Eiropas Savienība un Latvijas MVU

MVU atbalsta politika, balstoties uz ES normatīvajiem aktiem

ES uzņēmējdarbības politikas juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas līguma 157.pants, kura ir oficiali formulēta ES apņemšanas sniegt savu palīdzību tada klimata izveidē, kura var veiksmīgi attīstīties uzņēmumi, rūpniecība un inovacijas.

2000.gada 23. un 24.marta Lisabonas Eiropas Padome noteica stratēģiju - desmit gadu laika padarīt ES ekonomiku par viskonkurētspējīgako un dinamiskako, uz zinašanam balstītako ekonomiku pasaulē, kas demonstrē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, sniedz vairak un labakas darba vietas, ka arī lielaku socialo saliedētību.Lisabonas stratēģija ietver gandrīz visu no ES ekonomiskas, socialas un vides politikas. Lisabonas mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir iedalīti 3 blokos:

Sagatavoties parejai uz konkurētspējīgu, dinamisku, uz zinašanam balstītu ekonomiku (pieņemts Lisabonas Eiropas Padomē 2000.g. 23.-24.marta);

Sociala modeļa modernizēšana, ieguldot lielakas investīcijas cilvēkresursos un veidojot labklajības valsti (pieņemts Lisabonas Eiropas Padomē 2000.g. 23.-24.marta);

Nodrošinat vides aizsardzību un ilgstpējīgas attīstības iespējas (pieņemts Gēteborgas Eiropas Padomē 2001.g. 15.-16.jūnija).

Uz maziem un vidējiem uzņēmumiem ir attiecinams 1.bloks, kas paredz radīt labvēlīgu vidi inovatīvas uzņēmējdarbības izveidošanai un attīstīšanai, īpaši attiecība uz MVU.

ES uzņēmējdarbības politikas mērķi ir uzņēmējdarbības gara, inovatīvas biznesa vides, vēl vairak guvumu no iekšēja tirgus veicinašanas, jaunu koordinacijas metožu izmantošana: benčmarkings, parraudzība (monitorings) un dalīšanas ar labo praksi, ka arī jaunu biznesa modeļu stimulēšana e-ekonomika.

ES uzņēmējdarbības politika tiek finansēta no dažadiem Kopienas avotiem. Galvenais no tiem ir Daudzgadēja uzņēmumu un uzņēmējdarbības programma 2001.– 2005. Ar inovacijam saistītos pasakumus balsta ES Inovaciju programma. Citi finanšu resursi, kas tiešak vērsti uz uzņēmumiem, ietver Strukturalos fondus un Eiropas Investīciju banku (EIB). EIB atbalsta projektus un nodrošina aizdevumus caur finanšu starpniekiem, kuri strada nacionala, reģionala un vietēja līmenī. Finanšu shēmas ietver apmacību programmas, pieejas tirgum veicinašanu, kvalitates uzlabošanu, vides aizsardzību, sadarbības sekmēšanu u.c.

ES MVU politikas aizsakumi meklējami pirmaja Kopienas rīcības programma, kura tika izveidota īpaši MVU, un kura tika akceptēta 1983.g. Otra šada programma tika pasludinata 1987.gada. 1994.gada Eiropas Komisija uzsaka darbu pie mērķu sasniegšanas, kuri noteikti 1993. gada Baltaja dokumenta (White Paper), pieņemot integrētu programmu MVU un amatniecības nozarei. Treša daudzgadēja MVU programma (1997.–2000.) ietvēra noderīgas iniciatīvas un ta balstījas uz Amsterdamas līgumu. Japiezīmē, ka ES MVU politika paredz atbalstu MVU attīstībai, kas, galvenokart, tiek realizēta nacionalo programmu ietvaros. Atbalsta politikas galvenie mērķi ir uzņēmumu konkurētspējas veicinašana, nodrošinot pieeju jaunajam tehnoloģijam un pētījumiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ka arī finanšu resursu un kredītu pieejamības atvieglošana.

2000.g. decembrī, Eiropas Padome pieņēma jauno - ceturto Daudzgadējo uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmu, īpaši attiecība uz MVU 2001.-2005. Tas darbības sfēra ir plašaka neka iepriekšējam programmam, jo ta nodrošina pasakumus vairak neka 30 valstīs, ieskaitot Eiropas Ekonomisko telpu un ES dalībvalstis.

Daudzgadēja programma ir pasakumu plans, kura mērķi ir:

uzņēmējdarbības izaugsmes un konkurētspējas palielinašana uz zinašanam balstīta internacionalizēta ekonomika;

uzņēmējdarbības veicinašana;

uzņēmējdarbības administratīva un regulatīva ietvara vienkaršošana un pilnveidošana, lai veicinatuizpēti, inovacijas un uzņēmumu veidošanos;

finanšu vides pilnveidošana uzņēmējdarbībai, īpaši MVU;

sniegt uzņēmumiem vieglaku pieeju Kopienas atbalsta pakalpojumiem, programmam un tīkliem, un šo iespēju koordinacijas pilnveidošana.

Daudzgadējas programmas mērķi tiek sasniegti caur pasakumu virkni, kurus var iedalīt trijas daļas: 1. Eiro Info Centru (EIC) tīkls; 2.Finanšu instrumenti; 3.Politikas attīstība:

EIC darbojas ka starpnieks starp Eiropas institūcijam un vietējiem aktieriem. EIC mērķis ir  nodrošinat labaku iespēju MVU piekļūt un saņemt informaciju par ES, tas politiku, likumdošanu un programmam, tadējadi palīdzot attīstīt viņu uzņēmējdarbību un spēju pielagoties jaunajam tirgum. EIC tīklu no 39 centriem ka vienu no galvenajiem elementiem atbalsta programma MVU 1987.gada izveidoja Eiropas Komisijas 23. Ģeneraldirektorats (Uzņēmumu ģeneraldirektorats). 2003.gada darbojas jau 255 EIC14 eiro info korespondētajcentri, 340 relejpunkti un 31 asociētais biedrs 42 valstīs (t.sk. ES dalībvalstīs, ES kandidatvalstīs un Eiropas Ekonomiskas zonas valstīs).

Pirmais EIC Latvija tika izveidots 1997. gada pie Latvijas Attīstības aģentūras. 2003. gada maija noslēdzies EK rīkotais un EM koordinētais konkurss par otra EIC izveidošanu Latvija. EIC-2 ir uzsacis savu darbību Daugavpilī pie Latgales reģiona Attīstības aģentūras.

Daudzgadējas programmas finanšu shēmas parvalda Eiropas Investīciju fonds (EIF), un tas ir vērstas uz finanšu vides uzlabošanu uzņēmējdarbībai, sevišķi MVU. EIF ir sadarbības partneris ES dalībvalstīm un kandidatvalstīm garantiju nodrošinašanas un riska kapitala piesaistes projektu īstenošanas jomas. 2003. gada marta EIF sadarbība ar EM apzinaja potencialas EIF Latvijas partnerinstitūcijas turpmakas sadarbības nodrošinašanai. Par EIF sadarbības parteri ir izvēlēta Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB). Uz šo brīdi LHZB ar EIF ir noslēgusi konceptualu vienošanos, saskaņa ar kuru būs pieejama EIF garantija, kas paredz segt 50% no zaudējumiem, kas ir iespējami MVU kreditēšanas programmas īstenošanas rezultata. EIF garantija attieksies uz aizdevumiem, kurus izsniedz MVU līdz 100 stradajošiem laika perioda 2004.-2005. gadam (maksimali 1.1 milj. eiro apjoma). Līgumu paredzēts noslēgt līdz 2003.gada beigam. Tadējadi EIF atbalsts būs spēka no 2004.gada.

