SIA”čilija pizza”ēdinasanas uzņēmuma marketinga planosana un stratēģija

SIA”čilija pizza”ēdinasanas uzņēmuma marketinga planosana un stratēģija

Saturs

Ievads

1. Marketinga teorija
2. Latvijas edinasanas uznemumu planojumu tirgus

2.1.Restoranu un gastronomijas sektora tendences

2.2. Vēsturiskas perspektīves

3. Raksturot SIA „Čilija pizza” ēdinasanas uzņēmuma pakalpojumus

3.1. Atīstības vēsture un interjers

3.2.Galvenie darbibas virzieni

3.3.Uzņēmuma struktūra

4.SIA „Čilija pizza” marketinga darbības raksturojums

4.1.Produkta raksturojums

4.2.Komunikaciju līdzekļi un to pielietojums

4.3. Reklamas darbiba

4.4.Apgrozījums

4.5.Attīstības perspektīvas

5.Izpetīt SVID analizi SIA „čilija pizza”

Secinajumi

Priekšlikumi

Izmantota literatūra

Ievads.

Katru gadu ikviena valstī tiek dibinati daudzi jauni uzņēmumi. Taja pat laika daudzus uzņēmumus pasludina par maksatnespējīgiem, bankrotējošiem, tie tiek likvidēti. Uzņēmējdarbība un tas vide mūsdienas ir ļoti mainīga. Tapēc uzņēmējiem nemitīgi japilnveido uzņēmējdarbības stratēģija un jaķoriģē mērķi. Uzņēmējam pats galvenais ir lūkoties soli, bet vēl labak vismaz divus soļus uz priekšu taja joma, kura viņš darbojas vai nolēmis darboties. Ka liecina prakse, tad patiesi konkurētspējīgi ir tie uzņēmumi, kas īsteno inovatīvu uzņēmējdarbību, izmanto jaunako tehnoloģiju. Ļoti rūpīgi veic tirgus izpēti, izstrada un elastīgi īsteno perspektīvos marketinga planus.

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka mēnesī Latvija tiek reģistrēti aptuveni 700 jaunu uzņēmumu, no kuriem ne katrs nodzīvo ilgu mūžu. Uzņēmuma izveidošana un ta veiksmīgas turpmakas darbības nodrošinašana ir atkarīga no prasmes izprast pircēja vajadzības, konkurenta rīcību, izvēlēties preces vai pakalpojumus, izvēlējies tirgu, kura pardot savu produktu. Būtība tas nozīmē, ka uzņēmuma planošanas pirmsakums un turpinajums ir marketings ka metode pircēju vajadzību un pieprasījuma dinamikas uztveršanai, ka arī konkurentu uzvedības novērtēšanai. Prasmīgs marketings ir arī baze lēmumu pieņemšanai par naudas aprites procesa optimizaciju.

1.Marketinga teorija.

Termins marketings ir cēlies no angļu valodas market (tirgus) un nozīmē tirgzinību un tirgvedību.

Marketinga būtības formulējums atrodams, aplūkojot dažadas marketinga definīcijas, kuras to autori, ņemot vēra savu pieredzi un laika periodu, kad šī definīcija ir tapusi, akcentē dažadas marketinga puses.

Marketings ir biznesa filozofija un vienlaikus aktīvs process .

Marketings ir uzņēmuma komerciala svira, bez kuras pat labakie stratēģiskie plani nedos apmierinošus rezultatus .

Marketings :

tas ir uzņēmuma uzvedības princips, kas sevī ietver visu ar tirgu saistīto lēmumu konsekventu saistību ar pircēju un lietotaju prasībam un vajadzībam (marketings ka uzņēmuma vadīšanas princips);

ta ir rīcība, lai ar specialu tirgus pasakumu kompleksa palīdzību iegūtu sev pircēju labvēlību, salīdzinot ar konkurentiem (marketings ka līdzeklis);

tas ir sistematiskas risinajumu meklējums (marketings ka metode).

Marketings – tas ir socials process, kas vērsts uz cilvēku un organizaciju vēlmju un vajadzību apmierinašanu, ko nodrošina apmaiņa brīvas konkurences apstakļos ar tadiem produktiem, kuriem ir kada noteikta vērtība pircējiem.

Marketings – ir pircēja pieprasījuma pēc kompanijas precēm noskaidrošana, maksimizacija un apmierinašana.

Marketings ir vadīšanas process, kura izzina, paredz un apmierina klienta vajadzības ta, lai šis process būtu peļņu nesošs .

Marketings ir idejas, preces un pakalpojumu koncepcijas, cenu veidošanas, virzīšanas un sadales planošanas un īstenošanas process, lai radītu apmaiņu un apmierinatu individuali un organizēti noteiktus mērķus.

Bieži tiek diskutēts, vai pircēji un lietotaji (patērētaji) ir viena un ta pati persona.

Pircēji ir personas, kas izmanto uzņēmuma pakalpojumus, pērk preci un maksa par to. Turpretī lietotaji ir indivīdi, kuriem attiecīga prece izraisa interesi un vēlmi to lietot, vai individuali, kurus mūsu iegadata prece ietekmē. Lietotaji nereti ir cilvēki, kas preci gan lieto, bet par to nemaksa. Ta, piemēram, bērna (lietotaja) vēlmi spēlēt datorspēles apmierina vecaki (pircēji), iegadajoties datoru. Protams, pircējs var būt arī lietotajs. Cits piemērs varētu būt saistīts ar kaķu un suņu barību. Te lietotajs ir attiecīgais dzīvnieks, bet pircējs – viņa saimnieks.

Runajot par pircēju un lietotaju, marketinga nolūks vispirms ir jarēķinas ar lēmuma pieņēmēja rīcību (DMU – Decision Making Unit). Vienlaikus jaņem vēra, ka ir iespēja lēmumu pieņēmēju pastarpinati motivēt, un tapēc būtu jazina, kas ir produkta lietotajs un labi jaizprot ša lietotajs uzvedība un to ietekmējošie faktori.

Tatad, veidojot marketinga stratēģiju, izstradajot marketinga planus, jaņem vēra gan pircēja, gan lietotaja loma. Principa, izzinot lietotaju, piemēram, bērnu vēlmes, var veiksmīgi palīdzēt atrisinat pirkšanas problēmas, lēmumu pieņemšanas problēmas matēm, tēviem un citiem radiem, labak motivējot viņu darījumu, ta reizē sekmējot uzņēmuma apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Marketings ir uzņēmuma vadīšanas sistēmas sastavdaļa. Vienlaikus marketinga tipa domašanai, domašanai, kas vērsta uz pircēju, ta vajadzībam, ir jabūt visos vadīšanas līmeņos.

