mazo un vidējo uzņēmumu vispArējais raksturojums latvija

MVU ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecība ka darba vietu radīšana, jaunu ideju veicinašana ta arī tie sniedz ekonomisku labumu valsts budžeta. MVU atbalstam attīstītajas tirgus ekonomikas valstīs tiek realizēti dažadi pasakumi. Īpaši aktīva MVU atbalsta pasakumu veicinašana ir ES, tadēļ arī Latvijai ka ES kandidatvalstij aizvien aktīvak japiedalas šajos pasakumos, jo viens no priekšnoteikumiem sekmīgai Latvijas integracijai ES ir konkurētspējīgs uzņēmējdarbības sektors.

Mazo un vidējo uzņēmumu definīcijas un veidi

Informacijas avotos ir sastopamas dažadas MVU definīcijas, bet vēljoprojam nepastav vienota zinatniski pamatota definīcija. Tapēc 1.1.tabula ir apkopotas Latvija publicētajos materialos pieejamas MVU definīcijas [30,91]. Visparīgi MVU raksturojas ar nodarbinato skaitu, kas ir mazaks par kadu konkrētu lielumu, ka arī to iedalījums var tikt balstīts uz apgrozījuma vai bilances kopsummas apmēru.

1.1.tabula

MVU definīcijas

Piezīmes: * - jabūt izpildītiem vismaz diviem nosacījumiem, t.i. nodarbinato skaita atbilstība un neto apgrozījums vai bilances kopsumma.

Datu avots: Sastadījis autors pēc Komercbankas atbalsta kontroles likuma [1,36], Latvijas MVU programmas (2003.-2006. gadam) projekta [18,37].

Mazo uzņēmumu īpatsvars Latvija

Ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību (06.2003) minēts, ka Latvija 2002.gada beigas darbojas vairak neka 42 tūkst. Ekonomiski aktīvo MVU, kas sastada 99% no Latvijas uzņēmumu kopskaita. Līdzīgi, ka citas valstīs, MVU veido lielu daļu iekšzemes koprodukta un nodarbinatības. Latvija MVU kopuma nodarbinati 69,9% no stradajošajiem valstī un rada 63,2% no IKP. Pasaules praksē MVU rada 75-90% no visam jaunradītajam darba vietam.

Uzņēmējdarbības aktivitates pamatradītajs ir ekonomiski aktīvo MVU skaits uz 1000 iedzīvotaju. Vadoties pēc šī radītaja, Latvija (radītajs -18,2; 2001.gada – 17.2) ievērojami atpaliek no ES dalībvalstu vidēja līmeņa (51) (skatīt 1.1. attēls) , ka arī citam ES kandidatvalstīm. Turklat arpus Rīgas darbojas tikai 43% (skatīt 1.2. attēls) no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, un šim radītajam pēdējos gados ir tendence samazinaties [36,91]

MVU skaits uz 1000 iedzīvotajiem ES un Latvija pa reģioniem 2002.gada [5,90]

1.1. attēls.

Datu avots: Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostadnēm

Pēc 1.1. attēla var secinat, ka mazakais MVU skaits uz 1000 iedzīvotajiem ir Latgalē. Ka arī Latgalē ir vislielakais bezdarbs valstī. Izstradajot MVU attīstības pasakumus, uzmanība būtu javelt šiem MVU diferencējot tos pēc lieluma, darbības reģiona un attiecīga reģiona perspektīvam, radot jaunas iespējas to darbībai, tadējadi risinot nodarbinatības jautajumu, piemēram Latgalē.

Uzņēmumu teritorialais izvietojums 1995. un 2002.gada (%)

1.2.attēls.

Datu avots: Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultati 2002, CSB

Apskatot MVU sadalījumu pēc to īpatsvara (skatīt 1.3. attēls), lielako daļu uzņēmumu sastada mikro uzņēmumi, kuri raksturojas ar darbinieku skaitu līdz 9 , gada apgrozījumu līdz 0.5 milj. Ls vai bilances kopsummu līdz 0.4 milj. Ls. Tas ļauj spriest, ka lielakais vairums uzņēmumu valstī ir tieši mikrouzņēmumi.

MVU sadalījums pēc lieluma 2002.gada beigas

1.3. attēls.

Datu avots: Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultati 2002, CSB

Piezīme: Uzņēmumu definīcija saskaņa ar Latvijas MVU programmas gadam projectu [18,37].