Daudzgadējas programmas treša daļa paredz valstu MVU politikas attīstību caur programmas BEST (Business Environment Simplification Task) un horizontalajiem projektiem. BEST projektu ietvaros EK un nacionalas parvaldes institūcijas aktīvi sadarbojas, lai iegūtu labaku izpratni par dažadiem jautajumiem, kas skar uzņēmējdarbību, lai identificētu labakas prakses un novērtētu politikas izvēli. Kopš 2002.gada arī Latvijas eksperti no valstiskajam un nevalstiskajam institūcijam piedalas BEST un horizontalo projektu darba grupas. Divas reizes gada Ekonomikas ministrija gatavo parskatu par Latvijas ekspertu paveikto Daudzgadējas programmas projektu darba grupas. [40,92]

Saskaņa ar Lisabona nolemto, 2000.gada 19.-20.jūnija ES dalībvalstis Eiropas Padomē Feira apstiprinaja Mazo uzņēmumu Eiropas hartu. Harta ir viens no svarīgakajiem politiskajiem dokumentiem, ka arī tie ir socialas un vietējas integracijas Eiropa virzītajspēks un tautsaimniecības izaugsmes pamats. [37,91]

ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) politika paredz plašu atbalstu MVU, jo tieši mazie un vidējie uzņēmumi jau šobrīd dod lielu ieguldījumu ekonomikas attīstība, un tiem ir vislielakais attīstības potencials. Arī Latvijai ka ES dalībvalstij būs jadefinē un jaīsteno mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika.

ES mazie un vidējie uzņēmumi tiek atbalstīti ar īpašu programmu palīdzību, atbalsts MVU tiek sniegts arī ar struktūrfondu starpniecību. Laika no 1989. līdz 1999.gadam 1,5 miljoni ES mazo un vidējo uzņēmumu ir saņēmuši atbalstu no struktūrfondiem. Rezultata, tika radītas un saglabatas 2 miljoni darba vietas.

Eiropas Savienība mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politikas galvenie mērķi ir uzņēmumu konkurētspējas veicinašana, nodrošinot pieeju jaunajam tehnoloģijam un pētījumiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ka arī finansu resursu un kredītu pieejamības atvieglošana. ES dalībvalstis lielu uzmanību pievērš uzņēmumu dibinašanas nosacījumu atvieglošanai, uzņēmējdarbību regulējošas likumdošanas vienkaršošanai, jauno tehnoloģiju izmantošanai saziņa starp uzņēmumiem un valsts administraciju.

2002. gada Eiropas Komisijas iniciētas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas programmas ietvaros tika piešķirti kredītresursi 25 miljonu eiro apjoma Hansabank Grupai mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Finansu līdzekļi tiks izsniegti ar izdevīgakiem noteikumiem un zemakam procentu likmēm. Priekšroka tiks dota uzņēmumiem īpaši atbalstamos reģionos un reģionos, kur bezdarba līmenis parsniedz 10%, ka arī jauniem uzņēmumiem. Priekšroka tiks piešķirta arī vairakam nozarēm: ražošanai, tūrisma attīstībai, enerģijas taupības projektiem un vides aizsardzībai, celtniecībai, tirdzniecībai un pakalpojumu sfērai. [38,92]

Latvijas politika uzņēmējdarbības joma kopuma atbilst ES pamatnostadnēm, līdz ar iestašanas brīdi Latvija ir apņēmusies pilnība parņemt ES standartus.

Ekonomiska krīze Krievija atklaja virkni nepilnību Latvijas uzņēmējdarbības vidē un grūtības, ar kuram sastopas Latvijas uzņēmumi, parorientējot tirdzniecību, lai spētu konkurēt pasaules tirgū. Krīzes rezultata, Latvija tika likti pamati jaunai rūpniecības politikai, pievēršot lielaku uzmanību tirgus prasību un rūpnieciska procesa analīzei. Jaatzīst, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspēja pagaidam būtiski atpaliek no ES dalībvalstu biznesa apstakļiem. Pēc Krievijas krīzes būtiski palielinajas ES tirgus nozīme Latvijas uzņēmējiem, jo tika pievērsta lielaka uzmanība noieta tirgū diversifikacijai, un galvenokart šī parorientacija notika ES virziena.

2000.gada februarī Latvija tika pieņemts rūpnieciskas politikas darbības plans. Īpašs uzsvars taja likts uz šķēršļu likvidēšanu investīcijam un to pieplūdes veicinašanu. Tiek pievērsta pastiprinata uzmanība arvalstu investorus interesējošiem jautajumiem, proti, kvalificētam darbaspēkam, cīņai ar korupciju, ilgtermiņa finansējuma avotu pieejamībai, robežu šķērsošanas formalitatēm un nodokļu politikai. 2000.gada marta tika pieņemts stratēģisks dokuments investīciju vides uzlabošanai Latvijas ekonomika. 2001.gada marta tika pieņemtas “Latvijas rūpnieciskas attīstības vadlīnijas”, kuras kļuva par pamatu nacionalas programmas radīšanai MVU attīstības joma 2002.-2006.gadam.

Ir turpinats progress privatizacijas un uzņēmumu parstrukturizēšanas jomas, tomēr tas ir bijis visai lēns. Privatizacija rūpnieciskaja sektora ir gandrīz pabeigta, ta tiek turpinata lielajos uzņēmumos un komunalo pakalpojumu un infrastruktūras joma. Progress ražošanas uzņēmumu parstrukturizacija dažados sektoros ir atšķirīgs. Veiksmīgakie piemēri ir koka un metalapstrade, savukart partikas un ķīmiskaja rūpniecība progress ir niecīgs. Viena no lielakajam problēmam uzņēmējdarbības attīstība vēl arvien ir ierobežota pieeja finansējumam. Latvija nepieciešams veicinat atbalstu uzņēmējdarbības formu parstrukturizēšanai jauniem apstakļiem un jaunu konkurētspējīgu jomu attīstīšanai. 

