RIGAS TEHNISKA UNIVERSITATE

Uzņēmējdarbiba un vadišana

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” marketinga vides un stratēģijas analize un darbibas planošana

Studiju darbs Tirgzinibas

Riga - 2009

SATURS

IEVADS..

SIA „VIDZEMES BIROJU SERVISS” DARBIBAS APRAKSTS

1.1. PAMATINFORMACIJA PAR UZŅĒMUMU 5

1.2. UZŅĒMUMA DARBIBAS VIRZIENI 5

PAMATDARBIBA 5

PAPILDDARBIBA 5

1.3. ISA UZŅĒMUMA ATTISTIBAS VĒSTURE 6

MARKETINGA VIDES UN SITUACIJAS ANALIZE

2.1. MARKETINGA VIDES ANALIZE 8

IEKŠĒJA VIDE 8

ARĒJA MIKROVIDE 8

ARĒJA MAKROVIDE 9

2.2. NOZARES ANALIZE 10

2.2.1. PORTERA PIECU SPĒKU MODELIS 10

2.2.2. IESPĒJAS UN DRAUDI 14

KONKURENCES ANALIZE

3.1. VISPARĒJA KONKURENTU ANALIZE 17

3.2.BOSTONAS KONSULTANTU GRUPAS MATRICA 18

3.3. GENERAL ELECTRIC MODELIS 19

TIRGUS IETILPIBAS NOVĒRTĒŠANA

4.1. TIRGUS IETILPIBA 21

4.2. TIRGUS DAĻA 21

SVID ANALIZE

MARKETINGA MĒRĶI, STRATĒĢIJAS UN PROGRAMMA

6.1. SEGMENTĒŠANA 26

MĒRĶA TIRGUS NOTEIKŠANA

7.1. POZICIONĒŠANA 28

UZŅĒMUMA „VEIKSMES ATSLĒGA”

PIRCĒJU RICIBAS MODELIS

Uzņēmuma misija, vizija, mērķi un stratēģija.

UZŅĒMUMA DARBIBAS PLANS 2009. GADAM

SECINAJUMI .

PRIEKŠLIKUMI.35

IZMANTOTA LITERATŪRA

IEVADS

Stratēģijas planošanas un stratēģijas vadibas būtiba ir kļuvusi par datadu nozaru zinatnieku diskusijas objektu. Stratēģijas planošana ir nakotnes situacijas paredzēšana, bet marketings – robetfunkcija starp uzņēmumu un arējo vidi. Proti, marketings ir it ka stratēģijas vadibas veids, kurš ietver analizi.

Interesantu ierosinajumu devis Dt. Linčs. Stratēģiskais menedtments risina galvenos stratēģijas jautajumus datadas uzņēmuma darbibas sfēras. Ka galvenos jautajumos viņš izvirza:

misijas, rakstura un mērķu apzinašanu (kas ir mūsu uzņēmums un kadu to mēs vēlētos redzēt);

stratēģijas iespēju un stipro pušu izpētišanu (kura sfēra uzņēmums var dot ieguldijumu sabiedribai, kura nozarē uzņēmumam ir lielaka konkurētspēja).[1,12]

Lai uzņēmums spētu veiksmigi darboties, ir svarigi izvirzit mērķus un zinat, ka tie sasniedzami. Marketinga galvenais uzdevums – skatities nakotnē, modelēt visdatadakas situacijas, tirgus segmentu un piedavajumu – pieprasijumu maiņas, kas būs konkrētaja tirgū tikai pēc gadiem. Isak izsakoties – marketinga specialistiem ir jadzivo nakotnē, neatraujoties no realitates. Prognozēt nozares attistibu nav viegls uzdevums, taču ļoti nozimigs uzņēmuma attistibai.

Šaja studiju darba veicu uzņēmuma SIA „Vidzemes Biroju Serviss”, marketinga vides, konkurences un nozares analizi, ka ari stratēģiju noteikšanu un darbibas planošanu.

Studiju darba mērķis ir izpētit uzņēmuma “Vidzemes Biroju Serviss” iekšējo un arējo vidi, ka ari analizēt to ietekmējošos faktorus, un pamatojoties uz šo analizi veikt secinajumus un izvirzit priekšlikumus uzņēmuma turpmakajai darbibai.

Darba uzdevumi:

Analizēt uzņēmuma “Vidzemes Biroju Serviss” iekšējo vidi un to ietekmējošos faktorus, uzņēmuma stipro un vajo pušu noteikšanai;

Analizēt uzņēmuma “Vidzemes Biroju Serviss” arējo vidi un to ietekmējošos faktorus, uzņēmuma iespēju un draudu noteikšanai;

Izpētit tirgu, kura darbojas „Vidzemes Biroju Serviss”, ta lielumu un attistibu, lai noteiktu produkcijas nozimigumu patērētajam;

Raksturot patērētajus, to lomu uzņēmuma attistiba, ta rezultata nosakot mērķa tirgu;

Izpētit uzņēmuma “Vidzemes Biroju Serviss” konkurentus, to mērķus un stratēģijas, lai noteiktu konkurences priekšrocibas vai trūkumus uzņēmuma darbiba;

Izvērtēt piegadatajus, lai noteiktu uzņēmuma “Vidzemes Biroju Serviss” iespējas sekmigi konkurēt tirgū;

Izstradat secinajumus un priekšlikumus, apkopojot veikto analitu datus, un piedavat jaunas idejas un iespējas turpmakai darbibai.

Pētijuma tika izmantotas statistiskas metodes: tirgus daļas aprēķinašana, salidzinašanas metodes, marketinga metodes: analitiskas marketinga metodes – tirgus izpēte, praktiskas pētijuma metodes: pircēju segmentēšana, SVID analize, Portera 5 spēku modelis, tabulas un grafiskas metodes.

SIA „VIDZEMES BIROJU SERVISS” DARBIBAS APRAKSTS

1.1. PAMATINFORMACIJA PAR UZŅĒMUMU

Uzņēmējsabiedribas pilns nosaukums – sabiedriba ar ierobetotu atbildibu „Vidzemes Biroju Serviss” (talak teksta SIA „Vidzemes Biroju Serviss” vai VBS).

Uzņēmējsabiedriba reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2005. gada 17. marta, reģistracijas Nr. 441030344872.

Uzņēmējsabiedribas juridiska adrese: Rigas iela 7 -20, Valmiera, LV-4201, Latvija, telefons: 642 333 99, fakss: 642 333 66

Uzņēmējsabiedribas pamatkapitals (statūta kapitals) uzsakot uzņēmējdarbibu bija 2000Ls (divi tūkstoši latu), kas sadalas 4 (četras) daļas. Katras daļas nominalvērtiba ir 500 Ls. Visu četru daļu ipašnieks – SIA „Vidzemes Biroju Serviss” dibinatajs un ipašnieks Roberts Malcinieks.

1.2. UZŅĒMUMA DARBIBAS VIRZIENI

PAMATDARBIBA

Kopēšanas iekartu tirdznieciba un serviss;

Datortehnikas tirdznieciba un serviss;

Kondicionēšanas iekartu tirdznieciba, montata un serviss;

Drukas iekartu tirdznieciba un serviss;

Prezentacijas iekartu tirdznieciba;

Toneru kasešu uzpilde.

PAPILDDARBIBA

Kopēšanas iekartu noma;

Prezentacijas iekartu noma;

Toneru kasešu imports un tirdznieciba;

Dokumentu iesiešana un cita veida apstrade;

Vecas tehnikas atpirkšana.

