Saturs

Ievads.  2

1. Cenas būtība. 3

2. Cenu veidošana: jēdziens, faktori, metodes. 6

2.1. Cenu veidošanas jēdziens.  6

2.2. Uzņēmuma mērķu ietekme uz cenam. 8

2.3. Marketinga stratēģijas ietekme uz cenam. 10

2.4. Uzņēmuma izmaksu ietekme uz cenam 11

2.5. Marketinga organizēšanas ietekme uz cenam. 13

2.6. Cenu veidošanas dažada tipa tirgus apstakļos. 14

2.7. Cenas un pieprasījuma elastīguma noteikšana 16

2.8. Valsts politikas ietekme uz cenu veidošanos.  18

2.9. Cenu veidošanas metodes.  19

3. Cenu veidošanas stratēģija 22

3.1. Jauno preču cenu veidošanas stratēģija 22

3.2. Stratēģija cenu piemērošanai tirgum 23

Ievads.

Cena ir produkta visredzamaka pazīme un ta informē par kvalitates un vērtības līmeni. Cena ir viens no svarīgakajiem elementiem, kas nosaka pardevumu tirgū un uzņēmuma rentabilitati. Tirgū pastav ražotaja cena, tirgotaja vairumtirdzniecības cena un mazumtirdzniecības cena.

Kursa darba es pētu cenu veidošanos zivju parstrades un zivju izstradajumu ražošanas uzņēmuma SIA “Annas - V”, kur tiek noteikta preces sakotnēja cena. Es uzskatu, ka cena, ko veido ražotajs, ir visnozīmīgaka visa talaka preces pirkšanas - pardošanas gaita. No ražošanas uzņēmuma cenas, kuru nosaka uzņēmuma vadība, ir atkarīga arī ta cena, kuru maksa pircējs. Ta nedrīkst būt augstaka par līmeni, kad pircējs ir ar mieru maksat, ka arī ne zemaka par līmeni, kas sedz izmaksas. Pieņemot lēmumu par cenu, ir jarespektē ne tikai ražotaju, bet arī pircēju viedokļi. No vienas puses - jebkurš indivīds, ģimene, uzņēmums un valsts ka pircējs vēlas pēc iespējas zemakas cenas, bet no otras puses ka pardevējs, pēc iespējas augstakas. Šo abu tendenču mijiedarbības rezultata notiek sabiedrības attīstība.

Cenu veidošanas process ir faktoru, metožu un aprēķinu kopums, kas ļauj noteikt optimalo cenu, atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

Kursa darba mērķis ir nosakidrot SIA “Annas - V” cenas veidošanas problēmas un ietekmējošos faktorus.

Lai sasniegtu šo mērķi, jaizpēta un jaatrisina vairaki uzdevumi:

noteikt uzņēmuma mērķus un marketinga darbības stratēģijas un novērtēt to ietekmi uz cenu veidošanu;

atšķirt uzņēmuma izmaksu veidus un pielietot tos aprēķina;

noteikt marketinga darbības organizēšanas ietekmi uz cenu veidošanu;

atšķirt tirgus tipus pēc konkurences;

noteikt cenu veidošanas metodes.

1. Cenas būtība.

Cena ir maiņas vērtības izpausme nauda, preces (pakalpojuma) pircēja un tas pardevēja vienošanas rezultats. Cena ir tirgus pasakumu kompleksa (4P) elements. Maiņas vērtība piemīt jebkurai precei - vai ta būtu patēriņa vai rūpniecībai nepieciešams produkts, vai pakalpojumi. Maiņas vērtības lielumu ietekmē preces derīgums no pircēja viedokļa, pirktspēja, mode piedavataja ieguldītais, konkurenti. Cenas izpausme ir nauda vai cits produkts (arī pakalpojums), ko dod kompensacijai par iegadato preci. Šīs sakarības varētu attēlot šadi:

1.1.shēma.Cena ka maiņas vērtības izpausme [2,132]

Uzņēmējdarbība cenas nozīme ir liela. Šobrīd Latvija preces cena ir ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē jebkuru uzņēmējdarbību. Vēl jo vairak, konkurētspējīgas cenas ir biznesa panakumu cēlonis. Gan liela, gan maza biznesa uzņēmēji saskaras ar cenas veidošanas problēmam. Problēmas izraisa dažadi faktori, ka izejmateriala vērtība, ražošanas izdevumi, pieprasījums pēc konkrētas preces, konkurentu darbība.

Ir ļoti svarīgi noteikt cenu ta, lai ta nebūtu parak augsta un ne parak zema. Parak augstas cenas var atgrūst potencialos pircējus no preces. Parak zemas cenas var izraisīt negatīvu reakciju, piemēram, šaubas produkcijas kvalitatē. Tada veida pieprasīta cena nosaka preces pakalpojumu kvalitati pircēja apziņa un palīdz noteikt tas vietu tirgū.

Cenas noteikšana ir viens no grūtakajiem uzdevumiem, kurš stav jebkura uzņēmuma priekša. Un tieši preces cenas noteikšana nosaka uzņēmuma panakumus - pardošanas apjomus, ieņēmumus, peļņu.

No vienas puses - jebkurš indivīds, ģimene, uzņēmums un valsts ka pircējs vēlētos pēc iespējas zemakas cenas, bet no otras puses, ka pardevējs, pēc iespējas augstakas. Tikai šo tendenču mijiedarbības rezultata notiek sabiedrības attīstība, jo

1. Cena var rosinat vai bremzēt ražošanu.

Palielinoties pieprasījumam kadai precei, šis tirgus kļūst pievilcīgaks, līdz ar to palielinas ražotaju skaits. SIA “Annas - V” ka Latgales reģiona ražotajam pašlaik ir neapskaužama situacija, kad ir savairojies ļoti daudz ražotaju, kuri mēģina iekarot jaunus tirgus un paplašinat savu darbību Latvijas robežas, izvairoties no Krievijas krīzes sekam. Rodoties preces parpalikumam tirgū, preces cena krīt un no tirgus tiek izstumta daļa ražotaju. Tirgū paliek ekonomiski stiprakie un progresīvakie.

2. Cena liek retakiem resursiem atrast “ naudīgako “ īpašnieku, tatad, iespējami pardomatako pielietojumu.

3. Cena minimizē ražošanas izmaksas.

Jebkurš pircējs - vai tas būtu indivīds, vai uzņēmums, vienmēr izvēlēsies lētako preci. Tatad uzvarētajs konkurencē starp piedavatajiem būs tas ražotajs, kura izmaksas būs mazakas, jo tikai tads varētu atļauties zemaku pardošanas cenu neka citi. Bet mazakas ražošanas izmaksas veido tuvakas, labakas un lētakas izejvielas, pardomataka tehnoloģija, optimala jaudu noslodze [2, 133].