Ieguvumi: 

ES tiek veicinata visdažadako uzņēmējdarbības formu attīstība, tadēļ Latvijas iesaistīšanas šīs politikas realizacija būs ieguvums gan Latvijas uzņēmējiem, gan patērētajiem;

Latvijas uzņēmumiem būs iespēja daudz brīvak konsultēties ar radniecīgiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, parņemt pozitīvu pieredzi un izvairīties no kļūdam;

Ne tikai uzņēmēji, bet katrs Latvijas iedzīvotajs iegūs no ES standartiem nodarbinatības, socialas saliedētības, sabiedrības veselības un vides aizsardzības joma uzņēmējdarbības ietvaros;  

Zaudējumi: 

Latvijai pievienojoties ES, zaudētaji būs tie vietējie uzņēmumi, kas nespēs savlaicīgi pielagot produkciju tirgus prasībam, veiksmīgi parstrukturizējoties un ieviešot nepieciešamos standartus;

uzņēmēji var nespēt īstenot nepieciešamas prasības tadas jomas ka darba drošība, preču marķēšana un vides aizsardzība;

pieaugs izejmaterialu un darbaspēka izmaksas, kas nopietni ietekmēs daudzu Latvijas uzņēmēju darbību. [39,92]

Laika posma no 2004.- 2006.gadam Latvijai ka Eiropas Savienības dalībvalstij pirmo reizi būs pieejams Struktūrfondu (SF) finansialais atbalsts, kas ir ES reģionalas izlīdzinašanas politikas īstenošanas instruments. Latvija ES SF konteksta ir viens mērķa reģions.[70,93]

ES fondus nosacīti var iedalīt divas daļas. Vienu daļu no fondiem, piemēram, LIFE (apkartējas vides aizsardzības fonds) vai 6. Ietvara Programma (pielietojamas zinatnes atbalsta fonds) apsaimnieko Eiropas Komisija (EK) centralizēti, respektīvi, attiecīgie EK ģeneraldirektorati vai to pilnvarotas institūcijas. Daļu no fondiem EK nodod apsaimniekošana dalībvalstīm.[71,93]

Prioritates un mērķus, kam Latvija paredzējusi lietot SF atbalstu, nosaka Attīstības plans jeb Vienotais programmdokuments (Single Programing Document), kas gala versija divpusēji tiks saskaņots starp Latvijas Republikas Ministru kabinetu un Eiropas Komisiju š.g. decembra laika.

Kopējie Latvijai SF ietvaros pieejamie līdzekļi, uz ko varēs pretendēt gala saņēmēji (uzņēmēji, pašvaldības, u.c.), veidojas no ES finansējuma (75%) pluss LR valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējuma (25%). Uzņēmējiem, lai pretendētu uz SF atbalstu, būs papildus janodrošina arī savs līdzfinansējums.

No 2004. – 2006. gadam Latvijai SF ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir  841,4 milj. EUR (ES SF finansējums 625,6 milj. EUR pluss LR finansējums 215,8 milj. EUR). Finansējums tiks piešķirts Attīstības plana noteikto prioritašu virzienos:

prioritate - Līdzsvarotas attīstības veicinašana;

prioritate - Uzņēmējdarbības un inovaciju veicinašana;

prioritate - Cilvēkresursu attīstība un nodarbinatības veicinašana;

prioritate - Lauksaimniecības un lauku attīstības veicinašana;

prioritate - Ilgspējīgas zivsaimniecības attīstības veicinašana.[73,93]

Finansējuma sadalījums starp prioritatēm

4.1. attēls.

Datu avots: Sastadija autore pēc  Eiropas Savienības Struktūrfondi

Ekonomikas ministrijas kompetencē ir sekojošas Attīstības plana prioritates un/vai to daļas, tam atbilstošais finansējums un gala saņēmēji (sīkaku informaciju skatīt n.pielikuma).

Latvijai no 2004. līdz 2006. gadam ir pieejami četru Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, kuru maksimalais apjoms kopa ar valsts līdzfinansējumu ir 856 miljoni eiro: [71,93]

Eiropas Reģionalas Attīstības fonds (ERAF)

Ša struktūrfonda ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 490 miljoni eiro. Ta uzdevums ir palīdzēt mazak attīstītajiem reģioniem Eiropas Savienības ietvaros, galvenokart koncentrējoties uz efektīvam investīcijam, infrastruktūras uzlabošanu un vienotu tirgus attīstību.

ERAF sniedz atbalstu šadiem pasakumiem

biznesa vides sakartošanai un konkurētspējas paaugstinašanai;

vietējas ekonomikas un nodarbinatības attīstībai, tostarp nodarbinatības veicinašanai tūrisma un kultūras jomas;

izpētei un tehnoloģiju attīstībai;

vietējo, reģionalo un trans-eiropas transporta, telekomunikaciju un enerģētikas tīklu un tiem piekļaujošas infrastruktūras attīstībai;

vides aizsardzībai un attīstībai;

līdztiesības nodrošinašanai starp sievietēm un vīriešiem nodarbinatības joma.

Eiropas Socialais fonds (ESF)

Ša struktūrfonda ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 183 miljoni eiro. ESF ir izveidots, lai izskaustu visa veida diskriminaciju un nevienlīdzību darba tirgū, ka arī attīstītu cilvēkresursus, sekmētu informacijas sabiedrības izveidi. Ar ESF atbalstu tiek īstenota Eiropas Nodarbinatības stratēģijas ieviešana, ikgadējo nodarbinatības vadlīniju un nacionalo rīcības planu izstrade.

ESF veicina un atbalsta dalībvalstu aktivitates darba tirgus un cilvēkresursu attīstīšanai, jo īpaši, ja šadas aktivitates ir iekļautas dalībvalstu izstradatajos daudzgadu cilvēkresursu attīstības planos.

ESF finansējums var tikt novirzīts šadiem pasakumiem

aktīvas darba tirgus politikas attīstīšana un veicinašana, lai sekmētu nodarbinatību, novērstu gan sieviešu, gan vīriešu nonakšanu ilgtermiņa bezdarba situacija, veicinatu ilgstošo bezdarbnieku integraciju darba tirgū un atbalstītu jaunu cilvēku profesionalo integraciju; 

vienadu iespēju veicinašana darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tam sabiedrības riska grupam, kuras tiek pakļautas socialas izstumtības draudiem; 

apmacību, izglītības, konsultaciju sistēmas pilnveidošana mūžizglītības veicinašanai ar mērķi veicinat un uzlabot piekļūšanu un integraciju darba tirgū, ka arī sekmētu darbaspēka mobilitati; 

kvalificēta, izglītota un pielagoties spējīga darbaspēka attīstība, jaunrades un pielagotiesspēju veicinašana, uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu radīšanai labvēlīgas vides veicinašana, darbinieku prasmju vairošana un potenciala palielinašana pētījumu, zinatnes un tehnoloģiju jomas; 

pasakumi, kas sekmē sieviešu līdzdalību darba tirgū.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF)

Ša struktūrfonda ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 141 miljons eiro. Fonds atbalsta lauksaimniecības parstrukturizēšanas un lauku attīstības veicinašanas pasakumus.

Pašreizējas politikas ietvaros finansējums tiek piešķirts:

ienakumu atbalstam lauksaimniecība un dzīvotspējīgu agraro kopienu saglabašanai kalnos vai lauksaimniecībai mazak piemērotos apvidos;

lai atbalstītu jaunos lauksaimniekus saimniekošanas uzsakšanai;

saimniecību efektivitates uzlabošanai;

ražotaju asociaciju izveidei;

lauksaimnieciskas produkcijas dažadošanai un kvalitates uzlabošanai;

lauku infrastruktūras attīstībai;

investīcijam tūrisma attīstība;

citiem pasakumiem - tadiem ka dabas katastrofu seku novēršana, lauku ciematu atjaunošana, lauku mantojuma aizsardzība, apmežošana, pētniecības un attīstības pasakumi, vides un lauku aizsardzībai un finansu pakalpojumi

ES finansējums lauku attīstībai Latvija 2004. – 2006. gada

4.2. attēls.

