Mazo un vidējo uzņēmumu Finansēšanas instrumenti

Ņemot vēra MVU nozīmīgo lomu Latvijas ka arī citu valstu tautsaimniecības, ir svarīgi apzinat ar šo uzņēmējdarbību saistītos jautajumus, konstatēt perspektīvas, ieguldījumu ekonomika, problēmas un veikt pasakumus šo procesu stimulēšanai vai novēršanai, pamatojoties uz valsts politiku tautsaimniecības jautajumos.

Valsts atbalsta instrumenti MVU darbības stimulēšana

Eiropas Savienība nosaka MVU attīstības normas un vadlīnijas [5,90]. Galvena uzmanība javelta komercdarbības vides uzlabošanai (piem. likumdošanas vienkaršošana, atviegloti nosacījumi uzņēmuma dibinašanai), MVU konkurētspējas veicinašanai, jauno tehnoloģiju un pētījumu pieejas veicinašanai MVU, pieejas finanšu resursiem atvieglošanai.

Latvijas MVU politika un likumdošana liela mēra ir jau atbilstoša ES likumdošanai. Tomēr, lai iestajoties ES MVU varētu izpildīt ES standartus, piemēram, higiēnas un drošības normu ievērošana u.c., MVU būs nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Tapēc Latvijai ir javeido pašai sava MVU atbalsta programma iesaistot bankas šaja procesa.

Nozīmīgu atbalstu ES dalībvalstu MVU sniedz strukturalie fondi. Pēdējo desmit gadu laika vairak neka miljons mazo un vidējo uzņēmumu Eiropas Savienība ir saņēmuši atbalstu tieši no strukturalajiem fondiem. Pēc iestašanas ES arī Latvija varēs saņemt palīdzību no šiem fondiem, kas pakapeniski aizstas pirmsstrukturalos fondus [34,91] (skatīt 3.pielikumu). Papildus strukturalajiem fondiem ES reģioniem ir pieejami Eiropas investīciju bankas kredīti (galvenokart infrastruktūras projektiem). Nabadzīgakas ES dalībvalstis saņem papildus finansējumu no Kohēzijas fonda. Palīdzība reģioniem no minētajiem fondiem ir nemitīgi palielinajusies un patlaban strukturalajiem fondiem atvēlētais budžets ir otra lielaka izdevumu kategorija ES kopbudžeta, ierindojoties uzreiz aiz dotacijam  lauksaimniecībai.

 Svarīgi ir atzīmēt, ka katra ES strukturalo fondu finansētaja projekta papildus ES finansējumam ir jabūt arī dalībvalsts finansējumam. Tadējadi strukturalie fondi kalpo ka atbalsts nacionalo un reģionalo problēmu risinašanai, un pat vismazak attīstītajas dalībvalstīs atbildība par projektu izvēli un īstenošanu ir jauzņemas pašai valstij. Eiropas Investīciju Fonda finansialas shēmas skatīt 4.pielikuma, kas paredzētas, lai uzlabotu finansialo vidi biznesiem, it īpaši MVU.

Latvija ir jau salīdzinoši liela pieredze dažadu programmu izstradē tieši MVU. Uz doto brīdi, MVU, ka prioritate ir noteikta sekojošos dokumentos (Datu avots: EM):

Latvijas ilgtermiņa ekonomiska stratēģija (LREM;Rīga 2001. gada maijs);

Attīstības plans [24] (EK ir to apstiprinajusi, no 2004.gada 1.maija oficiali kļūs par Vienoto programmdokumentu);

Valdības deklaracija;

Latvijas MVU attīstības nacionala programmas 2003.- 2006.gadam projekts;

Nacionala inovaciju programmas projekts;

citas nacionalas programmas (Kvalitates; Arējas tirdzniecības u.c.);

Sociali ekonomiska programma E-Latvija;

Latvijas e-parvaldes koncepcija;

Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostadnes;

Mazo uzņēmumu Eiropas harta (Latvija pievienojas 200gada 23. aprīlī);

ES Uzņēmēju un uzņēmējdarbības daudzgadēja programma 2001.- 2005.

Apzinoties MVU attīstību ka vienu valsts ekonomiskas attīstības prioritatēm, par pamatdokumentu MVU attīstības atbalstam Latvija līdz šim bija uzskatama 1997.gada pieņemta MVU attīstības nacionala programma 1997. – 2001.gadam. Ta ka minētas programmas darbības periods ir beidzies, patreiz top jauna Latvijas MVU attīstības programma laika periodam no 2003. līdz 2006.gadam. Papildus šaja programma paredzētajam aktivitatēm pēc LR Ekonomikas Ministrijas publicētajiem datiem [23,91] valsts atbalsts MVU tiek garantēts realizējot sekojošas programmas:

Uzņēmējdarbības vides veicinašana

(skatīt. 1. tabula – valsts programmas)

