LATVIJAS UNIVERSITATE

Pedagoìijas un psiholoìijas fakultate

Psiholoìijas nodaïa

Bakalaura darbs

Dusmu limeòu izpausmju dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem

Rezumçjums

Ði bakalaura darba ietvaros veikta pçtijuma mçríis, noskaidrot, vai pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem un vai virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm.

Pçtijuma izlase: pçtijuma piedalisies 60 dalibnieki-30 sievietes un 30 virieði vecuma no 20–25 gadiem, grupas tiks pielidzinatas pçc sociali demografiskajiem raditajiem (izglitiba, vecums).

Pçtijuma ka datu ievakðanas metode tika izmantota Spilbergera (Spielberger) dusmu paðnovçrtçjuma aptauja (State – Trait Anger Expresion Inventory – STAXI-2), kas izveidota 1992. gada. Adaptacija Latvija: D. Ðkuðkovnika, S. Kçviða, I. Bremane, Z. Pçtersone. Adaptacija Latvija veikta 2002. gada.

Pirma hipotçze, ka pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem, tika noraidita ar 95% varbûtibu.

Otra hipotçze, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm, neapstiprinajas.

Abas hipotçzes tika noraiditas ar 95% varbûtibu.

Atslçgas vardi: Dusmu izpausmju limeòi, dzimums.

Abstract

Purpose of the research executed in work on this bachelor frames, to find out orexist statistical considerable levels of sex of displays of angers diference 20 – 25 years old men and or men the pointers of displays of angers will be higher then women.

Resech selection: 60 participants – 30 woman and 30 – men from 20 – 25 years old, groups will be equated after social the demographic pointers (eduction, age).

In reseach, questioning of an utillized self - appraisal of Spielbergerangres reached as a factscollection method (State – Trait Anger Expresion Inventory – STAXI-2), what is created in 1992. Adaption in Latvia: D. Ðkuðkovnika, S. Kçviða, I. Bremane, Z. Pçtersone. Adaption in is Latvia executed in 2002.

First hipothesis, that exist statistical 20 – 25 years old men of a considerable of sex of displays of anger diference, it was refused with a 95% probability.

The second hipithesis: that men the pointers of displays of anger will be higher then woman, did not prowe.

Both hipotheses werw refused with a 95% probability.

Key words: levels of displays of anger, gender.

Ievads

Psiholoìija sastopams daudz materialu par emocijam kopuma, ka ari par trauksmi, stresu un citiem, tomçr ar literatûru tik plaða spektra tieði par dusmu emocijam saskarusies neesmu. Dusmu emocijam ir vairaki definçjumi, taèu nevienu nevar uzskatit par konkrçtu un visus aspektus ietveroðu – dusmas tiek uzskatitas gan par pozitivam, gan negativam emocijam. Pastav vairakas dusmu cçloòu teorijas, kas meklç dusmu cçloòus un norada uz ïoti datadiem iemesliem. Dusmu emocijas un to cçloòu iemesli tuvak tiek aplûkoti ðaja bakalaura darba.

Ikviens no mums dusmojas, taèu dati no mums ðis emocijas izjût, apzinas un izrada intensivak neka citi. Nolçmu izpçtit, ka dusmu emocijas ietekmç cilvçkus, vai pastav dusmu emociju izpausmju atðíiriba starp virieðu un sievieðu dzimumu. V. G. Piòigins un E. P. Iïjins (Piòigin & Iïjins, 2002) ir veikuði pçtijumu, kura rezultati uzradija, ka sievietçm emociju intensitate ir mazak raksturiga neka virieðiem, lai gan ir pieòemts uzskats, ka sievietes ir daudz emocionalakas neka virieði, jo virieðiem jau no bçrnibas tiek macits apspiest savas emocijas. Hainesa, Levina, Feinleiba, un Kennela (Haynes, Levine, Feinleiben & Kennel, 1987) pçtijums dusmu dzimumatðíiribu joma uzradija, ka sievietes ir tendçtas uz savu dusmu emociju apspieðanu. Spielbergera (Spielberger) pçtijuma ar STAXI – 2 paðnovçrtçjuma aptauju uzradijas, ka virieðiem ir nozimigi augstaki raditaji neka sievietçm – dusmu arçjo un iekðçjo izpausmju apakðskalas, ka ari dusmu izpausmju skala, ipaði dusmu temperamenta apakðskla, kas tika skaidrots ar to, ka virieðos jau no bçrnibas, tiek ieaudzinats, ka viòi emocijas neizpaut, pieòemamak ir, nevis raudat, bet dusmoties.

Pamatojoties uz iepriekð minçto, var secinat, ka virieði ir tendçti dusmas izradit vairak neka sievietes, tatad ir korekti izvirzit pçtijuma hipotçzes, ka pçtijuma rezultaos pastavçs dusmu izpausmju dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem un, ka virieðu dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki neka sievietçm.

Bakalaura darba autore uzskata, ka bûtu lietderigi izpçtit, kadi rezultati tiktu iegûti veicot ðadu pçtijumu Latvija, jo pat veicot bakalaura darba teorçtiskas daïas izveidi, nesaskaros ar nevienu zinatnisku publikaciju, kura ietvertu sevi pçtijumu tieði ðaja joma, un kura pçtijuma dalibnieki tiktu atlasiti izvçlçta vecuma posma sievietes un virieði.

Galvenas bakalaura darba izmantotas teorijas ir: 1) Frustracijas teorija (Frustration theory). Freizers (Freiser, 1964) – emociju un agresijas teorijas parstavis, skaidro sakaribu starp frustraciju un dusmam ar to, ka emocijas ir atbilde uz individam negaiditu situaciju un tas, savukart veido frustraciju un ðis konkrçtais individs izjût dusmas. 2) Kognitivi rosinoða hipotçze (Cognition – Arousal Hypothesis). Berðeide (Berscheid) dusmu cçloòus skaidro ar kognitivi – rosinoðas hipotçzes teorijas palidzibu. 3) Neoasociativas teorijas pamatlicçjs ir Berkovics (Berkowiz). Izvirzot ðo teoriju, Berkovics ir secinajis, ka dusmas var izraisit kaitinoða stimulacija, ðada stimulacija, piemçram, ir nepatikamas un stipras smakas, ilgstoða zemas vai augstas temperatûras ilgstoða ietekme, atkartotas, nepatikamas un kaitinoðas situacijas. 4) Sociala iemaciðanas teorija. Sarni (Saarni, 1993) izveido teoriju, kura uzsver domu, ka dusmas ka visas citas emocijas ir iemacitas tapat ka uzvediba. Pamatus liekot uz uzvedibas normam, ir pilnigi normali, ka individa negativa pieredze rosinas negativas sekas un tas, savukart radis dusmu sajûtu. 5) Ipaðibu teorija (Attribution theory). Veiners (Weiner, 1986) uzskata, ka individs motivç un doma veidojot noteiktu skaidrojumu par konkrçto uzvedibu, tas atkarigs no ta, ka, ja tiek veidots negativs skaidrojums, kas satur negativi motivçtus cçloòus, tad gala emocijas parvçrðas par negativam emocijam un vienas no ðim negativajam emocijam ir dusmas. 6) Komunikacijas deficita hipotçze. Dusmas atspoguïo nespçju kontrolçt un vadit savu socialo vidi kompetenta un pareiza veida. Nespçja kontrolçt socialo vidi, precizak, izziòas uzvedibu, rodas negativa pieredze un atbildes reakcija nepiemçrota veida. Izstradatie pçtijumi par nelabvçligam attiecibam ïauj secinat, ka komunikativo iemaòu trûkums turpina psiholoìisku un fizisku nelabvçlibu (Levinson, Ponzetti, 1999).

Turpmakajas nodaïas apskatot dusmu fizioloìiskas izpausmes un sievieðu un virieðu dusmu emociju izpausmes, dusmu izpausmju dzimumatðíiribas, dzimumidentitati, tas veidoðanos, ka galvenos autorus var minçt Izards, Holts, Kazdins, Forvarda un Frçzere, Izards, Iïinins un Piòigins, Maccobi un Jacklins, Iïins u.c.

Pçtijuma mçríis: noskaidrot vai pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 25 – 30 gadus veciem cilvçkiem un vai virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm.

Pçtijuma hipotçzes:

Pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem.

Virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm.

Pçtijuma priekðmeti, mainigie lielumi: Dusmu izpausmju limeòi, dzimums.

Pçtijuma izlase: pçtijuma piedalisies 60 dalibnieki - 30 sievietes un 30 virieði vecuma no 20 – 25 gadiem, grupas tiks pielidzinatas pçc sociali demografiskajiem raditajiem (izglitiba, vecums).

Pçtijuma metode un datu ievakðanas metode: 1) Pçtijuma ka datu ievakðanas metode tiks izmantota Spilbergera (Spielberger) dusmu paðnovçrtçjuma aptauja (State – Trait Anger Expresion Inventory – STAXI-2), kas izveidota 1992. gada. Adaptacija Latvija: D. Ðkuðkovnika, S. Kçviða, I. Bremane, Z. Pçtersone. Adaptacija Latvija veikta 2002. gada.

Datu ievakðanas process noris individuali un frontali. Katram respondentam tiek izsniegtas aptaujas lapas. Tiek dots noradijums izlasit instrukciju un neskaidribu gadijuma griezties pie anketçtaja. Process noris rakstveida. 

Darba izstrades posmi:

pçtijuma tçmas izstradaðana (1. septembris – 23. oktobris, 2006. g.);

bibliografijas izveidoðana, atlasot tematam atbilstoða satura literatûru (23. oktobris – 23. novembris, 2006. g.);

bakalaura darba satura raditaja izveidoðana (23. novembris – 28. novembris, 2006. g.);

bakalaura darba teorçtiskas daïas izveidoðana un iesniegðana bakalaura darba vaditajam (28. novembris, 2006. g. – 22. janvaris, 2007.g.);

datu ievakðana, apkopoðana un apstrade (29. janvaris – 1. aprilis, 2007. g.);

bakalaura darba datorsalikuma izveidoðana atbilstoði noformçðanas prasibam (10. aprilis – 10. maijs, 2007. g.);

bakalaura darba iesniegðana psiholoìijas nodaïa (18.maijs, 2007.g.)

Teorçtiska daïa

Jçdziena ‘’dusmas’’ izpratne psiholoìija

Parskatot literatûru, kura tiek pieminçtas dusmas, var secinat, tajas tiek uzsvçrts, ka dusmas ir negativas emocijas. Vissvarigaka no dusmu funkcijam, lidzigi ka parçjam emocijam ir dusmu adaptiva funkcija (Izard, 2000).

Dusmam eksistç ari savas konkrçtakas funkcijas, piemçram, baiïu pavajinaðana, kas individam rada spçka un parliecibas sajûtu, kas savukart rada paaugstinatas paðaizsardzibas spçjas.

Dusmas apkopo individa enerìiju, domaðanu krizes situacija, tas ir uzbudinoðas, mobilizçjoðas emocijas, dusmu rezultata individs spçj palidzçt pats sev, saviem tuvakajiem, ka ari aizsargat sevi, savas tiesibas un izteikt savu parliecibu (Izard, 2000).

Dusmu jçdziena un ar to saistito jçdzienu skaidrojums

Ka jau minçts, dusmas ir negativas emocijas, tadçï, pirms tuvak tiek aplûkotas dusmu definicijas, sakuma nedaudz jaapskata emociju jçdziens.

Emocijas ir apskatitas no datadiem aspektiem, tam ir ïoti daudz definiciju, bet tas neapðaubami ietver aspektus, kas attiecas ari uz dusmam. Savu jçdziena skaidrojumu, par to piedava katrs autors, kas pieskaras ðai tçmai, aplûkojot dusmas no datadiem redzes viedokïiem un aspektiem, lidz ar to, definiciju ir ïoti daudz un atðíirigas, jo ari skaidrojumi, par to, kas ir dusmas mçdz atðíirties. Atðíiribas tiek akcentçtas taja aspekta, cik plaði dusmu jçdziens tiek skaidrots, ka ari, pie kadas kategorijas dusmas ka emocijas tiek pieskaititas.

Darba autorei vispilnigaka ðíiet K. E. Izarda (Изард) emociju definicija – „Emocijas – tas ir kaut kas, ko mçs pardzivojam ka sajûtu, kas motivç, organizç un virza uztveri, domaðanu un darbibu ”. (Izard, 2000, 16).

Sikak apskatot dusmu jçdzienu, psiholoìijas vardnica (Wolman, 2004., 15) dusmas tik definçtas ka intensiva emocionala reakcija, kuru izraisa draudi, aizskarðana, verbals uzbrukums, atklata agresija vai frustracija un tas raksturo spçciga autonomas nervu sistçmas reakcija un apslçpta vai atklata atbildes reakcija.

Lai gan dusmu definicijas kopuma ir ïoti daudz, datas no tam ir lidzigas. Lidzigi augstak minçtajai definicijai dusmas tiek definçtas ka – „negativi tonçtas emocijas, subjektiva pieredze, rosinats stavoklis, caur naidu uz kadu vai kaut ko, kas ir uztverts ka sarûgtinajums” (Kazdin, 2000, 170) .

No cita redzes viedokïa dusmas tiek apskatitas ka– dusmas ir emocionala reakcija uz nevçlamu stavokli, dabiska izpausme, kas nepiecieðama, lai cilvçks spçtu tikt gala ar negativam situacijam socialaja vidç (Levinson, Ponzetti, 1999., 75). Ði definicija uzsver dusmu nepiecieðamibu un to, ka dusmas ir dabisks process, tieði pretçji lielakajai dusmu definiciju daïai, ði definicija neuzsver dusmu negativo nokrasu.

