Zivsaimniecības nozares apskats

RĪGAS TEHNISKA UNIVERSITATE

Inženierekonomikas fakultate

Uzņēmējdarbības un vadīšanas akadēmiska bakalaura novirziens

Referats

Ievads specialitatē

Zivsaimniecības nozares apskats

Saturs

Ievads

1.Zivsaimniecības nozares visparējais apskats

1.1 Zivsaimniecības nozares struktūra5

1.2 Zvejniecības darbības jomas raksturojums..6

1.3 Akvakultūras darbības jomas raksturojums.7

2. Zivsaimniecības nozares ieguldījums tautsaimniecība un tas attīstība

2.1 Zivju krajuma stavokli un ilgtspējīgu zvejniecību ietekmējošie faktori..8

3. Konteksta radītaji

Zivsaimniecības kopējais ieguldījums Latvijas tautsaimniecība.9

3.2 Latvijas zvejnieku nozvejas dinamika tonnas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē..9

4. Latvijas zivsaimniecība Eiropas Savienība (ES)

5. Metodiskie testi

5.1 Kura smadzeņu puslode dominē? Laba, kreisa vai integrala?

5.2 Anketa macīšanas veida noteikšanai

Secinajumi

Literatūras saraksts

Ievads

Jūrai un iekšējiem ūdeņiem ir vienmēr ir bijusi būtiska ietekme uz jebkuras valsts iedzīvotajiem. Zivsaimniecības nozare Latvija parstav trīs galvenas darbības sfēras - zvejniecību, zivju apstradi un akvakultūru, un tas visas ir ar savam tradīcijam. Tapat ka citas Latvijas tautsaimniecības nozares, arī zivsaimniecība dod savu ieguldījumu valsts attīstība, t.i. darba vietas iedzīvotajiem dažados Latvijas reģionos, zivju produkti ieņem nozīmīgu vietu eksportpreču saraksta, iekšējas infrastruktūras attīstība, dabas aizsardzība un ūdens kvalitates uzlabošana, kas pēc iestašanas Eiropas Savienība prasa īpašu uzmanību u.c. Ņemot vēra šos argumentus, tieši tapēc autors izvēlējas apskatīt šo nozari nedaudz detalizētak.

Referata mērķis ir sīkak apskatīt zivsaimniecības sfēru darbības jomas. Tapat referats atspoguļo zivsaimniecības kopējo devumu Latvijas saimniecība, un nozares iespējamo turpmako attīstību gan lokala mēroga, gan Eiropas Savienības konteksta.

Pirma nodaļa ir par kopējo zivsaimniecības nozari, un apskata katru no tas darbības sfēram nedaudz sīkak.

Otra nodaļa atspoguļo nozares ieguldījumu Latvijas tautsaimniecība, ka arī apskata zivju krajumu stavokli un zivsaimniecības ilgtspējīgas attīstības ietekmējošos faktorus.

Trešas nodaļas ietvaros ir apskatamas 2 tabulas par nozares ieguldījumu valstiski svarīgos ekonomiskajos radītajos, ka arī nozvejas dinamiku Baltijas jūra

Ceturta nodaļa norada uz nozares izmaiņam pēc Latvijas valsts iestašanos Eiropas Savienība.

Piektaja nodaļa ir atrodami 2 metodiskie testi, kas parada referata autora macīšanas metodes.

Darba gaita tika apkopota pieejama informacija par Zivsaimniecības nozari Latvija, tas struktūru un nozvejas datiem. Arī apskatīta nozares attīstība nakotnē. Darba struktūru veido 5 nodaļas, 9 apakšnodaļas, 4 attēli un 2 tabulas un secinajumi.

1.Zivsaimniecības nozares visparējais apskats

1.1.Zivsaimniecības nozares struktūra.

Zivsaimniecībai Latvija ir sena vēsture un tradīcijas, un tapēc to var uzskatīt par vienu no Latvijas tautsaimniecības pamatvirzieniem. Zivsaimniecības nozare parstav trīs galvenas darbības sfēras- zvejniecību, zivju apstradi un akvakultūru. Latvijas reģionu attīstība zivsaimniecībai vienmēr ir bijusi būtiska nozīme, īpaši Baltijas jūras un Rīgas jūras līča daudzajos piekrastes ciematos un pilsētas. Piekrastes rajonos zveja un zivju apstrade ir svarīga uzņēmējdarbības aktivitate, bet iekšzemes lauku reģionos ka alternatīvs nodarbošanas veids turpina attīstīties akvakultūra. Latvijas krasta līnijas kopgarums ir 494 km. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas 6 rajoni: Limbažu, Rīgas, Tukuma, Talsu, Ventspils un Liepajas, un to teritorija darbojas 24 vietējas pašvaldības. Visos minētajos rajonos vairak vai mazak ir attīstīta zvejniecība Baltijas jūra. (Skat. 1. attēlu.). No iepriekšminēta var secinat, ka no zvejniecības un zivju apstrades sektora sekmīgas darbības visvairak ir atkarīgi piekrastes apgabali, kas zvejas iespēju samazinašanas gadījuma cietīs visvairak, jo attalums līdz galvaspilsētai ir pietiekami liels un uzņēmējdarbības koncentrēšanas Rīga atstaj novarta perifēriju.

