Satura radîtajs

Anotacija

Ievads

1. Uzòçmuma raksturojums

2. Saldus pilsçtas tirgus izpçte

3. Uzòçmuma paplašinašanas iespçjas

4. Arçjas vides analîze

4.1. Nozares vides raksturojums

4.1.1. Konkurentu izpçte

4.1.2. Klientu galvenie piesaistes motîvi

4.1.3. Preèu piegadataju izpçte

4.1. Visparçjas arçjas vides raksturojums

4.2.1. Demografiskie faktori

4.2.2. Politiskie faktori

4.2.3. Socialie un kultûras faktori

4.2.4. Makroekonomiskie faktori

4.2.5. Tehnoloìiju attîstîba

4.2.6. Globalizacija

5. Iekšçjas vides analîze

5.1. Marketings un ta nozîme uzòçmuma darbîba

5.2. Uzòçmuma mçríi

5.3. Cenu politika uzòçmuma

5.4. Uzòçmuma personala raksturojums

6. Noieta veicinašanas stratçìija

7. Uzòçmuma finansu planošana

IEVADS

Attîstoties tirgus konkurencei Latvija aktuali ir kïuvuši marketinga jautajumi, kas socialisma netika izmantoti un vçra òemti. It sevišíi tagad kad Latvijas Republikai viena no prioritatçm ir iestašanas Eiropas Savienîba, kura ir brîva kapitala, brîva preèu, brîva pakalpojumu un darbaspçka kustîba starp Savienîbas dalîbvalstîm – uzòçmçjiem ir nepieciešams sagatavoties daudzam bûtiskam parmaiòam ekonomiskaja vidç, apbruòoties ar pçc iespçjas labakiem tirgus jomas ieroèiem, iemacîties tos prasmîgi izmantot savu produktu pozîcijas veidošanai. Brîvais tirgus ES valstîs rada gan brîvîbu, gan arî daudzos papildus nosacîjumus šîs brîvîbas realizacijai. Preèu realizacijas, daudzie sanitari higçniskie, politiskie un ekonomiskie ierobežojumi, tirgus iekarošanas specifika un arî papildu izdevumi nereti ir dargs un darbietilpîgs process, lai uzòçmumi atrastu noietu un bûtu izdevîgi gan devçjam, gan òçmçjam.

Marketings jeb pircçju vajadzîbu vispusîga un rûpîga analîze, konkurentu darbîbas analîze, ka arî ceïu meklçšana, lai paaugstinatu preèu un pakalpiojumu vçrtîgumu pircçjiem, turpmak noteiks uzòçmuma pastavçšanu. Lîdz ar to uzòçmuma panakumi atkarîgi no makas saskatît marketinga likumsakarîbas apkartçja vidç. Svarîgi ir apzinaties, ka patçrçtajs nepçrk vienkarši produktu, bet gan apmierina savas vçlmes. Izdzîvos tas uzòçmums, kuram visprecîzak izdosies noskaidrot patçrçtaja vçlmes un piepildît tas. Lai to panaktu, nepieciešams patstavîgi sekot lîdzi tirgum un ta attîstîbas tendencçm, parzinat gan savas, gan konkurentu vajas vietas, spçt laikus un efektîvi reaìçt uz konkurentu darbîbu.

Pagaidam vietçjie uzòçmumi ïoti reti strada pçc marketinga principiem, jo šim nolûkam ir nepieciešamas ne tikai zinašanas, ka pardot produktu, ir jazina arî iespçjamie produkta ceïi no ražotaja lîdz patçrçtajam un to izpçtes principi.

Uzòçmuma vadîtajiem vajadzçtu saprast ka marketings ir jebkura uzòçmuma neatòemama sastavdaïa. Bizness, kas balstas uz stingriem marketinga principiem, praksi un planošanu, parcietîs ekonomikas krîzes un pilnîba spçs izmantot uzplaukuma periodus.

Taèu daudz kas ir atkarîgs arî no uzòçmuma mçríiem, parvaldes iespçjam un resursu esamîbas. Nauda var tikt novirzîta uzòçmuma modernizçšanai, lai pazeminatu izmaksas, ka arî reklamdarbîbai. Uzòçmumam janosaka savi mçríi, lai uzòçmçjdarbîbas process tiktu maksimali labi nodrošinats ir javeic liels izpçtes darbs.

Diplomdarba mçríis ir novçrtçt I/U “Velve – 2” tirgus nišu un tas paplašinašanas iespçjas, ka arî sagatavot ieteikumus darbîbas uzlabošanai. Lai varçtu novçrtçt tas darbîbu, tiks pçtîta uzòçmuma attîstîba, konkurenti, jo tadejadi var uzzinat daudz ko jaunu – klientu vçlmes un iespçjas, cenu veidošanas politiku utt..

Diplomdarba uzdevums ir izpçtît;

Saldus pilsçtas tirgus struktûru un attîstîbas tendences.

Izvertçt uzòçmçjdarbîbas iekšçjo un arçjo faktoru ietekmi uz bara darbîbu.

Izpçtît tirgus grupu, kas saòem firmas sniegtos pakalpojumus, un izstradat efektîvus paòçmienus, ka iedarboties uz potencialiem klientiem.

Izvertçt cenu politikas struktûru.

Noteikt bara tirgus paplašinašanas iespçjas.

1. Uzòçmuma raksturojums

Bars “Velve” ir viena îpašnieka uzòçmums. Pats îpašnieks - direktors aktîvi iesaistas firmas saimnieciskaja darbîba. Direktors plano un organizç bara darbîbu, nodrošina bara pilnu preèu sortimentu, organizç personalu un karto ar uzòçmumu saistîtos jautajumus, kuri nodrošina firmas sekmîgu pastavçšanu.

Uzòçmuma darbs tiek organizçts pielagojoties klientu vçlmçm, jo galvenais uzdevums ir spçt piedavat doto pakalpojumu laba kvalitatç, lai klients bûtu apmierinats.

Bara piedavata çdienkarte ir ïoti plaša un daudzpusîga. Klienti var nogaršot gan mûsu zemes çdienus, gan arî citu tautu nacionalos çdienus, ka piemçram varžu kajiòas, vairaku veidu gliemežus, vçžus, omarus un citus. Uzòçmuma tiek nodarbinati deviòi cilvçki. Bara ir divas maiòas, kas mainas katru nedçïu, lîdz ar to mainas arî piedavata çdienkarte. Bars piedava apmçram 50 veidu dažadus stipros alkoholiskos dzçrienus, ka arî dažadus vînus un bezalkoholiskos dzçrienus.

Bars atrodas paša pilsçtas centra, ïoti izdevîga vieta, taèu bara mînus ir tas, ka tai nav deju zale, tapçc pašlaik firmas attîstîbas primarais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašinat jau esošas bara telpas, kur varçtu ierîkot deju zali. Patreiz uzòçmumam ir divas zales – bara zale, kas domata klientiem, kuri grib atrak paçst, vai vienkarši tapat atpûsties, ka arî banketa zale, kura ir piemçrota privatiem pasakumiem, ar nelielu personu skaitu lîdz 10 cilvçkiem. Bars “Velve” pçc pasûtîjuma klaj galdus arî dažada veida banketiem.

Uzòçmuma darba laiks ir no plk.11 – 24. Piektdienas, sestdienas no plk. 11 – 2 naktî.

2. Uzòçmuma juridiskais statuss

Uzòçmçjdarbîba ir dibinata 1996. gada 15.novembrî, ka Ulda Kronberga individuala uzòçmuma ražošanas komercfirma “Velve – 2”. Uzòçmçjdarbîbai ir viens dibinatajs un lîdzîpašnieks.

Uzòçmums ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstavîgu bilanci, norçíinu kontu banka, savu zîmogu, veidlapam. Tam var bût sava simbolika un preèu zîmes, kuras tiek izgatavotas un piereìistrçtas saskaòa ar Latvijas Republikas noteikto kartîbu.

Uzòçmums tiek izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statûtu robežas, bet arçjas tirdzniecîbas joma – saskaòa ar starptautisko tiesîbu normam un kontraktu ar partneriem. Tam ir tiesîbas sava varda slçgt lîgumus, iegût mantiskas un personiskas nemantiskas tiesîbas, uzòemties atbildîbu un bût prasîtajam vai atbildçtajam tiesa, saimnieciskaja tiesa vai šíîrçjtiesa.

Komercfirma ir izveidota ilgstošai uzòçmçjdarbîbai, nolûka gût peïòu no sabiedriskas çdinašanas un bara pakalpojumiem, kas arî ir uzòçmuma galvenais darbîbas veids.

Bars “Velve” atrodas Latvijas Republikas Saldus pilsçta, Striíu iela 7.

3. Saldus pilsçtas tirgus izpçte

Pçdçjos gados Saldû bija sarucis uzòçmumu skaits , ko ietekmçjuši dažadi apstakïi, piemçram Krievijas krîze, valsts nodokïu politika. Taèu situacija patreiz sak uzlaboties. Daudzi uzòçmumi bija nogajuši pagrîdç, taèu kad situacija uzlabojas, atkal saka aktîvak stradat. Ta piemçram 1998. gada pilsçta darbojas 250 uzòçmumi, nakamaja gada vairs tikai 191. Tadejadi saruka arî nodarbinato skaits. 2000.gada uzòçmçjdarbîba atkal saka zelt, tagad pilsçta strada apmçram 270 uzòçmumi.

Saldus ir izteikta tirgotaju pilsçta, jo vçrojot pilsçtas uzòçmumus pa uzòçmçjdarbîbas veidiem (skat.1.att), pilsçta ir 41% tirdzniecîbas uzòçmumi, 3% rûpnieciska ražošana un tikai 4% sabiedriska çdinašna. Taèu òemot vçra zemo procentualo skaitli starp sabiedriskajam çdinašanam, taja valda ïoti sîva konkurence. Patlaban pilsçtas centrs ir piesatinats ar lielakam un mazakam çstuvçm. Piemçram viena iela vien darbojas sešas kafejnîcas, tapçc ir nopietni jadoma, gan par piedavato çdienu kvalitati, gan tas cenu, sortimentu, apkalpošanas kultûru un reklamu. Pçdçjos gados ir kritusies arî cilvçku pirktsspçja. To varçtu skaidrot ar kafejnîcas skaita pieaugumu. 2000.gada vien atvçras trîs kafejnîcas.

Runajot par Saldus rajona pagastiem uzòçmçji galvenokart darbojas lauksaimniecîbas (parsvara tas ir zemnieku saimniecîbas, mežistrades, kokapstrades) svçras.

3.Uzòçmuma paplašinašanas iespçjas

Lielakais bara attîstîbas projekts ir vasaras kafejnîcas izveidošana un deju zales izveidošana. Ja izdotos šo projektu realizçt var iegût vairakus labumus – iegûtu papildu vietu skaitu, piesaistîtu jaunus klientus, nostiprinatu tirgus pozîcijas, lîdz ar to papildus iegûtu iekšçjo spçku cîòa ar konkurentiem.

Bara “Velve” iekšçjais spçks

piedavajums par konkurçtspçjîgu cenu;

plašs sortiments;

piedavato pakalpojumu kvalitate;

profesionala klientu apkalpošana;

kvalificçti darbinieki;

regulari jaunievedumi çdienu klasta;

mûsdienîga çdienu gatavošanas tehnoloìija;

Bara “Velve” iekšçjais spçks ir sekošana lîdzi laikam un klienta vçlmçm, lîdz ar to uzòçmuma tiek ieviesti dažadi jaunievedumi, tiek paplašinats sortiments atbilstoši klienta vçlmçm. Šodienas apstakïos jebkura uzòçmuma attîstîba un noturîgs uzplaukums nav iespçjams bez profesionaliem, kvalificçtiem darbiniekiem. Profesionals personals ir uzòçmuma izdzîvošanas jautajums. Bara “Velve” direktors regulari apmaca virtuves darbinieces par jaunako çdienu gatavošana, jo uzòçmuma darbs tiek organizçts pielagojoties klientu vçlmçm un galvenais uzdevums ir spçt piedavat doto pakalpojumu laba kvalitatç, lai klients bûtu apmierinats. Jau ilgus gadus uzòçmums sadarbojas ar restoranu “Vincents”, kur tiek apmacîtas virtuves darbinieces. Notiek arî dažadas firmu degustacijas, piemçram firma “Reaton”, kur arî tiek vestas virtuves darbinieces. Lîdz ar to uzòçmuma tiek ieviesti dažadi jauninajumi attiecîba uz piedavato çdienu klastu. Jaunievedumi bieži vien ir pats svarîgakais faktors konkurçtspçjîgas priekšrocîbas radîšana. Ne visi jaunievedumi ir sekmîgi, toties tie, kuri gûst panakumus ir galvenais konkurçtspçjîgas priekšrocîbas avots. Veiksmîgi jaunievedumi dod uzòçmumam iespçju paplašinat tirgu un gût papildu peïòu.

