Transporta uzņēmuma reklamdarbības analīze

Ievads

Šaja ieskaites darba apskatama tēma ir ļoti aktuala. Aktuala ta ir tadēļ, ka Latvija, pateicoties savam ģeografiskajam stavoklim, ir tranzītvalsts un caur tas teritoriju katru dienu tiek vests tūkstošiem tonnu dažadu kravu. Pateicoties tam Latvija pieaug tadu firmu skaits, kas par savu pamatdarbību izvēlējušas kravu parvadajumus.

Šeit arī rodas problēma, kas izpaužas ka sīva konkurence transporta pakalpojumu sfēra.

Lai firma varētu veiksmīgi pastavēt un attīstīties, tai jaaizņem attiecīga niša savas nozares tirgū.

Tadēļ gan lieliem uzņēmumiem, gan mazam firmam efektīvi jaoperē ar dažadiem reklamas līdzekļiem panakot savas preces vai pakalpojuma izvirzīšanu tirgū.

Lai palielinatu biznesa daļu Latvijas ekonomikas valsts sektora nepieciešamas padziļinatas tirgus mehanismu zinašanas, zinašanas par stratēģiskas planošanas pamatiem un veidiem ka efektīvi iedarboties uz uzņēmuma konkurentpozīcijam tirgus apstakļos.

Vieni no pamatlīdzekļiem ar kuriem iedarboties uz klientiem ar mērķi paplašinat preces vai pakalpojuma noieta tirgu ir dažadie reklamas veidi un līdzekļi.

Bez šaubam modernajai tirgus ekonomikai ļoti nepieciešama reklama. Bez tas krītas pieprasījums un samazinas ražošanas apjomi.

Vadoties pēc augstakminēta, par vienu no firmas pamatuzdevumiem kļūst pareizas marketinga politikas organizēšana.

Praktiska marketinga darbība spēcīgi ietekmē cilvēkus, vai tie būtu pircēji, pardevēji vai ierindas pilsoņi.

Marketinga mērķis ir sasniegt iespējamo maksimali augstako preču vai pakalpojumu izmantošnas līmeni gandarījot pircējus, sniedzot tiem maksimali plašu izvēli un paaugstinot dzīves kvalitati.

Marketinga ekonomiska vērtība ir uzņēmuma vai organizacijas paatrinata ražošanas fondu atdošana, konkurētspējas palielinašana tirgū, ražošanas mobilitates pieaugums.  

Tieši marketinga kompetencē ir savlaicīga jaunu preču radīšana un to izvirzīšana tajos tirgos kur var sasniegt maksimalu komercefektu.

Tieši tadēļ marketings, ka tirgus izpētes metožu apkopojums, veido efektīvus noieta kanalus un veic kompleksas reklamas kampaņas.

Vienkaršak sakot, lai tavu preci (pakalpojumu) pirktu, nepieciešams, lai to pazītu. Tatad reklama ir viens no uzņēmuma pamatinstrumentiem ar kuru palīdzību virzīt savu preci uz tirgu, t.i. pie pircēja.

Reklamas pienakums ir kalpot par konkrētas auditorijas motivēšanas līdzekli.

Dalot potencialos pircējus pēc to dzīvesveida, nacionalitates un citiem parametriem, reklamdevēji tiecas „sasniegt” to vai citu cilvēku grupu.

Šī darba mērķis ir reklamdarbības analīze Latvijas transporta un loģistikas sfēra un dota materiala pasniegšana visparpieejama forma.

1. Reklama ka marketinga instruments

1.1. Jēdziens „reklama”

Iesakuma piedavaju tikt skaidrība ar terminoloģiju, ko tad mēs domajam, kad sakam «reklama»? Pastav daudz skaidrojumu, tadu ka:

Reklama - darbības veids vai tas rezultata iegūta produkcija, kuru mērķis ir veicinat apkalpojošo uzņēmumu un sabiedrisko organizaciju noietu, ka arī risinat citus ražotaju uzdevumus, kuri noformēti tada veida, lai pastiprinati iedarbotos uz masu vai individualo apziņu, izsaucot izvēlētaja patērētaju auditorija sev vēlamo reakciju.

• Reklama – informacija par fizisku vai juridisku personu, precēm, idejam un uzsakumiem (reklamas informacija), izplatama jebkada forma ar jebkadu informacijas līdzekļu starpniecību, kas domata nenoteiktam personu lokam, un kuras mērķis ir formēt vai uzturēt interesi pie šīs fiziskas vai juridiskas personas, to precēm, idejam un uzsakumiem.
• Reklama - (franču reclame, no latīn. reclamare – izkliegt) - pasakuma paveids, kura mērķis ir   informēšana par kaut ko, piemēram - precēm, izradēm, pakalpojumiem, kurus sniedz kads uzņēmums utt..
• Reklama – ta ir informacija, ko apmaksa preces vai pakalpojuma ražotajs vai pardevējs/ sniedzējs, sniedzama pircējam ar mērķi mudinat pircēju iegadaties, izdarīt izvēli t.i.-   «iepriekšpardot» preci.

Vards ‘reklama’ radies no franču varda “reclame”. Vadīsimies pēc ta, ka reklama, vienkaršak izsakoties, kalpo, lai dažados veidos (dažreiz visos iespējamajos) pavēstītu par jaunam precēm vai pakalpojumiem un to patērēšanas īpašībam. Ta ir virzīta uz potencialo patērētaju un to apmaksa sponsors, ta kalpo ka šī sponsora produkcijas un mērķu virzīšanas līdzeklis.

1.2. Reklamas vēsture.

Reklama nav mūsdienu cilvēka moderns izgudrojums, tapēc centīsimies izsekot reklamas aroda attīstības vēsturiskas ķēdes posmiem.

Ziņotaju institūcija – viena no vecakajam valsts varas iestadēm. Šadi amati bijuši vairakas senajas valstīs.

Eiropas teritorija plaksnītes ar profesiju uzskaitījumu, kuras satopami ir arī ziņotaji, atrasti izrakumos Krētas-Mikēnu kultūras centros un tas attiecas uz 14.gs. p.m.ē.

Kam šī profesija bija vajadzīga? Lai ikdiena informētu tautu vietas, kur pulcējas daudz cilvēku (par kadam var uzskatīt senas pilsētas).

Daudzos gadījumos slēpjoties zem valstiskiem rīkojumiem – ediktiem - tika izteikti tīri politiski izsaukumi un apsūdzības. Protams, daudz biežak ziņotaji paziņoja iedzīvotajiem visparīgi svarīgu informaciju: par slavenu pulkvežu godinašanu, par vēstniekiem, kas ieradas pilsēta, par kartējo maizes izdales pasakumu vai grandiozu cirka priekšnesumu.

Šajos sludinajumos visparnozīmīga informacija cieši saistījas ar reklamu. Ziņotajiem uzticēja arī operatīvi pavēstīt iedzīvotajiem par pilsoņu izsaukšanu uz tiesu, par tiesas spriedumiem un gaidamajiem sodiem.

Ar laiku šī ziņošanas sfēra partapa par juridiskas reklamas atzaru, kurš kļuvis tik aktīvs un rīcībspējīgs mūsdienas.

Viduslaiku ēra tiek hronoloģiski apskatīta līdz 476. gadam, kad Romu iekaro barbari un sakas lielas impērijas sabrukums. Viduslaiku ēru noslēdz Atdzimšana (15. – 16.gs.), par kuru vēl tiks runats.

No Agrīna viduslaiku perioda (5. -10.gs.) reklamteksti praktiski nav saglabajušies.

Un nav arī brīnums, jo visa ekonomiskas dzīves uzbūve, ka pamata bija naturalas saimniecības, neparedzēja aktīvu šī tipa darbības attīstību.

Preču cirkulacija notika parsvara vietējo feodalo kopienu robežas un tai pamata bija starpersonu attiecības.

Ar tadas makslas ka gravīra attīstību radas iespēja verbalaja teksta ietvert aizvien vairak jēgas.

Vardam bija galvena loma, bet attēlam vairak reklamējoša.

Ka redzams reklamai radas aizvien jaunas izteiksmes un ietekmes formas.

Bija palicis viens solis līdz globalam informacijas apvērsumam - tipografijas spiedes izgudrošana. Lidojoša lapa – tiešs mūsdienu skrejlapas priekštecis, izmantojams ka saistība ar politiskiem mērķiem, ta arī tirdznieciskas reklamas nolūkos.

Operatīva jaunumu paziņošana bija nepieciešamais ražošanas attīstības un preču aprites nodrošinajuma nosacījums.

Informatīvie biroji sakotnēji atradas lielakajas pilsētas; vietas, kur krustojas tirdzniecības ceļi.

Pamazam līdzīgas masu informacijas iestades tiek izveidotas arī citas Eiropas pilsētas.

Lielaka Vacijas ražošanas un tirdzniecības kompanija Fugeroff, kurai ir filiales visa Eiropa, no Nīderlandes līdz Spanijai, sak šīs filiales regulari informēt. Sakot ar 1568. gadu, vairakas desmitgades pēc kartas, no Ausburgas uz firmas arzemju filialēm regulari tiek sūtītas „Ordinare Zeitungen”. Avīze satur ziņojumus par cenu līmeni, labību, dažreiz ziņojumus paziņojumu veida, ka arī garu Vīnes firmu parskatu.

Šeit mēs varam novērot pamatus nakotnes ciešajam saiknēm starp reklamu un periodiskajiem izdevumiem. Tos apvienoja tipografiska informacijas izplatīšanas metode.

Rakstvardu ēra sakas ar nozīmīgo Johana Guttenberga izgudrojumu - tipografijas spiedi. No šī mirkļa skrejlapu tiražu varēja palielinat līdz tūkstotim eksemplaru. Rietumeiropa veidojas bagats drukas tirgus, veidojas dažadi izdevēji un attīstījas konkurence to starpa. Seko cīņa par izdevēja markas godu un aizvien uzbazīgaka gramatu produkcijas reklama.

1498. gada Alds Manūcijs izdod pirmo katalogu ar paša izdoto gramatu cenam.

Ta pateicoties gramatu iespiedējiem veidojas jauns drukatas reklams žanrs – katalogs. Paralēli rodas arī tads ļoti svarīgs gramatu tirdziecības žanrs ka anotacija. Ap 15. gadsimtu sevi piesaka arī izdevniecības prospekta žanrs.

Informacijas plūsmas nemierīguma dēļ ta aizvien stingrak bija jareglamentē. Dažadu valstu valdības centas noteikt gan skrejlapu izlīmēšanas un izplatīšanas vietas, gan arī to saturu.

Francijas karalis 1563. gada 10. septembrī izdeva pavēli: «Aizliegts izplatīt apkaunojošas satīriskas paskviles, izlīmēt afišas un izlikt apskatei jebkadus citus darbus, nepakļaušanas gadījuma - sods pakarot». Angļu dekrēts 1563. gada īpaši nosaka sludinajumu izvietošanas noteikumus: «komediantiem jaizkar afišas pie pasta vairakas dienas pirms izrades brīdinot tautu par teatralo darbību».

Tomēr dažadie ierobežojumi neparak iespaidoja reklamas uzplaukumu, ta iekļuva visas sociuma sfēras un apguva aizvien jaunakus, iespaidīgakus izplatīšanas veidus.

Krievijas kopējai informacijas sistēmai no 15.– 17. gadsimtam raksturīgs regulars masu saziņas trūkums. Krievzemes protoavīze «Кuranti», kas pastavēja XVII gs. cara galma, tika veidota ļoti ierobežotam lasītaju lokam: pašam caram un viņa tuvakajiem līdzgaitniekiem.

Pētnieki uzskata, ka šī ziņu biļetena «tiraža» neparsniedza divu eksemplaru robežu. «Кurantu» saturs parsvara bija rietumeiropas aktualako ziņu atstastījums, kura gatavošana bija vēstnieka parziņa un kurš tika papildinats ar galma diplomatu ziņojumiem. Ierobežota «Кurantu» izplatība un to klaja nakšanas neregularitate dod pamatu uzskatīt šo izdevumu tikai par īstas preses aizsacēju. Īstas preses paradīšanos var saistīt ar Pēterburgas «Vedomosti», kas saka iznakt 1703.gada. Informacijas vakums viduslaiku Krievijas pilsētas lielakoties tika aizpildīts ar valodam, ko izplatīja klīstošie ceļotaji, «dieva cilvēki», ka arī teicēji, kas izpildīja ”biļinas”, vēsturiskas dziesmas un garīgas varsmas.

Citas Eiropas pilsētas veidojas līdzīga situacija, atšķirīgas bija tikai nacionalas un reliģiskas tradīcijas, mentalitate.

Daži vēsturiski nozīmīgi datumi:

1477. g. – pirmas reklamas paradīšanas Anglija;

1655. g. – radas termins «reklama»;

1704. g. – ASV tika izdota pirma reklamavīze;

1871. g. – ASV paradījas pirma reklamas aģentūra;

1917. g. – radas Amerikas Reklamas Asociacija;

1947. g. – ASV radas pirma komerctelevīzija;

1990. g. – paradījas globala reklama (reklama kļuva par pamatlīdzekli preces virzīšnai tirgū, radas pirmie, individualai lietošanai paredzēti, masu saziņas līdzekļu tīkli).

1.3. Reklamas mērķi, uzdevumi un funkcijas

Reklamai var rast daudz uzdevumu tadas jomas, ka komunikacija ar patērētajiem un produkcijas realizacija. Reklamas mērķis – ta ir īpaša komunikatīva norma, kas paredz sasniegt noteiktu līmeni konkurentauditorijas aptveršana noteikta laika perioda.

Dažas atšķirības dažadu reklamas veidu mērķos:

reklama — firmas, preces tēla izveidošana, potencialo pircēju informēšana par tiem;

tirdzniecības veicinašana — mudinašana veikt pirkumus, preču ražošanas tīkla, darba stimulēšana;

sabiedriskas attiecības — augstas firmas reputacijas sasniegšana sabiedrība;

tiešais marketings — abpusējas ilgtermiņa komunikacijas nodrošinašana starp ražotaju un patērētaju.

Reklamas uzdevumi tiek klasificēti atkarība no ta, uz ko tiecas uzņēmums – mērķauditorijas informēšana, patērētaju parliecinašana vai atgadinašana par precēm un pakalpojumiem.

Informatīvajai reklamai ir svarīga loma preces virzīšanas sakumstadija, kad galvenais uzdevums ir formēt sakuma patēriņu. Piemēram, jogurta ražotajam pirmkart jainfrormē patērētajs par sava produkta labajam īpašībam.

Parliecinošajai reklamai īpaša nozīme rodas etapa, kura noris cīņa par konkurenci, kad reklamas kampaņas mērķis ir formēt izvēles pieprasījumu uz noteiktu preci. Piemēram, ‘Chivas Regal’ cenšas parliecinat patērētajus, ka tieši viņu produkcijai un nevis citam viskija markam, piemīt patiesi skotiska garša. Dažreiz parliecinoša reklama pieņem salīdzinošas reklamas formu (kad atklati tiek salīdzinatas divu vai vairak produktu īpašības). Тa ‘Burger King’ Corporation pielieto salīdzinošo reklamu cīnoties ar McDonald’s (Burger King hamburgeri tiek cepti uz atklatas uguns, bet McDonald’s hamburgeri – uz eļļas). Ķeroties pie salīdzinošas reklamas, organizacijai jabūt parliecinatai par savu spēju pieradīt uzsvērtos parakumus vai priekšrocības un atbildēt uz reklama aizskarta konkurenta pretenzijam. Salīdzinošas reklamas pielietojums visrezultatīvakais ir tados gadījumos, kad ta spēj motivēt patērētaju gan racionali, gan emocionali.

Atgadinošajai reklamai ir liela nozīme jau zinamu preču virzīšana. Darga četrkrasu Coca-Cola reklama žurnalos neinformē, bet atgadina patērētajam par nepieciešamību pirkt šo dzērienu. Tas attiecas arī uz uzturošo reklamu, kuras mērķis – parliecinat patērētaju par izvēles pareizumu. Piemēram, automašīnu reklamas nereti attēlo jauno modeļu gandarītos īpašniekus.

Izvēloties reklamas uzdevumu javadas pēc esoša tirgus stavokļa analīzes. Piemēram, ja ražotajs ir tirgus līderis, prece ir pietiekoši atpazīstama, bet pardošanas līmenis nav īpaši augsts, tad reklamas kampaņas uzdevums varētu būt - stimulēt pieprasījumu. Ja ražotajs, kas nav viens no tirgus līderiem, bet tam ir spēcīga ražošanas zīme, izlaiž jaunu produkciju, viņš visticamak par reklamas kampaņas mērķi izvēlēsies tirgus auditorijas parliecinašanu par savas produkcijas parakumu.

