SATURS

SATURS 2

A/S “VALRIT” UZŅĒMUMA APRAKSTS  3

A/S “VALRIT” SAIMNIECISKAS DARBĪBAS APRAKSTS  4

A/S “VALRIT” MARKETINGA DARBĪBAS APRAKSTS  6

A/S “VALRIT” DIBINAŠANA UN PAMATKAPITALS  10

SAUSA VAJPIENA PULVERA STARPTAUTISKAIS TIRGUS 13

ES PIENA UN PIENA PRODUKTU KOPTIRGUS ORGANIZACIJA  14

A/S “VALRIT”

UZŅĒMUMA APRAKSTS

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums: A/s “VALRIT”

Angļu valoda: Joint Stock Company “VALRIT DAIRY INDUSTRIES”

Uzņēmējdarbības forma: akciju sabiedrība

Darbības veids:

piena un vajpiena iepirkšana un parstrade

piena produktu ražošana, partikas produktu tirdzniecība

arēja ekonomiska darbība

transporta pakalpojumi u.c. statūtos paredzēta darbība

Reģistracijas Nr. un datums: 000329011, 11.04.1996

Uzņēmuma adrese: Rīgas iela 93a, Valmiera, LV-4200, Latvija

Telefons: 42-29778, fakss: 42-20403

Uzņēmuma vadītajs: valdes pr-tajs Aldis Puķītis

Audita veikšanas periods: 02.05.2000 – 31.05.2000

Audita veicējs: Gatis Rudiņš

A/S “VALRIT”

SAIMNIECISKAS DARBĪBAS APRAKSTS

1. Uzņēmuma atrašanas vieta

Uzņēmums atrodas Valmieras pilsēta, kura ir apmēram 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas.

Ražotne atrodas a/s “Vidzemes piens” telpas un tiek iegadata uz nomu ar izpirkumu. Ražošanas ēkas sakotnēji cēlis uzņēmums “Vidzemes piens” 1987–1988.gada, paralēli uzstadot iekartas un mašīnas. Tomēr “Vidzemes piens” nav izmantojis šo ražotni, jo nebija izstradata attiecīgas nozares stratēģija.

2. Uzņēmuma darbības pamatojuma motīvi

Uzstadīt finansiali efektīvu ražotni piena un vajpiena parstradei iebiezinataja un sausaja vajpiena, kas tiek aizvien vairak pieprasīts pasaulē

Ražot augstas kvalitates produkciju atbilstošu starptautiskajiem standartiem

Izmantot Latvijai piešķirtas ES kvotas vajpiena pulvera realizacijai

Samazinat risku, kas saistīts ar atbrīvošanos no vajpiena atlikumiem, kas tiek uzskatīti par potencialu vides aizsardzības problēmu.

3. Produkcija, tas ražošana

3.1. Izejmaterials

Pie pašreizējas ražošanas specifikas – pasterizēts vajpiens, iegūts no klīniski veselam govīm - , tas izmeklētas uz leikozi, tuberkulozi, brucelozi, leptospirozi, un atzītas veselas.

Vajpiena piegadi garantē uzņēmuma akcionari.

Pie noslogotam jaudam uzņēmums iepērk vajpienu no citiem pienrūpniecības uzņēmumiem (“Rīgas piensaimnieks”, “Straupes PB”, “Raunas piensaimnieks” u.c.)

3.2. Sausais vajpiens

A/s “VALRIT” ražo ADPI standarta un Ekstra kategorijas SVP. Lai ražotu 1 tonnu SVP, ir nepieciešams aptuveni 11,7 tonnas vajpiena. SVP tiek pildīts 25 kg papīra maisos ar polietilēna ieliktni.

3.3. Parējie produkcijas veidi

Uzņēmums ražo arī sauso piena pulveri un dažadas pakapes iebiezinato pienu, un perspektīva arī sulas. Sauso piena pulveri un iebiezinato produktu ražo tikai pēc pircēja iepriekšēja pasūtījuma.

