Noturīgu organisku piesarņotaju ietekme uz cilvēka veselību

1. Kas ir noturīgie organiskie piesarņotaji (NOP) un ka tie nokļūst apkartēja vidē

NOP ir oglekļa bazes savienojumi, kuru raksturīgakas īpašības ir:

spēja ilgstoši saglabaties vidē;

spēja izplatīties vidē lielos attalumos;

uzkraties dzīvo organismu taukaudos un

iedarboties toksiski uz cilvēkiem un dzīvniekiem.

Tas nozīmē, ka, arī partraucot šo savienojumu ražošanu, nevar izslēgt iespēju, ka šīs vielas vēl turpinas izdalīties no gala produkta un uzkraties vidē.

Daudzi aromatiskie ogļūdeņraži ir gan taukos šķīstoši, gan noturīgi vidē. Ja tajos ūdeņraža atomu aizvieto ar hlora vai cita halogēna atomu, to noturīgums un šķīdība taukos, toksiskums pieaug vēl vairak. Tieši šie savienojumi veido lielako NOP daļu. Klasiskie toksiskie piesarņotaji ir insekticīdi, ka piemēram, DDT, dieldrīns, toksafēns, hlordans un heksahlorcikloheksans. Šo insekticīdu lietošana jau ilgaku laiku ir aizliegta Eiropa, t.sk. arī Latvija. Taču citas pasaules valstīs šos insekticīdus izmanto vēl samēra plaši. Ražošana izmantojamie NOP ir polihlorētie bifenili, polihlorētie naftalēni, hlorparafīns un bromētas liesmu slapētajvielas.

20. gs. 60-tajos gados pasaulē radas bažas un satraukums, vērojot putnu bojaeju pēc lauku apstrades ar insekticīdiem. Pētot mirušos putnus un plēsīgo putnu olas, tajas konstatēja augstas DDT un dzīvsudraba koncentracijas. Kad nedaudz vēlak augstas dzīvsudraba koncentracijas atrada līdakas un citas zivju sugas, ka arī putnu olas, cūkas un liellopu gaļa, satraukums sabiedrība pieauga. Tas veicinaja zinatnisko pētījumu attīstību: zinatnieki saka pētīt dažadu piesarņotaju izplatību un kaitīgos iedarbības efektus. Izmantojot gazu hromatografijas metodi, bija iespējams atklat hlora savienojumus pat visniecīgakajos daudzumos (piko gramos – miljon – miljona daļa grama). Nezinamas piesarņojošas vielas atrada jūras ērgļa un zivju audos, pie tam jūras ērgļa organisma šis piesarņojums bija liela daudzuma. Raksturīga piesarņojuma īpašība bija – liela noturīguma pakape (paraugi palika nemainīgi, tos varot koncentrēta sērskabē vai sarma). Tikai 1966. gada Jensens atklaja šo piesarņojošo vielu – polihlorētos bifenilus (PHB) (pavisam 209 izomēri no kuriem tikai daži ir toksiski), un kuru pamatu veido ogļūdeņradis dažadas hlorēšanas pakapēs. PHB bija pazīstami jau arī agrak, to rūpnieciska ražošana sakas 1929. gada sakuma, taču nebija veikta to zinatniska izpēte. Pētījumu rezultati paradīja, ka šie savienojumi 37 gadu laika bija izplatījušies vidē lielos daudzumos, t.sk. arī Baltijas jūras fauna. Arī pašlaik vēl slēgtas sistēmas izmanto PHB - elektriskas iekartas – transformatoros, jo vielai ir labas elektroizolējošas īpašības un ta spēj izturēt augstas temperatūras. Bez tam PHB izmantoja siltuma apmaiņas šķidrumos, hidraulikas šķidrumos, polivinilhlorīda plastmasas, krasas, līmēs u.c. PHB noderēja ka plastifikators, jo tiem ir liela izturība pret ķīmisko sadalīšanos.