Reklama pilda sekojošas funkcijas:

1. Preču nosaukumu prezentēšana, diferenciacija starp tiem.

2. Informacijas paziņošana par preci.

3. Potencialo pircēju ieinteresētības stimulēšana ar jaunu preču starpniecību un atkartota pieprasījuma nodrošinašana jau esošajiem produktiem.

4. Preces noieta optimizacija.

5. Preces pielietojuma sfēras paplašinašana.

6. Prioritates nodrošinašana izvēloties starp precēm, un pircēja uzticības nodrošinašana pret produktu.

Papildus marketinga funkcijam, reklama var pildīt arī virkni citu funkciju:

komunikatīvo;

izglītojošo;

ekonomisko;

socialo.

1.4. Reklamas veidi

ASV un citas saimnieciski attīstītas valstīs ar terminu “reklama” (advertising) saprot reklamas sludinajumus masu saziņas līdzekļos (presē, radio, televīzija, reklamas stendos un izkartnēs) un nelieto šo terminu saistība ar tirdzniecības veicinašanas pasakumiem, — “tirdzniecības veicinašana” (sales promotion), prestiži pasakumi ar mērķi iegūt labvēlīgu sabiedrības attieksmi, — “publiskas attiecības” (public relations), ka arī pašlaik vētraini attīstamo specifisko reklamas darbības jomu, kuras būtība ir vadama saikne starp ražotaju un patērētaju — “tiešais marketings” (direct-marketing) un “reklamu masu saziņas līdzekļos”.

Atšķirība no rietumu prakses, mūsu valstī reklamas jēdziens ir daudz plašaks. Pie reklamas pieskaita izstades, komercseminarus, iepakojumu, iespiežamo produkciju, suvenīru izplatīšanu un citus tirdzniecisko darbību stimulējošus līdzekļus.

Šeit nepieciešams sniegt sekojošus reklamdarbības formulējumus:

starptautiska — mūsdienīga ekonomiski attīstīto valstu firmu darbība, kas orientēta uz arvalstu noieta tirgiem ņemot vēra to īpatnības;

iekšēji-ekonomiska — vietējo uzņēmumu un organizaciju darbība arvalstu tirgos, kura atspoguļo mūsdienu praksi;

iekšēja — vietējo uzņēmumu un organizaciju darbība iekšēja tirgus mēroga.

Tagad nepieciešams noteikt reklamas atšķirības starp reklamu masu saziņas līdzekļos un tirdzniecības veicinašanu, publiskajam attiecībam un tieša marketinga.

Reklama masu saziņas līdzekļos parasti tiek radīta reklamas aģentūra, informē par ražotaju jeb šī ražotaja preci, noformē un uztur abu iepriekšminēto tēlu (image) un, to apmaksa reklamdevējs pēc masu saziņas līdzekļu noteiktajiem reklamu izvietošanas tarifiem. Reklamas aģentūras ienakumi veidojas no radoša darba apmaksas un komisijas maksas, ko saņem no reklamas izplatītajiem.

Tirdzniecības veicinašana — radošo un komercideju realizacija, kas stimulē reklamdevēja produkta vai pakalpojuma pardošanu, nereti īsos termiņos. To pielieto gan ņemot palīga preces iepakojumu, uz kura izvieto dažadus tirdzniecības veicinašanas atribūtus (piemēram, slavenību, multfilmu varoņu portreti, dargu automašīnu markas), gan arī veicot īpašus pasakumus produkta tirdzniecības vietas. Ilgtermiņa mērķis – aprakstīt firmas preces, kas marķētas ar noteiktu firmas tirdzniecības zīmi ta, lai patērētaja uztverē tam piešķirtu lielu vērtību; īstermiņa mērķis – patērētaja uztverē radīt precei papildus vērtību (added value). Darbība tirdzniecības veicinašanas joma tiek apmaksata aprēķinot ekspertu patērēto laiku, honorarus par radošo darbu un vadoties pēc tehniska darba tarfiem.

Sabiedriskas attiecības (PR) — no redakcijas puses pieejamo masu saziņas līdzekļu izmantošana ar mērķi nodrošinat augsta prestiža reklamu, kas virzīta uz labvēlīgas attieksmes iekarošanu pret preču kopam un tas ražotajiem. Sabiedriskas attiecības, viena no reklamdevēju saiknēm ar sabiedrību caur masu saziņas līdzekļiem, to apmaksa notiek reklamas aģentūram saņemot ienakumus no reklamdevējiem honoraru veida, ar kuriem apmaksa laiku, kas patērēts to pasūtījumu izpildei.

Tiešais Marketings (DM) — abpusējas ilgtermiņa komunikacijas nodrošinašana starp ražotaju un patērētajiem vai firmam, kam ir acīmredzami nodomi pirkt noteiktas preces. Darbība tieša marketinga joma parsvara tiek realizēta tiešas sarakstes (direct mail) veida, vai citos īpaši specializētos reklamas izplatīšanas veidos. Reklamas aģentūras ienakumi tai stradajot tieša marketinga joma veidojas no komisijas atlīdzībam un ir atkarīgi no klienta iztērēto līdzekļu apjoma.

Reklama masu saziņas līdzekļos atšķiras ar savu ietekmi uz plašaku sabiedrības loku un tapēc ir lietderīgi to pielietot plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem. Kad jalemj par masu saziņas līdzekļu izmantošanu, tad galvenie „par” un „pret” alternatīvu risinajumu pieņemšana ir: reklamas atbilstība tai mērķgrupai, kuru potenciali interesē reklamēta prece, cik populars šaja mērķgrupa ir šis izdevums vai raidījums, kada ir to tiraža jeb attiecīgi - kada ir to skatītaju vai klausītaju auditorija, reklamas laukumu vai ētera laika tarifu līmenis, iedarbības vai izplatības ģeografija. Protams, jarēķinas ar konkrēta reklamas izplatīšanas līdzekļa īpatnībam.

Kompleksas reklamas kampaņas, kas ietver sludinajumus presē, radio, televīzija, uz reklamas stendiem, tiek veidotas balstoties uz tam pašam reklamas idejam un radošajiem izgudrojumiem un ta, lai katra atsevišķa līdzekļa iespējas papildinatu citus.

Reklama presē

Avīzes un žurnali – ideali reklamas līdzekļi firmai, kas vēlas iegūt plašu klientu loku. Tie ļauj nodot klientiem tadu detalizētu informaciju ka cena, atlaides, ražojama produkta īpašības utt.

Vietējie laikraksti un nedēļraksti ir ļoti populari mazo un vidējo uzņēmumu vidū tieši pateicoties savam lielajam tiražam (reklama nonak līdz lielam patērētaju skaitam), salīdzinoši nelielajiem reklamas laukumu izcenojumiem, ka arī iespējai izvietot sludinajumu uzreiz pēc ta iesniegšanas un, ja nepieciešams, operatīvi mainīt ta saturu.

Cita rakstura avīzes, kuras izdod, piemēram, mazakuma tautībam, to vai citu partiju, kustību biedriem, lietišķiem cilvēkiem utt., vai arī ta sauktas centralas avīzes dod reklamdevēju informacijai iespēju nonakt pie tas auditorijas, kas izvēlēta pēc kadam pazīmēm, parametriem.

Pašlaik periodisko izdevumu skaits visas postpadomju valstīs ir strauji audzis. Tiek izdoti laikraksti datorlietotajiem, biznesmeņiem, tirgotajiem, orhideju audzētajiem un adīšanas meistariem, noteikta administratīva apgabala, pilsētas, rajona iedzīvotajiem. Ir arī kur izvērsties, piem.- Italija, sava avīze tiek izdota katra ciemata. Uzņēmējam jamak orientēties šaja avīžu jūra un sadarboties ar to avīzi, vai pat vairakam avīzēm un žurnaliem, kas nogadas reklamu tieši taja tirgus segmenta, uz kuru šī reklama virzīta.

Reklamai avīzēs ir rinda priekšrocību:

noteikta teritorija nav daudz savstarpēji konkurējošu vietējo laikrakstu, tas atvieglo saziņas līdzekļa izvēli;

vietējai avīzei parasti ir iespaidīga tiraža, tatad ta nonak pie lielaka patērētaju skaita neka citi vietējie masu saziņas līdzekļi. Pēc specialistu viedokļa tipiska avīze, kas pilsēta ieņem monopolstavokli, nonak pie 65% no pieaugušajiem pilsētas iedzīvotajiem;

lasot sludinajumu avīzē, lasītajam ir daudz vairak laika apdomat sludinajuma saturu neka gadījumos, kad reklamu dzird pa radio vai redz televīzija;

ievietojot reklamu avīzē, jūs varat nekaitējot pamatsaturam ievietot karti vai planu, kas palīdz nokļūt līdz jūsu firmai, ka arī papildinat to ar citu savu veikalu adresēm un pardošanas nosacījumiem;

avīzes vispar ir ļoti elastīgas sava darbība. Jūsu sludinajums paradīsies avīzes numura 1-3 dienas pēc sludinajuma iesniegšanas, burtiski pēdēja minūtē jūs vēl varēsiet mainīt ta saturu;

ievietot sludinajumu avīzē ir vienkaršak un lētak, neka citos masu saziņas līdzekļos. Bez tam vienu reizi izveidojot maketa oriģinalu, jūs varat to izmantot daudzkartīgi.

Tomēr jaatceras arī par avīžu reklamas trūkumiem:

bieži patērētaji reklamu avīzēs ignorē. Šaja ziņa reklama televīzija un radio-reklama, ka arī reklama pa pastu, ir efektīvaka. Avīzē jūsu sludinajums paradīsies līdzas neskaitamiem citu firmu sludinajumiem. Vēl vairak, ir diezgan sarežģīti izgatavot sludinajumu avīzei, lai tas tik ļoti atšķirtos no citiem, ka pievilktu lasītaja skatienu;

avīzes lasītaji parasti ir nobriedušas personības, kas savu pieķeršanos vienai vai citai precei maina daudz negribīgak neka citu masu saziņas līdzekļu auditorija;

dažreiz avīzēs uzdrukata teksta kvalitate ir ļoti zema, tadēļ zūd arī fotografiju kvalitate un šo faktoru dēļ var pilnība izzust dažas sludinajuma īpašības;

tipisks mūsdienu lasītajs mazak laika atlicina avīzes lasīšanai neka to lasītaji darīja agrak. Lasītajs izvēlīgi parskrien slejam, bet reklamai - tikai īslaicīgi uzmet skatienu.

Tomēr avīzes mūžs, pretstatot žurnaliem, ir salīdzinoši īss. Pētījumi, kas tika veikti gan pie mums, gan arzemēs liecina par to ka ikdienas avīzei lasītajs atvēl 12-14 minūtes. Šo trūkumu avīzes cenšas mainīt ievietojot dažadu notikumu apskatus, rēbusus, testus, stastus, kas sadalīti vairakas daļas un lasami vairakas nedēļas. Parasti rīta avīzi no rīta izņem no pastkastītes, nopērk pa ceļam uz darbu, bet vakara avīzi, atceļa no darba. Aptuveni ap 15% no rīta avīzes materiala tiek dublēts vakara izdevumos. Tapēc ievietot identisku reklamu ka rīta, ta arī vakara izdevumos, nav jēgas.

Reklama presē ir specifiska un diktē sekojošas, īpašas veidošanas un izvietošanas pieejas:

virsrakstam japiesaista patērētaja uzmanība, jasniedz viņam jaunu informacija, jasatur pamatargumentacija un preces nosaukums;

nav jabaidas no vardu plūdiem, jo ja visi vardi ir par lietu, tad garš virsraksts nostrada pat labak par īsu;

patērētajs nereti ir tendēts uztvert informaciju burtiski, tadēļ labak iztikt bez negatīviem pavērsieniem, jo patērētajam atmiņa var iespiesties negatīvie momenti un tie var arī turpmak asociēties ar reklamējamo objektu;

jaizmanto vienkarši vardi, kas rada pozitīvu efektu uz visiem, piemēram- „bezmaksas”, „jaunums”, utt.;

ļoti liela vērtība ilustracijas ir intrigai, jo ta piesaista uzmanību;

fotoattēli nostrada efektīvak par attēliem, it īpaši, kad tie atspoguļo stavokli pirms un pēc reklamējamas preces paradīšanas;

vienkaršs makets ar vienu lielu ilustraciju žurnala slejas formata - ideals variants sludinajumam presē;

ieteicams izmantot aprakstu zem attēla - to obligati izlasīs;

nav jabaidas no gariem tekstiem, jo ja patērētaju interesē detalizēta informacija, viņs pēc virsraksta izlasīšanas lasīs arī parējo tekstu;

tekstam jabūt viegli uztveramam, bez lielības, jaatspoguļo fakti, nevis tenkas un tukši apgalvojumi;

uzticība reklamai palielinasies, ja foto un teksts atspoguļos realas dzīves ainu, aculiecinieku un autoritatīvu specialistu liecības;

nav vērts drukat tekstu gaišiem burtiem uz tumša fona— to ir grūti lasīt.

Reklama pa radio

Radio priekšrocība salīdzinot ar citiem masu saziņas līdzekļiem ir programmu dažadība un 24-stundu ēters, kas aptver daudzus reģionus. Radio var izmantot jebkura firma ar pietiekoši plašu patērētaju loku. Reklamas sludinajumi, kas izvietoti tiem atbilstošos radioraidījumos aptver ievērojamu daļu patērētaju mērķauditorijas neatkrīgi no ta, kur viņi atrodas — darba, ceļa vai atpūšas. Radio izsauc tūlītēju reakciju uz piedavajumu. Tas attaisno cerības, ja iet runa par to, ka klientam stadīt priekša firmu, ka arī palīdzēt šai firmai izveidot reputaciju. Pateicoties salīdzinoši nelielajam izmaksam un iespējai patērētajus ietekmēt pēc izvēles, radioreklama ieņem otro vietu starp nelielo firmu reklamas rīkiem. Tomēr radio translējamo reklamas materialu uztveršanas procesa nepiedalas klausītaja redze, caur kuru cilvēks gūst līdz 90% no informacijas. Bez tam ar radioreklamu ir sarežģīti nodrošinat abpusēju komunikaciju starp reklamdevēju un patērētaju. Nereti klausītajam pie rokas nav zīmuļa vai papīra, lai pierakstītu sludinajuma dzirdētos datus.

Radioreklamas priekšrocības:

dod labus rezultatus pat salīdzinoši neliela biznesa;

ļauj iedarboties uz noteiktu auditorijas loku;

radīt radioreklamas rullīti ir pietiekoši vienkarši un nedargi, tas pat ir diezgan aizraujoši;

reklama sasniedz arī aktīvus, mobilus cilvēkus, tas ļauj mazumtirdzniecība iesaistītajiem darbiniekiem burtiski izvilkt klientus no automašīnam;

radio – viens no intīmakajiem masu saziņas līdzekļiem. Ta ir vērtība priekš reklamdevēja;

reklama pa radio ap notikumiem (jauna veikala atvēršana, izpardošana, īpašie piedavajumi) izveido svinīguma un aktualitates atmosfēru;

viegli veikt izmaiņas reklamas teksta un atskaņošanas plana;

radioauditorija parasti ir nedaudz jaunaka par tipisko avīzes lasītaju, tadēļ daudz aktīvak pērk jaunas preces un pakalpojumus.

Radioreklamas trūkumi:

daži klausītaji parslēdz radioaparatus no vienas stacijas uz citu burtiski ik pa minūtei un īpaši nemīl reklamas un sludinajumu blokus;

ja reklamas tirgus ir plašs, reklamas laiks var būt ļoti dargs.

Lai paaugstinatu radioreklamas efektivitati ieteicams ņemt vēra sekojošus ieteikumus:

centieties panakt, lai sludinajums ieslēgtu klausītaja iztēli;

pievienojiet konkrēta produkta, pakalpojuma reklamai atmiņa paliekošu skaņu pavadījumu;

reklamas idejai jabūt lakoniskai, skaidri izteiktai;

janosprauž mērķi uzreiz ieinteresēt klausītaju, citadi viņš var parslēgt citu programmu;

ļoti efektīvi ir radiosludinajuma atskaņot sabiedrība pazīstamu cilvēku balsis;

vislabako rezultatu var sasniegt ja izmanto 'prime-time' — laiku, kad ir vislielakais skaits klausītaju;

ja vienas un tas pašas preces reklamas kampaņa notiek paralēli arī televīzija, jaizmanto tie paši saukļi, lozungi, melodijas, teksti un personaži;

radioreklamu nevar vērtēt pēc uzrakstīta teksta, ta ir jadzird;

sludinajumiem jaatbilst ta raidījuma kontekstam, kura tie ir iekļauti.