Marketings ir divējadi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju. Pirmkart, izvēloties misiju un mērķi (sk.1.att.), to liela mēra nosaka marketinga pētījumi. Otrkart, īstenojot izvēlēto uzņēmuma stratēģiju, ta sekmes ir atkarīgas no marketinga kvalitates. Organizacijas arējas vides analīzei tiek izmantota marketinga informacija. Pateicoties marketingam, uzņēmums noskaidro pircēju vajadzības ( ka potencials, ta arī reali pastavošas), kas ir segtas ir finansu līdzekļiem, noskaidro patērētaju prasības kvalitatei un konkurentu spēku. Iegūta marketinga informacija ir viens no būtiskakajiem ekonomisko aprēķinu elementiem, lai noteiktu, ka iegūt vajadzīgo ražošanas rezultatu un pietiekamu peļņu. Šim nolūkam izmanto rezultatu planošanas metodi, kas ļauj aprēķinat vēlamo ienakumu un peļņas līmeni, ņemot vēra ražošanas izmaksas, ražošanas apjomu un preces konkurētspēju. Ar minētas metodes palīdzību, kura būtiska loma ir marketinga informacijai, uzņēmums var aplēst gan bezzaudējuma punktu, gan nepieciešamo ražošanas apjomu, var izvēlēties cenu politiku, planot naudas plūsmu.

Pēc tam, kad noteikti uzņēmuma konkrētie mērķi, ka arī ta stratēģija, marketinga uzdevums ir maksimali sekmēt šo mērķu sasniegšanu: sistematiski izzinat pircēju mainīgas vajadzības un viņu maksatspēju, nodrošinat pirktspējas partapšanu konkrēta pieprasījuma pēc konkrētas preces (pakalpojuma) un panakt, lai pircēju saikne ar preču pardevēju (ražotaju) būtu daudzkartīga un ilglaicīga.

1.attēls. Stratēģiskas planošanas process

Stratēģiskie mērķi , tai skaita nodoms palielinat tirgus daļu un pardošanas apjomu, rada uzņēmumam virkni ļoti nopietnu problēmu. Būtiskaka – atrast tas prioritates, kas vispilnīgak atbilstu marketinga vides tendencēm, tur esošajam iespējam un uzņēmuma stiprajam pusēm. Akcentējama ir marketinga misija: nodrošinat uzņēmumam priekšrocības konkurencē. Lai šo misiju īstenotu, jaizstrada attiecīga stratēģija. Šadam nolūkam var izmantot konkurences pamatstratēģijas dažados variantos (sk.2.att.).

Mūsdienu konkurences apstakļos konkurētspējas mērķtiecīgas paaugstinašanas, ka arī veiksmīgas marketinga programmas izstradašanas un īstenošanas pamatnosacījums ir uzņēmuma ilgtermiņa attīstības vispusīgi pamatotas stratēģijas uzstradašana un tas prasmīga īstenošana.

2.attēls. Konkurences pamatstratēģijas un konkurences priekšrocības

Mūsdienu marketinga būtība – ta ir uzņēmējdarbība, kas parvērš pircēja vajadzības uzņēmuma ienakumos. Tieši marketings ir tas, ar kura palīdzību var saņemt konkrētas atbildes uz jautajumiem:

ko vajag pardot;

kam var pardot;

kapēc vajag pardot;

kur un kada veida pardot;

kad vajag pardot;

ka vadīt preču kustību.

Lai gan daudzkart lietots vards „pardot”, marketings nav macība par pardošanu. Tirdzniecība, pardošana ir tikai viena marketinga procesa daļa. Pardošanas stratēģijas gadījuma pircējam faktiski tiek piedavats tas, ko uzņēmumam ir ierastak un tehnoloģiski ērtak ražot. Turpretim marketinga izejas punkts ir potencialais pircējs un tikai pēc tam noris planošana un tiek ražots tas, ko pircējs vēlas. Tatad tirdzniecības pamata ir pardevēja vajadzības, bet marketinga – pircēja vajadzības, Tirdzniecības darbības ietvaros uzņēmums izmanto dažadas metodes, lai izdevīgak pardotu pēc iespējas lielaku daudzumu to preču, kas saražotas. Marketinga darbības ietvaros uzņēmums sak savu darbību ar jau esošo un potencialo patērētaju vēlmju un vajadzību izzinašanu, ražo preces, lai ar to starpniecību apmierinatu vajadzības un sasniegtu savu mērķi: iegūt peļņu, apmierinot pircēja vajadzības.

Primarais marketinga plana izstradataja uzdevums ir pastavīgi meklēt ceļus, ka palielinat peļņu, cenšoties izjaukt tirgus līdzsvaru. Ja jauna marketinga stratēģija neizjauc šo līdzsvaru. Tad ta nav pietiekami efektīva.

Nereti uzņēmuma vadītaji vardos gan izsakas par marketingu, bet praktiski uzskata, ka zina labak, ko pircējam tieši vajag. Principa šada domašana, šadi uzskati ir signals, ka vadītajs ir iesīkstējis sava egoisma, ir aizmirsis par tiem, uz kuru vajadzībam it ka orientējas, ka uzņēmuma vadoša ir pardošanas koncepcija. Mūsdienu tirgus apstakļos, kad izmaiņas noris aizvien straujak, šada koncepcija var pavajinat uzņēmuma konkurētspēju.

Galvena mūsdienu ekonomikas pazīme ir preču apmaiņas attiecības pret naudu starp juridiski un ekonomiski patstavīgiem saimnieciskiem subjektiem. Apmaiņa ir brīva. To var ierobežot vienīgi cilvēku veselības aizsardzības, militaras, politiskas un citi ar valsts interesēm saistīti aspekti. Abi dalībnieki – gan pircējs, gan pardevējs – cenšas šaja apmaiņas procesa iegūt noteiktu labumu: pircējs savu vajadzību apmierinašanu, savu problēmu atrisinašanu; pardevēja – ražotajs – gūt peļņu, paaugstinat rentabilitati, paplašinat tirgu, noslogot jaudas, celt prestižu.

Apmaiņas dalībnieku veiksme ir atkarīga no viņu pozīciju stipruma: vai ir pircēju tirgus, vai arī pardevēju tirgus.

Ja ar tirdzniecību cenšas piespiest pircēju vēlēties to, ko viņam piedava uzņēmums, tad runa ir par pardošanu. Te tirdzniecība ir vienvirziena process, kura mērķis piedavat preci, kas, pēc uzņēmuma domam, pircējam ir jaiegadajas. Šada politika īstenojama, ja pastav preču deficīts, tas ir, pieprasījums parsniedz piedavajumu, un tatad pastav pardevēju tirgus. Pardošana dominē arī tad, kad pircēji un lietotaji ir neizglītoti vai arī tiem nav pietiekama informacija, kas pēc būtības ir viens un tas pats.

Modernas marketinga koncepcijas pamatu veido cilvēku vēlmes un vajadzības, kuras izpaužas pieprasījuma, kas var būt specifisks tiem vai citiem cilvēkiem, atkarība no viņu kultūras, ienakuma līmeņa, tradīcijam u.c. līdzīgiem sociali ekonomiskiem faktoriem. Pieprasījumu iespējams apmierinat, piedavajot preces, pakalpojumus, idejas. Marketinga pamatdoma – apmierinat šīs daudzveidīgas, vienmēr mainīgas vajadzības labak neka to var veikt konkurenti. To iespējams veikt, ja labi parzina tirgu un galvenais – pircēju prasības un viņu iespējas. Marketings ir divvirzienu process, kura vispirms noraida uzņēmuma rīcībai signalus, informaciju par pircēju vēlmēm un vajadzībam, lai uzņēmums tad izstradatu un piedavatu pircējiem nepieciešamas preces un vajadzīgos pakalpojumus.