1.3. ISA UZŅĒMUMA ATTISTIBAS VĒSTURE

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” tika izveidots 2005.gada pavasari, reorganizējot uzņēmumu IK „Copy Serviss”. Lidz ar to var uzskatit, ka uzņēmuma pirmsakumi ir meklējumi 2003. gada rudeni. Uzņēmuma sakotnējie klienti bija vairakas Austrumvidzemes macibu iestades arpus Valmieras, piem., E. Glika Alūksnes Valsts ģimnazija, Jaungulbenes arodskola, Tiltas internatskola u.c. Pēc veiksmigas dalibas konkursa pievienojas vairakas Valmieras pilsētas pašvaldibas macibu iestades. Noslēdzot ligumu ar vietējo pašvaldibu ar termiņu – 3 gadi, 2005. gada vasara pavēras iespēja noirēt biroja telpas un pieņemt darba jaunus darbiniekus. Uzsakot viena no ta laika popularaka zimola Sharp tirdzniecibu, izdodas izturēt vairakus konkursus, tadejadi ievērojami paplašinot klientu loku. Šobrid lielako daļu no apgrozijuma sastada ieņēmumi no servisa pakalpojumiem, ko sniedzam jau esošajiem klientiem. Darbinieku iepriekš uzkrata pieredze ļauj nodarboties ar gandriz visu Latvijas tirgū esošo kopēšanas iekartu ratotaju parstavēto zimolu piedavato preču tirdzniecibu un servisu. Piedavajam un apkalpojam Sharp, Kyoacera, Konica Minolta, Xerox, Toshiba, Canon, Selex, Ricoh grupas produkciju. 2005. gada pavasari izdevas panakt vienošanos par preču zimola MB produkcijas importēšanu uz Latviju no ratotaja Eiropas zonas noliktavas, lidz ar to SIA „Vidzemes Biroju Serviss” ir vienigais ši zimola izplatitajs Baltijas valstis. Liguma ietvaros vairaki uzņēmuma darbinieki tika nosūtiti uz apmacibas kursiem pie ratotaja, ka rezultata ieguva sertifikatus, kuri apliecina viņu prasmi veikt MB kopēšanu iekartu servisu un apkalpošanu. Diemtēl uzņēmuma salidzinoši nelielais kapitals liedz iespēju būtiski palielinat iepirkuma apjomu no ratotaja lidz tadam limenim, lai varētu izveidot dileru tiklu Latvija un parējas Baltijas valstis. Neskatoties uz to mums izdevas piesaistit Igaunijas uzņēmumu ar lidzigu darbibas profilu, kas nodrošinaja ši zimola popularizēšanu ari kaimiņvalsti. Ipaši izdeviga uzņēmumam ir drukas un kopēšanas iekartu iznomašana. Tas nodrošina to, ka klients, kurš noma iekartu, izejmaterialus neiegadasies pie konkurenta, jo izlietotie izejmateriali ir iekļauti nomas cena.

Zimola MB parstavju mudinati, uzņēmums uzsaka MB gaisa kondicionētaju tirdzniecibu un montatu Latvija, kas kļuva par jaunu darbibas virzienu SIA Vidzemes Biroju Servisam. Ta ka vasara būtiski samazinas pieprasijums pēc kopēšanas tehnikas izejmaterialiem un servisa, gaisa kondicionēšanas iekartu tirdznieciba nodrošinaja darbinieku nodarbinatibu vasaras sezona. Vairakus mēnešus stradajot ar MB kondicionieriem, uzņēmums saka izvērtēt ari citu ratotaju piedavato produkciju. Tika pieņemts lēmums importēt ari Zibro un Toiler kondicionēšanas iekartas. Ši parstavēta zimola nomaiņa bija izdeviga ari tadēļ, ka jaunas iekartas varēja iepirkt Eiropa, lidz ar to atvieglojot vairakus importēšanas nosacijumus, piem., transportēšanu, jo tagad VBS nav atkarigs no transportēšanas uzņēmumiem, samazinot izmaksas un laiku, jo nav vajadzigi muitošanas specialistu pakalpojumi. Priekšrociba ir ari ta, ka preces pievienotas vērtibas nodokli ir iespējams apmaksat pēc preces realizacijas, nevis, ievedot to valsti, ka tas bijis iepriekš.

Pēc veiksmiga konkursa izturēšanas 2006. gada rudeni, uzņēmuma piedavajuma klasta tika iekļauta ari datortehnikas tirdznieciba un serviss. Tas vēlreiz ļava palielinat darbinieku skaitu. Šobrid ši nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma pamatdarbibas virzieniem. Attistot datortehnikas tirdzniecibu, palielinajas pieprasijums pēc drukas iekartam. Izvērtējot Latvijas drukas iekartu tirgū esošo piedavajumu, uzņēmums nolēma izplatit jau pastavošo sadarbibas partneru produkciju. SIA „Vidzemes Biroju Serviss” Kyoacera un Samsung melnbaltos un Konica Minolta pilnkrasu printerus.

Salidzinoši nelielu ,toties vēra ņemamu daļu uzņēmuma gada apgrozijumu veido prezentaciju iekartu tirdznieciba.

Lielas ceribas tiek liktas uz 2007. gada rudeni uzsakto alternativo tonerkasešu importēšanu no Ķinas. Tiek planots, ka nakotnē šis darbibas virziens sastadis lielu daļu uzņēmuma gada apgrozijuma. Lai to sasniegtu, šaja nozarē tiek planots veidot plašu dileru tiklu ne tikai Latvija, bet ari kaimiņvalstis. Šobrid jau ir uzsakta sadarbiba ar Igaunijas tirdzniecibas partneri OU „Office Partner”. Visaugstakais peļņas procents uzņēmumam šobrid ir izlietoto tonerkasešu uzpildišana, jo šim procesam ir nepieciešami ļoti nelieli materialie izdevumi, bet cenas šim pakalpojumam tirgū ir augstas, tadēļ tiek gūti augsti ienakumi.

Aplūkojot Vidzemes Biroju Servisa attistibas vēsturi, kļūst skaidrs, ka uzņēmums veiksmigi spēj uzsakt darbibu aizvien jaunas ar biroja tehniku saistitas nozarēs, un, visticamak, neapstasies pie sasniegta. Par to liecina ari uzņēmums devize: „Daram visu, par ko maksa”.

Darbinieku motivēšanai un saliedēšanai ik nedēļu noteikta laika tiek rikotas sportiskas aktivitates, piemēram, irēta sporta zale basketbola spēlēšanai. Ka ari katru gadu uzņēmuma darbinieki kopigi atzimē Ziemassvētkus un darba gada noslēgšanos. Vasara tiek rikotas komandu sporta spēles ar tuvakajiem biznesa partneriem.

MARKETINGA VIDES UN SITUACIJAS ANALIZE

2.1. MARKETINGA VIDES ANALIZE

Marketinga vide ir vide, kura darbojas uzņēmums. To vispariga nozimē parasti iedala divas daļas: iekšēja un arēja vide. Arēja vide aptver visu, kas ir ap uzņēmumu, bet iekšēja vide raksturo uzņēmuma procesus iekšienē. Arēja vide iedalas mikro un makro limeni.

Mikrovidi sauc ari par konkurences vai tiešas ietekmes vidi, ta ir ietekmējama ilgstoša laika posma un to veido konkurenti, klienti, piegadataji, starpnieki.

Makrovides faktori spēj ietekmēt ne vien pašu uzņēmumu, bet ari konkurentus un mikrovides faktorus. Ietekmēt makrovidi praktiski nav uzņēmuma spēkos, taču to var izdarit, sekmigi veidojot sabiedriskas attiecibas. Taja ietilpst dabas apstakļi, demografija, politiska sistēma un likumdošana, tehnikas un zinatnes attistibas limenis, sociala un ekonomiska attistiba u.c.

IEKŠĒJA VIDE

Katra uzņēmuma iekšēja vide ir miniatūrs arējas vides modelis, kas parada, ka liela uzmaniba japievērš ari uzņēmuma iekšējai videi par ko daudzi uzņēmumi mēdz aizmirst. Uzņēmuma iekšējo vidi galvenokart veido ta dalibnieki, tapēc ta ir pilnigi ietekmējama un mainama. VBS šobrid strada 5 cilvēki, vasaras sezona astoņi cilvēki.

