Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pieredze Latvija

Ka tika minēts jau iepriekšējas nodaļas, Latvija ekonomiski aktīvo uzņēmēju skaits uz 1000 iedzīvotajiem ir tikai ap 18, bet ES vidēji tas ir starp 40 un 60, ar to jasecina, ka Latvija šobrīd ir arkartīgi zema uzņēmējdarbības aktivitate un tai vēl ir milzīgs uzņēmējdarbības izaugsmes potencials tuvakajiem gadiem. Īpaši zema uzņēmējdarbības aktivitate ir Latvijas laukos, viszemaka - Latgalē. Uzņēmējdarbības aktivitate, protams, ir atkarīga no pašiem uzņēmumiem, bet liela mēra arī no valdības, kas var stimulēt aktīvaku uzņēmējdarbību valstī.

Latvijai iestajoties ES, konkurence uzņēmējdarbība kļūs arvien smagaka, tadēļ valdības uzdevums ir veicinat Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Lai šo uzdevumu veiktu, tiek veidotas dažadas valstiskas attīstības programmas un īstenoti dažadi pasakumi. Ka vienu no tiem var minēt 2003. gada aprīlī pieņemto Nacionalo inovaciju programmu, kas vērsta uz inovaciju straujaku ienakšanu uzņēmējdarbība [4,90]. Citas programmas ir minētas iepriekšēja nodaļa.

Šaja nodaļa autore apskata iepriekšminēto valsts programmu un kredītiestažu sniegumu līdz šim brīdim.

MVU finansēšana ar valsts atbalsta struktūru palīdzību

Šaja nodaļa ir apkopoti pēc autores domam nozīmīgakie Latvijas valdības veikumi MVU atbalstīšana:

1997. gada 9. septembrī Ministru kabinets konceptuali pieņēma Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionalo programmu. Nacionalas programmas īstenošanai ir izveidota Koordinacijas padome, kuras ietvaros 1998. gada maija saka darboties likumdošanas pilnveidošanas, reģionalas attīstības un finansu jautajumu apakškomitejas ka pašvaldību un uzņēmēju parstavniecības organizaciju priekšlikumu pilnveidošanas darba grupas.

Latvijas MVU attīstības kreditēšanas programmas realizacija, kuru kopš 2000. gada īsteno Latvijas Hipotēku un zemes banka. Līdz 2005.gadam valdība paredz pašreizējo LHZB parveidot par Attīstības banku, caur kuru arī galvenokart tiks īstenotas dažadas valsts atbalsta programmas MVU un uzņēmējdarbības veicinašanai. Taču turpmak nopietnaks dialogs par MVU kreditēšanu veidojams arī starp EM un komercbankam [8,90].

Nodokļu atvieglojumi MVU 20% no aprēķinata UIN. Šī atlaide būs spēka arī divus gadus pēc valdības saktas uzņēmuma ienakumu nodokļa samazinašanas. MVU šo atlaidi saņems tik ilgi, kamēr uz tiem attiecinama nodokļa likme nebūs zem 15% līmeņa. Saskaņa ar likumu “Par pievienotas vērtības nodokli” uzņēmums var reģistrēties ka ar nodokli apliekama persona neatkarīgi no veikto darījumu apjoma, kas nozīmē, ka maziem uzņēmumiem ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Likuma “Par uzņēmumu gada parskatiem” ir paredzēta vienkaršota atskaites sistēma tadiem uzņēmumiem, kas atbilst mazo uzņēmumu kritērijiem [16,90].

2001. gada uzsakta uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizacija. Latvija ir izveidoti fondi uzņēmējdarbības atbalstam, bet to darbība nav koordinēta un uzņēmējiem bieži vien pietrūkst informacijas par fondos pieejamajiem līdzekļiem. Valsts atbalsts uzņēmējdarbības attīstības projektiem ir ierobežots, īpaši garantiju joma. Izveidotas LGA garantiju shēma pagaidam nedarbojas. Veiksmīgu LGA darbību līdz šim ierobežojuši spēka esošie Garantēšanas noteikumi, kas noslēgti 1998. gada starp Ekonomikas ministriju un ES Komisiju. No 2000-2002.gada. LGA izsniegusi 7—8 garantijas [8,90]. Šobrīd sadarbība ar Latvijas Komercbanku asociaciju ir izstradati jauni Garantēšanas noteikumi, kas ir saskaņoti LGA valdē un dalībnieku sapulcē un šobrīd iesniegti izvērtēšanai Valsts atbalsta uzraudzības komisijai, ka arī ES Komisijai.