Datu avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības veicinašana

Zivsaimniecības Vadības Finanšu Instruments (ZVFI)

Ša struktūrfonda ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 42 miljoni eiro. Ta mērķis ir nodrošinat strukturalos pasakumus zivsaimniecības sfēra, ka arī šo produktu apstradi rūpniecība un tirdzniecība.

Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta atbalstīto pasakumu uzdevums ir:

palīdzēt sasniegt noturīgu zivsaimniecības resursu un to izmantošanas līdzsvaru;

stiprinat struktūru konkurētspējīgu un ekonomiski stabilu nozares uzņēmumu attīstību;

uzlabot zivsaimniecības un ūdenssaimniecības produktu tirgus piedavajumu un pievienoto vērtību;

veicinat to jomu atjaunošanu, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības un ūdenssaimniecības.

ES fondu finansējums zivsaimniecības attīstībai Latvija 2004. – 2006. gada

4.3. attēls.

Datu avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības veicinašana [72

Lai attīstītu savu biznesu, uz šiem līdzekļiem var pretendēt gan privatuzņēmēji, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi. Galvenais pamatprincips līdzekļu saņemšanai ir tas, ka finansu atbalsts tiek piešķirts tikai pēc sekmīgas projekta īstenošanas vai atsevišķos gadījumos arī pēc sekmīgas projekta posmu īstenošanas. Praksē tas nozīmē, ka sakuma uzņēmējam projekta ir jaiegulda sava nauda, kas pēc tam tiek atmaksata.

ES struktūrfondi Latvija 2004. – 2006. gads

4.4. attēls.

Datu avots: Sastadija autore pēc Eiropas Savienības Struktūrfondi [71,93]

Latvijas valdības sagatavotais Attīstības Plans esošas septiņgades pēdējiem trīs gadiem, paredz arī vairaku nelielu ta saukto Kopienas Iniciatīvu (Interreg un Equal) izmantošanu. Papildus ar Kohēzijas fondu trīs gadu laika dažadu projektu atbalstam ir planots novirzīt aptuveni 1 miljardu eiro, jeb aptuveni 600 miljonus latu publiska sektora līdzekļu (ES un Latvijas).

Kohēzijas fonds, kas ir visapjomīgakais, paredzēts tikai valsts un pašvaldību projektu līdzfinansēšanai vides un transporta joma. Lauksaimniecības (ELVGF) un Zivsaimniecības (ZVGF) fondi faktiski ir esošas SAPARD programmas turpinajums, kas pirmkart paredzēts tikai salīdzinoši šauram tautsaimniecības sektoram -  lauksamniecības un zivsaimniecības sektora stradajošiem uzņēmumiem. Savukart ar Reģionala (ERAF) un Sociala (ESF) fondu līdzfinansējumu patlaban ir planotas 10 atbalsta programmas privatajam sektoram, kuru ietvaros tiktu līdzfinansēti projekti uzņēmumiem dažados gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektoros.

ERAF ietvaros planotas 8 atbalsta programmas (iekavas noradīts indikatīvais publiskais finansējums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004. līdz 2006.g.):

Konsultatīvs atbalsts uzņēmumiem inovaciju vadības joma (6,5);

Atbalsts uzņēmumiem ar jaunu produktu radīšanas kapacitati (9,1);

Vietu un telpu atjaunošana uzņēmējdarbības vajadzībam (46,9);

Atbalsts marketinga pasakumiem arvalstu tirgos (8,6);

Konsultatīvs un informatīvs atbalsts obligato un brīvpratīgo kvalitates prasību ieviešana (ieskaitot atbalstu standartu tulkošana) (8,6);

 Atbilstības novērtēšanas sistēmu modernizacija un uzlabošana (13,2 );

Riska kapitala finansējums uzņēmējdarbības uzsakšanai un uzņēmējdarbības paplašinašanai (12,2 );

Finansu vadības konsultacijas (4,3);

ESF ietvaros planotas 2 atbalsta programmas (iekavas noradīts indikatīvais publiskais finansējums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004 līdz 2006.g.):

Nodarbinato parkvalifikacijas un kvalifikacijas celšanas nodrošinašana (8,5);

Nodarbinato uzņēmējdarbības un pašnodarbinatības uzsakšanai nepieciešamo konsultaciju nodrošinašana (3,2).  

Kopuma tiešam uzņēmējdarbības atbalstam caur 10 minētajam atbalsta programmam trīs gadu laika pēc iestašanas ES ir planots novirzīt aptuveni 120 miljonus latu, jeb 20% no kopējiem aptuveni 600 miljoniem latu ES fondu finansējuma šim laika periodam.[71,93]

Ka redzams 4.1. tabula 2004. gada piešķīrums no ES struktūrfondiem ir ~ 161 miljons eiro, bet to var izmantot 3 gadu laika. Ņemot vēra citu Eiropas valstu pieredzi ES struktūrfondu apguvē, ka arī Latvijas pieredzi pirmsiestašanas fondu piesaistē, ir skaidrs, ka pirmaja gada mēs nevarēsim iztērēt visu 2004. gada piešķīrumu, bet aptuveni trešdaļu - 45 miljonus eiro. Tas apliecina to, ka 2004. gada budžeta paredzētie līdzekļi - 50 miljoni latu - ES fondu līdzfinansējuma nodrošinašanai ir pietiekami un pilnība atbilstoši nakama gada ES līdzekļu tērēšanai.[71,93]

4.1. tabula

Finanšu plūsma 2004.-2008. (milj. Eiro)

Datu avots: Eiropas Savienības Struktūrfondi [71,93]

Eiropas Savienības līdzekļu iegūšanas problēmas MVU

Nodaļa par MVU atbalsta politiku tika minētas atbalsta programmas, kas varētu sekmēt MVU attīstību Latvija, tomēr šī atbalsta politika ir visai teorētiska, jo praktiski līdz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savienība MVU naksies saskarties ar daudzam problēmam un mūsu MVU būs visai sarežģīti iegūt fondu līdzekļus.

Jaunie kritēriji, kurus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) iesniegusi izvērtēšanai Ekonomikas ministrija, paredz, ka uzņēmuma, kas pretendēs uz fondu naudu, pašu kapitala īpatsvaram aktīvu kopsumma javeido vismaz viena ceturta daļa. Savukart uzņēmuma likviditates koeficients, kas atspoguļo apgrozamo līdzekļu attiecību pret īstermiņa saistībam, nedrīkstēs būt mazaks par skaitli 1. Uzņēmumam jabūt pozitīvai naudas plūsmai no savas pamatdarbības.

'Kritēriji atbilst normalai uzņēmējdarbības praksei, ka uzņēmumiem būtu jadarbojas. Taču realaja dzīvē daudziem varētu būt problēmas,' sacīja ekonomists Uldis Osis. [58,92]

U. Osis uzsvēra, ka sakuma kritērijiem vajadzētu būt nedaudz elastīgakiem un prasības varētu pastiprinat ar laiku, lai Latvijas uzņēmumi varētu adaptēties. Pretēja gadījuma rezultats varētu būt līdzīgs ka šoks sabiedrība pēc elektrības tarifu pacelšanas.

