CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Biznasa plans

vadība

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Rīgas Jaņa Poruka vidusskola

“Biznasa plans”

Ievads

Sava kursa darba esmu izvēlējies rakstīt par A/S Cēsu gaļas kombinatu “RUKS”. Gaļas parstrade Latvija pēdējos gados paplainas ļoti strauji. Katru gadu tiek atvērti jauni veikali un tirdzniecības vietas, tas notiek tapēc ka ir pieprasījums pēc gaļas izstradajumiem. Pieaug pieprasījums pēc lētas produkcijas. Lielajiem gaļas parstradatajiem ir aizvien grūtak, jo ir ļoti daudz mazu gaļas ra˛otaju. Lai uzņēmumi varētu izturēt o konkurences cīņu un nebankrotētu, tiem jastrada pēc jaunakam metodēm, japēta tirgus, respektīvi javeic marketinga darbs uzņēmuma.

Efektīva marketinga planoana ir visam pamata. Tikai pati marketinga plana sastadīana negarantē vēl nekadus pasakumus, jo plans var nebūt kartīgi apdomats vai arī tikt vaji īstenots. adu iemeslu dēļ uzņēmums, kas planoanai veltījis ļoti daudz laika, var tomēr negūt panakumus.

Marketinga planoana ir loģiska secība sakartoti uzņēmuma darbības pasakumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi

Mana darba mērķis ir izpētīt marketinga darbu sabiedrība un dot ieteikumus ī darba organizacijai un marketinga plana sastadīanai.

Sabiedrības mērķis ir gūt peļņu un nodroinat talaku attīstību, sekmēt materialo un socialo vajadzību apmierinaanu.

aja darba tiek izmantota informacija, kas gūta sabiedrība.

Uzņēmuma raksturojums

Uzņēmuma struktūra

Statūti un attīstības stratēģija.

A/S “RUKS” dibinataji ir 74 fiziskas un juridiskas personas.

Sabiedrības galvenie darbības virzieni ir:

Lauksaimniecības produkcijas ra˛oana, iepirkana, uzglabaana, parstradaana un realizacija;

Sabiedriska ēdinaana;

Arēja tirdzniecība un starpniecība;

Plaa patēriņa preču ra˛oana un realizacija;

Finansu, kredīta, kapitala ieguldīanas operacijas, operacijas ar vērtspapīriem, līzings, marketinga darbība;

Cita veida saimnieciska un finansiala darbība, kas saistīta ar augstakminēto.

Sabiedrības darbības termiņ nav ierobe˛ots.

Sabiedrības organizatoriska struktūra.

Augstaka sabiedrības parvaldes institūcija ir akcionaru pilnsapulce. Tiek sasauktas kartējas un arkartas pilnsapulces.

Kartējas pilnsapulces sasauc Valde ik gadu ne retak ka 4 mēneus pēc saimnieciska darbības gada beigam.

Arkartas pilnsapulci sasauc Valde vai nu pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa Padome, Revidents vai akcionari, kas kopa parstav ne mazak ka vienu desmito daļu no sabiedrības apmaksata pamatkapitala.

Padome.

Padome ir akcionaru ievēlēta institūcija, kas sastav no 5 padomes locekļiem un 1 padomes locekļa kandidata.

Padomes galvenas funkcijas ir:

Akcionaru intereu parstavēana akcionaru pilnsapulču starplaikos;

Valdes darbības kontrole;

Valdes iesniegto izdevumu bud˛etu parbaude un to iesniegana pilnsapulcei apstiprinaanai kopa ar Padomes atsauksmi;

Sabiedrības gada parskatu un Valdes prieklikumu par peļņas sadali parbaude;

Sabiedrības parstavēana tiesa visas Sabiedrības celtajas prasības pret Valdes locekļiem, ka arī Valdes celtajas prasības pret Sabiedrību;

Visu jautajumu, kas ir pilnsapulces kompetencē vai, kas pēc Valdes vai Padomes locekļu ierosinajuma ir ieteikti apstiprinaanai pilnsapulcē, iepriekēja izskatīana un atzinumu sniegana par tiem.

Valde.

Valde ir Sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada Sabiedrības darbību, kas sastav no 3 valdes locekļiem (valdes prieksēdētajs, valdes prieksēdētaja vietnieks, valdes loceklis) un 1 valdes locekļa kandidata.

Sabiedrības vadību veic valdes prieksēdētajs, kur Sabiedrības varda veic sekojoo:

Parstav Sabiedrību Latvijas republika un arvalstīs;

Darbojas uzņēmuma varda, parstavot to visos darījumos, tiesu un arbitra˛u iestadēs bez specialas pilnvaras;

Rīkojas ar Sabiedrības kustamo mantu;

Atver norēķinu kontus bankas;

Pieņem un atlai˛ darbiniekus, nosaka to atalgojumu un prēmijas, sadala pienakumus un nosaka to atbildību;

Paraksta līgumus un citus dokumentus, izdod rīkojumus, pavēles un citus dokumentus savas kompetences ietvaros;

Veic citus pilnsapulces uzticētus jautajumus.

A/S “RUKS” parvaldes struktūra attēlota shēma.

1.Shēma.

A/S “RUKS” ra˛oanas un parvaldes struktūrvienības ir sekojoas:

Gramatvedība un ekonomiskas analīzes daļa.

Galvena tehnologa daļa ar bakterioloģisko un ķīmisko laboratoriju.

Veterinarais dienests.

Gaļas un tauku ra˛oanas iecirknis.

Desu ra˛oanas iecirknis.

Galvena enerģētiķa daļa ar katlu maju un kompresorstaciju.

Galvena mehaniķa daļa.

Realizacijas daļa.

Sagades daļa.

Apsardze.

Marketings uzņēmuma

2.1. Patērētaji un klienti

Ja uzdotu jautajumu: Kas ir marketings? Noteikti liela daļa atbildētu – kaut kas – saistīts ar pardoanu un reklamu. Bet vai tikai ar iem diviem elementiem ir saistīts marketings? Nebūt nē. Ar marketingu cilvēki sastopas praktiski katru dienu. Mēs katru dienu redzam televīzija da˛adas preču un pakalpojumu reklamas, katra ˛urnala un avīzē lasam sludinajumus; ieejot veikala varam nogarot jaunakos desu veidus un jaunako dzērienu; firmas aģenti apmeklē majas un piedava apdroinat dzīvību, maju u.c. Diez vai ir mirklis, kad kads nevēlas kaut ko pardot, bet citi nopirkt.

Marketinga galamērķis ir pircējs ar savam vajadzībam, tieksmēm, aubam, vēlmēm. 2.,1n.1lpp.

Ar ko atķiras patērētaji? 2.,1n.2lpp.