Arējas tirdzniecības nacionalas programmas ietvaros aizsaktas no valsts budžeta finansētas aktivitates – informacijas pieejamības nodrošinašana, konsultacijas un tirgus pētījumu izstrade, apmacības un izziņas materialu izdošana, ko realizē Eiropas Informacijas Centrs (Latvijas Attīstības aģentūra).

Reģionala fonda izveides rezultata (izveidots 1998.gada ar mērķi samazinat uzņēmumu kredītresursu izmaksas teritorijas) laika no 1998.gada līdz 2002.gada beigam ieguldījums īpaši atbalstamo reģionu uzņēmējdarbības attīstības projektos ir bijis 4,3 milj. LVL, kas ir sekmējis vairak neka 3000 jaunu pastavīgu un 3500 sezonas darba vietu radīšanu, ka arī ļavis saglabat 3900 darba vietas.

2002. gada 23. aprīlī, parakstot Mariboras Deklaraciju Slovēnija, Latvija pievienojas Mazo uzņēmumu Eiropas hartai. Ir uzsakta hartas uzdevumu izpilde Latvija, kas veicinas Latvijas integraciju ES. Ekonomikas ministrija sagatavoja un 2002. gada 30. augusta prezentēja ziņojumu par hartas izpildi (ziņojums ir lasams EM un EK majas lapas interneta [17,37]).

2002. gada 13. septembrī Latvijas puse parakstīja Memorandu par pievienošanos ES Daudzgadējai Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmai, īpaši MVU 2001.-2005. Programmas ietvaros ir uzsakti vairaki ar MVU atbalstu saistīti pasakumi: EIC darbības nodrošinašana Rīga un otra centra atvēršana kada no Latvijas reģioniem.  Projekta galvenais mērķis ir palīdzēt valsts institūcijam un biznesa atbalsta organizacijam veikt salīdzinošo analīzi un novērtēt Eiropas biznesa atbalsta pasakumus, identificējot labako praksi un apmainoties ar to. Kopuma datu bazēs ir iekļauti vairak neka 2 500 atbalsta pasakumu no 25 valstīm angļu valoda un pasakumu oriģinalajas izcelsmes valodas. Dati tiek atjaunoti ik pēc pusgada.

Mazo uzņēmumu konkurētspējas veicinašanas programmu ietvaros (paredzēts uzņēmēju izglītības jautajumam pievērst īpašu uzmanību) LHZB jau ir izveidojusi finanšu konsultaciju centru, kura uzdevums ir palīdzēt klientiem - iesacējiem vai uzņēmumiem, kas jau atrodas attīstība, un sniegt konsultacijas uzņēmējdarbības planu un kredīta dokumentacijas sagatavošana, ka arī nodrošinat turpmakas konsultacijas, lai veiksmīgi atmaksatu kredītus [15,90].

2003. gada 1.janvarī stajas spēka Komerdarbībs atbalsta kontroles likums [18,90]

Nacionala inovaciju programma (akceptēta Ministru kabineta 2003. gada aprīlī). Eksporta apjomu pieauguma nodrošinašanai tiek īstenota Arējas tirdzniecības nacionala programma (akceptēta 1999. gada decembrī), starptautiski atzītas kvalitates sistēmas ieviešana ir Kvalitates nodrošinašanas nacionalas programmas galvenais uzdevums (akceptēta 1994. gada decembrī).

Šobrīd valstī nepastav plaša mēroga valsts atbalsts MVU konsultacijam un apmacībam, jo iepriekš ar valsts līdzdalību izveidotie uzņēmējdarbības atbalsta centri, beidzoties ES PHARE programmas finansējumam, nesaņēma turpmaku valsts līdzfinansējumu un bija spiesti savu darbību turpinat uz komercialiem pamatiem. Ekonomikas ministrijai 2003. gadam piešķirtie līdzekļi (40 tūkst. latu) dod iespēju ieviest apmacību/ konsultaciju programmu MVU uzņēmējdarbības uzsacējiem. Ministrija šobrīd ir uzsakusi sadarbību ar Latvijas biznesa konsultaciju asociaciju un ERAB Latvijas Biznesa konsultaciju programmu minētas programmas izstradei.