Visiem uzņēmumiem, ieskaitot biznesa un bezpeļņas organizacijas, javeido savu produktu cenas. Cenas ir ļoti dažadas, piemēram [4, 373]:

ražotajs veido saviem produktiem ražotaja cenu, bet tirgotajs pieliek precei uzcenojumu un pardot to par mazumtirdzniecības cenu;

īrnieks par dzīvokli maksa īres maksu;

students par macībam universitatē maksa macību maksu;

gramatas autors par savu darbu saņem honoraru;

aviokompanijas un citi transporta uzņēmumi par saviem pakalpojumiem nosaka braukšanas tarifus;

bankas aizdod naudu par noteiktu procentu likmi;

apdrošinašanas sabiedrības par pakalpojumiem piedava noteiktas apdrošinašanas prēmijas;

brokeri par pakalpojumiem vērtspapīru tirgū prasa komisijas atlīdzību.

Tiek iedalīti 3 galvenie cenu veidi [7, 250]:

Ražotaju cena

Tirgotaja cena(vairumtirdzniecības)

Mazumtirdzniecības cena

Ražotaju cena - cena, par kuru prece tiek

saražota, kas sastav no pašizmaksas un uzņēmuma peļņas daļas.

Tirgotaju cena atšķiras arī ar to, ka precei tiek uzlikts tirgotaju uzcenojums.

1.3. shēma Galvenie cenu veidi [7, 251].

SIA “Annas - V” kompetencē ir noteikt ražotaja cenu (Pielikums Nr. 1), kura tad arī nosaka cenu līmeni parējiem cenu veidiem un sadales kanala dalībniekiem. Priekš uzņēmuma “Annas - V” cena ir būtisks izdzīvošanas līdzeklis, paradsaistību izpildīšanai, līdzeklis cīņa ar pieaugošo konkurenci, ražošanas jaudu palielinašanai un uzņēmuma attīstībai.

2. Cenu veidošana: jēdziens, faktori, metodes.

2.1. Cenu veidošanas jēdziens.

Marketinga izpratnē cenu veidošana ir viens no svarīgakajiem uzņēmuma darbības veidiem. Veidojot cenu, uzņēmumam jaņem vēra visi iekšējie un arējie faktori. Tapēc nepareizi cenu veidošanas koncepciju pamatot tikai ar uzņēmuma izmaksam un peļņu.

Cenu veidošanas koncepcija ir cenu noteikšanas faktoru, principu, metožu un aprēķinu kopa [4, 373]. Cenu veidošanas procesa etapi attēloti 1.4.shēma.

1.4.shēma.Cenu veidošanas procesa etapi [7, 254]

Lai precīzak tiktu noteikta preces cena, kas būtu pieprasīta un konkurētspējīga tirgū, SIA “Annas - V” pieturas iepriek’sapskatītajiem cenas veidošanas etapiem. Ievērojot šos etapus, izveidojas loģiska posmu virkne, kas ļauj pēc iespējas sekmīgak noteikt preces cenu.

Pirmkart, uzņēmuma vadība noskaidro kadu mērķi viņi vēlētos sasniegt ar cenas palīdzību. Pirms Krievijas krīzes uzņēmumam bija mērķis gūt lielaku peļņu, jo tas bija vienīgais šada profila uzņēmums Latgalē, bet tagad viņi orientējas uz lielaka tirgus iegūšanu, jo tirgus šobrīd jau tiek dalīts starp vairakiem konkurentiem.

Otkart, tiek apkopoti dati par produkcijas ražošans izmaksam. Nosakot cenas minimumu, uzņēmums var orientēties, piedavajot to tirgū, jo neviens jau negrib pardot produkciju par pašizmaksu vai zem tas.

Treškart, notiek pieprasījuma novērtēšana, kas ietver vienkaršu pircēju novērošanu, jo, iespējams, piedavata prece nemaz nav ieprasīta tirgū.

Ceturtkart, patstavīgi tiek pētīta konkurentu darbība un cenu izmaiņas, lai savlaicīgi pieņemtu atbilstošus darbības planus un varētu prognozēt konkurentu darbību.

Piektkart, vadoties no iepriekšējo posmu rezultatiem, tiek pieņemti lēmumi par noteiktas cenu stratēģijas pielietošanu kadai precei. Uzņēmuma iespēju robežas tiek noteiktas dažadas atlaides, kas stimulē klientus. Uzņēmums pielieto gan tirdzniecības, gan vairumtirdzniecības un skonto atlaides.

Sestkart, tiek noteikta faktiska cena, kas tiks piedavata pircējiem. Pēc visu faktoru analīzes tiek noteikta galīga cena, bet, ja situacija tirgū mainas, tad cena tiek novērtēta atkartoti.

Cenu veidošanas faktorus iedala iekšējos un arējos [4, 373]. Galvenie iekšējie faktori ir:

marketinga mērķi;

marketinga darbības stratēģija;

uzņēmuma izmaksas;

marketinga darbības organizacija

Galvenie arējie faktori ir šadi:

tirgus tipi pēc konkurences kritērija;

pieprasījuma elastīgums;

likumdošana un valsts politika;

parējie faktori.

1.5.shēma Cenu veidošanas faktori [4, 374]

Lielakaja daļa uzņēmumu pastav cenu veidošanas problēmas. Vienmēr risinamas vismaz trīs problēmas: ka noteikt sakotnējo cenu, ka to modificēt pēc zinama laika, ka reaģēt, ja konkurents maina precei cenu [3, 40].

2.2. Uzņēmuma mērķu ietekme uz cenam.

Vispirms janosaka, ko uzņēmums vēlas panakt, pardodot produktu, kadus mērķus vēlas īstenot. Atkarība no konkrētajiem mērķiem atšķirsies arī cenu veidošanas pieeja. Pastav četri uzņēmējdarbības mērķi, kas sasniedzami, nosakot optimalas cenas [4, 374; 3, 40]:

nodrošinat izdzīvošanu tirgū;

maksimali palielinat peļņu;

nodrošinat sev tirgū vienu no lielakajiem produktu realizacijas apjomiem;

iegūt tirgū stabilas pozīcijas produktu kvalitates ziņa.

Nodrošinat izdzīvošanu tirgū parasti izvirza tad, ja krasi mainas pieprasījums vai radusies spēcīga konkurence, vai arī ražošana sasniegusi pakapi, kad tirgū praktiski ir preču parpilnība. Lai saglabatu uzņēmuma dzīvotspēju, janosaka zema produktu cena. Šada gadījuma peļņa ka mērķis atvirzas otra vieta [4, 374]. Uzņēmums “Annas – V” jau ir saskaries ar šadu situaciju tieši pēc Krievijas krīzes. Realizacijas iespējas Krievija vairs nebija, un tapēc visi Latvijas ražotaji atri vien parorientējas uz Latvijas tirgu. Cenas tika strauji samazinatas, lai varētu noturēties tirgū. Realizacijas apjomi krasi kritas, tapēc uzņēmumam bija jasavelk josta un japalielina attīstība un pilnveidošana.