Ja tirdzniecība ir vērsta tikai uz vairak vai mazak sarežģītas preces pardošanu, tad marketinga vadīšana pamats ir pircēju vajadzības (pircēju prasību novērtēšana), un atbilstīgi tam norit uzņēmuma saimnieciskas darbības izmaiņas. Marketinga loma pieaug līdz ar tirgus piesatinatību ar precēm, ka rezultata notiek cīņa par pircēju, veidojas pircēju tirgus. Uzņēmumam jarisina divi uzdevumi: no vienas puses jaapmierina pircēju vajadzības, bet no otras – janodrošina sev peļņa. Šo divu uzdevumu akcentēšana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu uzņēmuma formulētos stratēģiskos un finansu mērķus. Marketinga vadīšana un ar to saistīto lēmumu pieņemšana visu laiku ir jalēš ka viens uzdevums ietekmē otru, ka optimizēt šo mijiedarbību, jo ka teicis amerikaņu ekonomists Dž.Baks (J.Beck), tad marketinga mērķis ir sekmēt maksimalas ilgtermiņa peļņas ieguvi.

Marketinga vides rašanas priekšnosacījumi ir:

piedavajums parsniedz pieprasījumu, ar precēm un pakalpojumiem piesatinats tirgus;

preču (pakalpojumu) ražotaju neizkropļota konkurence, tirgus infrastruktūras attīstība;

uzņēmēju cenšanas paplašinat tirgu un gūt lielaku peļņu;

iedzīvotaju dzīves līmeņa kapums un atbilstīgi tam pieprasījuma pieaugums.

Manuprat ļoti trapīgi ir izteicies P.Drakers (Peter Drucker), teikdams, ka vajadzība kaut ko pardot eksistēs vienmēr. Taču marketinga uzdevums ir padarīt pardošanu nevajadzīgu. Marketinga uzdevums ir saprast pircēju tik labi, lai attiecīgais produkts viņam lieliski derētu un spētu pats sevi pardot, tas ir, ideala gadījuma marketinga darba rezultata vajadzētu rasties pircējam. Uzņēmums sevi attaisno vienīgi tad, kad tas ražo un izplata tieši to, kas ir vajadzīgs pircējam (tirgum). Uzņēmumam jacenšas izveidot savu pircēju.

Pastav dažadi uzskati par to, kada ir marketinga nozīme un sociala vērtība. Lielaka daļa specialisti uzskata, ka marketings ir nepieciešams, sabiedrībai parejot masveida ražošanas posma, un ka marketingam ir loti liela loma parpilnības sabiedrība. Savukart citi uzskata, ka marketinga prakse ir izveidojusi lielu skaitu negodīgu cilvēku, kas sekmīgi apguvuši parliecinašanas meistarību. Tapēc viņi bez jebkadiem sirdsapziņas parmetumiem piespiež cilvēku nopirkt to, ko viņš (pircējs), vēlak visu apdomajot, nemaz nav vēlējies un, galvenais, kas viņam nemaz nav vajadzīgs.

Marketinga uzdevuma ir :

rūpīgi, vispusīgi un detalizēti izpētīt tirgu, pircējus, izanalizēt tas apmaiņas attiecības, kadas ir un veidojas starp uzņēmumu un ta produktu pircējiem, starp uzņēmumu un piegadatajiem, starpniekiem un konkurentiem;

aktīvi (dažreiz pat agresīvi) iedarboties uz tirgu un produktu pieprasījumu, lai palielinatu savu produktu tirgus daļu un paaugstinatu pardošanas rentabilitati.

Izmantojot F.Kotlera (Philip Kotler) nostadnes, marketinga vadīšanu var attēlot ka sastavošu no ( sk.3.att.):

tirgus iespēju analīzes;

mērķa tirgus atlases;

marketinga kompleksa izstradašanas;

marketinga pasakumu īstenošanas.

3.attēls. Marketinga procesa vadīšana

Marketinga vadīšana saistas ar marketinga pamatelementu kombinēšanu. Starptautiskaja praksē un teorija pēdējos 30 gados min un lieto šadus marketinga pamatelementus:

prece (product);

cena (price);

vieta (place);

veicinašana (promotion).

Marketinga pamatelementi ir uzņēmuma rīcība esošie mainīgie faktori, ar kuru palīdzību uzņēmums iedarbojas uz esošo un potencialo pircēju, lai veidotu vai palielinatu savu produkta pieprasījumu. Marketings atbilstīgi ta uzdevumiem var būt – stratēģiskais un operatīvais.

Stratēģiska marketinga risinamo uzdevumu loka ietilpst sistematiska un pastavīga mērķa pircēju vajadzību un prasību analīze, efektīvas preču (pakalpojumu) koncepcijas izstradašana, kas ļautu uzņēmumam apkalpot mērķa pircējus labak neka to spēj konkurenti, līdz ar to nodrošinot uzņēmumiem konkurences priekšrocības. Uzņēmumam, izzinot pircēju vajadzības, nodrošinot savai precei (pakalpojumiem) klientus, tos attiecīgi motivējot, ir jacenšas ar viņiem uzturēt regularu saikni. Šo kontaktu regularitate, veids var būt ļoti dažads atkarība no preces (pakalpojuma) un pirkuma apjoma. Kontaktu uzturēšanai ar mērķa pircējiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar reklamu. Mazajiem uzņēmumiem var arī nebūt vajadzīgo līdzekļu reklamai, jo ta ir jaraida daudzkart, lai gūtu iecerētos mērķus. Bez tam reklama nebūt nav tik visvarena, ka nereti tiek spriests. Kontaktus iespējams uzturēt, izvietojot sava uzņēmuma emblēmu redzamas vietas, ar dažadu kuponu piešķiršanas taktiku, ar informatīvajam vēstulē,, izdodot bukletus, organizējot atvērto durvju dienas vai informacijas dienas, iesaistot pircējus preces (pakalpojuma) novērtēšana un pilnveidošana.

Pircēju atrašana, viņu motivacija un saiknes uzturēšana ar klientu ir savstarpēji saistīti, bet reizē autonomi uzdevumi, kas obligati jarisina, izmantojot uzņēmuma iespējas.

Stratēģiskais un operatīvais marketings ir savstarpēji saistīti (sk.4.att.).

Operatīvais marketings risina uzdevumus, kas saistīti ar tirdzniecības organizēšanu, komunikaciju veidošanu, lai informētu potencialos pircējus un paradītu uzņēmuma produktu kvalitates pozitīvi atšķirīgas puses, cenšoties samazinat ar pircēju meklēšanu saistītas izmaksas. Stratēģiskais marketings kalpo tam, lai konstatētu neapmierinatas vajadzības, izstradatu jaunas preces (pakalpojumu) koncepciju jeb adoptētu esošas preces (pakalpojumus) jaunajam pircēju vajadzībam, orientētu investīcijas un ražošanu uz progresīvakam vajadzībam, stimulē jaunievedumus un uzņēmējdarbību kopuma.