2003. gada 15. maija Ekonomikas ministrija 26 uzņēmēju organizacijas parakstīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes (LMVUA SP) nolikumu, apliecinot savu ieinteresētību un gatavību darboties šaja padomē, lai kopīgiem spēkiem aizstavētu mazo un vidējo uzņēmumu intereses un aktīvi piedalītos MVU atbalsta politikas veidošana Latvija. LMVUA SP mērķis – sekmēt MVU interešu aizstavību un nodrošinat viņu interešu parstavniecību sarunas ar valsts institūcijam, ka arī apkopot MVU sabiedrisko apvienību viedokļus un nodrošinat saskaņotu darbību sarunas ar valdību.

Lai sekmētu uzņēmējdarbības politikas sekmīgu īstenošanu, ES tehniskas palīdzības programmu ietvaros paredzēts veikt ievērojamus ieguldījumus (aptuveni 20 milj. EUR apmēra) administratīvas kapacitates palielinašanai, piesaistot iespējami lielu ES strukturalo fondu līdzekļu apjomu. Šie pasakumi tiks vērsti gan uz tehniska nodrošinajuma attīstīšanu, gan arī uz papildus cilvēkresursu piesaisti. 2004.gada no valsts budžeta ka līdzfinansējums administratīvas kapacitates celšanai paredzēts novirzīt aptuveni 900 tūkst. LVL, tai skaita, Latvijas Attīstības aģentūrai un Ekonomikas ministrijai.

Visbeidzot, uzņēmējdarbības aktivitates pieaugumu ir planots nodrošinat, īstenojot Latvijas MVU attīstības programmas (2003.-2006. gadam) projekta.

Šis uzskaitījums gan nav pilnīgs, bet daļēji ļauj spriest par valsts centieniem MVU atblastīšana.

Latvijas kredītiestažu loma MVU finansēšana

Valsts savu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai definē pašlaik topošaja jaunaja nacionalaja programma, taču arvien jaunas kredītlīnijas šiem uzņēmumiem piedava arī komercbankas.

MVU ir daudz grūtak saņemt kredītu, jo:

tie nevar izpildīt visas bankas izvirzītas prasības;

šadiem uzņēmumiem trūkst ķīlas, nepieciešama nodrošinajuma un kredītiestades uzticības.

Uzņēmumiem, kas veic perspektīvu uzņēmējdarbību, kredīts ir viens no līdzekļiem, ka attīstīt savu darbību, tapēc pēdēja laika arvien pieaug izsniegto kredītu apjoms. Taču mazie un vidējie uzņēmumi nav īpaši aktīvi kredītu ņēmēji, kaut gan tiem, sevišķi darbības sakumposma, kredīti ir viens no veidiem, kas var palīdzēt uzņēmumam izdzīvot un attīstīties. Paši uzņēmumi uzskata, ka patlaban Latvija mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas nelabprat piedava kredītu. Bankas nenoliedz ierobežojumus nelielajiem uzņēmumiem, gan piebilstot, ka tieši šie uzņēmumi nakotnē būs lielakie kredītņēmēji. „Viens no risinajumiem, kas varētu būt papildu veicinošs faktors uzņēmumu kreditēšanas attīstībai Latvija, ir Garantiju aģentūras darbības atdzīvinašana” [12,90].

Ka pamatojums iepriekšminētajam varētu būt, piemēram:

LU Ekonomikas un vadības fakultates Finanšu institūta direktora Elmars Zelgalvis teiktais: „MVU ir daudz grūtak saņemt kredītu, jo viņi nevar izpildīt visas bankas izvirzītas prasības, kredīts uzņēmumam var palīdzēt attīstīties, taču, ņemot kredītu, vispirms ir uzmanīgi jaizvērtē, vai tas patiešam ir vajadzīgs un vai to būs iespējams atdot. …. ievērojami kredītapjomu pieaugumi var radīt risku komercbankam, jo tie lielakoties tiek izsniegti nekustamo īpašumu iegadei un maju celtniecībai” [10,90];

Pēc Hansabankas valdes priekšsēdētajas Ingrīdas Blūmas teikta [12,90]: „daudzas bankas ir izvairījušas Latvija kreditēt mazos uzņēmumus gan tapēc, ka uzņēmumi ir jauni, bez kredītvēstures bankas, gan tadēļ, ka uzņēmumiem parasti ir zems pašu kapitals un nav arī nodrošinajuma, ko piedavat bankam ka kredītgarantiju.