PHB ir raksturīga liela stabilitate jeb noturīgums, šīs vielas ir sastopamas notekūdeņu dūņas, atmosfēras gaisa (no atkritumu dedzinašanas iekartam u.c. avotiem). PHB ir līdzīgs DDT un citiem hlororganiskajiem pesticīdiem. PHB ir tik plaši izplatīti, ka pastav viedoklis, ka tie ir sastopami ikviena cilvēka organisma. Dabīgaja vidē visaugstakie PHB līmeņi bija novērojami jūras zivīs (mencas, siļķes, lasis) un dzīvniekos, kas ēd šīs zivis. 20. gs. 60. un 70-tajos gados Baltijas jūra bija vērojama roņu un citu roņveidīgo sugu parstavju izmiršana. Kopš PHB izmantošana tika aizliegta (atstajot tikai slēgtajas sistēmas līdz 2010. gadam – līdz to nolietošanas laika beigam) PHB piesarņojums ievērojami samazinajas, bez tam arī PHB saturošus atkritumus saka sadedzinat ļoti augstas temperatūras. Pētījumi Zviedrija paradīja, ka PHB ir vēl satopami hermētiķu un grīdas segumu sastava 60-tajos gados celtajas dzīvojamas majas. PHB produkti un hlororganiskie pesticīdi ir piesarņoti ar citiem hlorētiem savienojumiem mazos daudzumos - polihlorētiem dibenzo –p- dioksīniem un dibenzofuraniem, kas ir ļoti toksiskas vielas. Dioksīni un furani nekad nav speciali ražoti, bet tie veidojas ka blakus produkti hlora savienojumu ražošanas procesa vai arī to degšanas procesa. Šaja toksisko vielu grupa ietilpst visbīstamaka viela – 2,3,7,8 – TCDD, kuras viena deva, mikrograms uz 1 kg ķermeņa svara, ir pietiekama, lai nogalinatu jūras cūciņu, lai gan kamis savukart var izturēt tūkstoš reizes lielakas devas.

2. Ka NOP nonak cilvēka organisma

Cilvēki un dzīvnieki daba tiek pakļauti visam NOP iedarbības spektram. NOP sastop visa pasaulē, no pat Arktikas līdz Antarktīdai – piesarņojošas vielas, kļūstot gaistošas zemeslodes karstajos apgabalos, parvietojas ar gaisa masam talu, līdz pat aukstakiem apgabaliem, kur kondensējas, piesarņojot virszemes ūdeņus un augsni, uzkrajoties zivju, plēsīgo putnu un majdzīvnieku organismos. Ir konstatēta t.s. biomagnifikacija partikas ķēdē – vislielaka iedarbība vērojama uz tiem organismiem, kas atrodas partikas ķēdes augšgala. Maksimala dioksīna koncentracija, ko saskaņa ar jaunakajiem pētījumiem cilvēks drīkst uzņemt ar partiku ir 4 pikogrami diena uz ķermeņa svara kilogramu ( 1pikograms (pg) – 10^-12 g) jeb 35 pg /kg/ nedēļa.

NOP iedarbības pētījumi ir saistīti galvenokart ar zinamiem toksiskiem piesarņotajiem – DDT, PHB un dioksīniem. Cilvēkiem ir grūti konstatēt piesarņojuma iedarbības sekas, jo ētisku apsvērumu dēļ eksperimenti ar cilvēkiem netiek veikti. Ir veikti tikai retrospektīvi pētījumi cilvēkiem, kuri cietuši ķīmiskas avarijas darba vidē vai arī apēduši saindētu partiku. Šie pētījumi neatspoguļo visparējo iedarbības situaciju, jo avariju gadījumos NOP uz cilvēkiem iedarbojas daudz lielakas koncentracijas. Tomēr epidemioloģisko pētījumu rezultati pēdējos gados parada zinamas tendences, kas varētu liecinat par NOP piesarņojuma nelabvēlīgo ietekmi noteiktas populacijas grupas, kas uztura bieži un regulari lieto zivis: bērniem ir grūtības ar macībam, sliktaka atmiņa, vērojams zemaks jaundzimušo svars u.c. nelabvēlīgas paradības. Šos rezultatus pagaidam ir grūti izskaidrot, tomēr Zviedrija šaja sakarība tika noteikti ierobežojumi zivju patēriņam – sievietēm reproduktīva vecuma un meitenēm ierobežot Baltijas lašu un siļķu lietošanu līdz 1 reizei nedēļa, bet sievietēm grūtniecības laika - ne biežak ka 1 reizi mēnesī.