Atķiras pēc vecuma (piemēram, vecaki cilvēki priekroku dod piena produktiem, jaunaki – gaļas ēdieniem, bet mazi bērni – saldumiem).

Atķiras pēc ienakuma līmeņa (piemēram, cilvēks kur pelna mēnesī 70 Ls, papildus pirkumiem atļausies ļoti mazu naudas summu, jo lielaka daļa tiks samaksata komunalajos maksajumos un partikas iegadei; taču cilvēks kur saņems 300 Ls mēnesī centīsies uzlabot savus dzīves apstakļus).

Atķiras pēc izglītības līmeņa.

Atķiras pēc nacionalajam tradīcijam.

Atķiras pēc politiskajiem uzskatiem.

Atķiras pēc dzimuma.

īs atķirības ir svarīgas, jo tas ietekmē patērētaju gaumi.

Minot sava izvēlēta uzņēmuma patērētajus varētu teikt, ka gaļa un gaļas produkti pieder pie masveida un ikdienas patēriņa produktiem, tad var uzskatīt, ka gala patērētaji ir visi iespējamie pircēji (100% patēriņ), tomēr vajadzētu nodalīt adas patērētaju grupas:

patērētaji ar zemu pirktspēju,

patērētaji ar atķirīgiem ēanas un dzīves stila paradumiem.

Var izdalīt adus patērētaju segmentus:

Jūtīgais patērētajs (40% no kopējiem patērētajiem)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 45 Ls;

Noteicoa produkta īpaība – cena.

Atkarīgais patērētajs ( 35%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 50 Ls;

Noteicoa produkta īpaība – cena.

Sabiedriskais patērētajs ( 15%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 80 Ls;

Noteicoa produkta īpaība – atri, ērti lietojama partika.

Problēmu patērētajs (5%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – ap 100 Ls (vai arī vairak);

Noteicoa produkta īpaība – veselīgums, izskats.

Neatkarīgais patērētajs (5%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – ap 200 Ls (vai arī vairak);

Noteicoa produkta īpaība – gara, izskats, pasnieganas kvalitate.

Gaļa un gaļas produkti ir sajūtu grupas produkts – patērētajiem ir nozīmīga gara, izskats, pēcapmierinajuma sajūta. Patēriņa vērtējums rodas pēc nogaroanas un atkarība no ta vai tas ir pozitīvs vai negatīvs, tiek izdarīts vai neizdarīts atkartots ī paa produkcijas veida pirkums.

Ka atzīst vairums patērētaju, “RUKS” produkcijai ir augsta kvalitate un apetīti rosinos izskats. Tadēļ lielaka daļa patērētaju izdara atkartotus pirkumus.

Ka redzam patērētaju sadalījuma, gandrīz 70% patērētaju noteicos faktors pirkuma izvēlē ir cena, un, lai gan “RUKS” produkcija nav lēta, tomēr patērētaji, kas regulari iegadajas tiei o produkciju atzīst, ka kvalitate atbilst cenai. Izņēmums ir patērētaji ar zemu pirktspēju, kas izvēlas patēriņa preces atkarība no zemakas cenas.

Lai piesaistītu jaunus patērētajus A/S “RUKS” regulari rīko degustacijas lielakajos veikalos, ka arī piedalas da˛adas izstadēs.

Tiek domats arī par produkcijas iepakojumu un izskatu. Desas un ˛avējumus iespējams pasūtīt vakuuma iepakojuma, sagrieztus vai gabalos.

Ir uzsakta pusfabrikatu fasēana alītēs, ka arī jau sacirstas cūkgaļas realizacija.

A/S “RUKS” ik dienu piegada savu produkciju vairak ka 120 klientiem. Visus klientus varētu iedalīt adas grupas:

Klienti	Klienta prasības	Gala patērētajs
Paapkalpoanas veikali 35%	Piegades savlaicīgums Sortimenta nodroinajums Kvalitate Cenu uzlīmes Parocīga tara	Pastavīgs pircējs, dzīvo netalu iepērkas bie˛i Iepērkas garam braucot, dzīvo patalak Nejaus, ieinteresēts pircējs
Apkalpoana aiz letes, specializētie partikas veikali 30%	Kvalitate Piegades savlaicīgums Brīdinajums par nepietiekama sortimenta piegadi Degustacijas pircējiem Pardevēju stimulēana	Daudz pastavīgo klientu, kuri dzīvo netalu Pircēji vidēji nodroinati, iepērkas regulari Pirkumu izdara pa ceļam uz majam Gatavi izmēģinat jaunus produktus
Delikateu veikali 5%	Augstaka iespējama kvalitate Sortimenta nodroinajums Tīta tara un transports Laipna apkalpoana	Neliela pircēju aprite Labi nodroinats pircējs
Servisa uzņēmumi (kafejnīcas, viesnīcas, valsts iestades) 10%	Kvalitates un sortimenta nodroinajums Piegades savlaicīgums Tīra tara Laipna apkalpoana	Viesnīcas – augstu prasību pircējs Kafejnīcas – regulars apmeklētajs, liela aprite Valsts iestades – pastavīgs pircējs Labi nodroinati, turīgi pircēji




Klienti	Klienta prasības	Gala patērētajs
Ra˛oanas uzņēmumu veikali, ēdnīcas 2%	Cena Sortiments Piegades savlaicīgums Vizualas informacijas stendi, cenu uzlīmes, vitrīnu atbalsts Kredīti	Pastavīgs pircējs cenu nozīmība “jūtīga” segmenta parstavis gatavs izmēģinat jaunus produktus
Partikas mazveikali, bodītes 15%	cena kredīti atbalsts veikalam – vitrīnas, cenu uzlīmes degustacijas kvalitate	pastavīgs, zinams pircējs maznodroinats, vidēji nodroinats “jūtīgais”, “atkarīgais”, “sabiedriskais segments” dialogs ar pardevēju un paļauanas

Līgumi tiek noslēgti ar aptuveni 560 klientiem visa Latvija, no tiem 173 Rīga.

Rīga 2002.gada novembra mēnesī ta sastadīja 39810 kg. Salīdzinot ar citam pilsētam Rīga ir liela pilsēta ar plaiem tirdzniecības tīkliem. Lielakie klienti ir Centraltirgus, Rīgas bazes, RIMI, SKAI, CITIMARKETS, Nelda. Produkcija Rīgas bazēs piegada tiei no sabiedrības un to realizē gan vairuma, gan mazumtirdzniecība.

2.2. Produkcija

No marketinga viedokļa, produkts ir taustamu un netaustamu īpaību kopums, kas domats pircēju vajadzību apmierinaanai. 1.,75lpp.

