“Projekts un projekta vadîšana”

Saturs:

Projekts, ta pazîmes un klasifikacija, piemçrs. 3

Projekta “Rîgas ûdens un apkartçjas vides projekta II faze” apraksts 5

Vadîšana, menedžments, projektu vadîšana – šo jçdzienu skaidrojumi, kopsakarîbas starp tiem 6

Pieejamas literatûras apskats 7

Izmantotas literatûras un avotu saraksts  10

Projekts, ta pazîmes un klasifikacija, piemçrs.

Vards “Projekts” ir cçlies no latîòu varda “projicere” un nozîmç - veikt izmaiòas, izmainît. Ideju pasaulç ar vardu “projekts” apzîmç priekšlikumus, nodomus vai uzdevumus, kuru mçríis ir kaut ko uzlabot, mainît, attîstît .

Latvija pastav vairakas projekta definîcijas un vairaki projektu veidi. Visvieglak projektu bûtu definçt, uzskicçjot kopçjas îpašîbas, kuras tam varçtu bût:

projekta ir paredzçts ierobežoto resursu ieguldîjums, lai iegûtu noteiktu labumu nakotnç;

projekts var bût vienoti planots, finansçts un ieviests. Bieži vien projekts tiek speciali finansçti un tiem ir sava vadîba;

Projektam ir noteikts uzsakšanas un beigšanas laiks, kura jasasniedz precîzi definçtu mçríu kopa;

Projektam ir konceptualas robežas, parasti ìeografiskas, bet dažkart organizaciju robežas.[2]

Òemot vçra iepriekš teikto Vides aizsardzîbas un reìionalas attîstîbas ministrija sava izdevuma “Vides projektu vadîba Latvija” sniedz sekojošu definîciju: “Projekts ir “veids, ka kaut ko izdarît” jeb “darba shçma”. Projekts tiecas sasniegt konkrçtu mçríi, virzoties no noteikt sakuma punkta, iekïaujoties noteiktas laika robežas un izmantojot konkrçtu ieguldîjumu (piem., naudas, personalu). Tas ir lîdzeklis, ar kuru idejas un politikas mçríi tiek parvçrsti praktiska realitatç”.

Tatad “projekts” ir pasakums, kam ir noteikt sakums un beigas, kam ir iepriekš nosprausts mçríis, kura sasniegšanai ir atvçlçti lîdzekïi un resursi.

Projekts visbiežak sastav no vairakiem uzdevumiem, kuri sava starpa ir saistîti un nepastav neatkarîgi, uzdevumus savukart var ietvert vairakas atsevišías aktivitates.

Projekts var bût patstavîgs vai saistîts ar vairakiem citiem projektiem vai aktivitatçm kopîga Programma.

Projekta svarîgakas pazîmes ir :

Projekta novitate ir pazîme, kas ïauj atšíirt projektus no neprojektiem. Parasti par projektiem sauc tikai jaunus uzdevumus, kuri izvirzîti pirmoreiz vai arî atkartojas tikai daïçji un kuru realizacijas nosacîjumi bûtiski atšíiras no parasti pieòemtajiem. Šadus uzdevumus var veikt ierastas darba organizacijas kartîba ir neiespçjami vai grûti, jo problçma ir iepriekš nerisinata.

Mçríorientacija. Projekta mçríis ir iepriekš izplanots vçlamais stavoklis, kads ir reali jasasniedz projekta norises rezultata. Projekta mçríis sastav no trim pamatelementiem: kvalitates, laika un izmaksam. Projekta kvalitate norada, kadam ir jabût sasniedzamajam rezultatam. Projekta realizacijai parasti paredz laiku, kuru bez îpašas atïaujas nedrîkst parsniegt. Parasti projekta laiks norada, cik ilga laika projekts tiks realizçts (mçneši, gadi utml.). Projekta izmaksas ir projektam paredzçta naudas summa, kuru drîkst iztçrçt, lai noteiktaja laika sasniegto vçlamo rezultatu vçlamaja kvalitatç. Projektu izmaksas vienmçr iedala tiešajas (materialu iegadei, administracijas izmaksam utt.) un netiešajas. Visi trîs mçría elementi ir sava starpa saistîti un konkurçjoši. Piemçram, ja vçlas saîsinat projekta laiku, nepasliktinot kvalitati, tad projekta izmaksas parasti palielinas. Tomçr katra atsevišía projekta var izvirzît galveno prioritati no šiem lielumiem, piemçram, vienam projektam svarîgaka ir augstaka kvalitate, citam izmaksu samazinašana utt.