Parasti NOP vielas visbiežak tiek uzņemtas ar piesarņotu partiku. Zvejniekiem Zviedrija ir konstatētas lielakas DDT, PHB un dioksīna koncentracijas neka parējiem. Tapat arī Kanada un Grenlandē mednieku ģimenēm, kas uztura lieto roņu un vaļu gaļu, konstatēja lielakas PHB koncentracijas neka vidēji Eiropas un Ziemeļamerikas populacijam. NOP var uzņemt arī zīdaiņi ar mates pienu, ka arī jau iepriekš - atrodoties mates organisma caur placentu, ja mates asinīs atrodas šīs vielas.

Eiropa, līdz ar aizliegumu izmantot NOP vielas, specialo monitoringa programmu rezultati liecina, ka situacija ir uzlabojusies un piesarņojuma līmenis ir ievērojami samazinajies. Tomēr ņemot vēra NOP iespēju “parvietoties” lielos attalumos, ka arī šo vielu uzkrašanos organisma – nevar izslēgt iespējamo iedarbības risku.

Darba vidē NOP visbiežak nokļūst, ieelpojot piesarņotu gaisu, galvenokart tikai neparedzētas situacijas, kad ir notikusi avarija: 1976. gada Italija Seveso pilsēta rūpnīca, kas ražoja fenoksietiķskabi, noplūda vairaki kilogrami dioksīna. Pēc avarijas dažu nedēļu laika bija vērojami majdzīvnieku un meža zvēru naves gadījumi, ka arī vērojami akūtas saindēšanas simptomi vairakiem simtiem cilvēku, bet naves gadījumu nebija. Turpmak šos cilvēkus novēroja, lai konstatētu iespējamo saistību turpmakaja dzīvē ar dzemdību defektiem un ļaundabīgajiem audzējiem.

Zviedrija – tika lietots līdzeklis pret nevēlamu koku augšanu, kas arī saturēja ar dioksīnu piesarņotu fenoksietiķskabi. Darbiniekiem, kas veica smidzinašanas darbu, turpmakaja dzīvē novēroja lielaku saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem – mīksto audu sarkomu un ļaundabīgo limfomu. Neviens no šiem novērojumiem netika apstiprinats ar vispatverošiem plašiem pētījumiem, lai varētu pieņemt galīgos secinajumus gan attiecība par dzemdību defektu risku, gan arī par neparastu vēža formu izcelsmi saistība ar dioksīnu iedarbību.

3. Ka NOP iedarbojas uz cilvēka organismu (Iedarbība uz veselību)

Vispirms jaatzīmē, ka jebkuru svešu ķīmisko vielu cilvēka organisms uztver ka traucējumu molekularaja līmenī. Ja organisma pretošanas spējas molekularaja līmenī tiek parsniegtas, tad iedarbības efekti izplatas šūnu līmenī, talak audos un organos. Visjūtīgak reaģē nervu sistēma un hormonala sistēma, it sevišķi augļa vai maza bērna organisma. Šūnas kodola ir janonak gala signalam – pareizai informacijai, lai nodrošinatu šūnu aktivitati un visu organisma struktūru funkcionēšanu. Procesu regulēšana šūnas notiek, apspiežot vai stimulējot īpašus gēnus, piedaloties t.s. ķīmiskajiem ziņotajiem. Svešajam vielam iesaistoties šaja shēma, rodas darbības traucējumi, kas rada nelabvēlīgas sekas. Ir konstatēts, ka NOP traucē hormonu un citu ķīmisko ziņotaju ražošanu un transportu organisma.

Ir konstatēts, ka NOP vielu sadalīšanas produkti (metabolīti) organisma veido šķīstošus savienojumus un rada traucējumus: PHB metabolītiem organisma ir līdzīga struktūra ar vairogdziedzera hormonu tiroksīnu. Šī līdzība dod tam iespēju ar 10 reizes lielaku piesaistīšanas spēju darboties tiroksīna vieta, tadējadi traucējot tiroksīna transportu organisma, kura sekas ir sevišķi jūtamas augošam organismam. PHB metabolīti pazemina A vitamīna līmeni, iedarbojas ka paša organisma dzimumhormoni – pieaugušajiem cilvēkiem vajina to reproduktīvas spējas, bet embrija stadija – veicina dzimumorganu attīstības anomalijas sievišķa virziena.

