VENTSPILS AUGSTSKOLA

Ekonomikas un parvaldības nodaļa

Darbs

Loģistika

Krajumu izveide

Ievads

Loģistikas mērķis ir paaugstinat organizacijas darbības efektivitati un ekonomiju kopuma, nodarbojoties ar materialu resursu plūsmas parvaldi. Izpētes priekšmeti nav produktu resursi ka tadi, bet gan to kustība laika un telpa. Tieši kustība, ka izpētes objekts atļava loģistikai ieņemt vietu, ka pastavīgai zinatnei.

Lai uzņēmums varētu optimizēt savus resursus tam vajag analizēt uzņēmuma darbību. Viens no izpētes objektiem ir krajumu lieluma noteikšana. Nosakot optimalo krajumu daudzumu uzņēmums iegūst papildus brīvos līdzekļus. Toties lai notiktu šo optimalo lielumu, vajadzīga visa uzņēmuma darbības analīze, kada joma strada uzņēmums, kadas ražošanas tehnoloģijas izmanto uzņēmums, kada ekonomiska vidē tas atrodas un citi faktori. Loģistikas krajumu izveide ir atkarīga no paša uzņēmuma nolemta servisa līmeņa uzturēšana gan firmas iekšieni, gan ar organizacijam no arpuses. Uzlabojot servisa līmeņa kvalitati jaatceras, ka tas viss maksa konkrētus resursus, kurus parvēršot naudas vienības noteiks uzņēmuma konkurēt spēju piegades saņemšana un produkcijas noieta, to visu summējot nonakam pie peļņas un zaudējumiem.

Loģistikas uzdevumi

Firmas krajumi ir liels ieguldīto līdzekļu priekšmets, tapēc tas nosaka uzņēmuma politiku un loģistikas servisu visa uzņēmuma kopuma. Ja nerēķinas ar krajumu izveidi, glabašanu un transportēšanu uzņēmumam var rastie papildus izmaksas uz krajumu nodrošinašanu. Loģistikas sistēmai uzņēmuma jaatrisina šadi uzdevumi:

Kada līmenī jabūt krajumiem katra ražošanas posma , lai tie nodrošinatu pieprasījuma līmeni,

Kur ir kompramis starp ražošana pieprasītiem krajumiem un kopējiem krajumiem loģistikas sistēma,

Kada līmenī būs krajumu iekšēja apkalpošana,

Krajumu piegades tehnoloģijas un to parvietošana uzņēmuma iekšienē.

Ka mainīsies izmaksas, ja mainīs noliktavu skaitu,

Ka un kur vajag novietot nodrošinošos krajumus.

Krajumus var definēt ka apstajušos materialu plūsmu. Loģistika krajumus apskata ka laika mainīgus objektus. Krajumus var klasificēt pēc to uzdevumiem :

Ø     Konkrēta objekta izpēti no materialu plūsmas viedokļa

Ø     Krajumu parvalde no loģistikas sistēma

Nosakot krajumus pēc svarstīga pieprasījuma

Viens no loģistikas galvenajiem uzdevumiem ir noskraidot kadam jabūt krajumu un noieta attiecībam. Pirms 20 gadiem Rietumu zinatnieki gribēja noskaidrot, līdz kadam līmenim var samazinat nemainīgu attiecību starp krajumiem un realizacijas apjomu. Izpētes rezultati liecinaja, krajumu līmeni no vēlama un reala varēja samazinat tikai par 50%, tas bija izskaidrojams tikai ar to ka tika ieviestas elektroniski skaitļojamas mašīnas informacijas apstradei vai automatizējot noliktavu.

Vairaki Savainoto valstu zinatnieki naca pie slēdziena, ja būtu iespējams kontrolēt vismaz 75% no pieprasījuma un krajumu svarstīguma līmeni, kas saistīts ar investīcijam preču krajumos, tad Savienoto valsts tautsaimniecība nebūtu bijis pēckara krīzes, kuru laika ražošanas apjomi un peļņa samazinajas, bet bezdarbs auga.