Reklama televīzija

Katrai reklamas pieejai ir savas īpatnības. Televīzija sevī apkopo absolūtu visu veidu reklamu priekšrocību vairakumu. Televīzijas reklama var iejusties majas apdrošinašanas aģenta loma, demonstrēt jaunas preces, modi, paradīt dažadu ēdienu pagatavošanas makslu, paradīt darbība sadzīves tehniku, automašīnas, lauktehniku un darzu inventaru, demonstrēt dažadus ieročus, mūzikas instrumentus, reklamēt estrades izpildītajus, izrades u.c.. Televīzija aptver vislielako auditoriju.

Veikalnieki var veiksmīgi praktizēt „televīzijas vitrīnu” izveidi, kuras var ērti un izdevīgi prezentēt preces, kuras reklamē televīzijas raidījumi. Televīzijas reklamas tiek izmantoti slaidi, video un kino-rullīši. Iespējama arī tieša translacija no televīzijas studijas vai notikuma vietas. Kino un video-rullīši var būt ka spēļu, ta arī uzņemti daba, veidoti multiplikacija vai grafiski noformēti. Rullīši ar multiplikaciju ir ļoti populari un tiem ir plašas iespējas, bet vēl lielaks efekts sasniedzams ar datoranimacijas palīdzību. Pēc sižetu tipa reklamas rullīšus iedala trīs kategorijas:

Aprakstošie (informējošie) - tie satur noteikta rakstura informaciju;

Labklajīg i- sentimentalie, rada labklajības atmosfēru, kas tiek saistīta ar reklamējamo preci, pasludinot to par atbilstoša dzīvesveida atribūtu;

Paradoksalie un šokējošie - sižeta pretstata neērtības un trūkumus, kadi piemeklē bez šī produkta un priekšrocības ar šo produktu;

Reklamas rullīšu radīšana - dargs un darbietilpīgs process. To radīšanai nepieciešams piesaistīt augsti kvalificētus specialistus, marketologus, producentus, scenaristus, operatorus, dažreiz arī aktierus un komponistus.

Svarīgakas televīzijas reklamas priekšrocības papildus jau nosauktajam:

vienlaicīgs vizualais un audio kontakts, notikumi tiek atspoguļoti kustība, tas ievelk skatītaju darbība, ko tas redz uz ekrana;

tiešas parraides moments, kas palīdz kontrolēt paziņojuma saņemšanas brīdi;

spēja pēc izvēles ietekmēt konkrētu auditoriju;

personiskais raksturs, kas pēc efektivitates šo saziņas līdzekli pietuvina starppersonu tirdzniecībai. Šo lomu vislabak spēlē kabeļtelevīzija;

milzīga auditorija;

tai ir ne ar ko nesalīdzinama spēja radīt neaizmirstamus tēlus;

var paradīt skatītajam to, ka viņs jutīsies iegadajoties reklamējamo preci vai pakalpojumu;

cilvēki parasti skatas televīziju atpūtas laika, kad nekur nesteidzas un nav ne ar ko aizņemti (it īpaši vakara);

pats fakts par jūsu firmas atrašanos uz televīzijas ekraniem var radīt iespaidu, ka ta ir lielaka, spēcīgaka un stabilaka, neka ir patiesība;

ierakstot to vai citu raidījumu videolentē, skatītaji taja iekļauto reklamu redzēs vēl ne reizi vien;

televīzija ap produktu var radīt aktualitates, svinīguma un veiksmes auru.

Reklamai televīzija ir arī savi trūkumi:

televīzijas reklama ir īslaicīga un tai piemīt epizodiskuma raksturs. Ja veidojot televīzijas reklamu nepareizi atmin potenciala pircēja režīmu, tad reklamas ziņa netrapīs laika;

televīzijas reklamas īsums neļauj detalizēti aprakstīt preču pozitīvas īpašības un neļauj arī piedavat auditorijai visu preču klastu;

galvenais televīzijas reklamu ierobežojošais faktors ir dargas izmaksas;

neviens cits reklamas veids neprasa tadu meistarības, zinašanu un radošo dotību līmeni;

vidējais tirdzniecības firmu izmantotais reklamas laiks televīzijas raidījumos ir no 5 sekundēm līdz 1 min. Šo trūkumu var apiet, sadarbība ar citam firmam veidojot televīzijas programmu ar reklamam.

Lai telereklama būtu efektīva jaņem vēra sekojošais:

galvenais – interesants vizualais noformējums (skatītajs atceras pirmkart to, ko redz, nevis dzird);

vizualajam noformējumam jabūt skaidram un saprotamam;

japiesaista skatītaja uzmanība jau pirmajas 5 sekundēs citadi interese pazūd;

telereklama javeido ta, lai uzreiz būtu saprotama tas būtība un ta neliktu parlieku domat;

sižetu labak veidot nevis ap priekšmetu, bet gan ap cilvēku, kas šo priekšmetu lieto;

jaizvairas no liekvardības — katram vardam japilda sava funkcija.

1.5. Reklamas radīšanas process

Šaja nodaļa nedaudz novirzīsimies no augstak izklastīta, lai gan tai ir tieša saikne ar transporta firmas reklamas kampaņu un tas mērķis ir aprakstīt reklamas radīšanas procesu.

Agrak reklamu veidoja vai nu aprakstītaji, kas „ložņaja” ap klienta biznesu tik ilgi, kamēr atrada kaut ko interesantu par ko varētu rakstīt, vai arī cilvēki, kuriem šim mērķim pietika ar vienu stundu pirms klienta prezentacijas. Mūsdienas šaja sfēra nekas nav īpaši mainījies. Izņēmums varētu būt tas, ka pašlaik visam pieiet no daudz zinatniskaka aspekta.

Reklamas kampaņas sakuma ir klienta centieni izkaidrot, ko tad īsti, kam un par cik viņš vēlas pardot. Diezgan vienkarši jautajumi, kas patiesība prasa lielu laika un spēku resursu. Bieži klients griežas reklamas aģentūra ar lūgumu palīdzēt arī šo jautajumu risinašana.

1. Sapulce. Pirmaja sakuma stadija aģentūra zin vai nu maz, vai pavisam neko par turpmak veicamajam darbībam. Sakuma projektu izstrada gramatvedības un planošanas nodaļas.

Tad pienak diena, kad atbildīga persona organizē sapulci un paziņo par jaunas kampaņas sakšanos. Šaja sapulcē var piedalīties arī reklamas parvaldnieks no klienta puses, lai ieviestu izmaiņas un labojumus klienta varda. Šaja sapulcē piedalas visa ta aģentūras komanda, kas atlasīta darbam pie šī projekta:

- radošie darbinieki;

- planotaji;

- planotaji - starpnieki;

- pircēji - starpnieki.

Šo sapulču uzdevums - parliecinat visus, ka prece ir pietiekoši iepazīta un, ka tai perspektīva redzams reals noieta tirgus. Šaja etapa visam nodaļam un piesaistītajiem cilvēkiem tiek doti sakotnējie uzdevumi un dati, kuri japarbauda un jau javeic uzmetumi nakotnes reklamas kampaņai. Šis darbs tiek darīts līdz pat tai dienai, kad viņi uz saviem galdiem saņem instrukcijas.

2. Instrukcija (rezumējums). Var uzskatīt, ka reklamas kampaņa ir sakusies, kad aprēķinu veicēji ir uz papīra iesnieguši rezumējumu.

Par sakotnējam instrukcijam atbildīgie specialisti nedrīkst aizmirst, ka:

- tam jabūt pēc iespējas īsakam;

- tam jabūt pēc iespējas visaptverošam;

- klienta vardam jabūt uzrakstītam gramatiski un citadi pareizi;

- jalūdz komentēt (tas ir - iesniegt atsauksmes, bet ne labojumus) laika līdz nakošajai dienai.

Nonakot tik talu nemitīgi jaatgadina, ka sakot ar pirmo sapulci visiem nepartraukti jadoma par šo projektu.

Būtība šīs instrukcijas vēlreiz uzsver klienta mērķus un nodomus.

3. Kampaņa. Ka tikai kampaņa stajas spēka, no malas vērojot var pamanīt ka:

- gramatveži sak skraidīt no nodaļas uz nodaļu ar mērķi saplanot šīs kampaņas budžetu;

- planotaji saspringti strada veidojot darbības planus aģentūras darbiniekiem un reklamas aģentūrai kopuma;

- planotaji - starpnieki nak klaja ar sarežģītam diagrammam, kuras atspoguļota detalizēta vietēja tirgus analīze, noradītas patērētaju mērķgrupas uz to preču vai pakalpojumu veidu, kuru jūs taisaties reklamēt, ka arī reklamas aģentūras noteikta tēla plans, nepieciešams, lai uzturētu produkta tēlu dažados iedzīvotaju slaņos;

- radošie darbinieki izstradas topošas reklamas sakotnējas skices (plakatu, vitrīnu uzmetumus, reklamas rullīša scenariju televīzijai utt.). 

Drīz pēc tam aprēķinu nodaļas darbinieki pieprasīs apspriedi ar radošas nodaļas darbiniekiem, lai apspriestu „sakotnējo skatpunktu”. Šī sapulce beigsies ar to, ka tiks noteikti kopējas rīcības plani šai reklamas kampaņai.

4. Pētījumi. Planotaji šaja etapa cenšas izskaidrot reklamas veidotajiem sekojošo:

а) kadi cilvēki gribēs nopirkt preci;

b) uz kadam sociali ekonomiskajam grupam jaorientējas.

Jabūt skaidram patērētaju dalījumam sociali ekonomiskajas grupas. Drīzak ekonomiskajas neka socialajas, ja vadas pēc ta, ka kaut par naudu nevar nopirkt laimi, tomēr par to var nopirkt visu parējo, ko aģentūra var pardot. Problēma slēpjas taja, ka:

- visi patērētaji uzskata sevi piederam augstakai sociali ekonomiskajai grupai neka patiesība, izņēmums varētu būt tie, kas atrodas paša zemakaja slanī;

- pircēja izvēle ne vienmēr ir tieši saistīta ar to cik viņam ir naudas.

Tomēr ir virkne statistikas metožu, kas balstītas uz valsts vai reģiona attīstības radītajiem, kuras palīdz noteikt kads ir patērētajs un ta būtība.

Ta ka patērētaju uzskata par indivīdu, kuram ir vesela virkne privilēģiju, klientam liek apzinaties, ka ir iespējamas atšķirības taja ko viņš vēlas pardot no savas puses un taja ko patērētajs ir gatavs pirkt.

Var veikt pētījumus ar mērķi noteikt vēlamas preces īpašības, kas ir vēl viena galvassape reklamas veidotaju komandai, ja viņi pirmkart neatcerēsies par sevi. Prece, tas kvalitate un tas īpašības ir ļoti svarīgi laikos, kad ir tik ļoti daudz absolūti identisku preču. Lieta tada, ka ļoti bieži cilvēki iegadajas preces pilnīgi neizskaidrojamu iemeslu dēļ, piemēram, viņiem liekas, ka precei ir labsirdīgs smaids.

Lielakoties šadi secinajumi pētījumos rodas tadēļ, ka patērētaji:

- parasti nezin, kapēc ir nopirkuši tieši to produktu;

- nepartraukti ir japarliecina, ka viņi ir veikuši pareizo izvēli, it īpaši gadījumos, kad tiem priekša ir konkurentu reklama.

5. Starpnieka plans. Šis plans ir planotaju - starpnieku darbības rezultats. Taja atrodami: raidīšanas skaits radio ētera, televīzija, sludinajumu skaits presē vai reklamas plakatu skaits. Tas tiek nodots parskatīšanai klientam, t.i.- pircēji iepazīstas ar perspektīva gaidamo rezultatu un, ja tie ir neapmierinati, tad izsaka savas piezīmes un piedava labojumus.

Vienkaršakais apgalvojums ir: ja jūs gribat atrast cilvēkus, kam pardot konkrētu preci, tad labakais veids to izdarīt ir piesaistīt darbam planotajus - starpniekus, kas spēs atrast ceļu uz klienta sirdi ar savu planu un diagrammu starpniecību. Tomēr jums jazin, ka šaja procesa pilnīgi neizskaidrojami iejaucas dažadi apstakļi, piemēram:

a) Klients uzstajīgi vēlas reklamu televīzija un radio jeb arī reklamu izplatamu ar pasta starpniecību;

b) Aģentūra izmisīgi cenšas atrast veidu, ka atslogot jau ta parslogotos reklamas raidlaikus;

c) Radoša grupa nevar atrast kopēju valodu ar klientu.

Tieši šajos gadījumos starpnieka planam japalīdz koordinēt visas savstarpējas attiecības un sadarbību starp reklamas aģentūram un klientiem. Īstenais planotaju-starpnieku veidoto planu - diagrammu mērķis nav paradīt, kas jadara. Vienīgais to sakotnējais mērķis ir piesaistīt savam idejam un dažreiz arī piebremzēt svešas nesankcionētas idejas.

6. Prezentacija. Pienak brīdis, kad japrezentē reklamas aģentūras sakotnēja darba rezultats. Prezentacija atspogoļo tieši to darba etapu, kura klientam piedava iepazīties ar gatavo reklamas aģentūras darbu, pirms tas ir laists apgrozījuma. Pircējs analizē tehniski ekonomiskos datus, izskata reklamas plakatu modeļus, reklamas sludinajumu un televīzijas reklamu sagataves. Pamatojoties uz iegūto informaciju viņš izsaka savu viedokli un, ja ir ar visu apmierinats, apstiprina projektu. Ja klientam ir kadas piezīmes vai iebildumi, tad viņs tos paziņo aģentūrai.

Prezentacija pati par sevi ir iepriekšēja reklamas kampaņa. Pamatojoties uz taja gūtajiem rezultatiem var apzinat reklamas stipras un vajas puses. Šis ir etaps, kura visu vēl var labot.

Kampaņas prezentaciju var veikt visa aģentūra, parasti gan to veic viens cilvēks, kurš atbildīgs par aprēķiniem. Pieņemts to darīt klienta biroja.

7. Ražošana. Pieņemsim, aģentūrai ir izdevies sagatavot kampaņu, ar kuru klients ir apmierinats, nakošais solis - to realizēt. Jazin, ka ir viens svarīgs noteikums, kurš stajas spēka laika starp reklamas galīgo prezentaciju un mirkli, kad reklamas sludinajums vai rullītis uzrodas: reklamdevēji nekad nesaņem galarezultatu tada veida, kada vēlējušies to ieraudzīt, aģentūras nekad neveic visu darbu, ko taisījas veikt.

Viens no galvenajiem iemesliem tam, neņemot vēra visas nianses, kas iešaujas prata, bet diemžēl par vēlu - tas ir ražošanas izmaksas, cik reali izmaksa izveidot un ievietot rullīti un tamlīdzīgi. Jazin, ka ražošanas izmaksas vienmēr ir:

- lielakas neka klients var atļauties;

- mazakas neka gaidīja ražošanas nodaļas darbinieki;

- aptuveni tadas, ka gramatvedības aprēķinos.

Tatad, ja parsvara ražošanas izmaksas saistītas ar komercialajiem televīzijas reklamas rullīšiem, jazin kaut kas vairak par šo XX gadsimta makslas formu. Tapat ka lielakaja daļa citu mūsdienas makslas jomu, par komercraidījumiem nespriež pēc ta, ka raidījums veidots, bet pēc ta, ka to uztver un ko par to doma publika.

Visi televīzijas reklamraidījumi dalas divos tipos:

а) tiе, kas rada īstus, dzīvus cilvēkus;

б) tiе, kas to nedara.

Pirms uzņemt reklamas rullīti, to parada klientam. Komercraidījuma saturs klientam var tikt izpausts sekojoši:

- summarais stastījums, kas sastav no attēlu kopuma, sniedz ieskatu par to, kas un kada secība komercraidījuma sekos;

- multiplikacija, kas parstav karikatūras variantu;

- scenarijs, kurš var paradīt visas kameras iespējas, tas ir - tadi efekti, ka ECU (kameras pietuvošanas); LS (filmēšana no attaluma); SFX (skaņas efekti); VO (balss aiz kadra); MOOZ (partīšanas skaņa) u.c..

Ka komercrullītis ticis apspriests un ir savakts arī komandas sastavs - viss ir gatavs filmēšanai. Sakas materialu un sižetu filmēšanas process. Komercsižeti var tikt filmēti arī kada cita studija. Daudzas studijas to izmanto, lai uzlabotu savu budžetu:

- izskaitļojot cik maksas darbs;

- pieliekot 30%;

- pieskaitot pašu noteikto peļņu;

- iegūto skaitli pareizinot ar 2.

