BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA.

Ekonomikas katedra.

Marketinga prakses atskaite.

SIA “MMA” darbības izvērtēšana.

Īss SIA “MMA” apraksts.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MMA” dibinats 1994. gada 30. Novembrī.

Dibinataji:

Maris Savielis,

Alfonsas Tumavičus,

Maris Zalītis.

Bet 2000. gada 9. Maija notikušas izmaiņas daļu īpašnieku vidū. Tas ir Maris Savielis nopircis no Mara zalīša viņam piederošas kapitala daļas, un tagad Marim Savielim pieder lielaka kapitala daļu, tas ir Marim Savielim pieder 8 kapitala daļas.

Notikusi vēl viena izmaiņa kapitala daļu īpašnieku vidū. Pēc tiesas lēmuma mantojuma piešķirtas Alfonsa Tumaviča kapitala daļas Annai Tumavičai, ka mantojums.

SIA “MMA”atrodas Valkas rajona, Smiltenē, Smilšu iela 4 – 32. SIA “MMA” ražotnes atrodas Rūjiena, Rēzeknes rajona, “Ezerniekos” un Valkas rajona, Blomes pagasta “Lapsiņas”.

Uzņēmums nodarbojas ar:

Mežsaimniecības un kokmaterialu sagatavošanu,

Mežsaimniecību un kokmaterialu sagatavošanu saistītiem pakalpojumiem.

SIA “MMA” saimnieciskas darbības novērtējums.

Uzņēmuma saimnieciska attīstība kopuma ir perspektīva un daudzsološa, ko arī parada pēdējo gadu apgrozījuma samazinašana, bet peļņas pieaugums.

Kas redzams šaja tabula:

Uzņēmums izmanto intensīvo attīstības stratēģiju, tas ir izmanto visas iespējas gan tirgus paplašinašana, gan jaunu produktu ieviešana, ka arī ražošanas paplašinašana. Protams šo stratēģijas pilnveidošanu ierobežo uzņēmuma iespējas un naudas līdzekļi. Uzņēmums pašlaik cenšas palielinat savu tirgus daļu un ieviest jaunu produktu tirgū, kas atver iespēju uzņēmumam apgūt jaunu tirgu.

Mans uzskats ir ka uzņēmuma virziens ir pareizs un perspektīvs, bet vairak vajadzētu pievērt uzmanību tirgus izpētei un konkurentu darbības virzieniem, kas varētu palīdzēt efektīvak sadalīt uzņēmuma resursus un sasniegt uzņēmuma mērķus.

Organizatoriska struktūra.

Organizatoriska struktūra un funkciju sadale.

Pašlaik uzņēmuma ir nodarbinati 97 darbinieki, kuri katrs nodarbojas ar saviem darba pienakumiem.

Uzņēmumam ir viens vadītajs, 2 gramatvedes, kuras apkopo visu ienakošo informaciju no 3 ražotņu menedžeriem, kas savu kart vada katrs 2 maiņu brigadierus. Bet parējie darbinieki ir vainu darba galdu operatori, kas ir kvalificēti specialisti darba ar viņiem uzticētajiem garba galdiem, vai nu ir palīgstradnieki, kas savu kart ir pakļauti darba galdu operatoriem.

Darba organizēšana notiek ta, ka katram darbiniekam ir sava darba vieta, par kuru viņš ir atbildīgs, Tas ir izveidots tapēc lai darbinieki nemaisītos viens otram un tiktu visi darbi laicīgi un kvalitatīvi veikti.

Mans uzskats un viedoklis, ko es esmu secinajis pētot šadas struktūras darbību ir, ka šada uzņēmuma struktūra ir efektīva šada tipa uzņēmuimos, bet ir arī savi mīnusi, tas ir iztrūkst Marketinga daļas, kas būtiski sekmētu uzņēmuma darbību, jo pats uzņēmuma vadītajs nevar nodarboties ar Marketingu vienlaicīgi un ar produkcijas noieta realizēšanu, jo produkcijas noieta realizēšana atņem daudz laika, un tadejadi netiek rasta iespēja tirgus pētīšanai un konkurentu stratēģiju pētīšanai, ka arī tirgus daļas apzinašanai.

Tadejadi bez šīs Marketinga daļas tiek arī daļēji bremzēta uzņēmuma attīstība, jo netiek arī izstradati konkrēti attīstības plani, kas sekmētu uzņēmuma darbību un attīstību.

Preču un pakalpojumu sortiments.

Uzņēmums nodarbojas ar kokmaterialu sagatavošanu un galdniecības produktu ražošanu, pēc pasūtījumiem.

Kokmaterialu sortimemnta ietilpst visu izmēru šadas preces:

Latas,

Dēļi,

Brusas,

Līstes.