Tomēr ari arēja vide var ietekmēt darbinieku attieksmi. Ari paši darbinieki to spēj ietekmēt. Tas atstaj iespaidu uz uzņēmuma iekšējo vidi. Uzņēmuma darbinieki var radit pozitivu vai negativu iespaidu par uzņēmumu sabiedribas un klientu acis. Svariga lomu uzņēmuma izaugsmē spēlē darbinieku motivēšana, ka ari stratēģisko mērķu izskaidrošana. Tas veicina darbinieku saliedētibu un sekmigu stratēģijas realizaciju.

ARĒJA MIKROVIDE

Uzņēmuma konkurenti ir visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar datortehnikas tirdzniecibu un servisu, biroja tehnikas, tai skaita kopēšanas iekartu, dokumentu apstrades iekartu, prezentacijas materialu iekartu, tirdzniecibu, nomu un servisu, kondicionēšanas iekartu tirdzniecibu un montatu, drukas iekartu tirdzniecibu, tonerkasešu importēšanu un izplatišanu. Kopuma konkurentu skaits šaja nozarē Latvija ir no 30 lidz 40. Kopēšanas iekartu nozares tuvakie un sivakie konkurenti uzņēmumam ir SIA „Inter Riga”, SIA „Servisa centrs Indra”, SIA „IB Serviss”, SIA „MK Birojs”. Šiem uzņēmumiem un „Vidzemes biroju servisam” ir lidzigs darbibas profils.

VBS ir plašs piegadataju loks atkariba no pieprasijuma pēc konkrētam precēm un pakalpojumiem. Uzņēmums ir noslēdzis ligumus ar pazistamakajiem Latvijas un Baltijas vairumtirgotajiem, no kuriem lielakie ir SIA „GNT”, SIA „ACME”, SIA „TD Baltic”.

Uzņēmumam, sadarbojoties ar saviem klientiem, veidojas nulles limeņa sadales kanals, tatad netiek iesaistiti papildus starpnieki. Lidz ar to uzņēmums ir daudz neatkarigaks no starpniekiem un produkcijai neveidojas papildus uzcenojums.

Uzņēmuma potencialie klienti ir Latvijas uzņēmumi, pašvaldibas, ka ari valsts un pašvaldibu iestades.

ARĒJA MAKROVIDE

VBS atrodas Vidzemes reģiona centra Valmiera, kur 2007. gada sakuma bija reģistrēti 27 495 iedzivotaji. Pilsēta jau vairakus gadus vērojama jaunu uzņēmumu veidošanas, lidz ar to potencialo klientu skaita palielinašanas. Valmieras un citu Vidzemes reģiona pilsētu apkartnē ir ļoti daudz pašvaldibas un skolas, kas veido lielu daļu VBS pieprasijuma. Lielaka daļa vairumtirgotaju, no kuriem uzņēmums iepērk piedavato produkciju un izejmaterialus, atrodas Riga, kas ir tikai aptuveni 100 km attaluma no Valmieras. Latvijas ģeografiskais novietojums attieciba pret citam kontinenta valstim atļauj importēt produkciju gan no Eiropas, gan Azijas valstim.

Politiska situacija valsti uzņēmumam ir izdeviga tada ziņa, ka Latvijai nav vēra ņemamu konfliktu un domstarpibu ar citam pasaules valstim, kas traucētu uzņēmumam sadarboties ar esošajiem ratotajiem, vairumtirgotajiem un piegadatajiem citur pasaulē. Tas ļauj veidot sadarbibu ari ar citiem lidziga darbibas profila uzņēmumiem kaimiņvalstis.

Likumdošanai ir gan savas pozitivas, gan negativas puses uzņēmuma attistiba. Latvija ar likumu ir noteikts, ka pašvaldibu un valsts iestadēm, tai skaita skolam, pirms kopēšanas iekartu, skolu datorklašu aprikojuma un cita tehniska aprikojuma iegades ir jaizsludina konkurss, ka rezultata, izvērtējot izdevigakos cenu piedavajumus, tiek izvēlēts uzņēmums, no kura iegadaties vajadzigo. Tadējadi VBS var zaudēt klientus, kas citos apstakļos būtu izvēlējušies viņu piedavatas preces un pakalpojumus, taču, veiksmigi piedaloties šajos konkursos, paveras iespēja iegūt jaunus klientus, kuri iepriekš nav bijuši informēti par uzņēmuma darbibu. Vēl pozitivi ir tas, ka, ievedot preces no Eiropas Savienibas valstim, preces pievienotas vērtibas nodokli ir iespējams apmaksat pēc preces realizacijas, nevis, ievedot valsti.

Pēdējos gados tehnikas un tehnoloģiju attistiba vērojams progress. Daudzi uzņēmumi sava riciba esošo biroja un datortehniku uzskata par novecojušu un vēlas nomainit pret jaunam, modernizētam iekartam. Tehnikas attistiba ļauj ari ievērojami paplašinat uzņēmuma piedavatas produkcijas klastu.

2.2. NOZARES ANALIZE

2.2.1. PORTERA PIECU SPĒKU MODELIS

Portera piecu spēku modelis ir nozares analizes metode, kura galvenokart analizēta konkurence reala un potenciala limeni. Lai uzņēmums veiksmigi varētu gūt peļņu, tam ir jaieņem stabila pozicija attieciba pret konkurentiem. Par atbalsta punktiem pēc M. Portera uzskatami izdevumi, tirgus daļa un no patērētaja viedokļa neaizstajamas produktu ipašibas.

Konkurence ir sancensiba starp tirgū esošajiem preču ratotajiem un pardevējiem, pakalpojumu sniedzējiem par tadiem preču ratošanas un pardošanas, pakalpojumu sniegšanas nosacijumiem, kas nodrošinatu peļņu ilgstoša laika perioda [3, 6]. Konkurences rezultata tirgus attiecibu dalibnieki ir spiesti sistematiski mainit tehnoloģiju, ratot jaunas preces un sniegt jaunus pakalpojumus, paaugstinat darba atdevi, samazinat vai saglabat iepriekšēja limeni produktu cenas [3,7.]. Lai sekmigi risinatu problēmas un izturētu konkurenci ir javeic konkurētspējas analize, izmantojot M. Portera piecu spēku modeli.

2.2.1. attēls Portera piecu spēku modelis

Konkurences intensitate:

Konkurences intensitate starp nozares uzņēmumiem ietekmē attiecigas nozares pelnitspēju. Ta ietekmē piegades, sadales un klientu piesaistišanas izmaksas. Jo intensivaka ir konkurence, jo mazak pievilciga ir nozare. Konkurence ir intensivaka tad, kad nozarē nav viena noteikta lidera, ir liels konkurentu skaits nozarē, augstas fiksētas izmaksas, maz iespēju diferencēt produkciju, augstas iziešanas barjeras, ka ari nozares izaugsme samazinas jeb sakas lejupslide.

Nozares, kura darbojas „Vidzemes biroju serviss”, lideris ir uzņēmums SIA „Inter Riga”. Ši uzņēmuma tirgus daļa ir aptuveni 15 %. Kopējais konkurentu skaits šaja nozarē ir no 30 lidz 40 uzņēmumu.

Ta ka konkurentu skaits kopuma Latvija nav liels, tad iziešanas barjeras ari nav parak augstas, lidz ar to pastav iespēja jauniem konkurentiem iesaistities tirgū. Jauna uzņēmuma dibinašanai nepieciešamais pamatkapitals ir 2000 Ls. Lai novērstu jauno uzņēmumu draudus, ir japiesaista patstavigie klienti, izplatot tehniku, kuru prot apkalpot tikai konkrētais uzņēmums.

Viens no pozitivajiem aspektiem nelielas konkurences gadijuma ir tas, ka pastav iespējas diferencēt produkciju. Produkcijas diferencēšana pat ir nepieciešama, jo tirgū, kur preces un pakalpojumi netiek diferencēti, klienti var bez grūtibam mainit piegadatajus.