3.4. Sausa produkta priekšrocības

iespēja ilgstoši uzglabat, nepazeminot ta kvalitati

lielu apjomu un dažadas transportēšanas iespējas

plašas pielietojuma iespējas – partikas rūpniecība, lopbarības ražošana

3.5. Iebiezinata produkta priekšrocības

produkta bioloģiska vērtība ir augstaka salīdzinajuma ar sauso produktu (kaltēšanas procesa notiek dziļaka olbaltumvielu noardīšanas)

plašas pielietošanas iespējas partikas rūpniecība

4. Ražošanas process

Uzņēmuma tiek nodrošinats pilnīgi slēgts SVP ražošanas process no piena pieņemšanas līdz sausa produkta fasēšanai. Sausa vajpiena pulveri ražo izsmidzinašanas tipa kaltē, kur iebiezinatais vajpiens miglas veida izplūst žavēšanas kamera, saskaroties ar karsta gaisa plūsmu, kas sīkajam piena pilītēm atņem ūdeni, izžavē tas. Iebiezinato vajpienu iegūst divpakapju vakuumiztvaices iekarta.

Ražošanas slēgtais process, ievērojot tehnoloģiskos režīmus, nodrošina produkta kvalitates atbilstību ES prasībam. Tehnoloģiskos režīmus plano, vada un koordinē uzņēmuma ražošanas vadītajs.

A/S “VALRIT”

MARKETINGA DARBĪBAS APRAKSTS

1. Tirgus

Izmantojot visparējo pieeju tirgus segmentacija, sausais vajpiena pulveris (SVP) paredzēts partikas ražošanas uzņēmumiem ka viena no produktu sastavdaļam, konkrēti – piena – skabpiena produktu, gaļas, maizes, šokolades, alkoholisko dzērienu un konditorijas izstradajumu ražošana.

1.1. Pieprasījums, cenas

Þ    Latvija ir liels pieprasījums pēc sausa vajpiena. Sausa vajpiena galvenie pircēji ir jogurta, saldējuma, majonēzes, konditorejas un maizes izstradajumu ražotaji, alkoholisko dzērienu ražotaji.

Ziemas mēnešos, kad jūtami samazinas piena ieguve, siera parstrades rūpnīcas sauso vajpienu izmanto izejmateriala normalizēšanai.

Latvijas tirgū partikas SVP pašreizējas cenas ir 900 – 1000 Ls/t līmenī.

Þ    ES un pasaules tirgū ir stabils pieprasījums pēc SVP. Sausa vajpiena eksports uz ES ir svarīga iespēja, jo SVP importa kvotas no Latvijas 1998.gada bija 2500 tonnas un atļauja eksportēt partikas SVP uz ES ir  a/s “VALRIT” un a/s “Aizputes sausa vajpiena rūpnīca”.

Þ    Lielas iespējas SVP eksportam ir NVS valstīs, Tuvajos un Talajos Austrumos. Ir konkrēti tirdzniecības piedavajumi no Maskavas, Sanktpēterburgas.

Þ    Pilnpiena pulveris pasaules tirgū tiek uzskatīts par produktu, kam salīdzinajuma ar vajpiena pulveri būs lielaks starptautiskas tirdzniecības potencials, pieaugot piena produktu pieprasījumam. Pilnpiena pulvera tirgi ir stabili, SPP cenas ir 975–1035Ls/t līmenī. Cenam ir tendence svarstīties no nemainīga līmeņa uz pieaugumu. SPP ražošana un tirdzniecība notiek pēc iepriekšējiem kontraktiem.

1.2. Marketinga stratēģija

A/s “VALRIT” darbība galvenokart ir orientēta uz parstrades pakalpojumu sniegšanu. SVP eksportfunkcijas veic akcionari – vajpiena piegadataji. Pašreizēja parstrades pakalpojuma cena ir 250 Ls/t. Vajpiena un SVP transportēšanas izmaksas sedz “Piegadatajs”.

Taču, ņemot vēra lielo pieprasījumu pēc SVP un uzņēmuma jaudas iespējas, a/s “VALRIT” uzpērk vajpienu gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Liels pieprasījums pēc SVP ir ne tikai vietēja tirgū, bet arī pasaulē. Tadēļ liela daļa SVP, ko saražo a/s “VALRIT” tiek eksportēta. To, ka pieprasījums eksportēt SVP palielinas, pierada uzņēmuma NETO apgrozījums 1998.un 1999.gada, un cenu stabilitate (skat.: pielikums Nr.2)

A/s “VALRIT” saražotas eksportētas produkcijas daudzumi, kg

Latvijas arēja SVP tirdzniecība.