Dt. Rasels un B. Fçra (Rassel, & Fehr) izveidojuði citu, atðíirigu dusmu definiciju, definçjot, ka dusmas ir izpausmju kopums, ko cilvçks izrada. Respektivi - pieredze un izpausme iet paredzama linija. Zinot dusmu priekðstatu var paredzçt un zinat to izpausmes raksturu un veidu, kas bijis ari iepriekð, pçc sajûtam, izpausmes, uzvedibas, fizioloìiskam parmaiòam un sekam, kuras iet parejoða seciba (Rassel & Fehr, 1994, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999, 34). Dusmu definicijas ir diezgan lidzigas tados aspektos, kas apskata dusmu jçdzienu, lai gan sikak analizçjot vairaku autoru darbus var secinat, ka dusmas ka jçdziens tiek traktçts ne tikai ka negativas emocija, bet ari ka agresija un afekts.

Agresija tiek skaidrota ka uzbrukums vai naidiga darbiba, kas var ieòemt jebkadu formu no fiziska uzbrukuma, viena galçjiba, lidz vieglai verbalai kritikai, otra (Wolman, 2004., 15).

Agresija tiek definçta ka saretìita paradiba, ar nosaciti daudzçjadiem iemesliem, ar grûtibam prognozçjama un bieti nepadodas kontrolei (Korsini, Auerbah, 2003.,10).

Agresija – jebkura uzvedibas forma, kura veikta ar mçríi nodarit apkartçjiem fizisku vai psiholoìisku zaudçjumu (Berkovic,2001.,24).

Z. Freids (Freud, ) paut uzskatu, ka agresija ir viens no sakotnçjiem cilvçka instinktiem

Frustracija saistas ar agresiju, tieði vai netieði, bet agresija vienmçr norada uz kaut kada veida frustraciju (Korsini, Auerbah, 2003.,152).

Frustracija ir vçl viens no jçdzieniem, kas cieði sasaistits ar dusmu jçdzienu. Tas, kas sasaista divus ðos jçdzienus – frustraciju un dusmas, ir tas, ka frustracija tiek minçta, ka viens no visbietak sastopamajiem dusmu cçloòiem. Psiholoìijas vardnica, frustracijas definicija skan – frustracija ir sasprindzinajuma stavoklis, kas rodas sakara ar notiekoðas darbibas traucçjumu (Wolman, 2004.,152).

Levinsons un Ponzetti (Levinson, Ponzetti) frustraciju ka jçdzienu skaidro, uzsverot, ka frustracija ir uzdevuma traucçjuma rezultats. Ta rodas, kad individs cer uz noteiktu rezultatu, taèu kaut kada veida tiek traucçta gaidama mçría sasniegðana, ka rezultata individs izjût frustraciju (Levinson, Ponzetti, 1999., 184).

Afekta jçdzienu, kas neapstridami ir cieði sasaistits ar dusmu jçdzienu, psiholoìijas vardnica afekta jçdzienu apskata ka stavokli, kurð izpautas, kad iecerçta darbiba kïûst neiespçjama (Wolman, 2004.,13).

Òemovs R. S. (Немов) afekta jçdzienu skaidro, apgalvodams, ka afekts ir reakcija, kas rodas jau notikuðas darbibas vai ricibas rezultata un izrada tas subjektivo, emocionalo nokrasu, atkariba no ta, cik liela mçra ði notikuma darbibas rezultata ir izdevies sasniegt nosprausto mçríi, apmierinat ði nosprausta mçría stimulçjoðo vajadzibu (Òemovs, 1990., 34).

Augstak apskatitie jçdzieni ir galvenie jçdzieni, kas sasaistiti ar dusmam, tomçr apskatot dusmu jçdzienu, jasecina, ka vçl arvien nav precizas – visaptveroðas definicijas, kas skaidrotu dusmu jçdzienu, jo ir jaizvçrtç vai dusmas patieðam ir uztveramas ka negativas emocijas, vai tomçr dusmas var izpausties ari ka afekta stavoklis, kas ir salidzinoði augsts dusmu limenis, ka ari tas, vai dusmas izpautas agresiva uzvediba, lidz ar to var secinat, ka nav noteikta, viennozimiga viedokïa, vai dusmas ir negativas emocijas, agresija vai afekts. Nav vienotas definicijas, kas paustu noteiktu viedokli, skaidrotu to konkrçtak un tuvak.

Dusmu cçloòu teorijas

Dusmu cçloòu teorijas, kas skaidro dusmas, ir ïoti daudz un datadas, tas meklç dusmu cçloòus un cenðas paredzçt to izpausmi. Ði darba autore sava darba apskatis galvenas no tam, kuras visprecizak apraksta dusmu cçloòus un visspilgtak izceïas uz parçjo fona, lai gan pastav ïoti daudz dusmu cçloòu teoriju, sikak tiks apskatitas galvenas.

1) Frustracijas teorija (Frustration theory).

Frustracija ir process, kad tiek traucçta virziba uz noteiktu mçríi. Apskatot ðaja joma veiktos pçtijumus, var secinat, ka frustracija var izsaukt individa dusmas.

Freizers P. (Freiser) – emociju un agresijas teorijas parstavis, skaidro sakaribu starp frustraciju un dusmam ar to, ka emocijas ir atbilde uz individam negaiditu situaciju un tas, savukart veido frustraciju un ðis konkrçtais individs izjût dusmas (Freiser, 1964, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

N. Ðteina un L. Levina (Stein & Levine) uzskata, ka individa dusmas pastiprinas vçl jo vairak, ja mçríis, kas ir bijis traucçts vçl jo projam ir sasniedzams. Ðis situacijas gala rezultats ir tads, ka individs apzinas savu pretrunigo pieredzi un atsakas pieòemt gala rezultatu. Negativas pieredzes noliegðana rada dusmas. Dusmas izraisa frustracijas bloíçðana ar apziòu, ka mçríi var sasniegt (Stein & Levine, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

E. Berkovics (Berkowitz) tuvak apskatot frustracijas teoriju, ir veicis pçtijumu ar bçrniem mçría kavçðana. Pçtijums tika veidots ta, lai bçrni ta laika tiktu pakïauti frustracijai. Bçrniem tika teikts, ka viòi skatisies interesantu un viòu vecumam aktualu filmu, bet filmas skatiðanas laika, atklajas, ka video ieraksts ir nekvalitativs, filmas kvalitate tika pasliktinata speciali. Bçrni tika frustrçti caur nespçju redzçt un izbaudit gaidu apmierinajumu, izradija dusmas un sociali nepieòemamu uzvedibu vçlak kontaktçjoties sava starpa (Berkowitz, 1989, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

Iepazistoties ar pçtijuma rezultatiem, var secinat, ka dusmas ir ne tikai arçji redzamas, bet dusmu cçloòi ir redzami arpus individa, kuri bloíç individualo mçríu sasniegðanu.

2)Kognitivi rosinoða hipotçze (Cognition – Arousal Hypothesis).

E. Berðeide (Berscheid) dusmu cçloòus skaidro ar kognitivi – rosinoðas hipotçzes teorijas palidzibu. Var secinat, ka ðis hipotçzes pamata ir doma, ka dusmu cçlonis ir normalo uzvedibas modeïu traucçjums, kas liek cilvçkam just emocijas – negativas vai pozitivas. Ðis procesa gala rezultats ir tads, ka individs reaìç pozitivi vai negativi. Apskatot dusmu nozimi ðaja procesa, tam ir svariga zinama ietekme paredzçtai dusmu intensitatei (Berscheid,1999).

Berðeide lielu nozimi pieðíir ari tam, ka dusmas tiek noteiktas vienigi ka daïa no kognitiviem procesiem, kuri tiek asociçti ar uzvedibu. Izziòu, kas notiek ðada veida viòi sauc par „ provokativo darbibu ”, no ta var secinat, ka darbiba ar dusmam ietver abus procesus – gan psiholoìiskos, gan kognitivos (Berscheid, 1983, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

3)Neoasociativa teorija (Neoassociational theory).

Neoasociativas teorijas pamatlicçjs ir Berkovics. No ðis teorijas skatu punkta dusmu radoða sistçma ir asociaciju tikls, kurð sevi ietver vairakus komponentus – domas, atmiòas, motori – ekspresivas un fizioloìiskas reakcijas. Berkovics uzsver, ka tikko ka tiek aktivizçts viens no ðiem komponentiem, iesaistas ari parçjie (Berkowiz, 1990, ka minçts Izard, 2000).

Izvirzot ðo teoriju, Berkovics ir secinajis, ka dusmas var izraisit kaitinoða stimulacija, ðada stimulacija, piemçram, ir nepatikamas un stipras smakas, ilgstoða zemas vai augstas temperatûras ilgstoða ietekme, atkartotas, nepatikamas un kaitinoðas situacijas. Ðada veida stimulacija izsauc nepatikamas sajûtas, kas ir negativs afekts un ðis afekts ir neparprotams dusmu cçlonis. Pie ðadiem dusmu cçloòiem, Berkovics pieskaita ari sapes un skumjas, kas ari rada nepatikamas sajûtas, lidz ar to izraisot dusmas (Berkowiz, 1990, ka minçts Izard, 2000).

Berkovics ir veicis pçtijumus sapju un dusmu savstarpçja mijiedarbibas joma. Eksperimenta piedalijas tikai sievietes, daïa no sievietçm tika pakïautas sapju iedarbibai, turot savas rokas ïoti auksta ûdeni, turpreti otra daïa sievieðu netika pakïautas sapju iedarbibai. Pçc eksperimenta praktiskas daïas beigam, visam sievietçm tika lûgts citu cilvçku idejas, uzskatus un tad tos vai nu pieòemt vai noraidit. Ja uzskati tika pieòemti, sievietes pieðíira to paudçjam balvu, ja uzskati tika noraiditi, tad uzskatu paudçjs tika sodits. Tas eksperimenta dalibnieces, kuras iepriekð tika pakïautas ilgstoðai sapju sajûtai, bija tendçtas vairak sodit, neka apbalvot, turpreti, tas eksperimenta dalibnieces, kuras netika pakïautas sapju sajûtai, vairak bija tendçtas apbalvot uzklausitos cilvçkus (Berkowiz, 1993, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

4)Sociala iemaciðanas teorija.

K. Sarni (Saarni) parstav teoriju, kura uzsver domu, ka dusmas ka visas citas emocijas ir iemacitas tapat ka uzvediba. Individa pieredze par mazak nozimigam emocijam ir uzkrata attiecibas ar citiem individiem. Var secinat, ka emocijas ir iemacitas, jeb socializçtas visas dzives garuma. Pamatus liekot uz uzvedibas normam, ir pilnigi normali, ka individa negativa pieredze rosinas negativas sekas un tas, savukart radis dusmu sajûtu (Saarni, 1993, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

Dt. Eivrils (Avrill) dusmas ir skaidrojis ka socialas iemaciðanas sastavdaïu, kas atspoguïo subjektivas pieredzes veidu, fizioloìisko uzbudinamibu un uzdevumu kavçðanu. Individs macas, ka reaìçt noteiktas situacijas, ka rikoties, novçrojot ka to dara citi viòam apkart esoðie individi (Avrill,1982, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

A. Bandura (Bandura) pievieno augstak minçtajam uzskatu, ka lai macitos, jabût motivacijai, kadçï to darit, individam japatur prata, ko ir novçrojis un novçrotajam ir jaatstaj pietiekami spçcigs, lai pçc tam individs pats izraditu, ko ir novçrojis (Bandura, 1986, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

5)Ipaðibu teorija ( Attribution theory ).

Levinson, Ponzetti uzsver, ka individam ir nepiecieðamiba analizçt un skaidrot savu un apkartçjo individu uzvedibu. Ðada izpratne veidojas uz attiecinajumu un skaidrojumu pamata, kapçc tieði ðada veida ir norisinajusies konkrçta uzvediba. Ðada veida konkrçtos uzvedibas cçloòus var skaidrot ka kontrolçjamus vai nekontrolçjamus, stabilus vai nestabilus, iekðçjus vai arçjus (Levinson, Ponzetti, 1999).

B. Veiners (Weiner) uzskata, ka individs motivç un doma veidojot noteiktu skaidrojumu par konkrçto uzvedibu, piemçram, ja tiek veidots negativs skaidrojums, kas satur negativi motivçtus cçloòus, tad gala emocijas parvçrðas par negativam emocijam un vienas no ðim negativajam emocijam ir dusmas (Weiner, 1986, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

Veiners veicot pçtijumu kopa ar kolçìiem ir izpçtijis, ka individs pardzivo dusmas, kad konkrçtais individs pats attiecina citu individu uzvedibu uz iekðçjiem un kontrolçjamiem cçloòiem (Weiner, 1986). Ðadam uzskatam pievienojas ari I. Blçra un H. Betanokurts (Blair & Betanocurt) pautot uzskatu, ka dusmas izraisa kontrolçjami un iekðçji cçloòi, ka piemçru var minçt situaciju, kad vecaku neatbildçðana uz noteiktu individa majienu vai signalu tiek traktçta ka vienaldziba (kas ir kontrolçjams un iekðçjs iemesls) aktivç dusmas, jo motivacija ðada situacija ir negativa (Blair & Betanocurt, 1992, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

6)Komunikacijas deficita hipotçze.