Citos apstakļos uzņēmums var noteikt cenu, kas nodrošinatu peļņas palielinašanos. Salīdzinot pieprasījumu un izmaksas ar alternatīvam cenam, var izvēlēties to cenu, kas dod iespēju gūt maksimalo peļņu, ieskaitot guvumu no investīcijam [3, 42]. Ka jebkurš uzņēmums, SIA “Annas - V” uzsaka savu darbību peļņas motīvu vadīta. Tolaik būdams vienīgais šada profila uzņēmums Latgalē, SIA “Annas - V” guva maksimalu peļņu, kura novirzīja jaunu ražotņu iegadei un rekonstrukcijai.

Dažreiz uzņēmumi cenšas ieņemt vadošo vietu tirgū, pazeminot izmaksas un ilgstoši gūstot augstu peļņu. Stabils stavoklis tirgū tiek nodrošinats ar iespējami zemam cenam. Šadu stratēģiju parasti izvēlas tad, ja ir izvēlēts mērķis: paaugstinat kopēja tirgus apgrozījuma daļu, piemēram, no 10% līdz 15% [4,374]. Šaja gadījuma uzņēmums mēģina noteikt tadu cenu un izstradat tadu marketinga programmu, kas atbilstu šim mērķim.

Uzņēmuma mērķis var būt arī pirmas vietas ieņemšana preču kvalitates ziņa, tad parasti nosaka samēra augstas cenas, kas kompensē lielos izdevumus zinatniskas pētniecības darbiem.

Uzņēmuma mērķis ietekmē cenu veidošanu. Uzņēmējiem jaapzinas, ka nevar būt vienadas cenas, ja ir atšķirīgi mērķi. Pastav arī citi iespējamie cenu noteikšanas mērķi atkarība no dažadiem faktoriem, kas uz šo procesu iedarbojas (sk. 1.1. tab.).

1.1. tabula Uzņēmumu cenu veidošanas mērķi [4, 376]

Lai pareizi noteiktu cenu, ir jaizprot jautajums, ko uzņēmums grib sasniegt. Atšķirība no konkrētajiem mērķiem atšķirsies arī cenu veidošanas pieeja. Pašlaik, sīvas konkurences apstakļos, uzņēmums “Annas - V” vēlas iegūt lielaku tirgus daļu, līdz ar to gūt peļņu nevis no liela uzcenojuma, bet gan no liela apgrozījuma. SIA “Annas - V” paplašinot savu uzņēmējdarbību, vēlas iegūt ne tikai peļņu, bet arī iegūt lielaku tirgus daļu. Lai to izdarītu uzņēmums pakļaujas tirgus spēkiem, ir spiests samazinat preču cenu un pielietot dažadas cenu stratēģijas tirgus iekarošanai.

Lai norēķinatos ar kreditoriem un paplašinatu savu darbību, ieguldot naudu ražotnēs, uzņēmumam ir janes peļņa. Tapēc uzņēmums nosaka minimalo peļņu, kas jaiegūst laika perioda, un no tas savukart izrēķina cenu savai produkcijai.

Dažkart var būt ta, ka cenas nav vienīgais konkurējošais faktors. Tad uzņēmumi sava starpa konkurē ar preces kvalitati, preces garšas īpašībam, īpašu iesaiņojumu vai citam iespējamam atšķirībam, kas veicinatu preču pardošanu.

2.3. Marketinga stratēģijas ietekme uz cenam.

Cenu veidošana ir tikai viens no marketinga pasakumiem, kas ļauj īstenot uzņēmuma mērķus. Tadēļ cenu veidošanas koncepcija jakoordinē un ir jasaskaņo ar produkta raksturlielumiem (kvalitate, dizains u.c.), produkta sadales kanaliem, pasakumiem produkta virzīšanai tirgū u.c. Līdz ar to veidojas tiešas un atgriezeniskas saites: cenu veidošanas ietekme uz citiem marketinga pasakumiem un pretēji - visi parējie marketinga pasakumi ietekmē uzņēmuma koncepciju un veidošanu [4,377].

Ta ka sadales kanals sastav no cilvēkiem un firmam, kas iesaistīti preces īpašuma tiesību nodošana tas ceļa no “Annas - V” līdz patērētajam, tad starpnieku plaša izmantošana preču izvietojuma un tirgū virzīšanas procesa nozīmē samēra lielu uzcenojumu precēm. Tapēc SIA “Annas -V” neizmanto aģentu pakalpojumus, kuriem ir jamaksa alga un jasedz dažadi izdevumi. SIA “Annas - V” izmanto tikai 2 sadales kanala dalībniekus: vairumtirdzniecības bazes un mazumtirgotajus, piedavajot pircējiem samēra zemas cenas. Šie dalībnieki savukart pilda transportēšanas, uzglabašanas un pardošanas funkcijas. Uzņēmuma orientacija uz augstu produkta kvalitati parasti nozīmē lielas izmaksas uz vienu produkta vienību un attiecīgi augstu cenu tirgū.

SIA “Annas - V” preces virzīšanai tirgū izmanto ļoti minimalus naudas līdzekļus. SIA “Annas - V” pašlaik izmanto tikai radio pakalpojumus, kuri ir lēti un samēra efektīvi. Ar šo masveida informacijas līdzekļa palīdzību, uzņēmums “Annas - V” panak atgadinošas reklamas efektu. Reklam pircējam atgadina, kur var iegadaties uzņēmuma ražoto preci un attiecīgas preces priekšrocības. Uzņēmuma ražotas produkcijas noieta veicinašanas funkcijas pilda ekspeditori, kuri saņem noteiktu procentu no apgrozījuma par realizēto produkciju. Uzņēmums rīko savas produkcijas degustacijas dažadas Latgales pilsētas, jaunu pircēju piesaistīšanai, jo SIA “Annas - V” bazes atrodas tikai Rēzeknē un Daugavpilī. Tada veida uzņēmums mēģina patstavīgi par sevi atgadinat. Bez tam uzņēmums “Annas - V” piedalas partikas izstadēs, kuras notiek Latgales reģiona un gūst lielu atbalstu un uzlavas par ražoto produkciju.

Marketinga stratēģijas noteikšana daži uzņēmumi no sakuma dod priekšroku cenu problēmu atrisinašanai un tikai pēc tam jau plano parējos marketinga pasakumus. Citi rīkojas savadak: cenas koncepcija tiem izriet no citiem, jau ieplanotiem marketinga pasakumiem: produkta raksturlielumiem, noteiktiem sadales kanaliem, reklamas izdevumiem u.c. Nav ieteicams visiem uzņēmumiem piedavat vienu un to pašu cenu veidošanas pieeju. Katrs uzņēmums, ņemot vēra visus iekšējos un arējos apstakļus, patstavīgi veido un īsteno marketinga stratēģiju. Izvēlēto pieeju janomaina, ja ta ir “ atpalikusi no dzīves “ un vairs nedod pazitīvus rezultatus.

