BEZIEMESLA SAPJU SLIMĪBA

BEZIEMESLA SAPJU SLIMĪBA

Ja runajam par neirocirkularo distoniju, jeb simptomiem, ko izraisa traucējumi nervu sistēma, tad jasak ar to, ka tadas realas slimības ar šadu nosaukumu būtība nav. Laika gaita šīm izpausmēm apzīmējumi ir mainījušies. Šobrīd moderni tas dēvēt par parsomotoformam saslimšanam, bet senak to sauca par hipohondriju - joprojam diagnožu klasifikatora tiek izdomati arī citi nosaukumi, atkarība no ta, kas cilvēkam kait, kadi simptomi tiek uzskaitīti. Tomēr ērtuma labad pieturēsimies pie vienota termina „veģetatīva distonija”, jo tieši šis apzīmējums gadiem ilgi visbiežak ticis lietots pacientiem, kas apmeklēja arstu ar jokainam sūdzībam – tadam, kuram reali nevar piemeklēt nevienu slimību. Piemēram, ja cilvēkam ir miokarda infarkts, viņam ir konkrētas sūdzības un simptomi. Bet veģetatīvas distonijas gadījuma pacients vēršas pie arsta ar stipri izteiktu emocionalu pardzīvojumu par saslimšanu, bet konkrēto sūdzību komplekts ir tads, ka diagnozi uzstadīt nav iespējams: pacients sūdzas, ka viņam sap sirds, jeb ir sirdsklauves, taču kardiogramma uzrada normalu sirdsdarbību bez ritma traucējumiem. Tada gadījuma jadoma, ka, iespējams, šie te simptomi ir vairak vai mazak psihoemocionalas vai emocionalas dabas nevis realu organisku traucējumu rezultats.

Kadēļ nervu sistēma pēkšņi sagada mums šadus nepatīkamus parsteigumus? Lai to saprastu, vispirms ir jaiepazīstas ar normalu šīs sistēmas darbību un tas uzdevumiem mūsu organisma.

Ka darbojas nervu sistēma?

Ķermeņa fizioloģijas neapzinatu neiralo kontroli veic autonoma nervu sistēma. Ta iedalas parasimpatiskaja un simpatiskaja nervu sistēma. Šīs sistēmas inervē jeb „darbina” organu sistēmas, ko mēs paši ar pratu nespējam. Proti, ja rokas un kajas kustinam apzinati, tad, piemēram, sirdsdarbību mēs apzinati neietekmējam. Tas nozīmē, ka nervu sistēma rīkojas pielagojoties apkartējais situacijai, kaut vai fiziskai slodzei: ja cilvēks uzsak ļoti atri skriet, sirds, lai pievadītu skabekli viņa muskuļiem, arī sak stradat pastiprinati. Šos procesu regulē autonoma nervu sistēma.

Organisma sistēmas, kas tiek intervētas ar nervu sistēmas palīdzību bez mūsu apziņas dalības ir:

• kardiovarkulara, jeb sirds – asinsvadu,
• respiratora jeb elpošanas,
• gluda muskulatūra, kas izvietota gastroitrastoralaja trakta,
• ka arī visi dziedzeri.

Par nervu sistēmas galveno atrašanas vietu varam uzskatīt smadzeņu stumbru un pieres daivu. Nervu sistēmas darbojas saskaņoti, tadējadi organizējot organisma funkcionēšanu, arī paaugstinata stresa apstakļos. Tas nozīmē, ka nervu sistēma ir līdzeklis, kas mūs nekavējoties piemēro situacijam, kas ir saistītas ar trauksmi. Ja rodas neparasts gadījums, sistēma ieslēdzas un paradas tieši šai situacijai nepieciešamie efekti, palīdzot cilvēkam tikt gala ar arkartas apstakļiem.

Neveselīga trauksme

Arkartas apstakļi tieši tadēļ tik saukti par arkartas, ka tie nav pastavīgi un ir parejoši. Mēs parvaram nepieredzētos šķēršļus un normala dzīve turpinas. Taču dažiem cilvēkiem trauksme un tas izraisītie simptomi rodas bez arējiem iemesliem, turklat pietiekami bieži, lai izraisītu slimīgas izjūtas. Tieši tapēc pacientus ar neskaidram sūdzībam sūta pie psihoterapeita, lai atklatu, kas viņos šo trauksmi uztur un kadēļ ta paradas, pastarpinati izraisot dažadas ķermeņa reakcijas. Slimības gaitu ir vieglak regulēt, ja slimnieks saprot, kapēc viņam šie simptomi rodas. Taču tas (iemesla noteikšana) nav tik viegli izdarams, jo trauksmes sajūtas ģenerēšana notiek zemapziņa – kadu asociaciju, kuras viņš pat neapzinas, iespaidota. Proti, ikdiena esošas situacijas pacienta uzjundī neapzinatas asociacijas, radot trauksmes sajūtu ar visiem tai piederošajiem simptomiem. Piemēram, darba kolektīva situacijas parasti ir līdzīgas – stresi un smagaki darba posmi mijas ar atslabumiem, taču cilvēks ar veģetatīvo distoniju it ka „ieciklējas” tieši uz stresa situacijam, turklat katra ierašanas darba vieta vai asociacijas ar viņa tiešajiem darba pienakumiem acumirklī provocē trauksmi, piedevam tas taču notiek katru dienu! Tas nozīmē, ka KATRU DIENU šadam pacientam var būt sirdsklauves, jo viņa organisms gatavo aizsardzības fonu pret trauksmi un bailēm. Rezultats – sapes sirds rajona, paatrinata sirdsdarbība, diskomforts, un cietējs, protams, izdara normalus secinajumus — ka jebkurš cilvēks — ka viņam ir slima sirds. Pie tam tas viss liela mēra ir saistīts ar paaugstinatu emocionalo fonu, tas nozīmē, ka slimīgais stavoklis viņu ļoti uztrauc. Uztraukums, savukart, vēl vairak pastiprina simptomus, cilvēks turpina vairot savas trauksmes un bažas, pieaudzējot simptomus ar jaunu spēku. Ļaunakais, ka medikamentozas arstēšanas šai gadījuma praktiski nav. Protams, var mazinat simptomus, , bet tas neveicina pilnīgu izveseļošanos.