Zvejniecība Baltijas jūra un Rīgas jūras līcī(230)

(kopējais uzņēmumu skaits- 230)

Avots: Valsts Zivju parvaldes (VZP) dati 1.attēls

1.2. Zvejniecības darbības jomas raksturojums.

Latvijas zvejas flote sastav no vairak neka 900 zvejas kuģiem. Baltijas jūra un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas zvejo ap 162 kuģiem. No tiem 118 zvejo ar traļiem, kur mērķa sugas parasti ir brētliņas, reņģes, ka arī mencas. Zveja nedaudz tiek izmantoti arī dreifējošie žaunu tīkli un aķu jedas. 26% no visiem aiz piekrastes joslas zvejojošajiem kuģiem ir 12-24 m gari, parējo garums ir virs 24 metriem. Aptuveni 755 kuģi zvejo piekrastes ūdeņos. No tiem aptuveni 50% ir bez dzinējiem, parējo dzinēju vidēja jauda ir 20.9 kW. Piekrastes zveja apmēram 50% kopējais lielakais garums neparsniedz 5m. Piekrastes zveja parsvara tiek izmantoti stacionarie zvejas rīki – dažada veida tīkli, murdi. Lielakas nozvejas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē sastada reņģes, plekstes, vimbas, ka arī laši. Latvijai Baltijas jūra piešķirtas nozvejas kvotas reņģēm, brētliņam un mencam tiek apgūtas gandrīz 100% apjoma. Bez tam Baltijas jūra tiek veikta arī citu – nelimitēto zivju sugu – plekstu, akmeņplekstu, taimiņu, lucīšu, vimbu u.c. zivju zveja.

Latvijas zvejniecības uzņēmumiem piederošo Baltijas jūras kuģu vidējais vecums parsniedz 26 gadus. Kuģu nolietotais aprīkojums un zema izmantošanas efektivitate samazina to konkurētspēju ar citu ES dalībvalstu kuģiem. Kuģu lielais vecums un ierobežojumi to modernizacijas veikšanai ar publiska atbalsta palīdzību, kas bija pieejams tikai higiēnas, darba un kuģošanas drošības apstakļu uzlabošanai, bija viens no iemesliem, kadēļ vislielako atsaucību atbalsta saņemšanai no Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta (ZVFI) programmēšanas perioda no 2004.- 2006. gadam Latvija guva iespēja sagriezt kuģus metallūžņos. Šī pasakuma rezultata zveja Baltijas jūra un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem iesaistīta zvejas flote ir samazinajusies par 31 kuģi uz 2006.gada 1.janvari.

Baltijas jūra, Rīgas jūras līcī, un piekrastē zvejojošiem kuģiem ļoti svarīga ir jūras lietu jomas attīstība ka Latvija, ta arī Eiropas Savienība. Navigacijas, kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības prasības tieša veida skar un ietekmē zvejniecības uzņēmējdarbības iespējas. Īpaši nozīmīga ir Latvijas ostu sniegto pakalpojumu pieejamība un kvalitate. Būtisks ir ostu un piestatņu vietu izvietojums, to spēja nodrošinat nozveju izkraušanu, uzglabašanu un realizēšanu pirmajiem pircējiem – zivju apstradatajiem un tirdzniecības uzņēmumiem. Ne mazak svarīgs ir arī ostu piebraucamo ceļu izvietojums un kvalitate. Latvija ir desmit ostas, no kuram septiņas ir mazas ostas (Salacgrīva, Skulte, Lielupe, Engure, Mērsrags, Roja, Pavilosta ). Rojas un Engures osta un Pavilosta savu darbību orientē galvenokart uz zvejas kuģu apkalpošanu.

Savukart iekšējo ūdeņu zvejniecība nodarbinato skaitam pēdēja laika ir tendence samazinaties, jo palielinas to ezeru skaits, kuros ir aizliegta zveja ar tīkliem un zivju murdiem. Pašreiz šada zveja ir aizliegt 26 publiskajos ezeros, ka arī vēl 4 publiskajos ezeros ir noteikts daļējs zvejas aizliegums. Kopplatība šadi ezeri aizņem aptuveni ¼ daļu no visiem Latvijas iekšējiem ūdeņiem. Zvejnieku skaitu ierobežo arī zvejas rīku limiti, kas paredz noteikta zvejas rīku daudzuma izmantošanu katra atsevišķa ūdenstilpē. Nozvejoto zivju sugu ziņa iekšējos ūdeņos visvairak tiek iegūti plauži un līdakas, ka arī nēģi.