Ðis teorijas piekritçji, uzsver, ka skaidrojums dusmu cçloòiem ir tas, ka dusmas atspoguïo nespçju kontrolçt un vadit savu socialo vidi kompetenta un pareiza veida. Nespçja kontrolçt socialo vidi, precizak, izziòas uzvedibu, rodas negativa pieredze un atbildes reakcija nepiemçrota veida. Izstradatie pçtijumi par nelabvçligam attiecibam ïauj secinat, ka komunikativo iemaòu trûkums turpina psiholoìisku un fizisku nelabvçlibu (Levinson, Ponzetti, 1999 ).

Ka novçrojis A. Sigmans (Siegman) dusmas individs tipiski paatrina runas tempu, paaugstina balss tembru un partrauc savus partnerus, paaugstinas asinsspiediens, kas dusmas tikai paaugstina un stimulç. Individa negativa uzvediba ir ka stimula izraisitajs partnera atbildei, kas paaugstina uztraukuma limeni un sevis paða nomierinoðo spçju trûkumu, kas savukart, ir ka traucçklis, lai atgûtu pozitivu kontaktu ar partneri (Siegman, 1994, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

Vçl bez dusmu cçloòu teorijam pastav ari tadi cçloòi, kas tiek aplûkoti cita aspekta, ka tas tiek traktçts dusmu cçloòu teorijas.

Ïoti svarigs dusmu cçlonis ir informacija. Ja ði informacija ir negativa vai informacijas pietrûkst bridi, kad ir noticis kaut kas negaidits. Individs nav sagatavojies ðadai situacijai. No spontanitates rodas emocijas un dusmu emocijas taja gadijuma, ja ir informacijas trûkums (Godfrua, 1992).

Vienam no visefektivakajiem dusmu izraisitajiem ir fiziska vai psiholoìiska – brivibas ierobetoðana. To var traktçt ka frustraciju. Kampos un Ðtenbergs (Campos & Stenberg) veica pçtijumu, kura izpçtija, ka ierobetojot roku kustibas èetrus mçneðus vecam zidainim, tas izraisa dusmas. Ar brivibas ierobetoðanu Izards skaidro ari tiòu agresiju atbildes reakcija uz vecaku aizliegumiem un iebildumiem, jo ta ir tiòu personibas psiholoìiska ierobetoðana (Campos & Stenberg, 1981, ka minçts Izard, 2000).

Ka jau minçts iepriekð apskatitajas teorijas, viens no ïoti stipriem dusmu izraisitajiem ir sapes, it ipaði tad, ja tas ir negaiditas. Veiktie pçtijumi (Izard, 2000) pierada, ka zidaiòi, kas vçl nespçj paredzçt, ka veicama pote sagadas sapes, to saòemot, un izjûtot pçkðòas negaiditas sapes, izrada dusmas.

Goulmens ka dusmu cçloni min apvainojumu un diskomfortu, ka ari badu, nogurumu, stresu un citus faktorus (Goulmen, 2001).

Netaisniba vai netaisniga riciba no citu puses ari tik uzskatiti ar dusmu cçloòiem, lai gan ari tas ir atkarigs no ta, ka individs interpretç ðo konkrçto ricibu. Dusmu cçloòi ir ari riebums pret citu individu, ka ari skumjas, kas depresijas laika mçdz bût cieði saistitas ar dusmam (Izard, 2000).

Apdraudçtibas sajûtu par dusmu cçloni uzskata D. Cilmanis, uzsverot to, ka tas ir visierastakais cçlonis. Tas var bût apdraudçjums godam vai paðcieòai, kas var bût simbolisks, kas izpautas ka netaisniga vai rupja apieðanas, apvainojums vai pazemojums, vilðanas centienos sasniegt mçríi u. c. (Goulmen, 2001).

Dusmu pastiprinataju ir svarigi pieminçt, ja aplûkojam dusmu cçloòus. Dusmu pastiprinatajs ir uzbudinamiba, ko piemin Goulmens. Jo individs ir uzbudinataks, jo dusmu ekspresija bûs spçcigaka. Ka piemçru var sniegt to, ka tikko pamoduðos cilvçku ir grûtak sadusmot, jo viòa uzbudinamibas limenis taja bridi ir zems (Goulmen, 2001).

Apkopjot augstak minçto, var secinat, ka pastav daudz un datadas dusmu emocijas un to raðanas iemeslus skaidrojoðas teorijas. Lai gan tas nav izteikti atðíirigas, tomçr vienota pieeja dusmu emocijam nav izveidota – nav viennozimiga skaidrojuma.

Vispieòemamaka ðíiet sociala iemaciðanas teorija, kura tiek uzsvçrta doma, ka dusmas ka visas citas emocijas ir iemacitas tapat ka uzvediba. Individa pieredze par mazak nozimigam emocijam ir uzkrata attiecibas ar citiem individiem. Var secinat, ka emocijas ir iemacitas, jeb socializçtas visas dzives garuma. Pamatus liekot uz uzvedibas normam, ir pilnigi normali, ka individa negativa pieredze rosinas negativas sekas un tas, savukart radis dusmu sajûtu. Dusmas ir skaidro ka socialas iemaciðanas sastavdaïu, kas atspoguïo subjektivas pieredzes veidu, fizioloìisko uzbudinamibu un uzdevumu kavçðanu. Individs macas, ka reaìçt noteiktas situacijas, ka rikoties, novçrojot ka to dara citi viòam apkart esoðie individi. Tieði to paðu var attiecinat uz virieðu un sievieðu dusmu emocijam un to izpausmçm – katrs no dzimumiem dzives laika iemacas savam dzimumam atbilstoðu uzvedibu, ari attieciba uz dusmam.

No iepriekð minçta, var secinat, ka dusmu emocijas ir ïoti svarigas un pat nepiecieðamas cilvçka dzivç. Dusmas var radit gan nespçja kontrolçt savu socialo vidi kompetenta un pareiza veida, gan informacijas trûkums, gan ari daudzi citi iemesli. Ta ka tiek uzsvçrts, ka dusmas ir vienas no svarigakajam, pat pamatemocijam, tad autores viedoklis ir, ka bûtu svarigi izpçtit kada situacija ðaja joma ir Latvija. Iespçjams, cilvçki pat neapzinas, cik lielu iespaidu dusmu emocijas atstaj uz cilvçku savstarpçjo saskarsmi un paðsajûtu.

Dusmas visvairak tiek novçrotas to izpausmçs, tapçc dusmu izpausmçm tiks pievçrsta uzmaniba nakamaja nodaïa.

Dusmu izpausmes

Ðaja nodaïa tuvak tiks apskatitas dusmu izpausmes: mimika, dusmu izpausmes organisma, dusmu apspieðana, tas sekas, dusmu izpausmju dzimumatðíiribas, dzimumidentitate, tas veidoðanas, psiholoìijas teorijas un pçtijumos.

Mimika

Dusmu emocijas ir diezgan spilgti aplûkojamas sejas mimika, kuru nevar sajaukt ne ar vienu citu emociju mimisko izteiksmi.

Dusmu mimiska izpausme, salidzinot starp pieauguðu cilvçku un zidaini pçc izskata ir atðíiriga, bet bûtiba darbojas vieni un tie paði sejas muskuïi. Ðo atðíiribu skaidro ar to, ka zidaiòa ada ir daudz elastigaka un zem tas atrodas lielaks tauku slanis, lidz ar to, vietas, kur zidainim ada ir nedaudz saraukta, pieauguða cilvçka seja veidojas dziïas grumbas. Dusmu mimikas izpausmei ir raksturiga pieres muskuïu sarauðanas un uzacu kustibas – uzacis nolaitas un saraucas. Pieres ada savelkas un veido kroku acu limeni uz deguna ka divas paralçlas, horizontalas svitras, ka ari grumbas starp uzacim pieauguðajiem individiem (Izard, 2000).

Uzmanibu piesaista fakts, ka zidaiòiem pieres un uzacu daïas muskuïi dusmu laika darbojas automatiski, tas ir, tie nav kontrolçjami, savukart pieauguðajiem ðie muskuïi pilniba darbojas ïoti reti, izòemot intensivus un negaiditus dusmu uzplûdus. Ap viena gada vecumu, bçrniem sak attistities kontrole par ekspresivo mimiku, kas daïçji atkariga no socializacijas procesa un daïçji no smadzeòu attistibas procesa. No ta izriet, ka laika gaita individs macas kontrolçt dusmu mimisko izteiksmi un individam kïûstot pieauguðam dusmu mimiska izpausme izskatas daudz maigaka un nav tik draudiga (Izard, 2000).

Iepriekð aprakstita mimiska izpausme ir tikai daïa no dusmu mimiskas izpausmes. Ïoti svariga sejas daïa, kas piedalas dusmu mimikas procesa izpausmç ir acis. Nolaisto uzacu dçï, acis kïûst ðaurakas un pieòem asu, kantainu formu – zûd acu formas maigums, ko veido apaïas acu formas. Acu skatiens tiek virzits uz dusmas izraisoðo objektu, kas rada draudigu izskatu un ir ïoti nozimigs dusmu mimika, jo ar acim tiek noradits agresijas izpausmes virziens (Izard, 2000).

Mutes daïa ir treða sejas daïa, kas piedalas dusmu mimikas veidoðana. Maziem bçrniem mute ieòem taisnu vai taisnstûrainu formu. Lûpas tiek saspiestas, kas rada divu stripiòu formu, kas ka jau iepriekð minçts, rada draudigu izskatu, jo apaïas formas, kas rada maigo izskatu, pazûd (Izard, 2000).

Bieti vien pieauguðie sakot zobus un stingri saspiet lûpas. Starpkultûru pçtijums pierada, ka zobu un lûpu saspieðana ir visizplatitaka dusmu mimikas sastavdaïa, kas ir novçrojama, ka zemakas ta augstak attistitas kultûras, respektivi, ta ir saprotama visiem kultûru parstavjiem. Ramirezs ar kolçìiem (Ramirez, Martin, Fujihara, Takehiro, Goozen & Stephenie Van, 2001) ir veikuði starpkulturalu pçtijumu, kura ka respondenti tika atlasiti 195 studenti no Japanas (no tiem 147 sievieðu dzimuma parstaves un 48 virieði), 230 studenti no Spanijas (no kuriem 174 sievietes un 56 virieði), 551 studenti no Niderlandes (no tiem 346 sievietes un 187 virieði). Veikta pçtijuma rezultati uzradija, ka virieði izjût dusmu emocijas, ka atbildes reakciju uz otras personas agresivu fizisku darbibu vai ievainojumu, turpreti sievieðu dzimuma parstaves ir tendçtas uz emocionaliem stimuliem un izjût neapmierinatibu situacijas, kad bezjûtigi izrada labvçlibu.

Dusmu mimika ir diezgan spilgta un neparprotama, tomçr, ir jauzmanas ar mimikas interpretaciju, jo ir cilvçki, kas sabozuðies, koncentrçjuðies vai izrada interesi saraucot pieri. Ðajos procesos parasti veidojas dusmu mimikas komponents – sabiezçjums uz deguna acu limeni. Ar ðo sastavdaïu mimikas interpretacija jabût uzmanigiem, lai neraditu kïûdainus secinajumus (Izards, 2000).

Dusmu izpausme organisma

Dusmas tiek pieskaititas pie negativajam stçniskajam emocijam. Stçniskas emocijas veic tonizçjoðo funkciju (Valtneris,1995).

Emocijas ir saistitas ar limbisko sistçmu. Limbiska sistçma saista neiralas un humoralas regulacijas mehanismus, ta ir robeta starp veco un jauno garozu. Limbiskas sistçmas jçdziens ietver savstarpçji cieði saistitus garozas apvidus un zemgarozas kodolus. Limbiska sistçma saskaòo skeleta muskuïu un iekðçjo organu darbibu izturçðanas aktu laika, tais skaita ari emociju ekspresijas bridi.

Ari bazalie gangliji ir cieði sasaistiti ar emocijam, tie atrodas lielajas puslodçs starp pieres daivu un starpsmadzençm. Tie saòem impulsus no visam smadzeòu daïam. Izmantojot saòemtos impulsus, bazalie gangliji spçj regulçt kustibas, pieskaòojot tas emocionalajam noskaòojumam. Bazalo gangliju impulsi nosaka individa kustibu raksturu – gaitu, staju, testus, mimiku un valodas ipatnibas, ka jau augstak minçts, ðie procesi ir cieði sasaistiti ar emocijam, tatad ari ar dusmam, kur mimika un testi ir ipaði izteikta sastavdaïa. (Valtneris, 1995) .

Ðim uzskatam piekrit ari T. Godfrua (Годфруа), ka svarigako smadzeòu daïu, kas ir saistita ar emocijam, minot ari smadzeòu garozu, kas kontrolç ari agresiju. Kada veida smadzeòu garoza darbosies un kontrolçs agresiju ir atkarigs no individa dzives pieredzes un ipaði no socialiem apstakïiem ta attistibas laika (Godfrua, 1992).

Goulmens konkrçtak runa par dusmu fizioloìisko veidoðanos un skaidro to ta, ka – dusmu „ izvirduma ” pamata ir nervu patvaïa. Kads nervu centrs limbiskaja sistçma pçkðòi reaìç, pieslçdzot parçjas smadzeòu daïas. Tas notiek tik atri, ka smadzeòu domajoða daïa nespçj tikt lidz notiekoðajam, respektivi, rodas tik pierasta situacija, ka pçc dusmu izvirduma cilvçks pats isti nesaprot, kas ir noticis (Goulmens, 2001).

