“Projekts un projekta vadīšana”

Saturs:

Projekts, ta pazīmes un klasifikacija, piemērs. 3

Projekta “Rīgas ūdens un apkartējas vides projekta II faze” apraksts 5

Vadīšana, menedžments, projektu vadīšana – šo jēdzienu skaidrojumi, kopsakarības starp tiem 6

Pieejamas literatūras apskats 7

Izmantotas literatūras un avotu saraksts  10

Projekts, ta pazīmes un klasifikacija, piemērs.

Vards “Projekts” ir cēlies no latīņu varda “projicere” un nozīmē - veikt izmaiņas, izmainīt. Ideju pasaulē ar vardu “projekts” apzīmē priekšlikumus, nodomus vai uzdevumus, kuru mērķis ir kaut ko uzlabot, mainīt, attīstīt .

Latvija pastav vairakas projekta definīcijas un vairaki projektu veidi. Visvieglak projektu būtu definēt, uzskicējot kopējas īpašības, kuras tam varētu būt:

projekta ir paredzēts ierobežoto resursu ieguldījums, lai iegūtu noteiktu labumu nakotnē;

projekts var būt vienoti planots, finansēts un ieviests. Bieži vien projekts tiek speciali finansēti un tiem ir sava vadība;

Projektam ir noteikts uzsakšanas un beigšanas laiks, kura jasasniedz precīzi definētu mērķu kopa;

Projektam ir konceptualas robežas, parasti ģeografiskas, bet dažkart organizaciju robežas.[2]

Ņemot vēra iepriekš teikto Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija sava izdevuma “Vides projektu vadība Latvija” sniedz sekojošu definīciju: “Projekts ir “veids, ka kaut ko izdarīt” jeb “darba shēma”. Projekts tiecas sasniegt konkrētu mērķi, virzoties no noteikt sakuma punkta, iekļaujoties noteiktas laika robežas un izmantojot konkrētu ieguldījumu (piem., naudas, personalu). Tas ir līdzeklis, ar kuru idejas un politikas mērķi tiek parvērsti praktiska realitatē”.

Tatad “projekts” ir pasakums, kam ir noteikt sakums un beigas, kam ir iepriekš nosprausts mērķis, kura sasniegšanai ir atvēlēti līdzekļi un resursi.

Projekts visbiežak sastav no vairakiem uzdevumiem, kuri sava starpa ir saistīti un nepastav neatkarīgi, uzdevumus savukart var ietvert vairakas atsevišķas aktivitates.

Projekts var būt patstavīgs vai saistīts ar vairakiem citiem projektiem vai aktivitatēm kopīga Programma.

Projekta svarīgakas pazīmes ir :

Projekta novitate ir pazīme, kas ļauj atšķirt projektus no neprojektiem. Parasti par projektiem sauc tikai jaunus uzdevumus, kuri izvirzīti pirmoreiz vai arī atkartojas tikai daļēji un kuru realizacijas nosacījumi būtiski atšķiras no parasti pieņemtajiem. Šadus uzdevumus var veikt ierastas darba organizacijas kartība ir neiespējami vai grūti, jo problēma ir iepriekš nerisinata.

Mērķorientacija. Projekta mērķis ir iepriekš izplanots vēlamais stavoklis, kads ir reali jasasniedz projekta norises rezultata. Projekta mērķis sastav no trim pamatelementiem: kvalitates, laika un izmaksam. Projekta kvalitate norada, kadam ir jabūt sasniedzamajam rezultatam. Projekta realizacijai parasti paredz laiku, kuru bez īpašas atļaujas nedrīkst parsniegt. Parasti projekta laiks norada, cik ilga laika projekts tiks realizēts (mēneši, gadi utml.). Projekta izmaksas ir projektam paredzēta naudas summa, kuru drīkst iztērēt, lai noteiktaja laika sasniegto vēlamo rezultatu vēlamaja kvalitatē. Projektu izmaksas vienmēr iedala tiešajas (materialu iegadei, administracijas izmaksam utt.) un netiešajas. Visi trīs mērķa elementi ir sava starpa saistīti un konkurējoši. Piemēram, ja vēlas saīsinat projekta laiku, nepasliktinot kvalitati, tad projekta izmaksas parasti palielinas. Tomēr katra atsevišķa projekta var izvirzīt galveno prioritati no šiem lielumiem, piemēram, vienam projektam svarīgaka ir augstaka kvalitate, citam izmaksu samazinašana utt.