J=k*D,

J- krajuma līmenis,

k- nelīdzsvarota pieprasījuma koeficents,

D- pieprasījums .

Toties šī formula sevi neattaisnoja, jo nevar noteikt nelīdzsvarota pieprasījuma koeficentu, jo tas katram uzņēmumam ir tik specifisks, ka nevar to izteikt ar formulam. Ja ražotajam rodas lielaks pieprasījums pēc viņa precēm, viņam attiecīgi būs nepieciešams vairak izejvielas, bet piegadatajas nav ar to rēķinajies un pieprasa augstaku samaksu par atraku piegadi vai piegada vēlak un neprecīzi ar stundu dienu novirzi, kas uzņēmējam liela pieprasījuma rezultata rada lielus zaudējumus.

Krajumu lielumu noteikšana pēc

parvadašanas ilguma

Tehnoloģiskie krajumi ir daudz, ja notiek vairakas apstrades, kas paņem daudz laika produktu parvietošana no izejmaterialu noliktavai līdz gatavas produkcijas noliktavai vai piegadi pasūtītajiem.

Parejas krajumi – krajumi, kuri atrodas parvadašanas stadija. Piemēram ja nedēļa vidēji pieprasa 200 vienības produkcijas, bet parvadajuma laiks aizņem divas nedēļas, tad japiegada 400 vienību produkcijas.

J= S*T,

J- kopējais tehnoloģisko un parejas preču- materialu krajumi,

S- vidēja pardošanas norma uz konkrētu laiku,

T- vidējais laiks transportēšana.

Vienas partijas lielums vai cikliskie krajumi

Starpnieki vai ražotaji tur krajumus, ja neatnak visa partija, ir no ka paņemt. Vairumtirgotajs piedava atlaides pasūtījumiem, kuri iepērk partijas lielos vairumos. Tas saistas arī ar dokumentu noformēšanu pasūtot un atmuitojot produkciju uz robežas

Optimalais pasūtījuma lielums (economic order quantity) EOQ.

EOQ=

A-   ražošanas izmaksas,

D- vidējais pieprasījuma līmenis,

v- produkta izmaksas ražošanas procesa,

r- glabašanas izmaksas

Janosaka konkrēts realizacijas līmenis krajumiem, lai stabilizētu pasūtījumu iepriekšēju sagatavošanu. ( ieteicams uzņēmuma iekšienē modelēt pasūtījumus iepriekš).

Krajumu parvaldes sistēma

Vairaku arvalstu pētījuma rezultati dod tiesības apgalvot, ka gaidama peļņa no katra samazinajuma procenta var būt parvērsta par 10% apgrozījumu pieaugumu.

Konkurences apstakļos līdzekļu optimizaciju var sasniegt:

Izmaksu samazinašana uz krajumu izveides un glabašanas rēķina.

Saīsinat piegades laikus,

Pievērst lielaku uzmanību piegades un saņemšanas laikiem.

Palielinat ražošanas elastību (pielagojot to tirgus prasībam),

Paaugstinot produkcijas kvalitati,

Palielinat izlaižamas produkcijas apjomus.

Jasamazina svarstības starp saražoto produkciju un pieprasījumu .

Preču- materialu parvalde no loģistikas viedokļa paredz no funkcionali orientētas koncepcijas , jo tai ir sekojoši mīnusi:

Problēmas, kuras rodas ar krajumu izveidi un uzglabašanu, bieži pēc principa “meklē vainīgo “ bet to meklē citas struktūras, tai vieta lai noskaidrotu tas īstos iemeslus.

Katrs funkcionalais posms veido un atbalsta savu krajumu politiku, kas bieži vien netiek saskaņota visa uzņēmuma līmenī,

Ražošana parasti tiek nodrošinata ar papildus krajumiem,

Nenotiek līdzekļu optimizacija, ja katra nodaļa rūpēsies par krajumiem sava līmenī, to nesaskaņojot ar augstako vadības posmu. Prasība pēc krajumu optimizacijas pieprasa no uzņēmuma izstradat koncepciju par atbildīgajiem par preču- materialu krajumiem.