Līdz šim MVU tika noteikta UIN atlaide 20%. Kura pēc programmas ar 2004.gadu zaudē savu spēku. Lai kompensētu šo zaudējumu MVU, EM ir izstradajusi vairakus priekšlikumus: 40% atlaide investīcijam ražošanas iekartas un tehnoloģijas visiem investīciju projektiem, neatkarīgi no to lieluma (līdz šim - lielakiem par 10 mil. Ls) [27,91]; pakapeniski pariet uz nodokļu maksašanu pēc faktiskajiem peļņas radītajiem; paredzēt nekustama īpašuma nodokļa atlaidi par ražošanai izmantojamo zemi un ēkam. Nodokļu lielums % nosakams dažadi 0,2% līdz 1,5 % apmēra atkarība no īpašuma izmantošanas veida un uzņēmuma lieluma.

1. tabula

Uzņēmējdarbības vides veicinašanas programmas

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM[23,82]

MVU finansēšana ar valsts sektora atbalstu

Latvija galvenais MVU attīstības ierobežojošais faktors ir finansēšanas problēma. Īpaši jaundibinatie uzņēmumi saskaras ar jautajumu par nepietiekamu kredīta nodrošinašanu. Banku sektors šo problēmu pilnība atrisinat nevar, tapēc ir nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta. Finansēšanas programmas aprakstītas tabula.

tabula

Kapitala pieejamības veicinašanas programmas

tabulas turpinajums

tabulas turpinajums

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM[23,82]

MVU pieejas informacijai pilnveidošana

MVU vadītajiem ir sarežģītak apzinat visas jaunakas izmaiņas valsts likumdošana, ka arī sekot dažadiem jaunumiem, kas varētu iespaidot to darbību, jo lielo uzņēmumu priekšrocība šaja jautajuma ir to lielais darbinieku skaits, kas ļauj sadalīt pienakumus un efektīvak risinat informacijas pietiekamības jautajumus. Savukart MVU parsvara šo funkciju veic viens cilvēks. Ka arī, lai efektīvak noritētu informacijas sagade, ir nepieciešami speciali un viegli atrodami resursi par jaunumiem likumdošana. Risinajums šai problēmai ir VID veiktie pasakumi (skatīt 3. tabula).

3. tabula

MVU pieejas informacijai pilnveidošanas programmas

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM[23,82]

MVU pieejas tirgum veicinašana

Jebkura uzņēmuma darbības mērķis ir organizēt uzņēmējdarbību ilglaicīga laika perioda, gūt atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem, kas ir iespējams garantējot pastavīgu klientu loku savam produktam ka arī paplašinot savu darbību. Lai veicinatu uzņēmum attistību, uzņēmumam ir jameklē jauni noieta tirgi, jaiepazīstina tie ar savu piedavajumu. Un arī šaja jautajuma informacijai un valsts atbalstam ir būtiska loma, ka piemēram, valsts sniedz informaciju par potencialiem sadarbības partneriem arvalstīs, vai , piemēram, palīdz MVU piedalīties starptautiskas izstadēs pieredzes apmaiņa, reklamēšanas nolūkos utt. Pieejamas valsts atbalsta programmas izskaidrotas 4.tabula.

4. tabula

MVU pieejas tirgum veicinašanas programmas

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM[23,82]

Mazo uzņēmumu konkurētspējas veicinašana.

Latvija pēc iespējas atrak ir japalielina atbalsts gan MVU konsultacijam un apmacībai, īpaši pievēršot uzmanību MVU modernizēšanai un attīstībai. Lai uzsaktu veco, nolietoto iekartu un tehnoloģiju modernizaciju vai pat jaunu uzņēmumu izveidošanu, ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kurus kavē, piemēram, nepilnīgas zinašanas mainīga biznesa vidē, priekš maziem uzņēmumiem salīdzinoši augstie kredītu procenti un augstas nodrošinajuma prasības kredītu ņemšanas gadījuma.

5. tabula

Mazo uzņēmumu konkurētspējas veicinašanas programmas

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM [23,82]

Pētniecība un attīstība, jauno tehnoloģiju ieviešana mazajos uzņēmumos

Nav apstrīdams fakts, ka jaunam tehnoloģijam ka uz šo brīdi, ta nakotnē būs nozīmīga loma uzņēmuma konkurētspējas garantēšana. Pamats to ieviešanai ir vēl spēcīgaks sakara ar ES normu prasībam produktiem un pakalpojumiem, lai tos varētu piedavat tirgū un veiksmīgi konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Ka zinams, Latvija vēl ir liela daļa MVU, kuru tehnoloģijas neatbilst šīm prasībam, kas varētu nozīmēt to, ka iestajoties ES daļa uzņēmumu likvidēsies, jo nespēs realizēt savu produkcija, vai to attīstība viena brīdī apstasies, kas arī var novest pie likvidacijas. Lai nepieļautu šadas tendences MVU ir nepieciešama informacija par jaunumiem tehnoloģijas ka arī papildus finanšu resursi šo tehnoloģiju ieviešanai. 6.tabula raksturotas valsts atbalsta programmas jauno tehnoloģiju ieviešanai MVU.