Ierobežots termiņš ir projekta ierobežojums termiņa. Katram projektam ir noteikts sakuma un beigu termiņš, ka arī katra apakšuzdevuma termiņi. Tomēr ir arī tadi projekti, kuriem beigu termiņu precīzi noteikt nevar, jo projekta izpildes laiks ir ilgs, piemēram, zinatniski pētnieciskie darbi.

Resursu ierobežojums ir saistīts ar materialiem, personalu un finansēm. Izstradajot projektu ir noteikts nepieciešamais finansējums, cik cilvēki (personals) piedalīsies projekta un kadi materiali tiks izmantoti, lai sasniegtu projekta mērķi.

Kompleksitate un dinamiskums nozīmē, ka projekta veida risinamais uzdevums ir apjomīgs, sastav no daudziem savstarpēji saistītiem apakšuzdevumiem, kuru saturu un attiecības projekta gaita var dinamiski mainīt.

Strapdisciplinaritate ir nepieciešamība iesaistīt uzdevuma realizacija dažadu profesiju specialistus no vairakam struktūram. Tas nozīmē, ka projekta realizacijas gaita piedalas vairakas struktūrvienības, kuru kopēja darba rezultata tiek sasniegts projekta izvirzītais mērķis.

Specifiska darba organizacija ir viena no projekta raksturīgakajam pazīmēm. Projekta specifisko darba organizaciju veido trīs pamatelementi: projekta vadītajs, projekta komanda un projekta vadības komiteja. Projekta vadītaja kompetencē ir apspriest jautajumus ar projekta vadības komiteju, planot un uzraudzīt projekta izpildi, sagatavot priekšlikumus projekta vadības komitejai par izmaiņam projekta, koordinēt projekta līdzstradnieku darbu utml. Tas nozīmē, ka no projekta vadītaja liela mēra ir atkarīgs vai projekts tiks veiksmīgi realizēts vai nē.

Projekta komanda ir projekta vadītajs un projekta realizacija iesaistītie specialisti. Savukart projekta vadības komitejas sastava ir tie cilvēki, kas atbild par projektu no ta sakuma līdz beigam un darbojas projekta pasūtītaja interesēs. Tas uzdevums ir sekot projekta realizacijas gaitai un pieņemt lēmumus par projekta likteni – turpinat projektu vai nepieciešamības gadījuma partraukt to.

Risks ir jebkuram projektam, jo projekts pats par sevi ir jaunu pasakumu kopums, un bieži vien kaut kas ir jaizmēģina, tapat arī sakotnēji visu nevar precīzi paredzēt vai izrēķinat izmaksas.

Nozīmība ir tada projekta sastavdaļa, kas parada cik svarīgs projekts ir projekta pasūtītajam. Projekts visbiežak nodrošina pasūtītajam noteiktas priekšrocības.

Projektu veidi var būt[4]:

Investīciju projekti – konstrukciju, būvju vai liela mēroga iekartu celtniecība/iegade;

* tehniskas palīdzības projekts – investīciju projekta veids, kura finansēšana tiek izmantota arvalstu neatmaksajama palīdzība.

Aktivitašu projekti – orientēti uz parvaldi, apmacību, institucionalo izveidi.

Diapazona ziņa projekti var būt ļoti atšķirīgi gan no tehniska, gan finansiala viedokļa. Ir iespējami daudzvalstu, parrobežu projekti, kas saistīti ar finansējumu no vairakam starptautiskam finansu institūcijam un palīdzības programmam.