1.3. Akvakultūras darbības jomas raksturojums.

Akvakultūrai Latvija ir divi galvenie virzieni: preču zivju audzēšana tirgum vai maksas makšķerēšanas organizēšanai dīķos un zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajas ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un papildinašanai. Ar pirmo virzienu galvenokart nodarbojas privatie akvakultūras uzņēmumi (Skat. 2.attēlu), bet ar otro - valsts aģentūra „Latvijas Zivju resursu aģentūra” (LZRA), veicot arī attiecīgus pētnieciskos darbus. Zivju krajumu atražošanas pasakumus valstī nosaka „Zivju resursu atražošanas valsts programma 2000.-2010.gadam”, galveno vērību veltot hidroelektrostaciju izbūves un citas saimnieciskas darbības zivsaimniecībai izraisīto negatīvo seku kompensacijai.

LZRA filiales – 7 zivju mazuļu audzētavas audzē laša, taimiņa, vimbas, līdakas, plauža, nēģa un citu zivju mazuļus un kapurus, kurus regulari ielaiž Daugava un tas ūdenskratuvēs, Buļļupē, Lielupē, Gauja, Venta, ka arī daudzos publiskos ezeros: Ķīšezera, Lielaja un Mazaja Baltezera, Usmas ezera, Rušona ezera, Raznas ezera un citos, pavisam vidēji ap 3 milj. mazuļu un 10 milj. kapuru gada. Zivju, galvenokart līdakas, zandarta un līņa, mazuļu un kapuru un vēža mazuļu audzēšanu ielaišanai dabiskajas ūdenstilpēs veic arī atsevišķas privatas zivju audzētavas.

2005. gada akvakultūra tika izaudzētas 516 tonnas zivju. Galveno daļu no visas izaudzētas produkcijas veido karpas. Bez karpam nelielos apjomos tiek iegūtas karūsas, foreles, līdakas, stores.

Latvijas teritorija ir izveidots liels skaits Natura 2000 liegumu, kas ietekmē dažadas, tai skaita arī akvakultūras uzņēmējdarbības aktivitates. Natura 2000 tīkla Latvija ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervati, 3 nacionalie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargajamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Tas kopa aizņem 11,9 % no Latvijas teritorijas, ietverot arī daudzu akvakultūras uzņēmumu dīķu aizņemtas platības.

Akvakultūra

(kopējais uzņēmumu skaits - 98)

Avots: VZP dati 2.attēls

1.4. Zivju apstrades nozares raksturojums.

Zivju apstradē uz 2006. gada 1.janvari darbojas 110 uzņēmumi. Procentuali lielako daļu (41,8%) no tiem veido mazie uzņēmumi, kuros ir nodarbinati no 10 līdz 49 stradajošajiem. Tikai nedaudz mazak ir mikro un vidējo zivju apstrades uzņēmumu. Skaita ziņa vismazakais īpatsvars (8,2%) ir lielajiem zivju apstrades uzņēmumiem, taču to saražotas produkcijas daļa no kopēja apjoma sasniedz 26%. Šis dalījums sava ziņa ir saistīts arī ar atšķirīgu ražotas zivju produkcijas sortimentu. Mazie un mikro uzņēmumi galvenokart ražo nesterilizētus zivju konservus jeb preservus, kūpinatas un saldētas zivis. Savukart vidējie un lielie zivju apstrades uzņēmumi koncentrējas sterilizēto zivju konservu ražošanai, kam Latvija ir senas tradīcijas. To ražošana ir tehnoloģiski sarežģītaka, darbietilpīgaka un prasa lielakus finanšu līdzekļu ieguldījumus un darbaspēku. Laika perioda no 2001. gada ir pieaudzis vidējo zivju apstrades uzņēmumu skaits un samazinajies lielo apstrades uzņēmumu skaits. Uzņēmumu struktūras izmaiņas veicinaja gan Krievijas 1998.gada ekonomiskas krīzes sekas, gan arī nespēja parorientēties uz citu valstu tirgiem un grūtības konkurēt šajos tirgos ar citas ES dalībvalstīs ražoto produkciju.

