lai varçtu izdzîvot konkurences apstakïos.

Cenu konkurence izpaužas, ka uzòçmums nosaka saviem produktiem cenu, kas ir zemaka par tirgus cenam. Tie kuriem nav iespçja sekot šim cenu lîmenim, spiesti atstat tirgu vai vienkarši tie bankrotç.

Cenu lîmenis ir atkarîgs no: 1.,129lpp.

faktoriem, kas ietekmç produkta pieprasîjumu (produkta derîgums, pircçja maksatspçja, citu produktu cenu izmaiòas u.c.);

faktoriem, kas ietekmç produkta piedavajumu (importçtaju cenu politika, ražotaja un tirgotaja izmaksas u.c.);

faktoriem, kas traktçjami ka arçjie attiecîba pret pardevçja un pircçja savstarpçjiem darîjumiem (inflacija, cenu regulçšana un kontrole u.c.)

To faktoru vidû, kas ietekmç piedavajumu, îpaša vieta ir ražošanas un pardošanas izmaksam, jo tas nosaka zemako cenu lîmeni.

Izstradajot marketinga programmu, arî cenu politiku produktiem un produktu grupam, jaòem vçra, ka ir îslaicîgas pieprasîjumu un piedavajumu svarstîbas, kuru ietekmç veidojas šadas cenu izmaiòas:

sezonas cenu izmaiòas;

cenu izmaiòas piespiedu pardošanas gadîjumos;

cenu izmaiòas piespiedu iepirkšanas gadîjumos;

cenu izmaiòas neparvaramu apstakïu gadîjuma.

Šîs îslaicîgas svarstîbas nav ne sakums, ne beigas cenu kapumam vai kritumam un tas nevar bût pamats bazes cenu noteikšanai.

Uzòçmums var piemçrot dažadas cenu stratçìijas: 1.,132lpp.

iespiešanas stratçìija (t.i. zemu cenu noteikšana produkta, plaša reklamas kampaòa, lai ta rezultata ieietu ar šo produktu jauna tirgû);

nosmelšanas stratçìija (t.i. uzòçmums vçlas atrak atgût produkcijas ražošana ieguldîtos lîdzekïus);

cenu diferenciacijas stratçìija (vienam un tam pašam produktam, atkarîba no pircçju grupas, nosaka dažadas cenas);

cenu izlîdzinašanas stratçìija (uzòçmuma piekopta cena un sortimenta politikas integracija).

Cenu noteikšana izmanto:

izmaksu metodi;

bezzaudçjuma punkta aprçíina metodi;

pieprasîjuma metodi;

koncentrçtu cenu metodi. 1.,134lpp.

Šeit varçtu minçt savu izvçlçto uzòçmumu. Protams arî A/S “RUKS” piestrada pie savas cenu politikas.

Sabiedrîba cena tiek veidota òemot vçra produkcijas vienîbas pašizmaksu un vçlamo peïòas procentu uz 1 vienîbu.

Šeit var minçt piemçru:

Doktora desas cena veidojas

Lai nodrošinatu pietiekošu apjomu un segtu visas ražošanas izmaksas, dažam desam cena tiek veidota bez peïòas procenta.

Piemçram:

Majas cîsiòu cena veidojas

Protams sabiedrîba ir gaïas parstrades uzòçmums un tadu ir daudz. Tadçï cenu konkurence noris nežçlîga. Ir svarîgi, salîdzinajuma ar citiem gaïas ražotajiem netikai ražot produkciju ar zemu cenu, labu kvalitati, bet arî noturçties ar savu cenu tirgû. Ta ka sabiedrîbai ir produkcija, kurai ir diezgan augsta cenu, tad ir japrot atrast ta tirgus daïa, kur to visizdevîgak realizçt.

Protams ir japiesaista ne tikai pircçju uzmanîbu, tie jau bûtu gala patçrçtaji. Bet arî japiesaista klientu uzmanîba, jo lûk klienti pçrk produkciju sabiedrîba un nogada to veikalos pie gala patçrçtaja – pircçja. Lai piesaistîtu klientu uzmanîbu sabiedrîba ir noteikusi parsniedzot noteiktu pirkuma summu mçnesî, dot atlaides 1,5% - 5% apmçra.

3.2. Jaunu ražojumu ieviešana

No teorijas viedokïa varçtu minçt par dzîves cikliem, jo katram produktam ir savs dzîves cikls.