Aģentūra, ņemot par pamatu šo summu, papildus uzrēķina 40% un tikai tad to paziņo klientam. Pēc tam notiek iegūta materiala un sižetu montaža. Šeit tika apskatīts televīzijas reklamas veidošanas process, citus reklamas veidus veido līdzīgi, bet uz tiem attiecas citas, specifiskas pieejas.

8. Publicēšana. Beidzot komercprogramma ir pabeigta. Ta tika filmēta, redaktēta, tika pievienoti visi specefekti. Pasūtītajam paradīts rezultats. Pasūtītaja reakcija variēs „no histēriskiem kliedzieniem līdz lēnam elsam un mašanu ar galvu”. Viss kas atlicis - likt programmai sakt stradat.

Kad komercreklama, jebkura tas forma, tiek nodota ētera, atliek tikai pēdējo vakaru pavadīt kopa, nu jau pie banketa galda, lai arī turpmak sava darba gaita klients turpinatu sadarboties ar jūsu reklamas aģentūru.

Rezumējums: redzam, ka reklamas aģentūras darbības sfēra pastav noteiktas teorētiskas pieejas. Tas visas ir virzītas uz efektīvas reklamas biznesa sistēmas izveidošanu. Reklamas aģentūram, kas vēlas gūt peļņu un noturēties mūsdienu tirgus apstakļos javadas pēc galvenajiem teorētisko izstražu postulatiem, jo tajos iekodētas pagatnes kļūdas un atziņas, kuras obligati jaņem vēra.

Pašlaik pastav universala reklamas aģentūras shēma un ta sastav no četram iedaļam: radoša, pētniecības, komercnodaļa un reklamas budžeta nodaļa. Visu to darbība vērsta uz tadu mērķu sasniegšanu, kadi nosprausti efektīvas reklamas kampaņas realizēšanas sfēra, tadas kampaņas, kas nodrošinatu patērētaja (klienta) vēlmes. Daudzas aģentūras visa pasaulē tiek dibinatas vadoties pēc šīs shēmas, ieliekot taja savas iespējas un mērķus, kuri izstradati par pamatu ņemot firmas stratēģiju un misiju. Turpmakaja procesa balstoties uz reklamas aģentūras filosofiju un nospraustajiem mērķiem, tiek formēts darbinieku kolektīvs, no kuriem svarīgakais ir kontraktu slēdzējs.

Pēc pašu politikas izstrades, reklamas aģentūra cīnas par pasūtījumu izpildi. Darbības mērķis ir klienta vēlmju piepildīšana. Tadēļ reklamas kampaņas sagatavošanas procesa gaita, aģentūra vairakkart griežas pie klienta, lai saskaņotu savu darbību ar klienta prasībam. Katra reklamas kampaņa sakas ar kopsapulci, kuras laika pasūtītajs izskaidro savas prasības, bet aģentūras darbinieki pretstata tas savam iespējam. Pēc tam seko reklamas ražošanas process, kura rezultats ir reklamas kampaņa.

Sekojoši, jebkurš darbs, tai skaita reklamas joma, prasa uzmanīgi izskatīt teorētiskas izstrades šaja sfēra, lai praksē un vadot citus saprastu efektīva darba principus.

1.6. Marketinga koncepcija transporta uzņēmumam

Marketings – sarežģīta paradība, kas aptver milzīgu dažadu darbību spektru: no ražošanas līdz politiskajai cīņai un no sporta līdz socialajam kustībam. Šī iemesla pēc marketingu grūti aprakstīt ar vienas frazes palīdzību. Pamatoti teikts ir populara amerikaņu biznesmeņu rokasgramata: 'Marketingu noteikt nav viegli. Vēl nevienam nav izdevies noformulēt precīzi un visaptveroši šo jēdzienu, lai šis formulējums būtu piemērojams universali'. Pašlaik daudzi pētnieki seko formulējumam, kurš tika dots 1985. gada un ka autors ir Amerikas Marketinga Asociacija. Marketings parstav planošanas un realizēšanas procesu, cenu veidošanas procesu, ideju, preču un pakalpojumu izvirzīšanas un realizacijas procesu, ar maiņas starpniecību, apmierinot atsevišķu personu mērķus, organizaciju mērķus vai sabiedrības mērķus kopuma.

Mūsdienu marketinga koncepcija tiek bazēta uz divam pamatgultnēm: pirmkart, cilvēku prasību vai vajadzību apmierinašana un otrkart, apmaiņas veikšana. Vadoties pēc šīs koncepcijas viens no pasaules vadošajiem marketinga specialistiem Filips Kotlers definē marketingu sekojoši: „Par marketingu mēs varam saukt jebkuru cilvēka darbības veidu, kurš ir vērsts uz cilvēka vajadzību un vēlmju apmierinašanu ar maiņas starpniecību'.

Marketinga koncepcija nosaka, ka organizacijas mērķu sasniegšanas ķīla ir mērķauditorijas - tirgus vajadzību un prasību noteikšana un vēlama gandarījuma nodrošinašana ar produktīvaku un efektīvaku ka konkurentam, līdzekļu starpniecību. Metodes būtība: 'Atrodiet vajadzību un apmieriniet to', 'Ražojiet to ko varat pardot, nevis to, ko varat ražot', 'Mīliet klientu nevis preci', 'Lai notiek pēc jūsu prata', 'Jūs esat mūsu boss'. Šīs pieejas apkopo veikala J.K.Penin devīze: 'Darīt visu kas mūsu spēkos, lai maksimali atbildētu uz katru klienta iztērēto dolaru ar vērtīgu nozīmīgumu, kvalitati un apmierinatību'. Komerccentība pardodot – ta ir koncentrēšanas uz pardevēja vajadzībam, bet marketings - ta ir koncentrēšanas uz klienta vajadzībam.

Pastav sešas galvenas idejas, kuras uzskata par marketinga koncepcijas pamatu transporta uzņēmumam: vajadzība, prasības, pakalpojums, pieprasījums, maiņa, darījums.

Pirma pamatideja, kas kalpo par marketinga koncepcijas pamatnostadni ir cilvēcisko vajadzību ideja. Vajadzība - ta ir cilvēka sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Ja vajadzība nav apmierinata, cilvēks izvēlas vienu no diviem iespējamajiem variantiem – vai nu meklēt objektu, kas varēs apmierinat viņa vajadzību, vai arī mēģinat šo savu vajadzību apslapēt.

Otra galvena marketinga koncepcija transporta uzņēmumam - cilvēku prasību ideja. Prasība - ta ir specifiska vajadzības forma, kas atkarīga no cilvēka kultūras līmeņa un cilvēka personībai piemītošajam īpašībam. Īpaši vajadzētu uzsvērt to, ka prasības ir mainīgas, vajadzības ir pastavīgakas. Paradoties citam ražojumam, kas spēj labak un lētak apmierinat šo vajadzību, patērētajam rodas jaunas prasības, kaut gan vajadzība paliek ta pati.

Piemēram, veikala īpašniekam ir vajadzība piegadat preci un tadēļ viņš griežas pie transporta organizacijas, kas var šo viņa vajadzību apmierinat. Ja radīsies cits piegades veids vai mehanisms jeb cita firma, kas nodarbojas ar parvadajumiem piedavas savus pakalpojumus ar izdevīgakiem noteikumiem, patērētaja prasības pēc pirmas firmas mazinasies, bet vajadzība paliks iepriekšēja.

Тreša marketinga ideja – prece (pakalpojums). Ar jēdzienu „prece” saprot visu, kas var apmierinat vajadzību vai prasības. Pie tam jēdziens prece nav attiecinams tikai uz taustamiem objektiem. Arī pakalpojumi, organizacijas vietas, darbības veidi, darbaspēks: viss, kam ir kaut kada taustama vērtība, ir prece. Transporta uzņēmuma gadījuma - prece ir kravu parvešananas pakalpojums, ja firma nodarbojas ar transporta pakalpojumiem vai pasažieru parvadajumiem.

Ceturta marketinga koncepcijas pamatideja transporta uzņēmumam - pieprasījums. Cilvēku prasībam nav robežu, bet iespējas tas apmierinat ir ierobežotas. Cilvēks pirmkart izvēlas tas preces, kas viņa materialo iespēju robežas sniedz maksimalu apmierinajumu. Šīs prasības tad arī ir pieprasījuma jēdziena pamats. Pieprasījums - tas ir cilvēka vajadzības un pirktspējas apvienojums, attiecīgi - transporta uzņēmums formējot pieprasījumu vadīsies pēc sava finansiala stavokļa, apmierinas tas savas vajadzības, kuras uzskata par prioritaram.

Piekta marketinga pamatideja - maiņa. Maiņa - tas ir vēlama objekta iegūšana no kada piedavajot kaut ko pretī. Maiņa ļauj fokusēties uz tadu preču ražošanu, kuru ražošanas process jau labi apgūts, lai pēc tam mainītu tas pret nepieciešamajam citu saražotajam lietam. Rezultata tiek saražots daudz vairak, atrak un kvalitatīvak neka citos gadījumos.

Sesta marketinga koncepcijas pamatideja - darījums. Darījums - ta ir komercrakstura vērtību apmaiņa starp divam iesaistītajam pusēm. Parasti mēs saskaramies ar naudas darījumiem, lai gan iespējami arī darījumi - barteri, kur maiņas objekts ir preces vai pakalpojumi. Darījuma veikšanai nepieciešami vairaki apstakļi: vismaz divi objekti ar kaut kadu vērtību, saskaņoti darījuma veikšanas noteikumi, saskaņots darījuma veikšanas laiks un saskaņota darījuma veikšanas vieta. Darījuma koncepcija tieši saistīta ar tirgus jēdzienu. Tirgus - ta ir esošo un potencialo darījumu sfēra. No ekonomiska viedokļa to raksturo pieprasījuma un piedavajuma attiecības.

Ja pardevēja tirgū (kur ir pieprasījuma parsvars par piedavajumu) transporta uzņēmumam nav noieta problēmu, tad pircēja tirgū (kur novērojams piedavajuma parsvars) apmaiņas process prasa milzīgas pūles un darba ieguldījumu. Tatad, ja transporta uzņēmums vēlas efektīvi stradat šada tipa tirgū, tam jameklē pircēji, japrojektē attiecīgi pakalpojumi, javirza tos tirgū, janoruna cenas utt. Šis darbs arī ir marketinga vadības saturs.

2.Transporta uzņēmuma reklamas kampaņas īpatnības. Reklamas kampaņas efektivitates novērtēšanas metožu analīze

2.1. Transporta uzņēmuma specifika

Transports — svarīga pasaules ekonomikas sastavdaļa, sava būtība ir materialu parnešana starp valstīm. Valstu specializacija, to kompleksa attīstība nav iespējama bez transporta sistēmas. Transporta faktors ietekmē ražotņu izvietojumu, nerēķinoties ar to nav iespējama racionala ražošanas spēku izvietošana. Izvietojot ražotnes jaņem vēra parvadajumu nepieciešamība, gatavas produkcijas materialu masa, spēja tos transportēt, transporta ceļu nodrošinajums, to caurlaišanas koeficients utt. Šo sastavdaļu ietekme arī nosaka uzņēmumu atrašanas vietu. Liela nozīme transportam ir arī sociali ekonomisko jautajumu risinašana. Teritorijas aprīkotība ar labi attīstītu transporta sistēmu ir viens no priekšnoteikumiem iedzīvotaju un ražošanas pievilinašanai, tas ir svarīgs iemesls, lai tur izvietotu ražošanas spēkus un tai piemīt arī integracijas efekts.

Transporta, ka ekonomikas sfēras, specifika ir taja, ka tas pats par sevi neražo preces, bet tikai piedalas to radīšanas procesa nodrošinot ražošanu ar izejmaterialiem, aprīkojumu, iekartam un piegadajot gatavo produkciju patērētajiem. Transporta izmaksas tiek ietvertas produkcijas pašizmaksa. Dažas ražošanas nozarēs transporta izmaksas ir ievērojamas, piem.- mežrūpniecība, naftas rūpniecības nozarēs, tas var sasniegt līdz pat 30% no produkcijas pašizmaksas.

Starptautisko ekonomisko sakaru joma transports nodrošina preču (kravu) un cilvēku (pasažieru) parvietošanu starp divam un vairak valstīm, t.i.- starptautisko satiksmi.

Atkarība no transporta līdzekļu veidiem, kas tiek izmantoti parvadajumos, izšķir - jūras, upju, gaisa, dzelzceļu, auto un cauruļvadu satiksmi. Ta ir ta saukta - tieša starptautiska satiksme, ko nodrošina viens transporta veids. Gadījumos, kad starptautisko pasažieru vai kravu parvadajumu veikšanai izmanto divus vai vairak transporta līdzekļus pēc kartas, ta ir jaukta (kombinēta) satiksme. Ja šadi parvadajumi noformēti viena dokumenta, kurš aptver visus piesaistītos transportlīdzekļus, to sauc par tiešo-jaukto satiksmi.

Šaja darba tiks apskatīts viens noteikts transporta parvadajumu veids - kravu parvadajumi, kas pieder autotransporta grupai.

Autotransports. Ņemot vēra to, ka kravas autotransports pastavīgi palielina savu artavu kravas parvadajumu joma, šim parvadajumu veidam ir arkartīgi elastīgi kustības maršruti un grafiki. Kravas mašīnas var parvadat preci „no durvīm līdz durvīm” un tadēļ sūtītajam nav vajadzības veikt liekus parvadajumus. Kravas mašīnas ir rentabls transporta un parvadajumu veids, ja jatransportē vērtīgas preces salīdzinoši nelielos attalumos. Daudzos gadījumos autotransporta parvadajumu tarifi veiksmīgi konkurē ar dzelzceļa parvadajumu tarifiem, pie tam - kravas mašīnas parasti nodrošina operatīvaku pakalpojumu veikumu.

Тransports ir svarīgs saistošais posms pasaules ekonomika un īpaši svarīgs tas pēdēja laika ir kļuvis arī Latvijas ekonomika, kur bez ta nevar normali funkcionēt neviena saimnieciska nozare neviena valsts reģiona. Ekonomiskas situacijas stabilizēšana un ekonomiskais pieaugums nav iespējams nerisinot svarīgakas transporta kompleksa problēmas. Pirmkart, jarisina investīciju piesaiste šai nozarei, japiesaista arzemju kapitals, jauzlabo pasūtītaju kompleksa darbība - jaattīsta transporta mašīnbūves, elektrotehniskas mašīnbūves un elektronikas ražošana, celtniecības industrija un citas jomas.

Papildus jau aprakstītajam transporta nozares problēmu klastam, uzņēmumam, kurš nolēmis darboties šaja sfēra, akūts kļūst jautajums par potencialo patērētaju informēšanu par saviem pakalpojumiem un klientu piesaisti. Nav noslēpums, ka šaja ekonomikas nozarē ir plaša, nežēlīga konkurence, tapēc, lai veiksmīgi attīstītos uzņēmumam ir pareizi javeido sava marketinga stratēģija, tai skaita reklamas joma.

2.2. Transporta uzņēmuma reklamas darbība, ka daļa no marketinga kompleksa

Reklama ka saziņas līdzeklis marketinga ir tikai viens no pardošanas instrumentiem, ar kuru palīdzību tiek nodrošinata līdzvērtīga maiņa starp transporta uzņēmumu un tirgu, ta mērķauditoriju. Reklamas nozīme mainas atkarība no uzņēmējdarbības rakstura un citu darbības veidu izmantošanas taja. Tai pat laika, reklamas loma ir ļoti atšķirīga dažadu pakalpojumu veidu marketinga. Šīs atšķirības ir to transporta uzņēmuma vadības veidota maketinga rīcību kompleksa ietvaros pieņemto lēmumu rezultats, kas izmantojami pakalpojumu virzīšanai uz tirgu.

Reklama un produkts

Ja mērķauditorija – tas ir svarīgs jautajums marketinga kompleksa izstrades procesa, tad gandrīz vienmēr šī kompleksa svarīgaka sastavdaļa - konkrētais transporta uzņēmuma pakalpojums un dažadas vērtības, kas ar to saistītas. Šī iemesla dēļ kompanijas izmanto dažadus līzdekļus, kas padara šo pakalpojumu unikalu, atšķirīgu no līdzīgiem konkurentu pakalpojumiem. Viens no šadiem līdzekļiem ir reklama.

Reklama un cena

Cena bieži sava veida „apzīmogo” produkta reklamu. Avīžu sludinajumos bieži noradīts, ka preces domatas atrai pardošanai. Tadi sludinajumi uzsver zemas cenas, tiem japarliecina pircēju doties uz noradīto veikalu. Vienkaršaka valoda - reklama var nebūt atgadinajumu par cenu, bet tad priekšplana būs preces labas īpašības. Arī preces par paaugstinatam (premialajam) cenam ir pieprasītas, jo maksa dargak.