Svarīgs zivju apstrades sektora raksturotajs ir saražota produkcija- tas sortiments, apjoms un konkurētspēja tirgū. Kaut arī pēdējos gados kopēja saražotas produkcijas apjoma ievērojami samazinajies konservu ražošanas īpatsvars, vēl joprojam par nozīmīgako Latvija tradicionali ražoto zivju produkcijas veidu jaatzīst sterilizēti zivju konservi (34% no kopēja ražota zivju produkcijas apjoma, jo tie ir vieglak transportējami un ilgak uzglabajami. Konservu cena un pieprasījums tirgū pēdēja laika perioda ir vērtējams ka stabils. Lielako daļu no sagatavotajiem konserviem ieņem konservētas brētliņas un reņģes. Šo zivju konservu ražošana ir Latvija tradicionals Baltijas jūras zivju apstrades veids. Zivju konservēšana un atsevišķu zivju kūpinašana ir liela mēra atkarīga no izejvielu regularas piegades no piekrastes, Rīgas jūras līča un Baltijas jūras zvejniekiem. Citu zivju apstrade ir vairak atkarīga no importēto izejvielu pieejamības un cenas. Pēdējos gados Latvijas zivju apstrades un ražošanas sektoru negatīvi ietekmē dažadas krīzes, tai skaita, zivju krajumu stavokļa pasliktinašanas un tam sekojoša Latvijas nozvejas kvotu samazinašanas.

Lai arī Latvijas zivju produkcijas, tai skaita zivju konservu ražošanas apjomi laika posma no 2001. gada līdz 2003. gadam samazinajas, tomēr pēdējos gados zivju apstradē atkal ir vērojams kapums. No ta var secinat, ka uzņēmēji saskata perspektīvu zivju apstrades joma un veic nepieciešamas investīcijas, lai saglabatu un paplašinatu ražošanas iespējas. Par to liecina arī programmēšanas perioda no 2004.- 2006. gadam apgūtais sabiedriskais finansējums un realizētie projekti, kas galvenokart aptver uzņēmumu modernizaciju: laboratoriju sakartošanu, grīdu, sienu un griestu nomaiņu ražotnes u. tml.) ar mērķi uzlabot un pilnveidot higiēnas prasību ievērošanu.

2.Zivsaimniecības nozares ieguldījums tautsaimniecība un tas attīstība^[5]

Zivsaimniecības nozare Latvija parstav trīs galvenas darbības sfēras - zvejniecību, zivju apstradi un akvakultūru.

Zivsaimniecības ieguldījums iekšzemes kopprodukta 2006.gada bija 0,9 %, bet nozares īpatsvars kopēja pievienotaja vērtība - 0,1 %. 2006.gada saražotas zivju produkcijas vērtība bija gandrīz 143 miljoni eiro, kas ir par 6 % vairak ka 2005.gada. Zivsaimniecība ir viena no nedaudzajam Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kura ir vērojama pozitīva arējas tirdzniecības bilance. 2006.gada zivju eksports ievērojami palielinajas, arējas tirdzniecības bilancei sasniedzot 88,9 miljonus eiro.

2005.gada nozarē bija nodarbinati 11,6 tūkstoši iedzīvotaju, no kuriem 32,7 % stradaja zvejniecība, 64,4 % - zivju apstradē, bet 2,9 % - akvakultūras sektora. Lai arī zivsaimniecība ir nodarbinati tikai 1,1 % no valstī kopuma nodarbinatajiem, zivsaimniecībai ir svarīga loma reģionu sociali ekonomiskaja attīstība.

Nozarē stradajošo izglītības līmenis ir salīdzinoši zems. Zivsaimniecība šobrīd nodarbinati 4,9 % stradajošo ar augstako izglītību, 62,5 % - ar vidējo, 31,0 % - ar pamatskolas izglītību. Salīdzinajumam Latvija kopuma 2005.gada ar augstako izglītību bija 23,4 %, ar vidējo – 63,1 %, bet ar pamatskolas izglītību – 12,7 % no kopējo nodarbinato iedzīvotaju skaita.

Latvija ir ierobežotas iespējas iegūt profesionalu izglītību zivsaimniecības joma. Arī pieaugušo apmacība un kvalifikacijas paaugstinašanas iespējas ir ierobežotas. Pieejami ir kursi akvakultūra – zivkopība un vēžkopība. Zivsaimniecības apakšnozaru sekmīgai un vadītai attīstībai pietrūkst stradajošo pieredzes uzņēmējdarbības planošanas un attīstības joma. Zvejniekiem pietrūkst zinašanu zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana.

