Stress

Stress mūs var parsteigt visdažadakajas situacijas – gan darba, gan atpūta, gan personīgaja gulta, kur, šķiet, valda viena vienīga miera osta.

Kas ir stress, un ka tas rodas?

Stress ir izmaiņas organisma ka atbildes reakcija uz jebkuru arējas vides stimulu: gaismu, troksni, mīmiku, vardiem, notikumiem utt.

Mūsu ikdiena kadas situacijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu un mums trūkst resursu, lai tiktu gala ar notiekošo. Taču stress var rasties arī tad, ja situacija ilgstoši ir vienveidīga un nemainas (vienmuļš darba temps, konflikti ģimenē u.c.). Tomēr mēs esam tik dažadi, ka vienu negaidīta situacija satrieks, bet citam liks darboties ar dubultu sparu. Tomēr ilgstošs stress ir organismam kaitīgs, jo tas var izraisīt dažadas slimības.

Īslaicīgs stress- pirms eksamena, uzstašanas, atbildīga lēmuma pieņemšanas var radīt īslaicīgas izmaiņas uzvedība un organisma, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus, paaugstinas asinsspiediens. Uztraukuma cēlonim beidzoties, pariet arī veselības traucējumi.

Hronisks stress- nodara daudz lielaku kaitējumu. Der zinat, ka daudzi cilvēki, kuri nav apmierinati vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdiena piedzīvo pastavīgu stresu un to pat var nepamanīt – tik ļoti viņi ir pieraduši pie neparejošas spriedzes. Tieši tapat ir ar darbiniekiem, kuri ilgstoši neizmanto atvaļinajumu – viņiem šķiet normali, ka jastrada un arī jadzīvo nemitīga spriedzes režīma. Šados gadījumos bieži vien nav iespējams konstatēt robežu, kad īslaicīgs stress pargajis hroniska. Cilvēks pēkšņi pamana, ka viņš bieži slimo, jo imūnsistēma vairs nespēj nodrošinat organisma aizsargfunkcijas, viņam ir slikts garastavoklis, paradas organisma reakcija, ko grūti izskaidrot pēkšņas sirdsklauves, svīšana, sapes vai temperatūra, kuras cēloni nevar atklat uzreiz. Visbiežak iespējami gremošanas traucējumi, neregulara vēdera izeja, sapes pakrūtē un vēdera. Nereti tieši stress ir aptaukošanas iemesls, jo daudziem cilvēkiem uztraukums liek ēst vairak, arī smadzenes šada situacija reaģē, dodot ķermenim komandu uzkrat taukus. Tas saistīts ar hormonalam izmaiņam stresa ietekmē.

Ka noteikt, ka stress ir klat?

Par to liecina garastavokļa vai uzvedības maiņa cilvēks kļūst kašķīgs, kliedz vai, gluži pretēji, noslēdzas sevī, neko nestasta, neizlēmība, lēnaks darba temps, nespēja tikt gala ar pienakumiem.Atcerieties, ka darba devēja tiesisks pienakums ir darba nodrošinat veselības aizsardzību un drošību, tai skaita aizsardzību pret stresu. Tas nozīmē, ka jaidentificē stresa iemesli, janovērtē risks un javeic pasakumi spriedzes novēršanai. Savukart darbinieka pienakums ir informēt vadību par to, kas darbavieta ietekmē viņa veselību un drošību. Galu gala katrs pats pirmam kartam ir atbildīgs par savu veselību.

Ko darīt?