6. tabula

Pētniecība un attīstība, jauno tehnoloģiju ieviešana mazajos uzņēmumos programmas

6. tabulas turpinajums

Datu avots: Atbalsta iespējas uzņēmējiem (pasakumi MVU attīstībai un atbalstam), EM[23,82]

Nevalstiskie fondi un to finansiala atbalsta raksturojums

Ka vēl vienu mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumentu var minēt nevalstiskos fondus. Līdzas valsts atbalsta instrumentiem savu darbību veiksmīgu veic arī tadi nevalstiskie fondi ka Baltijas Mazo Uzņēmumu Investīciju Fonds un Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības Fonds. Šie fondi atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus bez Latvijas valsts līdzdalības.

Baltijas Mazo Uzņēmumu Investīciju Fonds (BSEF) ir dibinats 1997. gada oktobrī ar kopējo kapitalu 10,7 miljoni USD. Ta ir riska faktora attīstības kapitalieguldījumu firma, kas darbojas Baltijas valstīs t.i. Latvija, Lietuva un Igaunija. BSEF iegulda augošos uzņēmumos, kurus vada uzticami vadītaji, nodrošinot finansu līdzdalību un tehnisku palīdzību.

BSEF investē mazos un vidēja lieluma uzņēmumos nopērkot uzņēmuma jauno akciju izlaidumu un tadējadi kļūstot par līdzīpašnieku.

Pēc investīcijam, BSEF kļūst par patiesu un pilntiesīgu biznesa partneri un pielieto savu pieredzi un kontaktus, lai palīdzētu uzņēmumam augt un pelnīt. Ja uzņēmums veiksmīgi darbojas, visu īpašnieku akciju, tai skaita arī BSEF piederošo akciju, vērtība aug. Tada veida gan BSEF, gan uzņēmēji pelna ar to, ka BSEF līdzdarbojas uzņēmuma.

Fonda akcionari ir:

Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Banka

Baltijas Investīciju Specialais Fonds

Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības Fonds

Mazo Uzņēmumu Palīdzības Fondi (SEAF).

SEAF administrē BSEF. SEAF darbinieki parvalda visus Baltijas valstu birojus, ta palīdzot attīstīties fonda investīciju uzņēmumiem, ka arī jaunu investīciju iespēju meklējumos. SEAF parvalda fondus arī Polija, Bulgarija, Krievija, Horvatija, Maķedonija un Peru. Šajos fondus ir nodarbinati vairak ka 100 darbinieku un šie fondi ir investējuši jau vairak ka 140 uzņēmumos visas šajas valstīs. SEAF uzņēmumi cieši sadarbojas, lai sniegtu uzņēmumiem pēc iespējas lielaku atbalstu.

BSEF investīciju vadlīnijas ir:

Viena uzņēmuma investēt līdz 400 000 USD (vietējas valūtas naudas vienības)

Par investēto kapitalu fonds iegūst jauno akciju/daļu emisiju, kas sastada 25-49% no kopēja uzņēmuma kapitala. Fonds nevar iegadaties uzņēmuma akciju kontrolpaketi. BSEF vēlas atbalstīt esošo uzņēmuma vadību, nevis to aizstat.

Parasti fonda investīciju programma ilgst 3-7 gadus. Pēc šī termiņa, fonds meklē iespējas iziet no uzņēmuma, pardodot savas akcijas. Esošajiem īpašniekiem ir pirmtiesības atpirkt BSEF piederošas akcijas.

Fonds neinvestē uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir saistīta ar tabaku vai tas ražošanu, bruņojumu, alkoholu, azartspēļu industriju, finansu pakalpojumiem, spekulatīviem darījumiem - tadiem ka nekustamais īpašums vai patēriņu preču tirgošana, ka arī darbībam, kas ir kaitīgas apkartējai videi.[59,92]

Līdz šim fonds ir investējis līdzekļus 22 projektos, ieguldot 7 miljonus USD. Lielako daļu investīciju fonds ir ieguldījis projektos virs 400 000 USD, bet vismazak (13%) ir investēts projektos no 100 000 – 199 000 USD (skatīt 1.attēls ).

BSEF Investīciju apjoms (tūkstošos dolaru)

1.attēls

Datu avots: BSEF finansu informacija [59,92]

Ka nakamais nozīmīgais fonds Latvija jamin Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības Fonds. Baltijas - Amerikas Uzņēmējdarbības fonds ir ASV valdības finansēta privata korporacija, kam ar ASV Starptautiskas attīstības aģentūras (USAID) starpniecību piešķirti 50 miljoni ASV dolaru. Fonds darbojas kopš 1995. gada. Ta galvenais birojs atrodas ASV, bet Viļņa, Rīga un Tallina ir fonda parstavniecības. Fonds investē visdažadakajas nozarēs Lietuva, Latvija un Igaunija. 1997.gada BAUF kļuva par European Venture Capital Association lcekli, un 2001. gada iestajas Mortgage Bankers Association of America.