Lai pieņemtu lēmumu par produktu politiku, jazina ar kadiem produktiem uzņēmums darbojas vai ar kadiem vajadzētu darboties, jo katram no tiem ir atķirīgs pircējs, nepiecieamo investīciju apjoms, ir atķirīgs naudas aprites ilgums un riska pakape. Produktus klasificē pēc da˛adam pazīmēm.

Varētu preces klasificēt adi: 1.,75lpp.

pēc ta pielietojuma (patēriņa un ra˛oanas precēs);

pēc materialitates (lietiķas preces un pakalpojumi);

pēc preces vērtības (neitralas un “sliktas” preces);

pēc dalamības (dalamas un nedalamas preces);

pēc savstarpējas lietojamības (papildinoas, aizstajamas un nesaistītas preces);

pēc viendabīgas (viendabīgas un neviendabīgas preces);

pēc pieprasījuma izmaiņam, mainoties ienakumiem (normalas, mazvērtīgas, piesatinajuma preces);

pēc īpauma piederības (privatas, sabiedriskas, individuali sabiedriskas preces).

Bie˛i ka galveno klasifikacijas pazīmi izvirza pielietojuma mērķi, un atbilstoi tam preces tiek iedalītas patēriņa precēs un ra˛oanas nozīmes precēs.

Patēriņa preces pēc to izlietojuma var iedalīt īstermiņa pielietojuma precēs, kuras izmanto vienu vai vairakas reizes (piemēram, sērkociņi, avīzes, gaļa) un ilgtermiņa pielietojuma precēs (piemēram, apģērbs, automaīna, televizors).

Pielietojuma patēriņa preces varētu iedalīt ikdienas lietoanas precēs, kuras pērk bie˛i un īpai nesalīdzinot ar citam precēm (piemēram, saimniecības piederumi, kancelejas preces) un rūpīgas izvēles precēs, kuras rūpīgi izvēlas – pēc kvalitates, cenas, dizaina.

Ir arī presti˛a preces, kuram ir unikali parametri, kaut kadas seviķas īpaības vai arī pazīstamas ra˛otajfirmas nosaukuma.

Katram produktam ir savas īpaības, savs pircējs, savas ra˛oanas izmaksas un sava loma naudas plūsma 1.,80lpp.

Kad tiek noskaidroti mērķa pircēji un izzinatas viņu vajadzības, jaizvērtē sava uzņēmuma produkti. Uzņēmuma īpaību atbilstība pircēju vajadzībam. Cik liela mēra gan produkts kopuma, gan atseviķas produkta īpaības atķiras no konkurenta produkta. Janoskaidro kadas ir produkta priekrocības, ar ko varētu produktu papildinat, varbūt produkts ir jauzlabo.

Mans izvēlēta sabiedrība A/S “RUKS” nodarbojas ar:

Liellopu un cūku kauanu;

Subproduktu un blakus produktu parstradi;

Tauku kausēanu un fasēanu;

Liellopu un cūkgaļas lielo un sīko pusfabrikatu ra˛oanu;

Desu un kūpinajumu ra˛oanu.

Sabiedrība nodarbojas ar dzīvo lopu iepirkanu, to apstradi un parstradi gaļa un gaļas izstradajumus. Sabiedrība ikdienas ra˛o 87-90 gaļas izstradajuma veidus, no kuriem galvenie ir varītas desas, cīsiņi, sardeles, ap˛avētas desas, ˛avējumi. Sakts ra˛ot arī cieti ˛avētas desas. Tapat tiek pardota gaļa, subprodukti un gaļas pusfabrikati.

A/S “RUKS” mēnesī vidēji tiek nokautas aptuveni 128,6 tonnas lopu no tam:

50,5 t liellopu,

77,9 t cūku,

0,2 t parējie lopi (zirgi, aitas).

Lielaka daļa no gaļas tiek izmantota ra˛oana, taču apmēram 20% no gaļas tiek realizēta arī vairumtirdzniecība.

No nokautajiem lopiem tiek iegūti subprodukti, kas parsvara (90%) tiek realizēti. No tiem popularakie ir: liellopu mēles, aknas, cūku kajas, ausis, aknas. Parējie subprodukti tiek izmantoti ra˛oana galerta, galvas siera, ka da˛adu pastētu izgatavoana.

Mēnesī tiek izgatavotas 5,7 t tauku. Tauki tiek piedavati trauciņos pa 200 g un 500 g, ka arī mucas. Tiek tirgotas arī jēladas, parsvara liellopu.

Tiek ra˛oti arī apmēram 15 veidu lielo gabalu pusfabrikati un 17 veidu sīko gabalu pusfabrikati. Seviķi pieprasīta ir cūkgaļas karbonade, ķiņķis, ribas, liellopu muguras daļa. Pēdēja laika uzsakta pusfabrikatu fasēana alītēs. Tiek ra˛otas arī divu veidu maltas gaļas, kas tiek piedavatas ka sveramas vai fasētas poliamīda.

Tomēr visvairak pieprasīta prece ir desas un kūpinajumi:

Sabiedrība ra˛o

Varītas desas 10-15 veidus (pieprasītakas ir Doktora desa, Zemnieku desa, Majas varīta desa);

Cīsiņus un sardeles 8-10 veidus (Ģimenes sardeles, Frankfurtes desiņas);

Ap˛avētas desas 8-10 veidus (servilades, ap˛avēta desa);

Cieti ˛avētas desas 2-4 veidus (Salami);

ˇavējumus 10-15 veidus (Kūpinata/sutinata krūtiņa, Karbonades delikatese, ˇavēts speķis);

Pastētes 3 veidus (Aknu pastēte, Ģimenes pastēte);

Aknu desas, asinsdesas, galerts (Majas asins desa).

(sk. Pielikumu)

Mēnesī vidēji tiek ra˛otas apmēram 100 t desu un kūpinajumu, no kuram:

25,8 % ir varītas desas,

24,0 % cīsiņi un sardeles,

19,0 % pus˛avētas un cieti ˛avētas desas,

22,0 % ˛avējumi,

9,2 % parēja produkcija (pastētes, galerts, asinsdesas).

Parēja laika ir sakts ra˛ot cieti ˛avētas desas, kas lai arī nav lētas, bet ir labi pieprasītas tirgū. Tas tiek ra˛otas no ļoti kvalitatīvas gaļas un tam ir liels uzglabaanas termiņ (30 diennaktis).

Sekojot tendencēm tirgū tiek ra˛otas arī lētas desas un sardeles, kas ir domatas sabiedrības mazak nodroinatajam iedzīvotaju slanim.

Tiek piedavata iespēja juridiskam un fiziskam personam parstradat gaļu da˛adas desas un kūpinajumos. adi tiek izgatavotas vidēji 1,5 t izstradajumu mēnesī.

2.3. Ra˛oanas nozare, tas attīstības stratēģija

Uzņēmuma notiekoajam produkcijas ra˛oanas procesam ir iespējamas da˛adas formas. To iedalījumam izmanto noteiktas klasifikacijas pazīmes.