2.4. Uzņēmuma izmaksu ietekme uz cenam

Uzņēmuma mērķi un marketinga darbības - tie ir visparēji cenu veidošanas iekšējie faktori. Pastav arī kvantitatīvs iekšējais faktors - izmaksas. Izmaksas ir preču cenu grīda, jo uzņēmumam jasedz visi ražošanas, sadales un pardošanas izdevumi, un segšanas akts ir tikai viens - preču pardošana par noteiktam cenam [4, 377].

Preču ražošanai un realizacijai nepieciešamas pastavīgas un mainīgas izmaksas. Lai pieņemtu pareizus biznesa lēmumus, tai skaita lēmumus par cenu veidošanu, ir janosaka kopējas izmaksas, bet mainīgas izmaksas jaatdala no pastavīgajam.

Pastavīgas izmaksas (fixed cost - FC) ir izmaksas, kas nemainas, mainoties (palielinoties vai samazinoties) prodokta ražošanas apjomam vai realizacijai [4, 378]. Tadu izmaksu piemērs uzņēmuma “Annas - V” ir maksa par apkuri, elektroenerģiju un kanalizaciju. Apkures izmaksa var palielinaties nakamaja perioda, beidzoties līgumtermiņam, taču tas nenotiek ražošanas apjoma maiņas dēļ. Vīdējas pastavīgas izmaksas (AFC) uz produkta vienību aprēķina, dalot pastavīgo izmaksu summu ar saražoto (realizēto) produktu daudzumu [4, 378].

Mainīgas izmaksas (variable cost - VC) mainas līdz ar produkta ražošnas apjomu vai realizacijas apjomu samazinašanos vai palielinašanos [5, 151]. Tadas ir, piemēram, izmaksa par izejvielam un materialiem, par iesaiņojumu un gabaldarba algu. Līdz ar ražošanas apjoma palielinašanos, pieaug arī vajadzība pēc izejvielam, materialiem, darbaspēka, un pretēji - samazinoties ražošanai, samazinas arī ražošanas izmaksas. Vidējas mainīgas izmaksas (AVC) aprēķina uz produkta vienību, dalot mainīgo izmaksu summu ar saražoto (realizēto) produkta daudzumu [3, 51].

Bruto izmaksas (total cost - TC) ir produkta ražošanas (realizacijas) pastavīgo un mainīgo izmaksu summa (TC=FC+VC). Vidējas bruto izmakasa (ATC) vienlīdzīgas vidējo pastavīgu un vidējo mainīgo izmaksu summai (ATC= AFC+AVC) [4, 378].

Papildizmaksas ir izmaksu pieaugums, kas nepieciešams, lai palielinatu ražošanu par vienu produkcijas vienību [3, 51]. Varam secinat, ka:

ražošanu palielinot, vidējas bruto izmaksas samazinas tikmēr, kamēr papildizmaksas summari ir mazakas par tam;

vidējas bruto izmaksas paaugstinas ar to brīdi, kad papildizmaksas summari ir lielakas par vidējam bruto izmaksam[4, 379].

Preces ražošana un sadale ir saistīta ar daudzam un dažadam izmaksam. Tas ietver izmaksas par izejmaterialu (saldēta okeana un ezera zivs, garšvielas, plastmasas un stikla iepakojums), kas izmantoti preces ražošana, stradnieku algam, izejmateriala piegadei un gatavas produkcijas sadalei, reklamai un pardošanas izmaksam un nodokļiem. Ka arī izmaksas saistītas ar jaunu produkcijas veidu izstradašanu un virzīšanu. Izmaksas var būt gan patstavīgas, gan mainīgas. SIA “Annas - V” uz katru produkcijas veidu tiek sastadītas kalkulacijas, kuras tiek iekļautas visas izmaksu grupas. Ražošanas izmaksu uzskaite un produkcijas pašizmaksas kalkulacijas metodes izvēle liela mēra ir atkarīga no nozares īpatnībam, ražošanas veida un tipa, tas organizacijas īpatnībam un tehnoloģijas procesa, izstradajamas produkcijas daudzveidības, izlaides apjoma un kalkulacijas objektiem. SIA “Annas - V” ir izstradajusi datorizētas kalkulacijas (pielikums Nr. 2), kuras, mainot izejvielu pašizmaksu, automatiski rēķina katras produkcijas vienības bruto izmaksas. Ņemot vēra tos apstaķļus, ka ražošanas uzskaites organizacija un produkcijas pašizmaksas kalkulēšana ir atkarīga no nozares specifikas, uzņēmums “Annas - V”, kas veic ražošanu, izstradaja un vadība apstiprinaja savu nolikumu jeb receptes, kuras tiek ievērotas ražošana un, kuras ietver normas pēc kuram tiek veidota pašizmaksa. Pēc izrēķinatas preces pašizmaksas, var vadīties nosakot preces cenu.

2.5. Marketinga organizēšanas ietekme uz cenam.

Cenu veidošanas faktori (ietekmējošie) ir arī marketinga organizacija uzņēmuma. Ta ir atkarīga no uzņēmuma kopēja sakartojuma. Nelielos uzņēmumos cenu nosaka pati vadība, bet lielos uzņēmumos to parasti nosaka sortimenta specialisti; augstaka vadība nosaka tikai galvenos mērķus un cenu politiku. Dažas nozarēs, kur cenas ir izšķirošais uzņēmējdarbības faktors, tiek veidotas specialas cenu noteikšanas daļas [3, 40].

Pieņemot lēmumu par cenu veidošanu, jaņem vēra arī tirgus tips (patēriņa, biznesa tirgus u.c.).

Ļoti svarīgas ir arī savstarpējas attiecības starp uzņēmuma nodaļam, dienestiem, specialistiem. Ja cenu veidošanas procesa uzņēmuma dominē gramatvedība un finansu nodaļa, tad cenas diezin vai atbilst pieprasījuma tendencēm un tiek ņemtas vēra konkurentu cenas. Tomēr būtu nepareizi vispar neņemt vēra uznēmuma finansialo stavokli un no ta izrietošas problēmas. Cenu veidošanas koncepcija un parējie jautajumi ir jakoordinē starp visam uzņēmuma struktūrvienībam, tomēr gala vards ir jasaka marketinga nodaļam, menedžerim un specialistiem.