2003.gada maija Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības fonds nodibinaja meitas uzņēmumu Hanseatic Capital, lai attīstītu mezzanine investīcijas strauji augošiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Hanseatic Capital sakotnējo finansējumu 20 miljonu Eiro apjoma piešķīra Starptautiska Finansu korporacija (International Finance Corporation - Pasaules bankas privata sektora grupa), Hansabanka un BAUF. Hanseatic Capital ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas piedava mezanīna finansējumu.[62,92]

Subordinētais jeb mezanīna finanasējums ir elastīgs finansu rīks, ko var pielagot specifiskam vajadzībam. Mezzanine finansējumam piemīt īpašības, kas raksturīgas gan aizdevumam, gan dalībai paškapitala, un tas atrodas riska/atdeves diapazona viduspunkta.

Mezzanine finansējums varētu būt piemērota izvēle šados gadījumos:

nodrošinatais komerckredīts vai pamatlīdzekļu līzings nav pieejams sakara ar nepietiekamu nodrošinajumu vai parak konservatīvu vērtējumu par uzņēmuma izaugsmes iespējam

vēl viens uzņēmuma līdzīpašnieks ar savu ieguldījumu paškapitala nav vēlams.

Hanseatic Capital piedava mezzanine finansējumu šados gadījumos:

Uzņēmuma pirkšana un atpirkšana

Uzņēmuma strauja attīstība

Kapitala parstrukturēšana

Mezzanine investīcijas var strukturēt, izmantojot plašu finašu rīku spektru:

subordinētie kredīti ar līdzdalību uzņēmuma vērtības pieaugšana

augstas atdeves subordinētie kredīti

konvertējamais aizdevums.[61,92].

Baltijas - Amerikas Uzņēmējdarbības fonda kopējais kapitals ir 80 mlj. USD un ta investīciju apjoms ir 500 000-1 000 000 USD. Baltijas - Amerikas Uzņēmējdarbības fonda mērķis ir sniegt atbalstu privata sektora attīstībai Baltijas valstīs, piedavajot drošu finansu partnerību perspektīviem privatiem uzņēmumiem un uzņēmējiem Igaunija, Latvija un Lietuva.

Fonds investē dažadas nozarēs. Lai arī BAUF nav noteiktu ierobežojumu attiecība uz biznesa nozarēm, projekti informaciju tehnoloģijas, biznesa pakalpojumos, loģistika, tranzīta pakalpojumos, ka arī citas ar augstas pievienotas vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumiem saistītas nozarēs, tiek uzskatīti par prioritariem.

BAUF parasti nepiešķir finansējumu projektu uzsakšanai vai projektiem agrīna stadija, bet dod priekšroku uzņēmumiem, kuri jau darbojas un kuriem ir izaugsmes potencials. Fonds atbalsta projektus kuri ietver tadas aktivitates ka: pamatlīdzekļu (nekustama īpašuma, ēku, ražotņu, u.c.) iegade, celtniecība, remonts, noieta tirgus attīstība (marketings, jaunu produktu ieviešana, patentu aizsardzība), ka arī “klienta finansēšana” saistība ar pamatlīdzekļu iegadi.[60,92]

Kredītiestades, ka galvenie MVU finansēšanas avoti

Latvijas bankas ir galvenais MVU kreditēšanas instruments Latvija. Tieši caur Latvijas bankam finanšu resursi nonak uzņēmumu rīcība. Bankas kreditē MVU, izmantojot savus iekšējos finanšu resursus (īpašnieku naudas līdzekļus), noguldītaju naudu un līdzekļus, kuri bankam tiek piešķirti dažadu kredītlīniju veida (starptautisko banku līdzekļi).

Ka viena no visbiežak minētajam tirgus nepilnībam Latvijas MVU sektora jaatzīmē neadekvata pieeja kapitalam. Turklat pieradījumi apstiprina, ka mazaki uzņēmumi atrodas neizdevīgaka stavoklī arējo investīciju nodrošinašanas joma, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionalas programmas 2003. – 2006. gadam projekta atzīst EM [11,90].

Līdz 2005.gadam valdība paredz pašreizējo LHZB parveidot par Attīstības banku. Caur šo banku arī galvenokart tiks īstenotas dažadas valsts atbalsta programmas, arī MVU un uzņēmējdarbības veicinašanai. Taču turpmak nopietnaks dialogs par MVU kreditēšanu veidojams arī starp EM un komercbankam [8,90].