Pircēju spēks:

Nozares preču vai pakalpojumu pircēji datreiz atrodas tada situacija, ka tie var iespaidot uzņēmumus, lai nodrošinatu sev zemakas cenas vai labakus pakalpojumus. Tas var notikt šados gadijumos: pircēji ir zinoši, tie tērē daudz naudas, pērkot nozares produkciju, nozares produkcija nav kritiska pircēju vajadzibam, jo tas var apmierinat citada veida, pircēji ir daudz vairak koncentrēti neka produkciju ratojošie uzņēmumi, nozares produkcija nav diferencēta vai ari pircēji paši ir spējigi ienakt nozarē, kura tos apgada.

VBS darbojas joma, kura orientējas salidzinoši neliels skaits pircēju. Tas ir svarigi peļņas gūšanai, jo kopētaju un citas biroja tehnikas apkopei ir nepieciešami specialisti. Ari iegadajoties šada veida produkciju patērētaji bieti paļaujas uz specialistu viedokli.

Ta ka viena veida tehnikas iepērkamais skaits parasti ir mazs, šaja gadijuma kopētaju skaits, tad pircējam nav iespējas pieprasit piegadatajam cenas samazinašanu. Iepērkot lielaku daudzumu preču, pircēji parasti ir ieinteresēti vienoties par izdevigakiem pirkuma nosacijumiem.

VBS klienti parsvara nav koncentrēti vienuviet, ir klienti gan pilsēta, gan lauku apvidos. Tadējadi pircējiem praktiski nepastav iespēja iegūt izdevigakus nosacijumus attieciba pret cenu un apkalpošanu.

Pircēju ieiešana nozarē būtu saretģita, jo VBS darbibas joma saistita ar specifiskam tehnoloģijam, lidz ar to nepieciešamas ari ipašas zinašanas un pieredze.

Piegadataju spēks:

Konkurētspējiga vidē ari piegadatajiem ir vēra ņemams spēks, jo ari tie ir spējigi ietekmēt nozares rentabilitati. Tas visbietak izpautas šados gadijumos: piegadajama produkcija ir ļoti svariga pircējiem, piegadataji var atļauties augstakas nomaiņas izmaksas, tie ir vairak koncentrēti neka pircēji, un piegadataji ari paši var ienakt tirgū.

Ekonomika nevis vardos, bet isteniba, parejot uz aktivam tirgus attiecibam, nedrikst ignorēt vienkaršu patiesibu – nepastav tirgus bez realam patērētaja tiesibam izvēlēties sev piegadatajus, darbuzņēmējus

Piegadataju spēks ir salidzinoši liels, jo VBS darbiba pamata balstas uz produkcijas talaku izplatišanu, kuru uzņēmums saņem no piegadatajiem. Taču uzņēmumam ir ari otra darbibas joma – apkope un serviss, kas mazak atkariga no piegadatajiem, jo šaja gadijuma noteicošas ir darbinieku zinašanas.

Produkcija ir ar salidzinoši zemam nomaiņas izmaksam, jo nozarē ir piegadataju datadiba, lidz ar to tos var viegli nomainit. Problēmas varētu rasties vienigi ar detaļam, kuras nepieciešamas esošo klientu apkalpošanai.

Piegadataji parsvara ir koncentrēti Riga, lidz ar to viņi atrodas izdevigaka pozicija nosakot cenu.

Piegadataju spēja ieiet nozarē ir augsta, jo viņi var sakt nodarboties ar produkcijas tiešu izplatišanu patērētajiem, neizmantojot starpniekus ka „Vidzemes biroju serviss”.

Potencialo konkurentu drauds:

Draudi, ka jauni uzņēmumi paradisies nozarē, ir atkarigi no ta, kadas un cik augstas ir nozares ieiešanas barjeras. Ieiešanas barjeras ir ekonomiskie spēki, kas palēnina jeb kavē jaunu organizaciju ienakšanu nozarē. Visizplatitakas ieiešanas barjeras ir kapitala nepieciešamiba, ekonomija uz apjoma rēķina, preču diferencēšana, klientu piesaistišanas izmaksas, preču zimes identitate, pieeja sadales kanaliem, likumdošana, valdibas darbiba un ierobetojumi.

Ka jau daudzas nozarēs ari ieiešanai mūsu aprakstitaja nozarē pastav barjera, kas saistita ar sakuma kapitala nepieciešamibu. Taču ta nav parak liela, jo uzņēmums klienta izvēlēto preci pasūta no saviem piegadatajiem, lidz ar to produkciju nepieciešams iegadaties tikai tad, kad patērētajs jau ir atrasts. Ari apkopes servisa izveide nav saistita ar lieliem izdevumiem.

Lai atšķirtos no citiem uzņēmumiem nozarē, ir nepieciešama produkcijas un pakalpojumu diferencēšana, tadēļ ari ta ir ieiešanas barjera jauniem uzņēmumiem.

Lai gūtu panakumus, jaunienacējiem ir jabūt spējigiem parliecinat klientus jau zinamu un uzticamu uzņēmumu preču un pakalpojumu vieta izvēlēties vēl nepazistamu vardu šai nozarē. Lai to izdaritu, pircējiem naksies parbaudit jauna uzņēmuma piedavato produkciju un darba kvalitati, ka ari jauna uzņēmuma vadibai nepieciešams apspriest pirkšanas ligumus un apmacit personalu, ka rikoties ar jaunajam vai modificētajam iekartam. Piegadataja maiņa bieti saistita ari ar būtisku finansialo izmaksu pieauguma rašanos. Lai ieinteresētu pircēju šada darijuma, uzņēmumam ir janodrošina tam būtiskas priekšrocibas preču un pakalpojumu kvalitatē, maksajumu nosacijumos, atlaidēs vai apkalpošanas limeni. Tas jaunienacējam var izmaksat ļoti dargi. Ja ar piegadataju maiņu saistitas izmaksas ir parak augstas, pircēji nebūs gatavi nomainit piegadataju, un tieši tapēc šada veida iekļūt nozarē ir diezgan saretģiti. Tadēļ, iegadajoties biroja tehniku, pircēji labpratak izvēlas jau parbauditas vērtibas.

Šis nozares uzņēmumu piedavatas preces ir lidziga, tiek piedavati ari viena ratotaja produkti, tadēļ uzņēmumi atpazistamibu var panakt ar pakalpojumu kvalitati.

Lai veiksmigi uzsaktu darbibu biroja tehnikas izplatišanas joma, ir nepieciešama piekļuve izplatišanas kanaliem. Svarigi ir veidot tirdzniecibas sakarus, kas ari ir barjera ieiešanai tirgū.

Savukart, likumdošana šobrid nerada nozimigus šķēršļus jaunu uzņēmumu iekļūšanai aprakstitaja nozarē.

Aizstajēju draudi:

Aizstajējpreču paradišanas var notikt vairakos veidos. Ta var būt faktiska vai iespējama viena produkcijas veida aizstašana ar citu. Jaunais produkts var padarit eksistējošo produktu par lieku. Aizstajēji var vienlaikus konkurēt datados patērētaju pastavigo izdevumu sektoros.

Secinajumi: lai izvairitos no konkurentu raditajiem draudiem, „Vidzemes Biroju Servisam” būtu jaizvēlas diferencēšanas stratēģija, jo šaja tirgū ir nepieciešams būt atšķirigam un piedavat potencialajam pircējam pievilcigu produkciju, lai priekšroka netiktu dota konkurējošajiem uzņēmumiem. Par pircēju spēku šaja nozarē nebūtu jauztraucas. „Vidzemes Biroju Servisam” ir svarigi nodibinat labus sakarus ar piegadatajiem un izvēlēties to datadibu, lai uzņēmuma darbiba nebūtu atkariga no viena piegadataja. Lai izvairitos no jaunienacēju draudiem, uzņēmumam javeido patstavigo klientu loks, tadējadi radot stabilu produkcijas noietu. Tehnika pastavigi attistas, tapēc kopētaju nozarē ir svarigi sekot lidzi tas attistibai, lai nezaudētu jau esošos un ari potencialos klientus.