Tieši laika

Relatīvi augsta kapitala un laukuma vērtība Japana rosinaja japaņu firmam materialtehniskos krajumu apjomus tuvinat minimumam. Ražošanas koncepcijas principi tieši laika ( Just in time) radušies Japana. Materiali , detaļas un izstradajumi pienak tieši taja laika momenta, kad tas ir nepieciešams. Galvenais lai būtu Just in time, tad sīki japarzina tirgus (piegades un noieta) un to pieejamība

Kanban būtība ir, ka visi krajumi ir tik daudz, cik katra darbvieta tie ir nepieciešami uz konkrēto laika sprīdi. Uzņēmums Toyota šo problēmu atrisinaja minimizējot partijas lielumu un apstrades procesu laiku. Galvenais ieguvums bija laika minizacija uz darba procesa maiņas laiku, kad mainas apstradajošie instrumenti.

Viens no veidiem ka samazinat krajumu daudzumu ir palielinat ražošanas elastīgumu un pastiprinat savas pozīcijas konkurences cīņa ir metode Tieši laika (Just in time), kas lielu popularitati ieguva Rietu Eiropa un Savienotajas valstīs. Prakse paradīja , lai efektīvi ieviestu stratēģiju tieši laika vajag mainīt visa kolektīva, kas nodarbojas ar noietu un ražošanu, domašanas stilu, tas ir jo lielakas rezerves, jo laba uz jo mazak krajumi jo labak .

Dati par tieši laika ieviešanu Eiropa :

Ø     Nepabeigtas ražošanas krajumi kritas par 80%

Ø     Gatavas produkcijas krajumi kritas par 33%

Ø     Visas ražošanas cikla ilgums samazinajas līdz 40%

Ø     Ievērojami uzlabojas ražošanas elastība.

Ø     Ražojumu iztrūkumi kritas par 10%-20%

Krajumu veidi

Krajumu izveides mērķis – noteiktu rezervju veidošana starp pastavīgam materialu piegadēm un nepartrauktas piegažu nepieciešamības novēršana.

Eksistē trīs krajuma pamati:

q       Izejmateriali, iepirkta komplektējošo detaļu un patērējamo materialu krajumi rezervju izveidei starp iepirkuma apjomiem un top patēriņa apjomiem ražošana.

q       Ta sauktie nepabeigtie ražošanas krajumi ražošanas, kas veido rezervi starp secīgajam ražošanas operacijam.

q       Gatavas produkcijas krajumi, kas veido rezervi starp ražošanas operatīvo sistēmu un produkcijas izkraušanu un pardošanas atrumu.

Vēl peču- matrialu krajumus var dalīt pēc to mērķu piedrības:

Produkti tehnoloģisko apstrades procesa (no vienas loģistikas sistēmas posma uz citu),

Tekošie (cikliskie) krajumi,

Rezerves vai “bufera “ krajumi ( ko uzņēmums veido, lai nodrošinatos no piegades apjoma atpalikšanas no grafika, ka arī lai veidotu krajumus gaidamam pieprasījuma izmaiņam (sezonlitate) vai piedavajumam uz jebkura veidu produkcijas ( nodokļi, streiki,cenu pieaugums).