7. tabula

Latvijas komercbanku piedavajums MVU

7. tabulas turpinajums

Datu avots: Sastadījis autors

Uzņēmējus attīstīt savus uzņēmumus visvairak kavē finanšu resursu trūkums. Savukart komercbankam javadas pēc FKTK normatīviem, kas neļauj aizdot naudu uzņēmējam pret labu ideju un biznesa planu vien, ja viņš nevar piedavat pietiekami vērtīgu nodrošinajumu. Pretēja gadījuma aizdevums uzreiz nokļūst slikto kredītu saraksta un bankai ir jaiesaldē rezervē attiecīgi liela summa, kas ka zaudējums netiek ieskaitīts bankas peļņa [9,90]. No komercbanku darbības viedokļa daudzi mazi aizdevumi ir riskantaki un prasa vairak uzmanības neka darbs ar dažiem lieliem aizdevumiem. „Tomēr ir jaatzīst, ka MVU nav banku prioritate, tas izvairas finansēt mazus projektus un prasa ķīlu līdz 150% „ [7,90].

Tapēc autore uzskata, ka valstij nebūtu jaatstaj MVU kreditēšana un problēmas, kas ar to saistas, banku ziņa. Bankam ir jaturpina MVU kreditēšana pēc jau izmantojamam procedūram, kas tiek optimizētas un unificētas laika gaita. Gadījumos, kad MVU kredīta projektam ir paaugstinata riska pakape, valstij ir jaņem līdzdalība projekta, sedzot iespējamos riskus ar savu galvojumu.

Alternatīvi finansēšanas veidi

Par alternatīviem finansēšanas avotiem tiek uzskatīti visa parēja uzņēmējdarbības garantēšanas ar maksašanas līdzekļiem, kas nav kredīti, piemēram, līzings, overdrafts, faktorings. Latvija šiem pakalpojumiem ir samēra liels piedavajums. Lai gan to izmantošanas izmaksas vēl ir augstakas ka Eiropa, ir paredzams, ka uzlabojoties uzņēmējdarbībai valstī ka arī pieaugot konkurencei banku sektora, kas jau uz doto mirkli ir liela, šo pakalpojumu cena varētu samazinaties. Alternatīvu finansēšans avotu izvēle ir aktuala ne tikai MVU bet arī lielajiem uzņēmumiem. Galēja lēmuma pieņemšana galvena loma ir finanšu līdzekļu cenai un prasībam, lai saņemtu šos finanšu resursus.

Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultata līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņa pret līguma noteiktajiem maksajumiem. Līzings ir izdevīgs aizņēmuma veids, jo tas neprasa tūlītējus būtisku līdzekļu ieguldījumus aktīvu iegade. Šis finansēšanas veids Latvija strauji attīstas, un tuvakaja nakotnē piešķirto līzinga aizdevumu skaits varētu pieaugt vēl atrak.

Līzinga finansēšanas veidi var būt dažadi – tiek piedavats finansu, operatīvais un pilna servisa līzings.

Finansu līzings (noma ar izpirkumu). Līzinga sabiedrība klienta uzdevuma iegadajas līzinga objektu - autotransportu, sadzīves tehniku, nekustamo īpašumu u.t.t. - un nodod to klienta lietošana uz abpusēji saskaņotiem noteikumiem. Klients šo pirkumu var sakt lietot nekavējoties. Līdz ar pēdēja līzinga maksajuma veikšanu objekts pariet klienta īpašuma. Latvija lielaka daļa klientu izvēlas tieši finansu līzingu un tadēļ ar vardu 'līzings' parasti tiek saprasta tieši šī finansu līzinga forma.

Termina operatīvais līzings sinonīms tautas valoda ir noma. Operatīva līzinga gadījuma nomnieks (līzinga ņēmējs) veic nomas maksajumus visu līzinga periodu, pretī saņemot tiesības lietot nomas priekšmetu. Nomas periodam beidzoties, klientam ir iespēja nomas priekšmetu izpirkt (uzreiz vai maksajot pakapeniski), nodot to atpakaļ līzinga sabiedrībai, atrast pircēju vai nodot līzinga sabiedrībai nomato auto, ka pirmo iemaksu. Ta, piemēram, automašīnu līzinga firma var iznomat vairakas reizes, tadēļ arī nomas maksajumi ir mazaki neka finansu līzinga gadījuma, jo nomnieks nenomaksa pilnu mašīnas vērtību, bet tikai tas nolietojuma daļu.

