Agrita Kalsnava, homeopate - Modernaka gadsimta slimība

Agrita Kalsnava, homeopate

Modernaka gadsimta slimība

Neiroveģetodistonijas nosaukums atspoguļo procesu — ka realas sapes un konkrēti simptomi kombinējas ar neadekvatam norisēm nervu sistēma.

Tatad svarīgs ir jautajums, ka veģetatīva sistēma strada, no ka ta ir atkarīga un kapēc ta dažkart rada problēmas. Ikdienišķa forma visas dzīves laika mēs saskaramies ar veģetatīvajam reakcijam: raksturīgs piemērs ir studenta vai skolēna uztraukums pirms eksamena, kad dažiem ir jaskrien biežak uz tualeti, citiem svīst rokas, vēl citiem tas kļūst parlieku siltas vai, gluži otradi – ledus aukstas. Pie šīm normalajam reakcijam pieskaitami arī saraukumi pirms publiskam uzstašanas reizēm – vieniem trīc rokas, citam sitas sirds, nakamajam paliek sausa mute, bet vēl kadam – traucē kamols kakla. Visas nosauktas ir pilnīgi normalas veģetatīvas nervu sistēmas reakcijas ka atbilde uz stresa situaciju. Tas ir veselīgas reakcijas, ko rada organisma „izsviesta” adrenalīna deva, palīdzot mobilizēties un tikt gala ar problēmam.

Taču ir situacijas, kad šī pati organismam tik nepieciešama un noderīga sistēma, funkcionējot tieši tapat ka iepriekš aprakstīts, var radīt mums lielas problēmas, kas izpaužas ka pēkšņas, ar realu stresu nesaistītas lēkmes. Uz līdzenas vietas, bez iemesla, majas, veikala vai kada gluži sadzīviska situacija, sakas trauksmes lēkme, panika, svīšana, reiboņi, ģīboņi, naves bailes, slikta dūša, karstuma sajūta, sirdsklauves, trīce, vajums utt.. Simptomatika var kombinēties — tiem nav jabūt visiem šaja pilnaja komplekta nosauktajiem — var būt tikai kadi divi simptomi. Visai bieži šadai lēkmei pat nav arējo simptomu, tadu ka svīšana, vai vajums – galvenais ir trauksme, bailes, ka mirs pats vai kads tuvinieks, netverama vēlme kaut kur skriet u.c. Šīs pēkšņi uznakušas sajūtas rada bailes, jo cilvēks nesaprot, kas ar viņu notiek, tas, savukart, pastiprina sajūtas un „dzen uz priekšu” simptomus. Rodas pamatots jautajums – kas ir šo lēkmju cēlonis?

Kredītu un reklamu iznīcinošais spēks

No medicīniska viedokļa, meklējot kadus taustamus, redzamus, „materialus” izskaidrojumus, varam minēt traumas, piemēram, smadzeņu satricinajumus. Dažkart minētie traucējumi rodas pēc kadam infekcijas slimībam, tadam ka meningīts vai encefalīts, bet tas  var būt visparastakas vīrusu infekcijas, pat nesaistīti ar galvas smadzeņu darbību, jo mūsdienas vīrusi ir tik daudz, iedarbojoties dažadi un dažadiem organiem, tai skaita arī uz psihi. Bet, manuprat, ka galvenais cēlonis aplūkojams mūsu dzīvesveids, ilgstošas stresa situacijas, bailes par rītdienu, nepardomatas slodzes ko uzņemamies un sevi izdzenam. Viena brīdī organisms padodas un „nolaiž rokas”. Praksē man nereti nakas satapties ar gadījumiem, kad nopietnas sūdzības rodas cilvēkiem pašos spēka gados, kam it ka viss dzīvē ir kartība, kuri ir gajuši ka zvēri, lai sev nodrošinatu visu sociali nepieciešamo komplektu – labi apmaksatu un prestižu darbu, maju, ģimeni. Ka pašsaprotama lieta ir kļuvuši kredīti, kas zemapziņai dod milzīgu spiedienu, jo ta ir finansiala atkarība. Taču tas viss nenak bez problēmam, patiesība es pat varu teikt — tas ir neizbēgamas. Kadēļ tas ta? Ilgstošu periodu cilvēks ir ticis ar visu gala, visu ir nokartojis un viņaprat, savu dzīvi ir pilnība savedis ideala kartība. Bet pēc kada laika, pēc pusgada vai gada pēkšņi sakas lēkmes, ko rada bijuša stresa atbildes reakcijas. Kamēr viss iet labi, kamēr lietas iet no rokas cilvēks darbojoties apmierina savu psihoemocionalo pasauli — viss ir lieliski un kartība. Tas nav stress, kas sabeidz veselību. Tas ir normali. Es runaju par gadījumiem, kad kredīts sak žņaugt, kad dzīvē rodas sarežģījumi, ko, citkart varētu normali atrisinat, bet sagrabto darbu, atbildības un kredītu slogs to neļauj. Es runaju par laiku, kad kaut kada iemesla dēļ rodas problēmas, kas parslodzes un pardrošības dēļ kļūst par ļoti lielam problēmam.