2.2.2. IESPĒJAS UN DRAUDI

Tabula 2.2.2.1.

Iespēju matrica

2.2.2.1. attēls Iespēju matrica

Draudu matrica

2.2.2.2. attēls Draudu matrica

KONKURENCES ANALIZE

Visparēja konkurentu analizē tika apskatiti „Vidzemes Biroja Servisu” un ta 4 lielakos konkurentus – SIA „Inter Riga”, SIA „Sela”, SIA „IB Serviss”, SIA „MK birojs”.

3.1.VISPARĒJA KONKURENTU ANALIZE

Tabula 3.1.1.

3.1.1.attēls Konkurentu analize

Attēla redzama informacija liecina par to, ka pēc atrašanas vietas divi no konkurentiem atrodas izdevigakas pozicijas. Savukart otri divi atpaliek. Servisa limeņa ziņa VBS ir tada paša pozicija ka SIA „IB Serviss” un SIA „Sela”. Preču zime ir vienlidz populara ar SIA „Inter Riga”, SIA „MK Birojs”. Pardošanas apjoma ziņa lideris ir SIA „Inter Riga”, bet parējie konkurenti un ari VBS atrodas vienadas pozicijas. Tada pati situacija ir ari runajot par partneriem. VBS un SIA „MK Birojs” ir cenu lideri pēc tam seko SIA „IB Serviss” un SIA „Inter Riga”, bet pircējam visnepieņemamakas cenas ir SIA „Sela”.

Pēc ši attēla var noteikt, ka visbistamakais VBS konkurents ir SIA „MK Birojs”.

3.2.BOSTONAS KONSULTANTU GRUPAS MATRICA

Viena no izplatitakajam stratēģiskas planošanas koncepcijam ir Bostonas Konsultantu grupas matrica. Tas izmantošana ļauj uzņēmuma stratēģiskas attistibas jautajumus saistit ar produktu dzives cikla fazēm, un paradit, ka iespējams pielagot datadas stratēģijas uzņēmuma vajadzibam, lai tas būtu veiksmigas.

Modelis parada, ka par tirgus pievilcibas pamatraditajiem var uzskatit tirgus pieauguma intensitati, tapēc, ka lielaka daļa uzņēmumu tomēr cenšas darboties strauji augoša tirgū, nevis pastaviga tirgū vai tirgū ar negativu tirgus pieaugumu. Tirgus relativo daļu modeli izmanto, lai paraditu uzņēmuma konkurētspēju un pozicijas šaja tirgū.

Matrica ir sadalita sešas daļas; katra daļa parada, kura attistibas stadija atrodas pētamais uzņēmums vai produkts. Katrai daļai ir savs nosaukums, kurš atspoguļo esošo situaciju.

Tirgus pieaugums 2008. gada ir -1,9%

Tirgus lideris ir SIA „Inter Riga”. Tirgus daļa 15%

10x = 15

0,1x = 15 * 0,1 = 1.5

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” tirgus daļa ir 0,5%

0,5 / 15 = 0.03x

3.2.1. attēls Bostonas Konsultantu grupas matrica

Ta ka Bostonas Konsultantu grupas matricu parasti izmanto tikai kadas konkrētas uzņēmuma stratēģiskas biznesa vienibas analizei, pēc tas nevar objektivi spriest par uzņēmuma darbibu kopuma. Kaut ari SIA „Vidzemes Biroju Servisa” kopējamo iekartu tirdzniecibas SBV atrodas „Izmirušo putnu” kvadranta, kas paredz atteikšanos no šis SBV talakas darbibas un attistibas, jaņem vēra vēl citi faktori. Kopējamo iekartu tirdznieciba nebeidzas ar pašas iekartas pardošanu klientam. Izmantošanas laika kopētajam ir vajadziga apkope un remonts. Un tieši veicot servisa pakalpojumus un uzpildot toneru kasetes uzņēmums gūst vislielako peļņu, jo tadējadi tiek iegūti salidzinoši lieli ienakumi un ļoti nelieliem izdevumiem.

3.3. GENERAL ELECTRIC MODELIS

Ikvienu biznesu raksturo divas ļoti svarigas pazimes: tirgus pievilciba un biznesa stiprums. Šie parametri parasti tiek izmantoti atsevišķas SBV novērtēšanai. To veicot ir jaatlasa specifiski parametri un jaizsaka tie skaitliska vērtiba.

Tabula 3.2.1.

Tirgus pievilciba

Tabula 3.2.2

Biznesa stiprums

Pēc GE matricas rezultatiem var secinat, ka „Vidzemes Biroju Servisam” ir jaattistas izmeklēti, vadot ienakumus.

General Electric modelis ar kvadrantiem atbilstošajam stratēģijam

3.2.1. attēls General Electric modelis

TIRGUS IETILPIBAS NOVĒRTĒŠANA

4.1. TIRGUS IETILPIBA

Aprēķinaju kopējamo iekartu tirgus ietilpibu Latvijas tirgū pēc vienkaršas metodes.

Q = n * p * q

Ja zinams:

n – potencialo pircēju skaits;

p – vidēja vienas kopēšanas iekartas cena;

q – vidējais pirkumu skaits gada.

Potencialo pircēju skaits ir 42682, vienas iekartas vidēja cena ir 650 Ls un vidēji katrs uzņēmums, kas tad ari ir SIA „VBS” klients, maina kopējamas iekartas reizi piecos gados. Aprēķinaju, ka tirgus ietilpiba Latvija ir 5548660 Ls.

Q = 42682 * 650 * 0,2 = 5548660 Ls

4.2. TIRGUS DAĻA

Zinot tirgus ietilpibu un uzņēmuma vidējo pardošanas apjomu gada, var aprēķinat ari uzņēmumam piederošo tirgus daļu. Šo tirgus daļu aprēķina izmantojot formulu [2, 20.lpp]:

Q_d = S_d x Q

Q_d – pieprasijums pēc “Vidzemes Biroja Serviss” precēm

S_d – uzņēmuma daļa tirgū

Q – kopējais tirgus pieprasijums

Pardošanas apjoms

Q_VBS = 650 * 40 = 26000 Ls

Tirgus daļa

Q_VBS / Q * 100 % = 0,5 %

Pēc aprēķiniem var redzēt, ka SIA „VBS” pardošanas apjoms ir 26 000 Ls gada un tam pieder 0,5 % no kopēja tirgus.

SVID ANALIZE

Jebkura segmentacija jasak ar tirgus, kura strada kompanija, situacijas izpēti, ka ari javeic iespēju un draudu, ar kuriem var sastapties kompanija, analize. To var izdarit izmantojot SVID (Spēks, Vajums, Iespējas un Draudi) analizi – vienu no izplatitakajiem analizes veidiem marketinga. SVID analize palidz ievērot firmas stipras un vajas puses, ka ari potencialas iespējas un draudus. To var sasniegt, ja salidzina kompanijas stipras un vajas puses ar iespējam, ko dod tirgus. No ta var izdarit secinajumus, uz kuru pusi kompanijai javirzas talak.

Tabula 5.1.

Spēks:

Uzņēmuma „Vidzemes Biroju Serviss” viens no lielakajiem plusiem ir uzticami darbinieki, kuri ir ari specialisti sava joma. VBS ir izdevies izveidot ari savu pastavigo klientu loku, tadējadi nodrošinot pastavigus ieņēmumus. Pastavigo pircēju lojalitate un pieprasijums pēc uzņēmuma precēm un pakalpojumiem ļauj noturēt zemas cenas attieciba pret konkurentiem. Ne mazak svarigs uzņēmuma attistiba ir ta labais tehniskais nodrošinajums. Pircējiem saistošs ir ari plašais preču sortiments, ka ari iespēja pakalpojumus saņemt pie klienta uz vietas. „Vidzemes Biroju Serviss” pastavigi seko lidzi tehnikas attistibai, lai vienmēr piedavatu klientiem modernako tehniku un būtu soli priekša saviem konkurentiem. Preču klasta modernizacija veicina ari darbinieku kvalifikacijas paaugstinašanu.