4.attēls. Stratēģiskais un operatīvais marketings

Marketinga funkcijas ietilpst:

tirgus stavokļa un ta dinamikas analīze: preču (pakalpojumu) pircēju, lietotaju un piegadataju uzvedības izpēte; konkurentu un starpnieku darbības analīze; mērķa tirgus noteikšana, ta segmentēšana, tirgus konjuktūras prognozēšana.

priekšlikumu izstradašana par precēm: sortimenta vadīšana, jaunu preču komercialo parametru izstradašana,, tirdzniecības markas formēšana, preču konkurētspējas paaugstinašana.

cenu stratēģijas un taktikas izstradašana: marketinga tames sagatavošana, cenu politikas izstradašana, atlaižu sistēmas projektēšana.

preču kustības organizēšana – noieta kanala projektēšana; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vadīšana; preču apgrozījuma planošana.

preču (pakalpojumu) noieta veicinašana

2.Latvijas ēdinašanas uzņēmu pakalpojumu tirgus.

2.1. Restoranu un gastronomijas sektoru tendences.

Ēdienu gatavošana ir maksla – ko izsmalcinats cilvēks var novērtēt un par to priecaties! Ēšana un vīna baudīšana ir svarīga Eiropas kultūras sastavdaļa. Līdz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savienība ir pienacis laiks mazliet nopietnak pievērst uzmanību mūsu sabiedriskas ēdinašanas sektoram, t.i., restoranu, kafejnīcu kritiskai novērtēšanai. Attīstības temps pēdējos gados parliecina, ka restoranu biznesam ir labas perspektīvas un ka restorani ir pieprasīti. Tirgū ieviešas aizvien jauni standarti gan ēdienu noformēšanas, gan kvalitates ziņa. Restoranu apmeklētaji kļūst aizvien izvēlīgaki un kritiskaki; katrs, kas kaut nedaudz ir ceļojis pa Eiropas valstīm, atgriežas majas ar aizvien lielakam prasībam. Ja cilvēks ir pavadījis kadu laiku, baudot, piemēram, īstu Italijas virtuvi, tad viņš sagaida, ka ko līdzīgu varēs baudīt arī majas. Arī Latvijas šefpavari ceļo, lasa arzemēs izdotas gramatas un žurnalus par gastronomiju, citur redzēto un dzirdēto mēģina ieviest Latvija. Latvijas restoranu virtuves profesionalitati veicina arī dažadu ekspertu klatbūtne, jo viesnīcu sektora strada vairaki šefpavari, kas ir guvuši pieredzi un macījušies Vacija, Zviedrija un citas Eiropas valstīs. Līdzīgi ir arī ar partikas izejvielam. Dažadas delikateses, eksotiskas virtuves sastavdaļas tiek importētas, piemēram, franču, italiešu, spaņu sieri, kūpinatas gaļas izstradajumi, svaigas zivis, citas jūras veltes, eksotiskas mērces un pastas. Vienlaicīgi tiek audzētas garšvielas; timians, salvija, koriandrs, baziliks, arī visu veidu salati. Latviešu lauksaimnieki piedava visdažadakas partikas izejvielas, kuras paplašina izvēli: šefpavari tas izmanto, lai atbilstu Eiropas standartiem kulinarijas un gastronomijas pasaulē.

Divu līdz trīs gadu laika viss ir mainījies. Vēl pirms paris gadiem trūka daudz nepieciešamo izejvielu, kaut gan joprojam ir problematiski ievest gaļas izstradajumus no Italijas, grūtības importēt zivis, franču pastētes, nepasterizētus sierus. Nu jau arī Latvija piedava tadus eksotikas augļus un saknes, garšvielas, kas ir |Eiropas tirgū, piemēram, mango, avokado u.c. Latvija paradījušies suši restorani, kur var baudīt patiešam svaigu un profesionali pagatavotu suši un sušimi līdzīgi ka jebkura cita pasaules galvaspilsēta. Tapat ir manams , ka turpinas arī picu un pastu bums. No šī var secinat, ka italiešu virtuve latviešiem ir vispieņemamaka.

Tiek veicinata arī kafijas kultūra – „Double Coffee” ir attīstījusies neilga laika. Atro uzkodu piedavajums ir ļoti plašs, šī kafejnīca ir atradusi savus piekritējus, Ta ir populara gan jaunas, gan arī vidējas un vecakas paaudzes vidū.

Paradījušas vairakas nopietnu kapitalinvestīciju pseidoķīniešu ēstuves „Gan Bei”, kur japaņu suši un sašimi ir daudz autentiskaki par piedavato ķīniešu ēdienu.

Viesnīcas turpina uzturēt savus restoranus augsta līmenī, viesnīcu restorani piedava kvalitatīvas virtuves par internacionala līmeņa cenam. Rīga paradas nopietni eksotiskas virtuves restorani. Latvijas restoranos tiek piedavats eiropiskais ķīniešu ēdiens, jo trūkst īstu ķīniešu pavaru, jo ir problēmas ar imigraciju no Ķīnas un darba iekartošanos Latvija. Līdzīga problēma ir arī ar italiešu virtuvi, īstus italiešu pavarus nevar ilgi noturēt Latvija, jo restorani vēl nav spējīgi samaksat rietumiem atbilstošu algu. Ja Latvija labs pavars var rēķinaties ar algu Ls 800, tad Rietumeiropa atbilstoša alga ir vismaz 4 – 5 reizes lielaka. Protams, talantīgs japaņu suši šefs var pelnīt daudzreiz vairak un nemaz nebrauks uz Latviju. Ir visparzinams fakts, ka Latvijas suši meistari ir korejieši.

Neraugoties uz visam problēmam, progress tomēr ir, un tagad Rīga var atrast labi sagatavotu italiešu, franču vai japaņu ēdienu. Ir arī daudz labu internacionalu, modernu virtuvju, kur paradas fushion (klasiskas un eiropeiskas virtuves savienojums) īpatnības. Šadu ēdienu vislabak var baudīt viesnīcu restoranos.

Ir manams ka Rīga ir palielinajusies Kaukaziešu virtuves restoranu skaits. Ja kadreiz šaja sektora dominēja tadi restorani ka „Orients”, un dargako restoranu vietu ieņēma „Aragats” – tad šobrīd ir nakuši klat daudz jaunu restoranu. Ir vieglak arī atrast Grill-baru, kur var baudīt garšīgu ššliku, kas tiek gatavots uz restēm. Un protams „Lido” restorani turpina pasniegt garšīgu, labi sagatavotu grillētas gaļas šašliku, un piedava arī plašu citu ēdienu klastu, parsvara latviešu stila – šeit netiek pretendēts uz augstako pavarmakslas klasi, ēdiens ir mazliet latviski – tradicionali taukains, taču cenas ir ļoti demokratiskas.