Proti, viss atkarīgs no ta, cik ļoti mēs esam materialas pasaules vergi un cik ļoti mēs varam būt merkantīlisma brīvi.

Vēl spiedienu zemapziņai rada nenormala informacijas parbagatība — televīzija, radio, visdažadaka reklama. Mēs saņemam informaciju pašiem negribot. Vairs nav iespējams klusi un mierīgi soļot pa ielu un domat savas domas – „nak virsū” plakati un skatlogi ar kliedzošam ziņam. Pat, ja šķietami nepievēršam uzmanību, caur redzi vēstijums tomēr nonak zemapziņa, kura nosēžas mums nevajadzīga, negribēta informacija, piepildot „tukšos plauktiņus”, tadējadi piesarņojot smadzeņu procesus. Viena brīdi zemapziņa vairs neiztur. Derīgai informacijai vairs nav vietas, cietais disks ir pilns! Mēs vairs nespējam sevi sakartot, nolīdzsvarot savu garīgo pasauli, kas rada jau iepriekš minētas destruktīvas izmaiņas. Kad sakas lēkmes, cilvēks vēršas pie visiem sev zinamajiem dakteriem, tiek veiktas visas iespējamas medicīniskas parbaudes sakot ar elektromagnētisko rezonansi un beidzot kompjūtertomografiju, tiek izdarītas visas analīzes — rītas kobras un nodotas asinis. Un tad cilvēks saņem faktiski ļoti bēdīgu slēdzienu: «Jums viss ir kartība. Jūs esat pilnīgi vesels!» Bēdīgs šīs slēdziens ir tadēļ, ka pacientam uzdzen vēl lielakas bailes un stresu. Viņš vairs nesaprot ka dzīvot talak – paradas iedomas, ka tad, ja nepatīkamas, slimīgas izjūtas progresēs, viņš viena jauka brīdī sajuks prata! Šis, starp citu, ir ļoti raksturīgs simptoms, atklajot, cik ļoti izmisuši un nelaimīgi jūtas slimnieki, kas cieš no veģetatīvas distonijas.

Es neesmu pret kredītiem, ja tie tiek ņemti ar pratu, bet, manuprat ir muļķīgi apaugt ar bezjēdzīgiem paradiem par arvien jaunaka modeļa mobilo telefonu, automobili vai citadam dižmanīgam lietam. Vajag saprast, ka šīs dzīvesveids mums tiek uzspiests caur reklamam un mēs tiekam padarīti par atkarīgajiem! Tam visam ir jaspēj nostavēt pretim. Citadi var sanakt, ka vienīgais ieguvums, ko dabūjam iegadajot mantu, kurai līdzi nak parada nasta, un, kas viena brīdī mums psiholoģiski sagrauj, ir smaga slimība. Protams, ir cilvēki, kuru ienakumi ļauj lietas iepirkt brīvi, bet lielakai daļai ta nav, taču viņi par katru cenu cenšas turēt līdzi, iegūstot nevis modes prasībam atbilstošu dzīvi, bet gan modernako šī gadsimta slimību.