Ierobežots termiòš ir projekta ierobežojums termiòa. Katram projektam ir noteikts sakuma un beigu termiòš, ka arî katra apakšuzdevuma termiòi. Tomçr ir arî tadi projekti, kuriem beigu termiòu precîzi noteikt nevar, jo projekta izpildes laiks ir ilgs, piemçram, zinatniski pçtnieciskie darbi.

Resursu ierobežojums ir saistîts ar materialiem, personalu un finansçm. Izstradajot projektu ir noteikts nepieciešamais finansçjums, cik cilvçki (personals) piedalîsies projekta un kadi materiali tiks izmantoti, lai sasniegtu projekta mçríi.

Kompleksitate un dinamiskums nozîmç, ka projekta veida risinamais uzdevums ir apjomîgs, sastav no daudziem savstarpçji saistîtiem apakšuzdevumiem, kuru saturu un attiecîbas projekta gaita var dinamiski mainît.

Strapdisciplinaritate ir nepieciešamîba iesaistît uzdevuma realizacija dažadu profesiju specialistus no vairakam struktûram. Tas nozîmç, ka projekta realizacijas gaita piedalas vairakas struktûrvienîbas, kuru kopçja darba rezultata tiek sasniegts projekta izvirzîtais mçríis.

Specifiska darba organizacija ir viena no projekta raksturîgakajam pazîmçm. Projekta specifisko darba organizaciju veido trîs pamatelementi: projekta vadîtajs, projekta komanda un projekta vadîbas komiteja. Projekta vadîtaja kompetencç ir apspriest jautajumus ar projekta vadîbas komiteju, planot un uzraudzît projekta izpildi, sagatavot priekšlikumus projekta vadîbas komitejai par izmaiòam projekta, koordinçt projekta lîdzstradnieku darbu utml. Tas nozîmç, ka no projekta vadîtaja liela mçra ir atkarîgs vai projekts tiks veiksmîgi realizçts vai nç.

Projekta komanda ir projekta vadîtajs un projekta realizacija iesaistîtie specialisti. Savukart projekta vadîbas komitejas sastava ir tie cilvçki, kas atbild par projektu no ta sakuma lîdz beigam un darbojas projekta pasûtîtaja interesçs. Tas uzdevums ir sekot projekta realizacijas gaitai un pieòemt lçmumus par projekta likteni – turpinat projektu vai nepieciešamîbas gadîjuma partraukt to.

Risks ir jebkuram projektam, jo projekts pats par sevi ir jaunu pasakumu kopums, un bieži vien kaut kas ir jaizmçìina, tapat arî sakotnçji visu nevar precîzi paredzçt vai izrçíinat izmaksas.

Nozîmîba ir tada projekta sastavdaïa, kas parada cik svarîgs projekts ir projekta pasûtîtajam. Projekts visbiežak nodrošina pasûtîtajam noteiktas priekšrocîbas.

Projektu veidi var bût[4]:

Investîciju projekti – konstrukciju, bûvju vai liela mçroga iekartu celtniecîba/iegade;

* tehniskas palîdzîbas projekts – investîciju projekta veids, kura finansçšana tiek izmantota arvalstu neatmaksajama palîdzîba.

Aktivitašu projekti – orientçti uz parvaldi, apmacîbu, institucionalo izveidi.

Diapazona ziòa projekti var bût ïoti atšíirîgi gan no tehniska, gan finansiala viedokïa. Ir iespçjami daudzvalstu, parrobežu projekti, kas saistîti ar finansçjumu no vairakam starptautiskam finansu institûcijam un palîdzîbas programmam.

Projekta “Rîgas ûdens un apkartçjas vides projekta II faze” apraksts

Investîciju projekts “Rîgas ûdens un apkartçjas vides projekta II Faze” nepieciešams, jo ûdensapgade un kanalizacijas saimniecîbas stavoklis neatbilst mûsdienu prasîbam.