Runajot par klientu apkalpošanu barmenis tiek kontrolçts profesionalas çtikas normu ievçrošana. Tiek uzsvçrts, ka darba nedrîkst bût redzamas personiskas antipatijas pret kadu no klientiem – pret visiem bara apmeklçtajiem jaievçro sabiedrîba noteiktas pieklajîbas normas un viesmîlîbas priekšstata prasîbas. Barmeòa uzdevums ir klientam ieteikt un

raksturot piedavato çdienu.

Lai pievilinatu konkurçjošo firmu klientus, uzòçmums jau no atvçršanas brîža savai produkcijai nodrošina tadas îpašîbas, ka ta atšíiras no konkurçjošo firmu produkcijas – pirmkart jau ar kvalitati, ar çdiena sastavdaïam kadas tiek pievienotas tapšanas procesa. Bûtisks moments ir arî tehnoloìiskie sasniegumi. Nesen uzòçmums iegadajas jaunas profesionalas gazes plîtis, kas bûtiski izmainîja uzòçmuma iespçjas. Šîs jaunas iekartas paver baram plašas iespçjas – pirmkart jau palielinas pardošanas apjoms, jo daudz îsaka brîdî var pagatavot pieprasîto çdienu. Jaunas iekartas ir arî daudz ekonomiskakas, lîdz ar to tiek ietaupîti naudas lîdzekïi.

Uzòçmuma iespçjas

tirgus daïas paplašinašana;

jaunu tirgu apguve;

kvalitates paaugstinašana

Izmantojot augstu piedavato çdienu kvalitati, viena no priekšrocîbam ir ta, ka uzòçmums var paplašinat savu tirgus apjomu. Arî statistiskie pçtîjumi rada, ka augsta kvalitate laika gaita palielina realo tirgus daïu. Abu šo faktoru, augsta kvalitate un liela tirgus daïa dod bûtisku peïòas pieaugumu.

Pateicoties uzòçmuma gatavošanas kvalitatei un modernu tehnoloìiju lietošanai, tai ir augsta tirgus vçrtîba un nelielas izmaksas. Neraugoties uz to, ka uzòçmuma piedavata kvalitate ir atslçga konkurçtspçjîgas priekšrocîbas radîšanai un noturçšanai – uzòçmumam jameklç veids, ka laika gaita to nepartraukti uzlabot, jo klientu vçlmes ar katru dienu aug, lîdz ar to uzòçmuma piedavajumam arî katru dienu jaaug.

Uzòçmuma vajums

ieplanotas darbîbas uzsakšana saistîta ar lieliem izdevumiem, kuriem sakot nav seguma;

nepietiekama reklama;

vajš marketings;

uzòçmums novajinats no jaunu konkurentu paradîšanos tirgû;

nepilnîga darbinieku motivacija

Uzòçmuma attîstîbas projekts ir vasaras kafejnîcas izveidošana. Galvena problçma, kapçc uzòçmums pie ta apstajies ir lîdzekïu trûkums. Ar šo problçmu saskaras daudzi uzòçmumi, ka neka brîvi lîdzekïi nekad nevar bût par daudz. Uzòçmuma nodrošinajums savai ikdienas pastavçšanai ir pietiekošs, taèu lai izveidotu savus ieplanotos projektus bûs jadoma par kredîta òemšanu banka.

Baram “Velve” ir vaji attîstîts marketings reklamas joma. Uzòçmums piedava ïoti labu produktu ar konkurçtspçjîgu cenu, bet cilvçki par to nav pietiekami informçti. Ir îpaši izplatîta kïuda uzskatît, ka produkts var pardot pats sevi. Ja netiek darîts nekas vairak, tad klientam vispirms ir jabût informçtam par produkta eksistenci. Otrkart viòam jabût informçtam par produktiem vai pakalpojumiem kurus pardod. Treškart vajag klientam pastastît kada veida piedavajums apmierina viòa vajadzîbas. Ceturtkart japarliecina klients ka jûsu piedavatais pakalpojums vai prece ir paraks par konkurentu piedavato pakalpojumu. Un visbeidzot vajag pamudinat attiecîgo pakalpojumu pirkt.

Uzòçmuma direktoram vairak bûtu jamçìina drbiniekus iesaistît uzòçmuma dzîvç, lai katrs justos par uzòçmuma nepieciešamu darbinieku, un saprastu, ka viòa darba ieguldîjumi ir svarîgi visam kolektîvam. Tikai šadi var nonakt lîdz augstiem rezultatiem. Bûtu janosaka stingras attiecîbas starp darba rezultatiem un atalgojumu. Protams jo efektîvaks ir darbs, jo lielakam jabût ir atalgojumam. Ka zinam viens no galvenajiem darbinieka stimulçšnas veidiem ir atalgojums. Šobrîd laba apmaksa par darbu ir visefektîgakais motivacijas veids. Ja darbinieks nevar apmierinat savas fizioloìiskas un materialas vajadzîbas, parçjais šinî motivçšana nespçlç nekadu lielo lomu. Gluži nevarçtu izslçgt arî parçjos motivacijas veidus, ka piemçram labi darba apstakïi, îzaugsmes iespçjas un citi. Tomçr darbiniekiem ir jajût sava ieguldîta darba materialais novçrtçjums.

Uzòçmuma draudi

nelabvçlîga likumdošana;

piegadat

resursu (cenu) pieauguma svarstîbas;

uzòçmçjdarbîbai nelabvçlîgi likumprojektu pieòemšana;

4. Arçjas vides analîze

Ar uzòçmuma arçjo vidi saprot visus faktorus un apstakïus, kuri rodas apkartçja vidç, neatkarîgi no konkrçta uzòçmuma darbîbas, bet kuri var ietekmçt uzòçmuma funkcionçšanu. Lai darbotos sekmîgi un ilglaicîgi, uzòçmuma stratçìijai jaatttîstas atbilstoši videi, kura ta darbojas. Daudzi uzòçmumi sekmîgi apmierina tirgus pieprasîjumu, bet nespçj izsekot vides izmaiòam, uzskatot, ka to sakotnçja panakuma formula darbosies mûžîgi. Tie neizprot notiekošas arçjas vides parmaiòas lîdz brîdim, kad cits uzòçmums kïûst spçjîgs labak apmierinat pircçju prasîbas. Šî iemesla dçï šadi uzòçmumi bieži zaudç savas konkurçtspçjîgas priekšrocîbas un ir spiesti atstat tirgu.

Arçja vide sastav no visparçjas arçjas vides un nozares vides. Nedraudzîga arçja vidç uzòçmumam ir daudz mazakas iespçjas gût panakumus neka pievilcîga arçja vidç.

Visparîgo arçjo vidi raksturo demografiskie, politiskie, socialie, kultûras un makroekonomiskie faktori, ka arî tehnoloìiju attîstîba un globalizacija. Šî vide ietekmç dažadus uzòçmumus, turpretî uzòçmumi nevar ietekmçt izmaiòas visparçja arçja vidç.

Nozares vidi raksturo cîòa starp konkurentiem , piegadataju spçks, pircçju spçks, jaunienacçju draudi. (2.46.lpp.)

Lai izdzîvotu, uzòçmumam jaizprot spçki, kas nosaka konkurenci nozarç kura tas darbojas. Tam nepartraukti ir jaizvçrtç šie spçki un japiemçro parmaiòam atbilstoša stratçìija.

4.1. Nozares vides raksturojums

Konkurences jeb nozares vide satur faktorus, kas ir bûtiski katram uzòçmumam attiecîgaja nozarç. Galvenie spçki kas darbojas jebkura nozarç, ir konkurenti, klienti, piegadataji. Nozares vides analîze katram uzòçmumam ir tieši saistîta ar konkurences novçrtçšanu. Nozares pievilcîbu nosaka potenciala peïòa, kas ir atkarîga no uzòçmuma konkurçtspçjas. Nozares peïòas potencialu novçrtç, analizçjot dažadu, konkurenci ietekmçjošu vides spçku savstarpçjo darbîbu. (2. 50.lpp.)

4.1.1. Konkurentu izpçte

Tirgus ekonomika katra firma darbojas konkurences apstakïos. Ir svarîgi rûpîgi izpçtît un izanalizçt konkurences vidi, kura darbojas attiecîga firma. I/U “Velve – 2” direktoram lielaka uzmanîba ir japievçrš konkurencei un tas attîstîbas iespçjam un tendencçm, jo pçdçjo gadu laika ïoti stauji aug to firmu skaits, kas darbojas lîdzîga nozarç.

Pçtot konkurences vidi, pirmais posms ir tirgus raksturlielumu novçrtçjums, kura darbojas firma.

Galveno konkurentu analîzi ir lietderîgi veikt vairakos svarîgos radîtajos:

tirgus

Kada (pçc apjoma) tirgû darbojas katrs jûsu konkurents?

Ka jûsu konkurenti iekïûst tirgû?

Cik atri konkurenti pielagojas dažadam jaunam situacijam?

Cik elastîga ir viòu tirgus stratçìija?

Kada mçra un uz ka rçíina jûsu konkurenti cenšas palielinat savu tirgus daïu?

prece

Cik efektîvi jûsu konkurenti reaìç uz patçrçtaju vajadzîbam un pieprasîjumu?

Cik plašs ir preèu un pakalpojumu sortiments?

Ka jûsu konkurenti rîkojas, izstradajot jaunas preces?

cena

Ka jûsu konkurenti rîkojas nosakot cenas jaunam precçm?

Kadu cenu politiku piekopj jau esošajam precçm?

preèu virzîšana tirgû

Kadiem reklamas lîdzekïiem konkurenti dod priekšroku?

Kadus pardošanas veicinašanas lîdzekïus izmanto konkurents?

Konkurentu preèu pçtîšana ïauj ne tikai noteikt savus konkurentus, bet arî savas firmas stipras un vajas puses, atrodot atšíirîgas priekšrocîbas, uzòçmums var iegût augstaku peïòu, panakt lielaku pardošanas apjomu, iekarot jaunu tirgus segmentu. Patçrçtaju skatîjuma atšíirîgajai priekšrocîbai ir janodrošina tieša orientacija uz jûsu uzòçmuma piedavajumu starp daudziem citiem uzòçmumu piedavajumiem.

Galvenie konkurenti baram “Velve”;

Marketinga stratçìija var tikt virzîta ne tikai uz pircçja vajadzîbu apmierinašanu, bet arî pret konkurentiem, kuri apkalpo tos pašus pircçjus. Tadejadi nepieciešams izpçtît konkurentu vajas vietas. Tas stratçìija ir atkarîga no firmas lieluma. Lielas firmas var atïauties tadu stratçìiju, kadu nevar lietot nelielas firmas, bet arî mazas firmas var izraudzîties sekmîgu stratçìiju, sasniedzot pietiekami augstu atdevi no ieguldîta kapitala.

Kafejnîcas ‘’Pçrlîtes’’ situaciju izpçte

Bara “Velve” lielakais konkurents ir kafejnîca “Pçrlîtes”. Kafejnîca tika atvçrta tikai 2000. gada nogalç. Ka jau tas bija sagaidams liela daïa bara “Velve” klientu apmeklçja kafejnîcu “Pçrlîtes”, jo cilvçki vienmçr ir gribçjuši izzinat visu jauno. Taèu tagad visi patstavîgie bara klienti atgriežas. Kafejnîcas “Pçrlîtes”stipra puse ir ta, ka taja ir deju zale, kura diemžçl patrez bara “Velve” nav. Bet ka jau minçts iepriekš uzòçmums pie ta strada. Taèu kafejnîca’’Pçrlîtes” nespçj konkurçt ar piedavato çdienu kvalitati, to apstiprinaja arî mûsu patstavîgie klienti. Jaunatvçrta kafejnîca ïoti grib lîdzinaties baram “Velve”, it sevišíi ar piedavato çdienu klastu. Bija pat tads gadîjums, ka kafejnîcas “Pçrlîtes” îpašnieks gribçja parvilinat bara “Velve” pavares, piesolot lielaku atmaksu. Tapçc bara direktoram vçljovairak japiestrada pie darbinieku motivacijas.

Kafejnîcas “Pçrlîtes” priekšrocîbas

atrodas izdevîga, labi pieejama vieta, ne tikai iebraucçjiem, bet arî pilsçtas iedzîvotajiem.

piedavato çdienu cenas apmeklçtajiem ir pieòemamas.

aptver plašu apmeklçtaju loku – jauniešus, vidçja vecuma cilvçkus, ka ari vecakus cilvçkus.

piedava banketu un citu saviesîgu vakaru apkalpošanu.

Kafejnîcas “Pçrlîtes” trûkumi

negatîvas atsauksmes no klientu puses par çdiena kvalitati.

neieinteresçta oficianta attieksme pret apmeklçtajiem, kas liecina par apkalpošanas kultûras nozîmîgumu šaja çstuvç.