Tos varçtu sadalît: 1., 115lpp.

Ieviešanas posms (Ideja par jaunu produkta izstradašanu un ieviešanu tirgû);

Augšanas posms (Pircçjs uzzina par jauna produkta esamîbu un pieòem lçmumu par šî produkta pirkšanu);

Brieduma posms (Pardošanas apjoms sasniedz patstavîgu lîmeni. Pircçjs ir pietiekoši informçts par produktu);

Krituma posms (Šinî laika tirgû var ienakt jauni produkcijas veidi, daudz efektîvaki, kuri apmierinas esošas vajadzîbas vai jaunas vajadzîbas).

Produkta dzîvescikla skatîjums dod iespçju labak izvçrtçt katra produkta patreizçjo un nakotnes vçrtîgumu.

Šeit varçtu aprakstît, ka jaunu ražojumu ieviešana notiek A/S “RUKS”.

Jaunu ražojumu ieviešana sakas ar receptûras izstradi, tad tiek noteiktas materialu un ražošanas izmaksas, ka arî produkta pašizmaksa uz 1 kg. Tiek noteikts arî vçlamais pardošanas apjoms. Pardošanas cena tiek noteikta atkarîba no pieprasîjuma pçc noteikta produkcijas veida, bet ne zemaka par pašizmaksu. Talaka tirdzniecîbas procesa cena var tikt koriìçta. No teorijas viedokïa šis bûtu ieviešanas posms.

Piemçram: Ta ka cûkgaïas parstradç regulari palika pari speía rezerves, 2002.gada septembra vidû tika nolemts sakt ražot jaunu produkcijas veidu – Žavçtu speíi. Sakuma cena tika noteikta 1,40 Ls par kilogramu. Ta ka par šadu cenu pieprasîjums bija lielaks par piedavajumu, tad novembra sakuma cena tika paaugstinata uz 1,60 Ls par kilogramu.

Tapat tiek stradats pie jauna produkta kvalitates – ja tiek izteiktas daudzas pretenzijas pret kvalitati – kvalitate tiek uzlabota, vai arî, ja tas nav iespçjams, produkts tiek izòemts no ražošanas. Problçmas rodas, ja, lai nodrošinatu kvalitati, tiek izmantotas kvalitatîvas, bet dargas izejvielas, lîdz ar to palielinot produkta pašizmaksu – nakas palielinat cenu, un ražojums paliek nekonkurçtspçjîgs tirgû.

Jaunie produkti parasti tiek piedavati pie pasûtîjumu pieòemšanas, ka arî nosûtot uz A/S “RUKS” vairumtirdzniecîbas bazçm Rîga un Valmiera.

Apmçram reizi trijos mçnešos visiem klientiem tiek izsûtîtas cenu lapas, kur tiek uzradîti visi produkcijas veidi un iespçjamas atlaides. Šis no teorijas bûtu augšanas posms.

Problçmas sagada pieprasîjuma sezonalitate, jo janvarî realizacijas apjoms parasti krîtas, tad aprîlî pieaug, vasara tas ir vislielakais, bet uz rudeni atkal krîtas. Tadçï visizdevîgak jaunu produkcijas veidu ražošanu ir sakt pavasarî, lai vasara, kad patçriòš ir vislielakais, lielaka daïa pircçju jau bûtu informçta par šo produktu, ka arî jau bûtu novçrstas visas iespçjamas pretenzijas pret kvalitati. Šeit varçtu minçt – brieduma posmu.

Ta ka sabiedrîba pastavîgi strada gaïas parstrades tehnologs un kvalificçts darba spçks, jaunu produkcijas veidu ieviešanas izmaksas nav lielas. Varçtu pat teikt, ka produkcijas sortiments tiek atjaunots un mainîts regulari.

Proti, nav nemaz tik viegli produktu noturçt tirgû, jo paradas konkurentu produkcija. Tadçï ir svarîgi laikus noteikt produktam – vai viòš ir spçjîgs konkurçt ar citu uzòçmumu produktu vai arî šis produkts jaizòem no ražošanas (krituma posms) vai arî varbût jauzlabo ta kvalitate vai arçjais izskats.