Projekta mçríis ir notekûdeòu savakšana un attîrîšana atbilstoši ES standartiem; nodrošinat drošu un augsti kvalitatîvu ûdensapgades sistçmu atbilstošu ES standartiem; uzlabot pašvaldîbas uzòçmuma Rîgas ûdens darbîbas efektivitati.

Projekta II faze ir sadalîta èetros apakšprojektos:

Centralizçtas kanalizacijas sistçmas izveide Mežaparka, Vecaíu un Marupes rajonos;

Ûdensgûtnes Zaíumuiža – D paplašinašana;

Pašteces kolektors no Vairogu ielas lîdz Gaujas ielai;

Notekûdeòu attîrîšanas stacijas “Daugavgrîva” dûòu kratuve.

Projekta kopçja summa ir “X Milj. LVL”, kurus attiecîgi ieguldîs uzòçmums “Rîgas Ûdens” – 25%, Eiropas Investîciju Banka (kredîta veida) – 25% un ISPA (ka ES davinajums) – 50%. [5]

Vadîšana, menedžments, projektu vadîšana – šo jçdzienu skaidrojumi, kopsakarîbas starp tiem

Vadîšana ir vadoša, organizçjoša darbîba; (ka) parzinašana.

Menedžments – ir cçlis no angïu varda “to manage” vadît, izdarît, realizçt, izveicîgi nokartot, panakt, tikt gala.

Projektu vadîšana – viennozîmîgi definçt vardu “Projektu vadîšana” nav viegli, jo katram autoram par šo problçmu ir savs priekšstats.

Jçdziens “vadît” pçc savas bûtîbas atspoguïo tikai vienpersonisku iniciatîvu, kamçr “managing” nozîmç sistematiski realizçtu mçrítiecîgu, planotu, koordinçtu un kontrolçtu rîcîbu, kas balstas uz uzòçmçjdarbîbas politikas principiem. Jçdziens “menedžments” tiek izprasts divçjadi: funkcionali un institucionali.

Funkcionala izpratnç tas nozîmç specialo procesu un uzdevumu aprakstu, kas norit organizaciju iekšienç vai to starpa, bet institucionalaja izpratnç – menedžmenta uzdevumus paròemošu personu un personu grupu aprakstus.

Projektu vadîšana ir divu koncepciju – vadîšanas (menedžmenta funkcionalaja izpratnç) un organizacijas (menedžmenta institucionalaja izpratnç) – savienojums, kas nodrošina daudzu atsevišíu, pretçji darbojošos projekta elementu mçrítiecîgu virzîbu uz noteiktu, iepriekš uzraudzîtu laika punktu, nepieïaujoties uz aklu gadîjumu vai atsevišíu cilvçku ìenialitati

Tas ïauj secinat, ka projektu vadîšana šodien nevar aplûkot ka atsevišíu metožu vai tehniskas izmantošanas gadîjumu, bet ka “specifisku menedžmenta izpausmes formu, kuras nozîme nakotnç bûtiski pieaugs, kura ir universali izlietojama un liela mçra atbilst mûsdienu saimniekošanas un sabiedrîbas prasîbam”.

Projektu vadîšana apkopo ne tikai projektu planošanas metodes, bet arî attîsta savu organizacijas filozofiju, kas ietekmç gan kopçjo uzòçmuma organizatorisko struktûru, gan uzòçmuma izmantojamas metodes un pieejas, atskaites formas, datu apstrades vidi un pat personala attîstîbas koncepciju.[6].

Pieejamas literatûras apskats

Žurnals “Projektu vadîšana” Nr. 1/99

Žurnala apkopoti dažadi raksti, galvenokart par projektu vadîšanu, ar to saistîtam problçmam un Eiropas pieredzi projektu vadîšana. Dots apraksts par Latvijas Nacionalas projektu vadîšanas asociaciju. Paradîtas problçmas projektu vadîšana Latvija, kas saistîtas ar Valsts Investîciju programmu laika posma no 1995. – 1999. Gadam. Tapat apskatîts jautajums par projektu vadîšanas izmantošanu procesu vadîba, uzsverot, ka ir ïoti svarîgi izvirzît pareizu projekta mçríi un iesaistît augsti kvalificçtus specialistus projekta ietvaros. Izskaidrots ka radas Globuss karte. Analizçti iespçjamie projektu vadîšanas riski. Apskatîts konkrçts projekts. Tiek publicçts “Projektu vadîšanas” gramatas fragmenti.