Kafejnîcas “Klubs” situaciju izpçte

Ïoti spçcîgs konkurents ir arî kafejnîca “Klubs”. Šai kafejnîcai par labu ir apstaklis, ka arî ta atrodas paša pilsçtas centra un ir deju zale. Kafejnîcai klat piecelta ir arî vasaras kafejnîca, lîdz ar to ta ir konkurçtspçjîgaka vasaras periodos. Kafejnîca nevar iegadaties siltos çdienus, vienîgi dažadas uzkodas, lîdz ar to ta nevar konkurçt šaja joma.

Priekšrocîbas  Trûkumi

Restorana “Ciecere” situaciju izpçte

4.1.2. Klientu galvenie piesaistes motîvi

Lai apmierinatu klientus un iegûtu viòu atsaucîbu, uzòçmumam jasniedz saviem klientiem tieši tas, ko viòi vçlas, un tad, kad viòi to vçlas. Tas ir uzòçmumam jadara viss iespçjamais, lai noteiktu klienta vajadzîbas un tas apmierinatu. Tadçï biznesa viens no galvenajiem uzdevumiem ir klientu piesaistîšana. Pirmaja vieta vienmçr ir klients un viòa vajadzîbas. Visu pirkumu pamata ir vçlçšanas apmierinat kadu vajadzîbu.

Soïi, kas paredz uzòçmuma ražošanas procesa efektivitates uzlabošanu un produkcijas kvalitati, tiek veikti saskaòa ar šo mçríi. Augsts darba ražîguma lîmenis, kvalitates sasniegšana un jauninajumu ieviešana – tie ir daži no instrumentiem, ko uzòçmums lieto, lai sasniegtu klientu vçlmju apmierinajumu.

Galvenie klientu piesaistes motîvi ir uzòçmuma sniegto pakalpojumu kvalitate, apkalpošanas kûltûra, sortiments, uzòçmuma prestižs, interjers, kurš ir izstradats skandinaviska stila, kas rada ïoti patîkamu un omulîgu gaisotni. Bars “Velve” var lepoties ar savu izsmalcinato virtuvi, pardomato interjeru, kvalitatîvu apkalpošanas kultûru.

Parsvara bara apmeklçtaji ir sociali nodrošinati klienti, jo izstradajumu cenas ir atbilstošas produkcijas kvalitatei. Pie klientûras pieskaitami arî pilsçtas viesi, arzemju tûristi.

Svarîgs ir arî klientu apkalpošanas laiks jeb uzòçmuma reakcija uz klienta pieprasîjumu. Šobrîd tas ir ïoti aktuali. Ir tads teiciens “Laiks ir nauda” – šo pazîstamo teicienu var parfrazçt šadi; zaudçts laiks ir zaudçta nauda, ietaupîts laiks lîdzina ceïu uz lielaku ienakumu. Pusdienošanas laika apmeklçtajus var ïoti interesçt, cik ilgi bûs jagaida konkrçta çdiena pasniegšana. Šads faktors spçj ietekmçt gan çdiena izvçli, gan arî to, vai apmeklçtajs dos priekšroku kafejnîcam vai restoraniem ar viesmîïiem, vai pašapkalpošanas çdnîcai. Uzòçmçjiem, arstiem, advokatiem un visiem tiem kam varda tieša nozîmç ir darga katra minûte, pieprasîjuma regulators bûs ne tikai cena un komforts, bet arî apkalpošanas atrums.

Bara “Velve” otra çdiena pagatavošana svarstas no 10 lîdz 15 minûtçm. Domaju ka tas nav ilgs laiks, ja grib saòemt tiko pagatavotu çdienu nevis atsildîtu.

Papildus kvalitatei un savlaicîgai apkalpošanai citi klientu atsaucîbas vairošanas faktori ir preces dizains (bara gadîjuma, tas ir ka pasniedz attiecîgo çdienu).

Visi iepriekšminçtie faktori vairo klientu apmierinatîbu un atsaucîbu, ïauj uzòçmumam diferencçt sevi no mazak atsaucîgiem konkurentiem. Diferencçšana ir nepartraukta pircçju apmierinajuma palielinašana, kas parasti nozîmç produkta izpildîjuma un kvalitates uzlabošanu, parsniedzot konkurentu lîmeni.

Saldus pilsçta nav liela un vairak vai mazak cits citu pazîst, katra kïûda vai nepilnîba kas tiek pieïauta firmas darbîbas procesa izplatas ïoti atri. Tapçc bara direktors ïoti strada pie ta lai tiktu pieïauts mazak kïûdu.

Pastav uzskats, ka vislabakais reklamas veids ir apmierinîats klients. Ka rada prakse, tad apmierinîats pircçjs par savu pozitîvo pieredzi pastastîs labi ja paris cilvçkiem, kamçr neapmierinatais par nepatîkamo izstastîs sešreiz vairak

Uzòçmums ïoti labi parzin savus patstavîgos klientus. Kopš uzòçmums darbojas tam ir izveidojies savs klientu loks un gadu gaita sadarbojoties tas ir iepazinis katra klienta gaumi un vçlmes. Taèu viens no negatîviem faktoriem ir tas, ka klientu loks nepaplašinas, kas varçtu bût izskaidrojams ar to, ka novarta tiek atstatas reklamas kampaòas.

4.1.3. Preèu piegadataju izpçte

Visbiežak minçtais iemesls tam, kapçc gala produktam ir zema kvalitate, ir izejmatrealu zema kvalitate. Uzòçmumiem ir ciešak jastrada ar piegadatajiem, lai uzlabotu piegadajamo izejmaterialu kvalitati un lai tadejadi samazinatu braíi. Lai veiksmîgi veidotu uzòçmuma piegažu bazi, ir jaizpilda virkne kritçriju. Attiecîbam ar piegadatajiem ir jabût ciešam un tas ir javeido uz ilglaicîgu sadarbîbu. Lai darbotos princips ‘’tieši laika’’ piegadatajiem jaatrodas tuvu uzòçmumam. Uzòçmumam ir janodarbojas ar savu piegadataju darbîbas prognozçšanu, analizçjot to maksatspçju, cenas un citus jautajumus. (3.62.lpp.)

Lielako daïu preces bars “Velve” piegada paši. Lai nekïûtu parlieku liela atkarîba no neliela piegadataju skaita, uzòçmums priekšroku dod sadarbîbai ar daudziem piegadatajiem. Ir piegades firmas, kuras ved, atsaucoties uz pieteikumu noteiktas dienas. Tas palîdz saplanot un realizçt pardomatu preces iepirkšanas procesu, nodrošina preèu sortimenta patstavîbu un aizkavç lielu krajumu veidošanos.

Uzòçmuma piegadataji praktiski nemainas. Cenu nosaka tirgus – tas ir tirgus ekonomikas teorijas pamatnosacîjums. Ar cenu visstraujak var reaìçt uz konkurenci, to izmanto arî bars “Velve”. Arî pieprasîjums pçc konkrçtas izejvielas ietekmç cenu. Ta var mainîties tapçc, ka mainas uzòçmuma mçríi vai arî piedavato çdienu klasts.

4.2. Visparçjas arçjas vides raksturojums

Visparîga arçja vide ietver visus tos vides spçkus un nosacîjumus, kas tieši vai netieši ietekmç ikvienu firmu ikviena nozarç. Uzòçmumi nevar kontrolçt visparçjo arçjo vidi, ka arî precîzi paredzçt tas faktoru izmaiòas.

Svarîgakie visparçjas arçjas vides faktori ir - demografiskie faktori, politiskie faktori, socialie un kûltûras faktori, makroekonomiskie faktori, tehnoloìijas sasniegumi un globalizacija.

4.2.1. Demografiskie faktori

Demografiskie faktori netieši ietekmç ikvienu firmu ikviena nozarç. Demografiska ziòa svarîgs ir iedzîvotaju skaita pieaugums, lîdz ar to arî noteiktas pirktsspçjas apstakïos palielinas vajadzîbas, kas sekmç tirgus attîstîbu.

Saldus pilsçta ir 12637 tûkstoši iedzîvotaji. Salîdzinot iedzîvotaju skaita izmaiòas Saldû 2000.gada iedzîvotaju skaits samazinajies par 0,7%. Galvenie pilsçtas iedzîvotaji 85% ir latvieši, kas ir augsts radîtajs, salîdzinot ar citam pilsçtam. Citu tautîbu îpatsvars sastada 9% lietuvieši, 5% krievi, 1% baltkrievi.

Ieptiekš minçtie iedzîvotaju skaita dati vçl nenosaka bara apmeklçtaju skaitu, jo nozîme ir vçl daudziem citiem faktoriem. Piemçram nodarbošanas, bezdarba lîmenis, sava budžeta sadalîjums, dažadi maksajumi, ka arî tçriòi lai apmierinatu savas personiskas vçlmes un vajadzîbas.

Saldû tika veikta aptauja, kuras rezultata secinaja, ka 30,2% respondentu ìimençs ir tikai viens pelnîtajs, bet òemot vçra vidçjas algas, tad ienakumi šajas ìimençs ir nelieli. Pçc aptaujas rezultatiem ka galvenais iztikas, ieòçmumu avots 29,8% respondentu ir darba alga. Tatad, ja ìimenç ir tikai viens stradajošais un viòa darba alga ir vienîgais ìimenes iztikas avots (nav citu ienakumu, piemçram bçrna pabalsts, pensija), tad zaudçjot darbu, ìimene paliek bez iztikas lîdzekïiem.

Òemot vçra iedzîvotaju zemo ienakuma lîmeni un faktu ka komunalo maksajumu tarifi ir augsti, tadiem apmeklçjumiem, ka kafejnîca vai bars tiek atlicinata niecîga summa, vai vispar netiek atlicinata.

Pçc valsts nodarbinatîbas dienesta datiem Saldus pilsçta bezdarbs procentuali ir viens no zemakajiem. Taèu ne vienmçr var ticçt šiem datiem, jo daudzi cilvçki ir bez darba, taèu tie nejiet reìistrçties, lîdz ar to patiesais bezdarbnieku skaits netiek noteikts.

4.2.2. Politiskie faktori

Valdîba un pašvaldîbas var ievçrojami ietekmçt uzòçmumus un nozares. Kau arî netieši spçka esoša likumdošana iespaido ikvienu uzòçmuma darbîbu, ka piemçram nodokïu sistçma, inflacija, bezdarbs, iedzîvotaju maksatspçja. Inflacijas laika firmas izdevumi par resursiem nemitîgi pieaug, lidz ar to neizbçgama ir cenas paaugstinašana, lai sgtu lielas izmaksas. Ta arî likumdošanas akti nosaka darba devçju un darba òçmçju attiecîbas. Stabila valsts politika sekmçs jebkuru uzòçmçjdarbîbu. Šeit varçtu bût runa par nodokïu atvieglojumiem. Lai gan nodokïu sistçma Latvija ir stabilizçjusies, ta vçl jo projam ir mainîga.

Valdîbas uzdevums ekonomika ir nodrošinat valstiski svarîgu funkciju finansçšanu un veicinat stabilu uzòçmçjdarbîbas vidi, lîdz ar to tiktu sekmçta iedzîvotaju labklajîba.

4.2.3. Socialie un kultûras faktori

Socialie un kultûras faktori nosaka vçrtîbas, idealus un citas raksturîgas iezîmes, kas atšíir dažadas socialas grupas. Lai izprastu darbaspçka mainîgas prasîbas, uzòçmumam pastavîgi jabût informçtam par sabiedrîbas socialo un kûltûras faktoru izmaiòam. Vadîtajiem japarzina un jaizjût dažadas izcelsmes darbinieku moralas vçrtîbas.

Saldus pilsçtas iedzîvotaji ir dažadi cik vien dažadi var bût, katrs ar savu vçrtîbas sistçmu, uzskatiem, vajadzîbam.

4.2.4. Makroekonomiskie faktori

Valsts ekonomiska situacija bûtiski ietekmç dažadas nozares, ka arî uzòçmumus tajas. Svarîgakie makroekonomiskie faktori ir – iekšzemes kopprodukta pieaugums, aizdevumu likmes, inflacija, depozîtu likmes, ka arî budžeta un arçjas tirdzniecîbas deficîts vai parpalikums. Visi šie faktori ir savstarpçji saistîti. Palielinoties iekšzemes kopproduktam, pieaug patçrçtaju un organizaciju pieprasîjums pçc pakalpojumiem un produktiem. Jo augstakas aizdevumu likmes, jo zemaks pieprasîjums. Kapitala izmaksas arî pieaug, pieaugot aizdevumu likmçm, tadejadi samazinot investîcijas. Aizdevumu likmes bûtiski ietekmç vadîtaju lçmumus, kas saistîti ar investîcijam ražotnçs un iekartas.