Palīdzēs homeopatija

Risinajumi, ko piedava klasiska medicīna, ir diezgan nabadzīgi, jo tiek piedavati, piemēram nomierinošie līdzekļi, — trankvilizatori. Citiem simptomi tiek traktēti ka depresija (un parasti veģetatīva distonija neizbēgami rada depresīvus stavokļus) un tad trankvilizatori tiek miksēti ar antisdepresantiem. Parasti no šīm stiprajam zalēm, kas darbojas uz psihi, liela labuma nav, tikai zemapziņas dziļuma procesi attīstas vēl vairak.

Manuprat veģetatīvas distonijas gadījuma tikai ar homeopatijas palīdzību ir iespējams kaut ko nolīdzsvarot un atjaunot. Cilvēka kopējais dzīvības spēks ir ticis izsists no ierindas. Tas ir vai nu jaatjauno vai ar sekmīgi ievadītu pareju janokompensē trūkstoša enerģija. Nekada gadījuma nedrīkst šos dzīvības spēkus bloķēt ar nomierinošiem līdzekļiem! Blokatori stavokli tikai pasliktinas! Būtiski saprast, kur sakņojas problēma, un tad ar homeopatiskiem līdzekļiem dabūt atpakaļ organisma līdzsvaru. Parasti, ja vien tiek precīzi ievēroti homeopata noradījumi tas arī izdotas. Process notiek lēnam, bet viss pakapeniski noregulējas.

Pats sava dzīvesveida veidotajs!

Daudzi pacienti, runajot par iemesliem un pat saprotot, ka tas ir bijis parak saspringts dzīves ritms, parak liela slodze un atbildības līmenis, mēdz teikt: «Bet citadi jau šodien nevar!» Es vēlos iebilst. Mums ikkatram ir sava griba, katram pašam ir jaizvēlas savs dzīvesveids un sava dzīves filozofija. Un spekulēt ar to, ka mūs politiska un sociala sistēma ”iedzina stūrī” un „vajadzēja pirkt dzīvokli” un bija „jastrada vēl vairak” un „jaņem kredīts”. Šadi domajot, mēs apstiprinam, ka nespējam pastavīgi lemt par savu dzīvi, ka mēs ka tads aitu bars tikai ejam un daram nedomajot līdzi. Manuprat, tas nav pareizakais, ka dzīvot savu vienīgo mūžu. Neviens nelika mums ņemt kredītus un stradat 14 stundas diennaktī! Jebkura situacija ir iespējams daudz ko mainīt un sakt dzīvot citadi, strikti sev pasakot: «Turpmak es dzīvošu savadak!» Kas mums liedz celties no rīta piecos, pameditēt, nodarboties ar jogu, veikt rīta pastaigu, pasēdēt sveces gaisma un nolīdzsvarot savu domašanu? Tas viss palīdzēs sakartot emocionalo pasauli.

Apsteidz distoniju!

Psiholoģiski smagos dzīves brīžos ir jaapzinas, ka pat tad, kad parslodzes ir garam un jūs ar tam esat veiksmīgi tikuši gala, nedrīkst kliegt: «Urra!», jo atsitiens naks mirkli vēlak. Taču laba ziņa ir– to zinot, mēs varam sagatavoties – sevi pasaudzējot, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, palīdzot organismam atgriezties normalaja ritma. Tas nozīmē, ka, iespējams, vajadzēs mainīt dzīvesveidu, ka arī būtu vērts aprunaties ar homeopatu, kurš palīdzētu noņemt organismam stresa laika radītas traumas sekas. Klasiskaja medicīna tads jēdziens ka „traumas sekas” nepastav, nav arī medikamentu, ar ko tas varētu nomakt. Bet tas ir jadara, lai nebūtu viļņa atsitiena.

Tatad, ja mums ir liels negatīvu emociju blaķis, pēc tam organismam būt jadod atslodze, jaaiziet pie homeopata un ta arī japasaka: «Man bija stress. Palīdziet man tikt gala ar sekam, kuras vēl tikai būs!» Mūsu organisms ir pelnījis, ka par parslodzi, par to visu, ko viņš mūsu laba ir veicis, tas dabūtu kaut ko atpakaļ mieru, veselību un harmoniju.