Transporta uzņēmums bieži nosaka cenas reisiem izmantjot atlaižu piešķiršanas sistēmu. Atlaides pamata var būt vecums (bērni vai pensionari), dzimums (marta parasti sievietēm tiek dotas dažadas atlaides), pasažieru skaits (grupam, kas parsniedz 10 cilvēkus, ģimenes braucieniem). Visiem šiem faktoriem ir liela ietekme veidojot reklamas sludinajumu.

Reklamas pardošanas vieta

Katrai kompanijai jaizlemj kur un ka pircēji pirks viņu produkciju. Rūpnīca? Pie ielas pardevējiem? Veikala? Pirms tiek izveidots pirmais reklamas sludinajums jaatbild uz šo jautajumu. Uzņēmumi var izmantot divus realizacijas pamatveidus, tiešo un netiešo.

Piemēram, transporta firma, kas sazinas ar pasūtītaju ar reklamas prospektu un dažadu katalogu starpniecību parstav vienu no uzņēmumu veidiem, kas piedalas tiešaja marketinga.

Tomēr daudzas firmas realizē preces caur firmam-starpniekiem, kuru darbība izpaužas ražotaju savienojot ar patērētaju vai parpircēju - tas ir, pircēju, kurš vairak ieinteresēts pardot neka ražot. Šaja kategorija ietilpst gan vairumtirgotaji, ta arī mazumtirgotaji, arī uzņēmumu ražotaju parstavji, makleri, komisijas ieguvēji un izplatītaji.

Noieta kanals ietver visas firmas un atsevišķas personas, kas ir tiesīgas rīkoties vai sniedz palīdzību rīcība ar produkciju visa tas ceļa no ražošanas pie patērētaja. Šaja situacija transporta uzņēmums iegūst starpnieka lomu starp ražotaju un patērētaju.

Reklama preces noieta veicinašana

Apzinot parējos marketinga kompleksa elementus, transporta uzņēmums var paplašinat, sašaurinat un mainīt savu pakalpojumu noieta veicinašanas soļu sarakstu. Noietu var definēt ka ar marketingu saistītu saikni starp firmu un pircēju. Ka noieta veicinašanas kompleksa sastavdaļas parasti tiek apskatītas šadas darbības: preces pardošana, ko veic pardevējs, saikne ar sabiedrību, reklamas kampaņas un papildus darbības. Vairakums šo elementu ir cieši saistīti ar reklamu, tapēc dotaja konteksta tie tiks izskatīti tikai tik daudz, cik tie ir saistīti ar šeit aprakstamajiem reklamas paņēmieniem un metodēm.

Saikne ar sabiedrību

Ja reklama – ta ir apmaksata saikne starp pircēju un ražotaju, tad saiknei ar sabiedrību nav strikti noteikta rīku avota. Daudzi transporta uzņēmumi Latvija saiknes nodrošinašanai ar sabiedrību izmanto tadas nianses, ka, piemēram, publicitates „publicity” radīšana, padarot to par reklamas pielikumu, lai informētu dažadas auditorijas par pašu kampaņu vai pakalpojumiem, tadējadi padarot organizacijas korporatīvo tēlu par uzticama partnera tēlu. Saikne ar sabiedrību ir spēcīgs instruments, ar kura palīdzību var radīt tadu elementu kopumu, kurš virzītu preces uz to tirgu.

Līdzekļi noieta veicinašanai

Pardošanas veicinašana - ta ir plaša reklamas darbību kategorija, kas nav saistīta ar masu saziņas līdzekļu izmantošanu un izpaužas ka produkcijas bezmaksas paraugu izplatīšana, izstažu rīkošana, komercialas pastmarkas, tada tipa ka „uzvarētajs iegūst visu” loterijas, atlaižu kuponi un prēmiju piešķiršana.

Reklamu bieži dēvē par masu vai bezpersonisko tirdzniecību. Reklamu izmanto, lai informētu, parliecinatu un atgadinatu pircējiem par konkrētiem ražojumiem vai pakalpojumiem. Transporta uzņēmums reklamas veiksmes nodrošinašanai izmanto sekojošos faktorus:

• tadas tendences, ka sakotnējais pieprasījums pēc pakalpojuma, esamība;
• iespēju izcelt pakalpojumu uz citu pakalpojumu fona;
• nosacīti liela nozīme, ko patērētajs piešķir preces slēptajam nevis redzamajam īpašībam;
• pietiekoši līdzekļi reklamas nodrošinašanai.

Apskatot minēta preču pardošanas veicinašanas kompleksa saturu, redzam, ka reklama ir tikai viens no transporta uzņēmumu darbības elementiem, bet pardošanas veicinašanas komplekss ir tikai viens no kopēja marketinga kompleksa elementiem. Svarīgi ir pareizi izprast šo hierarhiju, lai saredzētu skaidri formulēto un bieži pretrunīgo reklamas kodolu.

Marketinga un reklamas planošana pēc savas būtības ir nepartraukts analīzes, planošanas, izmantošanas, parskatīšanas un atkartotas planošanas process. Šī procesa ietvaros lēmums par viena vai visu marketinga kompleksa elementu izmantošanu tiek pieņemts ņemot par pamatu transporta uzņēmuma pieredzi un pastavīgu visa marketinga kompleksa vērtējumu.

2.3. Reklamas darbības vadīšana

Mūsdienas reklama ir viena no svarīgakajam marketinga funkcijam, kuru realizē absolūtais, tirgus attiecības iesaistīto dalībnieku, vairakums. Summarais gada apgrozījums reklamas joma parsniedz 250 miljardu ASV dolaru.

Jaatceras, ka šodienas apstakļos reklama ir viena no lielakajam ekonomikas sfēram, kas sevī apvieno simtiem tūkstošu reklamas aģentūru un biroju, kuros strada miljoniem darbinieku. Tas, cik efektīvi strada šī sistēma iespaido valsts ekonomikas darbības efektivitati kopuma.

Jau šie nedaudzie fakti liecina par pastavīgo nepieciešamību efektīvi vadīt reklamas darbību, par optimalu vadības risinajumu pieņemšanas nepieciešamību, par milzīgajiem zaudējumu apjomiem kļūdoties šaja sfēra.

Reklamas vadības problēmu var apskatīt no daudz dažadiem aspektiem. Viens no šiem aspektiem ir sistematiska pieeja. No šī skatpunkta reklama jaizskata ka viena no funkcionalam marketinga apakšsistēmam. Marketings savukart ir viena no vēl lielakas sistēmas sastavdaļam - visparējas firmas darbības sistēmas. Līdz ar to reklamas vadība jasaprot ka neatņemama komunikatora marketinga sistēmas vadīšanas sastavdaļa cieša saistība ar savstarpēju marketinga darbības elementu (tirdzniecības, cenu un noeieta politikas) saikni.

No otras puses, reklamas vadību var apskatīt ka reklamas darbība iesaistīto dalībnieku savstarpējas sadarbības procesu. Reklamas vadības subjekti (t.i. dalībnieki, kas pieņem vadošos lēmumus šaja sfēra) ir transporta organizacijas augstaka līmeņa vadība, ka arī tas marketinga dienesta dažada līmeņa vadītaji, reklamas apakšnodaļu darbinieki utt. Vadības objektu statusa (t.i. tie, uz kuriem tiek virzīti vadības lēmumi, ar mērķi saņemt konkrētu rezultatu) var apskatīt potencialos patērētajus, tirzdniecības starpniekus, plašu sabiedrības viedokli utt. Objekti tiek ietekmēti ar reklamas paziņojumu, reklamas kampaņu starpniecību, ka arī ar komunikatora reklamas politiku kopuma. Tik pat svarīgs ir funkcionalais reklamas vadības analīzes aspekts. No vadības pamatfunkcijam, kuras noteica jau menedžmenta klasiķis Anri Faijols jaizceļ sekojošas: reklamas pētījums; mērķu noteikšana un planošana; organizacija.

Veicot īsu kopsavilkumu un apskatot reklamas vadības sistēmu mēs varam to iedomaties ka sarežģītu elementu, dalībnieku, procesu un mērķu noteikšanas paņēmienu, organizaciju, kontroles kompleksu vienota sistēma ar citiem komunikatora marketinga elementiem.

Izskatīsim sīkak reklamas vadības darbības funkciju realizacijas īpatnības.

Reklamas pētījums

Pētījumi reklama – ta ir sistematiska informacijas vakšana un analīze, kam ir īpaša nozīme atvieglojot reklamas stratēģiju izstradi, reklamas sludinajumu veidošanu, arī izstradajot kampaņu masu saziņas līdzekļos. Sava būtība tas ir tirgus un ta iespēju apzinašanas veids jeb arī marketinga veids - pētījumam vienkarši vacot informaciju par konkrēta vietēja tirgus situaciju. Pētījumu pamatetapi - pētījumu mērķu un problēmu noteikšana.

Reklamas kampaņas planošana

Reklamas kampaņas mērķis ir prognozēt potencialo pieprasījumu uz tas vai citas firmas precēm vai pakalpojumiem un radīt apstakļus, lai šīs prognozes realizētu dzīvē. Ka arī citas tautsaimniecības sfēras arī šī ir japlano un efektam jasedz reklamas kampaņas izmaksas. Lēmums, kas pieņemts balstoties uz reklamas kampaņu un tas rezultatiem, bieži ir stratēģiska rakstura. Reklamas kampaņas bieži tiek izvērsta zemak atspoguļotaja secība:

1. Tiek noteikta reklamas iedarbības mērķgrupa;

1.1. Tiek noteikti firmu interesējošie noieta tirgi;

1.2. Pakalpojums tiek izskatīts no priekšrocību pozīcijas pret konkurējošiem pakalpojumiem, pieejamības un pircēju pieprasījuma aspektiem;

1.3. Tiek noteikts patērētaju segments, ka pašreizēja ta arī noieta citos tirgos;

1.4. Tiek risinats jautajums par papildus marketinga pētījumu nepieciešamību;

2.Tiek noteikta reklamas darba mērķu specifika, konkrētak, cik izplatīta ir informacija par ši transporta uzņēmuma darbību. Reklamas mērķiem jabūt nospraustiem stingri, jabūt iespējai precīzi noteikt reklamas kustību uz mērķi;

3.Tiek aprēķinats, kadi izdevumi nepieciešami katra atsevišķa mērķa sasniegšanai katra no apskatamajiem noieta tirgiem. Šie izdevumi tiek salīdzinati ar līdzekļiem, kadus transporta uzņēmums atvēl reklamai;

4.Vadoties pēc marketinga plana mērķiem un budžeta iespējam tiek apgūti un izvēlēti optimalie reklamas izplatīšanas kanali;

5.Transporta uzņēmuma, ta arzemju filiaļu un starpnieku darbības sfēras prasībam tiek izstradatas reklamas kampaņas metodes;

6. Ņemot par pamatu programmas - mērķa vai tīkla planošanas metodi tiek izstradats izvērsts kampaņas plans;

7.Tiek izstradati reklamas kampaņas līdzekļi, iepriekš eksperimentali parbaudot reklamas saukļus un citus reklamas līdzekļus;

8. Viena no izvēlētajiem reģioniem tiek parbaudīta reklamas kampaņas efektivitate;

9. Tiek veikta sakotnēja analīze, parskats par padarīto darbu ar mērķi gūt maksimalu apjomu rezultatu - ka pozitīvu, ta arī negatīvu.

Reklamas darbības organizēšana

Vadības kategorija „organizēšana' ir diezgan dziļa un daudznozīmīga. Ja apskatīt to no vadības funkciju viedokļa, var saskatīt un definēt divas galvenas pieejas.

Pirma no tam, šauraka, piedava organizēt to ka „struktūras radīšanas procesu” uzņēmuma ietvaros, kas sniedz iespēju cilvēkiem efektīvi stradat kopa, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

Otra pieeja ir organizēt ka funkciju, procesu un dažadu struktūru kopumu, kas virzīts uz praktisku transporta uzņēmuma planu realizaciju.

Svarīgakas organizatoriskas funkcijas, ko realizē vadītaji ir šadas:

1. Darbu sadale starp padotajiem;

2. Uzdevumu deleģēšana, tas ir, darbu un pilnvaru nodošana padotam darbiniekam, kurš uzņemas atbildību par to veikšanu;

3. Darba koordinacija, tas ir, efektīvas sadarbības nodrošinašana starp padotajiem, kas palīdz efektīvi veikt transporta uzņēmuma uzdevumus un nepieļaut iekšējos konfliktus;

4. Reklamdarbības veikšanai nepieciešama budžeta izstrade;

Galvenie reklamdarbības dalībnieki ir:

1. Reklamdevēji - organizacijas un firmas, kas reklamē sevi, savas preces vai pakalpojumus.

2. Reklamas aģentūras – neatkarīgas firmas, kas pēc pasūtījuma pilda specifiskas reklamas funkcijas: reklamas pētījumi, reklamas kampaņu izstradi un veikšanu, reklamas materialu izgatavošanu un izvietošanu utt.

Latvija pazīstamakas ir sekojošas aģentūras: “Metro Leo Burnett”, “Kreatons”, “Unicom”, “Terras”, “VB Aģentūra”, “Petits”, “ McCann-Erickson” u.c..

3. Masu saziņas līdzekļi, kas atvēl laiku un vietu reklamas ziņojumiem, ar mērķi, lai tie sasniegtu mērķauditoriju ir piemēram, 'LNT', 'TV3', 'Diena', 'Radio SWH' utt..

4. Nodrošinoše (līdzstradnieki) reklamas darbības dalībnieki: foto un kinostudijas, makslinieki, tipografijas un visi citi, kas palīdz transporta uzņēmumiem, reklamas aģentūram reklamas materialu sagatavošana.

Tadējadi, esam izskatījuši procesu, ar kura palīdzību transporta uzņēmums nosaka iespējamas problēmas reklamas darbības sfēra. Talak mēs izskatīsim transporta uzņēmuma reklamdarbības vadīšanas efektivitati, ka arī veidu ka šo efektivitati parbaudīt.

2.4. Reklamas efekts

Reklamas efekts ir tas iedarbības sekas uz noieta apjomu, ienakumu apmēriem un citiem transporta uzņēmuma darbības radītajiem. Šī efekta apjoms neizmērojami parsniedz reklamas izmaksas. Precīzi to noteikt ir praktiski neiespējami, lai gan pat aptuvenas aplēses ļauj spriest par šī efekta fantastisko apjomu. Ne velti zinatnieki, kas daudz laika atvēl ekonomiska reklamas vērtējuma noteikšanai, pieskaita šo jautajumu pie visgrūtak atrisinamajiem.

Slavenību ieguvusi kada biznesmeņa fraze: 'Es zinu, ka puse līdzekļu, ko es ielieku preču ražošana, aiziet reklamai, bet es nezinu - kura '. Šaja joka ir daudz patiesības.

Reklamas efektivitate izpaužas pētot, cik zinama mērķauditorijai ir informacija par firmu un tas precēm un to, kas tad īsti par tiem zinams, kads firmas un tas preču tēls ir izveidojies un kada ir attieksme pret tiem.

Radīt priekšstatu par firmu un tas precēm, vēl vairak - panakt labu attieksmi pret tiem, ne vienmēr ir viegli. Tam nepieciešams laiks un noteikta stratēģija. Tirgus attiecības – tas vispirms ir cilvēciskas attiecības. Reklama ļauj plašai auditorijai radīt vajadzīgo priekšstatu par firmu, savukart uz to pamata ir vieglak veidot attiecības.

Ta iegūta informacija kļūst reklamdevējam par vērtīgu ziņu avotu darbam pie reklamas pilnveidošanas, ka teksta un grafikas joma, ta arī parskatot reklamas izplatīšanas kanalu izvēli.

Nedrīkst aizmirst, ka reklama ir tikai viens no marketinga instrumentiem, kas iedarbojas uz preces noietu un attiecīgi, samazinoties pardošanas apjomiem, papildus jaanalizē arī pati prece un tas cena, izplatīšanas maršruts un to cilvēku īpatnības, kas ar tiem saistīti. Uzņēmums var aktivizēt parvadataju darbu, mainīt cenas, izveidot elastīgu atlaižu sistēmu. Tieši šī iemesla dēļ vērtējot reklamas efektivitati, jaņem vēra tirgū izveidojies realizacijas apstakļu kopums un visi faktori, kas stimulē vai liek šķēršļus transporta firmas marketinga uzdevumu risinašanai.