2.1. Zivju krajumu stavokli un ilgtspējīgu zvejniecību ietekmējošie faktori

Raugoties no zivju resursu viedokļa, Latvijas būtiska priekšrocība ir zvejas iespējas Baltijas jūra un Rīgas jūras līcī, ka arī zivju resursu pieejamība starptautisko organizaciju un trešo valstu ūdeņos. Zivju nozvejas Baltijas jūra un Rīgas jūras līci ievērojami ietekmē arī zivju apstrades jomas darbību, jo ta pamata balstas uz Baltijas jūra iegūtam zivju izejvielam. Ka negatīvs apstaklis būtu jamin tas, ka kvotu parvaldība notiek ikgadēji, nevis ilgtermiņa, tadējadi apgrūtinot zvejniecības un zivju apstrades uzņēmējdarbības planošanu, piemēram, attiecība uz ražošanas apjomiem, kuģu modernizēšanu, vai veco kuģu nomaiņu pret jauniem (ievērojot nosacījumu, ka kuģu iegade notiek bez sabiedriska finansējuma iesaistīšanas un nepalielinot kopējo zvejas flotes tonnažu un jaudu). Tapat Latvijai piešķirtas nozvejas kvotu iespējas ir parak mazas un tapēc nav adekvatas esošajai zvejas flotes kapacitatei. Tadējadi ka viena no nozīmīgakajam nakotnes aktivitatēm laika periodam līdz 2013.gadam varētu būt saistīta ar to pasakumu turpinašanu, kas ļautu sabalansēt zvejas floti atbilstoši Latvijai pieejamajiem zivju resursiem.

3. Konteksta radītaji ^[6]

Zivsaimniecības kopējais ieguldījums Latvijas tautsaimniecība.

Latvijas zvejnieku nozvejas dinamika tonnas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2003. – 2006.g

4. Latvijas zivsaimniecība Eiropas Savienība (ES).

Latvija Eiropas Savienība iestajas 2004. gada 1. maija, un līdz ar to mums jarēķinas ar ES noteiktajiem ierobežojumiem un noteiktajam regulam. Zivsaimniecības nozares attīstības virzienus ES-a nosaka ES Kopēja zivsaimniecības politika, kas paredz visam dalībvalstīm vienotas likumdošanas normas un stratēģiskas attīstības principus. Kopējas zivsaimniecības politikas mērķis ir ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošinašana, ņemot vēra bioloģiskos, ekonomiskos un socialos aspektus. Tas uzdevums ir aizsargat un saglabat jūras ūdeņu dzīvos resursus un noteikt šo resursu racionalu un atbildīgu izmantošanu, pamatojoties uz nozares ilgtspējīgas attīstības, atbilstošu ekonomisko un socialo apstakļu nodrošinašanu, ņemot vēra šo resursu izmantošanas ietekmi uz jūras ekosistēmu, ka arī ievērojot ražotaju un patērētaju vajadzības. ES-a zivsaimniecības nozares attīstības virzieni tiek noteikti visam ES dalībvalstīm kopīgi pieņemot lēmumus. Līdz ar to ir jarēķinas, ka šie lēmumi ne vienmēr var saskanēt ar Latvijas interesēm, jo dalībvalstīm savstarpēji japanak kompromiss.
Galvenas izmaiņas , kas skara zvejniecības sektoru pēc iestašanas ES, bija saistītas ar Latvijas Republikas ekonomiskas zonas zivju resursu izmantošanas tiesiska statusa maiņu, iekļaušanos vienotaja ES tirgū un ES Kopējas zivsaimniecības politikas ieviešanu.
Līdz ar Latvijas iestašanos ES-a, Latvijas Republikas ūdeņos aiz 12 jūras jūdžu piekrastes zonas var zvejot ES dalībvalstu zvejas kuģi. Līdzīgi arī Latvijas zvejniekiem ir tiesības un tie var brīvi zvejot Eiropas Kopienas ūdeņos (citu valstu ekonomiskajas zonas) Baltijas jūra, ievērojot konkrēto zivju sugu nozvejas kvotas un Baltijas jūras starptautiskajos zvejas noteikumos paredzētos zvejas lieguma rajonus. Savukart 12 jūras jūdžu piekrastes ūdeņos, atbilstoši Kopējas zivsaimniecības politikas principiem, dalībvalstīm ir tiesības noteikt aizliegumus citu valstu zvejnieku zvejai.