Dioksīni, neparveidojoties organisma, darbojas ka viltus ziņotaji, ietekmējot aizkrūts dziedzera (gl. Thymus) darbību un organisma imūno sistēmu – samazinas aktivēto limfocītu jeb T šūnu skaits, padarot organismu uzņēmīgu pret infekcijam. Embrija attīstības stadija šī iedarbība rada visnelabvēlīgakas sekas.

Dioksīni iedarbojas uz epitēlija šūnam (ada un ap iekšējiem organiem), veicinot keratīna ražošanu – ada sabiezē un sacietē, mainas tas pigmentacija. Ja šī iedarbība notiek embrija attīstības perioda, var tikt kavēta šūnu diferencēšanas, tiek traucēts A vitamīna metabolisms un aknu funkcijas. Dioksīni kavē A vitamīna uzkrašanos aknas, tadēļ tas palielinata daudzuma izdalas asinīs un nierēs, radot patoloģiskas izmaiņas – embrija augšanas traucējumus, pieaug keratīna ražošana un tiek veicinata audzēju attīstību.

Jaatzīmē, ka novērojumi cilvēku grupas, kuram bija saskare ar NOP (20. gs. 70.-80-tie gadi) liecina par zinamu tendenci – pieaug saslimstība ar vēzi, lai gan nevar izslēgt arī citu faktoru iedarbību. Ta piemēram, 18 gadus pēc saindēšanas ar rīsu eļļu Japana 1968. gada lielakajai daļai cietušo vīriešu konstatēja aknu vēzi, bet šis efekts nebija vērojams sievietēm.

Zviedrija – tika veikti epidemioloģiskie pētījumi zvejniekiem – kopējais vēža gadījumu skaits bija normals, bet kuņģa vēža risks bija dubultojies. Izmeklējot zvejnieku sievas, konstatēja, ka viņam pastav 35% lielaks risks saslimt ar krūts vēzi, bet nebija iespējams noteikt tiešas sakarības starp vēža gadījumiem un NOP līmeni partika. Tomēr arvien vairak pētījumu liecina, ka pastav statistiski nozīmīgs vēža gadījumu skaita pieaugums cilvēku grupas, kuri bija pakļauti lielu dioksīna koncentraciju iedarbībai pirms daudziem gadiem. Tapat arī pastav noradījumi, ka NOP var radīt paaugstinatu jutīgumu pret slimībam, iedarboties uz reproduktīvo sistēmu, ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgas attīstības traucējumus. Īpaši jutīgi ir embriji un bērni – saņemot barības vielas caur placentu, mates pienu vai uztura lietojot ar NOP piesarņotus produktus.

4. Ka samazinat NOP risku

1. Daudzas NOP vielas vēl tiek lietotas, ir nepieciešama šo vielu inventarizacija visa pasaulē, ne tikai ES valstīs, stratēģijai ir jabūt globalai. 1998. gada Orhusa ANO Eiropas Ekonomikas komisija pieņēma protokolu “Par noturīgajiem organiskajiem piesarņotajiem”, bet 2001. gada 22. maija Stokholma tika pieņemta konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesarņotajiem. Ta nosaka prasības un pasakumus, kas ir javeic valstīm, lai kontrolētu NOP rašanas procesus, importu, eksportu, izmantošanu un apglabašanu. 2004. gada 28. septembrī Latvijas Republikas Saeima izsludinaja likumu “Par Stokholmas Konvenciju Par noturīgajiem organiskajiem piesarņotajiem”, pieņemot un apstiprinot Konvencijas prasību izpildi arī Latvija. Latvijas Republikas Saeima vienlaicīgi apstiprinaja arī 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesarņošanu lielos attalumos un 1998. gada 24. jūnija Protokolu par noturīgajiem organiskajiem piesarņotajiem.

