Nervu sistēmas dinamika

Nervu sistēmas dinamika.

Pirmo reizi individualas atšķirības pozitīvo un negatīvo refleksu paradīšanas atruma suņiem atzīmēja Pavlovs (1951), kas arī lika pamatu suņu dalījumam 3 tipos: uzbudinamie, bremzētie un centralie. Vēlaks nosacījuma refleksu paradīšanas īpatnības Pavlovs atzīmēja ka atšķirīgas pēc nervu sistēmas spēka.

V.D. Ņebiļicins (1963) apkopoja literatūru par nosacījuma refleksu paradīšanas atrumu salīdzinajuma ar cilvēkiem un dzīvniekiem, un viņš nonaca pie secinajuma par šo parametru neatkarību nervu sistēmas darbība. Analoģisku secinajumu veica viņš arī 1966 gada, salīdzinot nosacījuma refleksu paradīšanas atrumu un nervu sistēmas labilitati. Šie rezultati ļava Ņebeļickim (1966) noteikt jaunu nervu sistēmas īpašību – “dinamiskumu”, kura pamata ir – vieglums un atrums smadzeņu struktūru nervu procesu ģeneracija formējot uzbudinajuma un bremzēšanas nosacījuma reakcijas. Sistēma ar noslieci uz pozitīvo saikņu atru apguvi būs dinamiska attīstība uz uzbudinajumu, bet sistēma atri veidojoša bremzējošus refleksus būs dinamiska attiecība uz bremzēšanu. Nervu sistēmas dinamikas attiecība uz uzbudinajumu vērtēšanai izmanto atruma un viegluma pozitīvo nosacījuma refleksu veidošanas parametrus.

Dažos darbos EKG fona raksturīgakie ritmi saistas ar nervu sistēmas dinamiku. a - ritma biežums un enerģija liela mēra atkarīga no bremzēšanas procesu dinamikas, bet a - indekss vienadi saistīts gan ar bremzēšanas , gan ar uzbudinajuma dinamiku. Personam ar augstu bremzēšanas procesa dinamiku raksturīgs retaks a - ritms, bet lielaka nozīme summarajai enerģijai a - līnijas.

Individualas atšķirības orientējošo reakciju rakstura Ņebeļicins paskaidro ka nervu sistēma dinamikas izpaušanas.

Nervu sistēmas dinamikas psiholoģiskas prasības netika pilnīgi izpētītas. S. Voicu un T. Olfeanu (1972) pieradīja, ka personam ar augstu bremzēšanas dinamiku raksturīga viegla uzmanības parslēgšana. O. Halmiova, A. Uherik (1972) izveidoja dinamikas indikatoru korelaciju ar noradījumiem uz ekstra – intraversiju.

Ņebeļickis (1966) uzskatīja, ka nervu sistēmas dinamika ir pamata pie iemacīšanas – visplašakaja šī varda nozīmē. Bet eksperimentu pētījumu rezultati neļauj izskatīt šo nervu sistēmas īpašību tik plaša aspekta. Jaatzīmē, ka nervu sistēmas dinamika kopuma vēl nav pilnīgi izpētīta.