Vajums:

Šobrid uzņēmumam pieder salidzinoši neliela tirgus daļa. Viens no iemesliem uzņēmuma mazpazistamibai plašaka apkartnē ir nepietiekamie lidzekļi reklamai. Uzņēmumam neizdodas ari strauji palielinat piedavajuma klastu, jo produktu izplatišanai nepieciešams iegūt sertifikatu. Uzņēmumam izdevigi būtu iepirkt preces no piegadatajiem vairuma, taču nepietiekamo lidzekļu dēļ tas šobrid nav iespējams.

Iespējas:

SIA „Vidzemes Biroju Servisam” ir iespējas palielinat tirgus daļu, apgūstot jaunus tirgus segmentus. Lai piesaistitu jaunus klientus, nepieciešams iegūt atbalsta punktus reģionu centros, atverot reģionalos birojus Gulbenē un Cēsis. Pateicoties uzņēmuma modernizacijai, ir iespējams uzsakt e-komerciju. Pastavigais pieprasijums ļauj uzņēmumam pazeminat cenas, lidz ar to piedavajums ir izdevigaks ka konkurentiem. Ir iespējama ari darbinieku kvalifikacijas paaugstinašana, kas uzlabotu piedavato pakalpojumu kvalitati, ka ari raditu iespēju piedavat jaunus pakalpojumus. Lai iegūtu jaunus klientus, SIA „Vidzemes Biroju Serviss” var ieviest jaunus produktus sava piedavajuma klasta, tadējadi kļūstot par vienigo kadas ekskluzivas preces piedavataju Latvijas tirgū.

Draudi:

Draudus SIA „Vidzemes Biroju Servisam” rada iepērkamo produktu sadardzinašanas, ka dēļ ari uzņēmumam japalielina produkcijas cenas, kas var izraisit klientu zaudēšanu. Ari jaunu konkurentu paradišanas biroja tehnikas tirgū nav izdeviga. Ta ka kvalificētus darbiniekus ir grūti aizstat, tad uzņēmumam neizdeviga būtu ari specialistu zaudēšana. Viens no lielakajiem draudiem kopētaju tirgū ir dokumentu digitalizacija, ka dēļ kopētaji zaudētu savu funkcionalo nozimi un vairs netiktu plaši izmantoti.

Secinajumi:

Izmantojot SVID analizi, ir redzamas uzņēmuma iespējas talakai attistibai, ka ari iespējas un draudi to sasniegšanai. Lai veicinatu uzņēmuma efekivu attistibu, ir jaizmanto visas spēcigas puses un jasamazina vajo pušu ietekme.

Lai izvairitos no klientu zaudēšanas jaunu konkurentu rašanas dēļ, SIA „Vidzemes Biroju Servisam” ir nepieciešams veikt produkcijas diferencēšanu. Uzņēmumam ir janostabilizē savas pozicijas tirgū, pastiprinati stradajot ar pastavigajiem klientiem. Ka ari nepieciešams noturēt jau esošos specialistus un piesaistit jaunus kvalificētus un sertificētus darbiniekus.

MARKETINGA MĒRĶI, STRATĒĢIJAS UN PROGRAMMA

6.1. SEGMENTĒŠANA

Tirgus segmentēšana ir pirmais un viens no nozimigakajiem posmiem mērķa marketinga, kas ir tirgus sadališana pēc pircēju grupam atkariba no to vajadzibam, ricibas tirgū un attieksmes pret marketinga pasakumiem. Pastav datadi tirgus segmentēšanas paņēmieni, tadēļ uzņēmumam ir būtiski noskaidrot, pēc kadiem principiem tas iedalis mērķa tirgus segmentus un kurus tirgus segmentus ir vērts analizēt sikak, bet kurus uzreiz atmest. To varētu definēt ka segmentēšanas procesa iegūto segmentu profila sastadišanu. Vērtējot segmentus, uzņēmumam ir jaņem vēra, no vienas puses, pieprasijums tirgū, bet, no otras puses, gan savas iespējas, gan cilvēkresursi, gan materialie resursi.

Neeksistē konkrētas tirgus segmentēšanas metodes, tapēc jamēģina tirgu segmentēt pēc vairakiem mainigiem parametriem – gan katra atsevišķi, gan izmantojot tos pamišus. Nedrikst aizmirst, ka tikai tadejadi mēs atrodam isto pieeju tirgus struktūras pētišanai, jo nav un ari netiks radita vienota formula pieprasijuma noteikšanai. Neviens uzņēmējs nav pasargats no neveiksmēm marketinga procesa laika, jo cilvēki bieti mēdz būt neprognozējami, un pat visrūpigak izstradatas idejas var piedzivot neveiksmi.

Svarigakie segmentēšanas pieņēmumi ir šadi:

visi cilvēki nav vienadi;

cilvēkus, kuriem ir lidziga uzvediba, dzives pieredze, vērtibas un vajadzibas, iespējams iedalit apakšgrupas;

apakšgrupas ir mazakas un viendabigakas neka patērētaji kopuma;

vieglak ir apmierinat nelielas lidzigu pircēju grupas vajadzibas neka lielu grupu pircēju atšķirigas vēlmes.

Ka galvenos tirgus segmentēšanu raksturojošos kritērijus var minēt šadus:

ģeografiskie;

ekonomiskie;

ricibas.

Pēc ģeografiska novietojuma Vidzemes Biroju Servisa mērķauditorija ir Valmieras un tuvējas apkartnes pašvaldibas, macibu iestades un uzņēmumi (gan privatie, gan valsts).

Biznesa tirgus segmentēšanas kritēriji:

Nozare [6]:

Ta ka darba atvieglošanai, ka ari kvalitates uzlabošanai jebkura mūsdieniga uzņēmuma nepieciešama biroja tehnika, tad SIA „Vidzemes Biroju Servisa” potencialie klienti ir visi uzņēmumi un iestades, sakot ar ratošanas uzņēmumiem un beidzot ar pašvaldibu iestadēm un skolam, kuras ik dienu izmanto kopēšanas iekartas un biroja tehniku.

Uzņēmuma lielums: - Apgrozijums ~ 145 000 Ls gada

- Darbinieku skaits –5

- Vēsturiski apgrozijums palielinas par 8 % gada

- Pamatlidzekļi – 16706,48 Ls

Lielako daļu VBS klientu loka neapšaubami sastadis lielie uzņēmumi un iestades, jo tur kopētaji, lidz ar to ari to apkope, būs nepieciešama lielaka daudzuma. Taču šada veida produkciju neapšaubami iegadasies ari mazie uzņēmumi.

Ģeografiska atrašanas vieta – potencialo klientu atrašanas vieta ir Valmiera un tas apkartne, ka ari tuvējas pašvaldibas un citi rajoni un to centri Latvija un Igaunija.

Galigais patērētajs – kopējamie aparati tiek izmantoti gan pašu uzņēmumu vajadzibam, piemēram, dokumentacijas sakartošanai, gan ari viņu klientu ērtibam.

Pircēja lielums – viena pircēja ipatsvars 2,5 %

MĒRĶA TIRGUS NOTEIKŠANA

7.1. POZICIONĒŠANA

Pozicionēšana ir preces nodrošinašana ar vēlamo vietu potencialo pircēju vidū [2,23.lpp.].

Pozicionēšana pa soļiem:

Izvēlējos konkurētspējigakos uzņēmumus Vidzemes reģiona. Tie ir SIA „Inter Riga”, SIA „Sela”, SIA „IB Serviss”, SIA „MK Birojs”, SIA „Vidzemes Biroju Serviss”.

Svarigakas uzņēmumu piedavato preču un pakalpojumu ipašibas ir zimola atpazistamiba, atrašanas vieta, servisa limenis, pardošanas apjoms, partneri u.c. Pie pozicionēšanas nevar minēt produkta cenu, jo cena ir instruments.