4.2.5. Tehnaloìiju attîstîba

4.2.6. Globalizacija

Globalizacija pieprasa adaptçties. Katrai valstij, arî katram indivîdam jaatrod sava priekšrocîba, ko dot pasaulei, lai gûtu labumu no globalizacijas procesa brîvi pieejamiem tehnoloìijas sasniegumiem.

Ko globalizacija varçtu nozîmçt, piemçram Latvijas mazajam vai vidçjam uzòçmumam. Vispirmam kartam šî ietekme bûs atkarîga no parmaiòam starptautiskaja darba dalîšana, ka arî no uzòçmumu darbîbas globalizacijas. To var uztvert ka problçmu, bet var arî izmantot ka iespçju, kas ïauj paaugstinat inovaciju un nacionalo zinašanu bazi. Naksies pastiprinat uzòçmumu spçju adaptçties un elestîgi pielagoties mainîgajiem tirgus (gan noieta, gan piegažu) apstakïiem, kas panakams, izmantojot paplašinatas tehnoloìiskas iespçjas, elestîgaku un efektîvaku organizatorisko struktûru uzòçmumu starpa. Inovaciju ieviešana vienmçr saistas ar palielinatu risku, tapçc ta kompensçšanai bûs nepieciešama atbilstoša finansçšanas stimulçšanas sistçma.

5. Iekšçjas vides analîze

Iekšçja vide aptver tas svçras, kas nodrošina uzòçmuma iekšçjo darbîbu – visparçjo funkcionçšanu. Šo vidi uzòçmums var veidot pats atbilstoši ta darbîbas sfçrai.

Bara ‘’Velve” iekšçja vide sastav no sekojošiem faktoriem.

Marketinga

Personala vadîbas

Gramatvedîbas uzskaites

Vadîtaja galvenais uzdevums ir planot šos procesus, vadît, kontrolçt un pilnveidot uzòçmumu vçlamaja virziena.

5.1. Marketings un ta nozîme uzòçmuma darbîba

Marketinga funkcijas ietilpst;

tirgus stavokïa un ta dinamikas analîze;

preèu (pakalpojumu) pircçju, lietotaju un piegadataju uzvedîbas izpçte, konkurentu darbîbas analîze, mçría tirgus noteikšana.

priekšlikumu izstradašana par precçm un pakalpojumiem;

sortimenta pilnveidošana, jaunu preèu komercialo parametru izstradašana, piedavato preèu vai pakalpojumu konkurçtspçjas paaugstinašana.

cenu taktikas izstradašana;

cenu politikas izstradašana, atlaižu sistçmas izstradašana.

pakalpojumu noieta veicinašana.

Patçrçtajs izvçrtç katru pirkumu naudas izteiksmç un rûpîgi izanalizç, vai tas sniegs maksimalo visparçjo apmierinajumu.

Jebkura gadîjuma ir rûpîgi jadoma par cenu savai produkcijai, kas varçtu šíist pievilcîga gan klientam, gan nodrošinatu pietiekošu peïòu. Cena ïoti reti ir vienîgais vissvarîgakais faktors lçmuma par pirkšanu, bet ta ir ïoti nozîmîga daïa visa marketinga stratçìija. Nav ta, ka tikai un vienîgi zemas cenas ir konkurçt spçjîgas. Patiesîba visas cenu politikas ir konkurçjošas, jo cena ir daïa no visparçja labuma sajaukuma, kas tiek piedavats klientam. Ja cena klientu neapmierina, tas nozîmç, ka kopçjais preèu, vietas, veicinašanas un apkalpošanas sortiments neietver naudas vçrtîbu, kas tiek piedavata cena.

Talak ir japardoma visefektîvakais veids, ka savu produkciju pircçjam piedavat. Visbeidzot, kad ir atrisinatas produkcijas cenas un izplatîšanas problçmas, jaatrisina uzdevums, ka parvçrst savus potencialos klientus patstavîgos klientos. Savs bizness ir javeicina, izmantojot piemçrotas komunikacijas formas un pardošanas metodes. Klientam ir jabût informçtam par mûsu eksistenci, par piedavato produkciju un par to, kada veida šis piedavajums apmierinas viòu vajadzîbas. Produktu atbalstîšanas darbîbam nav jabût dargam, bet gan rûpîgi izplanotam un realizçtam. Arî pardošanas iemaòas ir svarîga sastavdaïa, jo klienti pçrk vairak neka tikai produktu vai pakalpojumu, viòi pçrk visu kopumu, kurš iekïauj arî rezultatus, kurus tie iegûs no klientu apkalpošanas darbîbas.

Konkurentu darbîbas analîzei var izmantot vairakas metodes, viena no tam ir marketinga “Mix” pieja

produkcija;

cena;

vieta;

noieta veicinašana;

Termins “marketing mix” tiek lietots, lai aprakstîtu produkcijas cenas, vietas un veicinašanas stratçìijas. Pareiza šo datu izmantošana palîdz palielinat uzòçmuma realizacijas apjomu, paplašinat tirgus daïu, nodrošinat lielaku preces vai pakalpojuma pieejamîbu, ieviest jauninajumus, izvçlçties atbilstošako cenu stratçìiju, kontrolçt un salîdzinat sava uzòçmuma darbîbu ar konkurentu paveikto. Ja kaut vai viena ta daïa neizdodas, tas novedîs pie marketinga stratçìijas neveiksmes.

Marketinga kompleksa satavdaïas

	Marketings – “mix”

Produkcijas  Vieta tirgû

planošana 

	Mçrítirgus

Cenu veidošana  Virzîba tirgû

Efektîva marketinga planošana ir visam pamata, ja vçlamies pilnîgi izmantot sava biznesa iespçjas. Marketinga planošana ir marketinga problçmu risinašana t.i. pircçju vçlmju un biznesa iespçju saskaòošana, taja paša laika gûstot peïòu. Visbiežak marketinga planošanu traucç marketinga informacijas trûkums un tas, ka païaujas uz iepriekšçjo gadu pieredzi.

Vide ir ïoti mainîga. Var mainîties ekonomiskie faktori (procentu likme, inflacijas lîmenis, vietçjas ekonomikas stabilitate, izmaiòas ienakumos) politiskie un juridiskie faktori, socialie un kultûras faktori, ka arî tehnoloìiskie faktori.

5.2. Cenu politika uzòçmuma

Viens no bûtiskakajiem faktoriem, kas ietekmç preèu realizacijas apjomu, ir cena. Cena ir preces (pakalpojuma) pircçja un pardevçja vienošanas rezultats. Pardevçjs grib par savu preci saòemt augstaku cenu, bet pircçjs maksat zemaku cenu. Šî darîjuma rezultata tiek noteikta abam pusçm pieòemama cena. Lai gan pircçja lçmumu iegadaties preci vai sniegto pakalpojumu ietekmç daudzi arçji faktori, cena tomçr ir viens no svarîgakajiem elementiem, kas nosaka gan realizacijas apjomu tirgû, gan uzòçmuma rentabilitati. Jebkura gadîjuma ir rûpîgi jadoma par cenu savai produkcijai, kas varçtu šíist pievilcîga gan klientam, gan nodrošinatu pietiekamu peïòu. Cenai jabût ne zemakai par tadu lîmeni, kads dod iespçju segt izmaksas, un ne augstakai par lîmeni, virs kura vairs nav pieprasîjuma pçc piedavatas preces.

Bars “Velve” cenu veido pçc pamatmetodes “izmaksas + piecenojums”. Alkoholam pardošanas cena tiek veidota, pievienojot PVN 18% un piecenojumu vidçji 100% apmçra.

Virtuvei pardošanas cena tiek veidota pievienojot PVN 18% un piecenojumu vidçji 55% apmçra.

Noieta stimulçšanai un apmeklçtaju piesaistei patstavîgajiem bara apmeklçtajiem tiek dotas atlaides 10% apmçra, gan uz alkoholiskajiem dzçrieniem, gan uz piedavato çdienu klastu.

Domaju, ka izšíirîga loma cenai ir tad, kad konkurentu piedavatais produkts ir identiski vienads. Parçjos gadîjumos visu nosaka produkta îpašîbas – kvalitate, garšas îpašîbas, tçls un citi faktori.

Noieta organizçšana

Šaja uzòçmçjdarbîbas nozarç nekads atsevišís pçcpardošanas serviss nepastav. Ja klientam piedavata produkcija nav kadu apstakïu dçï pieòemama, ta protams tiek apmainîta, vai kompensçta finansiala izteiksmç.

Firma 'Velve' atrodas tieša kontakta ar savu patçrçtaju, un nekada starpniecîba nepastav. Produkcijas nogade pie klienta majas nepastav – izòemot arkartas gadîjumos. Firmas personalu, uz lîguma pamata ir iespçja aicinat sagatavot un apkalpot banketus un dažadus svinîgus sarîkojumus arî arpus 'Velves'. Pastav iespçja izîrçt 'Velves' banketu zali dažadiem

5.2. Uzòçmuma personala raksturojums

Lai gûtu peïòu un racionali izmantotu visus resursus, liela nozîme japiešíir personala politikai. Personala organizacija ir viens no faktoriem, kura slçpjas liela rezerve, kuru pilnveidojot var attîstît savu ražošanu, konkurçt tirgus ekonomika un iegût labu prestižu. Uzòçmuma prestižu nodrošina ražota produkcija ar labu lietošanas vçrtîbu un augsta kvalitatç sniegtie pakalpojumi, uzòçmuma rîcîba esošais brîvais kapitals, stradajošo zinašanas un darba prasme, uzòçmuma spçja atri reaìçt uz pieprasîjumu un piedavajumu.

Ka jau iepriekš minçju bars “Velve' ir viena îpašnieka uzòçmums. Uzòçmuma atsevišías personala daïas nav. Pats îpašnieks aktîvi iesaistas firmas saimnieciskaja darbîba. Direktors plano un organizç bara darbîbu, nodrošina bara pilnu preèu sortimentu, organizç personalu un karto uzòçmuma saistîtos jautajumus, kuri nodrošina firmas sekmîgu pastavçšanu.

Bara “Velve” strada 9 darbinieki.

Viss personals atrodas direktora – firmas îpašnieka tieša pakïautîba. Zemak redzamaja shçma.

Ka jau minçts iepriekš , I/U “Velve – 2” direktors veic uzòçmuma attîstîbas stratçìijas planu izstradi un organizç bara darbîbu.

Barmeòiem jaievçro sabiedrîba noteiktas pieklajîbas normas un viesmîlîbas priekšraksta prasîbas savstarpçji pret klientiem, ka arî maldîgam personam. Saudzîgi jaizturas pret savu un apkartçjo veselîbu, ka arî jaievçro darba drošîbas un higiçnas prasîbas.

Pavarçm regulari japapildina savas zinašanas profesionalo iemaòu pilnveidošanai, jaievçro darba drošîbas un higiçnas prasîbas.

Gramatvedim javeic pilna finansu operacija uzòçmuma un japarbauda dokumentu noformçšanas pareizîba, jaseko bankas finansu resursu stavoklim, jasagatavo finansu parskatus, jarisina problçmas, kas radušas darba procesa un javeic citi lîdzîgi satura uzdevumi.

Attîstîbas stratçìija

Attîstîbas stratçìija ietilpst esošo tirgu paplašinašana un stabilizçšana.

Klientu piesaistes galvenie motîvi ir, sortimenta plašums, piedavato çdienu kvalitate, konkurçtspçjîgas cenas atbilstoši kvalitatei, apkalpošanas serviss, interjers un arî bara prestižs.

Bars “Velve” atrodas paša pilsçtas centra ïoti izdevîga vieta, taèu bara mînus ir tas , ka baram nav deju zale, tapçc pašlaik firmas attîstîbas primarais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašinat jau esošas bara telpas, kur varçtu ierîkot deju zali.

Nakotnç tiek planots atvçrt konditoreju un vasaras kafejnîcu.

Tuvaka nakotnç planos ietilpst tehnoloìisko iekartu uzlabošana un nomaiòa.

Uzòçmums katru gadu apmaca virtuves darbinieces par jaunako çdienu gatavošana tapçc attîstîbas stratçìija arî turpmak ietilpst personala periodiska apmacîba un kvalifikacijas celšanas kursi.

Viens no firmas mçríiem ir iegût pçc iespçjas lielaku tirgus daïu. Lai to realizçtu, nepieciešams pastavîgi stradat pie sortimenta pilnveidošanas un pašizmaksas korekcijam, lai iegûtu vçlamo produktu par pieòemamu un konkurçtspçjîgu cenu.

Preèu virzîšana tirgû - reklama

Viens no pasakumiem, kam japievçrš galvena uzmanîba ir preèu virzîšanai tirgû, jo lai preci pirktu, pircçjs jainformç par preces esamîbu un priekšrocîbam, cenu un vietu, kur ta nopçrkama.