Latvijas Hipotēku un Zemes Banka. 2000. gada LHZB uzsaka mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas pirmo fazi, kuras ietvaros tika izsniegti 1632 aizdevumi un veicinata 453 jaunu darba vietu rašanas. LHZB no Vacijas Attīstības Bankas saņēma arī 13 milj.EUR ar valsts galvojumu. Šī aizdevuma mērķis bija MVU attīstība, jaunu darba vietu radīšana un mikrokreditēšana. Visvairak kreditētas nozares bija apstrades rūpniecība (29%), tirdzniecība (27%), viesnīcu un ēdinašanas sektors (9,7%) un pakalpojumu sfēra (9,5%).

Kopuma mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas pirmas un otras fazes ietvaros piešķirti 901 aizdevumi 43.1 milj. EUR apmēra radot papildus 2472 jaunu darba vietu. Vidējais aizdevuma lielums – 48 tūkst. EUR (Ls 27 tūkst.). Aizdevumi piešķirti ar vidējo gada procentu likmi – 8,5 procenti. 'Hipotēku banka' ir vienīga pilnība Latvijas valstij piederoša banka. 2003.gada augusta beigas 'Hipotēku banka' bija izsniegusi ceturto lielako kredītu apjomu starp 23 Latvija stradajošajam bankam - 178 miljonus latu, kas ir par 32% vairak neka gada sakuma un 6,9% no kopēja Latvijas banku kredītportfeļa.

NORD/LB Latvija. Pirma Banka 2002.g.jūnija saņēma kredītlīniju no Eiropas Investīciju bankas (EIB) mazu un vidēju uzņēmumu ilgtermiņa kreditēšanai (tagad “Nord/LB Latvija”). Ka informēja 'NORD/LB Latvija' valdes priekšsēdētajs Mahaels, EIB piešķirta kredītlīnija tika izpildīta gada laika. Viņš minēja, ka pērn no šīs kredītlīnijas tika finansēti desmit projekti, tostarp partikas rūpniecība, kokapstrades, mēbeļu ražošana, automašīnu pardošana, uzņēmuma daļu celtniecība, ka arī investīcijas jaunas tehnoloģijas. Lielaka vienam uzņēmuma piešķirta summa bijusi 2,6 miljoni eiro. Viņš atzina, ka no šīs kredītlīnijas netika finansēts neviens valsts vai pašvaldību uzņēmums, taču piebilda, ka banka ir 'atvērta' arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem, ja tie atbilst kredīta saņemšanai izvirzītajam prasībam.

Pēc Nordea bankas datiem, aktīvakie kredītņēmēji ir kokapstrades, mežizstrades, tirdzniecības, partikas parstrades, ka arī celtniecības uzņēmumi.

Unibankas piešķirtas kredītlīnijas no ERAB izlietošana - pēc bankas domam, bijusi veiksmīga. Unibankas ieviesta produkta 'Uzņēmēja kredīts' realizacijas ietvaros izsniegti 2300 kredīti par vidējo summu 7500 lati, no kuriem 15% saņēmuši uzņēmēji Rīga, bet atlikušos 85% - uzņēmēji reģionos. Tas arī tika domats, lai attīstītu ne tikai Rīgu, bet arī reģionus. Unibankas klientu - juridisko personu skaits 2002.gada vidū parsniedzis 40 tūkstošus, no kuriem lielaka daļa ir mazie uzņēmumi.