Vēl viens process, kas ir raksturīgs pasaules tirgum — pastavīga reklamas darbības koncentracija, kad lieli reklamas izplatīšanas līzekļi un reklamas aģentūras parņem mazakas. No reklamdevēju un reklamas aģentūru grupam ar katru gadu savas pozīcijas nostiprina korporacijas, ka rokas koncentrējas ienesīgaka reklamdarbības daļa un gandrīz visi reklamas izplatīšanas līdzekļi. Visjūtamak reklamas tirgū notiekošas izmaiņas ietekmē reklamdevēji. Tas ir ne tikai tas firmas kas ražo preces, bet arī apkalpojošas, kas piedava savus pakalpojumus projektēšana, transportēšana, finansēšana, konsultēšana utt.. Visvairak ietekmē monopolisti, kas ražo masu patēriņa preces ar lielu noietu. Tiem ir milzīgs budžets un faktiski viņi uztur masu saziņas līdzekļus, līdz ar to viņiem ir iespēja ar to starpniecību izvērst savu politiku.

Monopolizējot reklamas pakalpojumu tirgu, šīs ražošanas firmas iegūst monopolu sevis saražoto preču realizēšanai. Diktējot savus noteikumus, reklamdevējs liek reklamas aģentūram un reklamas izplatīšanas līdzekļiem dot tiem lielas atlaides, pieņemt tiem izdevīgus lēmumus pasūtījumu pieņemšanas brīdī un gatavojot publikacijai reklamas materialus.

Sakara ar augstak minēto, reklamas milzīgo lomu mūsdienu biznesa var uzskatīt par pieradītu. Par pieradītu var uzskatīt arī to, ka bez reklamas jebkurai firmai, vai ta strada iekšēja vai arēja tirgū, negūt lielus panakumus, un to, ka reklama ir process, kuru nepieciešams sīki izzinat, lai veiksmīgi varētu pielietot praksē. Pasaules tirgus struktūra kļūst nepartraukti sarežģītaka, nepartraukti tiek ieviesti jauninajumi un ekspertiem, kas taja veic savus reklamas pasakumus, jamak adekvati reaģēt uz šīm izmaiņam.

2.5. Reklamai nepieciešamo līdzekļu apjoms

Reklamas izdevumi vairakumam firmu kļūst arvien iespaidīgaki. Bieži aile „reklamas izdevumi” ir pati lielaka marketinga izdevumu tabula. Pēc reklamas aģentūras “Unicom” aprēķiniem, kurai 1998. gada bija lielakais apgrozījums, 1999. gada reklamas apgrozījums būs gandrīz 5 milj. Ls, no kuriem preses izdevumu daļa būs vismaz 1,5 milj. Ls.

Salīdzinajumam sniegšu datus par Krievijas reklamas tirgu. Vērtējot Krievijas reklamas tirgus apjomu, specialistu viedokļi atšķiras. Аleksandrs Nazaikins izsakas sekojoši: 1991. gada ar reklamu saistītie izdevumi Krievija neparsniedza 3 milj. dolaru (tagad – tas ir mēneša reklamas apjoms televīzija tadam firmam ka «Procter & Gamble” vai “Mars-Rossija”). 1992. gada reklamas tirgus apjoms bija ap 51 milj. dolaru, 1993. gada – parsnieda 220 milj.. Tatad katru gadu notiek reklamas tirgus palielinašanas. Reklamas izdevumiem arī arzemju ražošanas firmas atvēlēta liela daļa bužeta. ASV tikai reklamai masu saziņas līdzekļos tiek tērēts vairak par 5% no kopējiem preču ražošanas un realizacijas izdevumiem. Firmam, kas ražo masu patēriņa preces šis procents ir vēl lielaks; zaļu ražotajiem — 20%, smaržu un kosmētikas ražotajiem — 13,8, virtuves piederumiem — 12,8, alkoholiskajiem dzērieniem — 11,9, galantērijai — 9,4, mazgašanas līdzekļiem — 8%. Reklamai novirzīto līdzekļu apjomu rūpnieciski attīstītajas valstīs var daļēji izskaidrot ar augstajam reklamas izvietošanas vietu un ētera laika cenam efektīvakajos masu saziņas līdzekļos.

Lielakais skaits reklamas aģentūru atrodas ASV, lai gan citas valstīs ar tirgus ekonomiku to arī ir ievērojams daudzums. Reklamas loma ne veinmēr atbilst valsts ekonomiskas attīstības līmenim. Valstīs ar vienadu ienakuma līmeni uz vienu iedzīvotaju var būt dažads reklamas izdevumu līmenis. Šveices izdevumi, piemēram, divas reizes parsniedz līdzekļu apjomu, ko reklamas vajadzībam tērē Zviedrija. Dažas trešas pasaules valstis tērē reklamai salīdzinoši vairak, neka ekonomiski attīstītas valstis, piemēram - Brazīlija un Beļģija. Noteikti var apgalvot tikai to, ka ASV ir aģentūru vairak neka citur pasaulē. Viņi meklē un atrod savus klientus visa pasaulē. Piemēram, pazīstama amerikaņu reklamas aģentūra McCann-Erickson, vairak par pusi sava biznesa veic aiz savas valsts robežam.

Tapat arī līdzekļu apjomi, kurus tērē reklamai ir ļoti mainīgi atkarība no preces rakstura. Var pat teikt ta: jo sliktaka preces kvalitate, jo tas vairak jareklamē. Mazgašanas līdzekļiem, piemēram, šīs izmaksas sastada tikai trešdaļu no kopējam, turpretim, citam plaša patēriņa precēm tas ir 5-15%.

Reklamas izdevumi uzradas sekojoša rezultata:

Public relations un informatīvie materiali:

Druka,

Fotografijas,

Sponsordarbība,

Atvērto durvju diena u.c. pasakumi,

Pasta izdevumi,

Ziedojumi,

Biedrības, tirdzniecības palatas.

Reklamas izgatavošana un izvietošana:

Poligrafijas un dizaina pakalpojumi,

Izvietošana masu saziņas līdzekļos,

Fotografijas, grafika, dizains, mašīnrakstītaju pakalpojumi,

Тipografijas pakalpojumi,

Кorespondence,

Pasta katalogi,

Tele-radio studiju apmaksa, raidījumu vadītaju un aktieru darba apmaksa,

Honorari reklamas aģentūram.

Reklamas izdevumus javērtē divējadi. Pirmkart, nosakamas kopējas izmaksas, kas saistītas ar konkrēto līdzekli (piemēram, ap $5 tūkstošiem par daudzkrasainu reklamu, kas aizņem visu žurnala lappusi); otrkart, nosakams, cik sastada izmaksas uz vienu lasītaju vai skatītaju (pieņemts uzskatīt, ka žurnalam tas ir uz 1000 cilv., bet avīzēm uz 1 мilj.).

Tadu reklamas ieguldījumu apjomu gadījuma drīz rodas akūta komercreklamas efektivitates analīzes problēma.

2.6. Reklamas kampaņas izstrades etapi

2.6.1. REKLAMAS PLANA IZSTRADE

1) Mērķu nospraušana Reklamas plana izstradei ir deviņi etapi (1. att.)

2) Atbildības noteikšana

3) Budžeta noteikšana

4) Tēmu izstrade

5) Reklamas līdzekļu izvēlēšanas

6) Reklamas sludinajumu radīšana

7) Reklamas laika izvēlēšanas

8) Kopējo centienu analīze

9) Iegūta rezultata novērtēšana

(veiksme/neveiksme)

Mērķu nospraušana. Reklamas mērķi, ka jau tika runats, var būt dažadi. Viena gadījuma tie var būt saistīti ar pieprasījumu, otra ar produkcijas tēlu. Parasti gan šos mērķus kombinē. Piemēram, firma var informēt potencialos patērētajus par jaunajiem pakalpojumiem un vienlaicīgi atgadinat arī par jau esošajiem un paralēli arī radīt sev tēlu, izklastīt viedokli, uzskatus. Talak iztirzasim šo tematu detalizētak.

Atbildības noteikšana. Pēc mērķu nospraušanas, reklama tapat ka citur, janosaka atbildība. Tieši kurš nodarbosies ar reklamas kampaņu, firmas apakšnodaļa, vai ka jau tika minēts, neatkarīga reklamas aģentūra. Lai gan bieži gadas, ka firma lieto ne tikai savas reklamas nodaļas, bet arī sadarbojas ar neatkarīgam reklamas aģentūram, pie tam - dažadam, katrai produktu asortimenta grupai.

2.6.2. Reklamas pasakumu plana izstrade

Šos planus parasti sastada trīs virzienos: konkrētiem pasakumiem, potencialiem patērētajiem, pagaidu laika aspekta. Pamatnostadnes, kas jaievēro planojot reklamas darbu:

preces stavoklis

attiecība pret patērētaja motivaciju;

salīdzinajuma ar konkurentiem.

reklamas mērķis

atpazīstamības pakape;

vēlamais tēls.

reklamas objekts

kas (ekonomikas nozare, кurš lemj, кurš iesaka);

ta struktūra (firmas struktūra, izmēri).

reklamas saturs

koncepcija (ko reklamē);

reklamas līdzekļi

кa (veids, kada noved reklamu līdz vajadzīgajam efektam: caur tekstu, grafiku, ar maksliniecisku līdzekļu palīdzību).

reklamas budžets

kopējais budžets (ņemot vēra sezonas faktoru);

atkarība no konkurentu reklamas iespējam.

reklamas pasakumu plans

reklamas atkartošanas biežums;

tas kvalitate;

rentabilitate;

reklamas izvietošana konkrētos reklamas līdzekļos.

reklamas pasakumu plans laika attiecība

reklamas kampaņu termiņi.

detalizēti aprēķini

piemēram, aprēķinot uz 1000 gab. vai citam reklamējamas produkcijas vienībam, atkarība no pardošanas cenas;

reklamas efektivitates kontrole;

iztērēto līdzekļu un pardošanas apgrozības pretstatījums.

2.7. Reklamas kampaņas efektivitates novērtēšana

Reklamas kampaņu efektivitates, ka svarīga reklamas darbības kontrolelementa, noteikšana ir aktuals jautajums. Vairakums specialistu uzskata, ka reklamas izdevumi jauztver ka neizbēgami izdevumi, tapat ka izdevumi, kas saistīti ar pētniecības veikšanu, apmacību, iekartam, tas ir, lai sasniegtu planotos realizacijas apjomus, jauztur noteikts, praksē aprēķinats, procentuals, reklamai atvēlēto, līdzekļu apjoms, kurš ir atkarīgs no šiem planotajiem realizacijas apjomiem.

Tomēr var nosacīti aprēķinat reklamas kampaņas efektivitati: pirmkart, pretstatījot pardošanas apjomus un ienakumus pirms un pēc reklamas kampaņas veikšanas un tas veikšanai iztērēto summu; otrkart, nosakot cik liela apmēra mainījies informētības procents par reklamdevēju, viņa preci un firmas zīmi un pakalpojumiem, noteikta reklamas auditorija. Šaja gadījuma, efektivitati nosaka vērtējot, cik liela mēra reklama pilda savu funkciju.

Eksportētaja reklamdarbības efektivitati diezgan precīzi var noteikt analizējot reklamas izdevumu struktūru.

Eksistē virkne iespēju, ar kuram noteikt reklamas produkcijas kvalitati. Tas ļauj netieši noteikt, cik efektīva reklamas kampaņas veikšanas procesa ir reklamas ietekme pret vēlamo auditoriju:

eksperta atzinumi, ko sniedz redakcijas un makslinieku padomes, kas sastav no dažada profila specialistiem, kas strada reklamas joma;

reklamas produkcijas recenzēšana, ko veic vietējie un arzemju eksperti, ka rezultata tiek apzinatas dažadi reklamējamas produkcijas priekšrocības un trūkumi;

anketas;

konkursi reklamējamas produkcijas ražotajiem.

Ir iemesli domat, ka būs nepieciešams diezgan ilgs laika periods un ļoti intensīvs reklamas specialistu darbs, lai vietējie eksportētaji, kas tikai nesen apguvuši arējo tirgu, apzinatos reklamas kampaņu efektivitates un reklamējamas produkcijas kvalitates analīzes svarīgumu, lai veiktu to regulari, sistematiski un vispusīgi saistītu ar savu eksportdarbību.

2.7.1 Reklamas tirdzniecības efektivitates aprēķinašana

Par cik pieaugs pardošanas apjomi, ja par preci uzzinajuši vēl 25 procenti auditorijas, bet izvēli par labu šai markai atzīst vēl papildus 10 procenti patērētaju. Lai atbildētu uz šo jautajumu javeic ta sauktais tirdzniecības efektivitates aprēķins. Ir divas iespējas ka to izdarīt. Salīdzinat pardošanas apjomus ar reklamas izdevumiem konkrēta laika sprīdī vai izstradat savu, eksperimentalo programmu.

Korporacijas DuPont krasu nodaļa ir sadalījusi 56 noieta teritorijas trijas grupas; valstis ar augstu, vidēju un zemu tirgus daļu. Pirmaja grupa reklamas izdevumus atstaja nemainīgus, otraja palielinaja par 2,5 reizēm, trešaja palielinaja par 4 reizēm. Rezultata organizacija naca pie slēdziena, ka paaugstinot izdevumus reklamai, noieta pieauguma tempi būtiski samazinajas, visvajak noiets progresēja valstu grupa ar augstu tirgus daļu.

Naudu, kas izdalīta reklamai, ļoti viegli iztērēt bezjēdzīgi. Lai no ta izvairītos, skaidri janoformulē mērķis, japieņem pardomati lēmumi par reklamas budžetu, jaizvēlas saturs un reklamas nodošanas veidi, ka arī javeic pareiza reklamdarbības rezultatu analīze. Pastavīgi pilnveidota regulacija reklamas joma prasa atbildīgu pieeju firmas reklamas programmas realizēšanai.

2.7.2. Reklamas efektivitates noteikšana

Reklamas kampaņas veiksmi vai neveiksmi nosaka tas, cik šī kampaņa palīdzējusi preču virzīšana. Pastav divi aprēķinašanas veidi: pamatojoties uz patērētaja informētību par preci un pamatojoties uz pardošanas apjomu pieaugumu. Тapat ne vienmēr ir viegli atšķirt reklamas sasniegumus no citiem faktoriem, kas arī ietekmē preces tēlu un ta pardošanas apjomus.

1982. gada lielakas ASV reklamas aģentūras panaca vienošanos par reklamas efektivitates noteikšanas pamatprincipiem:

Izmantot datus, kas saistīti ar apskatamas reklamas mērķiem,

Pirms analīzes veikšanas, jadefinē, ka tiks izmantots rezultats,

Apvienot dažadas analīzes metodes, jo ar vienu nav pietiekami,

Parbaudes sistēma jabalsta uz patērētaju lēmumiem,

Jarēķinas, ka iespējama vajadzība pēc atkartotas reklamas,

Salīdzinot alternatīvus reklamas sludinajumus, katrs no tiem jaatbalsta vienada apmēra,

Jacenšas izvairīties no personīgam simpatijam un aizspriedumiem,

Skaidri janosaka izvēles un atlases principi,

Tikai laba parbaude ir pareiza, korekta un droša.

2.7.3.Apstakļi, kadi nepieciešami efektīvai reklamas darbībai

Reklamas akciju efektivitate atkarīga no izmantojamo līdzekļu izvēles, to optimalas savietošanas, oriģinalitates, precizitates un no šo akciju sistematiskas atkartošanas. Arī no reklamas izmaksam atkarīgs potencialais rezultats. Lai nodrošinatu reklamas efektivitati, to parasti izplata pa visiem tirdzniecības ķēdes posmiem. Nesen Latvija izveidotas transporta firmas, padarījušas savu pakalpojumu reklamu par tirdzniecības instrumentu. Reklamdarbība, ko veic trirdzniecība un ražošana iesaistītie spēki, ļauj palielinat ieguldījumus reklama un paaugstinat tas iedarbību.  

Praksē tiek pielietoti dažadi reklamas līdzekļi un nesēji. Tiek izmantoti tadi reklamas faktori ka, valodas parliecinošais spēks, šrifta kvalitate, vizualais attēla iespaids. Raksturīga arī viegli atmiņa paliekošu formulējumu izmantošana, muzikalais noformējums, spilgtu krasu risinajumi, veiksmīgs dizains, īpašas cenas, dažadi konkursi, utt..

Daudz var sasniegt arī konsultaciju ceļa, jo saruna notiek tieši kontaktējoties. Tai pat laika radioreklamu ik dienas klausas tūkstošiem Latvijas iedzīvotaju. Sludinajumam jabūt īsam un aktualam. Reklamas vēstule sava pievilcīga noformējuma dēļ (papīrs, grafiskais noformējums, individuals šrifta izmantojums) arī var piesaistīt lasītaja uzmanību.