Ciešanas bez iemesla

Kadus simptomus parasti izjūt cilvēki, kuri cieš no veģetatīvas distonoijias?

Biežakas sūdzības ir sapes sirdī, elpošanas grūtības, nepatīkamas žņaudzošas sajūtas kakla vai aiz krūšu kaula, sapes vēdera, slikta dūša, vēdera izejas traucējumi, bezmiegs, nervozitate. Bieži vien šiem cilvēkiem veģetatīva nervu sistēma ir labilaka ne tikai trauksmi radošas situacijas, bet arī kopuma. Tas nozīmē, ka ta reaģē ne tikai uz trauksmi, bet arī ar izteiktaku asinsvadu spazmēšanos. Šai gadījuma ka papildus simptoms var būt aukstas rokas un kajas, roku svīšana, it īpaši, ja ir stresa situacijas, sirdsklauves.

Visnepatīkamakais situacija ir tas, ka sapes, diskomforts un sūdzības ir realas un cilvēks no ta patiesi cieš, bet nav iespējams atrast iemeslu un tadējadi pacienta kartītē tiek ierakstīta universala diagnoze – neirocirkulara distonija vai arī pēc klasifikatora tiek atrasts kads jaunaks šīs diagnozes variants. Un tad sūta pacientu majas, kur viņš cieš vēl vairak. Piedevam cietējam vienmēr paliek bažas, ka viņš ir smagi slims, trauksme un bailes neatstajas un pat palielinas. Visgrūtakais šiem cilvēkiem ir palīdzēt tieši tapēc ka to gandrīz nemaz neļauj izdarīt viņu psiho emocionalais stavoklis. Šie pacienti vienmēr ir aizdomīgi uzskatot, ka viņiem ir kada smaga slimība, kas izraisa visus minētos simptomus un ir grūti parliecinami, ka ta ir viņu autonoma nervu sistēma, kura neadekvati reaģē uz trauksmi.

Apiet trauksmei ar līkumu!

Ļoti grūti arstēt veģetatīvo distoniju cilvēkiem, kas pieraduši visas veselības problēmas risinat ar tableti, jo medikamenti šai gadījuma nepalīdzēs jeb palīdzēs īslaicīgi. Kaut gan – nereti tablete var arī palīdzēt, radot pašapmierinajuma sajūtu, ka es „dzeru zales un palīdzu savam ķermenim atveseļoties”. Ta ir ticība tabletēm!

Kadus medikamentus parasti lieto, ja diagnosticēta veģetatīva distonija? Parasti lieto nomierinošus preparatus. Iedzerot trauksmi samazinošus līdzekļus ta tiek nospiesta, līdz ar to organisms vairs neuztver. Piedevam tabletes nevar dzert ilgstoši, jo neizbēgami radīsies atkarība, radot daudz lielakas problēmas. Tas nozīmē, ka jautajums ir jarisina daudz savadak. Šaja situacija, manuprat, ļoti laba lieta ir autogēnais treniņš. To iespējams apgūt gan specialista vadība, gan pašmacības ceļa, ir arī daudzas gramatas par šo treniņa veidu.

Viena lieta ir autogēnie treniņi, bet nakama – izpratne. Ir jatic savam arstam un jasaprot, ka tas, ko viņš tev saka, ka tu esi vesels, ka ta arī ir. Jo, kamēr tu sevī uzturēsi sevī slimības apziņu, tikmēr tu kultivē esošos simptomus. Hipohondrija – ta ir parliecība par to, ka tu esi slims. Sapes ir, simptomi ir, taču jaieklausas arsta, kad tas apliecina - tie ir pastiprinata atbilde uz iekšējo trauksmi.

Svarīgi ir aktīvs dzīves veids – fizkultūra un norūdīšanas. Ir svarīgi, ka mēs ar sevi nodarbojamies, ar savu fizisko ķermeni. Tad mums vienkarši ir daudz mazak laika domat, ka mums kaut kas sap! Dažkart cilvēks vienkarši aizejot uz sporta zali, darot sev tīkamu darbu, it ka atgriežas sava pagatnē, kad bija vesels un vingrs. Būtiski ir arī tas, ka arsts viņam ir nozīmējis vingrot, apgalvojot, ka tas noteikti palīdzēs! Un ta tas arī notiek! Un patiesība tas nav iedomu dēļ, jo trenējot ķermeni, mēs trenējam arī savas reakcijas, kuras kļūst noturīgakas un regulējamakas.

Vēl – nevajag satraukties un iebilst ģimenes arstam sakot: «Es taču neesmu traks!», kad tas iesaka apmeklēt psihoterapeitu. Ja aizejot pie psihoterapeita tiek atrasts cēlonis un tu to saproti, tad vari sava dzīvē situacijas veidot ta, lai šie te trauksmi provocējošie faktori tiktu apieti ar līkumu!