Visparçjs marketinga plans

Marketinga plans rodas planošanas procesa, kura tiek izsvçrtas marketinga resursu pievilcîgakas izmantošanas spçjas, šo iespçju nosacîjumi un to veidošanas instrumenti, lai sasniegtu mçríus. Marketinga plans ir uzskatams par uzòçmuma visu darbîbas jomu planošanas pamatu. Šadai uz marketinga koncepciju balstîtai pieejai planošana ir vairakas priekšrocîbas: [1., 206lpp]

Ta ïauj laika un telpa koordinçt visu to dienestu un struktûrvienîbu darbu, kas piedalas ražošanas un realizacijas procesa;

Ta sekmç precîzu sadarbîbu starp izpildîtajiem, lai nodrošinatu uzòçmuma prioritaro uzdevumu izpildi;

Ta dod iespçju noteikt izmaiòas tirgus konjuktûra un šîs izmaiòas operatîvi òemt vçra.

Marketinga planu lietderîgi izstradat, lai noskaidrotu problçmas un tos šíçršïus, ar kuriem iespçjams naksies sadurties nakotnç. Lîdz ar to uzòçmums var planot savu darbîbu ta, lai izvairîtos no šiem šíçršïiem vai arî lai sagatavotos to efektîvai parvarçšanai. Visada ziòa marketinga plana esamîbu nodrošina sagatavošanos, lai labak izmantotu iespçjas. Marketinga plans palîdz uzòçmumam izzinat un pareizi novçrtçt gan iekšçjo risku, to, kuru uzòçmums kontrolç (cena, reklama, marketinga iesaistîto darbinieku skaits), gan arçjo risku (ekonomikas aktivitates svarstîbas, tirgus konjuktûra, konkurence), tatad to riska vidi, ko uzòçmums nekontrolç.

Lai marketinga planošana bûtu efektîva: [1., 209lpp]

Janoteic, kadus mçríus uzòçmums vçlas sasniegt tuvakajos divos trîs gados, un pçc tam janoteic, kas bûtu veicams jau nakamaja gada.

Jaorientç marketinga darbîba uz pircçja, klienta interesçm, jo uzòçmums taèu izveidots noteiktu vajadzîbu apmierinašanai.

Jasavac pçc iespçjas plašaka informacija par tiem arçjiem faktoriem, kas var ietekmçt vai jau ietekmç uzòçmuma darbîbu; marketinga plans var efektîvi “nostradat” tikai tad, ja tas sagatavots, izmantojot ticamu informaciju par arçjo visi, tirgiem, klientiem un konkurentiem.

Janodrošina plana lakoniskums. Uzòçmumam nepieciešama efektîva darbîba un tapçc nevajadzçtu izkliedçt savus pûliòus, bet gan koncentrçties uz galvenajiem darbîbas virzieniem un arçjas vides faktoriem.

Ta ka A/S “RUKS” vairs nav jaiekaro pazîstamîba tirgû, tadçï marketinga stratçìija varçtu bût saistîta ar regularu atgadinašanu par sevi un savu produkciju patçrçtajiem, ka arî patçrçtaju attieksmes testçšanu.

Pçc manam domam galvenais marketinga mçríis ir pardošanas apjoma pieaugums. Marketinga stratçìija šî mçría sasniegšana varçtu bût šada:

2.Shçma

Stratçìijas uzdevumi:

Produkta virzîbas realizacija – degustacijas, informatîvie stendi, uzlîmes, cenu zîmes. Lai virzîtu produktu tirgû ir nepieciešama reklama. Tas saistas ar lieliem izdevumiem, lîdz ar to palielinot ražošanas izmaksas, kas savukart palielina arî produkcijas pašizmaksu.

Noteikt produktu topu – izzinat pçc kadiem produkcijas veidiem ir vislielakais pieprasîjums, lai zinatu, kadus jaunus produktus sakt ražot

Noteikt liekos produktus, kuru rentabilitate un sortiments apgrûtina uzòçmuma ražošanas jaudas – produkti, kuri nav rentabli un kurus izvçlas reti. Izmainît neejošajiem produktiem receptûru, samazinat cenu vai vispar izòemt no ražošanas.

Jaunu produktu ieviešana – regulari nomainît nepopularus produktus ar jauniem. Ieviest jaunas tehnoloìijas un produktus.

Klientu segmentçšana pçc finansiala izdevîguma – sevišíi stradat ar izdevîgiem klientiem (ja ir produkcijas trûkums – subprodukti, pusfabrikati).