Izstradajot pasakumus šaja darbîbas virzîba, tiks òemts vçra, ka informçšanai var lietot gan personisku sazinašanos, gan netiešas komunikacijasmetodes, piemçram, reklamu, gan îpašus noieta veicinašanas pasakumus, pardomajot informacijas saturu un sazinašanas lîdzekïus. Ja informacija ir veiksmîgi sasniegusi mçríi, jabût atbildes reakcijai, kas var bût pirkums, sûdzîba vai sliktakaja gadîjuma nepardota prece. Pirkšanu ietekmç daudz un dažadi apstakïi: pakalpojuma îpašîbas, cena, vieta u.c.

Jaievçro, ka pirms cilvçks izvçlas pakalpojumu, viòš iziet vairakas stadijas:

sakuma pircçjam jasaòem informacija par piedavato pakalpojumu eksistenci;

pircçjs ir jaieinteresç papildinformacijas saòemšana;

pircçjs sakotnçji novçrtçs piedavato pakalpojumu un saòemto informaciju, lai izlemtu, vai ta atbilst viòa vçlmçm un vajadzîbam.

Ja šis pasakums bûs bijis veiksmîgs, tad var cerçt, ka tiks izdarîts pirkums.

Katrs uzòçmums izmanto dažadas reklamdarbîbas organizatoriskas formas, atkarîba no savam iespçjam. Bars 'Velve' patreiz izmanto vizualo reklamu virs ieejas bara, ka arî dažreiz avîzes 'Saldus Zeme' pakalpojumus. Tapçc bûtu lietderîgi izstradat reklamas stratçìiju turpmakajiem gadiem.

Reklamas stratçìija

I.U. “Velve-2” pakalpojumu virzîšanai tirgû plaši tiks izmantota reklama un noietu veicinašanas pasakumi.

Reklama ka apmaksats, pastiprinats informçšanas veids parasti saistîts ar masu informacijas lîdzekïiem, katrs uzòçmums izmanto dažadas reklamdarbîbas organizatoriskas formas atkarîba no savam iespçjam. Jebkura gadîjuma nepieciešams pieòemt lçmumus par šadam problçmam:

noteikt reklamas mçríus;

pamatot reklamas izmaksas;

noteikt reklamas sludinajuma pasniegšanas paòçmienu;

izšíirties par masu informacijas lîdzekïu izmantošanu;

novçrtçt reklamas efektivitati.

Reklama atšíiras pçc tas veidiem (atkarîba no izmantojamiem informacijas parvaldes lîdzekïiem), objektiem (atkarîba no ta, ko tieši reklamç), funkcijam (atkarîba no reklamas nozîmes).

Reklamas mçríi visparîga veida iedalami informçjošos, parliecinošos un atgadinošos.

Informçjoša reklama dominç galvenokart jauna produkta sakotnçjas virzîšanas stadija.

Parliecinoša reklama kïûst svarîga stadija, kad izvçršas konkurence ar citiem ražotajiem.

Atgadinoša reklama ir sevišíi nepieciešama preces brieduma stadija, kad pircçja atmiòa jasaglaba šîs preces pievilcîgas îpašîbas.(3. 509.lpp)

I.U. “Velve-2” galvenais reklamas mçríis ir informçt potencialos klientus par bara atrašanas vietu, sortimentu, cenam un parliecinat klientus par apmeklçšanas izdarîšanu tieši bara “Velve”.

I.U. “Velve-2” reklamas klasifikacija pçc tas veidiem, objektiem un funkcijam laika posma no 2001.gada lîdz 2003.gadam.

Reklamu radio var uzskatît par efektîvako reklamçšanas veidu Saldû, tapçc turpmak bars “Velve” varçtu izmantot “Saldus radio” pakalpojumus. Lîgums varçtu tikt slçgts uz gadu, jo ta ietaupîs 30-40 % naudas lîdzekïus. Diena paredzçtajos divos raidlaikos, galvenokart tiks reklamçta bŗa “Velve” piedavato çdienu un dzçrienu klasts, cenas, ka arî bara atrašanas vieta.

Vizuala reklama virs bara ieejas turpinas piesaistît klientus arî turpmak.

Sakot ar 2000.gadu bars “Velve” reklamdarbîbai patstavîgi saks izmantot avîzes “Saldus Zeme” pakalpojumus vienu reizi mçnesî, informçjot klientus par piedavato çdienu sortimentu, cenu, atrašanas vietu. Reklama laikraksta “Saldus zeme” bûs iedarbîga, jo ta ir orentçta uz kopçjo auditoriju. Tas pozitîva puse ir operativitate, savukart tas trûkums ir îss dzîves cikls.

Reklamas izmaksas. Jebkura uzòçmuma japlano reklamdarbîbas budžets. Uzòçmums “Velve-2” iepriekš savas reklamas izmaksas nav planojis. Turpmak reklamdarbîbai paredzams atvçlçt 0,01 % no preèu apgrozîjuma.

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kapinašana, patîkamas atmosfçras radîšanas bara un patstavîgu klientu piesaistç ir bara darbiniekiem. Laipna attieksme, informacija par piedavato pakalpojumu klastu un klienta interesçm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkartotus panakumus. Daudz Latvijas uzòçmumu darbîba pietrûkst kvalitatîvas klientu apkalpošanas. Tas ir vçlreiz par atgadinajumu tam, ka japilnveidojas gan pašiem, gan nepartraukti ir jaattîsta savs uzòçmums.

Iegriežoties bara “Velve” klientam jabût iespçjai saòemt nepieciešamo informaciju par piedavato çdienu un dzçrienu klastu un klienta interesçm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidîts. Vislabakais reklamas veids ir apmierinats klients.

Izmantotas literatûras saraksts

1. J. Ç. Niedrîtis “Marketings” izd. SIA “Biznesa augstskola Turîba” 2000.gads. 239.lpp.

2. J. Caune, A. Dzedons, L. Pçtersons “Stratçìiska vadîšana” izd. SIA “Kamene” 2000.gads. 232.lpp.

3. V. Praude, J. Beïèikovs “Marketings” izd. SIA “Vaidelote” 1999.gads. 559.lpp.

4. G. Libermanis “Tirgus, cenas, konkurence” izd. SIA “Kamene” 1998.gads. 182.lpp.

5. “Tirgzinîbas pamati” izd. apgads “Jumava” 1998.gads. 223.lpp.

6. G. Džouns “Marketinga lçmumi” izd. VTF 1994.gads. 232.lpp.

7. H. Diderihs “Uzòçmuma ekonomika” izd. “Zinatne” 2000. gads. 515.lpp.

I/U”Velve – 2” galvenie darbîbas veidi ir bara pakalpojumi un sabiedriska çdinašana.

Bars “Velve' ir viena îpašnieka uzòçmums. Pats îpašnieks aktîvi iesaistas firmas saimnieciskaja darbîba. Direktors plano un organizç bara darbîbu, nodrošina bara pilnu preèu sortimentu, organizç personalu un karto uzòçmuma saistîtos jautajumus, kuri nodrošina firmas sekmîgu pastavçšanu. Uzòçmuma darbs tiek organizçts pielagojoties klientu vçlmçm, jo galvenais darba uzdevums ir spçt piedavat doto pakalpojumu laba kvalitatç, lai klients bûtu apmierinats.

Lielako daïu preces bars “Velve” piegada pats, taèu daïa preces balstas uz lîgumsaistîbam ar piegadatajiem. Norçíini par precçm tiek izdarîti atbilstoši piegades lîguma paredzçtajiem punktiem. Ta var bût gan tûlîtçja samaksa, gan pçcapmaksa.

Personallietas visi sarežìîjumi, kas radušies uzòçmuma tiek risinati kopçjas sapulcçs, kuras tiek rîkotas tiklîdz rodas kadi aktuali jautajumi.

Bara darba laiks tiek organizçts klientu çrtîbu radîšanai – darba dienas bars strada no plk.11 rîta lîdz plk.12 naktî; piektdienas, sestdienas no plk.11 rîta lîdz plk.2 naktî.

Mçríu un planu savienošana

Mçríis un plans sava starpa ir cieši saistîti. Mçríis parada, ko mçs vçlamies sasniegt, bet plans kalpo par lîdzekli, lai izvirzîto mçríi sasniegtu. Lai uzòçmums izdzîvotu, tas vadîtajam periodiski japarvçrtç un jamaina savi mçríi atbilstoši izmaiòam arçja vidç un paša uzòçmuma. Plans ir îpaši svarîgs, lai izvçlçtos optimalo lîdzekli, ja konkrçta mçría sasniegšanai ir iespçjami vairaki veidi un lîdzekïi.

Planus pçc to izstrades var iedalît vairakos lîmeòos, kas ir atkarîgi no ta, kurš vadîbas lîmenis organizacija ir atbildîgs par plana izstradi. Lîdz ar to plani tiek saskaòoti ar mçríu lîmeni.

Atbilstoši mçríu lîmeòiem pastav;

stratçìiskais plans

taktiskais plans

operatîvais plans

Stratçìiskais plans ir organizacijas galvenais plans, kas ietver lçmumus par resursu sadali, prioritates virzieniem un aktivitatçm, lai sasniegtu stratçìiskos mçríus.

Tas ietver detalizçtas aktivitates, lai sasniegtu organizacijas izvirzîtos mçríus. Stratçìiskais plans nosaka organizacijas rîcîbu, ja mainas vide un apstakïi, kura darbojas. Tas paredz, ka izmantot rîcîba esošos resursus, kadas aktivitates javeic, lai izveidotu vienotu un spçcîgu organizaciju, kas virzîta uz mçríu sasniegšanu.

Stratçìisko planu parasti veido augstaka lîmeòa menedžeri.

Taktiskais plans ir virzîts uz taktisku mçríu sasniegšanu un ietver stratçìiska plana îstenošanas lîdzekïus.

Tas ietver lîdzekïus, kas tiks lietoti, lai nodrošinatu stratçìiska plana lietošanu. Taktiskos planus izstrada 13 gadiem.

Operatîvo planu izstrada, lai sasniegtu operatîvus mçríus un realizçtu taktisko planu.

Tas ietver lîdzekïu uzskaitîjumu, kas tiks lietoti, lai attiecîgi atbalstîtu taktiska plana îstenošanu. parasti tie aptver îsu laika periodu, lîdz vienam gadam, vai pat paredz konkrçtas dienas veicamos darbus. Tos izstrada zemaka lîmeòa menedžeri, sadarbojoties ar tiešajiem izpildîtajiem, proti, padotajiem darbiniekiem.[1]

Bara dominçjošais mçríis ir gût peïòu, bet tas nav vienîgais pamatmçríis uzòçmums tiecas pçc patstavîbas, pçc drošîbas, pçc prestiža tirgû, pçc tirgus, pçc personîgo idealu îstenošanas.

Lîdzas peïòai pamatmçríu horizontalç ierindojami arî saimnieciskie mçríi - preces, kada tirgû, kados daudzumos un par kadu cenu realizçjamas. Blakus tiem pastav arî socialie mçríi - kvalitate, pircçja aizsardzîba, darbavietu augstas kvalitates nodrošinašana, izaugsmes iespçjas; operatîvie mçríi – pilnveidot darbinieku motivçšanas sistçmu, iedalît no firmas budžeta 1% no apgrozîjuma reklamai; stratçìiskie mçríi – paplašinat tîklu; taktiskie mçríi – palielinat pardošanas apjomu, ieviest datorizacijas sistçmu.

Personala piesaistîšanas iespçjas un personala izvçle

Pastav dažadi veidi, ka piesaistît personalu jeb iegût darbiniekus gan no uzòçmuma iekšienes, gan no arienes.

Ja uzòçmuma darbinieku vidû nevar atrast vajadzîgo specialistu jeb darbinieku, tad nepieciešamo personalu meklç darba tirgû.

Iespçjas, ka piesaistît personalu;

- sludinajuma ievietošana laikrakstos;

- prasîbas pieteikšana darba birža;

- prasîbas pieteikšana arodskolas, tehnikumos un augstakajas macîbu iestadçs;

- paziòojuma izkaršana pie paša uzòçmuma;

- palîdzîba no personala konsultaciju firmas;

- u.c. (piemçram, ar pazîšanos).

Bara Velves vadîtajs personalu meklç darba birža, vienlaicîgi ievietojot sludinajumu avîzç. Priekšrocîba, ka uzòçmums griežas darba birža, ir ta, ka tur piedava nepieciešamo specialistu klastu, bet trûkums tas, ka tur piedava tikai tos, kuri meklç darbu. Profesionalie kritçriji ir galvenie pçc ka uzòçmums izvçlas darbiniekus.