Autora vçrtçjums:

Rakstu krajums izglîto projektu vadîšana, paradot ka pašus pamatus projektu vadîšana, ta arî problçmas un iespçjamos atrisinajumus, îpaši noradot, kuras vietas ir nepieciešams veltît papildus uzmanîbu. Svarîgi, ka uzmanîba tika pievçrsta projektu vadîšanas riskiem.

Žurnals “Projektu vadîšana” Nr. 2/99

Arî šaja žurnala ir daudzu rakstu kopums. Dots ieskats Latvijas nacionalas projektu vadîšanas asociaciju – starptautiskas projektu vadîšanas asociaciju, tas organizaciju, padomi, valdi, direktoratu, darbîbas planu, statûtiem un galvenajiem uzdevumiem. G. Kaòçjevas kundze stasta par ERAB pilnvarnieku sanaksmi Rîga ka iespçju Latvijai parbaudît sevi. Iztirzats makslas muzeja “Arsenals” rekonstrukcijas un restauracijas projekts. Dots apraksts par arvalstu palîdzîbas iesaistîšanu un saòemšanas iespçjam un procedûru, ka var saòemt tehnisko palîdzîbu. Iztirzata îpaši atbalstamo reìionu politika. Dots ieskats par mçríorientçtiem projektiem, to planošanu, mçríorientçto projektu planošanas darbîbas planu, ta analîzi un mçríorientçto projektu planošanas stiprajam un vajajam pusçm. Izskatîta profesiju klasifikacija. Turpinats “Projektu vadîšanas” gramatas fragmenti.

Autora vçrtçjums:

Rakstu krajums dod vispusîgu ieskatu dažados projektos. Šadi raksti dod papildus zinašanas ar projektu vadîšanu saistîtos jautajumos un problçmas.

Vides aizsardzîbas un reìionalas attîstîbas ministrija, Investîciju Departaments, “Vides projekti - informatîvais materials pašvaldîbam”, Rîga, 1998

Šis ir informatîvs materials pašvaldîbam, lai pašvaldîbam pievçrstu uzmanîbu iespçjamiem vides projektiem. Buklets dod ieskatu, kas ir projekts un kads ir ta cikls, ka tiek sagatavoti un pieòemti vides projekti Vides aizsardzîbas un reìionalas attîstîbas ministrija. Tiek izskatîti vides projektu finansçjuma avoti, to veidi Latvija. Pašvaldîbas tiek iepazîstinatas ar vietçjiem finansçšanas avotiem – tadiem ka Valsts investîciju programma, Latvijas Vides aizsardzîbas un Latvijas Vides investîciju fondi, Pašvaldîbu kreditçšanas fonds ka arî Latvijas bankas. Paralçli vietçjiem finansçšanas avotiem tiek apskatîtas iespçjas projektus finansçt no ES palîdzîbas programmam un starptautiskajam finansu institûcijam. Ir doti vides projektu finansçšanas shçmu piemçri. Aprakstîtas vides investîciju programmas. Ûdens un notekûdeòu sektora Latvija tiek realizçta programmas 800+. Sadzîves atkritumu apsaimniekošanas sektora - Programma 500-. Aprakstîts bîstamo atkritumu apsaimniekošanas sektors. Ka arî dots ieskats par Integrçtas piekrastes zonas parvaldes projektiem.

Autora vçrtçjums:

Buklets sniedz pašvaldîbam informaciju par vides projektu realizacijas un finansçšanas kartîbu, prioritatçm un nepieciešamîbu. Diemžçl divu gadu laika informacija ir novecojusi un jauna izdevuma, kas domats pašvaldîbam nav.

MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998

Materials dod ieskatu vides un ilgtspçjîgas attîstîbas projektos Latvija. Pirma daïa apskata Vides un ilgtspçjîgas attîstîbas programmu un projektu vadîšanu. Tiek izklastîta minçto projektu un programmu vadîšana iesaistîtas institûcijas – Vides aizsardzîbas un reìionalas attîstîbas ministrijas (VARAM), Investîciju departaments, bovu “Vides projekti” un a/s Bao. Pirmas daïas otra apakšnodaïa parada vides projektu ciklu, nosaucot visas vides projekta studijas un analizçjot tas. Trešaja apakšnodaïa tiek apskatîts vides projektu cikls Vides aizsardzîbas un reìionalas attîstîbas ministrija: no sagatavošanas lîdz pat apstiprinašanai. Šîs daïas pçdçja apakšnodaïa uzsver pašvaldîbu nepieciešamîbu piedalîties vides projektu realizacija. Materiala otra daïa apskata Vides investîciju programmu finansçšanu. Tiek paradîta vides investîciju politika – investîciju nepieciešamîba, investîciju principi un kritçriji un prioritates vides investîciju piesaistîšana. Vides projektu finansçšanas shçmas un piemçri.

Autora vçrtçjums:

Materials dod ieskatu vides investîciju projektu sagatavošana, ieviešana un finansçšana. Parada arî konkrçtus piemçrus.

Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997

Rokas gramata domata, lai varçtu veiksmîgi sagatavot vides projektus. Gramata pastastîts par projektiem ka tadiem, par projektu dzîves ciklu un, kas nepieciešams, lai varçtu izstradat veiksmîgus vides projektus. Ir iztirzatas vides projekta stadijas. Izskatîti piemçri vides projektu izstradašanai. Talakajas nodaïas tiek izskatîtas projekta sagatavošanas iespçjas, paradot praktiskus aprçíinus gan IRR, gan NPV. Tiek attçloti iespçjamie finansçtaji Latvijas apstakïos, gan vietçjie, gan arvalstu. Noteiktas lietas, kas jaievçro Latvijas apstakïos, lai varçtu izmantot kopfinansçšanas shçmu, ka ta mainas atkarîba no projekta veida (piem., ûdenssaimniecîbas vai atkritumu saimniecîbas). Sîkak aprakstîtas tadas projektu stadijas ka identifikacija, sagatavošana, apstiprinašana. Ka arî dotas praktiskas rekomendacijas.

Autora vçrtçjums

Rokasgramata ir nepieciešama vides projektu sagatavošanai. To var praktiski pielietot, izstradajot vides investîciju projektus.

ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, 2000

Seminara materiali ar apkopotiem rakstiem par konkrçtam tçmam – ûdenssaimniecîbu, lauksaimniecîbu. Izskatîti vides jautajumi un Eiropas politika vides jautajumos. Atsevišíi tiek izskatîti projektu dzîves cikls un projektu vadîšana. Tapat tiek apskatît un praktiski rçíinati projekta aprçíini. Atsevišíi izskatîti alternatîvie investîciju kritçriji. Apskatîti vides ekonomikas jautajumi. Dots îss ieskats ES vçsturç un izveidošanas nosacîjumos. Îpaša uzmanîba ir vçrsta ûdens saimniecîbas jautajumam, ta saskaòošanai ar ES prasîbam. Izskatîti daudz un dažadi jautajumi, kas saistîti ar Vides jautajumiem un Eiropas savienîbas politiku, kas jazina kandidatvalstu ierçdòiem un personam, kas vçlas veikt praktiskus aprçíinus. Dots îss apraksts par Ietekmes uz vidi novçrtçjumu ilgtspçjîgas laiku attîstîbas SAPARD konteksta.

Autora vçrtçjums

Praktiski piemçri projektu realizçšanai, ar konkrçtiem piemçriem. Nepieciešams cilvçkiem, kas strada ar vides projektiem.

Izmantotas literatûras un avotu saraksts

ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, seminar 9-29 January 2000

Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997

MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998

Projekta “Rîgas ûdens un apkartçjas vides projekta II faze” pieteikums Valsts Investîciju programmai 2001. – 2003. gadam

Projektu vçrtçšanas pamati, seminars, 04.02.2000

VARAM ID, Vides projekti informatîva materials pašvaldîbam, Rîga, 1998

VARAM ID, Vides projektu vadîba Latvija, Rîga, 1998

Žurnals “Projektu vadîšana” Nr. 1/99

Žurnals “Projektu vadîšana” Nr. 2/99