Iepriekð tika aplûkota nervu sistçmas darbiba, bet dusmas ietekmç ari atseviðíus organus un procesus. Izpratne par trauksmes un dusmu bioloìiskiem pamatiem veidojuðies jau vairak ka gadsimtu atpakaï. Darvins (Darvin) atklaja, ka pardzivojot dusmas, paatrinas asinsrite, sirdsdarbiba, elpoðana, ka ari pastiprinas adas krasa – piesarkst (Darvin, 1872). Lidz ar asinsrites paatrinaðanos locekïi kïûst elastigaki, tas ietekmç, piemçram, vieglu un atru aizsarg ieroèa satverðanu. Paatrinas sirdsdarbiba un izdalas vairaki hormoni., tie paaugstina enerìijas limeni un pamudina individu uz konkrçtaku un atru ricibu (Izard, 2000) .

Batlera Izarda pçtijuma, secinats, ka dusmu bridi cilvçks izjût lielu sasprindzinaju, kurð pçc intensitates limeòa ir zemaks tikai salidzinajuma ar baiïu sasprindzinajuma intensitates limeni. Individs izjût lielu drosmes un paðparliecibas sajûtu. Ir pieradits, ka dusmas tiek pavaditas ar lielu impulsivitati (Izards, 2000).

Dusmu apspieðanas sekas.

Ka var secinat, dusmu emocijas, tapat ka visas citas, ir cieði sasaistitas ar cilvçka fizioloìiju. Organisms ir iesaistits jebkura emociju norises procesa, ari tad, kad individs izjût dusmas, tapat ari dusmu apspieðanas procesa, kas neapstridami rada sekas.

Holts (Holt) savos pçtijumos ir pieradijis, ka apspietot dusmu ekspresiju, ðaja apzimçjuma iekïaujot mimiku, vokalo izteiksmi – balss intonaciju, ka ari agresivas darbibas, individs var traucçt savu adaptacijas procesu.

Apskatot Holta kliniskos pçtijums var secinat, ka dusmu regulara apspieðana un dusmu adekvatas izradiðanas trûkums, rada lielaku risku iegût psihosomatiskas sekas. Apspiestas dusmas nav vienigais psihosomatisko traucçjumu izraisitajs, tomçr tas ietekmç un palielina risku saslimt ar tadam slimibam, ka reimatiskais artrits, natrene, psoriaze, kuòìa èûla, sirds slimibas, asinsspiediena traucçjumi, epilepsija, migrçna, hipertonija un Reino slimiba.

Bonano, Singera, Ðvarca un Veinberga (Bonnano, Singer 1990, Schwartz 1990 & Weinberg 1990, ka minçts Izard, 2000) pçtijumi pierada, ka cilvçki, kuri ir pieraduði apspiest negativas emocijas, tais skaita ari dusmu emocijas, ir tendçti bietak ciest no psiholoìiskam un ari fiziskam slimibam. S. Forvarda un D. Frçzere (Forvarda, & Frezere) uzsver to, ka individiem, kuri paut uzskatu, ka dusmu emocijas ir nepiecieðams apvaldit jebkura situacija, var rasties psiholoìiskas problçmas, jo bailes no strida kïûst neparvaramas. Ta rezultata, ðadi individi mçdz piekapties, neiebilst, dara visu, lai izvairitos no strida un otra individa dusmam, tadejadi paradot apkartçjiem, ka tie var panakt visu, ko vçlas (Forvarda, & Frezere, 1990).

Cilvçkiem, kas apspiet dusamu emocijas, ir paaugstinats risks iegût ari ðadas psiholoìiskas slimibas ka piemçram, impulsu kontroles traucçjumi, garastavokïa traucçjumi, personibas traucçjumi un datadas ðizofrçniju formas, ipaði izplatita no tam ir paranoida ðizofrçnija (Kazdin, 2000).

Dusmas ir viena no galvenajam sastavdaïam, kas ietemç medicinisko stavokli, veicinot demenci, vielmaiòas traucçjumus, neiroloìiskos traucçjumus (Kazdin, 2000).

Ðaja joma veiktie pçtijumi pierada to, ka eksistç dzimumatðíiribas dusmu apspieðana. Hainesa ar kolçìiem (Haynes, Levine, Scotch, Feinleiben & Kannel, 1978) pçtijums dusmu dzimumatðíiribu joma uzradija , ka sievietes ir tendçtas uz savu dusmu emociju apspieðanu, ka ari, salidzinajuma ar virieðiem, sievietçm bija izteiktaki un vairak raksturigi ar dusmu emocijam saistitie fiziskie simptomi, kas pierada augstak minçto, lai gan, Tomasa (Thomas, 1989, ka minçts Kassinove, 1995) veiktaja pçtijuma, kura tika izmantota Framinghamas skalas palidziba, netika atrastas nekadas nozimigas dzimumatðíiribas.

Darba autore piezimç, ka dusmu emocijas tiek traktçtas ka „ klusa ” problçma, jo to, ka problçmu pamanit ir grûti.

Dusmu izpausmju dzimumatðíiribas.

E. Vilsons (Wilson) evolucionaras pieejas pamatlicçjs, paut uzskatu, ka evolûcijas gaita galvenas rûpes sievietçm ir bijuðas par bçrniem, bet virieðu dzimuma parstavjiem par medibam un ciniðanos, tapçc sievietçm piemit gadigums, bet virieðiem agresivitate (Wilson, 1978).

Pastav uzskats, ka sievieðu dzimuma parstaves ir daudz emocionalakas neka virieði, jo virieðiem jau no bçrnibas tiek macits apspiest savas emocijas. Salidzinajuma ar virieða emocionalo sfçru, sievietes emocionala sfçra ir daudz saretìitaka (Ponomareva, 2001).

E. P. Iïinina un V. G. Piòigina (Ильин & Пинигин) veiktaja pçtijuma, kura piedalijas gan studenti, gan skolçni, apskatot iegûtos rezultatus, tika secinats, ka sievietçm visas vecuma grupas ir novçrojams lielaks emocionals uzbudinajums neka virieðiem, savukart, emociju intensitate sievieðu dzimuma parstavçm ir mazak raksturiga neka virieðu dzimuma parstavjiem, lai gan, vçl mazak raksturiga ir emocionala noturiba un emociju saglabaðanas ilgums (Iïin & Piòigin, 2001, ka minçts Iïins, 2002).

P. A. Kovaïevas (Ковалева) izstradatajos pçtijumos rezultati, attieciba uz emocionalitati, bija ïoti lidzigi iepriekð minçtajiem. Tika secinats, ka sievietes ir tendçtas reaìçt emocionali, konfliktsituacijas vairak demonstrçt emocionalo uzbudinajumu, neka to dara virieðu dzimuma parstavji (Kovaïeva, 1996, ka minçts Iïins, 2002).

J. Steplija un J. Havilanda (Stapley & Haviland,1989, ka minçts Iïins, 2002) emocionalas ekspresivitates joma veiktajos pçtijumos, tika secinats, ka neatkarigi no vecuma, sievietçm piemit liela emocionala ekspresivitate.

S. Krosa un L. Madsona (Cross & Madson) izstradato pçtijumu rezultati uzrada, ka sievieðu dzimuma parstaves izrada lielaku emocionalo uzvedibu grupa, kuras sastava ir tikai sievietes, neka jaukta grupa (Cross & Madson, 1997, ka minçts Iïins, 2002).

E. Makkobijs un K. Dteklins (Maccoby & Jacklin) ir veikuði vairakus pçtijumus, kuru rezultata tika izdariti secinajumi, ka dzimumatðíiribas attieciba uz dusmu emocijam, pirmajos dzives gados neuzradas, savukart, bçrniem kïûstot vecakiem, dusmu emociju intensitate, zçniem pieaug, turpreti meitençm samazinas. Iegûtie rezultati tika skaidroti pamatojoties uz to, ka meitenes ir tendçtas apspiest un baidities izradit dusmu reakciju, jo pastav iespçja saòemt sodu par nepaklausibu, turpreti, pret zçnu dusmu emocijam un agresivo uzvedibu apkartçja sabiedriba un ìimene nav noskaòoti tik nepiekapigi. Ðeit uzskatami izpautas socializacijas aspekts dusmu izpausmju dzimumatðíiribas ir (Maccoby & Jacklin, 1974). Turpreti, pavisam pretçji rezultati tika iegûti Jarèeska A., Magona N. E. un Jarèeska T. J. (Yarcheski, Mahon & Yarcheski) veiktaja pçtijuma, kura piedalijas bçrni vecuma intervala no 12 lidz 14 gadiem. Pçtijuma gaita tika apskatitas dusmu pieredzes un izpausmju dzimumatðíiribas ar STAXI aptaujas palidzibu. Pçtijuma dalibnieki bija 81 meitene un 67 zçni. Rezultati uzradija, ka nozimigas dzimumatðíiribas dusmu izpausmç un pieredzç nepastav (Yarcheski., Mahon & Yarcheski, 2002). Tomçr, atðíirigus rezultatus uzrada M. S. Ponamorjovas (Пономарева) veiktie pçtijumi – tendence uz dusmu emociju pardzivoðanu jaunako klaðu skolçnu grupa ir vçrojama zçniem, turpreti, jo vecaka ir skolçnu grupa, jo lielaka tendence uz dusmu emocijam ir uzradita tieði meitençm (Ponomareva, 2001, ka minçts Iïins, 2002).

Emocionalie tipi ir raksturigi gan virieðu, gan sievieðu dzimumam. Ðie tipi atðíiras ar to, ka vienam tipam ir izteiktakas tadas emocijas ka laime un bailes, turpreti otram no ðiem tipiem raksturigakas laimes emocijas, kuram blakus pastav tik pat izteiktas baiïu un dusmu emocijas (Plotkin, 1983, ka minçts Iïins, 2002). Sievieðu dzimuma parstavçm baiïu un dusmu emocijas ir vienadi izteiktas, kas rada apstakli, ka baiïu emocijas padara ne tik izteiktu dusmu emociju izpausmi. Ðis baiïu emocijas ir par iemeslu tam, ka persona tiek atturçta no konfliktiem un agresivas ricibas, ðadu uzskatu paut Izards (Izards, 2000). Savukart P. A. Kovaïeva (Ковалева) uzskata, ka virieðiem raksturigaka tendence ir, ka dusmu un laimes emocijas ir izteiktakas neka baiïu emocijas. Ðis fakts izskaidro lielaku izpausmi virieðu verbalajai un fiziskajai agresijai, salidzinot ar ðo paðu emociju izpausmi sievietçm (Kovaïeva, 1996, ka minçts Iïins, 2002).

Iemesli, kuru dçï vçrojamas ðadas dzimumatðíiribas gan emociju kopuma, gan tieði aplûkojot dusmu emociju izpausmçs ir vairaki. Viens no ðiem iemesliem paskaidro faktu, kapçc sievieðu dzimuma parstaves ir emocionalakas neka virieði, jo virieði jau no bçrnibas tiek maciti slçpt savas emocijas, skaidro K. Jungs (Jungs, 2002). E. Makobijs un E. Dteklins (Maccoby, & Jacklin, 1974) paut uzskatu un skaidro, ka meitenes mazak izrada agresivu uzvedibu, jo baidas no iespçjama soda, turpreti, puiðu izraditajai agresijai apkartçja sabiedriba neizrada tik lielu nosodijumu (Maccoby, & Jacklin, 1974, ka minçts Iïins, 2002). Ðadu viedokli paut ari Ð. Berns (Берн) – sievietçm un virieðiem emocionalitates limenis ir vienads, tomçr atðíirigs ir iekðçjais emociju izteiktibas limenis. Emociju izpausmç pastav atðíiribas, kuras raduðas sabiedriba pastavoðo uzskatu un stereotipu dçï, piemçram, ir pieòemami, ka sievietes raud, turpreti, ja to dara virietis, tad raudaðana nav pieòemama (Berns, 1996, ka minçts Iïins, 2002).

Psiholoìija izteikti izðíirtas èetras atðíiribas starp dzimumiem – telpiskuma izjûta, matematisko uzdevumu veikðana, verbalajas spçjas un agresijas limeni (Maccoby & Jacklins, 1974, ka minçts Bern, 1996).

Sava pçtijuma par dzimumatðíiribam Makkobi E. E. un Dteklins C. N. (Maccoby & Jacklin) secinajuði, ka pastav skaidras statistiski nozimigas dzimumatðíiribas agresijas limeni (Maccoby & Jacklin,1974, ka minçts Bern, 1996).

Ari vairakos citos pçtijumos (Eagly & Steffen, 1986, Hyde, 1984, Hyde,1986) secinats, ka pastav dzimumatðíiribas agresiva uzvediba, lai gan pieauguðajiem ðis atðíiribas nav tik izteiktas.

Cits iemesls, kas liek uzskatit virieðus par daudz agresivakiem neka sievietes ir uzskats par to, ka virieði ir agresivaki ta dçï, ka viòiem ir daudz augstaks testosterona limenis asinis, lai gan patiesiba, paðlaik neeksistç parliecinoði pieradijumi agresijas limenim ar tostestorona limeni asinis (Bjorkvist, 1994).

Agresijas joma veikta pçtijuma gaita nonakts pie secinajuma, ka pieauguðo vecuma agresijas dzimumatðíiribas ir pavisam nelielas (Eagly & Steffen, 1986). Turpreti turpmakajos pçtijumos, kuros piedalijas bçrni, tika secinats, ka agresijas izpausmçs pavisam neliela ietekme ir bijusi dzimumam (Hyde, 1984).