Ražošanas krajumi(priekš ražošanas patērēšanas)

Preču krajumi nodrošina nepartrauktu matrialu piegadi

Faktori, kas nosaka krajuma izmaksas

Iepērkamo priekšmetu vērtība Iepirkuma cena ir atkarīga no atlaidēm, kas savukart ir atkarīgas no

q       No viena pasūtījuma iepērkamo priekšmetu skaita .

q       Vienam piegadatajam izsniedzamas pasūtījuma vērtības vairakas pozīcijas .

q       Gadalaiks, kad tiek veikts pasūtījums

Pasūtījuma noformēšanas izdevumi, iekļauj pirkuma vai ražošanas veikšanai nepiecišamas biroja iznaksas noformēšanai. Šeit tiek iekļautas arī transportēšanas izmaksas un kravas pieņemšanas izmaksas

Matriali tehnisko krajumu uzglabašanas izdevumi.

q       Kapital vērtība , kas investēta krajumos,

q       Noliktavas izmaksas (energo apgade, personals, noliktavas laukums),

q       Nodokļi un apdrōsinašana , kas ir atkarīgi no krajuma vērtības,

q       Krajumu vērtības zudumi morali un fiziski novecojot, un bojajuma vai zadzības dēļ,

Krajumu neesamības iespējamoie izdevumi

q       Zaudējumi, kas saistas ar pasūtījumu neizpildi (preces nenosūtīšana laika). Papildus izmaksas uz preces atraku pabeigšanu ( virsstundu darbs).

q       Zaudējumi, kas saistas ar noieta pazaudēšanu- gadas, ka pastavīgs pircējs (pasūtītajs) griežas pēc pirkuma pie konkurenta. (Mēra neiegūtos ieņēmumos no neizdevuša darījuma),

q       Zaudējumi, kas saistīti ar pasūtījuma pazaudēšanu – gadījuma, kad pircēju nevaram nodrošinat ar viņa interesējošo produkciju, tad pastavīgais noņēmējs var sakt meklēt sev jaunus piegadatajus (Mēra, ka kopējos neiegūtos ieņēmumos kurus būtu ieguvuši no potenciala darījumu noslēgšanu).

q       Izdevumi kas radušies preces radušies daļējas vai steidzīgas nosūtīšanas gadījuma klientam gatavas produkcijas pieprasījuma nosūtīšanu, kuru nevar izpildīt uz esošo preču- materialu krajuma rēķinu.

No ceturta punkta pirmo un otro punktu zaudējumus, no tiem var izvairīties mainot politiku krajuma politiku, meklējot alternatīvas īsa laika perioda, trešo var mainīt tikai ilga laika perioda uzlabojot savu servisa līmeni saistība ar pasūtītajiem, te krajuma deficīta radītie zaudējumi ir lielaki neka cena par vēja palaistiem darījumiem un nerealizētiem pieprasījumi.

Deficīta radītos zaudējumos ietilpst laiks produkcijas izgatavošanai un darba laiks un laika zudumi par dargo paatrinajumu ražošana un pareja starp sarežģītiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, domnu krasns atdzesēšana un atkal uzkarsēšana.

Krajumu pasūtīšana

Maksimali vēlami krajumi – krajumu līmenis kurš dotaja ekonomiskaja vienība ir mērķtiecīgs krajumu parvaldītajiem.

Sliekšņa līmenis- krajumu līmenis, kas sniedz ziņu par to ka jaizdara jauns pasūtījums.

Tekošais krajums- esošasi krajuma līmenis, jebkura uzskaites posma. Tas var sakrist ar maksimali vēlamo krajumu daudzumu, sliekšņa līmeni, un garantijas krajumiem.

Garantijas krajumi- krajumi, kas ir paredzēti lai notiktu nepartraukta krajumu apgade, arkartas gadījumos.

Fiksēta apjoma sistēma krajumu parvaldīšana

Fiksēta apjoma sistēma pastavīgi tiek kontrolēts krajuma līmenis. Gadījuma, kad krajumu līmenis noslīd zem sliekšņa līmeņa tiek veikts pasūtījums krajumu papildinašanai. Pasūtīts tiek vienmēr un tas pats daudzums. Tadejadi šaja sistēma par fiksētajiem lielumiem kalpo līmenis, pie kura tiek atkartots pasūtījums un pasūtījuma apjoms. Fiksēta apjoma sistēma vairak piemērojama gadījumos, kuru raksturojums atbilst sekojošam:

q       Augsts sagaidamo priekšmetu īpatsvars, augsta to vērtība,

q       Augsti materialtehnisko krajumu glabašanas izdevumi,

q       Augsts Zaudējuma līmenis gadījuma, kad pietrūkstu krajumi,

q       Cenu atlaizu atkarība no pasūtījuma daudzuma,

q       Nosacīti neprognozējamais vai arī gadījuma pieprasījuma raksturs.