Teorija un praksē pazīstami vairaki rūpnieciskas ra˛oanas tehnoloģijas iedalījumu veidi, kuri orientēti pēc da˛adiem kritērijiem.

Pirmkart, klasifikacijas pazīme raksturo ra˛oanas metodes, kuras izmanto izejvielu apstradē. No tehniska viedokļa, lai parveidotu ra˛oana izmantojamo izejvielu un pusfabrikatu formu, lietojot fizikas, ķīmiskas vai bioloģiskas metodes. 3.,264lpp.

Otrkart, pastav rūpnieciskas tehnoloģijas iedalījums pēc ra˛oanas sistēmu veidoanas, telpiski nosakot iekartu un darba vietu izvietojumu. 3.,265lpp.

Trea rūpnieciskas ra˛oanas tehnoloģijas formu klasifikacijas pazīme ir ra˛oanas programma. Atkarība no uzņēmuma ra˛otas produkcijas veidu skaita izķir uzņēmums, kas ra˛o tikai vienu produkcijas veidu un uzņēmums, kas ra˛o vairakus produkcijas veidus. Pēdējo iedala pēc ra˛oanas procesa atkartoanas pazīmes: 3.,267lpp.

Uzņēmums, kura noteikta laika perioda izgatavo tikai vienu produkcijas vienību (piemēram, kuģu būvniecība);

Uzņēmums, kur sērijveida ra˛o plaa sortimenta produkciju ( preci ra˛o no viena veida izejvielas);

Uzņēmums, kur produkciju ra˛o masveida (vienveidīga prece, kurai piemīt izteiktas atķirības).

Latvija vēsturiski ir lauksaimniecības un lopkopības zeme. Un, lai gan pēdējos gados ir vērojama lejupslīde ajas ra˛oanas nozarēs, ir cerība, ka Latvijas valdība drīzuma atrisinas o jautajumu. Ja tas ta nenotiks, tad turpinasies lopu un gaļas ieveana no kaimiņvalstīm.

Tapat ka citas partikas rūpniecības nozares, arī gaļas parstrade ir viena no perspektīvakajam ra˛oanas nozarēm. Cilvēkiem ir nepiecieama partika, un ta ka gaļai un gaļas izstradajumiem ir liela uzturvērtība, ta ir garīga un ērti lietojama, cilvēki labprat to patērē.

Pēdēja laika gaļas patēriņa samazinajums ir saistīts ar visparējo ekonomisko situaciju valstī. Cilvēki nevar atļauties pirkt gaļas produktus tik bie˛i, cik gribētos, jo liela daļa ģimenes bud˛eta ir jasamaksa par apģērbu, apaviem, ka arī par da˛adiem socialiem un komunaliem maksajumiem. Ja ekonomiska situacijas uzlabojusies- pieaugs ienakumi uz vienu ģimenes locekli, palielinasies arī gaļas produktu patēriņ, pie tam vairak tiks pievērsta uzmanība produktu kvalitatei un izskatam.

Ta ka Latvija ir lielakas gaļas produktu cenas neka Lietuva un Igaunija, varētu tikt ievesti ne tikai lopi un gaļa, bet arī desas un ˛avējumi (ka jau tas pēdēja laika notiek). Līdz ar to samazinasies cenas un pieaugs konkurence arī pamaju gaļas parstradataju starpa.

Latvija patlaban darbojas 9 gaļas parstrades kombinati, vairak ka 100 nelielu gaļas parstrades cehu un vairak ka 300 mazjaudas kautuvju.

Pēdējos gados gaļas tirgū ienakui daudzi ra˛otaji, galvenokart Rīga un tas apkartnē, ka arī citu lielo pilsētu un rajonu centru tuvuma. ie ra˛otaji galvenokart piedava lētas desas un kūpinajumus.

Nakotnē paredzama parstrades uzņēmumu specializacija pēc Rietumeiropas parauga, kad kauana un parstrade notiek atseviķos uzņēmumos.

Pēc statistikas datiem palaik Latvija tiek sara˛ots apmēram 50% no parstradei nepiecieamas gaļas. Gandrīz nemaz vairs netiek stradats pie lopu ģenētikas uzlaboanas, jo vaislas materiala iegade saistas ar samēra lieliem izdevumiem.

Liellopu gaļa pamata tiek ra˛ota no piena ķirņu virziena dzīvniekiem. Salīdzinot ar specializētajam gaļas ķirnēm, ie dzīvnieki ir ar zemaku auganas intensitati un daudz mazaku gaļas iznakumu. Latvija patreiz ir tikai 350 specializēto gaļas ķirņu liellopi.

Cūku realizacija no barības patēriņa viedokļa visefektīvaka ir robe˛as no 110-130 kg. Pie adas dzīvmasas Latvijas baltas ķirnes cūkam speķa biezums sasniedz jau 35-40 mm, liesas gaļas iznakums ir zem 50%, bet gaļas ķirnes cūkam speķa biezums ir tikai 15 mm, un liesas gaļas iznakums virs 55%. obrīd pastavoas prasības liesas cūkgaļas ra˛oanai starptautiskaja tirgū atbilst tadiem kautķermeņa mērījumiem, lai speķa biezums būtu 7-13 mm robe˛as, bet liesas gaļas iznakums 58-60% no kopējas kautķermeņa masas.

Joprojam gaļas un gaļas produktu imports kopuma ir lielaks neka eksports.

A/S “RUKS” produkcija ir viena no kvalitatīvakajam Latvija. Ta arī ir lielaka priekrocība attiecība pret konkurentiem, jo ka atzīst lielakais vairums patērētaju, kvalitate tomēr ir produkta galvena vērtība, un tikai otrs kritērijs ir cena.

Ta ka ra˛oana tiek izmantotas tikai kvalitatīvas izejvielas, cena A/S “RUKS” izstradajumiem nav lēta. Nakotnē paredzēts stradat pie ra˛oanas izmaksu samazinaanas. Tas savukart samazinas produkcijas paizmaksu un līdz ar to arī pardoanas cenu.

Produkcija tiek realizēta vairumtirdzniecība no Cēsu gaļas kombinata noliktavam, ka arī vairumtirdzniecības bazēm Rīga un Valmiera. Lielakajai daļai klientu produkcija tiek piegadata tiei uz tirdzniecības vietam.

Sabiedrība strada arī tirdzniecības mened˛eri, kuru uzdevums ir kontaktēties tiei ar veikalu īpaniekiem un vadītajiem, apzinat visas pretenzijas un iebildes pret apkalpoanu un sortimentu un darīt to zinamu Cēsu GK vadībai.