Svarīga ir arī pareiza reklamas nesēja izvēle un pareizais laika brīdis, kad reklamu ievietot. Lai sludinajumam būtu gaidamais efekts, ta tekstam japasvītro transporta uzņēmuma piedavata pakalpojuma priekšrocības. Tēlains vai krasains noformējums pastiprina iedarbību uz pircējiem. Reklama, uzdrukatai katalogu, prospektu, cenu lapu, reklamas lapu un žurnalu veida, pircējam jasniedz objektīva un patiesa informacija, jaietekmē pieprasījums ar spilgta un saturīga noformējuma palīdzību. Gaismas reklamas un mainīgos gaismas uzrakstus transporta uzņēmums pielieto ardurvju reklamas vajadzībam. Pie makslinieciskajiem reklamas līdzekļiem pieder arī plakati, fotografijas, filmas. Vēl transporta uzņēmums plaši pielieto spilgtas ilustracijas, krasu izteiksmīgumu, trapīgus, parliecinošus vardus. Reklamas fotografijai ir daudz stipraka ietekme uz pircēju neka zīmējumam. Reklamas klips (rullītis, televīzijas raidījums) nonak pie pircēja taja momenta, kad viņš atpūšas - viņam ir labs noskaņojums. Šeit pēc formas sauso paziņojumu vieta labak pielietot izklaidējošu pļapašanu. Liela loma ir gan iekšējai gan arējai transporta reklamai, kur gadatirgi un izstades pilda vitrīnas lomu. Nereti tieši tur tiek dibinatas jaunas biznesa attiecības starp izstades dalībnieku un apmeklētajiem.

Reklamas darbība parasti klientiem piešķir zinama rakstura privilēģijas un atlaides. Var piedavat bezmaksas pielikumus, firmas stila noformētus kalendarus, bukletus utt., kas tikai apstiprina franču teiciena - „Pat mazas davanas baro draudzību” patiesumu. Cenu atlaides stimulē pircējus biežak izmantot tieši šī transporta uzņēmuma pakalpojumus.

Тransporta uzņēmums izstrada specialu reklamas pasakumu planu. Taja papildus izvēlēto reklamas līdzekļu aprakstam dažreiz tiek uzradīts arī domajamo izmaksu uzmetums. Plana tiek fiksēti arī citi dati: cilvēku loks, uz kuriem tiks virzīta reklama, orientējoties uz mērķa grupam vadoties pēc profesijas, vecuma, pirktspējas, dzimuma, reklamas materialu izplatīšanas rajona un reklamas akciju ilguma. Plana tiek noteikts transporta uzņēmuma reklamas kampaņas sakums un ilgums, ka arī pamatlīdzekļi, ar kuriem paredzēts izplatīt šos materialus. Reklamas pasakumu plana pamata ir tirgus analīzes rezultati, pētījumi par analoģisku konkurentu darbību. Taja vērtē izvēlēto reklamas darbību izmantošanas efektu.

Reklamas izdevumu uzmetuma nosaka naudisko līdzekļu apjomu, kas atvēlēts šiem mērķiem, notiek šo līdzekļu sadale starp dažadam reklamas akcijam. Lai izslēgtu negaidītas grūtības, kas varētu rasties konkurentiem negaidot pastiprinot reklamas darbību, pratīgi būtu, ja rezervē būtu pieejami papildus resursi.

Reklamas veiksmi nodrošina stratēģiska orientacija uz konkrētu klientu loku, labako reklamas nesēju izmantošana veiksmīgi izvēlētos laikos (seriali, makslas filmas) un to pietiekama intensivitate. Sistematiski veicama šo darbu rezultatu kontrole, tas palīdz noteikt šada veida darbu efektivitati. Jaņem vēra, ka nereti rodas grūtības atšķirt reklamas darbības rezultatus no to pasakumu rezultatiem, kas vērsti uz tirgus paplašinašanu. Principa, transporta uzņēmuma reklamas darbības efektivitati var vērtēt ar kopīgu reklamas koeficientu, kuru nosaka peļņu pretstatot visas reklamas kampaņas izmaksam. Grūtak noteikt tadu reklamas līdzekļu, ka sludinajumi, iespiedprodukcija utt.. Plakatiem, radio, televīzijai efektivitati var noteikt tad, kad reklamas pakalpojumi tiek veikti, teiksim, tikai radioreklamas veida un visu pieprasījumu skaits, kas rodas tas rezultata, tiek piereģistrēts. Principa, nosakot transporta uzņēmuma reklamas kampaņas efektivitates radītajus, iespējams noteikt un pretstatīt katra atsevišķa reklamas pasakuma rezultatus.

Lai Latvijas transporta uzņēmuma reklamas kampaņa būtu tiešam efektīva, jaņem vēra sekojoši ieteikumi:

strikta reklamas adresacija – reklamu mērķē uz tiem pasūtītajiem, kam pakalpojums domats. Reklamas kampaņas akcentiem jabūt izvietotiem ta, lai patērētajam maksimali demonstrētu, kadas tieši priekšrocības viņš iegūst lietojot reklamētos pakalpojumus, ilustrēt specifiskas pakalpojuma funkcijas un ta unikalitati un ta uzlabojumus.

vadītajam jadara viss, lai firmas tēls būtu pamanams, lai to nevarētu sajaukt ar citiem. Lai to paveiktu, jaatrod kads izteiksmīgs un viegli iegaumējams simbols. Bez šadu darbību veikšanas grūti cerēt uz klienta uzmanību šim pakalpojumam, lai kadus reklamas un pakalpojuma virzīšanas līdzekļus neizmantotu;

reklama nedrīkst būt uzbazīga un nogurdinoša. Taja pastavīgi jabūt ietvertam kadam jauninajuma, attapības, psiholoģijas un zinašanu spēles elementam. Tada gadījuma risks ir lielaks neka izmantojot tradicionalas pieejas, tomēr atdeve arī var būt daudzreiz lielaka;

reklama vērts ir ņemt par balstu nevis emocijas, bet konkrētus faktus. Var nodrošinat ekspertu viedokli, uz kuru atsaukties reklama;

reklamas prospektos un pakalpojumu katalogos nepieciešami skaļi un uzkrītoši virsraksti, apakšvirsraksti utt.. Reklama izmantotajai valodai jabūt vienkaršai un saprotamai. Arī reklama „īsums ir talanta izpausme”. Pētījumi parada, ka patērētajs vieglak iegaumē virsrakstus, kuru garums ir 5-10 vardu;

svarīgi ir izmantot pēc iespējas vairak ilustraciju, dažadus uzskates līdzekļus, pie tam dot priekšroku fotografijam nevis attēliem, jo fotografijai vairak uzticas;

reklamas prospektos un katalogos var efektīvi pielietot dažadus patērētaju premēšanas pieejas. Kuponiem der pievienot attēlus, kur pircējiem izskaidrots preces pielietojums un ta noteikumi. Obligati nepieciešams uz šiem kuponiem attēlot arī firmas marku vai simbolu;

ap firmu un tas pakalpojumiem jarada publicitate, informacija par firmu jadara maksimali pieejama patērētajiem;

reklamas noņemšana attaisnojama tikai tados gadījumos, kad ta jau pilnība izsmēlusi savu potencialu.

Vēl viens svarīgs segments transporta uzņēmuma reklamas vadīšanas sistēma ir plaša, daudzpusīga darbība ar mērķi izveidot, uzturēt un nodrošinat saikni ar sabiedrību, to ko praksē sauc par 'public relations' (PR). Šī ir tadu pasakumu sistēma, kurus parsvara veic nekomercialu apstakļu vadīti un tie domati labakas sabiedrības attieksmes veidošanai pret transporta uzņēmuma pakalpojumiem. Firmas darbības rezultats tirgū atkarīgs pirmkart no sabiedrības attieksmes pret to, sabiedrības, kas atrodas dažados sociali ekonomiskajos sabiedrības līmeņos. Galvenais 'public relations' mērķis - parliecinat patērētaju, ka transporta uzņēmums strada patērētaju interešu laba. Pakalpojums ir ka patērētaju problēmu risinašanas instruments, nevis kompanijas ienakumu gūšanas līdzeklis. Lielos transporta uzņēmumos ir īpašas PR nodaļas, kas nodarbojas ar šadu darbības veidu.

Par stradajošiem līdzekļiem publisko attiecību joma jauzskata:

• kontakti ar preses parstavjiem. Katra sleja, kura ir laba atsauksme par firmu, ir reklama. Tadēļ organizacijas praktizē ielūgumu izsūtīšanu žurnalistiem aicinot apmeklēt firmas veidoto pasakumu vai piedalīties dažadas prezentacijas, lietišķas tikšanas. Vienlaicīgi tiek kontrolēts, lai firmas darbība presē tiktu atspoguļota firmai izdevīga veida;
• sludinajumi presē, kas reklamē nevis pakalpojumu, bet transporta uzņēmuma sasniegumus, piemēram, vides aizsardzības sfēra, dotējot kultūras un sporta pasakumus, citas sociala rakstura darbības (sponsora darbību, labdarību), firmas vadītaju dalību Latvijas sabiedriskaja dzīvē;
• Pēdējais un visvēlamakais darbības mērķis 'public relations' sfēra ir radīt tadu transporta uzņēmuma pakalpojumu nepieciešamības radīšanu patērētajam, ka tas ir gatavs maksat par to pat augstu cenu. Bet viņs tam ir gatavs tikai tada gadījuma, ja viņam šis uzņēmums ir pazīstams, tam ir laba reputacija un var uzticēties. Radījusi par sevi sabiedrība labu viedokli, firma var pardot savus pakalpojumus par augstaku cenu, līdz ar to saņemot papildus ienakumus. Pētot papildus ekonomisko konjunktūru, uzņēmumam tai pat laika javadas pēc klienta vēlmēm, ka materialajam, ta arī psiholoģiskajam. Klienta psiholoģijas analīze un uzlabošana, pakalpojumu izvēles motivacijas analīze - tas ir sabiedrisko attiecību veidošanas kodols.

Sakara ar to, ka transporta uzņēmuma uzdevumus nosaka nevis ražotajs, bet patērētajs, tad galvenas rīcības personas ir firmas klienti. Viņi nosaka, kadus pakalpojumus firmai japiedava un kados apjomos. Organizacijas savstarpējas attiecības ar sabiedrību, t.i.- ar klientiem, gan esošajiem, gan potencialajiem – ta ir viena no galvenajam sfēram par ko rūpējas un pievērš pastiprinatu uzmanību menedžeri. Tapēc menedžera loma savstarpējas attiecības ar sabiedrību ir milzīga, jo tieši menedžeris veic visu galveno patērētaju psiholoģiski motivējošo faktoru, patērētaju gaumes un prasību un noieta konjunktūras analīzi. Pretstatot un atrodot sakarības un attiecības starp tiem, menedžeris pieņem konkrētus mērus transporta uzņēmuma konkurētspējas veicinašanai, tas darba efektivitates paaugstinašanai, atrod veiksmīgus veidus un mērķus ka ietekmēt patērētaju, lai turpmak gūtu labus komercrezultatus.

Tadējadi, mēs esam izskatījuši galvenos principus, ka efektīvi vadīt transporta uzņēmuma reklamas darbību. Šai informacijai ir ļoti liela nozīme radot patiesi efektīvu reklamas kampaņu, kura paaugstinas pieprasījumu pēc firmas pakalpojumiem.

3. Transporta firmas „Terrabalt” reklamas kampaņas analīze

3.1. Тransporta firma“Terrabalt”

«Тerrabalt» ir pilntiesīgs Latvijas parvadataju asociacijas «Latvijas Auto» dalībnieks un rīkojas saskaņa ar asociacijas ģeneralnoteikumiem. Ir sava TIR Carnet un CMR apdrošinašana ar kopējo seguma summu 205.000.000 Eiro.

LSEZ SIA “TERRABALT” tika nodibinata 1991. gada 15. novembrī un kļuva par vienu no pirmam aģentējošam kompanijam Liepajas osta. Dažadi biznesam labvēlīgi faktori noteica kompanijas dibinašanu:

Liepaja atrodas Baltijas jūras rietumu krasta starp ostam Ventspils (Latvija) un Klaipēda (Lietuva), 200 km attaluma no Rīgas (Latvijas galvaspilsēta), 900 km attaluma no Sankt-Pēterburgas un 1250 km attaluma no Maskavas (Krievija).

Lieliskas saiknes ar visiem galvenajiem Eiropas centriem, kas savieno Rietumus un Austrumus.

Tiešais ceļš no Rietumeiropas uz Krievijas ekonomiski attīstītajiem reģioniem. Liepajas osta atrodas pašos Latvijas dienvidrietumos. Liepajas osta ir viena no divam Latvijas neaizsalstošajam ostam, tas nodrošina ērtus transporta sakarus starp Austrumiem un Rietumiem visu cauru gadu. Ostas celtniecību, 1697. gada aizsaka Pēteris I. 20. gadsimta sakuma Liepajas osta bija viena no lielakajam Baltijas ostam. Osta nodarbojas ar visparējo kravu, zaģmaterialu, metalu un mēslojumu apstradi, ka arī ar RO-RO un zveju kuģu apkalpošanu. Otra Pasaules kara laika ostai bija stratēģiska nozīme - ka karabazei. Uz šodienu ostas apgrozījums ir lielaks par 3,5 milj. tonnu gada un tuvakaja laika šo apjomu planots divkaršot.

1997. gada 18. marta tika izdots Likums “Par Liepajas Specialo ekonomisko zonu”, kura mērķis bija veicinat Liepajas ostas attīstīšanu, izmantojot Latviju ka tranzīta teritoriju starptautiskajam kravu apgrozījumam. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas dibinašanas mērķis bija komercijas, rūpniecības, jūras un autotransporta attīstīšana. Tas uzdevums ir piesaistīt investīcijas infrastruktūras un ražošanas attīstīšanai un jaunu darba vietu izveidošanai. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas uzņēmumiem ir piemērojamas nodokļu atlaides.

Kopš šī likuma pieņemšanas LSEZ SIA “Terrabalt” ir saņēmis Liepajas Specialas Ekonomiskas zonas uzņēmumu statusu. LSEZ SIA “ Terrabalt” darbojas Liepajas Specialaja ekonomiskaja zona un Brīvaja muitas zona, tas klientiem dod iespēju gūt papildus peļņu.

3.2. „Terrabalt” piedavatie pakalpojumi

Laika gaita “Terrabalt” ir kļuvusi par stipru, labi organizētu komercialo struktūru. Kompanija piedava sekojošus pakalpojumus:

Kravu apstrade,

Ro-pax pramju līniju apkalpošana,

Kuģu aģentēšana,

Kravu aģentēšana,

Kuģu brokeri,

Ekspedīcija,

Muitas brokeri.

Firma nogada preces no Rietumeiropas uz Baltijas valstīm un NVS, tapat arī pretēja virziena. Autoparks sastav no 30 13,6 m garam SCHMITZ puspiekabēm ar tentiem un VOLVO un SCANIA vilcējiem. “Terrabalt” rīcība ir arī īpaša tehnika lielgabarīta un smagsvara kravu parvadašanai.

Ir liela pieredze Rietumeiropas tirgū, tapēc firma Rietumeiropas tirgū piedava piegadi „no durvīm līdz durvīm”, ar kombinēta transporta (jūras transports, autotransports, dzelzceļš) palīdzību. “Terrabalt” nodrošina kvalitatīvus tranzīta pakalpojumus Liepajas osta, kas ir „tilts” starp Eiropu un Krieviju.

Firma piedava loģistikas pakalpojumus – muitas kartošanu, noliktavu saimniecību un iekšējo transportu. Firma piegada kravas, tai skaita lielgabarīta un smagsvara, ar dzelzceļa transportu no un uz jebkuru vietu Krievija un NVS valstīs. Loģistikas risinajumos tiek pielietotas mūsdienīgas informacijas tehnoloģijas. Visu vadītaju rīcība ir mobilie telefoni, ka arī Satelīts, kas dod iespēju sekot transportēšanas procesam un kontrolēt kravas piegadi jebkura laika.

Noliktavas (atklatas – 55000m³, slēgtas – 2000 m³). Firma “Terrabalt” cieša sadarbība ar plaši pazīstamam firmam Eiropa nodarbojas ar pasažieru un dažadu kravu transportēšanu starp Rostoku (Vacija), Karlshamnu (Zviedrija) uz Liepaju (Latvija), ar kravas ekspedīciju ar dzelzceļu un autotransportu caur Latvijas teritoriju uz Baltijas valstīm un NVS. Kopš savas dibinašanas kompanija nodrošina pilnu aģenta servisu Liepajas osta, piedavajot vienuviet visus pakalpojumus, saistītus ar eksporta/importa operacijam, pramju līniju apkalpošanu, biļešu rezervēšanu, muitas formalitašu kartošanu, bankas operacijam, apdrošinašanu, sanitaro kontroli, telekomunikacijam

Firmas pieredzējušie darbinieki nodrošina diennakts darbību visas nodaļas: kuģu aģentu, līnijas aģentu, ekspedīcijas nodaļas. Ērta terminala ēka atrodas sanitaras kontroles punkts, deklarantes, banka un apdrošinašanas kompanijas filiale, diennakti strada muita. Kompanija veic investīcijas modernas datoru un telekomunikaciju tehnoloģijas, tas mērķis ir ne tikai veicinat kompanijas iekšējo darbību, bet arī dot klientiem iespēju veikt efektīvu kravu kontroli.