Pēc Latvijas Bankas informacijas, pēdējos piecos gados pieaudzis Latvijas komercbanku kopējais izsniegto kredītu apjoms, un 2002.gada beigas tas sasniedza 2,127 miljardus latu. No ta uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms pērna gada nogalē sasniedza 1,633 miljardus latu — par 23% jeb 0,302 miljardiem latu vairak neka iepriekšēja gada un par 2,5 reizēm vairak neka 1998.gada [10,90]. Laika posma no 1995. līdz 2002.gadam kredīti ir pieauguši 8 reizes. 2002.gada tautsaimniecības kredītu atlikums uzņēmumiem sastadīja 27,3% no IKP faktiskajas cenas, bet 1995.gada tas sastadīja tikai 7,5%. Tomēr šis radītajs nav pietiekams. Piemēram, Vacija un Francija tautsaimnieku kopēja aizņemšanas sasniedz 30-60% no šo valstu kopprodukta [14,90].

Šī kredīta apjoma pieaugumu var pamatot ar uzņēmumu spēju sekmīgak piesaistīt kredītresursus un galvenokart nozīme ir bijusi banku pozitīva ietekme kredītpolitikas veidošana uzņēmumiem, samazinot aizņēmumu izmaksas un piedavajot dažadus diversificētakus pakalpojumu veidus.

Kredītu sadalījuma pa nozarēm dominē tirdzniecība, kas veido apmēram 22% izniegto kredītu. Tas ir pamatojams ar to, ka tirdzniecība ka uzņēmējdarbības nozare valstī ieņem pirmo vietu. Valsts attīstībai tas nav īpaši pozitīvi, bet pozitīvs apstaklis ir ieguldījums nodarbinatība. 2002.gada 45% no visiem uzņēmumiem darbojas tirdzniecība [20,90]. Otro vietu kredītportfelī ieņem finanšu starpniecība (galvenais ieguldījums no līzinga pakalpojumu apmēru pieauguma). MVU parsvara izmanto tieši līzinga pakalpojumus pamatlīdzekļu iegadei [14,90]. Trešaja vieta ir apstrades rūpniecība, veidojot 16% no kopējiem izsniegtajiem kredītiem. Lai gan rūpniecības attīstība ir valsts izaugsmes perspektīva, šaja nozarē 2002.gada darbojas tikai 14% MVU.

Ņemot vēra, ka Latvija iestasies ES, Latvijas uzņēmumiem būs jaseko ES normatīviem, ka rezultata naksies mainīt iekartas, tehnoloģijas  u.c., lai produkcija atbilstu ES standartiem. To bankas apzinas, un kreditēti tiks tie uzņēmumi, kuri atbildīs šiem nosacījumiem.

Bankas, izstradajot savu kredītpolitiku parsvara balstas uz savu pieredzi un saviem principiem, pašas nosaka perspektīvas un atbilstošas kreditējamas nozares. Autore uzskata, ka par nozaru potencialu valstī valdība varētu ņemt par paraugu tieši kredītportfeli pa nozarēm, tadējadi konstatējot, kuras nozarēs ir attīstības traucējumi, kuras atbalstamas un kuras veicina valsts tautsaimniecības attīstību.

Kredītu saņemšanas pieredzes piemēri Latvijas MVU:

Metalapstrades uzņēmuma SIA Kokarde vadītajs Arvīds Jansons:”lai ražotu arvalstu tirgū konkurētspējīgas metala mēbeles, nepieciešamo moderno iekartu iegadei bija nepieciešams kredīts”. Kokarde ieķīlajusi vecas Krievija ražotas iekartas. Taču pozitīvi esot tas, ka pēc kredīta saņemšanas 3 mēnešus vai pusgadu nav jasak kredīta pamatsummas atmaksa, jamaksa tikai procenti, kas uzņēmumam bijis izdevīgi. Uzņēmums sadarbojas ar Vacijas katalogiem, produkcija tiek realizēta arī citas valstīs — Zviedrija, Danija, ASV un citur. Pašlaik uzņēmuma ir 105 stradajošie un ta apgrozījums pērn bijis ap miljonu eiro [8,90].