Izdarits secinajums, ka eksistç vairaki faktori, no kuriem atkarigs, kurð no dzimumiem ir agresivaks – virietis vai sieviete: konflikta dalibnieku dzimums, agresijas tips (verbala, fiziska) un konkrçta situacija ( Bjorkvist & Niemela, 1992).

Dzimumidentitate, tas veidoðanas, psiholoìijas teorijas un pçtijumos

Jau Grieíu filozofi un datadu teoriju pamatlicçji ir runajuði par sievieðu un virieðu dzimuma atðíiribam (Matlin, 1999).

Sava dzimuma apzinaðanas ir nozimigs process cilvçka dzivç, jo dzimums ir statuss, kas nosaka, kadus citus statusus cilvçks ieòems sava turpmakaja dzivç, kads bûs viòa statusu kopums. Dzimums ietekmç ïoti daudzus cilvçka dzives aspektus – veselibu, draudzibas modeïus, profesijas izvçli, pieeju datadam iespçjam un resursiem, ka ari lomu ìimenç (Omarova, 1996 ).

Vi­sas paðgen­der­izçðanas te­ori­jas ap­galvo, ka no pieau­guða vecuma,lie­laka daïa virieðu un sievieðu ir at­tisti­juði ïoti atðíiri­gas per­son­i­bas: sievietes kïu­vuðas audz­i­noðas, un cilvç­kiem ori­en­tçtas, un bçrniem cen­trç­tas, kamçr virieði kïu­vuði sancen­sigi un uz darbu ori­en­tçti (Risman, 1998).

So­ci­alo lo­mu te­ori­ja uz­ska­ta, ka dau­dzas at­ðíi­ri­bas starp vi­rie­ðiem un sie­vie­tçm vei­do­ju­ðas no at­ðíi­ri­gam sa­bied­ri­bas pra­si­bam kat­ram no dzi­mu­miem(Bern, 1996).

So­ci­ala struk­tû­ra ra­da uz­ve­di­bu at­bil­sto­ði dzi­mu­mam. Ði pie­eja ap­gal­vo,ka vi­rie­ði un sie­vie­tes ri­ko­jas at­ðíi­ri­gi,jo vi­òi at­ro­das at­ðíi­ri­gas po­zi­ci­jas sa­bied­ri­ba, dar­ba vi­dç un ìi­me­nç, vi­òi pil­da at­ðíi­ri­gas dzi­mum­lo­mas un pil­da tam at­bil­sto­ðas pra­si­bas (Risman, 1998).

D. Ðterns (Stern), balstoties uz sistematiskiem zidaiòu pçtijumiem, paut uzskatu, ka „ dzimimidentitates kodols ” sak veidoties apmçram no 15 mçneðu vecuma (Kulberg, 2001, 495).

Zidaiòu pçtijumos kopuma ir konstatçts, ka bçrni apmçram no 5 mçneðu vecuma, skatoties pieauguðo sejas, spçj atðíirt viòu dzimumu, ka apmçram lidz 3 gadu vecumam bçrni apgûst spçju nekïûdigi un konsekventi izmantot priekðstatus par dzimumiem, vçrtçjot gan nepazistamus vienaudtus un pieauguðos, gan sevi. Apmçram 5 vai 6 gadu vecuma nostabilizçjas apzinats priekðstats par dzimumpiederibu ka nemainigu un nemainamu ipaðibu (Kulberg, 2001).

Uzskati par dzimumidentitati kognitivas attistibas teorijas. Balstoties uz T. Piatç (Piaget) intelekta stadialas attistibas modeïa principiem L. Kolbergs (Kohlberg, 1966 ka minçts Bern, 1996) par dzimumidentitates veidoðanas pamatfaktoru uzskata bçrna pieaugoðas spçjas strukturçt priekðstatus par sevi un citiem cilvçkiem dzimumu kategorijas. Kolbergs paut uzskatu, ka dzimumlomu apguves attistibu nosaka subjekta tendence kognitivi strukturçt priekðstatus par fizisko un socialo realitati piemçrojoties tai, strukturçjot stabilu un pozitivu patibas tçlu (Kohlberg, 1966). Dzimumtipizçtas uzvedibas ievirzes var pastiprinaties apmçram pçc 3 gadu vecuma, pieòem Kolbergs (Kohlberg, 1966).

Ari uzskatos par dzimumidentitati psihoanalizç tiek likts uzsvars uz bçrna socialas iemaciðanas faktu un domaðanas attistibu. Freids (Freud, 1991) atzist, ka zidaiòa psihei raksturigo baudas principu un primaros procesus audzinaðana papildina realitates princips un sekundarie procesi (piem., domaðana, kas atspoguïo objektivo pasauli).

Freids (Freud, 1991) uzsver, ka dzimumidentitates izcelsme ir bçrna identifikacija ar kadu no vecakiem, mates vai tçva izturçðanas un psihisko ipaðibu paròemðana un piesavinaðanas. Dzi­mum­so­ciali­zacija iet­ver sava dzi­muma apzi­naðanos ðim dzi­mu­mam raksturigo so­cialo lomu ap­guvi. Z.Freids uzskatija, ka bçrni piedzimst bi­sek­su­ali, ta­tad bez sava dzi­muma apzi­òas. Dzi­mu­mapziòu bçrniem veido viòa ve­caki, ievçro­jot viòa biolo­ìisko dzi­mumu.

Kad no­tiek dzi­mu­ma iden­ti­fi­ka­ci­ja, bçrns pa­ma­na at­ðíi­ri­bu starp sie­vie­tçm un vi­rie­ðiem, bçrns ti­pis­ki pie­vçrð lie­la­ku uz­ma­ni­bu sa­va dzi­mu­ma “mo­de­lim”, lai bû­tu la­ba­kais zçns vai mei­te­ne (Bern, 1996).

N. Èordorova (Chordorow), uzskata, ka mate pret meitu un dçlu jau zidaiòa vecuma izturas atðíirigi, pie tam ir vçrojamas atðíiribas ari meitu un dçlu identifikacijas procesos. Sakotnçjos psihoanalitiskajos uzskatos, tika akcentçta meitas edipala milestiba pret tçvu un vienlaiciga novçrðanas no mates, bet Èordorova uzskata, ka meitas dzimumidentitates attistiba neprasa noraidit viòas agrino identificçðanos ar mati, ta turpinas visu dzivi, bet zçna identifikacija ar mati tiek lauzta un parnesta uz tçvu (Chordorow, 1987, ka minçts Miltuze, 2002).

Lielakaja daïa ìimeòu meitenes un zçni saòem atðíirigu audzinaðanu, vecaki vadas pçc saviem pieòemtajiem un sabiedriba izplatitajiem priekðstatiem par virieðu un sievieðu lomam, stereotipiem un dzimumam atbilstoðo, vçlamo uzvedibu (Appelbaum & Chambliss, 1997).

K. Giligana (Gilligan) paut uzskatu, ka sievietes realitate ir atðíiriga no virieða realitates, ipaði akcentçjot sievietes spçju saskaòoties ar citiem – sievietes centrçðanos uz attiecibam ar citiem (Gilligan, 1982).

S. L. Bçma (Bem), dzimumshçmu teorijas parstave, uzskata, ka dzimumshçmas ir daïa no individa kognitivo shçmu repertuara. To izveide aizsakas agrina bçrniba, un ðis shçmas var bût nepietiekami objektivi pamatotas. Bçma uzskata, ka tas ka individi uztver, saglaba atmiòa, interpretç un prognozç informaciju par dzimuma ipaðibam un attiecibam, un tas, kada ir subjektiva attieksme pret ðo informaciju, ir bûtiski atkarigs no izveidoto dzimumshçmu – informacijas apstrades subjektiva teorçtiska pamata – ipatnibam (Bem, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999).

Socialas iemaciðanas teorija dzimumtipizçðana ir saistita ar domaðanu, taèu ir vairak atkariga no individa socialas vides un personigas pieredzes neka no individa vispariga domaðanas raksturojuma un zinaðanu stereotipiem, var secinat apskatot galvenos ðis teorijas parstavjus. Atbilstoði A. Banduras (Bandura, 1986, ka minçts Levinson, Ponzetti, 1999) uzskatiem, tiek pieòemts, ka individs jau kopð bçrnibas pakapeniski iemacas uzskatus par dzimumidentitati, novçrojot citu cilvçku dzimumtipiskas izturçðanas paternus, un sava dzimuma paterna imitçðanu nosaka „dzimumam piemçrotas” izturçðanas atalgojumi un „dzimumam nepiemçrotas” izturçðanas nosodijumi. Pastiprinajumu ietekme var bût netieða, jo bçrni vçro iespçjamas atdarinaðanas modeïu ricibas sekas. Lie­lakaja daïa ìi­meòu zçni un meite­nes tiek audz­i­nati atðíirigi, vadoties pçc sabie­driba iz­plati­ta­jiem un ve­caku paòem­ta­jiem dzi­mumu stereo­tipiem, priekðsta­tiem par virieðu un sievieðu lo­mam un vç­lamo uz­vedibu. Katra sabie­driba pastav savi uzskati par to, ka­dai ir jabût 'pa­rei­zai' virieðu un sievieðu uz­vedi­bai datadas dzives sfçras

Rismans (Risman) apgalvo, ka no pieauguða vecuma lielaka daïa sievieðu un virieðu dzimuma parstavju ir izveidojuði ïoti atðíirigas personibas – virieðu dzimuma parstavji kïuvuði uz darbu orientçti, sancensigi, kamçr sievieðu dzimuma parstaves kïuvuðas uz cilvçkiem orientçtas, audzinoðas, uz bçrniem koncentrçtas (Risman, 1998).

Iepriekðçjas nodaïas tika aprakstita dusmu izpausmes organisma, dusmu apspieðanas sekas, kuru rezultata iespçjams iegût vairakas fiziskas un psiholoìiskas izcelsmes slimibas, tas ietekmç un palielina risku saslimt ar tadam slimibam, ka reimatiskais artrits, natrene, psoriaze, kuòìa èûla, sirds slimibas, asinsspiediena traucçjumi, epilepsija, migrçna, hipertonija un Reino slimiba, tadçï ir lietderigi veikt pçtijumu, kura noskaidrot, kada situacija paðlaik ir vçrojama Latvija, noskaidrojot ari dzimumatðíiribas ðaja joma.

Augstak minçta informacija, ïauj izdarit secinajumu, ka dzimumatðíiribas emociju joma pastav, turklat galvenas iezimes ir tas, ka sievieðu dzimuma parstaves ir daudz vairak emocionalas un vairak izrada emocionalo uzbudinajumu neka virieðu dzimuma parstavji.

To, ka sievietes savas emocijas, taja skaita ari dusmas, izrada atklatak var skaidrot ar, pirmaja nodaïa jau pieminçto, sociala iemaciðanas teoriju, taja tiek uzsvçrta doma, ka dusmas ka visas citas emocijas ir iemacitas tapat ka uzvediba. Individa pieredze par mazak nozimigam emocijam ir uzkrata attiecibas ar citiem individiem. Var secinat, ka emocijas ir iemacitas, jeb socializçtas visas dzives garuma. Pamatus liekot uz uzvedibas normam, ir pilnigi normali, ka individa negativa pieredze rosinas negativas sekas un tas, savukart radis dusmu sajûtu. Ðo paðu – iemaciðanas principu var attiecinat ari uz dusmu emociju dzimumatðíiribam. Sievietes veido uzvedibas modeïus bçrniba identificçjoties ar mati, tapat virieði – identificçjoties ar tçvu. Sievietes kïûst orientçtas uz attiecibam, tendçtas dalities emocijas, pardzivojumos, izradit savas sajûtas – emocionalas, virieði, turpreti, kïûst uz darbibu orientçti, neizrada jûtas, emocijas, piemçram, bailes izreaìçjot izradot dusmas, tadçï uzskatu, ka ir korekti izvirzit hipotçzi, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm.

Ka jau tika minçts, virieði savas dusmas ir tendçti izpaust atklatak, lai gan veiktie pçtijumi ir pieradijuði, ka sievietes ir daudz emocionalakas un ir tendçtas savas emocijas izradit daudz atklatak, tomçr dusmu emocijas atklatak izpaut virieði, kam par iemeslu ir tas, ka sabiedribai daudz pieòemamak ðíiet virieðu dusmu izpausmes, nevis tad, ja virietis izpaut savas bailes, sarûgtinajumu vai raud. Tadçï darba autore uzskata, ka ir korekti izvirzit hipotçzes: 1. Pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem. 2. Virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm. Pamatojot to ar faktu, ka virieði savas emocijas tendçti apspiest un daïu no tam izreaìçt un izradit ar dusmu emociju palidzibu.

Metode

Pçtijuma dalibnieki

Pçtijuma piedalijas divas respondentu grupas. Viena grupa sastav no 30 sievietçm, vecuma no 20 – 25 gadiem, otra grupa sastav no 30 virieðiem, vecuma no 20 - 25 gadiem. Respondentu vidçjais vecums ir 23 gadi, visi respondenti ir studenti.

Instrumentarijs

Dusmu izpausmju mçriðanai tika izmantota Spilbergera (Spielberger) Dusmu Paðnovçrtçjuma aptauja (State – Trait Anger Expresion Inventory – STAXI-2), kas izveidota 1992. gada. Adaptacija Latvija: D. Ðkuðkovnika, S. Kçviða, I. Bremane, Z. Pçtersone, veikta 2002. gada. Anketa un tas atslçga pievienota pielikuma.