SIA ”ANNAS – V” nav speciala dienesta, kas nodarbojas ar marketinga jautajumiem. Ar šo jautajumu analīzi nodarbojas uzņēmuma komercdaļa. Te tiek pētīti jautajumi sakot ar jaunu produktu idejam, atrodot atbilstošus ražošanas paņēmienus, beidzot ar preču piegadi un nepieciešamajiem pakalpojumiem patērētajiem. Kaut gan galīgais cenas noteikšanas lēmums pieder uzņēmuma komercdaļai, visi dati, kas nepieciešami cenas izstradei tiek saskaņoti ar citam uzņēmuma nodaļam. Preces realizacijas iespējas un klientu pirktspēja tiek sagadata no rezlizacijas nodaļas, kura strada 4 cilvēki. Uzņēmuma finansialo stavokli un uzņemuma juridisko saistību izpildi var iegūt no gramatvedības. Uzņēmuma ekonomists iekļaujot šīs saistības preces pašizmaksa, kalkulē preces pašizmaksu. Lai gan tirgus ekonomikas apstakļos pastav situacija, kad maretings kļūst par saimnieciskas darbības pamatu, lai paaugstinatu efektivitati, pagaidam uzņēmums neplano izveidot marketinga nodaļu.

2.6. Cenu veidošanas dažada tipa tirgus apstakļos.

Visparīga veida cena ir produkta pircēja un pardevēja vienošanas rezultats. Pardevējs grib par savu preci saņemt augstaku cenu, pircējs - maksat zemaku cenu. Darījuma rezultata tiek noteikta abam pusēm pieņemama cena. Lai gan pircēja lēmumu iegadaties preci ietekmē daudzi arējie faktori, cena tomēr ir viens no svarīgakajiem elementiem, kas nosaka gan realizacijas apjomu tirgū, gan rentabilitati. Tapēc cenu veidošanas koncepcija jaņem vēra ne tikai uzņēmuma iekšējie faktori, bet arī arējie faktori. Pēc konkurences kritērijiem pardevēja un pircēja cena liela mēra ir atkarīga no tirgus tipa.

Ka cenu veidošanas arējais faktors pastav dažadi tipi [4, 381]:

tīras konkurences tirgus;

monopolistiskas konkurences tirgus;

oligopolistiskas konkurences tirgus;

tīra monopola tirgus.

Tīras konkurences tirgus. Veido liels daudzums kadas preces pardevēju un pircēju. Atsevišķs pardevējs vai pircējs nevar būtiski ietekmēt tirgus cenu līmeni. Pardevējs nav spējīgs noturēt augstaku cenu neka ta, kas ir tirgū. Pircējs nevar iegadaties preci, kas būtu lētaka par tirgus cenu, jo tieši par tadu cenu šo preci var pardot jebkurš pardevējs. Mūsdienu apstakļos šada situacija pasaules tirgū vērojama tikai atsevišķam precēm, piemēram, dažada veida metaliem, vērtspapīriem. Šaja tirgū marketinga pētījumiem, metodēm preču virzīšanai tirgū un cenu veidošanai nav būtiskas nozīmes.

Monopolostiskas konkurences tirgū preces netiek pardotas un pirktas par vienotam tirgus cenam, bet gan par cenam, kas ir plaša diapazona. Ta ka preces (pakalpojumi) cita no citas var atšķirties ar savam lietošanas īpašībam, kvalitati, arējo noformējumu utt., pircējam tiek piedavati dažadi varianti.

Lai preces atšķirtos ne tikai ar cenu, pardevēji cenšas dažadas preces pardot dažados tirgus segmentos, piešķirt tam produkta marku, plaši lietot reklamu un citus marketinga līdzekļus, nemitīgi uzlabot savu preču kvalitati un paplašinat to sortimentu.

Oligopolistiskas konkurences tirgu veido neliels pardevēju skaits, kuri pardod līdzīgas vai atšķirīgas preces. Neliels pardevēju skaits izskaidrojams ar to, ka jauniem konkurentiem šada tirgū ir grūti iekļūt.Ikviens pardevējs momentani reaģē uz konkurentu stratēģiju un darbību cenu politikas joma. Pretēja gadījuma pircēji atri parietu pie piegadataja, kuram ir zemakas cenas. Tada gadījuma pardevējam naktos vai nu atgriezties pie iepriekšējam cenam, vai zaudēt savus pircējus.

Tīra monopola tirgū ir tikai viens pardevējs.Tads var būt, tirgus, ko pilnīgi parņēmusi kada valsts institūcija vai prece, kuras cenu nosaka valsts.Šados apstakļos cenas var noteikt arī zemakas par sabiedrisko ražošanas izmaksu līmeni-ja prece ir ļoti pieprasīta un pircēji nav spējīgi to iegadatie par tirgus cenu. Citos apstakļos cenu var noteikt ar nolūku segt izmaksas, gūt ienakumus (peļņu), samazinat patēriņu. Ja pastav privats regulējams monopols, tad valtij ir tiesības atļaut (neatļaut) tadu enu noteikšanu, kas dod iespēju gūt “ taisnīgu peļņas normu “. Ja pastav neregulējams monopols,uzņēmumam ir atļauts pašam noteikt jebkuru cenu, ja vien to “iztur” tirgus.

Cenas un cenu veidošanas metodes mainas atkarība no tirgus tipa. Katram uzņēmumam jazina, kada tirgū tas darbojas ka pardevējs vai pircējs.

Pašlaik Baltijas valstu tirgū parsvara valda monopolistiska konkurence, bet pastav arī tīrs monopols, kas inflacijas apstakļos noved pie preču cenu augšanas un ražošanas apjoma samazinašanas. Šada ekonomika nav normala, un tas talakai attīstībai nav dodami nekadi ieteikumi. Ekonomika ir vērojama tendence radīt realu tirgus situaciju, jo tiek paplašinata brīvo cenu darbība un ietekme uz patēriņa precēm un ražošanas līdzekļiem. Taču pieredzes un zinašanu trūkuma dēļ cenu veidošana tiek pieļautas kļūdas (cenas noteikšana, vadoties tikai no izmaksam; cenas nemainīgums apstakļos, kad tirgus situacija jau mainījusies; cenas noteikšana, ņemot vēra uzņēmuma darbības mērķi; nepietikama cenas daudzveidība atkarība no preču sortimenta un tirgus segmentiem u.c.)[3,38-40;4,381-382;5,149].

Arī tirgus, kur darbojas uzņēmums “Annas - V” ir monopolistiskas konkurences tirgus. Šaja tirgū ir daudz pardevēju un preces tiek piedavatas par daudzveidīgam cenam. Tatad piecējam ir iespēja izvēlēties. Ka likums, šados tirgus apstakļos darbojas pieprasījuma – piedavajuma sakarība. Bet, lai noturētos šada veida tirgū, “Annas - V” patstavīgi rūpējas par sava sortimenta uzlabošanu un papildinašanu.