Viņš noradīja, ka nav aprēķinu, cik uzņēmumu varētu atbilst fondu apguvei izvirzītajam prasībam, taču vismaz vienai piektajai daļai ES fondi varētu būt nepieejami tieši finanšu stabilitates kritēriju dēļ. [58,92]

Arī Tautsaimniecības padomes vadītajs Viktors Kulbergs noradīja, ka kritērijiem būtu jaatbilst vismaz 70-75% uzņēmumu un no ša punkta arī būtu jaiziet.

'Nevar jau skatīties tikai absolūtos skaitļos. Ir jaskatas, cik procentu šim sietam iet cauri. Ja tiek atsijats vairak par pusi neka iepriekšēja varianta, tad tas neder,' sacīja Kulbergs, piebilstot, ka kritērijus tomēr nevar attiecinat arī uz visiem vai pat 90% uzņēmumu.

Tautsaimniecības padome aģentūras izstradatos kritērijus vērtēs īpaša sanaksmē un tad savu viedokli iesniegts Ekonomikas ministrija, solīja Kulbergs. [58,92]

Iepriekšēja finanšu kritēriju varianta bija paredzēts, ka pašu kapitala īpatsvaram aktīvu kopsumma jabūt vismaz 30%, taču šis īpatsvars tika samazinats, ņemot vēra citu, tostarp Lauku atbalsta dienesta pieredzi līdzīgu projektu īstenošana. Iepriekš bija arī paredzēts, ka uzņēmuma papildus uzkratie zaudējumi nedrīkstēs būt lielaki par pašu kapitalu. Taču no šīs prasības LIAA nolēma atteikties, jo arī parējie kritēriji ir pietiekami, lai parliecinatos par uzņēmumu finansialo stabilitati.

Izstradajot kritērijus, LIAA konsultējusies ar Latvijas Komercbanku asociaciju, Latvijas Biznesa konsultantu asociaciju, Rīgas reģiona attīstības aģentūru, ka arī uzklausījusi uzņēmēju viedokļus. LIAA administrēs ES strukturalo fondu naudas piešķiršanu uzņēmumu projektiem.

Līdz ar iestašanos Eiropas Savienība, maziem un vidējiem uzņēmumiem būs ne tikai ierobežota piekļuve fondu līdzekļiem, bet arī pieaugs izmaksas, līdz ar to daļa uzņēmumu tiks likvidēta. Sevišķi šīs izmaksas skars lauksaimniecību. Viena no pamatproblēmam ir saimniecību pielagošana ES prasībam. Lauksaimnieciskas produkcijas ražošana iesaistīti (tai skaita pašapgades nolūka) 45,7% no visiem lauku iedzīvotajiem. Lauksaimniecība (tai skaita mežsaimniecība un medniecība ) ir nodarbinati 16,7% Latvijas tautsaimniecība nodarbinato, ES vidēji šis skaitlis ir 4,3 %. Saskaņa ar LVAEI veiktajiem aprēķiniem, lai saimniecība Latvija būtu uzskatama par preču ražošanas saimniecību, tai jaatbilst noteiktiem kvantitatīvajiem radītajiem, piemēram, piena lopu skaitam saimniecība jabūt virs 50, bet Latvija tikai 3% saimniecības ir vairak ka 10 govis (skatīt 4.1. attēls).

Saimniecību sadalījums pēc slaucamo govju skaita (2001. gada dati)

4.5.attēls.

Datu avots: Sastadija autore pēc  Vai iestašanas ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai? [48,92]

Latvija lielaka daļa saimniecību produkciju neražo pardošanai vai pardod mazak ka 50% no saražotas produkcijas (skatīt 4.2. attēls).

Saimniecību sadalījums pēc ta, kada daļa no saražotas produkcijas tiek pardota (2001. gada dati)

4.6.attēls.

Datu avots: Sastadija autore pēc  Vai iestašanas ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai? [48,92]

Varam secinat, ka visu ES standartu un normu ieviešana, ka arī ražošanas atbalsts un kvotas, neizbēgami novedīs pie ta, ka daudzas lauku saimniecības ar savu pašreizējo darbību vairs nespēs nodrošinat līdzšinējo ienakumu līmeni.

Lai turpinatu ražot lauksaimniecības produktus, daudzu saimniecību īpašniekiem būs jaizdara izvēle, naksies izšķirties par ražošanas paplašinašanu un noteiktu specializaciju. Taču tam ir vajadzīgi naudas līdzekļi, kuriem būs visai ierobežota piekļuve.

Viens veids, ka risinat šo problēmu, ir veicinat bioloģisko lauksaimniecību – piešķirot papildu līdzekļus bioloģiskas lauksaimniecības attīstībai, ka arī ieinteresējot, informējot un izglītojot zemniekus par tam iespējam, ko dod bioloģiska saimniekošana. Popularizējot bioloģisko lauksaimniecību, līdzekļi javelta arī patērētaju izglītošanai un informēšanai par bioloģiskajas saimniecības ražojot produktu priekšrocībam.[48,92]

Iestašanas ES ekonomiskas sekas

Ta ka kopš 2004. gada 1. maija Latvija jau ir ES sastava, aktuals ir jautajums, kadu ietekmi iestašanas atstas uz MVU. Diemžēl līdz šim valdības atbalsts MVU ir bijis diezgan vajš, neskatoties uz daudzajam programmam un veiktajiem pasakumiem MVU attīstībai.

„Pašreizējas valdības atbalsts MVU bieži vien ir tikai deklaratīvs. 1997. gada pieņemta 'MVU attīstības nacionala programma 1997.-2001. gadam' bija neveiksmīga, jo lielai daļai programma paredzēto pasakumu valdība nepiešķīra nepieciešamos finansu līdzekļus. Nedienas piemeklējušas arī tadas MVU darbības veicinašanai svarīgas institūcijas ka Latvijas Garantiju aģentūra un Latvijas Eksportkredīts. Pirma no tam praktiski nedarbojas, bet Latvijas Eksportkredīts tiek likvidēts”, atzīst Valdis Dombrovskis, partijas Jaunais laiks valdes loceklis.[57,92]

Vēl viens spilgts piemērs, kas liecina par pašreizējas valdības attieksmi pret MVU, ir 2000. gada beigas pieņemtie grozījumi likuma 'Par uzņēmumu ienakuma nodokli'. Tas paredz uzņēmumu ienakuma nodokļa atlaidi 40% apmēra no kopējas investīciju summas, ja  uzņēmums atbalstamo investīciju projekta ietvaros triju gadu laika iegulda summu, kuru parsniedz 10 miljonus latu. Tik liela investīciju summa ir pa spēkam tikai nedaudziem Latvijas lielajiem uzņēmumiem, ka arī bagatajiem arvalstu investoriem. Tadējadi šī norma ir uzskatama par klaji diskriminējošu MVU. Jau likumprojekta apspriešanas laika Latvijas uzņēmēji aicinaja nenoteikt šo atlaides saņemšanai nepieciešamo 10 miljonu latu ierobežojumu, bet valdība uzņēmēju viedokli neuzklausīja.[45,92]

Autore uzskata, ka arī pēc iestašanas ES atbalsts MVU ir viens no svarīgakajiem jautajumiem. Būtu jaturpina mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanas programmas, japiesaista lielaki finansu resursi un jaatbalsta uzņēmēju līdzdalība Eiropas Savienības programmas. Nodaļa par ES līdzekļu iegūšanas problēmam MVU autore analizēja dažas problēmas, ar ko saskarsies MVU, lai iegūtu finansējumu. Šaja nodaļa tiks apskatītas citas ekonomiskas sekas, kas ietekmēs Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus pēc Latvijas iestašanas ES.