Ir skaidri redzams ka „Tex mex” virtuve turpina savu popularitati. Un ta saucamo internacionalo restoranu, piedavajums turpina dominēt, pasniedzot eklektisko ēdienu karti, kura ir parstavētas visdažadakas virtuves, šie restorani turpina iekarot savu popularitati. Šeit uzsvars tiek likts uz to, lai viena vieta varētu iegadaties internacionalu ēdienu. Šeit virtuves favorīti ir meksikaņu, amerikaņu un itaļu ēdieni. Taču šie ēdieni tiek stipri latviskoti, bet neviens nesūdzas, jo reti kurš pieprasa autentitati. Tomēr mēs tagad vairak ceļojam un sakam kritiskak skatīties uz šīm lietam. Pats galvenais – Latvijas restoranu apmeklētajs sak ar vien vairak pieprasīt augstaku kvalitati un autentiskumu. Un tas ir ļoti labi!

Gastronomijas un Delikatešu sektora ir liels progress, jo ar MC2 un Stockmann ienakšanu Latvijas tirgū. Liekas, ka šeit ir Rietumi – taja ziņa, ka praktiski viss ir pieejams. Gan visas mērces, pat karija un viss dažadakie produkti, kuri bagatina mūsu kulinarijas iespējas. Tagad varam arī majas pagatavot ēdienus no visdažadakajam virtuvēm – eksotiskas un tradicionalas.

Un to lieliski papildinas plaša vīnu izvēle. Latvijas tirgū izvēle ir patiešam iespaidīga.

2.2. Vēsturiskas perspektīvas.

Jau 30.gadu Latvija bija grezni restorani, kur piedavaja augsta līmeņa virtuvi. Bija izkopta gastronomija, ko varēja baudīt, piemēram, „Hotel de Rome”. Uz turieni gaja arzemju diplomati, vēstnieki, uzņēmēji, vietēja elite; restorana bija vairakas zales, piemēram, pagraba restorans, kupolu zale ar paaugstinajumu orķestrim, bija arī zila zale un brūna brokastu istaba. Restorana pirmas ieejas un bufetes telpas atradas milzīgs bufetes galds, uz kura atradas 100 aukstu un siltu uzkožamo, kas bija izlikti stikla vitrīnas no pulksten 9.00 rīta līdz pulksten 2.00 naktī. Tur pulcējas arzemnieki, jo te varēja baudīt tadu astronomiju, kas viņu majas nebija sastopama, piemēram, bija vismaz 50 dažadu sviestmaizīšu, kuram virsū tika liktas zivis, dažadi cepeši, lasis, zoss pastēte, nēģi u.c. Gardēža prieks bija t.s. franču starpēdieni - pikantas putnu aknas vai nierītes, ka arī ar garšvielam pildītas olas mazos trauciņos. Īpaši iecienītas delikateses bija dažadas zivis, kuras pasniedza žavētas vai aspika, arī sēnes. Pie bufetes varēja arī pasūtīt siltu ēdienu, kur pavars pagatavoja dažada veida šašlikus. Liels pieprasījums bija arī pēc meža dzīvnieku gaļas, kas cepta uz iesma. Restorana bija ļoti bieza ēdienkarte un vīna karte. „Hotel de Rome” tika rīkoti grezni banketi, valstiskas nozīmes pasakumi. Ļoti augsta līmenī bija gan apkalpošanas kultūra, gan arī galda klašanas kultūra. Jau tajos laikos liels uzsvars tika likts uz vacu Riesling tipa vīniem, protams, bija arī baltie burgundieši, sarkanie bordo vīni, saldais baltais bordo (Sauterne), spaņu šerijs (Jerez), spaņu sarkanvīns Sangro el Toro, arī Ungarijas sausais sarkanvīns Egri bicaver bija iecienīts.

Rīga tika piedavatas dažadas virtuves, piemēram, krievu, vacu, ebreju u.c. Viens no etniskajiem restoraniem bija krievu restorans „Volga”, kas atradas diezgan talu no pilsētas centra. Taja uzkodam varēja izvēlēties dažadas kaviaru šķirnes, piemēram, belugu, severugu, stori vai lasi. Netrūka arī trifeļu un baraviku, kas derēja pie katra gaļas ēdiena. Sevišķi labi šaja restorana garšoja zivju zupas, kas tiek uzskatītas par slavu tautas specialitati. Arī tika pasniegtas krievu gavēņa pankūkas (bļinas), tas pasniedz ar kaviaru, skabu krējumu, salītu siļķi vai siļķu pastēti.

Gan vietējie gardēži, gan arzemnieki bieži vien centas apmeklēt kaukaziešu pagraba restoranu „Kazbeku”, kas atradas Merķeļa iela. Tur pasniedza īstu kaukaziešu šašliku, ko pagatavoja no jauna auna gaļas, to cepot uz oglēm. Šašlika pasniegšana bija vesela ceremonija.

Rīga tapat ka jebkura lielpilsēta bija daudz labu restoranu un kafejnīcu un daudzas no tam spēlēja kapelas un bieži uzstajas mazas skatuves makslinieki, piemēram, iecienītakie mūziķi bija no Italijas, Rumanijas, Ungarijas. „Hotel de Rome” restorana kupola zalē vienmēr skanēja vijoles. Arī Jūrmala bija attīstītas kafejnīcas un restorani, jo Jūrmala bija kūrortpilsēta. Pazīstama Jūrmalas kafejnīca bija Majoros, kuru vadīja „Hotel de Rome” viesnīca.

Sabiedriska ēdinašana Padomju Savienības laika bija ļoti interesanta, visas kafejnīcas cenas bija standartizētas, piemēram, varīta store maksaja – 1,85 rbļ.; melnie ikri (100g) – 3,05 rbļ., „Galvaspilsētas salati” – 0,91 rbļ.; varīta mēle (100 g) – 0,56 rbļ. Laba restorana varēja dabūt visu. Ar to saprotams gan pasaules vadošas skotu viskija markas, gan arī franču konjaku. Augstakas kategorijas restorani bija ar intūristu statusu – „Rīga”, „Jūrmala”, „Astorija”, „Tūrists”, „Rīdzene”. Izcilo restoranu kategorija vēl ietilpa „Lido” restorans Jūrmala, krievu virtuves restorans „Samovars”, slavena „Jūras pērle” un viesnīcas „Jūrmala” restorans. Iespēja dabūt galdiņu šada veida restorana, īpaši uz pusdienam vai uz vakariņam, bija šadas:

1)caur pazīšanos:

2)iepriekš pasūtot:

3)iesmērējot šveicaram (iedodot galvenajam viesmīlim jeb restorana zales administratoram attiecīgu rubļu vai dolaru summu), kas turēja rezervē un kontrolēja divus, trīs galdiņus savējiem;

4)iemaksajot avansa pirms ienakšanas restorana, t.i., rezervējot galdiņu uz nakošo dienu.

Ēšanas nomenklatūra taja laika bija sekojoša - aukstais galds, kas sastavēja no „Galvaspilsētas salatiem”, mazsalīta laša, šprotēm, dažadam desam, aukstas gaļas rostbifa un cūku kaju šķēlēm (zaļa salatu kultūra nebija izplatīta). Pēc auksta sekoja otrie ēdieni – cūkas eskalpos, calis tabaka, bifšteka fileja, steiks ar sieru un, protams, popularais bifstroganovs ar krējumaino šampinjonu mērci un varītie kartupeļi.. Ja kads vēlējas, varēja pasūtīt arī krievu zupas, piemēram, gaļas un zivju soļankas, boršču un kapostu zupu.