Apskatot MVU sadalījumu pēc uzņēmējdarbības lieluma (skatīt 1.2.tabula) skaitliski lielaka daļa MVU ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet lielako daļu starp lielajiem uzņēmumiem sastada akciju sabiedrības (68%). Lielakais uzņēmumu īpatsvars (izņemot AS) ir konstatējams SIA, kas svarstas no 29% lielie uzņēmumi un 86% mazie uzņēmumi. (1.pielikuma – uzņēmumu sadalījums pēc uzņēmējdarbības formas uz 2002.g.beigam)

1.2. tabula

Latvijas uzņēmumu sadalījums % pēc uzņēmējdarbības lieluma uz 2002.gada beigam

Datu avots: Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultati 2002, CSB

Pēc 1.4. attēla autore secina, ka tieši tirdzniecības nozarē darbojas vislielakais MVU skaits (42,5%), otra popularaka nozare ir operacijas ar nekustamo īpašumu, treša rūpniecība, kur MVU veido tikai 12,90%. Pamatojoties uz Latvijas centieniem veicinat rūpniecību valtsti, kas paraleli dod nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomiskaja attīstība, šis radītajs ir neapmierinošs. Tomēr kopuma uzņēmumu skaita struktūra nozaru griezuma dažados Latvijas reģionos ir ļoti līdzīga un ir tuva vidējam radītajam valstī. Rīgas reģiona, salīdzinot ar citiem reģioniem, relatīvi daudz lielaks ir arī tieši mazu ražojošas sfēras uzņēmumu īpatsvars, turklat liela daļa no tiem uzskatami par inovatīviem, kas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību.

MVU skaita sadlījums pēc nozarēm 2002.gasa beigas

1.4.attēls.

Datu avots: Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultati 2002, CSB

Uzņēmumu elastība tirgus konkurences apstakļos

Ka zinams, svarīgi ir veidot stabilu un pietiekamu vidusslani valstī un MVU atbalstīšana veicina šo procesu. MVU veicina vidusslaņa rašanos, kas savukart stabilizē sabiedrību, un atbrīvo lielos uzņēmumus no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas. MVU ir spēja uzņemties augstaku riska pakapi un spēja atrak pielagoties dinamiskajam tirgus prasībam.

Nenoliedzams fakts par MVU ieguldījumu tautsaimniecība ir arī tads, ka tieši MVU parsvara ir tie, kas nodrošina lielos uzņēmumus un uzņēmumus vispar ar izejvielam, materialiem. Ka arī no ekonomiska viedokļa lieliem uzņēmumiem ir sarežģītak un resursu ietipīgaks process sekot straujam ekonomikas konjunktūras izmaiņam, kas savukart MVU ir iespējams efektīvak.

Lielie uzņēmumi ir efektīvi tajas nozarēs, kuras ir nepieciešami lieli kapitalieguldījumi, kuras ir ilgs ražošanas cikls, ka arī ir nepieciešamas lieljaudas iekartas. Visi šie faktori samazina lielu uzņēmumu spēju reaģēt uz izmaiņam tirgū un nepieciešamību pēc jaunu iekartu iegades sakara ar jaunakajam prasībam un standartiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu dibinatajiem jabūt pilnīgi skaidram dibinašanas mērķim un attīstības stratēģijai, tirgus iespējam, konkurencei, uzņēmuma vietai tautsaimniecības sistēma. Zinatnes sasniegumi, jaunie tehnoloģiskie risinajumi mazako apjomu dēļ nereti atrak var tikt ieviesti maza vai vidēja uzņēmuma saka R.Karnīte [3,90]. Lai uzņēmums būtu inovatīvs, tam jaunajas tehnoloģijas jaiegulda līdzekļi, un te rodas jautajums kur iegūt šos līdzekļus?

Finansēšanas avoti katram uzņēmumam ir atbilstoši ta spējam akumulēt līdzekļus. Turpmaka pētijuma rezultata autore meklēs finansu risinajumus uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešami papildus ieņēmumi.

Mazo un vidējo uzņēmumu nozīme valsts ekonomiskaja attīstība

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politika, kas pamata vērsta uz uzņēmējdarbības aktivitates un iniciatīvas palielinašanu, ka arī MVU konkurētspējas celšanu, gan ES dalībvalstīs, gan vairuma citu attīstīto valstu tiek uzskatīta par neatņemamu ekonomiskas un socialas politikas sastavdaļu, jo ta ir kompleksa, proti, stimulē gan ekonomisko izaugsmi, gan arī palīdz risinat daudzas socialas problēmas (ienakumu nevienlīdzīga sadale, bezdarbs, sabiedrības mazaktivitate valsts ekonomiskajos procesos u.c.) [36,91].