Aptauja sastav no 3 daïam (6 skalam), kur 1. daïa ir skala – dusmas ka stavoklis, kas sastav no 3 apakðskalam – dusmu izjûtas (Kronbaha alfa α = 0,90, Latvija adaptçtaja varianta), dusmu verbalas izpausmes (Kronbaha alfa α = 0,86) un dusmu fiziskas izpausmes (Kronbaha alfa α = 0,84). 1. skala sastav no 15 apgalvojumiem, kas respondentam ir janovçrtç un jaizvçlas atbilstoðs atbiltu variants, vai ta viòð jûtas – nepavisam, nedaudz, mçreni, ïoti (daudz), kur atbildot – nepavisam iegûst 1 punktu, nedaudz – 2 punktus, mçreni – 3 punktus, ïoti (daudz) – 4 punktus. Ði skala mçra respondenta paðreizçjas izjûtas.

2. daïa ir skala - dusmas ka iezime, kas sastav no 2 apakðskalam – temperaments (Kronbaha alfa α = 0,79), reaìçðana (Kronbaha alfa α = 0,76), ði daïa sastav no 10 apgalvojumiem, kas respondentam janovçrtç sekojoði – vai viòð ta jûtas gandriz nekad, datreiz, bieti, parsvara vienmçr, kur atbildot gandriz nekad iegûst 1 punktu, datreiz – 2 punktus, bieti – 3 punktus, parsvara vienmçr – 4 punktus. Ar ðis skalas palidzibu mçra, ka respondents jûtas vai reaìç parasti.

3. daïa – dusmu izpausmes skala, kas sastav no 4 skalam – uz aru izpausto dusmu skala (Kronbaha alfa α = 0,83), sevi paturçto (iekðçjo) dusmu skala (Kronbaha alfa α = 0,68), arçjas dusmu kontroles skala (Kronbaha alfa α = 0,84), iekðçja dusmu kontroles skala (Kronbaha alfa α = 0,86). Katrai skalai atbilst 8 apgalvojumi. Respondents apgalvojumus izvçrtç pçc principa, ka viòð rikojas, kad jûtas dusmigs vai saniknots. Atbildot – gandriz nekad, iegûst 1 punktu, datreiz iegûst 2 punktus, bieti – 3 punktus, parsvara vienmçr – 4punktus. Iegûstot ðo skalu rezultatus, papildus izrçíina kopçjo dusmu indeksu pçc dotas formulas (skat. pielikuma).

Aptauja un tas atslçga pievienota pielikumam.

Dati tika ievakti frontali un individuali.

Procedûra

Pçtijums tika veikts 2007. gada marta. Pçtijuma dalibniekiem tika lûgts aizpildit dusmu paðnovçrtçjuma aptauju STAXI – 2.

Ta ka metode sastav no 3 daïam, tad katrai no tam ir sava instrukcija. 1. daïas instrukcija skan sekojoði: Zemak minçtie apgalvojumi, ka cilvçki raksturo sevi. Lasiet katru apgalvojumu un ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, ka jûs jûtaties paðlaik. Ðeit nav pareizu un nepareizu atbiltu. Neveltiet parak daudz laika vienam apgalvojumam, bet sniedziet atbilstoðu aprakstu savam paðreizçjam izjûtam.

2. daïas instrukcija: Katrs sekojoðais apgalvojums norada, ka cilvçki raksturo sevi. Ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, ka Jûs parasti jûtaties vai reaìçjiet. Ðeit nav pareizo vai nepareizo atbiltu. Neveltiet parak daudz laika vienam apgalvojumam. Atzimçjiet to atbildi, kura apraksta to, ka jûs jûtaties un reaìçjiet parasti.

3. daïas instrukcija: Laiku pa laikam katrs jûtas dusmigs un saniknots, bet dusmu laika cilvçku reakcijas veids ir atðíirigs. Zemak minçtie apgalvojumi apraksta cilvçku reakciju tad, kad viòi ir dusmigi un saniknoti. Lasiet katru no apgalvojumiem un ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, cik bieti Jûs reaìçjiet vai uzvedieties aprakstitaja veida situacijas, kad jûtaties dusmigs vai saniknots. Ðeit nav pareizo vai nepareizo atbiltu. Nepavadiet ilgu laiku pie viena apgalvojuma.

Datu ievakðana norisinas individuali un frontali. Katram respondentam tika izsniegtas aptaujas lapas. Tika dots noradijums izlasit instrukciju un neskaidribu gadijuma griezties pie anketçtaja. Laiks netika ierobetots, tomçr tika lûgts nepavadit ilgu laiku pie viena apgalvojuma. Instrukcija tika rakstiski sniegta uz katras anketas veidlapas. Process norisçja rakstveida.

Rezultati

Sakotnçji tika aprçíinati iegûto datu statistiskie raditaji, tika parbaudita rezultatu atbilstiba normalam sadalijumam. Iegûtie dati tika apstradati izmantojot SPSS programmu. Iegûtie dati apkopoti tabula (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Dusmu limeòu izpausmju dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem virieðiem un sievietçm izlases STAXI – 2 paðnovçrtçjuma aptaujas aprakstoðas statistikas raditaji.

Lai noteiktu vai pastav statistiski nozimigas dusmu limeòu izpausmju dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem virieðiem un sievietçm tika izmantota parametriskas statistikas metode, konkrçti, t – kritçrijs neatkarigam grupam (skat. 1. tabulu).

Pielikuma ievietota tabula (pielikums Nr. 3), kura uzskatami var redzçt asimetrijas un ekscesa koeficientu vçrtibas, tapat ari stabiòu diagrammas ar bietumiem (pielikums Nr.4).

Ka redzams 1. tabula, normalam sadalijumam sievieðu izlasç neatbilst: Paðreizçjo dusmu izjûtu skala, dusmu izjûtu apakðskala, dusmu verbala apakðskala, dusmu fiziska apakðskala, Dusmu iezimju skala dusmu temperamenta apakðskala, dusmu reakcijas apakðskala, Dusmu izpausmes skala, dusmu arçjo izpausmju apakðskala. Normalam sadalijumam sievieðu izlasç atbilst: Dusmu izpausmes skala, dusmu iekðçjo izpausmju apakðskala, dusmu kontroles apakðskala un dusmu apzinaðanas apakðskala.

Normalam sadalijumam virieðu izlasç neatbilst: Paðreizçjo dusmu izjûtu skala, dusmu izjûtu apakðskala, dusmu verbala apakðskala, dusmu fiziska apakðskala, Dusmu iezimju skala, dusmu temperamenta apakðskala, dusmu reakcijas apakðskala, Dusmu izpausmes skala, dusmu iekðçjo izpausmju apakðskala un dusmu kontroles apakðskala. Normalam sadalijumam virieðu izlasç atbilst dusmu arçjo izpausmju apakðskala un dusmu apzinaðanas apakðskala. (Akrit. = 0,664, kad n = 30 pie nozimibas limeòa α = 0,05 un K4kr – ap = 1,98 < K4apr < K4kr – aug = 5,21, kad n = 30 pie nozimibas limeòa α = 0,05).

Secinajumi:

Pirma hipotçze, ka pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem, tika noraidita ar 95% varbûtibu.

Otra hipotçze, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm, neapstiprinajas.

Abas hipotçzes tika noraiditas ar 95% varbûtibu.

Iztirzajums

Pçtijuma iegûtie rezultati liecina, ka nepastav statistiski nozimigas dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem virieðiem un sievietçm.

Veicot ievakto rezultatu analizi, aprçíinot t kritçriju neatkarigam grupam, abas izvirzitas hipotçzes: pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem, tika noraidita ar 95% varbûtibu, otra hipotçze, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm, neapstiprinajas.

Ari iepriekðçjie pçtijumi dzimumatðíiribu joma, saistiba ar emocijam, ari dusmam, ir visai pretrunigi – daïa no tiem tika konstatçtas statistiski nozimigas atðíiribas, tomçr daïa no tiem netika, kas ir pretruna ar lielako daïu no pieejamajam teorijam, kuras pausts uzskats, ka dzimumatðíiribas emociju, un taja skaita dusmu izpausmçs, pastav. Piemçram, Vilsons (Wilson, 1978), evolucionaras pieejas pamatlicçjs, paut uzskatu, ka evolûcijas gaita galvenas rûpes sievietçm ir bijuðas par bçrniem, bet virieðu dzimuma parstavjiem par medibam un ciniðanos, tapçc sievietçm piemit gadigums, bet virieðiem agresivitate.

Kuïikovs paut uzskatu, ka sievieðu dzimuma parstaves ir daudz emocionalakas neka virieði, jo virieðiem jau no bçrnibas tiek macits apspiest savas emocijas. Salidzinajuma ar virieða emocionalo sfçru, sievietes emocionala sfçra ir daudz saretìitaka. Ari socialas iemaciðanas teorija, balstita uz uzvedibas un izturçðanas iemaciðanos no sava dzimuma vecakiem – sievietes ir emocionalakas, vairak tendçtas uz savstarpçjam attiecibam, savu emociju izradiðanu, turpreti virieði tendçti vairak uz sancensibu, savas emocijas neizrada.

Ari Iïinina un Piòigina (Iïin & Piòigin, 2001) veiktaja pçtijuma, apskatot iegûtos rezultatus, tika secinats, ka sievietçm visas vecuma grupas ir novçrojams lielaks emocionals uzbudinajums neka virieðiem, savukart, emociju intensitate sievieðu dzimuma parstavçm ir mazak raksturiga neka virieðu dzimuma parstavjiem.

Makkobijs un Dteklins (Maccoby & Jacklin, 1974) ir veikuði vairakus pçtijumus, kuru rezultata tika izdariti secinajumi, ka dzimumatðíiribas attieciba uz dusmu emocijam, pirmajos dzives gados neuzradas, savukart, bçrniem kïûstot vecakiem, dusmu emociju intensitate, zçniem pieaug, turpreti meitençm samazinas. Iegûtie rezultati tika skaidroti pamatojoties uz to, ka meitenes ir tendçtas apspiest un baidities izradit dusmu reakciju, jo pastav iespçja saòemt sodu par nepaklausibu, turpreti, pret zçnu dusmu emocijam un agresivo uzvedibu apkartçja sabiedriba un ìimene nav noskaòoti tik nepiekapigi. Ðeit uzskatami izpautas socializacijas aspekts dusmu izpausmju dzimumatðíiribas.

Lielakaja daïa ìimeòu meitenes un zçni saòem atðíirigu audzinaðanu, vecaki vadas pçc saviem pieòemtajiem un sabiedriba izplatitajiem priekðstatiem par virieðu un sievieðu lomam, stereotipiem un dzimumam atbilstoðo, vçlamo uzvedibu (Appelbaum & Chambliss, 1997).

Turpreti, pavisam pretçji rezultati tika iegûti Jarèeska A., Magona N. E. un Jarèeska T. J. (Yarcheski, Mahon & Yarcheski) veiktaja pçtijuma, kura piedalijas bçrni vecuma intervala no 12 lidz 14 gadiem. Pçtijuma gaita tika apskatitas dusmu pieredzes un izpausmju dzimumatðíiribas ar STAXI aptaujas. Rezultati uzradija, ka nozimigas palidzibu.dzimumatðíiribas dusmu izpausmç un pieredzç nepastav (Yarcheski., Mahon & Yarcheski, 2002). Tomçr, atðíirigus rezultatus uzrada M. S. Ponamorjovas veiktie pçtijumi – tendence uz dusmu emociju pardzivoðanu jaunako klaðu skolçnu grupa ir vçrojama zçniem, turpreti, jo vecaka ir skolçnu grupa, jo lielaka tendence uz dusmu emocijam ir uzradita tieði meitençm (Ponomareva, 2001).

Sievieðu dzimuma parstavçm baiïu un dusmu emocijas ir vienadi izteiktas, kas rada apstakli, ka baiïu emocijas padara ne tik izteiktu dusmu emociju izpausmi. Ðis baiïu emocijas ir par iemeslu tam, ka persona tiek atturçta no konfliktiem un agresivas ricibas, ðadu uzskatu paut Izards (Izards, 2000).

Savukart Kovaïeva uzskata, ka virieðiem raksturigaka tendence ir, ka dusmu un laimes emocijas ir izteiktakas neka baiïu emocijas. Ðis fakts izskaidro lielaku izpausmi virieðu verbalajai un fiziskajai agresijai, salidzinot ar ðo paðu emociju izpausmi sievietçm (Kovaïeva, 1996).

Iemesli, kuru dçï vçrojamas ðadas dzimumatðíiribas gan emociju kopuma, gan tieði aplûkojot dusmu emociju izpausmçs ir vairaki. Viens no ðiem iemesliem paskaidro faktu, kapçc sievieðu dzimuma parstaves ir emocionalakas neka virieði, jo virieði jau no bçrnibas tiek maciti slçpt savas emocijas, skaidro Jungs (Jungs, 2002).

Makobijs un Dteklins paut uzskatu un skaidro, ka meitenes mazak izrada agresivu uzvedibu, jo baidas no iespçjama soda, turpreti, puiðu izraditajai agresijai apkartçja sabiedriba neizrada tik lielu nosodijumu (Makobijs, & Dteklins, 1974).