Pilna servisa līzinga gadījuma klients saņem lietošana ne tikai līzinga objektu, bet izmanto vēl citas līzinga devēja piedavatas priekšrocības. Līzinga devējs Jūsu vieta veiks obligato civiltiesisko apdrošinašanu, KASKO apdrošinašanu, vadītaja un pasažieru apdrošinašanu, automašīnas reģistrēšanu CSDD, segs ikgadējas transporta līdzekļa nodevas un tehniskas apskates izmaksas, regulari rūpēsies par spēkrata apkopi visa perioda laika, nodrošinas automašīnas transportēšanu uz/no servisiem, nodrošinas Jūsu transportlīdzekli ar jau ziemas riepu komplektu (4 gab.) utt. Izmaksas, kas rodas izmantojot papildus atrunatos pakalpojumus, klients apmaksa pakapeniski, tas tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksajumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksajums ir lielaks par finansu un operatīvais līzinga maksajumiem, tas piedava virkni ērtību.

2000.gada 17.oktobrī tika dibinata sabiedriska organizacija Latvijas Līzinga devēju asociacija (saīsinati - LLDA), kura apvienojas pašmaju lielakas līzinga sabiedrības Hanza Līzings, Unilīzings, Nordea Finance Latvia un Optiva līzings (pēc gada partapa par Sampo līzings). 200gada sakuma Unilīzings iegadajas Sampo līzinga portfeli.

Dažu pastavēšanas gadu laika asociacija ir sarīkojusi jau vairakus seminarus dažadu nozaru parstavjiem, skaidrojot līzinga un faktoringa priekšrocības iepretim citiem finansu pakalpojumiem, to nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstība utt.

LLDA veido regularus statistikas apkopojumus par līzinga devēju darbības radītajiem Latvija, veicot analīzi, izdarot secinajumus par līzinga tirgus tendencēm kopuma un atsevišķi, ka arī rūpējas par tas pieejamību Latvijas sabiedrībai.

Līzinga un faktoringa portfelis salīdzinajuma ar 200 gadu ir audzis par 16,6% (skatīt attēls 2, attēls 3).

LLDA Līzinga un faktoringa tirgus portfeļu pieauguma salīdzinajums 200-2003. gada

attēls.

Datu avots: LLDA Statisktika [70,93]

LLDA Līzinga un faktoringa tirgus portfeļu pieauguma tempi 2000.-200 gada

3. attēls.

Datu avots: LLDA Statisktika [70,93]

2003.gada Latvijas Unibanka un tai piederoša līzinga kompanija Unilīzings parakstīja līgumu ar ERAB par 15 milj. EUR (ap 10 miljonu latu) kredītlīnijas saņemšanu, kas tiks izmantota MVU līzinga darījumu finansēšanai [35,91]. Līdz šim ERAB Unibankai ir sniegusi divas kredītlīnijas kopuma 20 miljonu eiro (ap 13 miljonu latu) vērtība MVU kreditēšanai, taču līzinga darījumiem kredītlīnija tiek piešķirta pirmo reizi.

Līzinga galvenais mērķis ir veicinat līzinga ņēmēju attīstību, par bankas līdzekļiem iegadajoties uzņēmējiem pamatlīdzekļus - jaunas ražošanas iekartas un tehnoloģijas, kas tapat ka visiem saprotamaja automašīnu līzinga gadījuma, it ka tiek nodoti uzņēmēju noma ar izpirkumu. Kredīts tradicionalaja izpratnē šadiem mērķiem nav piemērots.

Pēc 'Unilīzinga' direktora Aleksandra Bimbiruļa prognozēm, minētos 15 milj. EUR varētu atgūt 1-2 gadu laika, atkarība no ta, cik strauji patiesība izradīsies līzinga darījumu pieauguma tempi. Unibankas prezidents Andris Bērziņš atzīmēja, ka ERAB piešķirta kredītlīnija ir abu pušu jau ilglaicīgas sadarbības turpinajums. Jau tagad līzinga attīstība ir straujaka neka citiem kreditēšanas veidiem [35,91].

Līzings paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo ir noteikta maksimala līzinga summa - ne vairak ka 125 tūkstoši EUR. Līgums ļauj 'Unilīzingam' līzingu sniegt jauniem uzņēmumiem to attīstīšanai, nevis, piemēram, vecu paradu refinansēšanai. Ka jebkura kredīta darījuma, līzinga izsniegšana un aizdevuma summa atkarīga no biznesa plana.

Tostarp, jūnija ERAB parakstīja līgumu ar 'Hansa Capital' par līzinga darījumu finansēšanu visas Baltijas valstīs 30 miljonu eiro (19,8 miljonu latu) apjoma. Arī šī kredītlīnija ir paredzēta līzinga darījumiem tieši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvija šos līdzekļus administrē 'Hansa Līzings'.

Faktorings ir finansu darījums, kas paredzēts uzņēmuma naudas plūsmas uzlabošanai - debitoru paradu pirkšanai un administrēšanai. Šis aizdevums tiek izsniegts pret norēķinu dokumentiem. R.Priede: 'Faktorings ir pielīdzinams aizdevumam apgrozamiem līdzekļiem, kurš izsniegts kredītlīnijas veida par nodrošinajumu ieķīlajot prasījuma tiesības pret debitoru.' [40,92].