Fakts, ka stress ir mūsu ikdienas sastavdaļa, nenozīmē, ka mums tam japakļaujas.

apzinoties un novēršot stresa faktorus, dzīve kļūst mierīgaka. Jau planojot savu ikdienu, iespējams izvairīties no stresa. Tas attiecas arī uz haotiķiem, kuri apgalvo, ka planošana viņus nogalina. Apzinoties, cik daudz dienas laika iespējams paveikt un kada secība iecerēto izdarīt, spriedze mazinasies.

der noskaidrot, kas tieši jums palīdz parvarēt stresu. Ne katram ta var būt meditacija, šaha spēlēšana vai aktīva atpūta sporta zalē. Ja cilvēkam ir hronisks stress, joga vai citi lēnas relaksacijas paņēmieni var tikai pastiprinat spriedzi. Tas notiek tapēc, ka fiziski saspringtu un emocionali parkairinatu cilvēku organismu nevar piespiest atpūsties un nomierinaties pēc pasūtījuma. Iespējams, viņiem vislabakais veids, ka atbrīvoties no nemiera, ir lēkt ar gumiju, spēlēt basketbolu vai izladēties šautuvē. Starp citu, kustības palīdz samazinat stresa hormonus, ne velti daudzi rītos vai vakaros skrien. Taču tikpat iespējams, ka daļai stresa makto palīdzēs intelektualas nodarbes - bridžs vai šaha spēle.

lai neķertos uzreiz pie medikamentiem, ieteicams lietot antioksidantus C vitamīnu, beta karotīnu, kviešu dīgstus, kas mazina stresa negatīvas sekas.

mainīt dzīvesveidu: biežak vingrot, pēc iespējas mazak lietot alkoholu, ierobežot smēķēšanu, parskatīt ēšanas paradumus!

mainīt attieksmi pret savu dzīvi; mainīt domašanu. Lai kas arī notiktu, vajag vismaz piespiest sevi uztvert to ka jaunu un pozitīvu izaicinajumu, apzinati “izravēt” negatīvas emocijas, mazak sūkstīties, jo pasaule jau nemainas, bet mēs paši esam tie, kuri ļauj uztraukties, pakļaujoties emocijam.

No ka jauzmanas?

Nereti cilvēks ir ticis gala ar stresa situaciju, nomierinajies, taču organisms pēkšņi reaģē saslimstot. Tas notiek tapēc, ka organisms apjūk miera situacija, tam vairs nav jamobilizē visi spēki, nereti balansējot uz izturības robežas. Tieši pēc spriedzes (arī ja ta ir neilga) visbiežak arī saslimstam, jo organismam vairs nav jaapslapē tas problēmas, kuras būtu traucējušas pardzīvot stresa situaciju. Jazina, ka hroniska stresa gadījuma šīs kaites tik un ta paradas.

Sieviete un stress.

Mūsdienu sievietei ik dienas nakas būt visdažadakajas lomas - viņa vienlaikus ir mate, sieva, algota darbiniece, majsaimniece, meita, draudzene utt. Cenšoties visu apvienot, sieviete pakļauj riskam savu veselību, jo, stresam turpinoties ilgaku laiku, iespējama organisma imūnsistēmas pavajinašanas vai pat sabrukšana. Arste psihoterapeite Šermēna Sondersa gramata iztirza izplatītakos mūsdienu sievietes stresa cēloņus un piedava iedarbīgas metodes, ar kuru palīdzību no stresa atbrīvoties. Viņa aicina apzinaties, ka veselība liela mēra ir atkarīga no sievietes pašas un viņas prasmes saskatīt savas problēmas un atbilstoši rīkoties. Uz sievietēm negatīvais stress iedarbojas nekavējoties — tada brīdī sievietes zaudē seksualo enerģiju. Uz vīrieti stress sakotnēji iedarbojas pozitīvi — enerģija pieaug. To pētnieki saista ar laikiem, kad vīriešu dzimums pirms jaunas paaudzes radīšanas aizstavēja savu teritoriju. Taču, ja stresa spiediens nemazinas, vīrieša potence pakapeniski sak zust. Sieviešu psihi visvairak sagrauj nedrošība, vīriešu — pazemojumi un tas, ka viņu veikums sabiedrība netiek novērtēts.

Izmantota literatūra

1. Sondersa .Š. “Sieviete un stress” Zvaigzne ABC 2002. 280.lpp.

2.https://www.google.lv/search?hl=lv&q=Stress&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana&meta (skatīts 09.12.08.)