Nervu sistēmas kustīgums un labilitate

Nervu sistēmas kustīgums un labilitate.

Koncepcija par nervu sistēmas kustīgumu veidojas Pavlova skola viņa dzīves pēdējos gados. Pavlovs nosaka kustīgumu ka spēju atri, pēc iekšēja pieprasījuma dot vietu, parspēku vienam kairinajumam pret citu, kairinajumam pret bremzēšanu un otradi. Pavlovs uzskatīja, ka nervu sistēmas kustīguma atšķirības ir pamats temperamentu tipu – sangviniķis un holēriķis izšķiršanai. Teplovs norada, ka jautajums par nervu sistēmas kustīguma patstavību tiek izdalīts ka atsevišķa tas īpašība, neatkarīgi no nervu procesu stabilitates. Teplovs noradīja, ka ar nervu sistēmas kustīgumu saprot visus laicīgas raksturīgas nervu sistēmas darbības, visas šīs darbības puses, kuras ir piesaistama atruma kategorija. Tikai šī paradība paskaidro visas “kustīguma” puses.

Teplovs izdalīja kustīguma izpaušanas klasifikaciju: nervu procesu paradīšanas atrums, nervu procesu kustības atrums, tas irradinacijas un koncentracijas, nervu procesu izbeigšanas atrums, atrums ka nomainas uzbudinajums pret bremzēšanu un pretēji, jaunu nosacījumu saistību veidošanas atrums, reakcijas atruma maiņa pie iekšējam izmaiņam.

Nervu sistēmas labilitate. Daudzos pētījumos izdalītas korelacijas starp metodiku radījumiem raksturīgs nervu procesu paradīšanas un izsaukšanas atrums. Tas ļava Teplovam atdalīt no nervu sistēmas kustīguma ar “partaisīšanas” metodikas palīdzību, īpašu īpatnību – nervu sistēmas labilitati. Lai pētītu nervu sistēmas labilitati izmanto EEK radītajus, piemēram reakcijas maiņa, smadzeņu ritma parkartošana pie gaismas impulsu darbības.

Nervu sistēmas labilitates parametru paradīšanai izmanto a - ritma atkalparadīšanas atrums pēc gaismas iedarbības.

M.Rusalovs atklaja pozitīvu sakarību labilitati, vērtējot psihisko procesu atrumu ticama vidē. Paradīta sakarība no aspekta atruma psihiskas aktivitates ar nervu sistēmas labilitati, mēramo laika telpa pēc EEK.

M.A. Aksimova atklaja labilitates lomas, nosakot pēc elektromiografiskas metodes, kustību atrumu jauninajumu formēšanas.

V.T. Zaharins pielietojot elektromiografisko metodiku, atklaja labilitates nozīmi jauninajumu iegūšanas radiografija. Priekš labilitatei raksturīgs liels nodošanas atrums un mazaks kļūdu skaits.

Borisova pētīja labilitates sakarību ar redzi, dzirdi un kustību analizatoru.