Ieguvumi:

Latvijas tirgotajiem ES būs plašakas iespējas. Kļūstot par vienu no kopēja tirgus dalībniecēm, situacija varētu mainīties un Latvija varētu kļūt aktīvaka tirdzniecība ar paplašinatas savienības 24 dalībvalstīm. Latvijas uzņēmēji varēs rēķinaties ar kadu īpašu ES atbalstu - eksporta subsīdijam, kuras varēs saņemt, vedot preci pardot uz citam valstīm arpus savienības. [50,92]

2004.gada Latvijas dalības maksa būs 69 miljoni eiro, bet paredzamie ES līdzekļi Latvija – 272 miljoni eiro. Tatad plusa 203 miljoni eiro jeb 125 miljoni latu.[51,92]

No Eiropas Savienības prezidējošas valsts Danijas kompromisa priekšlikuma izriet, ka vislielakas ieguvējas no ES finansiala atbalsta būs Baltijas valstis. Priekšlikums, kura kopa ar piedavajumiem katrai valstij iekļauti arī kopējie finansialie aprēķini, liecina - lai gan absolūtos skaitļos citas valstis saņems lielaku atbalstu, tomēr, sadalot uz vienu iedzīvotaju, Baltijas valstu guvums būs vislielakais. No gandrīz 39 miljardiem eiro (23,4 miljardi latu), ko jaunas dalībvalstis no ES saņems pirmajos trijos gados pēc uzņemšanas, Latvijas finansialais ieguvums tiešo maksajumu, lauksaimniecības tirgus atbalsta, lauku attīstības fondu un strukturalas palīdzības forma būs aptuveni 1,6 miljardi eiro (aptuveni 960 miljoni latu) jeb 344 eiro (Ls 206) uz vienu iedzīvotaju.[52,92]

Ka vienu no galvenajiem ieguvumiem, iestajoties ES, kokrūpnieku asociacijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers minēja iespēju brīvi šķērsot robežu. 'Tas ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nebūs jagaida lielas rindas uz robežam. Bieži vien nav iespējams laikus piegadat preci tikai tapēc, ka vairakas dienas janostav uz robežas.' Latvijai pievienojoties eiro, pazudīs arī valūtu maiņas riski. 'Valūtas maiņa mazina uzņēmumu ienakumus un tikai palielina naudas mijēju ienakumus,' atzina kokrūpnieku parstavis.[53,92]

Latvijas zemnieki pēc iestašanas ES tiešajos maksajumos par hektaru graudaugu vai eļļas augu 2004.gada saņems aptuveni 37 latus. Par hektaru proteīnaugu lauksaimnieki varētu saņemt 42,48 latus, par šķiedras linu hektaru - 37,17 latus. Tiešas subsīdijas cietes kartupeļiem varētu būt 26,09 lati par tonnu. ES Latvijai ir nakusi pretī, piešķirot papildu 19 miljonus eiro, lai lauksaimnieki tiešos maksajumus varētu sakt saņemt esošaja gada. Ka pozitīvu sasniegumu A.Ķesteris minēja, ka Latvija ir panakusi tiesības pardot arī maza izmēra reņģes (ES to nedrīkstot darīt) un lūšu medību kvotu (50 dzīvniekus gada).[54,92]

Latvijas uzņēmumi varēs brīvi konkurēt daudz plašaka ES vienotaja tirgū. Pieaugs konkurence, līdz ar to Latvijas iedzīvotajiem tiks piedavats arvien lielaks un daudzveidīgaks preču un pakalpojumu klasts. Konkurences saasinašanas veicinas ekonomisko attīstību un modernizaciju. Pieaugs Latvijas iespējas aizstavēt savas intereses attiecības ar starptautiskajam finansu un tirdzniecības organizacijam.[42,92]

Iestajoties ES, zvejas tiesības Rīgas līcī saglabasies tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem, taja paša laika Latvija iegūs brīvu pieeju ES dalībvalstu ūdeņiem Baltijas jūra, izņemot 12 jūras jūdžu piekrastes joslu, un saglabas visas esošas zvejas tiesības Atlantijas okeana ūdeņos. Latvija iegūs ES strukturalo palīdzību zivsaimniecības joma, taja skaita atbalstu piekrastes flotei un flotes modernizacijai, parstrades uzņēmumu modernizacijai, akvakultūras attīstībai, ostu infrastruktūras pilnveidošanai zivsaimniecības vajadzībam. Atbalsts būs iespējams arī dažadiem socialekonomiskajiem pasakumiem, piemēram, individualam kompensacijam sakara ar zvejas aktivitašu partraukšanu.

ES valstu pieredze pierada, ka daudzas dalībvalstīs sekmīgi darbojas nacionala likumdošana, kas ļauj mazajiem uzņēmumiem saglabat savu ražošanu un turpinat attīstīties, tadējadi nodrošinot darbavietas un ienakumus. Ka piemēru var minēt ES dalībvalsti Daniju. Taja darbojas četras lieljaudas kautuves, kas ir atzītas un veic eksportu uz ES, taču 40% no visa Danijas gaļas tirgus apjoma aizņem 127 mazjaudas kautuves, no kuram tikai deviņas ir atzītas ES un tiesīgas eksportēt uz parējam savienības valstīm, bet parējas darbojas tikai vietēja tirgū un pastiprinatas ES prasības uz tam neattiecas.

Iestašanas ES Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem beidzot dos iespēju pievienoties Eiropas atzīto bioloģisko lauksaimnieku saimei. Pēc 1. maija viņiem būs iespēja iegūt bioloģiskas saimniecības sertifikatu kada no Eiropa un pasaulē atzītam sertifikacijas sistēmam, piemēram, 'Okol' vai 'Demeter'. [56,92]
Zaudējumi:

Palielinasies cenu līmeņis un tam sekos izmaksu palielinajums Latvija ražotam precēm. Zinams, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs cenu līmenis ir ievērojami augstaks ka Latvija. Iestajoties ES, tas vairaku faktoru ietekmē palielinatos arī pie mums, tadējadi izraisot izmaksu pieaugumu Latvija ražotam precēm un pakalpojumiem, ka arī pazeminot iedzīvotaju dzīves līmeni.[46,92]