Konkurentu piedavata produkcija ne ar ko daudz neatšķiras no “Annas-V” produkcijas - tiek ražoti tie paši preservi plastmasas iepakojuma ar dažadam piedevam un dažadas marinadēs. SIA “Annas-V” ir līderis preservu ražošana Latgalē ar produkcijas sortimenta gammu – 55 veidi. A/S “Kaija” filiale Rēzeknē parspēj visus ar vakuuma iepakojuma piedavato produkciju, kas ir ērta izmantošana, bet SIA “Angal” piedava vislielako saldētas zivs klastu. Tapēc monopolistiskas konkurences tirgū pircējs var izvēlēties viņam vispiemērotako ražotaju, kas apmierinatu viņa vēlmes, bet ražotajs var noteikt sev izdevīgas cenas, jo preces ir atšķirīgas un unikalas tirgū. Lai uzņēmuma “Annas - V” produkcija būtu patstavīgi pieprasīta, uzņēmumam ir jarūpējas par esošas produkcijas kvalitates stabilizēšanu, preces pilnveidošanu (iepakojuma izvēle, arēja izskata uzlabošana) un jaunu produkcijas veidu ieviešana ražošana.

2.7. Cenas un pieprasījuma elastīguma noteikšana

Pieprasījuma elastīgums ietekmē uzņēmēja ienakumu apmēru. Tapēc viņam jacenšas pieņemt lēmumu par dotajos apstakļos optimalo cenu.

Preces tiek pirktas dažadu iemeslu dēļ. Visi pirkumi ir pircēju vajadzību un prasību izpausme. Pircējs salīdzina no preces gūto efektu ar izdevumiem tas iegadei, t.i. ar preces cenu. Katram pircējam ir individuals vērtējums, ņemot vēra savu attieksmi pret noteikto cenas līmeni. Individualo vērtējumu kopums dod visparēju ta vai cita cenas līmeņa patērētaja vērtējumu.

Pieprasījuma jūtīguma pakapi attiecība pret cenu sauc par pieprasījuma elastīgumu [3,43]. Var runat par elastīgu un neelastīgu pieprasīujmu. Dažadam precēm pieprasījuma elastīgums ir atšķirīgs. Pieprasījuma elastīgums ir atkarīgs no tirgus segmenta, kura attiecīgo preci pardod, no pardevējuzņēmuma, no pardošanas laika un cenu maiņas analogam konkurentu precēm. Uzņēmums “Annas - V” sava darbības perioda ir novērojis dažas pieprasījuma elastīguma sakarības un pēc tam tad arī vadījies cenu noteikšanas procesa. Pieprasījum strauji pieaug un turas viena līmenī, kad produkcijas cenas ir salīdzinoši zemas, bet pieprasījums svarstas un samazinas, kad cenas ir realatīvi augstas. Vēl pieprasījums nemainas precei, kad tai nav aizstajējpreču. Šads pierasījums ir novērojams jauam produkcijas veidam, kada vēl nav konkurentiem. Tapēc uzņēmums patstavīgi informē pircējus par jauninajumiem. Ka jau tika pieminēts iepriekšējas nodaļas, uzņēmums patstavīgi mēģina uzlabot arī jau esoššas preces, lai maksimali atšķirties no konkurentiem ar kvalitati un preču īpašibam. Tabula 1.2. ir paradīti pieprasījuma elast’’iguma ietekmējošie faktori, kuri darbojas visos uzņēmumos.

1.2.. tabula Pieprasījuma elastīgumu ietekmējošie faktori[3,46]

Uzņēmums “Annas - V” ir apguvis macību, ka samazinot preces cenu var gūt lielakus ieņēmumus elastīga pieprasījuma gadījuma, tapat ka pastavot neelastīgam pieprasījumam. Spreižot pēc pašreiēja piesatinajuma tirgū, kur ir vērojama patstavīga preču sortimenta atjaunošanas, var secinat, ka tirgū pastav elastīgs pieprasījums.

Pieprasījuma elastīguma E pakapes noteikšanai tiek noteikti vairaki kritēriji:

ja E > 1, pieprasījums ir elastīgs;

ja E < 1, pieprasījums ir neelastīgs;

ja E = 1, pieprasījums ir elastīgs ( bez īpaša efekta ienakumu līmenī cenas lietošanas gadījuma ).

Praksē elastīgums ir ļoti grūti nosakams, un tapēc ir grūti orientēties cenas noteikšana vadoties no ta. Uzņēmuma vadībai var ieteikt vadīties pēc iepriekšēja laika perioda nosakot cenu, atkarība no pieprasījuma elastīguma. Bet reala situacija tirgū jebkura situacija var strauji mainīties, un tapēc ir grūti paļauties uz šadu analīzi. Pielietojot tirgus testēšanas metodi, pieprasījuma elastīguma aprēķinašanai, uzņēmumam ir jaivēlas noteiktu skaitu pircēju, noteikta teritorija un japiedava sava produkcija pa dažadam eksperementalam cenam. Pēc eksperimenta jasalīdzina ieņēmumus ar realizaciju pa parastajam cenam. Bet izvēloties šo metodi var izpētīt tikai pircēju rīcību un reakciju, izslēdzot parējos, arpuscenas faktorus. Pielietojot anketēšans metodi, lai uzzinatu kadai cenai pircēji dot priekšroku, prasa lielus izdevumus.

2.8. Valsts politikas ietekme uz cenu veidošanos.

Valdības sektrors var ietekmēt uzņēmumu ar saimniecisko likumdošanu, kuras uzdevums ir radīt un attīstīt tiesisko bazi tirgus ekonomikas efektīvai funkcionēšanai (likumi regulē uzņēmējdarbības formas un nosacījumus, nodokļus, arējos ekonomiskos sakarus utt.). Valsts ar dažadu sviru palīdzību var uzturēt stabilu ekonomisko situaciju, nepieļaut tas lejupslīdi, ka arī nezaudēt pozīcijas arējos tirgos (piemēram, Krievija). Uzņēmuma darbību un cenas veidosanos ietekmē valsts noteiktie nodokļi, muitas tarifi eksportam un importam, kas spēj uzņēmējdarbību gan sekmēt, gan kavēt.

Uzņēmumam arī ir japielagojas un jaievēro LR un arzemēs noteiktie preču ražošanas un uzglabašanas standarti. Standartizacijas attīstība ir cieši saistīta ar ražošanas procesu un ar preču kvalitates uzturēšanu. Standarti nosaka dažadus noteikumus, visparējos principus, raksturlielumus un prasības, kuras jaievēro ir arī SIA “Annas - V”. Uzņēmumam ir japielagojas dažadu terminu, apzīmējumu, tehnoloģisko procesu, produkcijas kontroles metožu, iesaiņošanas noteikumu, piemēram, etiķetes (3. pielikums) un glabašanas noteikumu normu ievērošanai. Ta ka firma sadarbojas arī ar arzemju partneriem, ir jaievēro arī starptautiskie standarti, kas nosaka preču atbilstību noteiktam prasībam. Uzņēmums vadas pēc valsts noteiktajiem standartiem zivju ražotajiem (piemēram, daudzas receptes ir izstradatas indženiercentra “Liedags”). Visu noteikumu un standartu ievērošana prasa ne mazus naudas ieguldījumus produkcijas ražošanai.

