Organizacija, kura es vēlos stradat

Liepajas Universitate

Humanitara fakultate

Arējo sakaru vadība

Organizacija, kura es vēlos stradat

Studiju darbs.

Liepaja 2008

Mūsdienas, kad viss ap mums mainas, ik pēc dažam minūtēm, un mēs skaidri nezinam, kas notiks talak un kads būs iznakums, ir svarīgi apzinaties savu vietu uz zemes un darīt to dzīvē, kas sagada prieku un ir pieņemami pašam. Organizacijas ir vieta, kuras notiek vislielakas parmaiņas un visbiežak. Parmaiņas organizacija var būt tik vienkaršas, bet tomēr tas rada sev līdz dažadus nepatīkamus un patīkamus parsteigumus, piemēram, telpu maiņa, jauns vadītajs, darbinieku maiņa, jauni kolēģi un jaunas tehnikas apguve. Lielu daļu šīs parmaiņas veido arējas vides ietekme, kas vienmēr bijis liels faktors, kas nosaka cilvēku attieksmi un nostaju dažados jautajumos. Arējas vides ietekme ir arī liels faktors savstarpēja komunikacija uzņēmuma, kas nosaka to kadas ir attiecības starp stradajošajiem un ar vadītaju. Vadītajs katra uzņēmuma ir tas, kas visu izveido un nosaka, viņam jabūt tadam, kas ir gatavs cīnīties par savu organizaciju. Tieši vadītaja ietekmē tiek veidots organizacijas mikroklimats. Organizacija ir atkarīga tieši no darbiniekiem, kas taja strada un svarīgi ir, ka šie darbinieki ir gan lieliski ka grupa, gan arī ka viens cilvēks, kas var pilnība parstavēt un būt ka noteiktas firmas parstavis. Man liekas, ka organizacijai, kura es gribētu stradat vajadzētu būt šadam iezīmēm.

“Vadītajs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizacijas mērķus.” [2] Vadītajs ir tas cilvēks, kas spēj ietekmēt darbinieka rīcību un virzīt šo darbību ta, lai ta būtu izdevīga orgaizacijai un dabība tiktu veikta tajos virzienos, kas svarīga organizacijai. Vadītajs ir ka reklama uzņēmumam, viņam ir jabūt pareizam sava izturēšana, lai ar savu rīcību nekaitētu firmas vardam. Viestura Reņģes “Organizacijas psiholoģija” tiek uzskaitītas galvenas funkcijas vadītajam – “planošana (mērķu un to sasniegšanas līdzekļu noteikšana), organizēšana (darbu sadalīšana atsevišķos uzdevumos un to uzticēšana noteiktiem darbiniekiem, pienakumu sadale), koordinēšana (darbinieku un atsevišķu struktūrvienību mijiedarbības saskaņošana), kontrole un vērtēšana (izvirzīto mērķu salīdzinašana ar sasniegto, darbinieku un struktūrvienību darbības efektivitates novērtēšana).” [2] Tatad vadītajam jabūt tadam, kas mak darīt to, ko no viņa prasa, un ka viņš nesabīsies un nezaizmugs prom no vadītaja krēsla tiklīdz pienaks pirmas neveiksmes. Vadītajam ir jabūt radošam sava darba ta paradot darbiniekiem, ka nemaz tik slikti stradat nav un ka cilvēkam ir tikai jagrib darīt savu darbu. Es uzskatu un novērtēju tadu vadītaju, kas uzskata savu organizaciju par vislabako un būs pēdējais, kas par to cīnīsies, ja ta kristu. Vadītajam ir jadod iespēju dabiniekiem pašiem saprast, ka visi kopa viņi veido organizacijas iekšējo vidi un jo labaka ta būs, jo labaki panakumi būs organizacijai. “Vadītaji, kuri uzskata sevi par “padoto” kontrolieri un dresētaju, panak tikai to, ka darbinieki pieskaņojas situacijai un nestrada ar simtprocentīgu atdevi”. [1] Šaja situacija vadītajs panak pilnīgi pretēju reakciju darbiniekos, jo darbinieki vairs ar prieku neiet uz darbu, bet viņi jūtas ka cirka zvēri arēna. Un tas nav veiksmīga vadītaja vadmotīvs. Es uzskatu, ka veiksmīgam vadītajam ir japrot vadīt cilvēkus ta, lai tie saprastu, ka ir nepieciešams organizacija laba atmosfēra. Ta cilvēkiem būtu prieks atrasties darba un varētu veiksmīgi izpildīt to, ko ir uzdevis izpildīt vadītajs. Vadītajam ir japrot atrast pareiza pieeja katram indivīdam atsevišķi un kolektīvam kopa. Tas ir grūts darbs būt vadītajam, kada organizacija, lielas atbildības dēl, bet ir patīkami, ka viens cilvēks, pateicoties citiem cilvēkiem, spēj īstenot un piepildīt organizacijas mērķi.