Tapat tiek domats par kvalitatīvaku, ērtaku un interesantaku iepakojumu. Sabiedrība strada arī maksliniece, kas speciali katrai desai izgatavo apvalka zīmējumu. Desu apvalku noformējums tiek regulari mainīts, ir pat īpai apvalki, kuros desas tiek pildītas tikai Ziemassvētku un Jauna gada laika. Palaik iespējams pasūtīt desas un ˛avējumus iepakotus vakuuma. Arī gaļas pusfabrikatus fasējam alītēs. Desas tiek piedavatas da˛ados apvalku veidos- poliamīds, belkozīns, fibrols, dabīgie apvalki. Izgatavojam desa arī pēc pasūtītaja receptūras.

Esam sakui pardot lopu kautķermeņus vai jau apstradatu gaļu citiem gaļas parstrades uzņēmumiem, kuri pai nenodarbojas ar lopu kauanu. Ka piemērs minams “Rīgas Miesnieks”.

2.4. Konkurenti

Konkurence – ta ir sacensība starp tirgū esoajiem preču ra˛otajiem un pardevējiem, pakalpojumu sniedzējiem par tadiem preču ra˛oanas un preču pardoanas, pakalpojumu snieganas nosacījumiem, kas nodroinatu peļņu ilgstoa laika perioda. 1.,8lpp.

Konkurence tirgus attiecību dalībniekiem uzspie˛ virkni darbību, piemēram, mainīt tehnoloģiju, ieviest jaunu tehnoloģiju, ra˛ot jaunas preces, sniegt jaunus pakalpojumus, samazinat vai saglabat iepriekēja līmenī produkcijas cenu. Konkurence iedarbojas uz uzņēmuma izmaksam tadejadi piespie˛ot ra˛otajus racionalizēt ra˛oanas faktoru izmantoanu un samazinat izmaksas 1.,9lpp.

Uzņēmuma konkurētspēju nosaka spējas attīstīties un mainīties straujak, neka mainas vide ap to.

Konkurences vidē izdzīvo un attīstas tie uzņēmumi, kas nopietni doma par pieaugoiem kvalitates radītajiem, zemakam izmaksam un īsaku pardoanas laiku. Uzņēmumam ir jamainas, jameklē jaunas tehnoloģijas, jaunus materialus, jaunas preces, jaunus tirgus, jaunas noieta veicinaanas metodes.

Ir trīs kritiskie punkti tirgus dalībnieku savstarpējos darījumos:

Kvalitate;

Izmaksas;

Produkta pieejamība tad, kad tas ir visvairak nepiecieams.

Protams ir tadi gadījumi, ka produkts kur ir konkurētspējīgs viena tirgū, tads nav cita tirgū, vai arī produkts ir konkurētspējīgs reizēm tikai noteikta laika perioda.

Ir jakontrolē nevis uzņēmuma darbība, bet jafiksē uzņēmuma darbības rezultati tirgū, lai panaktu vēlamos rezultatus.

Uzņēmējdarbība sekmīgas norises laba jaņem vēra trīs faktori: 1.,10lpp.

pircēja vajadzības vai ko jara˛o;

pircēju grupas vai kam jara˛o;

tehnoloģiskais un funkcionalais izpildījums, tas ir, kada veida jara˛o, lai apmierinatu pircēju vajadzības.

Ir nepietiekami zinat, ar kadiem pakalpojumiem nodarbojas uzņēmums, ko tas ra˛o. Prece vai pakalpojums pats par sevi nav svarīgs pircējam. Preces un pakalpojumi veido uzņēmējdarbību tikai tad, kad tie ir pieprasīti vēlmju un vajadzību apmierinaanai. Bez pieprasījuma nav konkurētspējas, nav arī uzņēmējdarbības.

Konkurences joma būtiskakais ir cīņa tiei ar pircēju – par to kadai precei atdos naudu, lai apmierinatu savas vajadzības, vēlmes, lai atrisinatu savas problēmas. 1.,11lpp.

Konkurences apstakļos ir nepietiekami tikai reaģēt uz izmaiņam, bet arī iedarboties uz tam, paam mainīt parametrus, veidojot jaunas vēlmes, jaunas vajadzības, piedavajot jaunas preces.

Uzņēmumam konkurētspējas analīzi jasak ar nozares struktūru izpēti. Visraksturīgaka forma konkurencei ir sacensība starp uzņēmumiem, kas ra˛o līdzīgas preces un pardot viena un taja paa tirgū. 1.,13lpp.

Konkurence tirgū kļūst ne˛ēlīga, ja:

ja konkurējoo uzņēmumu skaits palielinas;

produkta pieprasījuma pieaugums ir lēns;

nozares cenas un pakalpojumi kļūst līdzīgi un pircēja izvēli nosaka zemas cenas faktors;

ja uzņēmums ir iesaistījis konkurences cīņa daudz resursus vai taja piedalas vairakas valstis;

uzņēmumi kuri strada citas nozarēs, bet pērk nerentablos uzņēmums un uzsak tajos aktīvu darbību, lai veiksmīgi konkurētu.

Starp gaļas parstradatajiem konkurence notiek divos galvenos virzienos:

Iepērkot lopus;

Realizējot gatavo produkciju.

Ja konkurence lopu iepirkana izpau˛as mazak, tad konkurence produkcijas realizacija ir ļoti liela. Sabiedrības galvenie konkurenti:

A/S Rīgas Miesnieks

A/S Talsu gaļa

SIA Lido

Jelgavas GK

Saldus GK

SIA Trials

SIA Ruks

A/S Tukuma GPS

Sabiedrības konkurenci ietekmē tadi ra˛oanas radītaji ka kvalitate un cena. Lai nodroinatu labu kvalitati, nepiecieamas kvalitatīvas izejvielas, kas savukart palielina izstradajumu paizmaksu. Tapēc bie˛i vien rodas nepiecieamība izvēlēties, vai nu ra˛ot kvalitatīvu vai arī lētu produkciju.

A/S “RUKS” vairak doma par kvalitati un tadēļ ir diezgan grūti konkurēt ar citiem ra˛otajiem cenas ziņa. Palaik mūsu produkcijas cenas ir viena līmenī ar Lido un Rīgas Miesnieku, toties sortimenta ziņa esam vieni no labakajiem.

Mazajiem gaļas parstrades cehiem parasti ir lēta produkcija, jo visai bie˛i ajos uzņēmumos ir dubulta gramatvedība, ka arī tiek izmantota nelikumīgi ievesta gaļa, kas ir ievērojami lētaka. Arī ra˛oanas izmaksas iem uzņēmumiem ir mazak. o produkciju parasti izvēlas ne visai turīgi iedzīvotaji, kuriem svarīga par kvalitati ir cena.