Valsts parvaldes iestadēm, izmantojot makroekonomikas metodes, jaseko, ka attīstas ekonomika (pozitīvi vai negatīvi), un jaizlemj, kas būtu jadara, lai pazeminatu bezdarba vai inflacijas līmeni un arī palielinatu produkcijas ražošanu. Piemēram, zvejsaimniecības stavoklis Latvija ir strauji pasliktinajies (3. un 4. pielikums). Valdībai ir iespēja ietekmēt makroekonomiku tieši, īstenojot dažadas politikas. Valdība, Centrala banka, izmantojot dažadus līdzekļus, kontrolē un regulē finansu attiecības valstī.

SIA “ANNAS - V” darbību ietekmē arī valsts monetara politika. Centrala banka var palielinat vai samazinat kredīta likmi. Ja procenta likme tiek samazinata, tad:

samazinas kredītu procenta likmes komercbankas,

uzņēmumam būs pieejami lētaki kredīti,

būs iespēja paplašinat ražošanu,

varēs pieņemt papildus darbiniekus,

samazinasies produkcijas pašizmaksa,

palielinas uzņēmuma peļņa.

Ja procenta likme palielinas, tad notiek pretējs process.

Valdības fiskala politika vairak ietekmētu arī SIA “Annas - V” , ja šis uzņēmums tiktu reģistrēts Rēzeknes specialaja ekonomiskaja zona. Uzņēmums varētu saņemt nodokļu atvieglojumus.

Ta ka Latvija no planveida ekonomikas uz tirgus attiecībam parorientējas samēra nesen, tad pastav daudz dažadas problēmas. Centrala problēma ir saistīta ar uzņēmuma spēju ražot produkciju nevien vietējam tirgum, bet arī eksportam. Lai ražotu komkurētspējīgas preces, ir nepieciešama tehnoloģiju pilnveidošana.

2.9. Cenu veidošanas metodes.

Cenu ir grūti noteikt, jo ir jaņem vēra daudzi to ietekmējošie faktori (ka, piemēram, pircēja uztvere, juridiskas saistības, marketinga mērķi, mērķi peļņai, sadale, veicinašanas stratēģija). Bet ne vienmēr par tiem ir pietiekoša informacija. Uzņēmuma specialistiem ir jaatrod tada cena, kas rezultata dotu peļņu. Ja cena būs parak augsta, pircējs var izvēlēties konkurentu, bet, ja parak zema, tad var nenosegt izmaksas. Tapēc nosakot cenu nepietiek tikai ņemt vēra ražošanas izmaksas un peļņu. Cenas noteikšana ir lēmums, kuru pieņemot ir jaņem vēra sekojoši svarīgi faktori:

Ø     Izmaksas,

Ø     Konkurence,

Ø     Piedavajums un pieprasījums,

Ø     Mode un sezonalitate,

Ø     Valdības līdzdalība cenu noteikšana.

SIA “Annas – V” ir divi galvenie paņēmieni cenas noskaidrošanai uz produkciju: rēķinoties uz ražošanas izmaksam un produkta noietu un no tirgus iespējam (pirktspējas). Pirmais paņēmiens tiek dēvēts par cenu noteikšanu pēc izmaksam, otrais – cenu noteikšana balstoties uz pieprasījumu. Trešais paņēmiens ir maz izplatīts, bet tomēr svarīgs. Tas ir cenas noteikšana balstoties uz analoga produkta konkurentu cenam.

Cenai jabūt ne zemak par tadu līmeni, kas dod iespēju segt izmaksas, ka arī ne augstakai par līmeni, virs kura vairs nav pieprasījuma pēc piedavatas preces. Starp šiem līmeņiem var noteikt dažadas cenas, kas liela mēra ir atkarīgas no izvēlētas metodes.

SIA “ANNAS - V” cenu veidošanas mērķi:

sasniegt planoto atdevi no ieguldīta kapitala,

palielinat peļņu perspektīva,

palielinat peļņu pašreizeja situacija,

panakt izmaksu atru apmaksašanos,

stimulēt atrus maksajumus,

saglabat uzticību saviem starpniekiem,

vajinat konkurentus, pazeminot cenas savam precēm.

Parasti uzņēmums “Annas - V” pielietojot izmaksu metodi, dala to divas apakšgrupas, kuru pielietojums ir atšķirīgs. Pirma metode ietver uzcenojuma noteikšanu konkrētam produkcijas veidam. Šī metode ir ļoti vienkarša un ta pielietojas preču cenas noteikšanai, kas tiek pardotas vietējam tirgum, jo zivju parstradei un zivju produktu ražošanai ir nepieciešams samēra ilgs apstrades laiks un vietēja tirgū nevar noteikt pieprasījuma daudzumu noteiktam laika periodam. SIA “Annas - V” šis uzcenojuma procents ir apmēram no 10 – 25 %. Uzņēmuma “Annas - V” šī metode netiek lietota atseviķi, neņemot vēra citas. Šī metodes trūkus ir tas, ka ta nav saistīta ar pieprasījumu un netiek ņemtas vēra aizvietotajpreces.

Vērtējot šo metodi, var teikt, ka ta var tikt pielietota veidojot cenas jaunai precei, kad nav iepējams to salīdzinat ar agrak ražotajam.

Eksportējamas preces gadījuma, uzņēmums pielieto cenu veidošanos balstoties uz planoto peļņu. Uzņēmums “Annas - V” uzstada sev mērķi – gūt noteiktu peļņu un orientējas pēc tas. Uzņēmuma ražošanas daļa un uzņēmuma ekonomists saskaita visas iespējamas (ražošanas un visparējos izdevumus) izmaksas un pievieno planoto peļņu.

Ar metodes palīdzību var rast atbildi uz sekojošiem jautajumiem [7,272]:

kadai jabūt cenai, lai, ražojot noteiktu apjomu produkcijas, gūtu noteiktu peļņu;

kadam jabūt ražošanas apjomam, lai gūtu noteiktu peļņu situacija, kad nozarē ir izveidojusies noteikta cena;

ja uzņēmums saskaras ar resursu deficītu, kadam ir jabūt ražošanas apjomam, lai gūtu noteiktu peļņu.

Piedavajums un pieprasījums ir ekonomiskie faktori, kas ietekmē cenu. Pieprasījums un piedavajums ir cieši saistīti un ir atkarīgi no cenas un otradi. Pie vienotas cenas var nonakt tikai izanalizējot tirgu un šīs divas tirgus sviras. Visizdevīgaka cena gan pardevējam, gan pircējam būs līdzsvara cena. Līdzsvara cena nav nemainīga, ta mainas līdz ar pieprasījuma un piedavajuma palielinasanos vai samazinasanos.