Ēdienu piedavajums augstakas nomenklatūras restoranos bija gandrīz vienads, bet apkalpošanas kultūra bija atšķirīga atkarība no vietas. Piemēram, viesnīcas „Jūrmala” restorana tika izmantota augstas līmeņa apkalpošanas kultūra, ta saucamais silver service. Šeit par attiecīgu samaksu tika piedavati sudraba galda piederumi un kristala glazes. Ēdieni tika sagatavoti pasniegšanai klientu acu priekša.

Zemakas kategorijas restorani bija „atras ēdinašanas” bistro tīkli, kur arī bija diezgan labs apkalpošanas līmenis. Tur varēja baudīt ne tikai šašlikus, bet arī kupatus un slaveno cali tabaka tos pasniedz kopa ar kartupeļiem frī, svaigi darzeņi vai salati netika piedavati. Populars ēdiens bija arī Kotļet Kiev, kas sastavēja no maltas gaļas ar sēnēm ruletē. Deserta klasta galvenokart tika piedavati krēmi, vaniļas vai šokolades saldējumi, treknas tortes.

70.gadu vidū Latvija izveidojas kokteiļu baru fenomens. Paradījas atklatie bari letes, aiz kuram stradaja barmeņi, kas kļuva arvien pazīstamaki. Popularakie bari bija: „Skapis”, viesnīcas „Latvija” bars Rīga, „Nakts bars”, „Rubīns” Jūrmala, viesnīcas „Jūrmala” bars, „”Balzama Bars” un bars „Venta” Jūrmala. Taja laika kokteiļu kultūra balstījas uz fizziem, piemēram, Daiquiri (vairaki dzērieni),protams, dzērieniem, kas balstījas uz citrusaugļu sulam un spirta vai arī ruma. Džina, degvīna, varbūt mazu liķiera piedevu. Bija arī kokteiļi, kuru pamatsastavdaļa bija liķieri. Šie kokteiļi tika papildinati ar krējumu vai pienu, piemēram, Aleksandra vai Mokka. Dzeramnaudas barmenis pa dienu varēja saņemt 50-60 rubļus, vēl 40 rubļus tirgojot šokoladi un cigaretes ar lielu uzcenojumu.

Gan 70., gan 80.gados Padomju Latvija katrs nevarēja brīvi aiziet uz jebkuru baru vai restoranu pēc savas izvēles, ka tas notiek kapitalisma sistēma. Viesmīlim Jūrmala maksaja līdz 350 rubļiem mēnesī (kas bija krietni vairak par to, cik pelnīja inženieris), maksaja arī procentus no apgrozījuma. Viesmīļi varēja nekontrolēti noteikt savu ekonomisko vidi. Viņi stradaja ka uzņēmēji, pelnot naudu visdažadakajos veidos. Viesmīlim bija iespēja piepelnīties ar cita veikala nopirktam cigaretēm vai pat šņabja, viskija pudeli, vienkarši sava soma ienesot šīs preces darba vieta un pardodot restorana apmeklētajiem. Šadas preces tika pardotas ar lielu uzcenojumu oficialo preču vieta. Protams peļņu viesmīlis iebaza sava kabata. Klients praktiski bija viesmīļa rokas. Pirmkart lai dabūtu galiņu, pēc tam, lai saņemtu kvalitatīvu apkalpošanu. Viesmīļi stradaja viena komanda, viens otru piesegdami. Viesmīļa attieksme bija, ja klients neaizskar apkalpotaja pašcieņu, tad pret klientu izturējas ar cieņu.

87.gada perestroikas ziedu laikos, kad laikraksti „Pravda” un „Uzvestija” naca klaja ar ziņam, ka turpmak pieļaus maza biznesa attīstību, lai neelastīga tautsaimniecība varētu labak apmierinat pilsoņu vēlmes, uzreiz paradījas vesela virkne ar apavu darbnīcam, frizētavam, auto remontdarbnīcam, ka arī krodziņiem un kafejnīcam. Viens no ievērojamakajam šī veida kafejnīcam bija „Možums”, tur piedavaja kafijas dzērienu, kas bija no cigoriņiem un miežiem, kafijas vieta.. Firmas ēdiens bija „Mednieku desiņas ar kapostu salatiem”. Nedrīkstēja tirgot alkoholu, jo risinajas Gorbačova cīņa pret alkoholu. Tika pardota arī majas gatavota produkcija. Piemēram, gatavoja biezpiena tortes ar krēmu un tirgoja „Možuma” par apmēram 80 kapeikam par gabaliņu. Privatais restoranu sektors saka attīstīties tikai 92 un 93.gada. „Forma” bija viss – gan spēļu zale, gan ēšana. Apmēram 1994.gada paradījas „Little Johny”, kur bija gan pica, gan ceptas amerikaņu vistas, principa atra ēdinašana. Šaja laika paradījas arī laba līmeņa latviešu virtuve „Anre”. Varētu teikt, ka ta vairakus gadus bija labaka kafejnīca Rīga, kur varēja dabūt vissdažadakos salatiņus un otros ēdienus, bija arī laba kafija un saldie par demokratiskam cenam.

Ar vairaku pieczvaigžņu viesnīcu atklašanu Rīga saka straujak attīstīties. Faktiski jauni standarti ēšana tika ieviesti ar „Radisson SAS Daugava” atvēršanu 1995.gada, jo tur pēkšņi paradījas īsta rietumu stila virtuve, kur varēja novērot īstas rietumu gastranomijas tendences. Šī virtuve papildinaja tos sasniegumus, kas bija redzami jau „Vincenta” un „Hotel de Rome”. Tad tika remontēta viesnīca „Rīdzene”, paradījas „Hotel Grand Place”, un tur paradījas radošas virtuves interesanti jaunumi. Protams, tas receptes, gatavošanas veidi un standarti atri saka izplatīties restoranu sektora un saka attīstīties jauna profesionalisms ar rietumniecisku ievirzi. Virkne profesionalu pavaru saka iepazīstinat cilvēkus ar savam receptēm, virtuves filozofiju un makslu. Tatad faktiski 7-8 gadu laika tika ieviesti jauni standarti, ko turpina pašmaju šefpavari.

3. Raksturot SIA „Čilija pizza” ēdinašanas uzņēmuma pakalpojumu.

3.1. Attīstības vēsture un interjers.

Čili Pica” pirma picērija Latvija tika atvērta Liepaja 2001.gada decembrī. Pašlaik Latvija darbojas jau deviņas picērijas - divas Liepaja, viena Jelgava, bet parējas - Rīga. Picēriju atrašanas vietas Rīga ir tirdzniecības parks “Alfa”, tirdzniecības centrs “Mols”, ka arī universalveikals „Stocmann”, „Kolonadē” (pie Laimas pulksteņa), Brīvības iela 76 (netalu no Dailes teatra) un Raiņa bulvarī 15 (netalu no Brīvības pieminekļa).

Picērija u/v „ Stocmann” atvērta līdz pat pusnaktij, bet ceturtdienas, piektdienas un sestdienas - līdz pat 6:00 rīta.