Arī zivju apstrades sektora, tapat ka zvejniecība, ir pieejami ES līdzekļi. To izmantošana ļaus modernizēt uzņēmumus, sakartot ražotnes atbilstoši ES higiēnas prasībam, ieviest vidi saudzējošas tehnoloģijas, vienlaikus uzlabojot produkcijas konkurētspēju un realizacijas iespējas vietēja un arvalstu tirgū. Minētas investīcijas sekmēs sociali-ekonomiskas situacijas stabilizēšanu piekrastes rajonos, kuros ir koncentrēti zivju apstrades uzņēmumi ( Skat. 1.attēlu). Tiek aktivizēta šo rajonu ekonomiska attīstība un nodrošinatas stabilas darba vietas iedzīvotajiem. Tapat zivju izejvielas apstrades vajadzībam no ES dalībvalstīm ir iespējams iegadaties bez ievedmuitas tarifiem. Diemžēl zivju izejvielu iegades nosacījumi no atsevišķam trešajam valstīm varētu būt apgrūtinati ievedmuitas tarifu ierobežojumu dēļ, ka rezultata var palielinaties cenas importētajai izejvielai no trešajam valstīm. Ja saldētai siļķei, siļķu filejai un makrelei ir noteiktas dažada veida muitas tarifu kvotas, kas no atsevišķam valstīm (piemēram, Norvēģija, Islande) ļauj tas ievest bez ievedmuitas piemērošanas, tad parējam okeana zivju izejvielam (sardīnes, sardinellas, stavridas) ievedmuitas likmes ievērojami palielinasies (par 2,2% līdz 23% atkarība no valstīm un noslēgtajiem līgumiem).

5. Metodiskie testi

5.1 Kura smadzeņu puslode dominē? Laba, kreisa vai integrala?

1. Vai tu labak atceries

a) sejas?

b) vardus?

c) abus vienadi labi ( slikti )?

2. Vai tu labak uztver

a) verbalu instrukciju?

b) vizualu / kinētisku instrukciju?

c) abi uztveres veidi ir pieņemami.

3. Ja tev jakarto eksamens (tests), vai tu dod priekšroku

a) daudzveidīgiem jautajumiem?

b) viena tipa jautajumiem?

c) abas pieejas apmierina?

4. Kad tu risini kadu problēmu, vai tu

a) risini to loģiska secība, planveidīgi?

b) sac no visparīga pieņēmuma un risini kļūdu un meklējumu ceļa?

c) īpaši prioritaru paņēmienu tev nav?

5. Vai labs tu esi

a) humoristisku stastiņu, joku stastītajs?

b) slikts anekdošu stastītajs, 'joku triecējs '?

c) viduvējs jokotajs?

6. Vai macības tu priekšroku dod

a) kustībam, darbībai?

b) stastījumam?

c) vienadi - gan kinētiskiem, gan verbaliem stimuliem?

7. Vai tu runajot lieto

a) bieži metaforas, salīdzinajumus?

b) reizēm metaforas, salīdzinajumus?

c) nekad neizsakies tēlaini, bet gan tieši un konkrēti?

8. Vai tu priekšroku dod

a) matematikai?

b) makslai?

c) mūzikai? 

9. Vai tu labak atceries, ja skolotajs

a) skaidro ar vardiem?

b) skaidro ar zīmējumiem?

c) skaidro ar vardiem vai zīmējumiem?

10. Vai tu

a) viegli apmaldies?

b) pat sveša vieta labi orientējies?

c)dažkart labi orientējies, bet gadas, ka arī viegli apmaldies?

Laba puslode-4

Kreisa puslode-4

Integrēta-2

Anketa macīšanas veida noteikšanai

1. Man ir stingri noteikti priekšstati par to, kas ir pareizs, kas nepareizs, kas ir

labs, kas slikts.

2. Es bieži rīkojos, nepardomajot savas rīcības sekas. X

3. Es mēdzu risinat problēmas, izmantojot 'soli pa solim'.

4. Es uzskatu, ka oficialas procedūras un politika ierobežo cilvēku. X

5. Man ir tada cilvēka reputacija, kurš saka, ko doma, vienkarši un bez

aplinkiem. X

6. Es bieži konstatēju, ka darbības, kas balstītas uz jūtam, ir tikpat sapratīgas, ka

tas, kuras balstītas uz rūpīgam pardomam un analīzi.

7. Man patīk tads darbs, kura man ir laiks pamatīgi sagatavoties un īstenot

uzdevumus.

8. Es bieži uzdodu cilvēkiem jautajumus par viņu apsvērumiem, kas motivē viņu

rīcību.

9. Vissvarīgakais ir, lai kaut kas darbotos praksē. 

10. Es aktīvi meklēju jaunu pieredzi. 

11. Kad es uzzinu par jaunu ideju vai pieeju, es nekavējoties mēģinu to ieviest

praksē. X

12. Es atbalstu pašdisciplīnu, piemēram, sekoju savai diētai, regulari vingroju.

dzīvoju pēc noteikta dienas režīma, utt. 

13. Es lepojos ar rūpīgi pedantu darbu.

14. Es vislabak saprotos ar loģiskiem, analītiskiem cilvēkiem un ne tik labi ar

spontaniem, 'neracionaliem' cilvēkiem. X

15. Es rūpīgi analizēju man pieejamos datus un nemēdzu steigties ar

slēdzieniem. X

16. Man patīk rūpīgi pardomat lēmumu, pēc tam, kad esmu apsvēris visas

alternatīvas.