Tapat ka citas pasaules valstīs arī Latvija mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomikas pamats, jo tie ir nozīmīgs darba vietu avots, galvenais IKP veidotajs un pamats jaunu ideju tapšanai. Patreiz MVU sektors Latvija pakapeniski pieaug un iesaistas ekonomikas apritē, palielinot vietējo resursu izmantošanu un veicinot valsts ekonomisko izaugsmi. 2002. gada Latvija 99% no Latvijas uzņēmumu kopskaita sastadīja MVU. Šis ir ļoti nozīmīgs radītajs ekonomikas izaugsmes atspoguļošanai.

MVU ir ļoti būtiska nozīme tautsaimniecības un tirgus ekonomikas izaugsmes nodrošinašana. MVU labvēlīga darbība pasaulē rada 75-90% no visam jaunradītajam darba vietam, pie kam tieši mikro uzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem) rūpniecība nodarbina 75% līdz 85% no visiem nodarbinatajiem valsts iedzīvotajiem. Vēl lielaka MVU nozīme ir lauku iedzīvotaju nodarbinatība, bet komercdarbības dažadošana un jaunu veidu attīstība ir nozīmīgs reģionalas attīstības faktors. MVU uzņēmumu devums ir līdz 90% no jaunas produkcijas, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem [6,90].

Liela MVU īpatsvara dēļ MVU attīstība ir ļoti svarīga kopēja ekonomikas attīstība. Lai šīs uzņēmējdarbības pamats attīstītos talak, ir nepieciešami finansialie līdzekļi šo uzņēmumu attīstībai. Šos finansialus līdzekļus paša uzņēmuma attīstībai var radīt pats uzņēmums, ja ir pietiekoši laba arēja vide ta attīstībai - labvēlīga šī biznesa attīstībai ekonomiska situacija, nodokļu un nodevu politika un citi nosacījumi.

Ka vieni no galvenajiem darbību kavējošiem faktoriem MVU ir : nepietiekamie finanšu resursi uzņēmējdarbības uzsakšanai un attīstībai, ierobežotas iespējas saņemt kredītus un kredītu garantijas; zinašanu trūkums menedžmenta un marketinga; uzņēmējdarbību ne parak veicinoša nodokļu un likumdošanas sistēma. Ka redzams 1.3.tabula (sīkaku informaciju skatīt 2.pielikuma) lielakas grūtības MVU attīstīt savu darbību sagada tieši naudas līdzekļu trūkums, un lai kompensētu šo trūkumu ir nepieciešams ņemt kredītu, savukart, kredītu saņemšanu par problematisku uzskata gandrīz treša daļa uzņēmumu.

1.3. tabula

MVU attīstību traucējošie faktori ( % pret visu uzņēmumu skaitu nozarē, kas uzradījuši grūtības attīstīt savu darbību) sadalījuma pa nozarēm

Datu avots: Mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa apsekojuma rezultati 2002, CSB [13,90], 2.Pielikums

Piezīme: 2001.gada apsekojuma rezultati

Ka liecina 2002.gada jūnija/jūlija veiktas uzņēmēju aptaujas “Mazas un vidējas uzņēmējdarbības vide Latvija” rezultati galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības attīstībai ir augsti nodokļi (minējuši 45% no respondentiem), apgrozama kapitala trūkums (27%), uzņēmējdarbības uzsakšanai nepieciešama kapitala trūkums (23%), ka arī investīciju finansējuma trūkums (20%).

Finanšu pieejamības problēmai ir izteikta teritoriala dimensija. 2003.gada sakuma, kad nacionala procentu likme bija 11% (ievērojami augstaka neka ES vidēja likme 6%), procentu likme no Rīgas attalakajos rajonos sastada 15% lielaka riska dēļ.

Ekonomiste R.Karnīte sacīja, ka :”MVU ir vajadzīgs papildu finansējums, īpaši pirmajos attīstības gados, taču šadiem uzņēmumiem nav liels piedavajums kredītu saņemšanai, ka arī nelielie uzņēmumi «nav sagatavojušies cīņai par naudu». Turklat Latvija trūkst institūciju, kuras varētu sniegt atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Piemēram, Eiropas valstīs darbojas dažadi inovaciju fondi, tehnoloģiskie parki, tapat uzņēmumus atbalsta pašvaldības. R.Karnīte ka negatīvu faktoru min arī to, ka, ņemot kredītus, maz līdzekļu tiek investēts ražošana — vairak nekustamajos īpašumos, ēku celtniecība, ka arī dažadu preču pirkšana un pardošana” [10,90].