Darba samaksa

Lai ka noritçtu darbinieku motivacija, ir jaatzîst, ka šobrîd laba apmaksa par darbu ir visefektîvakais motivacijas veids. Ja, darbinieks nevar apmierinat savas fizioloìiskas un materialas vajadzîbas, parçjais šinî motivçšana nespçlç nekadu lielo lomu. Gluži nevarçtu izslçgt parçjos motivacijas veidus, jo dažbrîd pietiek ar labiem darba apstakïiem, citam priekšrocîbam ko firma piedava, piesola izaugsmi, darba apmaksas paaugstinašanu. Neizslçgsim arî sava darba entuziastus, kuriem darbs interesç ka ideju îstenošana, neòemot vçra darba apmaksu. Tomçr darba samaksa ir viens no darbinieku motivçšanas aspektiem. Darbiniekam ir jajût sava ieguldîta darba materialais novçrtçjums.

Daži menedžmenta specialisti jau sen pieradîja, ka padoto darba efektivitate atkarîga no vadîtaja gaidam. Gaidu motivçšanas teorijas pamata ir šadi galvenie principi;

cilvçku uzvedîba ir atkarîga no personisko (spçjas, prasmes) un arçjo faktoru kombinacijas;

cilvçki paši pieòem vispusîgus lçmumus par savu uzvedîbu uzòçmuma;

dažadiem cilvçkiem ir dažadas vajadzîbas, vçlmes un mçríi;

cilvçki izdarîs izvçli starp alternatîviem uzvedîbas veidiem cerîba uz attiecîgiem rezultatiem, atalgojumu un vajadzîbu apmierinašanu.

Lîdz ar to vadîtajiem, kas iecerçjuši lietot gaidu motivçšanas teoriju sava darba, var ieteikt ievçrot šadus principus;

noskaidrojiet, kadu atalgojumu vçlas saòemt darbinieks, novçrojot viòa darbîbu vai pajautajot viòam tieši;

nosakiet izpildes lîmeni, kadu jûs vçlaties, lai darbinieks zinatu, kas viòam jadara, lai tiktu atalgots;

nodrošiniet, lai izpildes lîmenis bûtu sasniedzams, jo citadi motivçšana bûs zema;

nodrošiniet, lai atalgojums tieši asociçtos ar veiksmîgu izpildi;

analizçjiet faktorus, kas darbojas pret atalgojuma efektivitati, kapçc noteiktais atalgojums ir nepietiekams, lai motivçtu darbinieku;

parliecinieties, vai atalgojums ir adekvats izpildei.[2]

Bara darbiniekiem darba samaksa ir atkarîga no apgrozîjuma, jo lielaks apgrozîjums, jo lielaka alga.

Lîdztekus finansialajam atalgojumam uzòçmuma vadîtajs novçrtç darbinieka darba rezultatus, izsakot viòiem atzinîbu.

Vçl viena no stimulçšanas metodçm ir prçmiju izmaksašana par augstu darba kvalitati.

Uzòçmuma arî tiek stimulçta piederîba, kur darbiniekus iesaita uzòçmuma dzîvç, lai darbinieks justu, ka viòa darbs ir liels ieguldîjums firma un visa kolektîva darbîba. Tuvaka laika ir arî ieplanots atjaunot un modernizçt darba vietas un uzlabot tehnisko stavokli.

Jamçìina darbiniekus iesaistît uzòçmuma dzîvç, lai katrs justos par uzòçmuma nepieciešamu darbinieku, un saprastu, ka viòa darba ieguldîjumi ir svarîgi visam kolektîvam. Tikai šadi var nonakt lîdz augstiem rezultatiem. Vadîtajiem bûtu nepieciešams noteikt stingras attiecîbas starp darba rezultatiem un atalgojumu. Protams, jo efektîvaks ir darbs, jo lielakam jabût atalgojumam.

Motivçšanas teorijas faktori

Motivçtaji - faktori, kas labvçlîgi ietekmç darbinieka apmierinatîbu ar darbu;

Panakumi darba;

Panakumu atzîšana;

Darba process;

Atbildîbas pakape;

Izaugsmes iespçjas, karjera;

Profesionala izaugsme.

Higiçnas faktori - faktori, kas novçrš darbinieka neapmierinatîbu ar darbu;

Darba vietas saglabašanas garantija;

Socialais statuss;

Organizacijas darbîba;

Darba apstakïi;

Tieša vadîtaja attieksme;

Personîga dzîve;

Attiecîbas starp darbiniekiem;

Darba alga;

Attiecîbas ar padotajiem.[3]

Šeit pamatdoma ir ta, ka pietiek ar vienu no motivçtajiem, lai cilvçks bûtu apmierinats ar darbu, bet tanî paša laika, ja trûkst kaut viens no higiçnas faktoriem – cilvçks var just diskomfortu, neapmierinatîbu, kas ietekmç viòa apmierinatîbu ar darbu kopuma. Ja cilvçkam visi higiçnas faktori darba ir garantçti, viòš bûs apmierinats, bet lai darbs sniegtu patiesu gandarîjumu un prieku, nepieciešams arî kads no motivçtajiem.

Pienakumu un pilnvaru sadale

Pienakumu un pilnvaru sadale ir viens svarîgakajiem uzòçmuma vadîtaja uzdevumiem, ar ko tam ikdiena nakas saskarties. Ïoti bieži ikdiena nakas saskarties ar tadu problçmu ka pienakumu neizpildîšana, jo attiecîgajam darbiniekam nav vajadzîgo pilnvaru (piemçram, tam nav tiesîbu pieòemt svarîgus lçmumus vai izdot rîkojumus). Parasti pienakumi un pilnvaras un to sadale ir atkarîga no darbinieka atrašanas vietas uzòçmuma organizatoriskaja uzbûvç jeb uzòçmuma struktûra – jo augstaks vadîtajs, jo lielakas pilnvaras.

Jaòem vçra bûtisks noteikums; pilnvaras var bût piešíirtas amatam, nevis personai, kas konkrçtaja laika ieòem šo amatu. Piešíirot pilnvaras vadîtajs var sadalît uzdevumus starp darbiniekiem, kuri izpilda tos. Pilnvaru nepiešíiršanas gadîjuma uzdevums bûs jaizpilda pašam vadîtajam.

I/U Velve vadîtajam katra maiòa vajadzçtu iecelt vienu darbinieku, kas attiecîga situacija varçtu pieòemt lçmumus un kas bûtu par to atbildîgs.

Iedarbîbas veidi

Ievçrojami ir palielinajies darbinieku izglîtîbas lîmenis, tas likvidç intelektualo atšíirtîbu starp vadîtaju un padoto. Samazinajusies arî sociala atšíirtîba starp darbiniekiem, kas apgrûtina vadîtajam lietot jebkuru varas veidu. Lîdz ar to ieteicams lietot un efektîvi kombinçt divus iedarbîbas veidus;

♦ parliecinašana,

♦ lîdzdalîba.

Paliecinašana

Parliecinašana ir sava viedokïa efektîva pasniegšana. Izmantojot parliecinašanu, vadîtajs atzîst zinamu atkarîbu no padotajiem, taèu viòš dara visu, lai sasniegtu savstarpçju vienošanos.

Lai parliecinatu, vadîtajs var izmantot gan loìiku, gan emocijas, atkarîba no vadîtaja personîgam îpašîbam un padota rakstura. Ietekme ar parliecinašanas palîdzîbu atkarîga no dažadiem faktoriem. Padotajam jauzticas vadîtajam. Vadîtaja argumentiem jabût ne visai sarežìîtiem, taèu arî ne parak populariem. Parliecinašanas mçríi nevar bût pretruna ar padoto mçríiem.

Secinajums; apvinojot loìiku un emocijas, japalielina vara, taja paša laika nododot to savam klausîtajam.[4]

Lîdzdalîba

Lîdzdalîba ka iedarbes veids atzîst darbinieka varu un spçjas vçl vairak neka parliecinašana. Lietojot lîdzdalîbu vadîtajs brîvi apmainas ar padotajiem ar informaciju un iesaista tos lçmumu pieòemšana. Lîdzdalîba lçmumu pieòemšana organizacija apmierina augstaka lîmeòa vajadzîbas pçc atzîšanas, pçc pašapliecinašanas u. c. Lîdz ar to šo iedarbes veidu lietderîgi izmantot gadîjuma, kad tada veida vajadzîbas tiešam varçtu bût motivçšanas pamata. Tad darbinieki ar lielu iedvesmu darbojas, lai îstenotu mçríi, kuru viòi izvirzîja kopa ar vadîtaju.

Darbinieku apmacîba

Prasmîgi vadîtaji sistematiski apmaca savus darbiniekus, lîdz ar to ne tikai rûpçjoties par viòiem, bet ar to gûstot ienakumus savam uzòçmumam. Tapat, ka citas biznesa darbîbas, arî apmacîbas javirza ta, lai sasniegtu skaidri noteiktu mçríi. Ja tas ir bezmçríîgas, nekas netiks sasniegts. Efektîvas parmaiòas darbiniekos ir ïoti grûti îstenot, jo ne jau visi vçlas gût labaku izglîtîbu un uzòemties vairak atbildîbas. Tapçc lai sekmçtu parmaiòas pašos darbiniekos uzòçmuma vadîtajam personals jakordinç lîdz ar citam parmaiòam. Darbiniekam ir jajût, ka par viòu rûpçjas, ka viòš un viòa darbs ir pietiekoši svarîgs un nozîmîgs, lai to attîstîtu un pilnveidotu.

Bara “Velve” vadîtajs regulari apmaca savus darbiniekus. Katru gadu virtuves darbinieces tiek apmacîtas par jaunako çdienu gatavošana, jo uzòçmuma darbs tiek organizçts pielagojoties klientu vçlmçm, un galvenais darba uzdevums ir spçt piedavat doto pakalpojumu laba kvalitatç, lai klients bûtu apmierinats.

Problçmu risinašanas veidi

Informacija ir vadîtaja darbîbas pamats. Tikai informçts vadîtajs var pareizi izraudzîties darbîbas mçríus, sekmîgi organizçt savu padoto darbu, pieòemot objektîvus lçmumus.

Informacijas savlaicîgums, precizitate un pilnîgums ietekmç visa uzòçmuma darba kvalitati un efektivitati.

Neprecîzas nesavaldîgas informacijas sekas atspoguïojas uzòçmuma izmaksas un attîstîba.

Lai atrisinatu iepriekš minçtas problçmas, uzòçmumam pašam ir jaizstrada sava informacijas vakšanas, apkopošanas, analîzes un saglabašanas sistçma.

Problçmu risinašana

Ikviena uzòçmuma vadîtajam ir jatiek gala ar ïoti daudzam problçmam. Bieži vien nepietiek tikai ar parastu teikšanu – tas nav kartîba, izdari to un to. Problçmas nopietna risinašana prasa lielu laiku.

Pastav vairaki veidi, ka sekmîgi var organizçt problçmu risinašanu. Lielaka daïa jautajumu tiek lemti dažadas diskusijas – sanaksmçs vai darba grupas.

Darbinieku problçmas ir jaatpazîst un jaatrisina, cik atri vien iespçjams. Ja tiek ignorçtas niecîgas problçmas, tas parvçršas vidçja mçroga problçmas, kas paraug visaptveroša krîzç. Problçmas nekad neizgaist.

Bara valda demokratiska gaisotne, šadu gaisotni rada tas, ka firmas îpašnieks aktîvi piedalas uzòçmçjdarbîbas saimnieciskaja darbîba. Stradajot kopa ar îpašnieku liekas, ka kopçjo mçríu varda ir vçrts atsacîties no savam vajadzîbam, jo îpašnieks pret darbiniekiem nerada parakuma sajûtu. Tas nenozîmç, ka uzòçmuma nebûtu problçmas, jo ne vienmçr vadîtajs pieòem popularus lçmumus. Taèu visas problçmas, kas radušas darba procesa tiek atrisinatas kopçjas sanaksmçs. Sanaksmes tiek rîkotas tiklîdz rodas kadi konflikti vai aktuali jautajumi.

Motivçšana

Motivçšana ir darbinieku stimulçšana izvçlçties kadu no rîcîbas alternatîvam, lai sasniegtu organizacijas un personîgos mçríus.

Vadîtajs motivçjot parliecina darbiniekus darît visu iespçjamo, lai veicinatu organizacijas un grupas mçríu îstenošanu. Motîvi aptver visu cilvçka iekšçjo un arçjo vajadzîbu kopumu, kas pamudina stradat. Motivçšanas procesa darbinieki izvçlas kadu no rîcîbas alternatîvam, lai sasniegtu personiskos mçríus. Mçríis, pçc kuriem cilvçki tiecas, var bût gan materializçti – nauda, paaugstinajums darba, gan arî abstrakti – gandarîjums par veicamo darbu. Motivçjot darbiniekus, organizacija samazina izdevumus, jo tiek celts darba ražîgums un kvalitate, ieintersçti un saglabati vajadzîgie darbinieki.