17. Man pievilcīgakas liekas jaunas, neparastas, neka praktiskas idejas. X

18. Man nepatīk dezorganizacija, es vēlos, lai visas lietas atbilstu kadam

noteiktam paraugam.

19. Es pieņemu un izpildu noteiktas procedūras tada mēra, cik es uzskatu tas par

efektīvu veidu, ka paveikt darbu. X

20. Man patīk saistīt savas darbības ar visparīgu principu.

21. Diskusijas man patīk tūlīt ķerties pie lietas.

22. Manas attiecības ar darba kolēģiem ir vēsas un oficialas. X

23. Es priecajos par iespēju uzsakt kaut ko jaunu un atšķirīgu. 

24. Man patīk jautri, spontani cilvēki.

25. Līdz pieņemu lēmumu, es lielu uzmanību pievēršu detaļam. 

26. Man ir grūti impulsīvi radīt idejas. X

27. Es uzskatu, ka nepieciešams tūlīt runat par konkrētu lietu.

28. Es izvairos parak atri izdarīt slēdzienus. X

29. Es vēlos, lai man būtu pieejami pēc iespējas vairak informacijas avotu -jo

vairak informacijas pardomam, jo labak. 

30. Vieglpratīgi cilvēki, kuri neuztver lietas nopietni, mani kaitina. X

31. Pirms izsaku savas domas, es ieklausos citu cilvēku viedoklī.

32. Es mēdzu būt atklats par to, ka es jūtos. X

33. Diskusiju laika man patīk novērot citu dalībnieku rīcību. 

34. Es dodu priekšroku spontanai, elastīgai reakcijai uz notikumiem, nevis

savlaicīgai planošanai. X

35. Man patīk tadi darba organizēšanas paņēmieni, ka piemēram, tīklu analīze,

tabulas, programmas, planošana neparedzētiem gadījumiem, u.c. X

36. Esmu norūpējies, ja man jasasteidz darbs, lai pabeigtu to īsa termiņa.

37. Es mēdzu vērtēt cilvēku idejas pēc to praktiska pielietojuma iespējam. X

38. Klusi. domīgi cilvēki man liek justies neērti. X

39. Cilvēki, kas visu dara steiga, mani kaitina.

40. Ir svarīgak priecaties par pašreizējo brīdi, neka domat par pagatni vai nakotni. 

41. Es uzskatu, ka lēmumi, kas pieņemti pēc visas informacijas rūpīgas analīzes,

ir sapratīgaki par tiem, kuri balstīti uz intuīciju. X

42. Es vēlos, lai viss būtu perfekti.

43. Diskusiju laika es parasti naku klaja ar daudzam spontanam idejam. 

44. Sanaksmēs es izsaku praktiskas, realas idejas. 

45. Bieži vien likumi pastav, lai tos parkaptu. X

46. Es dodu priekšroku paskatīties uz situaciju no malas un apsvērt visus

aspektus. X

47. Es bieži saskatu nepilnības un nekonsekvences citu cilvēku argumentos. 

48. Vispar es runaju vairak neka klausos. X

49. Es bieži saskatu labakus, praktiskakus veidus, ka paveikt lietas. 

50. Es uzskatu, ka rakstiskiem ziņojumiem jabūt īsiem un konkrētiem. X

51. Es domaju, ka racionalai, loģiskai domašanai ir jagūst parsvars.

52. Es mēdzu ar cilvēkiem parrunat konkrētas lietas, nevis iesaistīties sabiedriska

rakstura saruna. X

53. Man patīk cilvēki ar realistisku, nevis teorētisku pieeju.

54. Diskusijas es kļūstu nepacietīgs, ja tiek runats par mazsvarīgam lietam, vai

dalībnieki novirzas no tēmas.