Šeit pie cenu noteikšanas par palīgu var kalpot cenu līmenis par analogu produkciju vai pakalpojumu. Pardodot produkciju ir japievērš uzmanību preces analogiem veikalos, supermarķetos, vairumtirdzniecības bazēs un citos iespējamos tirdzniecības punktos. Ja ir iespēja, tad var veikt analīzi: no kadiem materialiem ir izgatavoti analogi, kada ir to kvalitate. Parasti liela cena ir attaisnota ar materialu lielu kvalitati, lieliskam dizainam u.t.t. Pie tadas sistēmas labak ir dot lielu cenu un dod atlaides, neka uzreiz pardot par normalu cenu. Galvenais sarežģījums slēpjas taja apstaklī, ka cenai jabūt tadai, kuru būs ar mieru maksat pircējs, bet janosaka to ir pardevējam. Vienalga kada būs noteikta cena, nav garantijas, ka precei būs pieprasījums. Tada veida, izveidojot cenu balstoties uz pieprasījumu, cena nosakas balstoties uz izmaksu lielumu un ceļas līdz līmenim, kuru, pēc pardevēja domam, ir gatavs maksat pircējs.

Acīmredzams, ka cena ietekmē pieprasījumu: ja ir noteikta liela cena, tad ir šaubīgi, ka pardošanas apjomi būs lieli, bet ja ir noteikta zema cena, tad pardosies daudz, bet ar mazu peļņu, vai vispar ar zaudējumiem.

SIA “Annas-V” ļoti nopietni uztver konkurentu cenu svarstības, kas palīdz orientēties tirgus situacija un, kas nosaka tirgus cenu pēc kuras vadas ražotaji. Uzņēmuma cenas var būt tadas pašas ka konkurentiem (Pielikums Nr. 4)vai arī zemakas vai augstakas. Tads cenu veidošanas veids jau bija minēts cenu noteikšana, kura balstījas uz pieprasījuma. Šis paņēmiens prasa konkurentu analoģiskas preces analīzi, ņemot vēra visas tas atšķirības. Protams, cenas zemaka robeža ir preces pašiamaksa, bet turpmak viņas nekalpos ka orientieris. Uzņēmums var turēties uz vidēja cenu līmeņa, kas garantē izvairīties no kļūdam cenu noteikšana, bet taja paša laika nenesīs lielu peļņu un izslēdz iespēju vest cenu cīņu ar konkurentiem. Pašlaik SIA “Annas - V” ir novērojusi 5 konkurentus Latgales reģiona: SIA “Angal”, SIA “Oniors”, A/S “Kaija”, SIA “L.A.K.” un SIA “Sventa - A”. Latgales tirgus tika sadalīts starp 5 ražotajiem, līdz ar to cenu līmenis srtauji kritas. Ja uzņēmums “Annas – V ” agrak nebija domajis par marketinga nepieciešamību uzņēmuma vadīšana, tad tagad dažadu pasakumu veikšanai tiek veltīts daudz laika, pūļu un līdzekļu sava tirgus aizstavēšanai un paplašinašanai.

3. Cenu veidošanas stratēģija

3.1. Jauno preču cenu veidošanas stratēģija

Uzņēmumi darbojoties konkurences apstakļos, dažreiz nepieciešams mainīt jau noteiktas bazes cenas un pielagoties tirgus situacijai. Tadēļ uzņēmumam japlano un jaīsteno noteikta cenu veidošanas stratēģija. Galvenie stratēģijas virzieni ir šadi [4,402]:

jauno preču cenu veidošanas stratēģija;

stratēģija cenu piemērošanai tirgum.

Uzņēmums “Annas - V” ražojot jaunas preces izšķir 2 veidus:

jauna prece - oriģinals, kas atšķiras no iepriekš ražotajam;

jauna prece - imitacja, kas tikai pēc dažam īpašībam atšķiras no līdzīgam precēm.

Nosakot jaunai precei – oriģinalam cenu uzņēmums vadas pēc galvena mērķa: maksimali iegūt peļņu no šīs produkcijas, kamēr to nav ieviesuši konkurenti. Tatad uzņēmums lieto nokrejošanas cenas stratēģiju.

Gūstot maksimalu peļnu uzņēmums var atra laika perioda segt ražošana ieguldītas un visparējas izmaksas (jaunu tehnoloģiju iegade, sertifikacija, laboratoriskie pētījumi un veterinaras parbaudes). Krītoties pieprasījuma pēc preces, uzņēmums attiecīgi samazina cenu, līdz ar to iegūstot jaunus segmentus.

Nosakot jaunai precei – imitacijai cenu uzņēmums pieturas mērķim iekarot lielaku tirgus daļu, piedavajot lielaku preču sortimentu. Precei – imitacijai ir maz atšķirīgu īpašību, tapēc nosakot preces cenu var vadīties pēc līdzīgam precēm, jo pircējs nemaksas vairak neka ta maksa. Laika gaita, pircējam samierinoties ar kvalitati, var tikt palielinata cena.

3.2. Stratēģija cenu piemērošanai tirgum

Uzņēmumi, veidojot marketinga stratēģiju, bieži paredz cenu piemērošanu tirgum atbilstoši pieprasījumam, izmaiņam un citam situacijam. Cenu piemērošanai tirgum, lieto šadas stratēģijas [4,406]:

cenu atlaides veidošana;

diferencēto cenu veidošana;

psiholoģiskas cenas veidošana;

patēriņvērtības cenu veidošana;

stimulējošu cenu veidošana;

cenu veidošana pēc teritoriala principa;

starptautisko cenu veidošana.

Uzņēmums “Annas - V” sava darbības laika pielieto dažadas cenas noteikšanas stratēģijas, kas ir labvēlīgas piercējiem. Šadu stratēģiju pamata ir pircēja piesaiste izdevīgakam piedavajumam. SIA “Annas - V” izmanto vairumtirdzniecības atlaides, kas ietver procentualu atvieglojumu pircējiem, kas iepērkas uz lielam naudas summam vai arī to dara bieži. SIA “Annas - V” izmanto atlaides arī piesaistot lielveikalus, vairumtirdzniecības bazes vai uzņēmumus ar vairaku veikalu sistēmu.

SIA “Annas - V” piedava elastīgas cenas stratēģiju. Ta ka uzņēmums apkalpo Gandrīz visu Latgales raģionu, tad katram Latgales rajonam tiek piedavatas atšķirīgas cenas. Cenu līmenis tiek noteikts pēc pieprasījuma konkrētaja rajona, kas savukart izriet no attiecīga rajona pirktspējas.

Ražojot produkciju priekš eksporta uz Krieviju (agrak) un uz Čehiju, cenas tiek noteiktas pēc analogiem izstradajumiem attiecīgaja valstī, ievērojot ražošanas un visparējos izdevumus.