Ir radîtas daudzas teorijas, kas cenšas izskaidrot darbinieku uzvedîbu un virzît to vçlajama virziena. Vadîbas panakumi vienmçr ir atkarîgi no saiknes starp motivçšanas teoriju un praksi.

Pielikuma es dodu darba novçrtçšnas anketu, pçc ka vadîtajs varçtu orentçties savos darbiniekos – vai attiecîgo darbinieku japaaugstina, vai jasûta macîties, vai viòam piemît tehniskas iemaòas, kadas personîgas iezîmes un t.t.

Darba lîgumi

Ka viens no personala darbîbu motivçjošiem faktoriem ir darba lîgums un darba pienakumu saraksts. Uzòçmuma Velve darba lîgumi tiek aizpildîti uz Darba lîguma veidlapam bez darba pienakuma saraksta. Ne vienmçr personals konkrçti zina kas viòam darams, tapçc vieglak stradat, ja ir skaidri motivçts pienakums un mçríis un nerodas sajûta, ka pie kadas neizdarîbas esi vainîgs tieši tu, jo nav skaidri noteikts darama apjoms. Tapçc pielikuma es piedavaju savu darba lîguma versiju un darba pienakuma sarakstu barmeòa un pavares profesijai.

Apmacîbas darba aizsardzîba

Svarîga vieta darba aizsardzîbas organizatoriskajos pasakumos ir stradajošo instruktažam un apmacîbam. Ar Latvijas Republikas Darba likuma kodeksa 153. pantu un Likumu par darba aizsardzîbu (apstiprinats 04.05.93. un stajas spçka 20.05.93.), administracijas pienakums ir instruçt stradniekus un kalpotajus par darba aizsardzîbas noteikumiem, ka arî patstavîgi kontrolçt, vai darbinieki izpilda visas darba aizsardzîbas instrukciju prasîbas.

Likums nosaka instruçšanas vienveidîbu visu nozaru uzòçmumos.

Bara “Velve” darbinieki tiek instruçti par darba aizsardzîbas noteikumiem,

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kapinašana, patîkamas atmosfçras radîšanas bara un patstavîgu klientu piesaistç ir bara darbiniekiem. Laipna attieksme, informacija par piedavato pakalpojumu klastu un klienta interesçm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkartotus panakumus. Daudz Latvijas uzòçmumu darbîba pietrûkst kvalitatîvas klientu apkalpošanas. Tas ir vçlreiz par atgadinajumu tam, ka japilnveidojas gan pašiem, gan nepartraukti ir jaattîsta savs uzòçmums.

Iegriežoties bara “Velve” klientam jabût iespçjai saòemt nepieciešamo informaciju par piedavato çdienu un dzçrienu klastu un klienta interesçm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidîts. Pastav uzskats, ka vislabakais reklamas veids ir apmierinats klients. Ka rada prakse, tad apmierinats klients par savu pozitîvo pieredzi pastastîs labi, ja paris cilvçkiem, kamçr neapmierinatais par nepatîkamo izstastîs sešreiz vairak.

Budžeta planošana

I/U “Velve-2” ikmçneša vidçjie ieòçmumi ir Ls 2080 . Firmas darbîba tiek organizçta ta, lai šî summa tiktu liederîgi izmantota uzòçmuma laba. Lai bara bûtu pilnîgs alkoholisko dzçrienu klasts, lai tiktu veiktas visas saimniecikas darbîbas maksas (îre, elektrîba, algas, nodokïi, transporta izmaksas).

Tirgus izpçtes metodes

Firma nav atsevišía marketinga daïa, tapçc ta funkcijas izpilda uzòçmuma direktors un gramatvede. Konkurentu cenu izpçte notiek apsekojot šo uzòçmumu izstradajumu cenas. Jaunu çdienu klasts tiek izstradats pamatojoties uz klientu vçlmçm, sekojot kulinarijas aktualitatçm un veselîga uztura noteikumiem. Ta ka produkcija netiek gatavota iepriekš, detalizçts pieprasîjuma novçrtçjums nav nepieciešams. Pieprasîjums balstas uz pieredzi un patreizçjo tirgus situaciju.

Ta ka tirgus situacija ir ïoti mainîga, nereti nakas prognozçs vilties. Taèu šî uzòçmçjdarbîbas veida priekšrocîbas ir liela piedavajamo ražojuma savstarpçja apmainamîba, tapçc viena çdiena veida vieta ir iespçjams piedavat citu lîdzîgu.

Marketinga funkcijas un organizatoriskas formas

Uzòçmuma darbîba ir virzîta uz maksimalu klienta vçlmju apmierinašanu un sava saimnieciska labuma gûšanu. Ka jau izriet no marketinga teorijas : pardot îsto preci, îstaja laika un îstaja vieta, par îsto cenu, îstajam pircçjam. Tas nozîmç nepartrauktu klienta vçlmju izzinašanu, to apkopošanu un ieviešanu praksç . Tas nozîmç maksimali aktîvu un uzskatamu savas darbîbas pasniegšanu, lai informçtu, atgadinatu un parliecinatu potencialo klientu. Tas liek piemçroties apkartçjai situacijai, sekot atbilstošajam aktualitatçm, utt. Tas liek nepartraukti pilnveidoties gan pašiem stradajošajiem, gan arî uzòçmumam.

Preèu virzîšana tirgû

Viens no pasakumiem, kam tiks pievçrsta galvena uzmanîba, bûs preèu virzîšana tirgû, jo lai preci pirktu, pircçjs jainformç par preces esamîbu un priekšrocîbam, cenu un vietu, kur ta nopçrkama.

Izstradajot pasakumus šaja darbîbas virzîba, tiks òemts vçra, ka informçšanai var lietot gan personisku sazinašanos, gan netiešas komunikacijasmetodes, piemçram, reklamu, gan îpašus noieta veicinašanas pasakumus, pardomajot informacijas saturu un sazinašanas lîdzekïus. Ja informacija ir veiksmîgi sasniegusi mçríi, jabût atbildes reakcijai, kas var bût pirkums, sûdzîba vai sliktakaja gadîjuma nepardota prece. Pirkšanu ietekmç daudz un dažadi apstakïi: pakalpojuma îpašîbas, cena, vieta u.c.

Jaievçro, ka pirms cilvçks izvçlas pakalpojumu, viòš iziet vairakas stadijas:

sakuma pircçjam jasaòem informacija par piedavato pakalpojumu eksistenci;

pircçjs ir jaieinteresç papildinformacijas saòemšana;

pircçjs sakotnçji novçrtçs piedavato pakalpojumu un saòemto informaciju, lai izlemtu, vai ta atbilst viòa vçlmçm un vajadzîbam.

Ja šis pasakums bûs bijis veiksmîgs, tad var cerçt, ka tiks izdarîts pirkums.

Katrs uzòçmums izmanto dažadas reklamdarbîbas organizatoriskas formas, atkarîba no savam iespçjam. Bars 'Velve' patreiz izmanto vizualo reklamu virs ieejas bara, ka arî dažreiz avîzes 'Saldus Zeme' pakalpojumus. Tapçc bûtu lietderîgi izstradat reklamas stratçìiju turpmakajiem gadiem.

Reklamas stratçìija

I.U. “Velve-2” pakalpojumu virzîšanai tirgû plaši tiks izmantota reklama un noietu veicinašanas pasakumi.

Reklama ka apmaksats, pastiprinats informçšanas veids parasti saistîts ar masu informacijas lîdzekïiem, katrs uzòçmums izmanto dažadas reklamdarbîbas organizatoriskas formas atkarîba no savam iespçjam. Jebkura gadîjuma nepieciešams pieòemt lçmumus par šadam problçmam:

noteikt reklamas mçríus;

pamatot reklamas izmaksas;

noteikt reklamas sludinajuma pasniegšanas paòçmienu;

izšíirties par masu informacijas lîdzekïu izmantošanu;

novçrtçt reklamas efektivitati.

Reklama atšíiras pçc tas veidiem (atkarîba no izmantojamiem informacijas parvaldes lîdzekïiem), objektiem (atkarîba no ta, ko tieši reklamç), funkcijam (atkarîba no reklamas nozîmes).

Reklamas mçríi visparîga veida iedalami informçjošos, parliecinošos un atgadinošos.

I.U. “Velve-2” galvenais reklamas mçríis ir informçt potencialos klientus par bara atrašanas vietu, sortimentu, cenam un parliecinat klientus par apmeklçšanas izdarîšanu tieši bara “Velve”.

I.U. “Velve-2” reklamas klasifikacija pçc tas veidiem, objektiem un funkcijam laika posma no 2000.gada lîdz 2003.gadam.

Reklamu radio var uzskatît par efektîvako reklamçšanas veidu Saldû, tapçc turpmak bars “Velve” varçtu izmantot “Saldus radio” pakalpojumus. Lîgums varçtu tikt slçgts uz gadu, jo ta ietaupîs 30-40 % naudas lîdzekïus. Diena paredzçtajos divos raidlaikos, galvenokart tiks reklamçta bŗa “Velve” piedavato çdienu un dzçrienu klasts, cenas, ka arî bara atrašanas vieta.

Vizuala reklama virs bara ieejas ir ietekmîga, ta turpinas piesaistît klientus arî turpmak.

Sakot ar 2000.gadu bars “Velve” reklamdarbîbai patstavîgi saks izmantot avîzes “Saldus Zeme” pakalpojumus vienu reizi nmçnesî, informçjot klientus par piedavato sortimentui, cenu, atrašanas vietu.

Reklamas izmaksas. Jebkura uzòçmuma japlano reklamdarbîbas budžets. Uzòçmums “Velve-2” iepriekš savas reklamas izmaksas nav planojis. Turpmak reklamdarbîbai paredzams atvçlçt 0,01 % no preèu apgrozîjuma.

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kapinašana, patîkamas atmosfçras radîšanas bara un patstavîgu klientu piesaistç ir bara darbiniekiem. Laipna attieksme, informacija par piedavato pakalpojumu klastu un klienta interesçm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkartotus panakumus. Daudz Latvijas uzòçmumu darbîba pietrûkst kvalitatîvas klientu apkalpošanas. Tas ir vçlreiz par atgadinajumu tam, ka japilnveidojas gan pašiem, gan nepartraukti ir jaattîsta savs uzòçmums.

Iegriežoties bara “Velve” klientam jabût iespçjai saòemt nepieciešamo informaciju par piedavato çdienu un dzçrienu klastu un klienta interesçm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidîts. Pastav uzskats, ka vislabakais reklamas veids ir apmierinats klients. Ka rada prakse, tad apmierinats klients par savu pozitîvo pieredzi pastastîs labi, ja paris cilvçkiem, kamçr neapmierinatais par nepatîkamo izstastîs sešreiz vairak.

Pçc marketinga stratçìijas realizçšanas piedavato pakalpojumu apgrozîjums pieaugs pakapeniski.

2000.gada - par 3%;

2001.gada - par 8%;

2002.gada - par 10%;

2003.gada - par 15%;

Secinajumi un priekšlikumi

Iepriekšçjo gadu darbîba norada uz to, ka I/U “Velve-2” nepieciešams izveidot marketinga daïu, kas spçtu risinat marketinga problçmas un realizçt marketinga stratçìiju, kuras galvenais uzdevums ir palielinat kopçjo preèu (pakalpojumu) apgrozîjumu. Marketinga stratçìijai japamatojas uz to, lai paplašinatu un nostabilizçtu galveno darbîbas virzienu.

Marketinga stratçìijas pamata ir preèu virzîšana tirgû, kas balstas uz reklamu un noieta veicinošiem pasakumiem, ka arî uz klientu apkalpošanas pilnveidošanu, balstoties uz zemam izmaksam.

Sakot ar 2000.gadu reklamas izmaksam atvçlçs 0,01 % no preèu apgrozîjuma.

Domaju, ka realizçjot marketinga stratçìiju, apgrozîjums pakapeniski palielinasies

2000.gada – par 3%

2001.gada – par 8%

2002.gada – par 10%

2003.gada – par 15%.

Planotas marketinga stratçìijas rezultata I/U “Velve-2” varçs izvairîties no negaidîtiem pavçrsieniem, kas negatîvi varçtu ietekmçt tas darbîbu – inflacijas, spçcîgas konkurences, valdîbas jaunam regulçtajformam.

Uzòçmumam japarliecinas, ka saskaòojot uzòçmuma darbîbu ar marketinga principiem un virzot uz klientu vçlmju un vajadzîbu apmierinašanu, var gût panakumus.

Izmantotas literatûras saraksts

V. Praude, J. Beïèikovs “Marketings” Rîga 1999.g, izd.”Vaidelote”.

V. Praude, J. Beïèikovs “Marketings” Rîga 1995.g, izd.”Zvaigzne ABC”.

K. Hamblina “Îsi par marketingu” Rîga 1995.g, izd. RKS Komercizglîtîbas centrs.

I/U “Velve – 2” statûti.