Latvija arī pēc diviem gadiem Eiropas Savienības sastava nevarēs ieviest eiro, jo noteiktos Mastrihtas kritērijus parsniegs inflacija, atsaucoties uz finansu ministra Valda Dombrovska sacīto, ziņo BNS. Pēc iestašanas ES gaidama cenu izlīdzinašanas starp jaunajam un vecajam ES dalībvalstīm, kas Latvija nozīmēs inflacijas kapumu. No vienas puses, ir Mastrihtas kritēriji, kas nosaka pietiekami zemu inflacijas līmeni, no otras puses, ir gaidams cenu pieaugums, integrējoties ES. Mastrihtas kritēriji prasa inflaciju mazaku par trim procentiem. Ministrs tomēr mierinajis, ka kritēriju neievērošana nenozīmē milzu inflaciju Latvija, jo tas vidējais līmenis, arī izlīdzinoties cenam ar vecajam ES valstīm, varētu būt 3–3,5% robežas.[47,92]

Būs jarēķinas ar neizdevīgam un nepamatotam saimnieciskas likumdošanas normam. Daudzas ES direktīvas un regulas ietekmēs Latvijas mazos, vidējos un pat lielos uzņēmējus. Būs jarēķinas gan ar tadam likumdošanas normam, kas attieksies uz ekonomiku kopuma (“Tax free” tirdzniecības aizliegums starp dalībvalstīm, jauna Darba likuma prasības, ierobežojumi brīvo ekonomisko zonu darbība u.c), gan ar tadam specifiskam likumdošanas normam, kas attieksies uz atsevišķu nozaru uzņēmumiem. Minēto prasību izpilde prasīs ievērojamus līdzekļus, kas savukart liks paaugstinat produkcijas cenas vai samazinat investīcijas ražošanas reala paplašinašana (piemēram, ir aprēķinats, ka “Liepajas Metalurgam” ES minimalo prasību ieviešana izmaksas 90 miljonu eiro).[46,92]

Nekontrolēti pieaugs konkurence. Konkurence pati par sevi nav ne laba, ne slikta - atkarība no apstakļiem ta var būt stimulējoša (tatad attīstību veicinoša), vai iznīcinoša. Diemžēl prognozējams, ka konkurences pieaugums iestajoties ES daudziem vietējiem uzņēmējiem būtu liktenīgs, jo kopš neatkarības atgūšanas nav radīti apstakļi, lai vietējie uzņēmēji nostiprinatos. Lai arī konkurences politika Latvija pašreiz uzskatama par sakartotu un atbilstošu ES standartiem, pievienošanas vienotajam tirgum radīs arī papildu grūtības. Ta ka konkurences uzraudzība un regulēšana norisinasies ES vienota tirgus ietvaros, Latvijas uzņēmumiem būs jamacas aizstavēt savas intereses, balstoties uz ES likumdošanas aktiem un tiesu spriedumiem. Aizstavot vietējos uzņēmējus ES konkurences apstakļos, Latvijai būs jamacas pēc iespējas pilnīgak izmantot ES likumdošana pieļautos valsts atbalsta instrumentus. Būs jastrada arī pie institucionalas kapacitates palielinašanas un Latvijas ierēdņu izglītošanas konkurences politika. Daļa Latvijas vajako uzņēmumu nespēs izturēt pieaugošo konkurenci, uzņēmumiem būs jamacas aizstavēt savas intereses, balstoties ne tikai uz vietējo likumdošanu, bet arī uz ES likumdošanas aktiem un tiesu spriedumiem, sarežģīsies konkurences uzraudzība, sarežģīsies tiesvedība par konkurences jautajumiem.[42,92]

Negatīva ietekme uz zivsaimniecību. Šobrīd ar zivju parstradi Latvija nodarbojas liels skaits uzņēmumu, un vairums no tiem ir ļoti nelieli, arī ģimenes uzņēmumi, kuri nespēj nodrošinat visu higiēnas normu ievērošanu. Tadēļ daļai uzņēmumu naksies izvērtēt savas iespējas un, iespējams, partraukt savu darbību. ES kvalitates un higiēnas prasību ieviešana uzņēmumiem izmaksa ļoti dargi, un šis process norit ļoti sasteigti, tadēļ Latvijas uzņēmumiem gan šobrīd, gan tuvakaja nakotnē par higiēnas prasību ievērošanu naksies maksat daudz vairak neka ES dalībvalstu uzņēmumiem. Latvijas tiešas parstavniecības zaudēšana starptautiskajas zvejniecības organizacijas, kas veic pieļaujamo nozvejas kvotu sadali. Pastav risks, ka atsevišķu dalībvalstu viedoklis var vispar netikt ievērots, ja šis viedoklis būs mazakuma, jo tas, ņemot vēra atšķirības starp dažadu jūru zivju krajumiem, to izmantošanas intensitati, apgrūtinas visam valstīm pieņemamu un vienotu lēmumu pieņemšanu.[47,92]

Negatīva ietekme uz lauksaimniecību. Iestajoties ES, Latvijas saimniecībam būs jaatbilst lopu labturības, higiēnas, vides un produkcijas kvalitates standartiem. Saimniecības tiks parbaudītas un prasībam neatbilstošajam ar lopkopību nodarboties vairs neatļaus. Liela daļa saimniecību šobrīd neatbilst visam ES prasībam, un visu standartu ieviešanai būs nepieciešamas investīcijas. Ja ražošanas apjoms ir neliels, bet izmaksas augstas, tad ekonomiski izvērtējot, šadas saimniecības kļūst nerentablas. Līdz ar to, daļa mazo saimniecību būs spiestas aiziet no piena ražošanas, jo tam nebūs izdevīgi ieviest kvalitates standartus. Pēc Latvijas Valsts agraras ekonomikas institūta aprēķiniem, lai uzceltu jaunu lopu novietni 100 govīm, atbilstoši ES kvalitates, vides un higiēnas prasībam, viena govs vieta izmaksas 2000 latu.
ES standartu ieviešana būs nepieciešama arī visos partikas ražošanas un parstrades uzņēmumos. Pēc iestašanas ES partikas parstrades uzņēmumiem tiks dots laiks prasību ievērošanas nodrošinašanai, jo iestašanas sarunas tika panakta virkne parejas periodu. Piemēram, ES higiēnas un uzņēmumu iekartojuma prasības piena parstrades joma būs pilnība jaievieš no 2005.gada, bet gaļas parstrades joma no 2006.gada.[48,92]

Pēc Latvijas iestašanas Eiropas Savienība pieaugs nodokļu slogs, jo akcīzes nodokļi ir japalielina līdz ES noteiktajam minimalajam likmēm, bet pievienotas vērtības nodokli (PVN) saks piemērot medikamentiem un visam gramatam, bet vēlak arī apkurei. Šadas izmaiņas gaidamas tadēļ, ka ES tiek regulētas apgrozījuma nodokļu jeb akcīzes un PVN minimalas likmes un aplikšanas kartība, lai veiksmīgi varētu darboties kopējais tirgus un to neizkropļotu parak dažadie nodokļi. Kopēja tirgus dēļ mainīsies arī muitas nodokļi - preču kustībai starp ES dalībvalstīm tos vairs nepiemēros, bet importam no citam valstīm ir noteiktas visai ES kopējas muitas nodokļu likmes. Parējo nodokļu noteikšana ir atstata pašu dalībvalstu ziņa. Visstraujakais kapums ir gaidams akcīzes nodoklim par naftas produktiem. Likmju pieaugums gan paredzēts mazaks, neka to sakuma piedavaja ES, jo Latvija vēlas, lai tas aprēķina pēc 2002.gada beigu, kad beidzas sarunas par Latvijas pievienošanos ES, nevis tagadēja lata un eiro kursa, jo pēdēja laika eiro ir kļuvis daudz dargaks. Vēlak akcīzes likmes kaps, līdz sasniegs ES noteikto līmeni. Latvijai dažadiem degvielas veidiem ir piešķirti parejas periodi akcīzes palielinašanai līdz pat 2013.gadam.