55. Ja man jaraksta ziņojums, es sagatavoju daudzus melnrakstus, pirms izvēlos

galīgo variantu. X

56. Es ar nepacietību gaidu, kad varēšu izmēģinat, ka lietas darbojas prakse. X

57. Man patīk rast risinajumu, izmantojot loģisko pieeju. 

58. Man patīk būt cilvēkam, , kurš daudz runa.

59. Diskusijas bieži atklajas, ka es esmu realists, mudinu cilvēkus nenovirzīties

no tēmas un izvairos izteikt nepamatotus pieņēmumus. X

60. Man patīk apsvērt alternatīvas, pirms es pieņemu lēmumus.

61. Diskusijas ar citiem, es konstatēju, ka esmu vismazak aizravies un esmu pats

objektīvakais. X

62. Diskusiju laika es visbiežak mēdzu pierauties maliņa, nevis uzņemties vadību

un daudz runat. X

63. Man patīk, ja ir iespējams pašreizējo situaciju saistīt ar ilgtermiņa plašaku

perspektīvu. X

64. Kad man kaut kas neizdodas, es parak neuztraucos, un uztveru to ka pieredzi. 

65. Es nemēdzu pieņemt nepardomatas, spontanas idejas, jo uzskatu, ka tas nav

praktiskas. X

66. Pirms kaut ko darīt, vislabak būtu kartīgi pardomat. X

67. Parasti es vairak klausos neka runaju. 

68. Es mēdzu parmest cilvēkiem, kuriem ir grūti pieņemt loģisku pieeju.

69. Vairuma gadījumu es uzskatu, ka mērķis attaisno līdzekļus.

70. Es varu aizvainot cilvēkus, galvenais, ka darbs tiek padarīts. X

71. Mani iegrožo oficiali noteikti mērķi un plani. X

72. Es parasti esmu viens no tiem cilvēkiem, kas viesības padara interesantas.

73. Es izmantoju jebkuru līdzekli, lai paveiktu darbu. 

74. Mani atri nogurdina metodisks, detalizēts darbs. X

75. Man patīk izpētīt pamatpieņēmumus, principus un teorijas, kuras ir lietu un

notikumu pamata. X

76. Man vienmēr interesē uzzinat cilvēku domas. 

77. Man patīk, ja sanaksmes notiek metodiski, pieturoties pie darba kartības, utt.

78. Es izvairos no subjektīvam vai neskaidram tēmam.

79. Man patīk krīzes situacijas, drama un uztraukums. X

80. Cilvēki bieži uzskata, ka esmu vienaldzīgs pret viņu jūtam. X

Apzīmējumi:

 - piekrītu apgalvojumam

X – nepiekrītu apgalvojumam

Aktīvists-8

Domatajs-11

Teorētiķis-12

Pragmatiķis-8

Secinajumi

Latvijas valsts zivsaimniecības nozares vēsture ir ļoti sena un bagata ar tradīcijam.

Tapat ka citas Latvijas tautsaimniecības nozares, arī zivsaimniecība dod savu ieguldījumu valsts attīstība, t.i. darba vietas iedzīvotajiem dažados Latvijas reģionos, zivju produkti ieņem nozīmīgu vietu eksportpreču saraksta, iekšējas infrastruktūras attīstība, dabas aizsardzība un ūdens kvalitates uzlabošana.

Nozares attīstība prasa īpašu uzmanību, jo grūti kontrolēt zivju krajumus jūras, jo jaņem vēra specifiskie dabas apstakļi.

Latvija, iestajoties Eiropas Savienība, ir kļuvusi daudz atkarīgaka no dažadam regulam, taču tai paša laika, „ES nauda” ir devusi lielu ietekmi nozares attīstība un infrastruktūras uzlabošana.

Macīšanas metodikas ir ļoti dažadas, un tas liela mēra ir atkarīgas no katra cilvēka rakstura, īpašībam un paradumiem individuali.

Literatūras saraksts.

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Rīcības programmai Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvija 2007. – 2013.gadam. [elektroniskais resurss], Zemkopības ministrija: Zivsaimniecība. Resurss apskatīts 2007. gada 3.novembrī - https://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1039&id=5371

Ievads studiju nozarē „Ekonomika” un „Uzņēmējdarbība un vadīšana”: macību līdzeklis/ K. Didenko, A. Lanka, A. Janbicka, A. Zvejnieks, J. Briedis, R. Počs. – Rīga: RTU, 2002. – 106 lpp.

Zivsaimniecības nozares Nacionalais stratēģiskais plans 2007.- 2013. gadam. [elektroniskais resurss], Valsts zivsaimniecības parvalde. Resurss apskatīts 2007. gada 3. novembrī - https://www.vzp.gov.lv/index.php?sadala=128&id=279

„Latvijas zivsaimniecība 2004”: SIA „Zivsaimniecības informacijas birojs” – Rīga: Zivju fonds, 2004. – 320 lpp.

Valsts aģentūra „Latvijas zivju resursu aģentūra” [elektroniskais resurss], 2006. gada zivsaimniecības publiskais parskats. Resurss apskatīts 2007. gada 4. novembrī - https://www.latzra.lv/doc_upl/LZRA_publ_parsk_2OO6(2).pdf?PHPSESSID=5414dfb4671108f72d57a6510be63464

Valsts zivsaimniecības parvaldes majas lapa. Resurss apskatīts 2007. gada 4. novembrī - https://www.vzp.gov.lv/?sadala=153