Ar šīs sistēmas palīdzību var vadīt, piemēram, televizoru krajuma līmeni elektronisko preču veikala.

Fiksēta laika sistēma krajumu parvaldīšana

Fiksēta laika sistēmas krajumu papildinašana tiek veikta, iepriekš nosakot pasūtīšanas periodiskumu.Pasūtamais apjoms nav pastavīgs , tas pastavīgi mainas atkarība no krajuma atlikuma. Šī sistēma vairak piemērota tiem material tehniskiem priekšmetiem, kuriem ir šadas raksturiezīmes:

q       Mazvērtīgi priekšmeti,

q       Zemi matrialtehnisko krajuma glabašanas izdevumi,

q       Maznozīmīgi izdevumi, krajumiem beidzoties,

q       Viens no daudziem priekšmetiem, kurus iepērk pie viena un ta paša piegadataja,

q       Cenu atlaides ir atkarīgas no uzreiz pasūtamo priekšmetu vērtības,

q       Nosacīti pastavīgs pieprasījuma līmenis,

q       Izmantojamie materiali un priekšmeti.

Fiksēta periodiskuma sistēmu lieto, vadot kancelejas preču produktu veikalu krajumu.

Lēmumi krajumu par krajumu izdevumu parvaldību

Materialu izlietošana no krajumiem tiek noteikta ar pieprasījumu vai ar to izmantošanas atrumu, tas ir to nevar regulēt krajumu parvaldītajs (noliktavas parzinis). Tadēļ uzmanība ir jakoncentrē uz materialu saņemšanas parvaldi karajumos. Jebkura krajumu vadīšana pastavīgi japieņem divi lēmumi: lēmums par konkrēta, pareiza laika noteikšanu pasūtījumam, un lēmums par pasūtījuma skaitu vai apjomu. (Skatīt tradicionalo krajumu parvaldības sistēmu). Tapēc uzņēmumam ir jaizveido loģistikas parvalde, lai būtu visparēja kontrole par materialiem un to plūsmu.

Nobeigums

Parasti firmas izmanto matematiskas metodes, lai noteiktu savu krajumu optimalo lielumu balansējot starp izdevumiem operaciju sagatavošana vai realizējot pasūtījumu izpildi un paredzamie izdevumi pie krajumu deficīta un krajumu glabašanas izmaksas. Kapitala ieguldījums, nolietojums, iespējama peļņa pie ekvalenta riska. Lai optimali noteiktu kadus krajumus jatur uzņēmumam ir jaņem vēra tik daudz faktoru, ka izmanto matematikas modeļus un nevar viennozīmīgi pateikt, kadi lielumi nemainīsies ilgtermiņa perioda. Toties vajag rēķinat, cik izmaksa katra krajuma vienība un radušais deficīts. Tas palīdz uzņēmumam samazinat izmaksas un laika sprīdi par no pasūtījuma izpildīšanai un produkcijas vai servisa sniegšanai patērētajam.

Krajumu veidu modifikacija vien parada, ka var uztvert krajumus un to iespējamo samazinašanu, ja vispar krajumu samazinašana ir ekonomiski pamatota. Sakara ar piegadataju atlaižu sistēmam un piegades laika nobīde un ražošanas jaudu efektivitate.

Izmantota literatūra

https://sol.brunel.ac.uk/~jarvis/bola/operations/stock/systems.html

I.Geipeles lekcijas pieraksti

A.Klausa lekciju pieraksti