Šie dati rada, ka, ja 1998.gada a/s “VALRIT” eksportēja 26% no kopēja eksporta apjoma, tad 1999.gada jau 40%. Tas skaidrojams ar kvalitates parsvaru.

1.3. Konkurence

Latvija sauso vajpienu pašlaik ražo un izplata “Aizputes Sausa vajpiena rūpnīca” Latvijas rietumu daļa un “Kraslavas Sausa vajpiena rūpnīca” Latvijas dienvidaustrumu daļa. Minētie uzņēmumi 1998.gada sakuma neieguva Dzīvnieku izcelsmes eksporta produkcijas veterinaras uzraudzības numuru, kas ir būtiskakais ražotnes kvalitates radītajs. Ražotnes sertifikacija un SVP kvalitate nosaka gan vajpiena piegadataju, gan SVP pircēju ieinteresētību sadarboties tieši ar a/s “VALRIT”.

2. Kvalitates sistēma

Uzņēmuma izveidota, dokumentēta un uzturēta kvalitates sistēma ka līdzeklis, kas nodrošinatu produkta atbilstību noteiktam prasībam.

Þ    Kvalitates sistēmas procedūras iekļautas uzņēmuma RAŽOŠNAS KONTROLES KVALITATES ROKASGRAMATA.

Þ    Prasības, normas un nolikumi, kas pieņemti, lai nodrošinatu testēšanas laboratorijas darbības kvalitati, iekļauti TESTĒŠANAS LABORATORIJAS KVALITATES ROKAKSGRAMATA.

Þ    Procedūru virkne un apjoms, kas veido daļu no kvalitates sistēmas, ir atkarīga no darba sarežģītības, lietotajam metodēm un darba veikšana iesaistītajam personala izmaiņam.

A/S “VALRIT”

DIBINAŠANA UN PAMATKAPITALS

A/s “VALRIT” tika dibinata ar mērķi nodrošinat dibinatajiem vietu, kur parstradat neizmantoto vajpienu. Jaunajam uzņēmumam izejvielas – vajpienu – piegadatu tas dibinataji gan parstradei, gan tirgum (gan iekšējam, gan eksportam), ka arī uzņēmums pats iepirktu vajpienu peļņas palielinašanai.

A/s “VALRIT” dibinataji:

Uzņēmuma darbības laika tika palielinats pamatkapitals gan sadalot peļņu, gan emitējot akcijas. Akciju nominalvērtība ir Ls 50,-.

A/s “VALRIT” 01.01.1999 reģistrētais pamatkapitals bija Ls 280700, kas sadalas 5614 akcijas:

A/s “VALRIT” 01.01.2000 reģistrētais pamatkapitals ir Ls 480800. Ta palielinajums no iepriekšēja gada ir radies 3.akciju emisijas (3000 akcijas - Ls 150000) un pilnsapulces Nr.5 lēmuma Nr.4.1 par peļņas sadali (1002 akcijas – Ls 50100) rezultata. 3.akciju emisija tika veikta 06.08.1999 nolūka piesaistīt investīcijas, kas nepieciešamas ietvaices iekartas iegadei un uzstadīšanai, un reģistrēta pamatkapitala sasniegšanai. Izlaistas akcijas ir parastas vardu akcijas. 

Akcionaru saraksts uz 01.01.2000

Sīkaks pašreizējais pamatkapitala daļu apskats paradīts pielikuma Nr.1.

SAUSA VAJPIENA PULVERA

STARPTAUTISKAIS TIRGUS

Vajpiena pulvera tirgi ir stabili ar tendenci pieaugt. Ierobežotais piedavajums ļauj šībrīža cenam celties. Daudzos gadījumos ražotaji ir pilnība aizrunati līdz jūnijam, un brīva tirgus interesei pieejamie apjomi ir ļoti mazi, vai arī to nav vispar. Starptautiska pircēju interese ir samēra aktīva, un daži pircēji nespēj atrast piegadatajus nepieciešamajiem apjomiem. Eiropas ražotaji un tirgotaji līdz vasaras sakumam neprognozē ievērojamu uzlabošanos, un līdz šim laika periodam atturas slēgt darījumus. SVP cenas marta atradas 870 – 915 Ls/t līmenī. Turpretī, Latvijas tirgū cenas marta bija ~960 Ls/t.