Galdniecības produktos ietilpst:

Durvis,

Logi,

Soli.

Pakalpojumos ietilpst visi pakalpojumi kas saistīti ar Mežsaimniecību izstradi un kokmaterialu piegadi. Daži no pakalpojumiem:

Transporta pakalpojumi,

Kokmateriali zaģēšana,

Zaģu sainašana.

Parsvara preces tiek eksportētas, bet arī tiek piedavatas vietējam tirgum. Gataviekokmateriali 90% iet eksportam un parējais paliek vietēja tirgū. Kas attiecas uz Galdniecības produktiem, tad tie parsvara tiek tirgoti tepat vietēja tirgū.

Tur pretīm pakalpojumi tiek piedavati tikai vietējam tirgum, jo nav iespējas un līdzekļu piedavat starptautiskajam tirgum.

Operatīva planošana.

Praktiski uzņēmuma ir tikai operatīva planošana, jo uzņēmums plano tikai īsiem laika posmiem. Tas ir tikai tapēc ka ir lielas pieprasījuma svarstības dotaja nozarē un nevar izšķirt pieprasījuma pec viena produkta, jo pasūtījumi mainas regulari ik pēc viena mēneša. Praktiski katru mēnesi uzņēmumam nakas parorentēties uz cita izmēra produkcijas ražošanu, bet tas neaizkavē uzņēmuma darbību.

Opreatīva planošana noteik gan spontani, gan daļēji planojot, jo nav iespoējams precīzi visu izplanot. Tas saistīts ar biežajam produktu un to cenu maiņam. Kas nepavisam dažreiz nav prognozējamas. Pašlaik tie plani kas ir bijuši ir veiksmīgi īstenoti, un tiek piestradats pie ta, lai varētu šos planus precīzak izveidot un izstradat.

Krajumi un izejvielas.

Uzņēmuma krajumi praktiski ir maz, jo koksne ir viena notam izejvielam, kas nevar ilgstoši uzglabaties neapstradata, un ja uzglaba tad koksne pliek melna vai sak trupēt, kas nav pieļaujams.

Izejvielas tiek planotas tikai uz doto pasūtījumu daudzumu, lai nepieļautu koksnes bojašanos, un tadejadi neradot uzņēmumam materialos zaudējumus. Uzņēmums saņemot pasūtījumu izplano, cik būs nepieciešama koksne ša pasūtījuma realizēšanai.

Budžeta planošana.

Praktiski netiek izstradats precīzs budžeta planojums. Budžeta planojums ir tikai pašam uzņēmuma vadītajam galva, un netiek uz papīra izklastīts. Un arī netiek planoti visam gadam bet tikai vienam mēnesi. Varētu arī teikt ta ka uzņēmums sev uzstada tadus mērķus ko var realizēt viena menesī neplanojot neko parak talu uzpriekšu.

Uzņēmuma marketinga darbības analīze.

Lielaka klientūra ir uzpircēji kas nodarbojas ar gatavas produkcijas uzpirkšanu un talaku eksportu un realizaciju. Uzņēmumam ir mērķa tirgus šie uzpircēji un arī individualie pasūtītaji.

Uzņēmuma notiek nedisciplinēta tirgus segmentacija, jo netiek īpaši tirgus sadalīts segmentos, bet ir viens liels tirgus un uz visiem produkcijas veidiem tiek veikti vienadi uzņēmuma darbības pasakumi.

Uzņēmums ievac un analizē tikai preču realizēšanai nepieciešamo informaciju. Tiek ievakta tikai ta informacija, kas nepieciešama, lai aprēķinatu ar preču ražošanu saistītos izdevumus un peļņu. Nav izveidota noteikta sistēma ka tiek analizēti dati, jo uzskata ka nav nepieciešama sīkaka tirgus analīze. Manu prat šis uzskats ir kļūdains, tapēc ka uzņēmums līdz ar to nepievērš pietiekamu uzmanību tirgus izpētei, kas varētu nodrošinat vēl veiksmīgaku uzņēmuma darbību.

Uzņēmums nenodarbojas arī ar pieprasījuma noteikšanu, jo to ir grūti noteikt, un tas būtu janosaka katram atsevišķam pasūtījumam, ko pilda uzņēmums. Uzņēmuma pasūtījumi regulari mainas, un nav iespējams noteikt konkrētu pieprasījumu katram pasūtījumam. Tas pats attiecas arī uz tirgus ietilpību, to nevar noteikt katraim pasūtījumam, bet visai precei kopuma, jo katrs pasūtījums ir specifisks ar saviem preču izmēriem un vizualo novormējumu. Uzņēmuma netiek novērēta tirgus ietilpība, jo ta ir liela. Tik ilgi, cik ilgi pastavēs mebeles un celtniecība tik ilgi arī būs nepieciešami kokmateriali.