LSEZ SIA “Terrabalt” vadībai un darbiniekiem ir pieredze visos jautajumos, kas saistīti ar kuģu parvadajumiem, kravu apstradi, transporta parvadajumiem. Uzņēmuma vadība velta uzmanību profesionalai izglītībai un atbalsta viņu tieksmi pēc papildus izglītības. Darbinieki parzin latviešu, krievu, angļu un vacu valodu. Firma ir radusi stradat ar pilnu atdevi, pielietot daudz spēka, lai sasniegtu kompanijas mērķus. Stradajot nakotnei nevis tūlītējam labumam, “Terrabalt” rūpējas par pakalpojumu kvalitati.

“Terrabalt” pielieto elastīgu cenu politiku attiecība pret saviem klientiem.

LSEZ SIA “Terrabalt” ir uzticams partneris. Firma koncentrējas uz klientu un viņa vajadzībam. Uzņēmuma darbību raksturo sešas pamatīpašības:

Uzticamība:

“Terrabalt” sniedz atklatu informaciju par to, kadus pakalpojumus var piedavat un cik tas izmaksas. Firma nevar darīt brīnumus, bet ja brīnums ir iespējams, tad par to vienmēr ir jamaksa.

Drošība:

Drošība noliktavu saimniecība, transporta vadība un informacijas apstradē.

Elastīgums:

“Terrabalt” pastavīgi seko mainīgajam klientu prasībam un vēlmēm. Uzņēmums ir pietiekoši liels, lai varētu būt efektīvs.

Mērķtiecīga zinašanu izmantošana:

Vienmēr pastav labaki veidi risinat problēmas ievērojot visas klienta intereses.

Jauno tehnoloģiju loģiska izmantošana:

Internets – ta nav tikai vienkarša klišeja. Ja to pareizi un mērķtiecīgi izmanot, paveras plašas ta pielietošanas iespējas.

Attīstība un jaunu ideju īstenošana:

“Terrabalt” ir atvērts attīstībai un jaunu ideju īstenošanai. LSEZ SIA “Terrabalt” pastavīgi attīsta savu komercdarbību, meklē jaunus klientus un partnerus, īsteno jaunus projektus.

3.3. Virzīšanas plana pamats

Par cik uzņēmums “Terrabalt” strada Latvijas tirgū no 1991. gada, ta jau ir pietiekami labi pazīstama. Un tomēr situacija, kada izveidojusies parvadajumu nozarē ir talu no idealas. Tapēc, ka katru dienu rodas jauni uzņēmumi, kas piedava analoģisku pakalpojumu klastu, aug konkurence.

Tadēļ, nakošaja “Terrabalt” reklamas kampaņas posma nepieciešams nostiprinat firmas pozīcijas un nodrošinat potencialo klientu informētību. Tas ir pietiekams iemesls reklamas kampaņas veikšanai.

3.4. Mērķauditorija

Kravas parvadajumu nozare ir nedaudz specifiska. Tadēļ pastavīga rakstura pakalpojumu klasta izmantotaji ir salīdzinoši neliels cilvēku loks. Parsvara tie ir tadi uzņēmēji un uzņēmumi, ka darbība saistīta ar dažadas produkcijas ražošanu, un tas talaka realizacija aiz Rīgas robežam. (Tas ir starpvalstu, vai starppilsētu tirdzniecība.) Viņiem ir ļoti svarīga atra un droša savas produkcijas nogadašana.

3.5.Reklamas kampaņas mērķi un uzdevumi

Paaugstinat informētības līmeni par uzņēmumu “Terrabalt”

Paaugstinat ka esošo, ta arī potencialo klientu uzticību

Palielinat pardošanas apjomus

Nostiprinat tirgū stabila uzņēmuma tēlu.

3.6. Konkurentu analīze transporta autoparvadajumu tirgū

Pašlaik autoparvadajumu tirgū ir daudz kompaniju, kas piedava gandrīz identisku pakalpojumu spektru.

Visus tirgū esošos uzņēmumus nosacīti var iedalīt sekojošas kategorijas ( skat. grafiku №1):

Nodarbojas ar iekšzemes autoparvadajumiem Latvijas robežas. (~20%)

Nodarbojas ar starpzemju autoparvadajumiem. (~10%)

Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem. (~35%)

Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem, ieskaitot parvadajumus pa jūru un dzelzceļu. (~35%)

Uzņēmumu “Terrabalt” var ierindot pēdēja kategorija, jo tas strada Liepajas Brīvosta un papildus autoparvadajumiem piedava klientiem arī virkni citu pakalpojumu. (sk. nodaļas 3.1.;3.2.)

Tirgū darbojas dažadi uzņēmumi, sakot ar lielajiem, ka “DANZAS”, “EE Trans”, “MGH”, “LFL” u.c., līdz tadiem - daudz mazakiem, ka “Servekt” un “Sungate Logistic”, kurus neskatoties uz to autoparku nelielajiem apmēriem arī nedrīkst novērtēt par zemu.

Grafiks №1 Latvijas parvadajumu tirgus.

3.7. Reklamas kampaņas stratēģija

Reklamas kampaņu veic 2 mēnešus. Šaja laika firmai “Terrabalt” japalielina savu pakalpojumu pardošanas apjoms parvadajumu tirgū, janostiprina klientu uzticība un japiesaista jauni patērētaji.

1. Veikt reklamas kampaņu presē, ar mērķi paaugstinat esošo un potencialo klientu informētību.

2. Paplašinat suvenīru produkcijas asortimentu.

3.8. Reklamas kampaņas veikšana; reklamas izvietošana

3.8.1. Preses izvēle

Izvēloties masu saziņas līdzekļus, šaja gadījuma, periodiskos preses izdevumus, jaņem vēra dažas nianses. Par cik transporta parvadajumi ir specifiska pakalpojumu sfēra, reklama jaizvieto preses izdevumos, kas saistīti ar transporta sfēru, ka arī biznesam veltītos izdevumos.

Reklama tika izvietota sekojošos preses izdevumos:

«Vestņik Komerčeskovo Transporta» - ¼ lpp., krasaina, 2 reizes (starptautisks ikmēneša žurnals, krievu valoda),

«Reklama» - ½ lpp., melnbalta, 5 reizes (reklamas avīze, iznak 2 reizes nedēļa krievu un latviešu valoda),

«Кommersant Baltic» - ¼ lpp., 2 reizes (biznesa žurnals, iznak 1 reizi nedēļa krievu valoda),

«Bizness Baltija»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avīze, iznak katru dienu krievu valoda),

«Dienas Bizness»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avīze, iznak katru dienu latviešu valoda),

3.8.2. Suvenīru produkcija

Laba tēla radīšanai tika pasūtīti dažadi kancelejas piederumi (pildspalvas, blociņi, kalendari utt.) ar “Terrabalt” logotipu uz tiem.

Pasūtījumu izpildīja firma «PARNASS».

3.8.3. PR- aktivitašu taktika

Firmas interneta lapa www.terrabalt.lv tika izveidots forums, kura interaktīva veida potencialie klienti varēja no “Terrabalt” vadības parstavjiem saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautajumiem.

Visi firmas ofisa apmeklētaji, neatkarīgi no ta, vai bija firmas klienti vai nē, saņēma firmas “Terrabalt” suvenīrprodukciju. Reklamas kampaņas gaita, presē, bija pirmkart, nepieciešams atstat labu iespaidu uz potencialajiem patērētajiem, ka arī palielinat uzticību no uzņēmuma pastavīgo klientu puses. Uzsvars tika likts uz piedavajamo pakalpojumu drošību, atrumu un kvalitati.

3.9. Reklamas kampaņas pasakumu budžeta plans

a)      Reklama periodiskajos preses izdevumos tika vērtēta ņemot par pamatu reklamas laukuma kvadratcentimetra izmaksas ( augstak uzskaitītajiem preses izdevumiem tas svarstas no 2,5 līdz 6 Ls par сm.²) un reklamas sludinajuma atkartojumu skaitu (šaja gadījuma no 2 līdz 10 reizēm),

b)      Suvenīri, ko pēc pasūtījuma izgatavoja firma «PARNASS» tika apmaksati saskaņa ar minētas firmas izcenojumiem.

Kopējas izmaksas par reklamu presē sastadīja 13165 Ls.

Suvenīri tika pasūtīti par 8500 Ls.

Kopa, visas reklamas kampaņas veikšanai nepieciešamas izmaksas (neietverot izdevumus, kas saistīti ar marketinga daļa stradajošo algam un arējo konsultantu darba apmaksu) sastadīja 21665 Ls.

3.10. Reklamas kampaņas efektivitates novērtējums

Šī reklamas kampaņas daļa, faktiski ir pati svarīgaka, jo ar tas palīdzību var reali uzzinat, vai kampaņa ir izdevusies ta, ka bija gaidīts (tas ir - firmas laba) jeb tika veikta ar zaudējumiem.

Reklamas kampaņas relatīvu efektivitati var noteikt: pirmkart, apskatot pardošanas un ienakumu apjomu pirms un pēc reklamas kampaņas veikšanas, pretstatot tiem reklamas kampaņa ieguldīto summu; otrkart, par cik procentiem noteiktaja reklamas auditorija ir mainījusies informētība par reklamdevēju, viņa tirdzniecības preci, produkciju un pakalpojumiem. Otraja gadījuma, efektivitati novērtē aprēķinot, ka reklamas kampaņa pilda savu informējošo funkciju.

Lietojot doto formulu, noteiksim, cik efektīvi firma “Terrabalt” izmantoja reklamas kampaņu.

Perioda pirms reklamas, pardošanas apjoms (bez nodokļu, muitas atvilkumiem, algu izmaksam utt. ) vidēji bija 175000 Ls.

Pēc reklamas kampaņas, šis skaitlis pieauga līdz 210000 Ls.

Apgrozījums pieauga par 35000 Ls (tas ir ~20% no kopējas summas, ko faktiski var izskaidrot ar klientu pieplūdumu, arī aptuveni par 20%, sekojoši, klientu informētības palielinašanos arī par 20%).

Vadoties pēc iegūtas informacijas var aprēķinat reklamas ekonomisko efektu.

Šim aprēķinam izmantojama sekojoša formula:

E = (Pp * Tu)/100 – (Ir+ Рi), no kuriem

E – reklamas ekonomiskais efekts (naudas vienības)

Pp – papildus preču apgrozījums (naudas vienības)

Tu – tirdzniecības uzcenojums, ko uzliek firma, kas piedava pakalpojumu ( % pielikums pie cenas)

Ir – izmaksas reklamas kampaņas veikšanai (naudas vienības)

Pi – papildus izdevumi sakara ar preču apgrozījuma pieaugumu (naudas vienības)

Iznakuma,

E = (35000*50)/100 – (21665+3000) = - 7165.

Reklamas kampaņas ekonomiskais efekts var būt pozitīvs, negatīvs vai neitrals.

Pozitīvs efekts nozīmē, ka reklamas izmaksas ir mazakas par papildus ienakumiem.

Negatīvs – reklamas izmaksas parsniedz papildus gūtos ienakumus.

Neitrals rezultats nozīmē, ka reklamas izmaksas un papildus ienakumi ir vienadi .

Secinajumi:

Situacija, kada ir autoparvadajumu nozarē nosaka, ka potencialajam patērētajam ir plaša izvēle, izvēloties starp transportētajfirmam to, ar kuru turpmak sadarboties. Tas ir,- patērētaja izvēle atkarīga no viņa prioritatēm. Piemēram tadam:

• Pirkt pakalpojumu lētak no mazas firmas, pat ja no ta cietīs kvalitate,
• Gatavība saprata robežas maksat par pakalpojumu kvalitates, atruma, un drošības nodrošinašanu,
• Stradat tikai ar uzņēmumiem, kuriem konkrētaja sfēra ir autoritatīvs stavoklis.

Un ta talak. Katram patērētajam ir citadi uzskati un dažada maksatspēja.

Firmas “Terrabalt” veikta reklamas kampaņa deva diezgan pretrunīgu rezultatu. Vērtējums paradīja, ka:

Pētījums paradīja, ka patērētaju informētība pieauga vidēji par 20%

Pardošanas apjoms pieauga par 35000 Ls

Reklamas kampaņas ekonomiskajam efektam ir negatīva bilance (reklamas izmaksas parsniedz papildus gūtos ienakumus)

Neskatoties uz “Terrabalt”pakalpojumu pardošanas apjomu pieaugumu, firmas reklamas kampaņas izmaksas parsniedza papildus gūto ienakumu apjomu. No otras puses, palielinajas klientu skaits, kas saglabajot iegūto pozīciju, perspektīva novedīs pie visparējas ienakumu palielinašanas, ņemot vēra to, ka augstak aprakstītais vērtējums tika veikts uz konkrēto laika periodu un neietver nakotnē gūstamos ienakumus no pakalpojumu izmantošanas palielinašanas. Uzņēmuma “Terrabalt” kopējais tēls javērtē ka pilnība respektabls.

Ieteikum:

Turpmak veicot reklamas kampaņas firmai “Terrabalt” jaņem vēra iepriekšēja pieredze un jaizdara secinajumi. Ja uzņēmums ir gatavs tērēt līdzekļus ar mērķi uzlabot savas tirgus pozīcijas, neskatoties uz reklamas kampaņas pozitīvas bilances trūkumu, tam iespējams, jamēģina palielinat kampaņas budžetu, pakalpojumu virzīšanai izmantot arī televīziju un radio. Un kaut arī tas negarantē pozitīvu bilanci, reklamas kampaņas atdeve var būt lielaka. Tapat nebūtu par lieku veikt marketinga pētījumu par sociali psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē patērētaja izvēli izvēloties partneri.

Noslēgums

Uzņēmuma globalas attīstības ietvaros, kas virzīta uz ilgtermiņa uzdevumu un mērķu sasniegšanu, uzņēmuma centieni izmantot reklamu ka galveno marketinga komunikacijas līdzekli iegūst īpašu nozīmi.

Izvirzot par mērķi daudz efektīvak risinat stratēģiskos uzdevumus reklamas joma, jabūt skaidrībai par biznesa un preces īpašībam, jaapzinas uzņēmuma stipras un vajas puses, jabūt vispusējai informacijai par tirgus piedavatajam iespējam, jaspēj prognozēt problēmas, kas saistītas ar darbību šaja tirgus segmenta. Skaidri japlano uzņēmuma reklamas kampaņas līdzekļi un termiņi, reklamas budžet utt.. Pie tam izvietojot reklamu, jaņem vēra, ka katram masu saziņas līdzeklim noteiktas sabiedrības grupas raksturīgas individualas iespējas un īpatnības, tadēļ reklamdevējam un aģentūrai japlano, kadus masu informacijas līdzekļus izmantot pircēju pievilinašanai, kuri ir ka reklamas objekts. Nakošas personas, kas plano darbu ar masu saziņas līdzekļiem uzdevums ir izvēlēties starp pieejamajiem masu saziņas līdzekļiem tadas radiostacijas, televīzijas programmas, avīzes, ar kuram visefektīvak varētu sasniegt vēlamo rezultatu.

Saskaņa ar augstak minēto, efektīva marketinga komunikacijas līdzekļu izmantošana (šaja gadījuma reklama) ļauj risinat tadus firmas stratēģiskos un taktiskos mērķus, kas saistīti ar talaku uzņēmuma attīstību tirgus joma.

Šaja darba atspoguļots mēģinajums atklat reklamas pamatbūtību un izpētīt reklamas, ka preces vai pakalpojuma virzīšanas līdzekļa, efektivitati. Galvenais uzsvars tika likts uz reklamas izmantošanu firmas marketinga stratēģijas sistēmas ietvaros.

Tapat tika veikts reklamas kampaņa pielietoto metožu un to efektivitates vērtējums praksē. Rezultata tika noteikts, ka pat ekonomiski ne parak efektīva reklamas kampaņa var dot tadu labumu, ka - palielinat klientu skaitu, paaugstinat sabiedrības informētību par transporta uzņēmuma papalpojumiem.

Noslēguma nonakam pie rezultata: reklama ne tikai palīdz informēt patērētajus par preci (pakalpojumu), kuram tirgū jau ir noiets, bet arī radīt šo noietu, it īpaši tirgū, kas attīstas (piemēram, Latvijas tirgus).