Piena iepirkuma cenam ir tendence samazinaties:

Vidēja iepirkuma cena Ls/t

Iepirkta piena daudzums janvarī, salīdzinajuma ar 1999.gada decembri, samazinajies par 10,3% un par 11,3% atpaliek no 1999.gada janvara līmeņa. Vidēja piena iepirkuma cena fiziskaja svara janvarī, salīdzinajuma ar 1999.gada decembri, samazinajusies par 0,7% un par 6,8% parsniegusi 1999.gada janvara vidējo piena iepirkuma cenu – 96,09 Ls/t. Tas skaidrojams ar piena ražotaju mazo piedavajumu.

ES PIENA UN PIENA PRODUKTU

KOPTIRGUS ORGANIZACIJA

Kas ir piena un piena produktu koptirgus organizacijas (KTO) galvenie elementi?

tirgus atbalsta sistēma,

piena kvotēšanas sistēma,

piena patēriņa veicinašanas pasakumi.

Kas ir piena tirgus atbalsta sistēmas pamatelementi?

robežu aizsardzība,

valsts intervence nozares produktu tirgū,

produktu izmantošanas veicinašanas pasakumi,

eksporta atmaksas,

institucionalas cenas.

Kadas institucionalas cenas nosaka piena tirgū?

Pašlaik ES piena nozarē nosaka mērķa cenu un intervences cenu.

Mērķa cena attiecas uz pienu ka izejvielu (ar tauku saturu 3,7%). Tas uzdevums ir regulēt piegadato piena daudzumu Kopienas tirgum.

Intervences cenas nosaka sviestam, sausajam vajpienam un atsevišķam siera šķirnēm. Šo cenu uzdevums ir uzturēt šo produktu pietiekoši augstu cenu līmeni. Intervence tiek uzsakta, kad attiecīga produkta tirgus cena noslīd zemak par 92% no intervences cenas.

Kadi ir intervences pamatprincipi piena produktu tirgū?

Intervence piena produktu tirgū izpaužas ka

valsts iepirkums ar intervences aģentūru starpniecību.

Ar valsts iepirkuma palīdzību parprodukcijas apstakļos ražotajam tiek garantēta piena minimala cena.

uzglabašana (private sttorage) uz vietas parstrades uzņēmuma jeb ta saukta intervences uzglabašana. Galvenokart paredzēta, lai atrisinatu sezonala rakstura produktu uzkrašanos, tadējadi sekmējot tirgus cenu stabilitati un vienmērīgu piedavajuma plūsmu.

Intervencē sviestu un sauso vajpienu iepērk tikai tad, kad tirgus cena vismaz divas nedēļas ir ne mazak ka 8% zem intervences cenas. Minimala cena , par kadu jaiepērk produkcija, ir ne zemaka ka 90% no intervences cenas.

Produktu izmantošanas veicinašanas pasakumi.

Lai atbrīvotos no saražota piena proteīna, ražo sauso vajpienu. Lielako atbalsta daļu saņem par vajpiena izmantošanu lopbarība, kas pazemina lopbarības ražošanas izmaksas un padara dzīvnieku valsts lopbarību konkurētspējīgaku ar augu valsts proteīniem. Līdz ar to tiek veicinata tieši piena proteīna izmantošana lopbarība.

Atbalsta apjoms tie aprēķinats, ievērojot:

sausa vajpiena intervences cenu,

lopbarība izmantota vajpiena un vajpiena pulvera piedavajumu,

jaunlopu cenu tendences,

augu valsts proteīnu cenu un citu ar sauso vajpienu konkurējošo proteīnu cenu tendences.

Bez tam vēl ta sauktie “Eiropas līgumi” paredz specialus atvieglotu importa nodokļu nosacījumus piena produktu importam no bijušajam socialistiskajam valstīm, tatad arī Latvijas. Kopš 1993.gada no šīm valstīm importētie nozares produkti tiek aplikti ar importa nodokli, kas ir tikai 20% no standarta likmes. Importējamo produktu apjomi tiek katru gadu palielinati.

Latvijas arēja SVP tirdzniecība.