Faktoringa būtība ir šada: ar bankas starpniecību, pardevējs uzreiz saņem samaksu par pircējam piegadato preci vai pakalpojumu, savukart pircējam ir iespēja atdot naudu bankai pa daļam.

Faktorings dod iespēju uzņēmumam saņemt finansējumu bez tiešas ķīlas. Dotaja gadījuma par ķīlu kalpo pircēja debitarais parads: parasti papildus ķīla nav nepieciešama. Noformējot faktoringu, banka paris dienu laika pēc pavadzīmes izsniegšanas parskaita uz pardevēja norēķinu kontu 70-90 % no summas, kas uzradīta pavadzīmē. Summas atlikušo daļu pardevējs saņem pēc tam, kad pircējs veicis apmaksu noradītaja bankas konta.

Var iedalīt vairakus faktoringa pakalpojumu veidus:

Tūlītēja finansēšana pret neapmaksatajiem rēķiniem. Kredīts ļauj savlaicīgi norēķinaties ar saviem piegadatajiem (saņemot labakus iegades nosacījumus), finansēt uzkrajumu pieaugumu (palielinot piedavajuma klastu pircējiem), precīzak apmaksat darbinieku darbu (uzlabojot sniegto pakalpojumu vai darbības kvalitati). Protams, ir iespējams finansēt tirdzniecību ar kredīta palīdzību, teiksim, - ieķīlajot zemi vai pamatlīdzekļus. Bet šada gadījuma tiek zaudēta iespēja rezervēt šīs summas investīciju finansēšanai, piemēram, jaunu ražošanas iekartu iegadei.

Rēķinu administrēšana un naudas prasījumu tiesību parņemšana no pircējiem. Ta sevī ietver: rēķinu caurskatīšanu un atbilstību likumdošanai un pirkšanas pardošanas līgumam, pircēja riska limita aprēķinašanu, pircēja maksajumu parņemšanu un kontroli (paziņojumi, atgadinajumi un soda procentu rēķinu izsūtīšana utt.), novēlojošos pircēju kredītkontrole un uzraudzība un ikmēneša kopsavilkuma atskaites pardevējam (visparēju summu un rēķinu veida). Rēķinu administrēšana ļauj Jums ietaupīt laiku un papildus darbaspēku, kas tiek tērēti debitoru kontrolei un pastavīgai naudas plūsmas planošanai.

Palīdzība klienta biznesam to pircēju kredītspējas noteikšana. Jebkurš uzņēmums ir ieinteresēts vairak pardot un tadēļ reizēm nepietiekami kontrolē savu klientu maksatspēju un neanalizē to finansialo stavokli. Faktoringa devējs, pateicoties pieredzei un lielajai datu bazei, ka arī klientu tīklam, spēj novērtēt dažadu uzņēmumu un uzņēmumu grupu risku un ta novērst nemaksašanas risku no pardevēja.

Atkarība no konfidencialitates izšķir atklatas un slēptas faktoringa operacijas. Atklatajas operacijas pircējs tiek informēts par prasījuma tiesību nodošanu bankai vai līzinga kompanijai. Savukart slēptajas pircējam tas netiek atklats.

Atkarība no klienta atbildības izšķir faktoringus ar un bez regresa tiesībam. Faktoringa ar regresa tiesībam klients ir atbildīgs, ja no pircēja nav saņemta apmaksa, un banka ir tiesīga pieprasīt no klienta aizdevuma atmaksu. Banka ir tiesīga piedzīt paradu no klienta. Ja faktorings ir bez regresa tiesībam, tad no klienta šadu atbildību nevar prasīt.

Latvijas komercbankas piedava visuma līdzīgus faktoringa saņemšanas nosacījumus. Vidēji pieejamais minimalais kredīta apjoms ir 10 000 latu, lai gan ir bankas, ka piedava sakot jau no 3000 latiem. Līguma termiņš maksimali parsvara ir līdz 1 gadam, taču iespējama līgumu pagarinašana. Faktoringa koeficients jeb avansa likme (summa, ko pēc preču pavadzīmes rēķina saņemsiet no bankas) svarstas amplitūda 70- 90% no rēķina kopējas summas. Maksimalie rēķina apmaksas termiņi bankam atšķiras, ta piemēram, 'Rietumu bankai' tas ir līdz 60 dienam, 'Unibankai' - līdz 60 dienam, 'Latvijas Krajbankai' un 'Pirmai bankai' - 180 dienas, 'Parex bankai' - 90 dienas. Procentu likmes, protams, atkarīgas no faktoringa termiņa un riska, jo tie lielaki, jo likmes augstakas, vidēji šie procenti svarstas 9 - 17% gada. Par faktoringu būs jamaksa arī komisijas naudas - pieprasījuma izskatīšana (dažas bankas bezmaksas), līguma noformēšanas maksa, maksa par preču pavadzīmes - rēķina administrēšanu un uzskaiti, kas katra banka ir noteikta pēc saviem kritērijiem. Lai saņemtu faktoringu, potencialajam faktoringa devējam jaiesniedz virkne dokumentu.