I/U “Velve –2” 1998.gada bilance, 1998. gada peïòas un zaudçjumu aprçíins.

I/U “Velve – 2” raksturojums

Uzòçmçjdarbîba ir dibinata 1996. gada 15.novembrî, ka Ulda Kronberga individuala uzòçmuma ražošanas komercfirma. Uzòçmçjdarbîbai ir viens dibinatajs un lîdzîpašnieks.

Uzòçmums atrodas Latvijas Republikas Saldus pilsçta, Strçlnieku  iela 6. Komercfirma ir izveidota ilgstošai uzòçmçjdarbîbai, nolûka gût peïòu no sabiedriskas çdinašanas.

Uzòçmums ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstavîgu bilanci, norçíinu kontu banka, savu zîmogu, veidlapam. Tam var bût sava simbolika un preèu zîmes, kuras tiek izgatavotas un piereìistrçtas saskaòa ar Latvijas Republikas noteikto kartîbu. Uzòçmums atbilst Latvijas Republikas likumdošanai.

Uzòçmums tiek izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statûtu robežas, bet arçjas tirdzniecîbas joma – saskaòa ar starptautisko tiesîbu normam un kontraktu ar partneriem. Uzòçmumam ir tiesîbas sava varda slçgt lîgumus, iegût mantiskas un personiskas nemantiskas tiesîbas, uzòemties atbildîbu un bût prasîtajam vai atbildçtajam tiesa, saimnieciskaja tiesa vai šíîrçjtiesa.

Uzòçmums tiek radîts ka jauns uzòçmums uz nenoteiktu laiku.

Attîstîbas stratçìija

Attîstîbas stratçìija ietilpst esošo tirgu paplašinašana un stabilizçšana.

Klientu piesaistes galvenie motîvi ir, sortimenta plašums, piedavato çdienu kvalitate, konkurçtspçjîgas cenas atbilstoši kvalitatei, apkalpošanas serviss, interjers un arî bara prestižs.

Bars “Velve” atrodas paša pilsçtas centra ïoti izdevîga vieta, taèu bara mînus ir tas , ka baram nav deju zale, tapçc pašlaik firmas attîstîbas primarais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašinat jau esošas bara telpas, kur varçtu ierîkot deju zali.

Nakotnç tiek planots atvçrt konditoreju un vasaras kafejnîcu.

Tuvaka nakotnç planos ietilpst tehnoloìisko iekartu uzlabošana un nomaiòa.

Uzòçmums katru gadu apmaca virtuves darbinieces par jaunako çdienu gatavošana tapçc attîstîbas stratçìija arî turpmak ietilpst personala periodiska apmacîba un kvalifikacijas celšanas kursi.

Viens no firmas mçríiem ir iegût pçc iespçjas lielaku tirgus daïu. Lai to realizçtu, nepieciešams pastavîgi stradat pie sortimenta pilnveidošanas un pašizmaksas korekcijam, lai iegûtu vçlamo produktu par pieòemamu un konkurçtspçjîgu cenu.

Uzòçmuma mçríi

Uzòçmuma dominçjošais mçríis ir gût peïòu, bet tas nav vienîgais pamatmçríis uzòçmums tiecas pçc patstavîbas, pçc drošîbas, pçc prestiža tirgû, pçc tirgus, pçc personîgo idealu îstenošanas.

Lîdzas peïòai pamatmçríu horizontalç ierindojami arî saimnieciskie mçríi - preces, kada tirgû, kados daudzumos un par kadu cenu realizçjamas. Blakus tiem pastav arî socialie mçríi - kvalitate, pircçja aizsardzîba, darbavietu augstas kvalitates nodrošinašana, izaugsmes iespçjas; operatîvie mçríi – pilnveidot darbinieku motivçšanas sistçmu, iedalît no firmas budžeta 1% no apgrozîjuma reklamai; stratçìiskie mçríi – paplašinat tîklu; taktiskie mçríi – palielinat pardošanas apjomu, ieviest datorizacijas sistçmu.

Konfliktu risinašana

Konflikti cilvçku dzîvç sastopami vienmçr. Bara “Velve” konfliktu iemesli ir dažadi, taèu tiem ir arî kopçjas îpašîbas – izjaukt pastavošo kartîbu, meklçt jaunus patiesîbas kritçrijus, izvirzît jaunas savstarpçjo attiecîbu normas u.tt. Uzòçmums galvenokart iziet uz kompromisu – savstarpçji piekapjoties, apzinoties, ka abas ne tikai zaudçs, bet arî iegûs, ja panaks abu oponentu vairak vai mazak apmierinošus lçmumus, kas ïaus rîkoties un pavçrs talakas konstruktîvas darbîbas iespçjas.

Tapçc visi sarežìîjumi, kas radušies uzòçmuma tiek risinati kopçjas sapulcçs, kuras tiek rîkotas tiklîdz rodas kadi aktuali jautajumi.

Kontrole

Kontrole ir lîdzeklis, ar kura palîdzîbu var uzraudzît faktisko darbu izpildi, lai parbaudîtu, vai viss notiek ta, ka tam jabût. Bara tiek kontrolçtas izmaksas un novçrsti liekie patçriòi, piemçram personiska rakstura telefona sarunas darba laika, tada gadîjuma darbiniekiem jaatmaksa visi zaudçjumi kas radušies.

Tiek kontrolçti arî preèu izdevuma termiòi, netiek nauda maksata atrak, ka nepieciešams. Izmantotas iepriekšçjas izmaksu sniegtas atlaides vienîgi tad, ja tas ir sevišíi izdevîgi.

Kontrolçti tiek arî darbinieki – katru nedçïu pirms nodod maiòu notiek inventrizacija, gan bara, gan virtuvç. Visus iztrûkumus sedz darbinieks 100% apmçra.

Klientu apkalpošana

Bara darbiniekiem ir milzîga loma noieta kapinašana, atmosfçras veidošana un patstavîgu klientu piesaistîšana. Iegriežoties bara “Velve” klientiem ir iespçja saòemt nepieciešamo informaciju par piedavato çdienu un dzçrienu klastu. Klientam tiek sniegta atbilstoša apkalpošana, lai klients justos gaidîts. Pastav uzskats, ka vislabakais reklamas veids ir apmierinats klients. Ka rada prakse, tad apmierinats pircçjs par savu pozetîvo pieredzi pastastîs labi ja paris cilvçkiem, kamçr neapmierinatais par nepatîkamo izstastîs sešreiz vairak.

Preèu un pakalpojumu sortiments

Uzòçmuma ir ïoti plašs pakalpojumu sortiments gan alkoholiskajos dzçrienos, piemçram; konjaki, viskiji, rumi; degvîni, tekilas, franèu vîni u.c., gan piedavata çdienkarte, piemçram; zivju çdieni, dažadi gaïas çdieni,(trusis, liellops, cûkgaïa, putnu gaïa), zupas, salati, karstas un augstas uzkodas un deserti.

Viruvç strada divas maiòas, kas mainas ik pçc nedçïas, lîdz ar to katru nedçïu mainas çdienkarte.

Tirgus izpçtes metodes

Firma nav ne menedžmenta, ne marketinga specialists, tapçc ta funkcijas izpilda uzòçmuma direktors un gramatvede. Konkurentu cenu izpçte notiek apsekojot šo uzòçmumu izstradajumu cenas. Jaunu çdienu klasts tiek izstradats pamatojoties uz klientu vçlmçm, sekojot kulinarijas aktualitatçm un veselîga uztura noteikumiem. Ta ka produkcija netiek gatavota iepriekš, detalizçts pieprasîjuma novçrtçjums nav nepieciešams. Pieprasîjums balstas uz pieredzi un patreizçjo tirgus situaciju.

Ta ka tirgus situacija ir ïoti mainîga, nereti nakas prognozçs vilties. Taèu šî uzòçmçjdarbîbas veida priekšrocîbas ir liela piedavajamo ražojuma savstarpçja apmainamîba, tapçc viena çdiena veida vieta ir iespçjams piedavat citu lîdzîgu.

Secinajumi un priekšlikumi

Iepriekšçjo gadu darbîba norada uz to, ka I/U “Velve-2” nepieciešams izveidot marketinga daïu, kas spçtu risinat marketinga problçmas un realizçt marketinga stratçìiju, kuras galvenais uzdevums ir palielinat kopçjo preèu (pakalpojumu) apgrozîjumu. Marketinga stratçìijai japamatojas uz to, lai paplašinatu un nostabilizçtu galveno darbîbas virzienu.

Marketinga stratçìijas pamata ir preèu virzîšana tirgû, kas balstas uz reklamu un noieta veicinošiem pasakumiem, ka arî uz klientu apkalpošanas pilnveidošanu, balstoties uz zemam izmaksam.

Sakot ar 2000.gadu reklamas izmaksam atvçlçs 0,01 % no preèu apgrozîjuma.

Domaju, ka realizçjot marketinga stratçìiju, apgrozîjums pakapeniski palielinasies

2000.gada – par 3%

2001.gada – par 8%

2002.gada – par 10%

2003.gada – par 15%.

Planotas marketinga stratçìijas rezultata I/U “Velve-2” varçs izvairîties no negaidîtiem pavçrsieniem, kas negatîvi varçtu ietekmçt tas darbîbu – inflacijas, spçcîgas konkurences, valdîbas jaunam regulçtajformam.

Uzòçmumam japarliecinas, ka saskaòojot uzòçmuma darbîbu ar marketinga principiem un virzot uz klientu vçlmju un vajadzîbu apmierinašanu, var gût panakumus.

Izmantotas literatûras saraksts

V. Praude, J. Beïèikovs “Marketings” Rîga 1999.g, izd.”Vaidelote”.

V. Praude, J. Beïèikovs “Marketings” Rîga 1995.g, izd.”Zvaigzne ABC”.

K. Hamblina “Îsi par marketingu” Rîga 1995.g, izd. RKS Komercizglîtîbas centrs.

I/U “Velve – 2” statûti.

KURSA DARBS “MARKETINGA”

Tçma; Marketinga stratçìiska planošana

uzòçmuma “Velve – 2”

SATURA RADÎTAJS

Anotacija  3.lpp.

Ievads 4.lpp.

Marketings un ta nozîme uzòçmuma darbîba 5.lpp.

I/U “Velve – 2” raksturojums 7.lpp.

Attîstîbas stratçìija 7.lpp.

Darba organizacija 8.lpp.

Personals 9.lpp.

Preèu un pakalpojumu sortiments 10.lpp.

Krajumi 10.lpp.

Budžeta planošana 10.lpp.

1998. gada bilances rindu atšifrçjums 11.lpp.

1998. gada peïòas un zaudçjumu aprçíina atšifrçjums 12.lpp.

Konkurenti  13.lpp.

Klientûra 14.lpp.

Tirgus izpçtes metodes 14.lpp.

Preèu piegade 14.lpp.

Preèu (pakalpojumu) cenas un atlaides 15.lpp.

Preèu (pakalpojumu) noieta organizçšana, pçcpardošanas serviss 16.lpp

Marketinga funkcijas un organizatoriskas formas 16.lpp.

Preèu virzîšana tirgû 17.lpp.

Reklama 18.lpp.

Secinajumi un priekšlikumi 20.lpp.

Izmantotas literatûras saraksts 21.lpp.

ANOTACIJA

Kursa darba risinati marketinga jautajumi viena no uzòçmçjdarbîbas formam – individuala uzòçmuma “ Velve –2”, kuras galvenie darbîbas veidi ir bara pakalpojumi un sabiedriska çdinašana, un kuras lîdzšinçja darbîba trûka marketinga pasakuma planošana. Lai uzòçmçjdarbîba veiksmîgi pastavçtu, katram uzòçmumam nepieciešama marketinga planošana. Kursa darba pamatuzdevums – paradît marketinga nozîmi organizacijas darbîba , ka arî nepieciešamîbu planot marketinga stratçìiju, lai gûtu panakumus uzòçmçjdarbîba.

Kursa darbs pamatojas uz to, ka jebkura uzòçmuma darbîba jabalsta uz klientu vçlmju un vajadzîbu apmierinašanu. Lai to veiksmîgi darîtu, visai uzòçmuma darbîbai jabût saskaòotai ar marketinga principiem.

Lai veidotu marketinga stratçìiju, I/U “Velve-2” jaizveido marketinga daïa, vismaz viena cilvçka sastava, kas ir kompitenti marketinga jautajumos un kuriem ir speciala izglîtîba šaja nozarç. Ta ka I/U “Velve-2” piemçroti kadri nav, tad tie ir jasagatavo vai japieòem darba.

Stratçìijai jatiek realizçtai sakot jau ar 2000.gadu, tapçc darba japieòem jauni kadri, jo tik îsa laika nav iespçjams sagatavot specialistus marketinga.