„Čili Pica” picērija „Kolonadē” jauka un majīga gaisotnē varēsiet ieturēt maltīti līdz 3:00, bet nedēļas nogalē līdz pat 6:00 no rīta.

Citas picērijas - t/p „Alfa” un t/c „Mols” mūsu darba laiks ir līdz plkst. 24:00.

Pirms uzsakat darba dienu, iesakam ieturēt brokastis kada no mūsu picērijam. Brokastotajus gaidam no 8:00 līdz 11:00 visas „Čili Picas” picērijas.

Katrai „Čili Picas” picērijai tiek veidots savs individuala stila interjers, bet visas picērijas vieno augsta apkalpošanas kultūra, servisa līmenis un kvalitatīvi ēdieni. Iekartojot picērijas, ievērojam svarīgakos mūsu uzņēmuma pamatprincipus - patīkama atmosfēra majīga interjera.

Tirdzniecības parka „Alfa” „Čili Picas” picērija, kas tika atklata 2002.gada aprīlī, jauko un majīgo atmosfēru rada silta krasu gamma risinatais interjers, kas veidots no koka, metala un akmens. Starp citu, visa picērija ir atklata, tas nozīmē - gandrīz bez sienam. Vienlaicīgi šaja picērija spējam apkalpot 130 rīdzinieku un Rīgas viesu.

Savukart tirdzniecības centra „Mols” – otra picērija „Čili Pica” Rīga, tika atklata 2002.gada novembrī. Taja ir 21 galdiņš un 95 sēdvietas, 5 no tam - pie bara. Picērijas interjera materialu izpildījums ir 60-to gadu stila, bet detaļas un izskata - „Viktorijas laika” bibliotēkas stils. Papildus atšķirīgajam interjeram „Čili Pica” vasaras sezona atver „Čili Picas” vasaras terasi, kuras apmeklētajiem vienmēr tiek pasniegts svaigi pagatavots ēdiens.

No 2003.gada decembra universalveikala „Stockmann“ darbību saka treša „Čili Pica” picērija Rīga. Tas interjera risinajums konceptuali veidots ka „pilsēta pilsēta” – nepartraukta kustība un steiga.

2004.gada jūlija restaurētaja kafejnīca „Kolonade” durvis vēra jau ceturta „Čili Pica” picērija Rīga. Mūsu firmas picērija darbojas restaurēta objekta, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tam ir atjaunotas eksterjera un interjera arhitektūras detaļas, dizaina elementi un krasojums, saglabajot ēkas sakotnējo apjomu. Jaatzīmē, ka vēsturiski šaja ēka vienmēr ir atradušas kafejnīcas un konditorejas. Šīs picērijas iekštelpas vienlaicīgi uz vietas baudīt „Čili Pica” maltīti un omulīgu atmosfēru var 60 klienti.

Abas jaunakas, šī gada vasara atvērtas “Čili Pica” picērijas arī atrodas un atradīsies Rīgas centra jau iecienītas picēriju vietas – Brīvības iela 76 un drīzuma -Raiņa bulvarī 15. To interjera dizains atbilst visiem kompanijas standartiem gan funkcionalitates, gan ērtības ziņa. Interjers Brīvības iela 79 - metro vagons ar tada veida krēsliem un ceļa somu plauktiem. Raiņa bulvarī 15 – interjers – austrumnieciski romantiskais stils ar spilgtam krasam. Turklat picērijas arī bērniem iespējams svinēt savus priecīgos notikumus – varda un dzimšanas dienas, macību gada sakumu vai nobeigumu un citus jautrus pasakumus.

No 2003.gada piedavajam pakalpojumu - picu un parējo ēdienu piegadi (Rīgas robežas) uz majam vai darba vietu. Ēdienu var pasūtīt pa bezmaksas talruni 800 33 55. Ēdiena piegadi nodrošinam līdz plkst. 3:00, bet nedēļas nogalē (ceturtdien, piektdien, sestdien) līdz plkst. 6:00 rīta.

Liepajniekiem šo pakalpojumu nodrošina Liepajas “Čili Pica”, savukart Jelgava – jauna picērija Rīgas iela.

3.2. Galvenie darbības virzieni.

Galvenais darbības virziens ir pakalpojumu sniegšana. Picu un citu ēdienu piegade mūsu Čilija pizza picērijas, gan piegade uz majam, ka arī uz darba vietam. Ka jauns pakalpojuma veids ir bērnu dzimšanas dienas svinību rīkošana, mēneša jaunumi un brokastis.

Bērnu dzimšanas dienas - Čilija pizza piedava bērniem līdz 12 gadu vecumam sestdienas un svētdienas nosvinēt savu dzimšanas dienu kopa ar draugiem mūsu picērijas. Pasakumu vada meitene, no picērijas tiek pasniegta davana gaviļniekam. Tiek spēlētas dažadas spēles, viena to tadam ir Twister spēle, jo ta ir super jautra un atraktīva, jasaka gan, ka ta prasa zinamas akrobatiskas iemaņas. Pats jubilars macas gatavot picu un liek uz tas visu ko sirsniņa tada brīdī vēlas, procesa piedalas arī līdzjutēji un padomdevēji, kuri picas cepšanas procesa ir absolūti nepieciešami. Nedaudz palīdz ar padomu no picērijas meistars un jauna superpica ir gatava. Visi ir izsalkuši un ķeras pie mielasta. Protams ar to ballīte nebeidzas, jo vēl daudz neizspēlētu spēļu un rotaļu.

Mēneša jaunumi – katru mēnesi ēdienkartē paradas jauna lapa ar vienu jaunu Čilija pizzas tehnologu izdomatu karsto ēdienu., picinieki izdoma jaunu picu, vienu desertu un jaunus salatiņus.

Brokastis – no 8.00 līdz 11.00 brokastis un tasīti kafijas par velti. Ir vērts padomat vai brokastot majas, vai labak pie darba tuvaka Čilija pizza picērija.

3.3. Uzņēmuma struktūra.

Panakumi moderna uzņēmuma liela mēra atkarīgi no vadītaja spējam un kompetences, no darbinieku sagatavotības un motivacijas. Sevišķi ēdinašanas uzņēmuma darbiniekiem ir jajūtas ka svarīgai uzņēmējdarbības projekta sastavdaļai.

Ēdinašanas uzņēmums, tapat ka visas pakalpojumu sniedzēju firmas, balsta savu darbību uz cilvēkresursiem. Līdz ar to personala atlase ir būtisks uzņēmuma formēšanas process. Ieņēmumu struktūra un augstas personala izmaksas liek ēdinašanas uzņēmumiem pieņemt darba nedaudzus, bet ļoti labus darbiniekus, ieviest jaunas iekartas un metodes, lai palētinatu un racionalizētu darbu. Slikti sagatavotu pavaru vai viesmīli, kas strada 12 stundas diena ar sliktu samaksu mūsdienas nomaina kompitenti profesionaļi, kas strada ar prieku, izmanto plašus informacijas pamatlīdzekļus un tiek taisnīgi atlīdzinati.