Projekta “Rīgas ūdens un apkartējas vides projekta II faze” apraksts

Investīciju projekts “Rīgas ūdens un apkartējas vides projekta II Faze” nepieciešams, jo ūdensapgade un kanalizacijas saimniecības stavoklis neatbilst mūsdienu prasībam.

Projekta mērķis ir notekūdeņu savakšana un attīrīšana atbilstoši ES standartiem; nodrošinat drošu un augsti kvalitatīvu ūdensapgades sistēmu atbilstošu ES standartiem; uzlabot pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens darbības efektivitati.

Projekta II faze ir sadalīta četros apakšprojektos:

Centralizētas kanalizacijas sistēmas izveide Mežaparka, Vecaķu un Marupes rajonos;

Ūdensgūtnes Zaķumuiža – D paplašinašana;

Pašteces kolektors no Vairogu ielas līdz Gaujas ielai;

Notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” dūņu kratuve.

Projekta kopēja summa ir “X Milj. LVL”, kurus attiecīgi ieguldīs uzņēmums “Rīgas Ūdens” – 25%, Eiropas Investīciju Banka (kredīta veida) – 25% un ISPA (ka ES davinajums) – 50%. [5]

Vadīšana, menedžments, projektu vadīšana – šo jēdzienu skaidrojumi, kopsakarības starp tiem

Vadīšana ir vadoša, organizējoša darbība; (ka) parzinašana.

Menedžments – ir cēlis no angļu varda “to manage” vadīt, izdarīt, realizēt, izveicīgi nokartot, panakt, tikt gala.

Projektu vadīšana – viennozīmīgi definēt vardu “Projektu vadīšana” nav viegli, jo katram autoram par šo problēmu ir savs priekšstats.

Jēdziens “vadīt” pēc savas būtības atspoguļo tikai vienpersonisku iniciatīvu, kamēr “managing” nozīmē sistematiski realizētu mērķtiecīgu, planotu, koordinētu un kontrolētu rīcību, kas balstas uz uzņēmējdarbības politikas principiem. Jēdziens “menedžments” tiek izprasts divējadi: funkcionali un institucionali.

Funkcionala izpratnē tas nozīmē specialo procesu un uzdevumu aprakstu, kas norit organizaciju iekšienē vai to starpa, bet institucionalaja izpratnē – menedžmenta uzdevumus parņemošu personu un personu grupu aprakstus.

Projektu vadīšana ir divu koncepciju – vadīšanas (menedžmenta funkcionalaja izpratnē) un organizacijas (menedžmenta institucionalaja izpratnē) – savienojums, kas nodrošina daudzu atsevišķu, pretēji darbojošos projekta elementu mērķtiecīgu virzību uz noteiktu, iepriekš uzraudzītu laika punktu, nepieļaujoties uz aklu gadījumu vai atsevišķu cilvēku ģenialitati

Tas ļauj secinat, ka projektu vadīšana šodien nevar aplūkot ka atsevišķu metožu vai tehniskas izmantošanas gadījumu, bet ka “specifisku menedžmenta izpausmes formu, kuras nozīme nakotnē būtiski pieaugs, kura ir universali izlietojama un liela mēra atbilst mūsdienu saimniekošanas un sabiedrības prasībam”.

Projektu vadīšana apkopo ne tikai projektu planošanas metodes, bet arī attīsta savu organizacijas filozofiju, kas ietekmē gan kopējo uzņēmuma organizatorisko struktūru, gan uzņēmuma izmantojamas metodes un pieejas, atskaites formas, datu apstrades vidi un pat personala attīstības koncepciju.[6].