Ka potencialie ienacēji tirgū, ir minami Lietuvas un Igaunijas gaļas parstrades uzņēmumi. Latvijas tirgū ir vislielakas gaļas produktu cenas, tadēļ kaimiņvalstu uzņēmumiem nebūtu problēmas brīva tirdzniecības līguma ietvaros ievest savu produkciju, kas ir krietni lētaka par Latvijas gaļas parstrades uzņēmumu ra˛ojumiem.

Marketinga plans

Cena, to noteicoie faktori

Parasti tiek izmantotas adas cenas: 1.,124lpp.

Faktiskas, tas ir tas cenas, kas darbojas attiecīgaja laika perioda; savukart īs cenas var būt līgumcenas, par kadam vienojuies pardevēji un pircēji;

Limitētas cenas, ja pardevējs un pircējs ir tiesīgs noteikt cenu līguma ietvaros uzradītajas robe˛as;

Administratīvi regulētas cenas, kad valsts vai pavaldība nosaka cenu vai tarifu tam vai citam produktam.

Ta ka produkta sadalē lielakoties ir iesaistīti vairaki dalībnieki, kuriem ir saimnieciskas darbības statuss, tad ir uzņēmuma vairumcenas, vairumtirdzniecības cenas, kuras ietver uzņēmuma vairumcenu, transporta izmaksas, tirdzniecības organizacijas pakalpojumu izmaksas un ta uzcenojumu, ka arī mazumtirdzniecības cenas, par kadam mazumtirdzniecības uzņēmumi pardod produktus brīvaja tirgū gala pircējam. 1.,125lpp.

Cenu pamata parasti ir:

Pieprasījums;

Izmaksas;

Konkurence.

Produkta cena, īpai starptautiska tirdzniecība ir nestabils lielums. Ta ka to ietekmē vairaki faktori, tad lai nodroinatu sekmes darījumos, uzņēmumam jaizstrada sava cenu politika un patstavīgi javeic tas parbaude un mainoties apstakļiem, jamaina arī cena. 1.,126lpp.

Ir trīs cenu politikas mērķi:

Nodroinat izdzīvoanu,

Maksimizēt peļņu,

Noturēt tirgus daļu.

Cenu politikas izstradaana saistas ar konkrētu stratēģiju projektēanu atseviķiem galvenajiem produktiem vai produktu grupam.

Cenu konkurence ir cīņas veids, kad tiek veiktas produkta cenas izmaiņas, lai ietekmētu savu un konkurentu produktu pozīcijas tirgū. 1.,128lpp.

Cenu konkurenci uzsak ne tikai tie uzņēmumi, kuri tirgū jau ieņem pozīciju, bet arī nelieli uzņēmumi, lai varētu izdzīvot konkurences apstakļos.

Cenu konkurence izpau˛as, ka uzņēmums nosaka saviem produktiem cenu, kas ir zemaka par tirgus cenam. Tie kuriem nav iespēja sekot im cenu līmenim, spiesti atstat tirgu vai vienkari tie bankrotē.

Cenu līmenis ir atkarīgs no: 1.,129lpp.

faktoriem, kas ietekmē produkta pieprasījumu (produkta derīgums, pircēja maksatspēja, citu produktu cenu izmaiņas u.c.);

faktoriem, kas ietekmē produkta piedavajumu (importētaju cenu politika, ra˛otaja un tirgotaja izmaksas u.c.);

faktoriem, kas traktējami ka arējie attiecība pret pardevēja un pircēja savstarpējiem darījumiem (inflacija, cenu regulēana un kontrole u.c.)

To faktoru vidū, kas ietekmē piedavajumu, īpaa vieta ir ra˛oanas un pardoanas izmaksam, jo tas nosaka zemako cenu līmeni.

Izstradajot marketinga programmu, arī cenu politiku produktiem un produktu grupam, jaņem vēra, ka ir īslaicīgas pieprasījumu un piedavajumu svarstības, kuru ietekmē veidojas adas cenu izmaiņas:

sezonas cenu izmaiņas;

cenu izmaiņas piespiedu pardoanas gadījumos;

cenu izmaiņas piespiedu iepirkanas gadījumos;

cenu izmaiņas neparvaramu apstakļu gadījuma.

īs īslaicīgas svarstības nav ne sakums, ne beigas cenu kapumam vai kritumam un tas nevar būt pamats bazes cenu noteikanai.

Uzņēmums var piemērot da˛adas cenu stratēģijas: 1.,132lpp.

iespieanas stratēģija (t.i. zemu cenu noteikana produkta, plaa reklamas kampaņa, lai ta rezultata ieietu ar o produktu jauna tirgū);

nosmelanas stratēģija (t.i. uzņēmums vēlas atrak atgūt produkcijas ra˛oana ieguldītos līdzekļus);

cenu diferenciacijas stratēģija (vienam un tam paam produktam, atkarība no pircēju grupas, nosaka da˛adas cenas);

cenu izlīdzinaanas stratēģija (uzņēmuma piekopta cena un sortimenta politikas integracija).

Cenu noteikana izmanto:

izmaksu metodi;

bezzaudējuma punkta aprēķina metodi;

pieprasījuma metodi;

koncentrētu cenu metodi. 1.,134lpp.

eit varētu minēt savu izvēlēto uzņēmumu. Protams arī A/S “RUKS” piestrada pie savas cenu politikas.

Sabiedrība cena tiek veidota ņemot vēra produkcijas vienības paizmaksu un vēlamo peļņas procentu uz 1 vienību.

eit var minēt piemēru:

Doktora desas cena veidojas

Gaļas masas cena
Garvielu cena
Apvalka cena
Mainīgas ra˛oanas izmaksas
Patstavīgas ra˛oanas izmaksas uz 1 kg produkcijas
Kopa
Peļņa (15%)
Pardoanas cena

Lai nodroinatu pietiekou apjomu un segtu visas ra˛oanas izmaksas, da˛am desam cena tiek veidota bez peļņas procenta.

Piemēram:

Majas cīsiņu cena veidojas

Gaļas masas cena
Garvielu cena
Apvalka cena
Mainīgas ra˛oanas izmaksas
Patstavīgas ra˛oanas izmaksas uz 1 kg produkcijas
Kopa
Peļņa (15%)
Pardoanas cena

Protams sabiedrība ir gaļas parstrades uzņēmums un tadu ir daudz. Tadēļ cenu konkurence noris ne˛ēlīga. Ir svarīgi, salīdzinajuma ar citiem gaļas ra˛otajiem netikai ra˛ot produkciju ar zemu cenu, labu kvalitati, bet arī noturēties ar savu cenu tirgū. Ta ka sabiedrībai ir produkcija, kurai ir diezgan augsta cenu, tad ir japrot atrast ta tirgus daļa, kur to visizdevīgak realizēt.