Informētība, izvairīšanas no nepamatotiem un neparedzētiem lēmumiem rada stipru uzņēmuma solidaritates garu un līdz ar to palielina rentabilitati. Darba ar personalu, liela nozīme ir motivēšanai:

- uzdevumu un atbildības definēšana;

- funkciju deleģēšana;

- ideju stimulēšana un to īstenošana;

- konkrētu mērķu uzstadīšana;

- priekšlikumu pieņemšana;

- vajadzību apzinašana;

- rezultatu pieprasīšana.

Ēdinašanas nozarē stradajošam personam ir nepieciešamas īpašas spējas, kas izpaužas attiecības ar klientiem un darba organizēšana. Šīs spējas ir:

- organizēt un sistematizēt funkcijas (darba gaitas);

- improvizēt;

- uzņemties atbildību par risku;

- stradat komanda un prast deleģēt funkcijas.

No ēdinašanas uzņēmuma darbiniekiem tiek prasīta arī īpaša attieksme:

- vēlme pakalpot un paškontrole;

- sirsnīgums un komunikablums;

- zinatkare un ieinteresētība patstavīgi izglītoties;

- uzņēmība un fiziska izturība;

- ambīcijas un profesionalais nemiers;

- tolerance un cieņa pret parējiem;

- pievilcīgs arējais izskats.

Par diviem galvenajiem ēdinašanas uzņēmuma veiksmes nosacījumiem var uzskatīt labu vadību un labu klientu apkalpošanas līmeni. Laba vadība nozīmē, ka izmaksas neparsniedz planoto apjomu, ka personals ieinteresēts gala rezultata un ka ēdinašanas uzņēmums aktīvi meklē klientus, neviss vienkarši gaida tos ienakam pa picērijas durvīm. Labs apkalpošanas līmenis nozīmē, ka klienti ir apmierinati, ta iegūstot patstavīgus klientus un iespēja, ka klients ieteiks saviem draugiem, paziņam šo ēdinašanas uzņēmumu

UAB „Čilija” struktūra

4. SIA „Čilija pizza” marketinga darbības raksturojums.

4.1. Produktu raksturojums.

Ģimenes veida picērija ar pardomatu interjeru. Ir smēķētaju un nesmēķētaju vietas. Ēdienkarte ir ļoti saistoša., katrs var atrast sev piemērotako picu, turklat vēl arī attiecīgaja lieluma (starp citu, maza pica nemaz nav tik maza). Šeit piedavato picu klasts ir patiešam ļoti plašs, pati pica ir pietiekoši garšīga. Picas pieejamas četros dažados izmēros: picas bērniem diametrs ir 20 cm, mazas picas – 25 cm, normalas picas – 30cm, bet lielas picas – 50 cm. Pieminēšanas vērta ir četru gadalaiku pica (tomatu mērce, Mocarellas siers, garneles, konservētu jūras velšu kokteilis, kapats šķiņķis, sīpoli, konservēta paprika un melnas olīves) - cena atkarīga no lieluma. Ka picērijas īpašo piedavajumu varētu minēt „Čili” picu (tomatu mērce, siers, šķiņķis, sīpoli, malta gaļa, bekons, peperoni un zaļais čili). Bez picam šeit var nobaudīt arī salatus, zupas, pelmeņus, makaronus.

Otros ēdienus un alus uzkodas. Piemēram, grieķu salati (tomati, gurķi, paprika, sīpoli, melnas olīves, grieķu rieksti, siers, citronu un eļļas mērce). Picas kvalitate balstas uz labam lietuviešu izejvielam, piemēram, lietuviešu miltiem, salami. Lietuviešiem patiešam ir laba salami desa, ko liek uz picam. Apkalpošana un ēdinašana ir tieši tada, ka tas ir sagaidams ģimenes restorana. Šeit pagatavotas picas ļoti patīk bērniem un jauniešiem. Ieteiktu nogaršot pelmeņus ar sēnēm (cepti pelmeņi, maiga darzeņu un sēņu mērcē, pasniegti ar zaļumiem), ka arī cūkas ribiņas (ribiņas, kartupeļi frī, karsti darzeņi vai triju salatu izlase, saldskaba mērce).

Picērijas Jūs varēsit nobaudīt ne tikai plašo picu klastu, dažadas zupas un satīgus otros ēdienus, bet arī dažadus deserta ēdienus un dzērienus. Noslēdzot ēdienreizi, iesakam nogaršot kokteiļus, kas pagatavoti no svaigiem augļiem tieši Jums. Picērijas apmeklētajiem piedavajam tikai un vienīgi svaigi pagatavotu ēdienu, tada veida strikti norobežojoties no ierasta uzskata par picērijam ka “fast food” iestadēm. Bērniem piedavajam īpašu ēdienkarti ar ne vien garšīgiem, bet arī jautri, apetīti rosinoši rotatiem ēdieniem.

Visiem produktiem ir diezgan demokratiska cena. Picas un citus ēdienus ir iespējams arī pasūtīt uz majam. Picērijas darba laiks arī ir ļoti labs no 10.00 līdz 24.00.

4.2. Komunikaciju līdzekļi.

Marketingam ir divi pamatuzdevumi. Pirmais – detalizēti, rūpīgi un vispusīgi analizēt pircēju vajadzības, lai atbilstīgi konstatētajam adaptētu esošo un radītu jaunu produktu. Otrs – aktīvi veidot pieprasījumu, veicinot, stimulējot produkta noietu, ta apjomu pieaugumu un uzņēmuma rentabilitates paaugstinašanu. Tas atkarīgs no ta, cik veiksmīgi darbojas marketinga komunikacijas komplekss. Lai sasniegtu savus mērķus ir nepieciešama informacija, janotiek apmaiņai ar informaciju. Ļoti svarīga ir uzņēmuma komunikacija ar arējo vidi. Mums ir vajadzīgi klienti, sadarbības partneri, ar kuriem ir ilgstošas sadarbības saiknes. Mūsu darbība svarīgi ir gan klienti, gan pakalpojumu sniedzēji, tad rūpes par klientu ir labs komunikacijas pamats, uz tam balstas savstarpējas attiecības mūsu picērija. Komunikacijas maksla ir pats galvenais ikviena vadītaja darba.

Komunikacija ir sazinašanas, informacijas parraide, domu, priekšstatu apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības laika. Komunikacija ir process, kur ar visparēju simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp cilvēkiem. Komunikacijai ir četri pamatelementi (sk.5.att.)

5.attēls Komunikacijas pamatelementi

Komunikacija ir vērsta uz savstarpējas sadarbības veidošanu, un jo biežak notiek sazinašanas, jo lielakas iespējas, ka starp ražotaju un esošo pircēju veidosies pozitīvas savstarpējas attiecības.

4.3. Reklamas darbība.

Reklama mūsdienas ir daudzveidīga un sarežģīta. Reklama ir ar uzņēmējdarbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasakums, kura nolūks ir veicinat preču vai pakalpojumu popularitati vai pieprasījumu pēc tiem. Reklamai protams jabūt likumīgai, patiesai un objektīvai.

4.4. Apgrozījums.

4.5. Attīstības perspektīvas.

5.Izpētīt SVID analīzi SIA „Čilija pizza”.

6.Marketinga veicinošie faktori SIA „Čilija pizza”.

Secinajumi.

Priekšlikumi.

Izmantota literatūra