Stokholmas Konvencija, kura stajas spēka 2004. gada 17. maija, ir globals dokuments, kura mērķis ir radīt parliecību, lai Konvencijas pielikuma noradītas NOP vielas (skat. pielikumu) turpmak netiktu ražotas, lietotas, importētas un eksportētas. Tapat arī jaaptur vai jasamazina NOP vielu nejaušas izdalīšanas gadījumi. Pielikuma minētas 12 vielas, desmit no tam tiek rūpnieciski ražotas, ka pesticīdi un/vai rūpnieciskie ķīmiskie produkti, bet divas vielas – dioksīni un furani ir dedzinašanas procesa vai rūpnieciskas ražošanas blakusprodukti. Savukart Protokola par noturīgajiem organiskajiem piesaŗnotajiem, kurš ir stajies spēka 2003. gada 23. oktobrī, mērķis ir likvidēt jebkuru NOP izdalīšanos un emisiju – galvenokart 16 vielu, saskaņa ar riska kritērijiem. Tas ir 11 pesticīdi, 2 rūpnieciskas ķīmiskas vielas un 3 blakus produkti – piesarņotaji (skat. pielikumu).

2. Eiropas Savienības Komisija ievieš ES stratēģiju dioksīnu, furanu un polihlorēto bifenilu joma (Brisele, 13.04. 2004.). Šī stratēģija, kas paredzēta 10 gadu ilgam periodam, ietver gan īslaicīgas, gan vidējas, gan ilglaicīgas darbības, galvenokart uzsverot pētniecības nozīmi, sabiedrības informēšanas palielinašanu un sadarbību starptautiskaja līmenī, ka arī NOP vielu emisiju monitoringu gaisa, ūdenī un augsnē. 2003. gada septembrī tika sagatavota dioksīna un PHB monitoringa programma Baltijas reģionam. 2004. gada marta darba grupa noteica rekomendacijas un rīcību Eiropas Komisijas Vides un veselības rīcības planam 2004-2010., ka vienu no prioritatēm ietverot ar NOP saistīto problēmu. 2003. gada 12. jūnija Komisija pieņēma priekšlikumus direktīvas papildinajumiem.

3. Latvija saskaņa ar Stokholmas Konvencijas ieviešanu ir parskatīta likumdošana šaja joma, veikta NOP vielu un produktu, un objektu, kas saistīti ar NOP vielam, inventarizacija, izvērtēta nacionala infrastruktūra un institūciju kapacitate NOP menedžmentam, t.sk. monitoringam, pētniecībai. 2004. gada ir apstiprinats Nacionalais ieviešanas plans par noturīgajiem organiskajiem piesarņotajiem 2004. – 2020. gadam (stratēgija un rīcības programma).

Latvija pirms iepriekšminēta dokumenta izstradašanas tika pieņemti jau vairaki normatīvie dokumenti, kas noteica maksimali pieļaujamas koncentracijas NOP vielam partikas produktos (MK noteikumi par partikas piesarņojumu), ierobežoja bīstamu ķīmisku vielu un bīstamu ķīmisku produktu lietošanu un tirdzniecību, noteica kartību un pareizu rīcību darbībai ar bīstamajiem atkritumiem u.c.

5. NOP risku var samazinat, ieviešot alternatīvus ķīmiskus risinajumus līdz šim pielietoto toksisko vielu vieta. Īpaši aktuali Latvija ir samazinat dioksīnu un furanu iespēju nonakt vidē, jo šīs NOP vielas visbiežak rodas netīši, ka citu fizikali – ķīmisku procesu – rūpnieciskas ražošanas, nepilnīgas sadedzinašanas blakus produkti. Nepieciešams sniegt informaciju iedzīvotajiem, ka rīkoties, lai nepieļautu dioksīnu un furanu veidošanos – nededzinat kūlu, nededzinat majsaimniecības atkritumus. Jaņem vēra, ka desmitiem gadu laika pat visnoturīgakie organiskie piesarņotaji sadalas nekaitīgakas sastavdaļas.