Banku kreditēto faktoringa darījumu kopējais atlikums 200 gada augusta beigas bija 20.6 milj. latu, no kuriem apmēram puse (10.4 milj. latu) izsniegti rezidentiem. Faktoringa darījumu apjoms augusta veidoja 0.7% no banku izsniegtajiem iekšzemes kredītiem.

Faktoringa pakalpojumus piedava vairakas bankas, taču lielakais īpatsvars ir koncentrēts tikai dažas no tam. Pēdējo trīs gadu laika faktoringa attīstībai banku sektora bija raksturīgi trīs posmi - 1999. - 2000. gada darījumu apjoma pieaugums vairak neka divkart, kam sekoja analoģisks kritums 2001. gada, ko ietekmēja pakapenisks faktoringa apjomu samazinajums vairuma banku, ar lielakajam bankam saistītajiem faktoringa sniedzējiem strukturali atdaloties no bankam. Savukart 200 gada vērojama faktoringa apjomu stabilizēšanas apmēram 1999. gada līmenī. Rezultata samazinajies ir banku sniegta faktoringa apjoms, bet pieaudzis nebanku līzinga un faktoringa uzņēmumu sniegta faktoringa apjoms.

Līdz ar to, atbilstoši ekonomikas izaugsmei kopuma, arī faktoringa portfeļa atlikums būtiski pieaudzis (no apmēram 17 milj. latu 1999. gada līdz 45 milj. latu 200 gada vidū), trīs ceturtdaļam no ta koncentrējoties nebanku līzinga un faktoringa uzņēmumos.

Faktorings ka pakalpojums ir izdevīgs gan pardevējiem, gan arī pircējiem. Ir vairakas nozares/sfēras, kuras faktoringa sniegtas priekšrocības izmanto ļoti aktīvi: vairumtirgotaji (saņemot maksajumus no lielveikaliem un veikalu tīkliem), ražotaji (preci pardodot izplatītajiem), piegadataji (preci pardodot ražotajam), eksportētaji (izvērtējot pircēja maksatspēju), mazie un vidējie uzņēmumi (palielinot darbības efektivitati), lielo projektu izpildītaji (konkurences apstakļos īsaks rēķinu apmaksas termiņš allaž tiek uzskatīts par priekšrocību).

Uzņēmēji iegūst:

iespēju saņemt atru un elastīgu aizdevumu apgrozamiem līdzekļiem;

uzlabotu uzņēmuma likviditati;

iespēju saņemt pircēja/u novērtējumu par kredīta piemērotību;

vienkaršotu naudas plūsmas planošanu;

iespēju palielinat pardošanas apjomus;

pastiprinatu kontroli par paradniekiem;

iespēju piedavat garakus apmaksas termiņus pircējam;

iespēju nekavējoties norēķinaties ar saviem piegadatajiem;

uzlabotu darbu ar rezervēm, jo rodas vairak brīvu līdzekļu preču iepirkšanai;

iespēju vairak laiku un resursus veltīt savai pamatdarbībai;

sarūk debitoru administrēšanas izdevumi;

uzlabojas paradnieku apmaksas disciplīna, jo, ka pierada prakse, uzņēmumu respekts pret finansu institūcijam ir izteiktaks.

Ka vēl vienu no alternatīviem finansēšanas veidiem var minēt „Hansabankas” piedavato Ražošanas attīstības finansējumu.

Ražošanas attīstības finansējums ļauj uzņēmumam iegūt ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aprīkojumu jau šodien, bet norēķinaties par to sakt tikai pēc 3 mēnešiem. Pakalpojums ir izveidots maziem un vidējiem uzņēmumiem sadarbība ar Eiropas attīstības un rekonstrukcijas banku. Uzņēmums var uzsakt ražošanu ar jauno iekartu, neieguldot papildus līdzekļus, atvieglot savu naudas plūsmu. Iekartu, tehnikas iegadei banka piedava pamatlīdzekļu finansējumu vai nomu:

ja pēc finansējuma termiņa beigam uzņēmums vēlas kļūt par iekartas vai tehnikas īpašnieku, tad izvēlieties pamatlīdzekļu finansējumu.

ja vēlaties iekartas tikai lietot un pēc finansējuma termiņa beigam apmainīt tas pret jaunakam, piemērotaka būs pamatlīdzekļu noma. Izvēloties pamatlīdzekļu nomu, finansējuma termiņa beigas uzņēmumam ir iespēja atdot iekartas atpakaļ, izpirkt to vai arī pagarinat līgumu.

par iekartu iegadi nakošos maksajumus sakat veikt tikai pēc 3 mēnešiem (3 mēnešu laika nav javeic ne pamatsummas, ne procentu maksajums!).