Tiek izvēlētas 2 svarigakas preces ipašibas patērētaju izpratnē. Manuprat, svarigakas ir servisa limenis un pieejamiba.

Tabula 7.1.1.

Uzņēmumu svarigako piedavato preču un pakalpojumu ipašibu novērtējums.

7.1.1. attēls

Salidzinajums tiek attēlots grafiski 7.1.1. attēla. Jo talak no koordinatu sakumpunkta, jo stabilaka ir uzņēmuma pozicija tirgū attieciba pret parējiem šaja segmenta esošajiem uzņēmumiem. Šaja attēla redzams, ka SIA „Vidzemes Biroju Serviss” ir nodrošinajis savus produktus un pakalpojumus ar pietiekami stabilu vietu attieciba pret konkurentiem. VBS pozicija tirgū ir stabilaka par IB Serviss un Inter Riga, taču ta nav tik stabila ka Selas un MK Biroja pozicija.

Lai uzņēmums vēl vairak nostiprinatu un uzlabotu savas pozicijas tirgū, tam noteikti japiedoma, ka ar saviem piedavatajiem produktiem un pakalpojumiem atšķirties no konkurentiem. To var panakt, ieviešot Latvijas tirgū vēl neesošu ratotaju produkciju.

UZŅĒMUMA „VEIKSMES ATSLĒGA”

Katram uzņēmumam ir kaut kas tads, kas nodrošina viņu ratotas produkcijas vai pakalpojuma pievilcibu patērētaju acis. Ari SIA „Vidzemes Biroju Servisam” ir šads ipašibu un faktoru kopums, kas nodrošina ipašu vietu klientu apziņa un pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesa.

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” ir salidzinoši jauns uzņēmums, taču sava darbibas laika jau ir pratis nostiprinat savu klientu loku Valmiera un tas apkartnē. Viens no lielakajiem plusiem VBS darbiba ir tas, ka uzņēmums ne tikai pardod kopētajus, bet ari piedava to apkopi, lidz ar to piesaistot pastavigos klientus, kuri tapēc ari turpmak izvēlas sadarboties ar SIA „Vidzemes Biroju Servisu”. Svarigi ir ari tas, ka SIA „Vidzemes Biroju Servisa” darbinieki tehnikas apkopi veic uz vietas, pie klienta, kas nesagada liekas rūpes un transporta izdevumus klientiem.

Jaunu klientu piesaistišana nozimiga ir SIA „Vidzemes Biroju Servisa” piedavata cenu politika, kas, ņemot vēra konkurentus ar lidzigu darbibas profilu Valmiera un tuvējas pašvaldibas, ir viena no izdevigakajam.

Zinams, ka mūsdienas tehnika un tehnoloģijas attistas ļoti strauji, tapēc uzņēmums pastavigi seko lidzi tehnikas modernizacijai, lidz ar to nezaudējot savas pozicijas tirgū.

Veiksmigai uzņēmuma darbibai, protams, ir nepieciešami ari zinoši un uzticami darbinieki, kadi neapšaubami strada ari Vidzemes Biroju Servisa. Uzņēmuma darbinieki nepartraukti turpina pilnveidot savas zinašanas sava darbibas joma, kas nodrošina ari uzņēmuma visparēju attistibu.

9. PIRCĒJU RICIBAS MODELIS

Kopētaja iegades lēmuma pieņemšanas process:

Vajadzibas rašanas: ta tiek konstatēta tad, kad patērētajs apzinas vajadzibu pēc kada noteikta produkta, šaja gadijuma kopētaja. Jo vajadziba kļūst lielaka, jo pircējs atrak centisies atrisinat radušos problēmu. Šaja procesa daļa uzņēmumiem ir jacenšas ietekmēt cilvēka priekšstatu par vēlamo stavokli. Katram individam ir savs noteikts optimalais stimulēšanas limenis, kas apzimē bridi, kad dzinulis sava ziņa ir patikams un izaicinošs, bet vēl nerada diskomforta izjūtu, šis limenis ir ļoti subjektivs. Cilvēki, kam šis limenis ir augstaks, nebaidas riskēt, izmēģinat jaunus produktus, kam zemaks – tie pieturas pie parbauditam vērtibam.

Informacijas meklēšana: ir divu veidu informacijas meklēšana – iekšēja un arēja.

Iekšēja – balstoties uz cilvēka iepriekšējo par produktu, ka ari viedokli par to;

Arēja informacijas meklēšana – saistita ar tirdzniecibas vietas apmeklēšanu, kada konkrēta zimola izvēli ņemot vēra citu cilvēku ieteikumus.

Ta ka biroja tehnika un lidz ar to ari kopējamie aparati nav ikdiena lietojamas preces, tad pircēji parasti nodarbojas ar informacijas vakšanu. Ja pircējiem jau ir iepriekšēja pieredze šada joma, tad pastav iespēja izvēlēties jau zinamu uzņēmumu. Taču, vacot informaciju, vēra tiek ņemta cena, atrašanas vieta, piedavajums, kvalitate, ka ari vēl viens nozimigs faktors – citu ieteikumi.

Šaja posma svariga ir uzņēmuma atpazistamiba un reklama.

Alternativu novērtēšana: atrastas informacijas novērtēšana pēc vairakiem kritērijiem, parasti tie ir cena un kvalitate. Šis posms kopētaju iegadē ir visai nozimigs, jo pircēji parasti vēlas atrast izdevigako piedavajumu.

Uzņēmumam ir svarigi noturēt sava produkta kvalitati, reputaciju, popularitati un derigumu pircēja acis.

Pirkšana: patērētajs ir izvēlējies vajadzigo produktu un iespējams ari iegades vietu.

Riciba pēc pirkuma: pirkuma novērtējums pēc iegades ir veids, ka patērētajs nosaka, vai preces izvēle un iegade ir bijusi veiksmiga. Šaja posma tiek salidzinats realais patērētaju ieguvums ar to, kuru viņš cerēja iegūt. Gūst jaunu pieredzi, priekšstatu par jaunu produktu vai apliecina esošo priekšstatu par jau zinamu produktu. Iespējami 2 varianti:

Disonanse – pirkums neattaisno pircēja ceribas;

Konsonanse – pirkums attaisno vai pat parspēj patērētaja ceribas.

Ja pircējs ir apmierinats ar iegadato, tad pastav iespēja, ka uzņēmuma pakalpojumi tiks izmantoti atkartoti.

Uzņēmuma misija, vizija, mērķi un stratēģija

Misija Nodrošinat Vidzemes reģiona uzņēmumus, pašvaldibas, pašvaldibu un valsts iestades ar kvalitativam iekartam, izejmaterialiem un servisu.

VIZIJA Produkta vietas nostabilizēšana konkurentu vidū Latvijas tirgū un pakapeniska tiekšanas uz liderpoziciju ieņemšanu kopēšanas iekartu tirdzniecibas un apkalpošanas sfēra. Stabila uzņēmuma tēla veidošana un augsta prestita nodrošinašana Latvijas tirgū. Nepartrauktas uzņēmuma socialas un organizatoriskas attistibas nodrošinašana. Latvijas tirgus optimalakas daļas iekarošana un stabilas pozicijas ieņemšana.

MĒRĶI Uzņēmuma darbibas mērķis ir istenot efektivu uzņēmējdarbibu, nodrošinot ar stabilu vietu Vidzemes reģiona biroja tehnikas tirgū, ka ari nodrošinat dibinataja un dalibnieku materialo, socialo un kultūras vajadzibu apmierinašanu.

Stratēģiskie mērķi:

1.Nodrošinat stabilu tirgus noietu Vidzemes reģiona 2 gadu laika, saglabajot zemo cenu limeni attieciba pret konkurentiem.

2.Sasniegt uzņēmuma gada apgrozijumu 200 tūkst. Ls lidz 2009. gada beigam, paplašinot klientu loku un apgūstot jaunus tirgus segmentus.