Ðadu viedokli paut ari Berns – sievietçm un virieðiem emocionalitates limenis ir vienads, tomçr atðíirigs ir iekðçjais emociju izteiktibas limenis. Emociju izpausmç pastav atðíiribas, kuras raduðas sabiedriba pastavoðo uzskatu un stereotipu dçï, piemçram, ir pieòemami, ka sievietes raud, turpreti, ja to dara virietis, tad raudaðana nav pieòemama (Berns, 2002).

Apskatitaja teorija uzskatami pamatoti iespçjamie iemesli, kas var bût par pamatu izvirzitajam hipotçzçm un lielakaja daïa ðaja joma iepriekð veiktajos pçtijumos tika konstatçtas statistiski nozimigas dzimumatðíiribas, tomçr ði bakalaura darba ietveros veiktaja pçtijuma tadas netika konstatçtas. Ðim faktam ka iespçjamos iemeslus varçtu minçt tadas pçtijuma vajas puses, ka salidzinoði neliela izlase, iespçjams, ja izlase bûtu lielaka, dati bûtu reprezentativaki, tiktu konstatçtas statiski nozimigas dzimumatðíiribas. Vçl ka vienu no iespçjamajiem iemesliem varçtu minçt to, ka dati tika ievakti gan individuali, gan frontali, iespçjams, ja tiktu izmantots viens datu ievakðanas veids, tiktu konstatçtas statistiski nozimigas dzimumatðíiribas. Iespçjams, ja izvçlçtais vecumposms bûtu lielaks, piemçram 20 – 35 gadi, tiktu konstatçtas statistiski nozimigas dzimumatðíiribas. Ka pçtijuma stipras puses var minçt izmantotas metodikas – STAXI – 2, ari Latvija adaptçtaja varianta, salidzinoði augsto ticamibu visas skalas un apakðskalas - dusmu izjûtas - Kronbaha alfa α = 0,90, dusmu verbalas izpausmes - Kronbaha alfa α = 0,86, dusmu fiziskas izpausmes - Kronbaha alfa α = 0,84, temperaments - Kronbaha alfa α = 0,79, reaìçðana - Kronbaha alfa α = 0,76, uz aru izpausto dusmu skala - Kronbaha alfa α = 0,83, sevi paturçto (iekðçjo) dusmu skala - Kronbaha alfa α = 0,68, arçjas dusmu kontroles skala - Kronbaha alfa α = 0,84, iekðçja dusmu kontroles skala - Kronbaha alfa α = 0,86. Ka redzams, tikai vienas apakðkalas vçrtiba ir tikai nedaudz zem 0,7, tatad, var secinat, ka ðai metodikai nav zema iekðçjas saskaòotiba.

Attistot ðo pçtijumu talak bûtu ieteicams izvçlçties tikai vienu datu ievakðanas veidu, tikai frontali, vai tikai individuali, bûtu ieteicams izvçlçties daudz plaðaku vecumposmu, ieteicamakais variants bûtu aptvert pçc iespçjas plaðaku vecumposmu un tad rastos iespçja uzskatami redzçt vai dzimums ietekmç dusmu izpausmju limeòus, pie tam iepriekð izstradatajos pçtijumos ari vecumam bija nozimiga loma, tadçï izvçloties plaðaku vecumposmu, pçtijuma rezultatos varçtu redzçt, ka mainas dusmu izpausmju limeòi saistiba ar respondentu vecumu, kas bûtu ne mazak svarigi, jo piemçram, bçrniba, meitençm pieaugot, viòas savas dusmu emocijas sak izradit mazak, baidoties no soda, iespçjams, ka sasniedzot noteiktu vecumu, noteiktu attistibas fazi, sieviete sak ne tik ïoti baidities no sabiedribas reakcijas un sak savas dusamas izradit atklatak.

Galvenie secinajumi: Abas izvirzitas hipotçzes - pirma hipotçze, ka pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem, tika noraidita.

Otra hipotçze, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm, neapstiprinajas.

Abas hipotçzes tika noraiditas ar 95% varbûtibu.

Ka iespçjamos hipotçtu noraidiðanas iemeslus var minçt – izlases apjomu, pçtijuma piedalijas 60 cilvçki vecuma no 20 – 25 gadiem, 30 no tiem virieði, 30 sievietes, iespçjams, rezultati bûtu uzradijuði statistiski nozimigas dzimumatðíiribas, ja izlase bûtu bijusi lielaka, datu ievakðanas veidu, tika izmantots gan individualais, gan frontalais datu ievakðanas veids, iespçjams, ka tas ietekmçja iegûtos rezultatus.

Atkartojot veikto pçtijumu, bûtu ieteicams ari palielinat respondentu vecuma diapazonu, nelielais vecuma diapazons, varçtu bût viens no iespçjamajiem iemesliem, kadçï veiktaja pçtijuma netika konstatçtas statistiski nozimigas dzimumatðíiribas.

Ka pçtijuma stipras puses var minçt salidzinoði augsto iekðçjo saskaòotibu, kura tikai vienai skalai bija nedaudz zemaka par 0,7,tas ir 0,68, visam parçjam skalam ta parsniedz 0,7 sasniedzot pat vçrtibu 0,9, no ka savukart var secinat, ka iekðçja saskaòotiba izmantotajai metodikai ir augsta.

Aplûkojot iegûtos secinajumus, redzams, ka pastav iespçja, ka, ja pçtijums tiktu atkartots, mainot datu ievakðanas veidu, dalibnieku skaitu, pastavçtu iespçja, ka statistiski nozimigas dzimumatðíisibas tomçr tiktu konstatçtas.

Lai gan lielaka daïa teorçtiskaja daïa apskatito autoru un pçtijumu norada, skaidru teorçtisko pamatojumu tieði kadçï pastav un veidojas iespçjamas dusmu limeòu dzimumatðíiribas, pastav daïa autoru, kuri uzskata, ka ðadas dzimumatðíiribas nepastav, iespçjams, veiktais pçtijums norada uz to. Tadçï bûtu nepiecieðams ðadu pçtijumu atkartot, jo ðis aspekts var bût diezgan svarigs gan katram individam atseviðíi, gan domajot par sabiedribu kopuma, gan no fiziskas, gan psiholoìiskas veselibas viedokïa, gan tieði no starp personu attiecibu viedokïa. Par piemçru var minçt Latvija veidojoðos tendenci, ka apmçram 60 procenti no gada laika noslçgtajam laulibam tiek ðíirtas un viens no taja skaita minçtajiem iemesliem ir nesapraðanas ar partneri. Tapat turpmakie pçtijumi ðaja joma varçtu palidzçt daudzo medicinas problçmu situaciju risinaðana, jo ka tika pieminçts, cik ïoti daudz un datadas gan psiholoìiskas, gan fiziskas saslimðanas veicina dusmu emocijas.

Ja pçtijums tiktu atkartots, tiktu secinats skaidras tendences, kadas pastav Latvija, iespçjams, bûtu skaidraks veids, ka risinat ðis problçmsituacijas.

Nobeigums

Dusmas apkopo individa enerìiju, domaðanu krizes situacija, tas ir uzbudinoðas, mobilizçjoðas emocijas, dusmu rezultata individs spçj palidzçt pats sev, saviem tuvakajiem, ka ari aizsargat sevi, savas tiesibas un izteikt savu parliecibu ( Izard, 2000 ).

Dusmu cçloòu teorijas, kas skaidro dusmas, ir ïoti daudz un datadas, tas meklç dusmu cçloòus un cenðas paredzçt to izpausmi.

K. Sarni (Saarni) parstav socialas iemaciðanas teoriju, kura uzsver domu, ka dusmas ka visas citas emocijas ir iemacitas tapat ka uzvediba. Individa pieredze par mazak nozimigam emocijam ir uzkrata attiecibas ar citiem individiem. Var secinat, ka emocijas ir iemacitas, jeb socializçtas visas dzives garuma. Pamatus liekot uz uzvedibas normam, ir pilnigi normali, ka individa negativa pieredze rosinas negativas sekas un tas, savukart radis dusmu sajûtu (Saarni, 1993).

Pastav vçl vairakas teorijas, kas skaidro sievieðu un virieðu iespçjamo dusmu limeòu dzimumatðíiribu iemeslus.

Dt. Eivrils dusmas ir skaidrojis ka socialas iemaciðanas sastavdaïu, kas atspoguïo subjektivas pieredzes veidu, fizioloìisko uzbudinamibu un uzdevumu kavçðanu. Individs macas, ka reaìçt noteiktas situacijas, ka rikoties, novçrojot ka to dara citi viòam apkart esoðie individi (Avrill,1982).

Ari iepriekðçjie pçtijumi dzimumatðíiribu joma, saistiba ar emocijam, ari dusmam, ir visai pretrunigi – daïa no tiem tika konstatçtas statistiski nozimigas atðíiribas, tomçr daïa no tiem netika, kas ir pretruna ar lielako daïu no pieejamajam teorijam, kuras pausts uzskats, ka dzimumatðíiribas emociju, un taja skaita dusmu izpausmçs, pastav.

Sievieðu dzimuma parstavçm baiïu un dusmu emocijas ir vienadi izteiktas, kas rada apstakli, ka baiïu emocijas padara ne tik izteiktu dusmu emociju izpausmi. Ðis baiïu emocijas ir par iemeslu tam, ka persona tiek atturçta no konfliktiem un agresivas ricibas, ðadu uzskatu paut Izards (Izards, 2000). Savukart Kovaïeva uzskata, ka virieðiem raksturigaka tendence ir, ka dusmu un laimes emocijas ir izteiktakas neka baiïu emocijas. Ðis fakts izskaidro lielaku izpausmi virieðu verbalajai un fiziskajai agresijai, salidzinot ar ðo paðu emociju izpausmi sievietçm (Kovaïeva, 1996).

Apkopjot augstak minçto, var secinat, ka pastav daudz un datadas dusmu emocijas un to raðanas iemeslus skaidrojoðas teorijas. Lai gan tas nav izteikti atðíirigas, tomçr vienota pieeja dusmu emocijam nav izveidota – nav viennozimiga skaidrojuma.

E. P. Iïinina un V. G. Piòigina (Ильин & Пинигин) veiktaja pçtijuma, kura piedalijas gan studenti, gan skolçni, apskatot iegûtos rezultatus, tika secinats, ka sievietçm visas vecuma grupas ir novçrojams lielaks emocionals uzbudinajums neka virieðiem, savukart, emociju intensitate sievieðu dzimuma parstavçm ir mazak raksturiga neka virieðu dzimuma parstavjiem, lai gan, vçl mazak raksturiga ir emocionala noturiba un emociju saglabaðanas ilgums (Iïin & Piòigin, 2001).

Makkobijs un Dteklins (Maccoby & Jacklin, 1974) ir veikuði vairakus pçtijumus, kuru rezultata tika izdariti secinajumi, ka dzimumatðíiribas attieciba uz dusmu emocijam, pirmajos dzives gados neuzradas, savukart, bçrniem kïûstot vecakiem, dusmu emociju intensitate, zçniem pieaug, turpreti meitençm samazinas. Iegûtie rezultati tika skaidroti pamatojoties uz to, ka meitenes ir tendçtas apspiest un baidities izradit dusmu reakciju, jo pastav iespçja saòemt sodu par nepaklausibu, turpreti, pret zçnu dusmu emocijam un agresivo uzvedibu apkartçja sabiedriba un ìimene nav noskaòoti tik nepiekapigi. Ðeit uzskatami izpautas socializacijas aspekts dusmu izpausmju dzimumatðíiribas.

Turpreti, pavisam pretçji rezultati tika iegûti Jarèeska A., Magona N. E. un Jarèeska T. J. (Yarcheski, Mahon & Yarcheski) veiktaja pçtijuma, kura piedalijas bçrni vecuma intervala no 12 lidz 14 gadiem. Pçtijuma gaita tika apskatitas dusmu pieredzes un izpausmju dzimumatðíiribas ar STAXI aptaujas palidzibu. Pçtijuma dalibnieki bija 81 meitene un 67 zçni. Rezultati uzradija, ka nozimigas dzimumatðíiribas dusmu izpausmç un pieredzç nepastav (Yarcheski., Mahon & Yarcheski, 2002).

Sievieðu dzimuma parstavçm baiïu un dusmu emocijas ir vienadi izteiktas, kas rada apstakli, ka baiïu emocijas padara ne tik izteiktu dusmu emociju izpausmi. Ðis baiïu emocijas ir par iemeslu tam, ka persona tiek atturçta no konfliktiem un agresivas ricibas, ðadu uzskatu paut Izards (Izards, 2000).

Abas izvirzitas hipotçzes - pirma hipotçze, ka pastav statistiski nozimigas dusmu izpausmju limeòu dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem cilvçkiem, tika noraidita.

Otra hipotçze, ka virieðiem dusmu izpausmju raditaji bûs augstaki ka sievietçm, neapstiprinajas.

Abas hipotçzes tika noraiditas ar 95% varbûtibu.

Ka iespçjamos hipotçtu noraidiðanas iemeslus var minçt – izlases apjomu, pçtijuma piedalijas 60 cilvçki vecuma no 20 – 25 gadiem, 30 no tiem virieði, 30 sievietes, iespçjams, rezultati bûtu uzradijuði statistiski nozimigas dzimumatðíiribas, ja izlase bûtu bijusi lielaka, datu ievakðanas veidu, tika izmantots gan individualais, gan frontalais datu ievakðanas veids, iespçjams, ka tas ietekmçja iegûtos rezultatus.

Atkartojot veikto pçtijumu, bûtu ieteicams ari palielinat respondentu vecuma diapazonu, nelielais vecuma diapazons, varçtu bût viens no iespçjamajiem iemesliem, kadçï veiktaja pçtijuma netika konstatçtas statistiski nozimigas dzimumatðíiribas.