Uzņēmums labprat ieiet arī jauna tirgū, ja vien atļauj ta finansialais stavoklis un ja ir izdevīgi to darīt. Vairak arī pētijumi jaunajam tirgum netiek veikti, kas var radīt lielas problēmas uzņēmuma stavoklī. Tas ir uzņēmums neizpēta tirgus ietilpību, kas ir nepieciešamai, lai zinatu vai pēc ilgaka laika nerastos situacija ka šo preci vairak nevienam nav vajadzīga, bet uzņēmums nav atpēlnījis savas investīcijas, dotas preces ražošana, nerunajot nemaz par peļņas iegūšanu.

Runajot par konkurentiem, tie ir praktiski visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar mežu izstradi un kokmaterialu ražošanu, bet lielakie notiem ir:

ù      SIA “Ošukalns” – atrodas Jēkapilī,

ù      SIA “Vinge” – atrodas Cēsīs,

ù      SIA “Bal Lukss” – atrodas Rīga,

ù      SIA “Reizeknes MRS” – atrodas Rēzeknē.

Visu konkurentu stipra puse ir ta ka viņu ražošanas apjomi ir lielaki neka SIA “MMA”. Kas dod viņiem iespēju realak ieņemt lielaku tirgus daļu neka SIA “MMA”.

Protams var izšķirt arī citas sīkakas priekšrocības konkurentiem bet tas nav būtiskas, jo drīzuma šīs priekšrocības tiks novērstas.

Runajot par vajajam pusēm konkurentu vidū. Šīs vajas puses ir saistītas ar izejmaterialu iepirlkšanu. Un ir izšķirami katram atsevišķi.

SIA “Vinge” trūkums ir tas ka atradas viena vieta un tadejadi sadardzinēs viņu izejvielu transporta izdevumi, ja javed izejvielas no talakam vietam. Tas pats arī atiecas uz parējiem konkurentiem, bet mazak attiecas uz SIA “Ošukalns” kas atrodas tada apvidū kur ir maz kokzaģētavu, kas ir mazakas par šo lielo kokzaģētavu. Šaja sakarība es gribētu teikt ka vislielakas problēmas ir SIA “Bal Lukss”, kas atrodas Rīga, kaut gan atrodas tuvu preces noieta vietai, bet atrodas talu no izejmaterialiem, kas būtiski sadardzina trtansporta izdevumus, jo izejvielas ir jaieved tur pat uzpusi vairak neka tiek saražota gatava produkcija.

Ka jau tika minēts uzņēmumam ir plašs preču sortiments. Uzņēmums atšķiras no parējiem uzņēmumiem ar savu augsto preču kvalitati. Preces tiek iepakotas pēc pasūtītaja vēlmes un tas pats arī attiecas uz preču marķēšanu.

Izejvielu piegadataji ir individualas personas, kas nodarbojas ar mežsaimniecību izstradi. Uzņēmums neslēdz līgums saistības ar piegadatajiem. Līgumi tikai tiek noslēgti tikai par noteikto daudzumu, kas ir jau piegadats. Izejvielu cenas ir svarstīgas no 17 līdz 22 Ls par kubikmetru zaģbaļķu.

Uzņēmums atrodas Valkas rajona, Smiltenē, Smilšu iela 4 – 32. SIA “MMA” ražotnes atrodas Rūjiena, Rēzeknes rajona, “Ezerniekos” un Valkas rajona, Blomes pagasta “Lapsiņas”.

Preču cenas vidēji ir 60 Ls par kubikmetru. Uzņēmums nedod nekadas atlaides saviem klientiem, jo sadarbojas ar uzpircējiem, kas nosaka cenas.

Preces sadalas pa pasūtījumiem, kas savukart tiek nogadati ar savu transportu pasūtītajam, kuri ir preču uzpircēji, kas nodarbojas ar preču importu.

Uzņēmums veic reklamas kampaņas tikai izejvielu iepirkšanai, kas ir būtiskaka ražošanas sastavdaļa. Reklama netiek cītīgi planota tiek iegūldīti tikia brīvie uzņēmuma līdzekļi, tas ir kad ir nauda tad ievieto reklamu kad nav tad arī to nedara. Reklamas efektivitate ir ievērojama, derētu tikai pastiprinat un planveidīgi ievietot reklamas. Reklamu ievieto Laikrakstos un arī dažreiz tiek izmantots radio un televīzija.

Uzņēmuma nav marketinga struktūr vienības, bet šīs funkcijas veic pats uzņēmuma vadītajs. Praktiski marketinga funkcijas tiek minimali veiktas, ko varētu uzlabot uzņēmuma tikia izveidojot struktūr vienību.