Pieejamas literatūras apskats

Žurnals “Projektu vadīšana” Nr. 1/99

Žurnala apkopoti dažadi raksti, galvenokart par projektu vadīšanu, ar to saistītam problēmam un Eiropas pieredzi projektu vadīšana. Dots apraksts par Latvijas Nacionalas projektu vadīšanas asociaciju. Paradītas problēmas projektu vadīšana Latvija, kas saistītas ar Valsts Investīciju programmu laika posma no 1995. – 1999. Gadam. Tapat apskatīts jautajums par projektu vadīšanas izmantošanu procesu vadība, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi izvirzīt pareizu projekta mērķi un iesaistīt augsti kvalificētus specialistus projekta ietvaros. Izskaidrots ka radas Globuss karte. Analizēti iespējamie projektu vadīšanas riski. Apskatīts konkrēts projekts. Tiek publicēts “Projektu vadīšanas” gramatas fragmenti.

Autora vērtējums:

Rakstu krajums izglīto projektu vadīšana, paradot ka pašus pamatus projektu vadīšana, ta arī problēmas un iespējamos atrisinajumus, īpaši noradot, kuras vietas ir nepieciešams veltīt papildus uzmanību. Svarīgi, ka uzmanība tika pievērsta projektu vadīšanas riskiem.

Žurnals “Projektu vadīšana” Nr. 2/99

Arī šaja žurnala ir daudzu rakstu kopums. Dots ieskats Latvijas nacionalas projektu vadīšanas asociaciju – starptautiskas projektu vadīšanas asociaciju, tas organizaciju, padomi, valdi, direktoratu, darbības planu, statūtiem un galvenajiem uzdevumiem. G. Kaņējevas kundze stasta par ERAB pilnvarnieku sanaksmi Rīga ka iespēju Latvijai parbaudīt sevi. Iztirzats makslas muzeja “Arsenals” rekonstrukcijas un restauracijas projekts. Dots apraksts par arvalstu palīdzības iesaistīšanu un saņemšanas iespējam un procedūru, ka var saņemt tehnisko palīdzību. Iztirzata īpaši atbalstamo reģionu politika. Dots ieskats par mērķorientētiem projektiem, to planošanu, mērķorientēto projektu planošanas darbības planu, ta analīzi un mērķorientēto projektu planošanas stiprajam un vajajam pusēm. Izskatīta profesiju klasifikacija. Turpinats “Projektu vadīšanas” gramatas fragmenti.

Autora vērtējums:

Rakstu krajums dod vispusīgu ieskatu dažados projektos. Šadi raksti dod papildus zinašanas ar projektu vadīšanu saistītos jautajumos un problēmas.

Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija, Investīciju Departaments, “Vides projekti - informatīvais materials pašvaldībam”, Rīga, 1998

Šis ir informatīvs materials pašvaldībam, lai pašvaldībam pievērstu uzmanību iespējamiem vides projektiem. Buklets dod ieskatu, kas ir projekts un kads ir ta cikls, ka tiek sagatavoti un pieņemti vides projekti Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija. Tiek izskatīti vides projektu finansējuma avoti, to veidi Latvija. Pašvaldības tiek iepazīstinatas ar vietējiem finansēšanas avotiem – tadiem ka Valsts investīciju programma, Latvijas Vides aizsardzības un Latvijas Vides investīciju fondi, Pašvaldību kreditēšanas fonds ka arī Latvijas bankas. Paralēli vietējiem finansēšanas avotiem tiek apskatītas iespējas projektus finansēt no ES palīdzības programmam un starptautiskajam finansu institūcijam. Ir doti vides projektu finansēšanas shēmu piemēri. Aprakstītas vides investīciju programmas. Ūdens un notekūdeņu sektora Latvija tiek realizēta programmas 800+. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektora - Programma 500-. Aprakstīts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sektors. Ka arī dots ieskats par Integrētas piekrastes zonas parvaldes projektiem.

Autora vērtējums:

Buklets sniedz pašvaldībam informaciju par vides projektu realizacijas un finansēšanas kartību, prioritatēm un nepieciešamību. Diemžēl divu gadu laika informacija ir novecojusi un jauna izdevuma, kas domats pašvaldībam nav.

MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998

Materials dod ieskatu vides un ilgtspējīgas attīstības projektos Latvija. Pirma daļa apskata Vides un ilgtspējīgas attīstības programmu un projektu vadīšanu. Tiek izklastīta minēto projektu un programmu vadīšana iesaistītas institūcijas – Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrijas (VARAM), Investīciju departaments, bovu “Vides projekti” un a/s Bao. Pirmas daļas otra apakšnodaļa parada vides projektu ciklu, nosaucot visas vides projekta studijas un analizējot tas. Trešaja apakšnodaļa tiek apskatīts vides projektu cikls Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija: no sagatavošanas līdz pat apstiprinašanai. Šīs daļas pēdēja apakšnodaļa uzsver pašvaldību nepieciešamību piedalīties vides projektu realizacija. Materiala otra daļa apskata Vides investīciju programmu finansēšanu. Tiek paradīta vides investīciju politika – investīciju nepieciešamība, investīciju principi un kritēriji un prioritates vides investīciju piesaistīšana. Vides projektu finansēšanas shēmas un piemēri.

Autora vērtējums:

Materials dod ieskatu vides investīciju projektu sagatavošana, ieviešana un finansēšana. Parada arī konkrētus piemērus.

Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997

Rokas gramata domata, lai varētu veiksmīgi sagatavot vides projektus. Gramata pastastīts par projektiem ka tadiem, par projektu dzīves ciklu un, kas nepieciešams, lai varētu izstradat veiksmīgus vides projektus. Ir iztirzatas vides projekta stadijas. Izskatīti piemēri vides projektu izstradašanai. Talakajas nodaļas tiek izskatītas projekta sagatavošanas iespējas, paradot praktiskus aprēķinus gan IRR, gan NPV. Tiek attēloti iespējamie finansētaji Latvijas apstakļos, gan vietējie, gan arvalstu. Noteiktas lietas, kas jaievēro Latvijas apstakļos, lai varētu izmantot kopfinansēšanas shēmu, ka ta mainas atkarība no projekta veida (piem., ūdenssaimniecības vai atkritumu saimniecības). Sīkak aprakstītas tadas projektu stadijas ka identifikacija, sagatavošana, apstiprinašana. Ka arī dotas praktiskas rekomendacijas.

Autora vērtējums

Rokasgramata ir nepieciešama vides projektu sagatavošanai. To var praktiski pielietot, izstradajot vides investīciju projektus.

ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, 2000

Seminara materiali ar apkopotiem rakstiem par konkrētam tēmam – ūdenssaimniecību, lauksaimniecību. Izskatīti vides jautajumi un Eiropas politika vides jautajumos. Atsevišķi tiek izskatīti projektu dzīves cikls un projektu vadīšana. Tapat tiek apskatīt un praktiski rēķinati projekta aprēķini. Atsevišķi izskatīti alternatīvie investīciju kritēriji. Apskatīti vides ekonomikas jautajumi. Dots īss ieskats ES vēsturē un izveidošanas nosacījumos. Īpaša uzmanība ir vērsta ūdens saimniecības jautajumam, ta saskaņošanai ar ES prasībam. Izskatīti daudz un dažadi jautajumi, kas saistīti ar Vides jautajumiem un Eiropas savienības politiku, kas jazina kandidatvalstu ierēdņiem un personam, kas vēlas veikt praktiskus aprēķinus. Dots īss apraksts par Ietekmes uz vidi novērtējumu ilgtspējīgas laiku attīstības SAPARD konteksta.

Autora vērtējums

Praktiski piemēri projektu realizēšanai, ar konkrētiem piemēriem. Nepieciešams cilvēkiem, kas strada ar vides projektiem.

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, seminar 9-29 January 2000

Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997

MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998

Projekta “Rīgas ūdens un apkartējas vides projekta II faze” pieteikums Valsts Investīciju programmai 2001. – 2003. gadam

Projektu vērtēšanas pamati, seminars, 04.02.2000

VARAM ID, Vides projekti informatīva materials pašvaldībam, Rīga, 1998

VARAM ID, Vides projektu vadība Latvija, Rīga, 1998

Žurnals “Projektu vadīšana” Nr. 1/99

Žurnals “Projektu vadīšana” Nr. 2/99