Protams ir japiesaista ne tikai pircēju uzmanību, tie jau būtu gala patērētaji. Bet arī japiesaista klientu uzmanība, jo lūk klienti pērk produkciju sabiedrība un nogada to veikalos pie gala patērētaja – pircēja. Lai piesaistītu klientu uzmanību sabiedrība ir noteikusi parsniedzot noteiktu pirkuma summu mēnesī, dot atlaides 1,5% - 5% apmēra.

Pirkuma summa mēnesī	Atlaides %
Virs 500 Ls
Virs 1000 Ls
Virs 1500 Ls
Virs 2000 Ls
Virs 2500 Ls
Virs 3000 Ls
Virs 4500 Ls
Virs 6000 Ls

3.2. Jaunu ra˛ojumu ievieana

No teorijas viedokļa varētu minēt par dzīves cikliem, jo katram produktam ir savs dzīves cikls.

Tos varētu sadalīt: 1., 115lpp.

Ievieanas posms (Ideja par jaunu produkta izstradaanu un ievieanu tirgū);

Auganas posms (Pircējs uzzina par jauna produkta esamību un pieņem lēmumu par ī produkta pirkanu);

Brieduma posms (Pardoanas apjoms sasniedz patstavīgu līmeni. Pircējs ir pietiekoi informēts par produktu);

Krituma posms (inī laika tirgū var ienakt jauni produkcijas veidi, daudz efektīvaki, kuri apmierinas esoas vajadzības vai jaunas vajadzības).

Produkta dzīvescikla skatījums dod iespēju labak izvērtēt katra produkta patreizējo un nakotnes vērtīgumu.

eit varētu aprakstīt, ka jaunu ra˛ojumu ievieana notiek A/S “RUKS”.

Jaunu ra˛ojumu ievieana sakas ar receptūras izstradi, tad tiek noteiktas materialu un ra˛oanas izmaksas, ka arī produkta paizmaksa uz 1 kg. Tiek noteikts arī vēlamais pardoanas apjoms. Pardoanas cena tiek noteikta atkarība no pieprasījuma pēc noteikta produkcijas veida, bet ne zemaka par paizmaksu. Talaka tirdzniecības procesa cena var tikt koriģēta. No teorijas viedokļa is būtu ievieanas posms.

Piemēram: Ta ka cūkgaļas parstradē regulari palika pari speķa rezerves, 2002.gada septembra vidū tika nolemts sakt ra˛ot jaunu produkcijas veidu – ˇavētu speķi. Sakuma cena tika noteikta 1,40 Ls par kilogramu. Ta ka par adu cenu pieprasījums bija lielaks par piedavajumu, tad novembra sakuma cena tika paaugstinata uz 1,60 Ls par kilogramu.

Tapat tiek stradats pie jauna produkta kvalitates – ja tiek izteiktas daudzas pretenzijas pret kvalitati – kvalitate tiek uzlabota, vai arī, ja tas nav iespējams, produkts tiek izņemts no ra˛oanas. Problēmas rodas, ja, lai nodroinatu kvalitati, tiek izmantotas kvalitatīvas, bet dargas izejvielas, līdz ar to palielinot produkta paizmaksu – nakas palielinat cenu, un ra˛ojums paliek nekonkurētspējīgs tirgū.

Jaunie produkti parasti tiek piedavati pie pasūtījumu pieņemanas, ka arī nosūtot uz A/S “RUKS” vairumtirdzniecības bazēm Rīga un Valmiera.

Apmēram reizi trijos mēneos visiem klientiem tiek izsūtītas cenu lapas, kur tiek uzradīti visi produkcijas veidi un iespējamas atlaides. is no teorijas būtu auganas posms.

Problēmas sagada pieprasījuma sezonalitate, jo janvarī realizacijas apjoms parasti krītas, tad aprīlī pieaug, vasara tas ir vislielakais, bet uz rudeni atkal krītas. Tadēļ visizdevīgak jaunu produkcijas veidu ra˛oanu ir sakt pavasarī, lai vasara, kad patēriņ ir vislielakais, lielaka daļa pircēju jau būtu informēta par o produktu, ka arī jau būtu novērstas visas iespējamas pretenzijas pret kvalitati. eit varētu minēt – brieduma posmu.

Ta ka sabiedrība pastavīgi strada gaļas parstrades tehnologs un kvalificēts darba spēks, jaunu produkcijas veidu ievieanas izmaksas nav lielas. Varētu pat teikt, ka produkcijas sortiments tiek atjaunots un mainīts regulari.

Proti, nav nemaz tik viegli produktu noturēt tirgū, jo paradas konkurentu produkcija. Tadēļ ir svarīgi laikus noteikt produktam – vai viņ ir spējīgs konkurēt ar citu uzņēmumu produktu vai arī is produkts jaizņem no ra˛oanas (krituma posms) vai arī varbūt jauzlabo ta kvalitate vai arējais izskats.

Visparējs marketinga plans

Marketinga plans rodas planoanas procesa, kura tiek izsvērtas marketinga resursu pievilcīgakas izmantoanas spējas, o iespēju nosacījumi un to veidoanas instrumenti, lai sasniegtu mērķus. Marketinga plans ir uzskatams par uzņēmuma visu darbības jomu planoanas pamatu. adai uz marketinga koncepciju balstītai pieejai planoana ir vairakas priekrocības: [1., 206lpp]

Ta ļauj laika un telpa koordinēt visu to dienestu un struktūrvienību darbu, kas piedalas ra˛oanas un realizacijas procesa;

Ta sekmē precīzu sadarbību starp izpildītajiem, lai nodroinatu uzņēmuma prioritaro uzdevumu izpildi;

Ta dod iespēju noteikt izmaiņas tirgus konjuktūra un īs izmaiņas operatīvi ņemt vēra.

Marketinga planu lietderīgi izstradat, lai noskaidrotu problēmas un tos ķērļus, ar kuriem iespējams naksies sadurties nakotnē. Līdz ar to uzņēmums var planot savu darbību ta, lai izvairītos no iem ķērļiem vai arī lai sagatavotos to efektīvai parvarēanai. Visada ziņa marketinga plana esamību nodroina sagatavoanos, lai labak izmantotu iespējas. Marketinga plans palīdz uzņēmumam izzinat un pareizi novērtēt gan iekējo risku, to, kuru uzņēmums kontrolē (cena, reklama, marketinga iesaistīto darbinieku skaits), gan arējo risku (ekonomikas aktivitates svarstības, tirgus konjuktūra, konkurence), tatad to riska vidi, ko uzņēmums nekontrolē.

Lai marketinga planoana būtu efektīva: [1., 209lpp]

Janoteic, kadus mērķus uzņēmums vēlas sasniegt tuvakajos divos trīs gados, un pēc tam janoteic, kas būtu veicams jau nakamaja gada.