Ventspils zivju konservu kombinata valdes priekšsēdētajs Rihards Vincins:”zivju parstrades uzņēmumam kredītu būtu diezgan grūti iegūt, tapēc uzņēmums pagaidam iztiek bez ta.” Līdzīgs viedoklis ir zivju parstrades uzņēmuma Kaija komercdirektoram Andrim Bitem, kurš atzina, ka pašlaik zivju parstrades nozares uzņēmumiem Latvijas bankas iegūt kredītu ir ļoti grūti vai pat neiespējami. A.Bite uzskata, ka lielaka problēma nav saistīta ar nepieciešamo nodrošinajumu vai biznesa planu, bet ar to, ka Latvijas bankas zivju parstrades nozari uzskata par riska grupu, kurai kredītus cenšas neizsniegt. Pēc viņa atzīta, kredītu problēma ir aktuala šogad, jo daudz uzņēmumu cenšas sagatavoties ES prasībam, bet bez līdzekļiem tas nav neiespējams [8,90].

MVU finansēšana Lietuva un Igaunija.

Analizējot MVU finansēšanu Lietuva un Igaunija, nacas secinat, ka kaimiņvalstīs situacija ir visai līdzīga Latvijai. Arī parējo Baltijas valstu MVU saskaras ar tadam finansēšanas problēmam ka nepieciešama nodrošinajuma trūkums un bankas uzticības trūkums. Līdzīgi ka Latvija arī Igaunija un Lietuva lielaka daļa uzņēmumu ir mikro uzņēmumi, kuriem ir zems pašu kapitals, nav kredītvēstures, līdz ar to ir sarežģīti vai pat neiespējami saņemt kredītu. Gan Lietuva, gan Igaunija ir bankas, kuras finansē MVU un tiek izstradatas dažadas programmas, lai atvieglotu MVU kreditēšanu.

2000. gada Igaunija bija 30612 darbojošos uzņēmumu, no kuriem 75% bija mikro, 19%- mazie, 3% - vidējie, 1% - lielie uzņēmumi un 2% nenosakama izmēra. Tatad mazie un vidējie uzņēmumi sastada 94% no kopēja uzņēmumu skaita. Igaunija tuvakajos gados gaidams mikro uzņēmumu skaita pieaugums.

Igaunija sakot ar 2003. gadu mazie un vidējie uzņēmumi var pieprasīt kredītu banka pat tad, ja nav pietiekama nodrošinajuma. Ka galvojums var kalpot valsts institūcijas KredEx dota garantija līguma forma. KredEx izdara vērtējumu par kredītņēmēja maksatspēju, uzticamību un biznesa plana saturīgumu. KredEx bankai garantē līdz pat 75% no kredīta summas. Garantijas ir domatas uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir mazaks par 250 cilvēkiem un apgrozījums ir mazak ka 620 milj. kronu (~26mlj. Ls) gada. [66,93]

Ühispank lielu uzmanību velta MVU kreditēšanai. Lai MVU atvieglotu kredīta saņemšanu banka ieviesa izmaiņas kredītu noteikumos:

kredīta minimala summa 100 000 kronas (~4200Ls)

informacija par uzņēmuma saimniecisko darbību tiek iekļauta kredīta lūguma, kas atbrīvo no papildus dokumentu iesniegšanas.

nav nepieciešama pašfinansēšanas, ja bilancē pašu kapitals sastada vismaz 20% un kredīta nodrošinajums ir pietiekams

ka ķīla var kalpot nekustamais īpašums, transportlīdzekļi un garantiju fonda izsniegta garantija.[67,93]

Banka MVU kredītu var saņemt, lai finansētu īstermiņa vai ilgtermiņa biznesa projektus. Kredīta summa ir no 10 000 EEK līdz 900 000 EEK un to var saņemt uz laiku līdz 5 gadiem.

Hansapank. 2002. gada 19. februarī “Hansapanl” un Vacijas attīstības banka Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW) parakstīja Sadarbības vienošanos par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas programmas īstenošanu Igaunija un Latvija. Līdzekļus mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai piešķir Vacijas banka KfW, kreditēšanas procesu atbalsta Eiropas Komisija īpašas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas programmas ietvaros. Igaunijas uzņēmumu kreditēšanai ir paredzēta 10 miljoni eiro.[68,93]

Šīs programmas mērķis ir veicinat mazo un vidējo uzņēmumu, ka arī uzņēmumu, kas atrodas attīstības stadija, pieeju ilgtermiņa līdzekļiem, un sekmēt to izaugsmi un attīstību.