Pielikums

NOP vielas, kuras ietvertas Stokholmas Konvencijas un Protokola pielikumos

Stokholmas Konvencija noteiktas 12 vielas, no tam 6 vielas ir aktualas Latvija

1. DDT – insekticīds, kuru plaši izmantoja II Pasaules kara laika, lai pasargatu karavīrus un vietējos iedzīvotajus no malarijas, tīfa un citam slimībam.To vēl joprojam izmanto atsevišķas valstīs, lai cīnītos ar malariju. Latvija DDT plaši izmantoja laika posma no 1961. līdz 1968. gadam. Latvija DDT aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1967. gada.
2. Dioksīni –netīšas izplūdes vielas, kas rodas nepilnīgas sadedzinašanas, atsevišķu ķīmisko produktu ražošanas, metala parstrades, parkausēšanas un papīra balinašanas ar hloru procesos. Dioksīni atrodami automašīnu izplūdes gazu sastava, tabakas dūmos u.c. Kancerogēna viela. Izplūdes iespējami jasamazina.
3. Furani – netīšas izplūdes vielas, kas rodas dioksīniem līdzīgos procesos. Furanus var atrast PHB maisījumos. Ļoti kancerogēnas vielas.
4. Heptahlors – insekticīds, lai nogalinatu insektus un termītus, arī malariju parnēsajošos odus un augsnē dzīvojošus kukaiņus. Nelielos apjomos ticis izmantots arī Latvija ka sēklu kodinašanas līdzekļa sastavdaļa. Latvija to aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1986. gada.
5. Polihlorētie bifenili (PHB) – rūpniecība tiek izmantoti ka siltumu izolējoša viela. Tiek izmantoti elektrības transformatoros, kondensatoros, ka piedva krasas, oglekli nesaturošos kopējamos papīros un plastmasas izstradajumos. Latvija pašlaik tiek izmantoti dažadas ar energoapgadi saistītas iekartas – transformatoros un kondensatoros.
6. Toksafēns (arī kampehlors) – insekticīds, aizsardzībai pret insektiem kokvilna, labība, augļos, riekstos un darzeņos. Tiek izmantots majlopu ērču un ērcīšu apkarošanai. Latvija tika izmantots no 1966. gada līdz 1993. gadam. Latvija to ir aizliegts ievest, izplatīt un izmantot no 2000. gada.

Vielas, kas Latvija nav izmantotas

7. Aldrīns – insekticīds (pesticīds) pret termītiem un siseņiem.
8. Hlordans – plaša spektra insekticīds – termītu un citu lauksaimniecībai kaitīgu kukaiņu iznīcinašanai.
9. Dieldrīns insekticīds, pret termītiem un tekstilizstradajumu parazītiem, izmanto cīņa pret insektu izraisītam slimībam un insektiem lauksaimniecība izmantojamas augsnēs.
10. Endrīns insekticīds izsmidzinašanai uz kokvilnas un citu augu kultūru lapam, izmanto arī cīņai pret pelēm un citiem grauzējiem.
11. Heksahlorbenzols (HHB) – fungicīds, cīņai pret sēnītem, kas boja partikas graudus. Tas izdalas arī ka blakus produkts notektu ķīmisko vielu ražošanas laika, ka arī līdzīgos procesos, kados rodas dioksīni un furani.
12. Mirekss – insekticīds, izmanto pret skudram un termītiem. Tiek izmantots, ka pretaizdegšanas līdzeklis plastmasas, gumijas un elektriskajas precēs.

NOP vielas, kuras ietvertas tikai Protokola pielikuma

1. Hlordekons – insekticīds.
2. Heksabrombifenils – pretaizdegšanas līdzeklis.
3. Heksahlorcikloheksans (HCH, tsk. lindans) – insekticīds un rūpnieciska ķīmiska viela.
4. Policikliskie aromatiskie ogļūdeņraži (PAO) – parasti rodas dabiska ceļa, var rasties arī nepilnīgas sadegšanas laika. Var tikt ražoti izmantošanai medicīna, ka arī izmantoti krasu, plastmasu un pesticīdu rašošanas procesos. Iespējami jasamazina nejaušas rašanas izplūdes.

Vielas, kuras pašlaik nav ietvertas neviena Konvenciju sarakstiem, bet kuras Eiropas Savienības Komisija ierosina ietvert Stokholmas Konvencijas un Protoloka pielikuma sarakstos:

1. Heksahlorbutadiēns – rūpnieciska ķīmiska viela.
2. Oktabromdifenilēteris – liesmu slapētajviela.
3. Pentabromdifenilēteris – liesmu slapētajviela.
4. Pentahlorbenzols - rūpnieciska ķīmiska viela, fungicīds.
5. Polihlorētie naftalēni – izmanto kabeļu izolacijai, koksnes konservēšanai, un arī ka motoreļļas piedevu un ka piedevu krasu ražošana.
6. Īsas ķēdes hlorētie parafīni – izmanto metala apstrades šķīdumos un adu apstrades produktos.