Akcīzes kapums būs arī cigaretēm. Taču par tam nodokli Latvija saka palielinat jau pērn un likmes no 1.maija nepieaugs. No ša gada sakuma kombinēto akcīzes nodokli veido 6,3 lati par 1000 cigaretēm un 6,1% no to maksimalas mazumtirdzniecības cenas.

Savukart no 2005.gada nodoklis palielinasies līdz 6,9 latiem par 1000 cigaretēm un 10,5% no to tirdzniecības maksimalas cenas, no 2006.gada - līdz 7,6 latiem un 14,8%, no 2007.gada - līdz 8,4 latiem un 19,2%, no 2008.gada - līdz 9,3 latiem un 23,5%, bet no 2009.gada - līdz 10,5 latiem par 1000 cigaretēm un 27,9% no mazumtirdzniecības maksimalas cenas. Savukart 2010.gada, kad beigsies parejas periods, akcīzes likme sasniegs jau minētos 17,8 latus par 1000 cigaretēm un 32,2% no mazumtirdzniecības maksimalas cenas. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, līdz 2010.gadam cigarešu paciņas cenas vidējais pieaugums, salīdzinot ar tagadējo, būs par 80 santīmiem. [44,92]

Būs grūtak uzsakt uzņēmējdarbību. Lai uzsaktu uzņēmējdarbību kada Eiropas Savienības valstī ir nepieciešami daudz lielaki līdzekļi. Ta ka ES standarti tiks ieviesti arī Latvija, vidusmēra Latvijas iedzīvotajam krietni samazinasies iespējas nodibinat savu uzņēmumu, jo daudzo ES prasību ieviešanai būtu nepieciešami pravi līdzekļi. Šados apstakļos jau ta nabadzīgie vidējie iedzīvotaji zaudētu iespēju kadreiz kļūt turīgiem ar savu uzņēmību, faktiski kļūstot atkarīgiem no arvalstu investoru labvēlības. [46,92]

Latvijai iedalītas kvotas nebūt nenozīmē, ka uzņēmējiem jau tagad ir brīva pieeja ES tirgum. Kvotas tiek izsolītas Eiropas tirgotaju vidū, un viņi ir lēmēji, vai nepieciešamos produktus iepirks Latvija vai kada cita valstī. 'Tiem, kuri jau tagad ir atraduši stabilus tirdzniecības partnerus, būs vieglak arī pēc iestašanas ES. Grūtak būs tiem, kuri neko līdz šim šajas valstīs nav tirgojuši un vēlēsies tur savus produktus pardot. Būs vien jabrauc un jadibina kontakti,' uzsvēra Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktore Rigonda Lerhe. 'Latvijas partikas ražotajiem pirmajos gados varētu klaties grūti, taču ilgaka laika spēku samērs, domajams, izlīdzinasies,' uzskata Lauksaimniecības tirgus veicinašanas centra vadītaja Ingūna Gulbe. Vēl viena problēma, kas pirmaja brīdī pēc iestašanas var sagaidīt Latvijas partikas rūpniekus, ir nespēja izpildīt ES partikas ražošanas prasības un normas.

Būtu jarēķinas ar neizdevīgu centralizēto naudas politiku Eirozonas ietvaros un daļēji arī parējas dalībvalstīs tiek realizēta centralizēta naudas politika. Ta ka dalībvalstu attīstības līmeņi un ekonomiskas vajadzības būtiski atšķiras, tad minētas politikas realizēšana bieži izraisa neapmierinatību - bagatakas un lielakas dalībvalstis (Vacija, Francija u.c.) panak sev izdevīgus pasakumus, bet citiem jasamierinas ar šo pasakumu radītajam negatīvajam sekam. [46,92]

Nebūs iespēja patstavīgi veidot attiecības ar trešajam valstīm. ES ietvaros nebūs iespēja patstavīgi veidot attiecības ar trešajam valstīm, jo, līdzīgi ka visu arpolitiku, arī saimnieciskas attiecības ar valstīm arpus ES regulē pati impērija. Varam iztēloties ša ierobežojuma negatīvas sekas gadījuma, ja Latvijai rodas izdevība noslēgt izdevīgu tirdzniecības līgumu ar kadu sev draudzīgu valsti arpus ES, bet kopēja politika šadu iespēju neparedz. Turklat jaņem vēra, ka pašlaik daudzi vietējie uzņēmumi izmanto lētas Krievijas izejvielas, kuras nebūs izdevīgi importēt, jo tas tiks apliktas ar augstiem muitas nodokļiem. Tadējadi Latvijas uzņēmēju konkurētspēja ievērojami samazinasies. [46,92]

Zudīs iespēja patstavīgi veidot investīciju vidi. Šo priekšrocību vairs nevarēs izmantot, jo būs japakļaujas kopējai ES saimnieciskajai politikai. Tadējadi zudīs iespēja piedavat investoriem būtiski pievilcīgakus nosacījumus nodokļu, likumdošanas un citos jautajumos. Ta ka parējie nosacījumi būtu līdzīgi, Latvija piedavatu lētaku darbaspēku, bet esošas dalībvalstis daudz attīstītaku infrastruktūru. Grūti prognozēt, kuru piedavajumu investori izvēlētos, ņemot vēra to, ka tehnoloģiju attīstības rezultata darbaspēka izmaksu īpatsvars pašizmaksa samazinas, bet infrastruktūras nozīme valsts attīstība palielinas. Turklat jaatceras, ka bez Latvijas gatavojas uzņemt arī daudzas citas valstis, kas ar savu darbaspēku un infrastruktūru radīs konkurenci investīciju piesaistē.

Pastiprinasies kvalificēta un mazkvalificēta darbaspēka emigracija. ES ietvaros ir brīva darbaspēka kustība. Ta ka pašreizējas dalībvalstīs vidēja alga ir ievērojami augstaka ka Latvija, pēc pievienošanas savienībai liela daļa darbaspēka (sevišķi, kvalificēta) dotsies labak apmaksata darba uz arzemēm. Pat ja to varētu uzskatīt par šo cilvēku individualu ieguvumu, no valsts un sabiedrības viedokļa ta būs negatīva paradība, jo Latvijas saimniecība zaudēs vienu no būtiskakajam tas priekšrocībam - salīdzinoši stradīgu un kvalificētu darbaspēku.

Pieaugs reģionala atpalicība. Problēmas lauksaimniecība un ar to saistītaja partikas parstradē galvenokart ietekmēs tieši Latvijas reģionus, tadējadi vēl vairak palielinot reģionu atpalicību. Turklat stingro prasību ietekmē daudzi pakalpojumu sniedzēji (piemēram, mazie lauku veikaliņi) likvidēsies un eironormam atbilstošie pakalpojumi būs pieejami tikai lielaku reģionu centros. Rezultata samazinasies jau ta maza ekonomiska aktivitate reģionos.