Literatûras saraksts

Appelbaum, A. G & Chambliss, W. I., (1997). Sociology. Second edition, New – York, Longman & Matlin.

Bern, Ð. (2001). Gendernaja psihologija. (Dzimumu psiholoìija), Sankt-Peterburg: praim: Jevroznak: Izdatelskij dom Òeva, Moskva, Olma-press.

Berkovic, L., (2002). Agressija , prièini, posïedsvija, i kontroïu. (Agresija: iemesli, sekas un kontrole). Sankt-Peterburg: praim: Jevroznak: Izdatelskij dom Òeva, Moskva, Olma-press.

Eriksons, E. H.,(1998). Identitate: Jauniba un krize. Riga: Jumava.

Erikson, E. H., (1996). Detstvo i obðestvo. (Bçrniba un sabiedriba). Sankt-Peterburg: Ïetnij sad.

Freids, S.,(1991). „Ja” i „Ono”: Trudi raznih ïet. („Es” un „Tas”:datadu vecumu grûtibas). Tbilisi: Merani.

From, E., (1998). Mutðina i tenðina. (Virietis un sieviete). Moskva: AST.

Forvarde, S., Frçzere, D., (1990). Emocionala ðantata. Riga: Kontinents.

Godfrua, T., (1996). Èto takoe psihologija. (Kas ir psiholoìija .Moskva: Mir.

Goulmens, D., (2001). Tava emocionala inteliìence. Riga: Jumava.

Hell, P Zigler, D eorij ïiènosti Personibas teorijas). Sankt - Peterburg: Piter

Iïin, E., P Diferenciaïnaja psihologija Diferenciala psiholoìija). Sankt - Peterburg: Piter

Izards, K., E. Psihologija emociji Emociju psiholoìija). Sankt - Peterburg: Piter

Karpova, A., (1998). Personiba. Teorijas un to raditaji. Riga: Zvaigzne ABC.

Kassinove, H., (1995). Anger disorders. Washington.

Kazdin, A. E., (2000). Encyclopedia of psychology. American Psichological Associaton., Oxford: University press.

Kazdin, A. E., (1983) Child and parente evalutions of depression and aggression in sichiatric inpatient children .- Journal of Abnormal Psychology 1 (3), 401-412

Kulbergs, J., (2001). Dinamiska psihiatrija teorija un paksç. Riga: Jumava.

Korsini, R., Аuerbah, А., (2003). Psihologièeskaja enciklopedija. (Psiholoìijas enciklopçdija)., 2-ое izdaòie. Sankt - Peterburg: Piter.

Kraig, D., ( 2000 ). Psihologija razvitija. (Attistibas psiholoìija). Sankt - Peterburg: Piter.

Levinson, D., Ponzetti, J. I., (1999). Encyclopedia of Human Emotions. USA, New York.

Matlin, M. W., (1999). The Psichology of women. State University of New – York at Geneseo.

Miltuze, A., ( 2002 ). Psiholoìiska seperacija mates – meitas attiecibas pieauguðo vecuma. Baltijas psiholoìijas turnals, 3, 6 – 13.

Òemov, R. S., ( 1990 ). Psihologija. (Psiholoìija). Мoskva: Prosveðeòija.

Ramirez, Martin, J., Fujihara, Takehiro, Goozen & Stephanie Van (2001). Cultural and Gender Differences in Anger and Aggresion: A Comparison Between Japanese, Dutch, and Spanish Students. Journal of Social Psichology, 141, 119 – 122.

Reòìe, V., (1999). Personibas psiholoìiskas teorijas. Riga: Zvaigzne ABC.

Reòìe, V., (2002). Sociala psiholoìija. Riga: Zvaigzne ABC.

Russel, J. & Fehr, B., (1994). Varyetes of anger. Journal of Personality and Social Psychology, 186 – 205.

Schabracq, M.I., Winnubust, J.A.M. & Cooper G.L., (1996). Handbook of Work and Health Psychology. Chichester John Wiley & Sons

Pervin L Dton Psihologija ïiènosti Personibas psiholoìija Moskva: Prosveðeòija.

Valtneris, A., (1995). Cilvçka fizioloìija. Riga: Zvaigzne ABC.

Wolman, B. B., (2004). Dictionary of Behavioral Science. USA, New York, van nostrand Reinhold Company.

Bibliografija

Averill, J., (1982). Studies on anger and agression: Implications for theory of emotions.-American Psychologist, 38 1145-1162.

Bandura, A., (1986). Teorija sociaïnovo nauèenija. (Socialas iemaciðanas teorija). Sankt – Peterburg:  Evrazija.

Berns Ð.(2001) Gendernaja psihologija. (Dzimumu piholoìija). Sankt-Peterburg.,Mockva.

Berkowiz, L.,(1990), On the formation and regulation of anger and agression: A cognitive-neoassociationistic analysis. American Psichologist.

Berkowitz, L., ( Towards a General Theory Of Anger and Emotional Aggression: Implications of the Cognitive Neoassociationistic Perspective for the Analysis of Anger and Other Emotions. Wyer. R., & Drull, K. (Eds.).

Berscheid, E., (1982). Emotion. In Close Relationships . Beverly Hills , CA Sage Publications..

Blair, I. & Betanocurt, H., (1992). A Cognition (Atribution ) Emotion Model of Violence in Conflict Situations. Personality and Social Psychology Buoletin.

Bonnano G. A., Singer J. C., Represive personality style: Theoretical and methodological implications for health and pathology. In J.L.Singler (Ed.) repression and dissociation.-Chicago, University of Cgicago Press.

Campos J.J., & Stenberg C., (1981) Perception , appraisal and emotions: The onset of social referencing. In: M.E. Lamb, L. R. Sherrod (Eds.) Infant social cognition: Empirical and theoretical consedirations.- Hillsdale, NJ, Erlbaum.

Cross, S. E & Madson, L., (1997), Modelsof the self: self construals and gender. Psychol.Bull.,v. 122., N1.

Fraisse, P., (1964). The Sources of Emotion. In readings in Psichology. John Cohen (Ed.) London: Alen & Unwin.

Holt, R. R., (1970). On the interpersonal and intrapersonal consequences of expressing or not expressing anger. Journal of Consulting and Clinical Psichology, 35 (1),8-12.

Iïinin, E. P. & Piòigin, V. G., (2001), Struktura emociaïnosti kak svoistva ïiènosti. Emocionalitates struktûra ka personibas sastavdaïa Sankt-Peterburg., Spb., GU.

Jungs, K., (1994). Anaïitièeskaja psihologija. (Аналическвя психология). Sankt – Peterburg.

Kovaïeva P. A. (1991),Probïemi zaòjatosti tenðin pri perehoìe k rinku. (Sievieðu aizòemtibas problçma saistiba ar pareju uz darba tirgu). Naberetnije Celni

Maccoby, E. E. & Jacklin, C. N., (1974). Psychology of sex diferences. Stanford, Calif., Stanford University Press

Maccoby,E.E., & Jacklin, C.N.,(1987). Gender segregation in cilghood. Advances in Child Development and Behavior, 20,239-287

Veiners, B., (1986). Personality : / Seymour Feshbach Lexington. (Mass.) :Toronto : Heath.

Piaget, J.,(1952). The origins of inteliìence in children. New York, International universities Press.

Plotkin, А. А., (1983). Sootnoðeòije bazaïnih modaïnostej v strukture emociaïnosti (Bazalo modalitaðu mijiedarbiba emocionalitates struktûra Avtoref. Moskva.

Ponamorjova, R. A., (1985). Psihologièeskije osobennosti cennostnih orientaciji molodih paboèih na trudovuju gejateïnost. (Darba tirgus jauno stradnieku vçrtibu orientacijas psiholoìiskas ipatnibas). Voprosi psihologiji

Saarni, C., (1993). Socialization of Emotion. In Handbook of Emotion. Michael Levis & Janette M, Haviland (Eds.) New – York, Guilford.

Siegman A.W., (1994). Cardiovaskular Consequences Of Expressing Anger. In Anger, Hostility and the Heart. Siegman A.W. & Smith, T. W., (Eds.). Hillsdale, NJ: Erlbaum

Spielberger Ch. D., Jacobs, G.,Russell, S.& Crane R., (1983). Assessment of anger: The State –Trait Anger Scale. In J. N. Butcher & C.D. Spielberger (Eds.) Advances in personality assessment, vol 2 ,Hillsdale, NJ.: Eribaum.

Stapley, J. C & Haviland, J. M., (1989). Beyond depression: Gender diferences in normal adolescents , emotional experiences. Sex roles. New – York, Guilford

Stein, N. L.& Levine, J. L., (1989). The Causual Organization Of Emotional Konwelwdge: A Developmental Study. Cognitoin and Emotion.

Thomas, G., (1989). Heuristics and Biases. The Psychology of Intuitive Judgment. Cambridge University Press.

Apliecinu, ka tas ir Indras Dièas oriìinals darbs

18. maijs, 2007 gads.

Autora paraksts________________

Pielikums Nr.1

PAÐNOVÇRTÇJUMA APTAUJA

STAXI – 2*

Kods _____ _______ ______ ________ Datums_____ _______ ______ __________

Vecums ______ Dzimums V ___ S ___Izglitiba_____ _______ ______ __________

1.daïa

Zemak minçtie apgalvojumi, ka cilvçki raksturo sevi. Lasiet katru apgalvojumu un ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, ka jûs jûtaties paðlaik. Ðeit nav pareizu un nepareizu atbiltu. Neveltiet parak daudz laika vienam apgalvojumam, bet sniedziet atbilstoðu aprakstu savam paðreizçjam izjûtam.

2. daïa

Katrs sekojoðais apgalvojums norada, ka cilvçki raksturo sevi. Ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, ka Jûs parasti jûtaties vai reaìçjiet. Ðeit nav pareizo vai nepareizo atbiltu. Neveltiet parak daudz laika vienam apgalvojumam. Atzimçjiet to atbildi, kura apraksta to, ka jûs jûtaties un reaìçjiet parasti.

3. daïa

Laiku pa laikam katrs jûtas dusmigs un saniknots, bet dusmu laika cilvçku reakcijas veids ir atðíirigs. Zemak minçtie apgalvojumi apraksta cilvçku reakciju tad, kad viòi ir dusmigi un saniknoti. Lasiet katru no apgalvojumiem un ievelciet krustiòu ailç, kas atbilst tam, cik bieti Jûs reaìçjiet vai uzvedieties aprakstitaja veida situacijas, kad jûtaties dusmigs vai saniknots. Ðeit nav pareizo vai nepareizo atbiltu. Nepavadiet ilgu laiku pie viena apgalvojuma.

KAD ESMU SANIKNOTS VAI NIKNS…

*Copyright 1976, 1986, 1995, 1998 by Psychological Assessment Resources, Inc. All rights reserved. May not be reproduced in whole or in part in Developed by C.D. Spielberger, PhD, in collaboration with G.A. Jacobs, E.H. Johanson, L. Barker, R.S. Crane, S.S. Krasner, S.E. Oesterle, E.

Adaptacija Latvija: D. Ðkuðkovnika, S. Kçviða, I. Bremane, Z. Pçtersone

Pielikums Nr.2

Atslçga

daïa

Apakðskalas dusmu izjûtas ( F ) kopçjo rezultatu iegûst saskaitot ðadu apgalvojumu punktus: 1., 2., 3., 6., 10 .

Apakðskala dusmu verbalas izpausmes ( V ): 4., 9., 12., 13., 15..

Apakðskala dusmu fiziskas izpausmes ( P ): 5., 7., 8., 11., 14..

Skalas – dusmas ka stavoklis ( S – Ang ) rezultatu iegûst saskaitot ðo tris apakðskalu iegûtos punktus ( F + V + P = S – Ang ).

daïa

Apakðskala – temperaments ( T ): 16., 17., 18., 21..

Apakðskala – reaìçðana ( R ): 19., 20., 23., 25..

Ðis skalas atlikuðos divus apgalvojumus Spilbergers nepieskaita iepriekð minçtajam apakðskalam, bet iegûto rezultatu izmanto: 22., 24. ( ** ).

Skalas – dusmas ka iezime ( T – Ang ) rezultatu iegûst, saskaitot iepriekð minçto apakðskalu rezultatus un divu apgalvojumu rezultatu ( T + R + ** = T – Ang ).

daïa

Uz aru izpausto dusmu skala ( AO ): 27., 31., 35., 39., 43., 47., 55..

Sevi paturçto dusmu skala ( AI ): 29., 33., 37., 41., 45., 49., 53., 57..

Arçjas dusmu kontroles skala ( CO ): 26.,30., 34., 38., 42., 46., 50., 54..

Iekðçjas dusmu kontroles skala ( CI ): 28., 32., 36., 40., 44., 48., 52., 56..

Kopçjo dusmu indeksu ( AX Index ) iegûst pçc ðadas formulas: AO + AI – CO – CI +48 = AX Index.

Dusmu paðnovçrtçjuma aptaujas skalu nozime

Personu raksturojums, kas iegûst lielu punktu skaitu

Pielikums nr.3

1. tabula. Dusmu limeòu izpausmju dzimumatðíiribas 20 – 25 gadus veciem virieðiem un sievietçm izlases STAXI – 2 paðnovçrtçjuma aptaujas aprakstoðas statistikas raditaji un rezultatu atbilstiba normalam sadalijumam.

Pielikums Nr.4