Mūsdienu organizacijas lielu uzsvaru liek arī uz savstarpējo komunikaciju. Ir svarīgi, ka darbinieki savstaprēji saprotas un uztur labu kontaktu un ka vadītajs arī ir iesaistīts organizacijas iekšēja komunikacija. Ja organizacija pastav un tiek nodrošinata savstarpēja komunikacija, tad var droši teikt, ka ši organizacija ir tuvak veiksmīgas organizacijas būtībai. Komunikacija ļauj izvairīties no dažadam neprecizitatēm un aizkavēt neveiksmes. Piemēram, ja vadītajs laikus saviem darbiniekiem paziņo par kadu svarīgu notikumu firma, tad viņš var būt drošs, ka lielaka daļa darbinieku zinas par to, ka kaut kas notiek organizacija. Tomēr, ja netiks laicīgi izziņots notikums, var sakties baumas un runašana cilvēkam no cilvēka, kas var veicinat darbinieku neuzticību savam vadītajam. Ja komunikacija ir cilvēkam no cilvēka, nevis tiešs ziņojums no augstakas varas, tad var sakties notikumu faktu maiņa, jo cilvēkiem ir raksturīgas ta saucamas stastu “izpušķošanas” un pēkšņi notikums ir ne tads, kads tas bija sakuma, tas ir izmainīts. Tadēl vadītajam vienmēr vajadzētu sekot līdz tam, ka informacija nonak līdz darbiniekiem. “Komunikacijai parmaiņu laika ir vadītaja parziņa.” [1] Tikai ta tiek likvidētas lielakas bažas un veidota uzticība, jo tad, katrs cilvēks pats, var izveidot savu viedokli un justies droši to uzzinot no pirmavota. Savstarpējai komunikacijai starp vadītaju un dabinieku vajadzētu izskaidrot, ne tikai rezultatu, bet arī procesu. Tas liktu darbiniekiem justies novērtētiem, jo viņi zin lielako daļu, kas un ka notiek uzņēmuma, un tiek informēti par visu notiekošo, tas tikutu novērtēts. Darbinieku savstarpēja komunikacija, man liekas, ir nozīmīga organizacija, jo ta saliedē kopa organizaciju un katrs cilvēks var paļauties uz to, ka viņu darbs tiek pamanīts un novērtēts. Tas ir jauki, ja viena organizacija stradajošie kļūst par labiem draugiem un viņu ģimenes var kopīgi atpūsties. Daudzas organizacijas saviem darbiniekiem vasaras rīko sporta spēles, ta lai tie kopa atpūstos, iepazītos un arī iemacītos stradat ka komanda. Man liekas, ka tads veids ir ļoti labs, jo tiek akcents likts gan uz komandu darbu, gan uz indivīda spējam savas komandas laba. Un šadas sporta spēlēs labi ir arī tas, ka cilvēki var kopa atpūsties ar vadītaju un iepazīt tuvak arī viņu, kas vēl vairak saliedē un parada, ka vadītajs arī ir tikai cilvēks. Ta ir arī iespēja vadītajam paradīt darbiniekiem sevi ka cilvēku, kurš grib savas organizacijas darbiniekiem tikai to labako. Tapēc ir svarīgi veidot komunikaciju starp darbiniekiem un vadītaju.

Laba un funkcionala organizacija ne tikai ir svarīgs labs un veiksmīgs vadītajs, ne tikai svarīga ir savstarpēja komunikacija, bet arī katra darbinieka individuali ieguldītais darbs. Grupu darbs katra organizacija ir ļoti būtisks un katra organizacija mēģina atīstīt grupu darbu, ta veidojot piederību katram darbiniekam. “Grupas esošie cilvēki parasti viens otru pazīst, uztver parējos grupas dalībnikeus ka savējos un par grupu kopuma runa “mēs” forma, nakama grupas stadija veidojas pēc zinama laika, kad grupa katram dalībniekam ir sava pozīcija grupa un tam atbilstoša loma”. [3] Man liekas, ka katra organizacija ir svarīgi popularizēt un veidot, gan grupu darbu, bet akcentēt arī indivīdus. Ta tiek paradīts, ka katram cilvēkam, kas atrodas grupa ir svarīgi, ka viņš strada un tikai nepaļaujas uz citiem grupas biedriem. Katrs darbinieks tatad darbojas un mēģina pieradīt sevi ka svarīgu un nozīmīgu grupas biedru, lai parējiem grupa esošajiem būtu prieks un lepnums par viņu. Tas ceļ gan paša darbinieka pašlepnumu, gan grupas. Tas ļauj arī vadītajam parredzamak novērtēt un saprast, kura grupa ir nepilnības un ka tos ir iespējams mainīt. Vadītajs spēj vairak orientēties savos darbiniekos un darbinieku grupas. Ja darbinieku kolektīvs ir draudzīgs un iepazinušies viens ar otru, tad mazak notiek aprunašanas un nenotiek negacijas darbinieku vidū. Darbinieki ir draudzīgaki un atvērtaki viens pret otru, radot draudzīgu un majīgu atmosfēru darba vieta. Darbiniekiem ir patīkamak nakt uz darbu un darboties radoša un draudzīga kolektīva, neka atrasties neapmierinatu un dusmīgu cilvēku vidū. Man pašai arī labak patiktu atrasties draudzīgu cilvēku kolektīva, kura es visus pazīstu un kuri man ir draugi. Daudz patīkamak ir iet uz darbu un stradat, ja var apzinaties, ka man visur apkart ir patīkami un jauki cilvēki, kas man palīdzēs un atbalstīs.

Vadītajam ir svarīgi katram darbiniekam nodrošinat kartīgu motivaciju savam darbam. Ja darbiniekam nav motivacijas darīt darbu, tad šis darbs būs nekvalitatīvs un nevērtīgs. Tam nav jabūt katru dienu, bet kada uzslava vai vienkarši novēlējums, lai izdodas diena ir lieta, ko katrs darbinieks labprat gribētu dzirdēt no priekšnieka. Vadītajam pašam ir svarīgi, ka viņa darbinieki ir apmierinati un motivēti stradat, jo tad viņi strada daudz efektīvak un veidojas labaks organizacijas tēls

Izmantota literatūra

Bērziņš I., Nēbels K. P., Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. – Jelgava: Jaņa Rozes apgads, 2006. – 239 lpp.

Praude V., Beļčikovs J., Menedžments. – Rīga: Vaidalote, 2001. – 508 lpp.

Reņģe V., Organizaciju psiholoģija. – Rīga: Kamene, 1999. – 172 lpp.