3.Nodrošinat kvalitativaku un konkurētspējigaku klientu apkalpošanas veidu, vēl vairak paaugstinot specialistu kvalifikaciju un iegūstot sertifikatu ari jaunas produkcijas tirdzniecibai.

Taktiskie mērķi:

1.Paplašinat preču sortimentu, slēdzot ligumus ar jauniem ratotajiem.

2.Paplašinat klientu loku par 20 %, veicot reklamas pasakumus.

3.Apgūt jaunus tirgus segmentus.

4.Tirdzniecibas vietu izveide, kas palielinas preču noietu un padaris uzņēmuma piedavato produkciju pieejamaku pircējam.

Operativie mērķi:

1.Noslēgt jaunus ligumus ar ratotajiem, tadējadi kļūstot par vienigo kada zimola parstavi Latvija.

2.Piemeklēt darbiniekus reģionalajam filialēm ar atbilstošu kvalifikaciju un pieredzi.

3.Pilnveidot majas lapu interneta, ievietojot taja informaciju par uzņēmumu un ta sniegtajiem pakalpojumiem, ka ari pievienot pieejamo preču aprakstu.

4.Noorganizēt cenu akciju pircējiem, kuri iegadajas preces vai pakalpojumus lielaka apjoma.

Stratēģija:

Uzņēmuma paplašinašana.

Produkcijas diferencēšana.

Rūpiga sekošana izmaiņam tirgū.

UZŅĒMUMA DARBIBAS PLANS

2009. GADAM

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” ipašnieks ir izstradajis veicamo pasakumu planu 2009. gadam pa mēnešiem, kas palidzēs sasniegt uzstaditos mērķus, nostiprinat un uzlabot poziciju tirgū, lidz ar to gūstot lielaku peļņu.

Tabula 11.1.

Pirmkart, tiek planota Cēsu reģionala biroja iekartošana un atvēršana, ka ari tiek organizētas pirmsliguma parrunas ar kopēšanas iekartu ratotaju „UTAX”, kas dos iespēju noslēgt ligumu ar šo ratotaju, lidz ar to kļūstot par vienigo „UTAX” produkcijas izplatitaju Latvija. Tapēc nepieciešama specialistu sertificēšana uz ta produkciju, kas tiek planota 2. ceturksni. Nozimiga ir ari gatavošanas otra reģionala biroja atvēršanai Gulbenē. Paplašinoties uzņēmumam, protams, nepieciešami ari jauni specialisti, tapēc paredzēts izsludinat vakances laikrakstos un interneta.

Otrkart, paralēli darbam pie jauno biroju atvēršanas un liguma slēgšanas ar „UTAX” uzņēmums plano stradat pie ABLE produkcijas dileru tikla izveides Latvija un Igaunija.

SECINAJUMI

Šobrid mēs dzivojam tehnoloģiju attistibas laikmeta, tieši tapēc cilvēkiem un uzņēmumiem arvien bietak nepieciešams iegadaties un nomainit jau esošas tehniskas iekartas, kas atvieglo to ikdienu.

Piegadataju ieiešanas barjera nozarē ir zema, jo viņi var sakt nodarboties ar produkcijas tiešu izplatišanu patērētajiem, neizmantojot starpniekus tapat ka to dara SIA „Vidzemes biroju serviss”.

Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar biroja tehnikas tirdzniecibu, ir viegli ieviest izmaiņas piedavataja produkcija, lidz ar to nezaudējot pieprasijumu.

Nodarbojoties ar kopētaju un biroja tehnikas izplatišanu, lielu daļu peļņas iespējams gūt papildus piedavajot ari tehnisko iekartu apkopi, ko veiksmigi izdodas istenot ari SIA „Vidzemes Biroju Servisam”.

Darbinieku zinašanam un uzkratajai pieredzei ir liela nozime, darbojoties kopētaju izplatišanas un servisa joma.

Svariga lomu uzņēmuma izaugsmē spēlē darbinieku motivēšana, ka ari stratēģisko mērķu izskaidrošana. Tas veicina darbinieku saliedētibu un sekmigu stratēģijas realizaciju.

Pircēju ieiešana nozarē būtu saretģita, jo uzņēmuma darbibas joma saistita ar specifiskam tehnoloģijam, lidz ar to nepieciešamas ari ipašas zinašanas un pieredze.

Tatad ir vairaki veiksmiga uzņēmuma priekšnosacijumi:

o       Kvalificēti darbinieki

o       Saliedēts darba kolektivs

o       Sekošana lidzi tehnikas attistibai

o       Veiksmiga reklama

o       Kvalitativa apkalpošana jeb serviss

o       Plašs piegadataju loks

o       Pastavigo klientu uzticiba

o       Veiksmigi izvēlēta atrašanas vieta

o       Labas piekļuves iespējas no klientu viedokļa

Uzņēmums SIA „Vidzemes Biroju Serviss” savu darbibu sacis tikai pirms datiem gadiem, taču jau ieguvis pastavigo klientu loku Valmiera un tas apkartnē.

Jaunu klientu piesaistišanai nozimiga ir SIA „Valmieras Biroju Servisa” piedavata cenu politika, kas, ņemot vēra nelielo intensivo konkurenci Valmiera un tuvējas pašvaldibas, ir viena no izdevigakajam.

Svarigi ir ari tas, ka SIA „Vidzemes Biroju Servisa” darbinieki tehnikas apkopi veic uz vietas pie klienta, kas nesagada liekas rūpes un transporta izdevumus klientiem.

PRIEKŠLIKUMI

Lai veiksmigi uzsaktu darbibu biroja tehnikas izplatišanas joma, ir nepieciešama piekļuve izplatišanas kanaliem, svarigi ir veidot tirdzniecibas sakarus.

Lai uzņēmums vēl vairak nostiprinatu un uzlabotu savas pozicijas tirgū, tam noteikti japiedoma, ka ar saviem piedavatajiem produktiem un pakalpojumiem atšķirties no konkurentiem. To var panakt, ieviešot Latvijas tirgū vēl neesošu ratotaju produkciju

Tehnika pastavigi attistas, tapēc aprakstitaja nozarē ir svarigi sekot lidzi tas attistibai, lai nezaudētu jau esošos un ari potencialos klientus.

Kopētaju tirgū nepieciešama produkcijas diferencēšana, jo tirgū, kur preces un pakalpojumi netiek diferencēti, klienti var bez grūtibam mainit piegadatajus.

SIA „Vidzemes Biroju Servisam” ir svarigi nodibinat labus sakarus ar piegadatajiem un izvēlēties to datadibu, lai uzņēmuma darbiba nebūtu atkariga no viena piegadataja.

Lai izvairitos no konkurentu raditajiem draudiem, SIA „Vidzemes Biroju Servisam” būtu jaizvēlas diferencēšanas stratēģija, jo šaja tirgū ir nepieciešams būt atšķirigam un piedavat potencialajam pircējam pievilcigu produkciju, lai priekšroka netiktu dota konkurējošajiem uzņēmumiem.

Lai izvairitos no jaunienacēju draudiem, uzņēmumam javeido patstavigo klientu loks, tadējadi radot stabilu produkcijas noietu.

IZMANTOTA LITERATŪRA

Forands I. “Stratēģija kvalitate”. – R.: 2000.– 83lpp.

Gaile-Sarkane E., Andersone I. Situacijas un uzdevumi tirgzinibas. – Riga: RTU izdevnieciba, 2004. – 75. lpp.

Niedritis J. Ē. Marketings. Otrais, papildinatais izdevums. – Riga: SIA Biznesa augstskola Turiba, 2001. – 267.lpp.

Praude V., Beļčikovs J. Marketings. – R.: Vaidelote, 1999. – 248.lpp.

https://www.lursoft.lv/appserver3?Form=URpCI&code=NXVALBTKPJMWRUTVUYERXRJDBRJIYT&l=LV

https://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” nepublicētie materiali.

SIA „Vidzemes Biroju Serviss” statistiskie materiali un atskaites.