Reklama, pardošanas veicinoši pasakumi

Reklama ir informacijas lîdzeklis, lai piesaistîtu uzmanîbu, izraisîtu interesi, padarîtu kaut ko popularu. Reklamai tiek izmantota prese, kino, televîzija, radio, vitrînas, plakati, izkartnes, preèu iesaiòojums, preèu un firmu zîmes. Visvairak izplatîta ir tirdzniecîba reklama.

Reklama ir îpašs komunikacijas veids, ko personas vai firmas izmanto informacijas izplatîšanai ar maksas lîdzekïu starpniecîbu. 2., 8n.,5lpp.

Reklamas lîdzekïus varçtu iedalît 6 lielas grupas:

Dekoratîvie lîdzekïi (piemçram, vitrînas, skatlogi, specialie firmu plaukti);

Akustiskie lîdzekïi (piemçram, mutiska vai muzikala reklama);

Grafiskie lîdzekïi (piemçram, katalogi, brošûras, afišas, gaismas reklamas);

Priekšmetiskie lîdzekïi (piemçram, suvenîri, preèu paraugi, iesaiòojums, manekeni);

Vizualie lîdzekïi (piemçram, TV reklamas klipi un filmiòas);

Pasakumi (piemçram, partikas preèu degustacijas, jauno preèu demonstrçjumi, modes skates, reklamas izdevumi).

Lai uzòçmums varçtu pieòemt pareizu lçmumu reklamas jautajuma, ir jaievçro noteikta secîba:

Janosaka reklamas mçríis (vai ta ir informçjoša, parliecinoša vai atgadinoša);

Reklamas izmaksu noteikšana ( ir janosaka cik daudz naudas lîdzekïu atvçlçs reklamas izmantošanai);

Jaizvçlas reklamas pasniegšanas paòçmieni.

Jaizvçlas reklamas lîdzekïi.

Janovçrtç reklamas efektivitati.

Lai iepazîtu esošos un potencialos pircçjus ar jauniem izstradajumiem, regulari tiek rîkotas degustacijas dažadas Latvijas pilsçtas un veikalos. Tiek piedavati nogaršošanai arî jau zinami stradajumi. Parasti šadas degustacijas ir labi apmeklçtas un cilvçki aktîvi interesçjas, no kadam izejvielam un ka tiek ražotas desa un žavçjumi.

A/S “RUKS” piedalas arî tadas izstadçs, ka “Baltic Food”, kuras parasti tiek noslçgti lîgumi par produkcijas piegadi dažadam tirdzniecîbas organizacijam.

Laiku pa laikam tiek raidîta reklama arî radio un televîzija, bet šie reklamas veidi ir ïoti dargi, un nedod gaidîto rezultatu.

4. Secinajumi un priekšlikumi

Veicot marketinga darbu esmu secinajusi, ka sabiedrîbas galvenais mçríis ir ražot kvalitatîvu produkciju ar zemaku pašizmaksu un palielinat realizacijas apjomus.

Lai panaktu šo mçríi ir jasamazina produkcijas pašizmaksa. Lîdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba kvalitate.

Pçc manam domam svarîgi bûtu:

Lai panaktu produkcijas realizacijas lielaku apjomu bûtu jasamazina produkcijas pašizmaksa, lîdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba produkcijas kvalitate. Ja samazinasies produkcijas cena, tad patçrçtajs vairak pirks sabiedrîbas produkciju un iespçjams ka arî konkurentu patçrçtajs pievçrsîs uzmanîbu “RUKS” produkcijai. Ta nonaksim pie galamçría – pardošanas apjoma pieauguma.

Sabiedrîbai, lai noturçtos konkurences apstakïos nepieciešams nepartraukti piestradat pie marketinga plana, to papildinot. Japaplašina tirdzniecîbas tîkls. Jaizdala lîdzekïi reklamai. Javeic nopietns darbs ar realizacijas menedžeriem.

Regulari jaseko ienakumu un izdevumu lîmenim, laicîgi japartrauc neejošas produkcijas realizacija.

Nepartraukti japapildina produkcijas sortiments ar jauniem produkcijas veidiem.

Veicot šos pasakumus, manuprat sabiedrîba bûtu spçjîga noturçties konkurences apstakïos Latvijas tirgû.

Izmantojama literatûra:

J.Ç.Niedrîtis “Marketings”- Rîga, 2000.

V.Praude “Marketings” macîbu materiali – Rîga, 2000.

H.Diderihs “Uzòçmuma ekonomika” – “Zinatne”, Rîga, 2000.