Jaorientē marketinga darbība uz pircēja, klienta interesēm, jo uzņēmums taču izveidots noteiktu vajadzību apmierinaanai.

Jasavac pēc iespējas plaaka informacija par tiem arējiem faktoriem, kas var ietekmēt vai jau ietekmē uzņēmuma darbību; marketinga plans var efektīvi “nostradat” tikai tad, ja tas sagatavots, izmantojot ticamu informaciju par arējo visi, tirgiem, klientiem un konkurentiem.

Janodroina plana lakoniskums. Uzņēmumam nepiecieama efektīva darbība un tapēc nevajadzētu izkliedēt savus pūliņus, bet gan koncentrēties uz galvenajiem darbības virzieniem un arējas vides faktoriem.

Ta ka A/S “RUKS” vairs nav jaiekaro pazīstamība tirgū, tadēļ marketinga stratēģija varētu būt saistīta ar regularu atgadinaanu par sevi un savu produkciju patērētajiem, ka arī patērētaju attieksmes testēanu.

Pēc manam domam galvenais marketinga mērķis ir pardoanas apjoma pieaugums. Marketinga stratēģija ī mērķa sasniegana varētu būt ada:

2.Shēma

Stratēģijas uzdevumi:

Produkta virzības realizacija – degustacijas, informatīvie stendi, uzlīmes, cenu zīmes. Lai virzītu produktu tirgū ir nepiecieama reklama. Tas saistas ar lieliem izdevumiem, līdz ar to palielinot ra˛oanas izmaksas, kas savukart palielina arī produkcijas paizmaksu.

Noteikt produktu topu – izzinat pēc kadiem produkcijas veidiem ir vislielakais pieprasījums, lai zinatu, kadus jaunus produktus sakt ra˛ot

Noteikt liekos produktus, kuru rentabilitate un sortiments apgrūtina uzņēmuma ra˛oanas jaudas – produkti, kuri nav rentabli un kurus izvēlas reti. Izmainīt neejoajiem produktiem receptūru, samazinat cenu vai vispar izņemt no ra˛oanas.

Jaunu produktu ievieana – regulari nomainīt nepopularus produktus ar jauniem. Ieviest jaunas tehnoloģijas un produktus.

Klientu segmentēana pēc finansiala izdevīguma – seviķi stradat ar izdevīgiem klientiem (ja ir produkcijas trūkums – subprodukti, pusfabrikati).

Reklama, pardoanas veicinoi pasakumi

Reklama ir informacijas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut ko popularu. Reklamai tiek izmantota prese, kino, televīzija, radio, vitrīnas, plakati, izkartnes, preču iesaiņojums, preču un firmu zīmes. Visvairak izplatīta ir tirdzniecība reklama.

Reklama ir īpas komunikacijas veids, ko personas vai firmas izmanto informacijas izplatīanai ar maksas līdzekļu starpniecību. 2., 8n.,5lpp.

Reklamas līdzekļus varētu iedalīt 6 lielas grupas:

Dekoratīvie līdzekļi (piemēram, vitrīnas, skatlogi, specialie firmu plaukti);

Akustiskie līdzekļi (piemēram, mutiska vai muzikala reklama);

Grafiskie līdzekļi (piemēram, katalogi, broūras, afias, gaismas reklamas);

Priekmetiskie līdzekļi (piemēram, suvenīri, preču paraugi, iesaiņojums, manekeni);

Vizualie līdzekļi (piemēram, TV reklamas klipi un filmiņas);

Pasakumi (piemēram, partikas preču degustacijas, jauno preču demonstrējumi, modes skates, reklamas izdevumi).

Lai uzņēmums varētu pieņemt pareizu lēmumu reklamas jautajuma, ir jaievēro noteikta secība:

Janosaka reklamas mērķis (vai ta ir informējoa, parliecinoa vai atgadinoa);

Reklamas izmaksu noteikana ( ir janosaka cik daudz naudas līdzekļu atvēlēs reklamas izmantoanai);

Jaizvēlas reklamas pasnieganas paņēmieni.

Jaizvēlas reklamas līdzekļi.

Janovērtē reklamas efektivitati.

Lai iepazītu esoos un potencialos pircējus ar jauniem izstradajumiem, regulari tiek rīkotas degustacijas da˛adas Latvijas pilsētas un veikalos. Tiek piedavati nogaroanai arī jau zinami stradajumi. Parasti adas degustacijas ir labi apmeklētas un cilvēki aktīvi interesējas, no kadam izejvielam un ka tiek ra˛otas desa un ˛avējumi.

A/S “RUKS” piedalas arī tadas izstadēs, ka “Baltic Food”, kuras parasti tiek noslēgti līgumi par produkcijas piegadi da˛adam tirdzniecības organizacijam.

Laiku pa laikam tiek raidīta reklama arī radio un televīzija, bet ie reklamas veidi ir ļoti dargi, un nedod gaidīto rezultatu.

4. Secinajumi un prieklikumi

Veicot marketinga darbu esmu secinajusi, ka sabiedrības galvenais mērķis ir ra˛ot kvalitatīvu produkciju ar zemaku paizmaksu un palielinat realizacijas apjomus.

Lai panaktu o mērķi ir jasamazina produkcijas paizmaksa. Līdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba kvalitate.

Pēc manam domam svarīgi būtu:

Lai panaktu produkcijas realizacijas lielaku apjomu būtu jasamazina produkcijas paizmaksa, līdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba produkcijas kvalitate. Ja samazinasies produkcijas cena, tad patērētajs vairak pirks sabiedrības produkciju un iespējams ka arī konkurentu patērētajs pievērsīs uzmanību “RUKS” produkcijai. Ta nonaksim pie galamērķa – pardoanas apjoma pieauguma.

Sabiedrībai, lai noturētos konkurences apstakļos nepiecieams nepartraukti piestradat pie marketinga plana, to papildinot. Japaplaina tirdzniecības tīkls. Jaizdala līdzekļi reklamai. Javeic nopietns darbs ar realizacijas mened˛eriem.

Regulari jaseko ienakumu un izdevumu līmenim, laicīgi japartrauc neejoas produkcijas realizacija.

Nepartraukti japapildina produkcijas sortiments ar jauniem produkcijas veidiem.

Veicot os pasakumus, manuprat sabiedrība būtu spējīga noturēties konkurences apstakļos Latvijas tirgū.

Izmantojama literatūra:

J.Ē.Niedrītis “Marketings”- Rīga, 2000.

V.Praude “Marketings” macību materiali – Rīga, 2000.

H.Diderihs “Uzņēmuma ekonomika” – “Zinatne”, Rīga, 2000.

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 2757
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/234/Biznasa-plans92461.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/234/Biznasa-plans92461.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/234/Biznasa-plans92461.php">Biznasa plans</a>