Finansējumu var saņemt:

Igaunija reģistrēti Mazie un vidējie uzņēmumi ar privatu kapitalu. Uzņēmumos nedrīkst būt vairak ka:

250 darbinieki,

40 miljoni Eiro gada apgrozījums vai 27 miljoni Eiro kopējie aktīvi (iepriekšēja gada bilancē un PZA),

Priekšroka maziem projektiem.

Priekšroka tiek dota uzņēmumiem, kuri neatrodas Tallina, jauniem uzņēmumiem (līdz 2 gadi)

Tiek izslēgti projekti, kas saistīti ar primaro lauksaimniecisko ražošanu, azartspēlēm, nekustamo īpašumu, banku pakalpojumiem, apdrošinašanu, finansu starpniecību un ieročiem.

Aizdevuma mērķis ir ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos. Darba kapitals var sastadīt līdz 20% no visa kopēja ieguldījuma apjoma.Jau uzsaktu projektu finansēšana un citu finansējumu aizstašana (refinansēšana) nav atļauta.[68,93]

Sampo Pank ir liela pieredze mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana. Sampo Pank uzskata, ka tada veida uzņēmumu atbalstīšana ir panakumu ķīla Igaunijas ekonomikas attīstībai kopuma tadēļ cenšas vecinat to attīstību, piedavajot dažadus risinajumus nepieciešamajas nozarēs. Piedavajot šos pakalpojumus Sampo Pank cenšas attaisnot uzņēmuma cerības izvēloties uzticamu partneri kompleksa finansu pakalpojumu joma. [69,93]

Lietuva tapat ka Latvija 99% no kopēja uzņēmumu skaita sastada mazie un vidējie uzņēmumi. Arī finansēšanas iespējas ir līdzīgas.

Nord/LB banka ir saņēmusi kredītlīniju no Vacijas attīstības banka Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW) mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Aizdevuma termiņš ir līdz 7 gadiem, ieskaitot 2 gadu atvieglojuma periodu. To var saņemt Lietuva reģistrēti mazie un vidējie uzņēmumi ar privatu kapitalu. Uzņēmumos nedrīkst būt vairak ka 250 darbinieki un 40 miljoni Eiro gada apgrozījums vai 27 miljoni Eiro kopējie aktīvi. Uzņēmumiem jaatbilst Eiropas Savienības neatkarības kritērijam (ne vairak ka 25% drīkst piederēt uzņēmumam, kas neatbilst ES definīcijai par MVU). Aizdevuma mērķis ir ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos. Darba kapitals var sastadīt līdz 30% no visa kopēja ieguldījuma apjoma. Tiek izslēgti projekti, kas saistīti ar primaro lauksaimniecisko ražošanu, azartspēlēm, nekustamo īpašumu, banku pakalpojumiem, apdrošinašanu, finansu starpniecību un ieročiem. Jau uzsaktu projektu finansēšana un citu finansējumu aizstašana (refinansēšana) nav atļauta. Mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt kredītu līdz EUR 250 000. [63,92]

UAB SAMPO piedava ilgtermiņa kredītu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Minimala kredīta summa ir EUR 15 000, bet maksimala – EUR 250 000. Kredītu var saņemt uz 3 līdz 7 gadiem. Iespējams arī 2 gadu atvieglojuma periods. [64,92]

Šiaulių Bankas piedava īstermiņa (līdz 12 mēnešiem) un ilgtermiņa kredītus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Ka kredītu garantijas var kalpot nekustamais un kustamais īpašums, ka arī „Investment and Business Guarantees” un „Agricultural Credits Guarantee Fund” dotas garantijas. Kredīta apjoms nedrīkst parsniegt 70% no īpašuma ķīlas tirgus vērtības vai 50% no kustama īpašuma tirgus vērtības.

Lietuva un Igaunija līdzīgi ka Latvija MVU finansēšanu neveic tikai kredītiestades. MVU finansēšanas funkcijas veic arī ar valsts un nevalstisko fondu atbalsta struktūru palīdzību. 2. nodaļa jau tika pieminētas tadas organizacijas ka Baltijas Mazo Uzņēmumu Investīciju Fonds un Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības Fonds. Šo fondu darbība attiecas arī uz Igauniju un Lietuvu. [65,92]